Valsts ieņēmumu dienesta (VID) budžets nākamajam gadam tiks samazināts par 10%, bet darbinieku skaits - par 13,2%, piektdien mediju pasākumā sacīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Viņa uzsvēra, ka VID ir sarežģīts uzdevums - jāsaglabā tās pašas funkcijas ar mazāk līdzekļiem.

Šmite-Roķe vērsa uzmanību, ka VID pamatbudžets jau šim gadam tika samazināts par 4% - līdz 156,8 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 163,6 miljoniem eiro pirms gada. Savukārt 2026. gadam VID budžets tiks samazināts par 15,7 miljoniem eiro jeb 10% - līdz 121,2 miljoniem eiro. Šeit ņemts vērā arī Nodokļu un muitas policijas (NMP) budžets 19,7 miljonu eiro apmērā, kas būs atsevišķa iestāde iekšlietu ministra pakļautībā.

Šmite-Roķe informēja, ka VID atlīdzības nākamgad samazinās par 9%, NMP atlīdzības - par 7%, informācijas tehnoloģiju (IT) izdevumus - par 8%, bet citus izdevumus - par 11%.

Valsts kontrole (VK) kārtējo reizi ar iebildēm noslēgusi ikgadējo finanšu revīziju par konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu (KSGP), un būtiskākais iebilžu iemesls ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ikgadējais nodokļu pārskats, kas joprojām nav pārbaudāms, aģentūru LETA informēja VK Komunikācijas daļas vadītāja Gunta Krevica.

VK norāda, ka VID Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā (MAIS) joprojām ir neatrisinātas problēmas, kas liedz revidentiem gūt atbilstošus pierādījumus par VID nodokļu pārskatā iekļauto informāciju.

Kā skaidro VK padomes locekle Ilze Bādere, jau kopš 2015.gada KSGP VK seko līdzi un uzsver MAIS nozīmīgumu korekta VID nodokļu pārskata sagatavošanā. MAIS izstrāde bija viens no uzkrāšanas principa ieviešanas projekta nozīmīgākajiem posmiem. Pēc Bāderes paustā, tieši šai sistēmai bija jānodrošina nodokļu ieņēmumu grāmatošana un uzskaite, saņemot VID administrētos nodokļu maksājumus vienotajā nodokļu kontā un attiecinot tos pret nodokļu maksātāju saistībām konkrētajā brīdī un atbilstošajā pārskata periodā.

Lai stiprinātu valsts spēju ierobežot ēnu ekonomiku, veidotu skaidras naudas aprites caurskatāmību un veicinātu labprātīgu nodokļu nomaksu, no 2025. gada 1. janvāra Latvijā stājās spēkā jaunas skaidras naudas darījumu uzraudzības iespējas Valsts ieņēmumu dienestam (VID).

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kaut arī samazinās, tomēr ir pietiekami augstā līmenī – 21,4% no iekšzemes kopprodukta. Aptuveni puse no ēnu ekonomikas Latvijā ir “aplokšņu” algas, kas cieši saistīts ar skaidras naudas neredzamo apriti. Nodrošinot skaidras naudas caurskatāmību līdztekus iespējai to salīdzināt ar personu legālajiem ieņēmumiem, iegūs visa sabiedrība – samazinoties ēnu ekonomikai, tiks veicināta godīga konkurence uzņēmēju starpā un darba ņēmējiem palielināsies sociālās aizsargātības līmenis. Savukārt, palielinoties nodokļu ieņēmumiem, valsts vairāk spēs nodrošināt sabiedrības vajadzības.

Attiecīgi šobrīd tiek veidoti grozījumi normatīvajā regulējumā, precizējot veidu, kā informācija tiek nodota VID. Tie paredz kredītiestādēm un citām finanšu iestādēm pienākumu sniegt informāciju par klientu veiktajiem skaidras naudas darījumiem, kuru apjoms vienā darījumā pārsniedz noteiktu summu. Finanšu iestādēm būs jāiesniedz informācija par skaidras naudas iemaksām 750 eiro vai vairāk (vienā darījumā) un par skaidras naudas izmaksām 1500 eiro vai vairāk, ko VID izmantos kā vienu no rādītājiem analīzes vajadzībām.

Saeimas deputāti ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpmāk nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu neuzsāks, ja piedzenamā parāda kopsumma būs mazāka par VID izmaksām, kas saistītas ar lēmuma par piedziņu pieņemšanu un piedziņas sākšanu.

Minētais ietver arī izmaksas primāro izpildes darbību veikšanai. Nodokļu administrācijas izmaksas ir naudas summa, kas vienādā apmērā tiek piemērota visiem nodokļu maksātājiem parāda atgūšanas procesā, neatkarīgi no konkrētā nodokļu maksātāja parāda summas.

Pēc VID aprēķiniem, 2023.gada 11 mēnešos vidēji viena nodokļu parāda piedziņas procesa izmaksas bija 38,67 eiro. Lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu pieņemšanas un primāro izpildes darbību veikšanas laiks ir 2,5 stundas, vienas cilvēkstundas izmaksas - 15,47 eiro.

Izmaksas ir aprēķinātas pēc 2023.gada atlīdzības 11 mēnešos un saimnieciskajiem izdevumiem proporcionāli darbinieku skaitam VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldē.

Rūpējoties par iedzīvotāju un uzņēmēju datu aizsardzību un drošību, no 2026.gada 1.janvāra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS) varēs pieslēgties tikai ar kādu no drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem, piemēram, Smart-ID (kvalificētā versija), elektroniskā identifikācijas karte (eID), drošs elektroniskais paraksts (eParaksts vai eParaksts mobile) vai noteiktu internetbanku autentifikācija.

Savukārt VID izsniegto lietotājvārdu un paroli arī turpmāk būs tiesības izmantot tikai ārvalstniekiem, kam neveidojas tiesiska saite ar Latviju un nav iespēju saņemt ārvalstnieka eID karti, un Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (EMDAS) lietotājiem muitas deklarāciju iesniegšanai.

Tādēļ visus pārējos EDS lietotājus, kas līdz šim izmantoja VID izsniegto lietotājvārdu un paroli, aicinām laikus sagatavoties gaidāmajām pārmaiņām, lai no nākamā gada varētu izmantot kādu no minētajiem identifikācijas līdzekļiem: Smart-ID, elektroniskā identifikācijas karte (eID) vai drošs elektroniskais paraksts (eParaksts un eParaksts mobile).

Kā rīkoties privātpersonām (t. sk. saimnieciskās darbības veicējiem)

Latvijas ekonomikas lejupslīdi 2024. gadā ietekmēja ne tikai saspringtā ģeopolitiskā situācija, bet arī zema ekonomikas izaugsme ārējos tirgos, augstas procentu likmes un cenu kāpums.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas 2025. gada februārī izstrādātajām makroekonomiskajām prognozēm Latvijas ekonomika 2025. gadā stabilizēsies ar mērenu IKP izaugsmi 1,2 %. Tendences ir cerīgas, jo, pieaugot iekšzemes kopproduktam (IKP) uz vienu iedzīvotāju, ēnu ekonomikai ir tieksme samazināties.

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 1,5 procentpunktiem salīdzinājumā ar gadu iepriekš un bija 21,4% no IKP noskaidrots pētījumā “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009–2024”.

Ēnu ekonomikas jautājums katru gadu kļūst īpaši aktuāls, tuvojoties konferencei par ēnu ekonomikas indeksu, jo tā ir ne tikai diskusija par šīs parādības apmēru un ietekmi uz valsts budžetu un sabiedrību, bet arī platforma ekspertu viedokļu apmaiņai par risinājumiem un iespējām to mazināt, lai veicinātu caurskatāmību un godīgu uzņēmējdarbības vidi.

Pagājušajā gadā 15 Latvijas lielākie nodokļu maksātāji Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu ieņēmumos, izņemot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, nodrošināja 0,6 miljardus eiro jeb 4% no kopējiem ieņēmumiem, ceturtdien svinīgajā pasākumā paziņoja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Pagājušajā gadā VID administrēto nodokļu kopējie ieņēmumi bija 14 miljardi eiro, izņemot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa ieņēmumus, jo maksājumi, kas veikti VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" vai tehniskās apskates stacijās, VID datubāzē netiek piesaistīti nodokļu maksātājiem.

Par nozīmīgāko 2024.gada eksportētāju VID atzinis kokapstrādes uzņēmumu AS "Latvijas finieris".

Nominācijā "2024.gada lielākie nodokļu maksātāji Rīgā un Rīgas reģionā" balvas saņēma degvielas mazumtirgotāja SIA "Neste Latvija" kā lielākais nodokļu maksātājs lielo nodokļu maksātāju grupā, tabakas importētājs SIA "Baltic Sales Network" kā lielākais nodokļu maksātājs vidējo nodokļu maksātāju grupā un aviokravu muitas aģentu uzņēmums SIA "LETT 2000" kā lielākais nodokļu maksātājs mazo nodokļu maksātāju grupā.

Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvju un Latvijas Preses izdevēju asociācijas šīs nedēļas tikšanās laikā pārrunāta iespēja no 2027.gada pāriet uz abonētās preses piegādēm trīs reizes nedēļā, tādējādi mazinot slogu uz valsts budžetu, aģentūru LETA informēja SM.

Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) norādīja, ka, tiekoties ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, puses vienojās, ka 2026.gadā abonētās preses piegādes izmaksas izdevējiem nepalielināsies. SM pārskatīs abonētās preses piegādes izdevumu sadalījumu, lai preses izdevēju maksājumu daļa nākamgad nemainītos un paliktu šā gada līmenī.

VAS "Latvijas pasts" pārstāve Inita Fedko aģentūrai LETA skaidroja, ka "Latvijas pasts" no politikas veidotājiem vēl gaida detalizētāku informāciju, tomēr sāktais dialogs, kas vieno "Latvijas pastu", SM, Kultūras ministriju un preses izdevēju organizācijas, liecina, ka notiek virzība pretī konstruktīvam risinājumam.

Pēc "Latvijas pasta" pārstāves minētā, ir saprotams, ka tiks virzīti Ministru kabineta noteikumu grozījumi, lai tarifs, ko par preses piegādi sedz izdevēji, nemainītos.

VAS "Latvijas pasts" no sestdienas, 23.augusta, apturēs sīkpaku un paku sūtījumu piegādi uz ASV, informēja uzņēmumā.

Lēmums saistīts ar ASV prezidenta Donalda Trampa izdoto izpildrīkojumu par bezmuitas "de minimis" režīma apturēšanu visām valstīm, kas stāsies spēkā šogad 29.augustā.

Vienlaikus "Latvijas pasts" turpinās veikt vēstuļu korespondences, kas ietver dokumentus, piegādes uz ASV.

Omniva uz laiku aptur sūtījumu piegādi uz ASV

Saistībā ar nesen noteiktajiem jaunajiem muitas tarifiem un neskaidrajām procedūrām Amerikas Savienotajās...

Kompānijā norāda, ka "Latvijas pasts" sadarbībā ar iesaistītajām pusēm apzina risinājumus, lai iespējami operatīvāk atjaunotu sūtījumu piegādes uz ASV.

Patlaban "Latvijas pasts" kopā ar Eiropas Pastu apvienību ("PostEurop"), Starptautisko pastu korporāciju (IPC) un Pasaules Pasta savienību (UPU) meklē tehniskus risinājumus, lai nodrošinātu ASV prasību izpildi attiecībā uz komerciālo sūtījumu ievešanu un korektu muitas datu apmaiņu, kas apliecinātu, ka par sūtījumiem ir ieturētas muitas nodevas.

Jau ziņots, ka arī Igaunijas pasta kompānijas "Eesti Post" uzņēmums "Omniva" uz laiku ir apturējis sūtījumu piegādi uz ASV saistībā ar nesen noteiktajiem jaunajiem muitas tarifiem un neskaidrajām procedūrām ASV.

Saeimas deputāti ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas nosaka regulējumu starptautiskai informācijas apmaiņai par darījumiem ar kriptoaktīviem.

Grozījumi, pārņemot Eiropas Savienības direktīvu, noteic Latvijas dalību globālā savstarpējas informācijas apmaiņā starp dalībvalstīm un citām valstīm par darījumiem ar kriptoaktīviem.

Grozījumi noteic vispārīgu pienākumu nodokļu maksātājiem, kas darbojas kriptoaktīvu pakalpojumu jomā, Valsts ieņēmumu dienestam (VID) sniegt informāciju par saviem darījumiem. Ar saņemto informāciju VID apmainīsies ar citu valstu nodokļu administrācijām, tādējādi arī pretī saņemot maksimāli plašu informāciju par Latvijas rezidentu ienākumiem citās valstīs no darījumiem ar kriptoaktīviem.

Lai VID savās informācijas sistēmās varētu ieviest jaunās izmaiņas, 2026.gadā tam būs nepieciešams finansējums 830 000 eiro apmērā, bet turpmākai uzturēšanai katru gadu - 83 000 eiro, ko plānots nodrošināt no Finanšu ministrijas budžeta.

Digitalizācijas laikmetā arvien vairāk kļūst visa veida digitālo dokumentu, kuru apritē tiek izmantoti arī elektroniskie paraksti, taču ne visi tie tiek uztverti kā droši elektroniskie paraksti, turklāt to izmantošanai ir arī specifiskas nianses.

Pavisam nesen Valsts ieņēmumu dienests informēja, ka no 2026. gada 1. janvāra VID EDS varēs pieslēgties tikai ar kādu no drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem, piemēram, Smart-ID (kvalificētā versija), elektroniskā identifikācijas karte (eID), drošs elektroniskais paraksts (eParaksts vai eParaksts mobile), vai noteiktu internetbanku autentifikāciju. Savukārt VID izsniegto lietotājvārdu un paroli arī turpmāk būs tiesības izmantot tikai ārvalstniekiem, kam neveidojas tiesiska saite ar Latviju un nav iespēju saņemt ārvalstnieka eID karti, un Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (EMDAS) lietotājiem muitas deklarāciju iesniegšanai. Jāņem vērā, ka pieslēgšanās VID elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS) iespējama tikai ar Latvijā izsniegtiem autentifikācijas līdzekļiem. Citu valstu izsniegtie autentifikācijas līdzekļi netiks pieņemti, norādīja VID.

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi un nodevusi publiskajai apspriešanai Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par darījumiem ar kriptoaktīviem”.

Jaunais regulējums paredz detalizētu kārtību, kādā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji apkopos un sniegs informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID), lai nodrošinātu starptautisku datu apmaiņu ar citu valstu nodokļu administrācijām.

Pēdējo desmit gadu laikā kriptoaktīvu tirgus ir ievērojami audzis un kļuvis par nozīmīgu finanšu instrumentu, kas prasa arī skaidru regulējumu. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) 2022. gadā apstiprināja kriptoaktīvu ziņošanas standartu (Crypto-Asset Reporting Framework), kas ir starptautisks automātiskās informācijas apmaiņas risinājums. Eiropas Savienības līmenī šis jautājums regulēts ar 2023. gada 17. oktobra Padomes direktīvu, ar kuru grozīta direktīva par administratīvu sadarbību nodokļu jomā. Ar MK noteikumiem Latvijā tiks pārņemtas attiecīgo starptautisko dokumentu prasības.

Pēc Lietuvas un Baltkrievijas robežas slēgšanas ievērojami pieaugs kravas auto rinda Latvijas robežpunktos, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Slēdzot kādu no robežšķērsošanas vietām uz Eiropas Savienības ārējās robežas, transportlīdzekļu plūsmas pārvirzās uz tām vietām, kas turpina darbu, norāda VID. Tomēr jāņem vērā, ka katrai robežšķērsošanas vietai ir maksimāli iespējamā caurlaidības spēja.

Arī apstākļos, kad strauji pieaugs to transportlīdzekļu skaits, kuriem būs jāšķērso robeža caur Pāternieku muitas kontroles punktu, objektīvi nepastāv iespēja palielināt robežšķērsošanas vietas caurlaidības spēju, skaidro VID.

Caurlaidības spējas palielināšana nav iespējama, jo robežas šķērsošanas un muitas formalitātes prasa noteiktu laiku, turklāt kontrabandas, sankciju pārkāpumu un apiešanas risku dēļ muitai ir jāveic pastiprināti kontroles pasākumi.

Plānots, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjektiem būs jāiesniedz sliekšņa deklarācijas gadījumos, kad fiziskā persona veiks skaidras naudas iemaksas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 750 eiro vai vairāk, vai skaidras naudas izmaksas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 1500 eiro vai vairāk.

To paredz Finanšu ministrijas (FM) saskaņošanai iesniegtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu.

Grozījumi paredz, ka NILLTPFN subjektiem ziņojums būs jāsniedz arī tad, kad fiziskās personas nosūtīs vai saņems bezkonta skaidras naudas pārvedumu, kura apmērs ir 1000 eiro vai vairāk.

Šobrīd noteikts, ka NILLTPFN likuma subjekti, kas sniedz maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē, kuri saistīti ar skaidras naudas darījumiem, iesniedz Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) sliekšņa deklarāciju gadījumos, kad klients veic skaidras naudas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 7000 eiro vai vairāk, izņemot gadījumu, ja inkasācijas pakalpojumā skaidra nauda tiek ieskaitīta vai izņemta no pakalpojuma sniedzēja klienta konta kredītiestādē vai finanšu iestādē.

Šā gada septiņos mēnešos ēnu ekonomikas ierobežošanas un nodokļu administrēšanas uzlabošanas pasākumu dēļ iekasēti septiņi miljoni eiro, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrija (FM), atsaucoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto informāciju.

FM informē, ka 2025.gada plānotie ieņēmumi no ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna un nodokļu administrēšanas uzlabošanas pasākumiem, kas ir piekritīgi VID, ir 6,7 miljoni eiro, savukārt septiņos mēnešos iekasēti gandrīz septiņi miljoni eiro jeb 103% no plānotajiem ieņēmumiem.

Pirmajos septiņos mēnešos, veicot nodokļu administrēšanas pasākumus un uzņēmējiem precizējot deklarācijas, valsts budžetā papildus iekasēts vairāk nekā 1,1 miljons eiro, lielākoties pievienotās vērtības nodokļa veidā.

Tāpat FM informē, ka no 2025.gada 1.janvāra ieviests ierobežojums, ka komerciālo transportlīdzekļu bākā, iebraucot Latvijā no trešajām valstīm, drīkst būt ne vairāk kā 200 litri degvielas. Iepriekš vidēji tika ievesti ap 1200 litriem vienā bākā. Septiņos mēnešos Latvijā iebrauca vairāk nekā 13 000 kravas auto un ierobežojumu rezultātā tika novērsta vairāk nekā 13 miljonu litru bezakcīzes degvielas ievešana Eiropas Savienībā (ES), nodrošinot papildu akcīzes nodokļa ieņēmumus vietējā tirgū.

Kā prēmijas, tā naudas balvas un piemaksas par īpašu darbu ir tāda pati darba samaksa kā valsts amatpersonas darba alga.

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk Atlīdzības likums) 3. panta 1. punkts saka: «Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzību šā likuma izpratnē veido darba samaksa, sociālās garantijas un atvaļinājumi. Darba samaksa šā likuma izpratnē ir mēnešalga, piemaksas, prēmijas un naudas balvas. Sociālās garantijas šā likuma izpratnē ir pabalsti, kompensācijas, apdrošināšana un šajā likumā noteikto izdevumu segšana.»

Nedalāmā aisberga virsotne

30. septembra raidījums Kas notiek Latvijā? Jāņa Dombura vadībā Latvijas sabiedrības priekšā nolika valsts amatpersonu prēmiju, piemaksu un naudas balvu sadaļu, kas aug ik gadu. Ievērojot, ka 245 miljoni eiro 2025. gadā ir par teju 100 miljoniem vairāk nekā 2019. gadā, tas viegli ierosināja sabiedrisko domu. Proti, ir konkrēts un skaidrs piemērs, kurā redzama pamatīga atlīdzības izaugsme konkrētā sadaļā un periodā.Tas, ko, pirmkārt, vēlos uzsvērt – tā ir aisberga virsotne jeb neliela daļa no tā, kas kopumā ir valsts amatpersonu atlīdzība, kuru nosaka vienots Atlīdzības likums. Es runāju par to, ka atlīdzības pieaugumu nosaka kopējs likums un nianses vien veido atsevišķi Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas realizējas katrā ministrijā un iestādē atsevišķi.

Nekustamā īpašuma darījums ir viens no nozīmīgākajiem soļiem cilvēka dzīvē. Tas nereti nosaka ģimenes finanšu stabilitāti un nākotnes drošību. Tieši tādēļ sabiedrībai ir vitāli svarīgi, lai darījumu starpnieki būtu profesionāli, godprātīgi un atbildīgi speciālisti.

Diemžēl līdzšinējā sistēma Latvijā rāda, ka valsts pārziņā esošais reģistrs nav spējis pilnvērtīgi nodrošināt ne uzticamu kontroli, ne datu aktualitāti. Šajā situācijā loģisks solis ir apsvērt reģistra pārvaldības deleģēšanu profesionālām nozares organizācijām, kurām ir gan kapacitāte, gan motivācija nodrošināt pārskatāmu un efektīvu sistēmu.

Esošā modeļa trūkumi

Ekonomikas ministrijas uzturētais reģistrs teorētiski nodrošina, ka sabiedrībai ir iespēja pārliecināties par starpnieka legālu darbību. Praksē tas nestrādā tik labi, kā vajadzētu. Daļa starpnieku turpina strādāt ārpus reģistra, datu atjaunošana ir sarežģīta, un ierobežoto resursu dēļ valsts institūcijas nespēj regulāri uzraudzīt katru gadījumu. Rezultātā sabiedrībā valda nepilnīga uzticība, ēnu ekonomika saglabājas, bet kontroles mehānisms – kļūst neefektīvs.Ja publisks reģistrs tiktu atcelts, risks kļūtu vēl lielāks.

Šonedēļ biroju ēka Talejas ielā 1, kura plašāk pazīstama kā “Valsts Ieņēmumu dienesta” (VID) mājvieta ieguvusi nosaukumu “VALSTS BIROJI”, tādējādi norādot uz nozīmīgām pārmaiņām ēkas lietotāju vidū.

Ēka kļuvusi par pirmo centralizēto valsts biroju ēku, kurā apvienoti virkne valsts pārvaldes iestāžu biroju, tādējādi veicinot gan labāku sadarbību starp iestādēm, gan efektīvu telpu izmantošanu, kas ietver arī sanāksmju un citu telpu koplietošanu, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes loceklis Andris Vārna.

Valsts biroju ēkā Talejas ielā 1 turpina mājot Valsts ieņēmuma dienests, kas attālinātā darba ietekmē laika gaitā optimizējuši izmantoto telpu platību vairāk nekā uz pusi (no sākotnējās platības), tādējādi radot iespēju arī citām iestādēm izvietot šeit birojus. Patlaban ēku apdzīvo VID, VNĪ, atsevišķas Latvijas Republikas prokuratūras struktūras, Valsts robežsardzes administrācija, Jaunsardzes centrs, atsevišķas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta centrālā aparāta struktūrvienības, kā arī Nodokļu un muitas policija, kas no 2026. gada 1. janvāra nodalās no VID un kļūst par atsevišķu Iekšlietu ministrijas padotībā esošu iestādi. Oktobrī ēkā darbu uzsākusi arī Veselības inspekcija, savukārt 2026. gadā uz valsts biroja ēku pārcelsies Ekonomikas ministrija un tās padotības iestādes – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Konkurences padome, Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs un Centrālā statistikas pārvalde.

Rīgas lidostā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde, sadarbojoties ar SIA "Global Blue Latvija" un lidostu, uzstādījusi CAS ("Customs Approval System") pašapkalpošanās kiosku "Tax Free" čeku apstiprināšanai, informē VID.

Pašapkalpošanās kiosks sniegs ceļotājiem iespēju ātri un patstāvīgi saņemt muitas apstiprinājumu par precēm, kas Latvijā iegādātas, izmantojot "Tax Free" pakalpojumu, un tiek eksportētas ārpus Eiropas Savienības.

VID Muitas pārvaldes direktora vietniece Sandra Kārkliņa-Ādmine norāda, ka šis digitālais risinājums ļauj muitas iestādei produktīvāk izmantot esošos resursus, kā arī uzkrāt datus par apstiprinātajiem pirkumiem, kas palīdzēs optimizēt darbību un uzlabot efektivitāti.

Muitas darbinieki jau kopš 2023.gada novembra izmanto šo pašu digitālo risinājumu CAS, kas ļauj preču eksporta apstiprinājumu noformēt tiešsaistē, tādējādi veicinot vienkāršotu un efektīvu pievienotās vērtības nodokļa atmaksas procesu.

Darbinieks ir uzņēmuma vērtīgākais resurss, taču to noturēšana kļūst arvien izaicinošāka. Uzņēmumu vadītājiem jābūt modriem, vērīgiem un stratēģiskiem – rūpīgi jāvēro darbinieku apmierinātību, jāanalizē tirgus tendences un jālūkojas pēc finansiāli gudriem risinājumiem, kā nodrošināt komandas stabilitāti un motivāciju. Viens no jaunākajiem un viedākajiem instrumentiem, kā rūpēties par savu komandu, nepalielinot algu izmaksas, ir personāla labbūtības pakalpojumu nodrošināšanā ar iespēju izmantot nodokļu atbrīvojumus.

“Mūsdienu darba vide ir patiesi strauja, mainīga un prasīga. Darbinieki arvien pārliecinātāk uzskata, ka viņu labbūtība darbā ir tik pat svarīga kā atalgojums, t.i. darba ņēmēji meklē vairāk nekā tikai algu, viņi vēlas darba vietu, kas atbalsta viņu holistisko labbūtību. Kopš “Stebby” pirmssākumiem mūsu misija ir bijusi atbalstīt jebkāda izmēra uzņēmumus ar iespēju preventīvi, ērti un efektīvi rūpēties par savu darbinieku fizisko, psiholoģisko un emocionālo labbūtību. Šobrīd mēs vēlamies vērst uzmanību uz personāla ilgtspējas nodokļa atbrīvojumu, kas ļauj uzņēmumiem izmantot līdz 5% no iepriekšējā gada bruto darba samaksas, darbinieku motivēšanas un komandas saliedēšanas pasākumiem, nepalielinot ar uzņēmumu ienākumu nodokli (UIN) apliekamo ienākumu” stāsta “Stebby” Latvijas filiāles vadītāja Dana Skaistkalne.

VAS “Latvijas Pasts”, turpinot atjaunot sūtījumu plūsmas uz ASV, pirmdien, 27. oktobrī, atsāks pieņemt pakas un sīkpakas no korporatīvajiem klientiem platformā “manspasts.lv”, lai nodrošinātu piegādes uz ASV un tai piederošajām teritorijām.

Uzņēmums atjauno paku un sīkpaku plūsmu biznesa klientiem ar noslēgtiem sadarbības līgumiem, veicot piegādes uz ASV un tai piederošajām teritorijām: Amerikāņu Samoa salām, Guamu, Mazās Aizjūras un Māršala salām, Mikronēziju, Palau, Puertoriko, Virdžīnu un Ziemeļu Marianas salām.

Šī ir piegādes atjaunošanas procesa otrā fāze, lai sekmētu sūtījumu plūsmu klientu segmentam, kas stimulē Latvijas eksportu un pienesumu ekonomikai. Tāpēc “Latvijas Pasts” aicina uzņēmumus, kam nepieciešamas operatīvas piegādes uz ASV, noslēgt līgumu un izmantot e-vidi “manspasts.lv”. Tikmēr uzņēmumiem, kam ir iepriekš izstrādāti specializēti risinājumi, šobrīd tiek īstenota digitālās infrastruktūras integrācija.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) 14. oktobrī piemērojis divus nodrošinājumus trikotāžas ražotājai AS "Rita", liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmumam piemērots aizliegums pamatkapitāla samazināšanai un aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai Uzņēmumu reģistra komercķīlu reģistrā.

"Ritai" 7. oktobrī bija VID administrēto nodokļu parāds 109 939 eiro apmērā.

"Ritas" apgrozījums pagājušajā gadā bija 2,094 miljoni eiro, kas ir par 31,7% mazāk nekā 2023. gadā, kā arī kompānija cieta 492 388 eiro zaudējumus pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Trikotāžas fabrika "Rita" tika izveidota 1924. gadā. "Rita" nodarbojas ar adīšanu, audumu krāsošanu, apdari, šūšanu, ražo trikotāžas izstrādājumus sievietēm, bērniem un vīriešiem. Trikotāžas fabrikas "Rita" mājaslapā teikts, ka uzņēmums 97% saražotās produkcijas eksportē, galvenokārt uz Ziemeļvalstīm.

Latvijā situācija lauksaimniecībā šobrīd ir katastrofāla, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

"Situācija nav vairs traģiska, tā ir katastrofāla," teica biedrības vadītājs.

Tostarp viņš norādīja, ka lauksaimniekiem graudu pieņemšanas punktos nākas pat piemaksāt par nokulto labību. "Aizvedot nokultu ražu uz pieņemšanas punktu, lauksaimniekam par to ir jāpiemaksā. Atsākot kulšanu, mitrums ir 25-30%, pakalpojums maksā tik un tik, bet tev uz lauka ir izauguši graudi, kas vairs neatbilst lopbarībai, bet atbilst tikai kurināmā kvalitātei," sacīja Lazdiņš.

Jautāts, vai ārkārtējās situācijas izsludināšana lauksaimniecībā palīdz, Lazdiņš norādīja, ka palīdz, taču ne visas institūcijas to respektē, proti, šajā nedēļā ir bijuši divi precedenti attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcību. Tostarp vienā gadījumā VID arestējis lauksaimniekam kontus saistībā ar nodokļu parādu 13 000 eiro apmērā.

Latvijā šogad jūnija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 825,875 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,3% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 2,2% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2025.gada 1.jūnijā bija 338,202 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,3% mazāk nekā mēnesi iepriekš, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 294,999 miljonus eiro, kas arī ir par 1,3% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 192,674 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 2,2%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.jūnijā veidoja 62% no kopējās parādu summas jeb 511,626 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.jūnijā bija atzīti parādi 1,415 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.