Jaunākais izdevums

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi un nodevusi publiskajai apspriešanai Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par darījumiem ar kriptoaktīviem”.

Jaunais regulējums paredz detalizētu kārtību, kādā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji apkopos un sniegs informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID), lai nodrošinātu starptautisku datu apmaiņu ar citu valstu nodokļu administrācijām.

Pēdējo desmit gadu laikā kriptoaktīvu tirgus ir ievērojami audzis un kļuvis par nozīmīgu finanšu instrumentu, kas prasa arī skaidru regulējumu. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) 2022. gadā apstiprināja kriptoaktīvu ziņošanas standartu (Crypto-Asset Reporting Framework), kas ir starptautisks automātiskās informācijas apmaiņas risinājums. Eiropas Savienības līmenī šis jautājums regulēts ar 2023. gada 17. oktobra Padomes direktīvu, ar kuru grozīta direktīva par administratīvu sadarbību nodokļu jomā. Ar MK noteikumiem Latvijā tiks pārņemtas attiecīgo starptautisko dokumentu prasības.

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem jau šobrīd ir pienākums “pazīt savu klientu”, ievērojot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasības. Līdz ar to lielākā daļa informācijas, kas būs jāziņo VID, viņu rīcībā jau ir, tādēļ būtisks administratīvā sloga palielinājums nav gaidāms. Noteikumi paredzēs, ka ziņojumi aptvers visu kriptoaktīvu lietotāju darījumus, tostarp gan Latvijas, gan ārvalstu nodokļu maksātājus. Tādējādi jaunā sistēma kļūs par efektīvu instrumentu cīņā ar ienākumu slēpšanu, nodrošinot pārskatāmību gan Latvijā, gan citās valstīs, kas ieviesīs šo standartu.

Regulējums attieksies gan uz iedzīvotājiem, kas veic darījumus ar kriptoaktīviem, gan uz pakalpojumu sniedzējiem, kas tos nodrošina. Vienlaikus noteikumi neievieš jaunus nodokļus, jo jau šobrīd peļņa no darījumiem ar kriptoaktīviem tiek aplikta ar kapitāla pieauguma nodokli. VID ir publicējis vadlīnijas šo ienākumu deklarēšanai un nodokļa aprēķināšanai, tāpēc nodokļu maksātājiem tiek nodrošināta skaidra informācija par pienākumiem.

Plānots, ka jaunā informācijas apmaiņas kārtība stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī. Savukārt pirmais ziņojums par 2026. gadā veiktajiem darījumiem būs jāiesniedz VID līdz 2027. gada 30. jūnijam.

Eksperti

Kriptoaktīvu mantojums: kā digitālā manta var pazust kopā ar tās īpašnieku?

Jānis Ciguzis, “BDO Law” AML un sankciju prakses grupas vadītājs,24.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Civillikums paredz, ka jebkuru kustamu un nekustamu mantu var mantot, taču digitālajā laikmetā šis princips saskaras ar vēl nebijušiem izaicinājumiem. Kriptoaktīvi vairs nav tikai tehnoloģiju entuziastu aizraušanās – tā ir manta, kurai var būt ievērojama vērtība.

Taču, atšķirībā no mājas vai bankas konta, kriptoaktīvi nepastāv fiziski. Tie eksistē tikai kā digitāls kods, kas ir pilnībā atkarīgs no piekļuves datiem – privātajām atslēgām un "seed phrase" jeb rezerves atslēgām, kas ļauj atjaunot piekļuvi kriptoaktīvu makam. Ja īpašnieks aiziet mūžībā, šie aktīvi var kļūt nepieejami uz visiem laikiem. Kaut arī daudzās valstīs kriptoaktīvi juridiski tiek pielīdzināti īpašumam, praktiskā mantošana bieži vien ir sarežģīta, jo vienuviet sastopas likuma ierobežojumi, tehnoloģiju īpatnības un cilvēku izpratnes trūkums. Tādēļ aplūkosim, kā digitālā manta var pazust līdz ar tās īpašnieku un kā Latvijā tiek risināti šie jautājumi – gan regulējuma, gan sabiedrības paradumu līmenī.

Eksperti

Kriptovalūtas kļūst par "cienījamu" investīciju aktīvu klasi

Jevgēnijs Pankratovs, Rietumu Bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs,04.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriptovalūtas ir īpatnēja ieguldījumu kategorija – no vienas puses tās joprojām šķiet tikai šauras entuziastu grupas investīciju nodarbošanās ar apšaubāmu praktisku pielietojumu, bet no otras – pat lielu valstu valdības, piemēram, ASV jau apsver daļas nacionālo rezervju izvietošanu tieši kriptoaktīvos.

Tāpat arī iecerētais digitālais eiro vai digitālais dolārs faktiski būs kriptovalūta, tikai ar lielu atšķirību, ka to plāno izdot valstu centrālās bankas, kamēr kriptovalūtas tiek radītas “decentralizēti”, jeb bez viena izdevēja jeb emitenta.

Tirgū jau tagad pastāv tūkstoši dažādu kriptovalūtu, lai arī plaši pazīstamas un aktīvi tirgotas ir būtiski mazāk. Kopumā jāsecina, ka kriptoaktīvi finanšu pasaulē visdrīzāk ir “uz palikšanu” un tiem ir nozīme no ieguldījumu stratēģijas viedokļa. Vai tie ir vajadzīgi katra cilvēka investīciju portfelī ir individuāls jautājums, taču tā ir aktīvu klase, kuru ir vērts paturēt prātā, domājot par saviem uzkrājumiem. Šajā komentārā ieskicēšu dažus faktorus, ko ņemt vērā attiecībā uz kriptoaktīviem.

Eksperti

Bitcoin cena palielinās, bet Ethereum turpina stagnēt

Polina Brotjē, Binance pārstāve Latvijā un Igaunijā,06.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī, līdzīgi kā martā, kriptovalūtu tirgū nebija vienotas tendences un dažādas kriptovalūtas uz notikumiem reaģēja atšķirīgi – Bitcoin (BTC) turpināja kāpumu, savukārt otra lielākā kriptovalūta Ethereum tajā pašā laikā piedzīvoja kritumu.

XRP turpināja nostiprināt savas pozīcijas ar nelielu pieaugumu, savukārt BNB vērtība nedaudz samazinājās. Bitcoin aprīlī parādīja spēku, un tā cena pieauga par 9,5 % no 76 184 eiro līdz 83 386 eiro. Šis cenas kāpums turpināja nostiprināt Bitcoin dominanci kopējā kriptovalūtu tirgū.

Tāpat varēja novērot arī institucionālo investīciju palielināšanos, jo lielie finanšu spēlētāji turpināja palielināt savas Bitcoin pozīcijas, nostiprinot BTC kā vērtību uzkrājoša aktīva lomu.

Atšķirībā no Bitcoin, Ethereum aprīlī piedzīvoja 5,5 % kritumu, no 1 684 līdz 1 592 eiro. Lai gan Ethereum ir atkopies no gada sākuma zemākajiem cenu līmeņiem (ap 1,4 tūkstošiem eiro), pēdējā gada laikā izaugsmes ziņā tas joprojām ievērojami atpaliek no Bitcoin.

Finanses

Atbalsta regulējumu starptautiskai informācijas apmaiņai par darījumiem ar kriptoaktīviem

LETA,09.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāti ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas nosaka regulējumu starptautiskai informācijas apmaiņai par darījumiem ar kriptoaktīviem.

Grozījumi, pārņemot Eiropas Savienības direktīvu, noteic Latvijas dalību globālā savstarpējas informācijas apmaiņā starp dalībvalstīm un citām valstīm par darījumiem ar kriptoaktīviem.

Grozījumi noteic vispārīgu pienākumu nodokļu maksātājiem, kas darbojas kriptoaktīvu pakalpojumu jomā, Valsts ieņēmumu dienestam (VID) sniegt informāciju par saviem darījumiem. Ar saņemto informāciju VID apmainīsies ar citu valstu nodokļu administrācijām, tādējādi arī pretī saņemot maksimāli plašu informāciju par Latvijas rezidentu ienākumiem citās valstīs no darījumiem ar kriptoaktīviem.

Lai VID savās informācijas sistēmās varētu ieviest jaunās izmaiņas, 2026.gadā tam būs nepieciešams finansējums 830 000 eiro apmērā, bet turpmākai uzturēšanai katru gadu - 83 000 eiro, ko plānots nodrošināt no Finanšu ministrijas budžeta.