Dānijas galvaspilsētas Kopenhāgenas lidosta pirmdien tika slēgta pēc neidentificētu dronu konstatēšanas tās tuvumā, un aptuveni 15 avioreisi tika novirzīti uz citām lidostām, paziņoja policijas un lidostas amatpersonas.

Otrdienas rītā tika ziņots, ka dronu dēļ slēgta arī Norvēģijas galvaspilsētas Oslo lidosta.

"Gaisa telpa virs Kopenhāgenas lidostas ir slēgta kopš plkst.20.30 (plkst.21.30 pēc Latvijas laika) divu vai trīs neidentificētu dronu dēļ. Neviena lidmašīna nevar pacelties vai nolaisties," sacīja lidostas preses sekretāre Līze Agerleja Kursteina.

Kopenhāgenas policija paziņoja, ka virs lidostas tika konstatēti "trīs vai četri lieli droni".

"Tie vēl lidinās šurpu turpu," sacīja patruļas policiste Anete Ostenfelta ap plkst.22.45 (plkst.23.45 pēc Latvijas laika), piebilstot, ka policija lidostā izmeklē notiekošo.

Viņa nevarēja pateikt, vai šie droni ir militāras vai civilas ierīces, bet atzina, ka "tie ir lielāki, nekā privātpersona varētu nopirkt".

Šonedēļ Latvijā atzīmēsim Mātes dienu – līdz ar svētkiem aktualizējies jautājums par mammas lomu un darba tirgū, proti, par to, kā darba pārrunās tiek uztverts laiks, kas pavadīts mājās ar bērnu un vai bērna kopšanas atvaļinājumu vajadzētu norādīt savā CV?

No vienas puses, protams, bērna kopšanas atvaļinājums nozīmē prombūtni no tiešajiem darba pienākumiem un, ja tas bijis nesen, darba devējam var rasties aizspriedumi, ka vecāks biežāk būs ārpus darba, lai rūpētos par bērniem, taču no otras puses – arī bērna kopšanas atvaļinājums ir daļa no pieredzes, turklāt, tas palīdz pilnveidot ļoti dažādas un noderīgas prasmes, kas vēlāk noderēs darba tirgū.

Pirms gada dalījos pārdomās, cik izmaksā tā vecāka darbs, kurš paliek mājās un rūpējas par bērnu, skaidrojot, ka šajā “amatā” apvienojas ļoti daudz pienākumu. No tā izriet arī pieredze un prasmes, ko vecāks vēlāk var izmantot darba tirgū. Rūpes par bērnu ir vērtīga vadības pieredze vidē, kur nav krīzes vadības simulāciju – ir tikai īstas situācijas un tūlītēja atbildība. Bērna kopšanas atvaļinājums ir iespēja mācīties, piemērot un nostiprināt prasmes, kas mūsdienās ir īpaši aktuālas ikvienā vadošā amatā: plānošana, elastība, sadarbība, spēja risināt sarežģītas situācijas un saglabāt ilgtermiņa domāšanu īstermiņa spriedzes apstākļos. Kā šādas prasmes vislabāk pasniegt savā CV un darba intervijās?

Biedrība “Zemnieku Saeima” ir neizpratnē par Satiksmes ministra Ata Švinkas piektdienas rītā raidījumā “Rīta Panorāma” pausto viedokli, ka Satiksmes ministrija ir gatava Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) pievienot Valsts tehniskās uzraudzības aģentūru (VTUA), tādējādi it kā ietaupot valsts budžeta līdzekļus.

Biedrība uzsver, ka šāds priekšlikums ir pārsteidzošs, jo līdz šim nav notikusi diskusija ar nozari un Zemkopības ministriju par šādu Satiksmes ministrijas ieceri. Saskaņā ar biedrības rīcībā esošo informāciju VTUA un tās sniegtie pakalpojumi lauksaimniekiem netiek subsidēti vai kā savādāk finansēti no valsts budžeta līdzekļiem, līdz ar to šīs aģentūras pievienošana CSDD valsts budžetam noteikti nedotu pozitīvu finansiālu pienesumu.

“Šādas būtiskas izmaiņas, kas skar nozari, nevar tikt virzītas vienpusēji un bez diskusijas ar lauksaimniekiem. Šobrīd Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra nav finansēta no valsts budžeta, un tās pakalpojumi lauksaimniekiem ir pašfinansēti. Šī pievienošana CSDD nedotu nekādu reālu ieguvumu ne valsts budžetam, ne lauksaimniekiem,” uzsver biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš. “Mēs aicinām Satiksmes ministriju kā arī citas ministrijas rūpīgi izvērtēt šādu priekšlikumu publiskošanu, pirms tie ir apspriesti un saskaņoti ar nozari”.

Rīgā, Hanzas peronā 25. un 26.septembrī norisināsies Biznesa pakalpojumu līderu asociācijas (ABSL) forums "Radi un nodrošini nākotni - tagad!", informē foruma organizatori.

Pasākumā pulcēsies pasaules biznesa līderi, eksperti, politikas veidotāji un inovatori, lai apspriestu tendences un veidotu stratēģijas ilgtspējīgas uzņēmējdarbības attīstībai Eiropā un ārpus tās.

Forumu atklās ABSL priekšsēdētājs Jaceks Leverness un Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (P).

Tam sekos diskusija "Varas balss: sagaidīt negaidīto. Kā vadīt un stiprināt lēmumu pieņemšanas spējas nenoteiktības laikos". Tajā pieredzē dalīsies bijušais NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs (2021-2025), atvaļinātais admirālis Robs Bauers, kā arī Polijas Nacionālās drošības biroja vadītājs (2022-2025) Jaceks Sieviera un uzņēmuma "Accenture" valdes priekšsēdētājs Francijā Olivjē Žirārs.

Kā saglabāt izaugsmes kursu jau trīs gadu desmitus? Atbild Pro Mehanika.

Pirms vairāk nekā trīsdesmit gadiem, laikā, kad Latvija spēra pirmos soļus ceļā uz neatkarību, tika dibināts uzņēmums, kas šodien ir viens no lielākajiem savā jomā Baltijā. Pro Mehanika aizsākās nelielā sarga būdiņā, pēc tam, kad tika iegādāts negaidīts gultņu krājums no Baltkrievijas. Gadu gaitā uzņēmums ir izaudzis līdz 20 veikalu tīklam visā Latvijā, 3 filiālēm Igaunijā un lielākajai noliktavai Baltijas reģionā.

Kas palīdzēja tirdzniecību no nelielu sarga būdiņas pārvērst par nozarē vadošo uzņēmumu? Kādi bija nozīmīgākie pagrieziena punkti Pro Mehanika trīsdesmit gadu ceļā? Un kā uzņēmumam ir izdevies saglabāt izaugsmi, pārvarēt globālās krīzes un pielāgoties strauji mainīgajām tehnoloģijām un klientu vajadzībām?

Aizvadīts Biznesa pakalpojumu līderu asociācijas (ABSL) forums “Radi un nodrošini nākotni – tagad!”. Pasākums pulcēja ap 200 pasaules biznesa līderu no dažādiem starptautiskiem uzņēmumiem, kā arī militāros ekspertus, politikas veidotājus un inovatorus.

Apskatot tendences un iepazīstinot ar stratēģijām ilgtspējīgas uzņēmējdarbības attīstībai Eiropā, foruma dalībnieki uzsvēra – lai gan ģeopolitiskā situācija var radīt nedrošību un virkni risku, tā vienlaikus paātrina Eiropas uzņēmumu izaugsmi un nostiprina to noturību ilgtermiņā.

Foruma dalībnieki un eksperti īpaši atzinīgi novērtēja gan Latvijas, gan arī pārējo Baltijas valstu digitālo attīstību, norādot, ka šis reģions pēdējo gadu laikā piedzīvo strauju izaugsmi. Vienlaikus foruma norise Rīgā ir stratēģiski pamatota, jo Baltijas reģions ir īstā vieta, kur runāt par nākotnes veidošanu, attīstību un nozīmīgu lēmumu pieņemšanu – šeit izteikti jūtama un novērojama saspīlētās ģeopolitiskās situācijas radītā ietekme.

Šodien Jelgavā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) kongresā par organizācijas priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēja Gintu Kaminski.

Par Kaminski nobalsoja 69 delegāti, bet pret bija 17.

Kaminskis LPS vadītāja vietu ieņems jau trešo sasaukmu - viņš organizāciju vada kopš 2017.gada. Pēdējās pašvaldību vēlēšanās Kaminskis no Latvijas Zemnieku savienības saraksta tika ievēlēts Dobeles novada domē, bet tur palika opozīcijā.

Par Kaminska vietniekiem no valstspilsētām tika ievēlēts Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks ("Valmierai un Vidzemei"), bet no novadiem - Saldus novada domes priekšsēdētājs Māris Zusts (LZP). Baiks vietnieka amatā nomainīja pēc pēdējām vēlēšanām amatu zaudējušo bijušo Jelgavas mēru Andri Rāviņu (ZZS).

LPS kongresā notiek arī valdes vēlēšanas. LPS valdē iepriekšējā pašvaldību sasaukuma laikā darbojās arī Bauskas novada domē nepārvēlētais Aivars Okmanis (NA), Liepājas mērs Gunārs Ansiņš (Liepājas partija), Balvu novada domes priekšsēdētāja amatu zaudējušais Sergejs Maksimovs (Latgales partija), Jelgavas domes opozīcijas deputāte Rita Vectirāne (ZZS), Rīgas vicemērs, mēra amatu pēc vēlēšanām zaudējušais Vilnis Ķirsis (JV), Ādažu novada domes priekšsēdētāja Karīna Miķelsone (Reģionu apvienība), Limbažu novada domes vadītāja amatu zaudējušais Dagnis Straubergs (Reģionu apvienība), Kurzemes plānošanas reģiona pārstāvis Salvis Roga, amatu zaudējušais Līvānu novada domes vadītājs Andris Vaivods (LA), Valmieras domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Gladkins (Valmierai un Vidzemei), Rīgas domes deputāte Justīne Panteļējeva (P), Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums (LA) un Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks (ZZS).

Kopš šā gada sākuma “Bigbank” kopējais juridisko personu kredītportfelis Baltijas valstīs pieaudzis gandrīz par ceturto daļu jeb 24 %, sasniedzot 900 miljonus eiro, informē “Bigbank” Latvijas filiālē.

“Bigbank” grupas izsniegto aizdevumu apjoms juridisko personu segmentā šā gada astoņos mēnešos jau pārsniedzis 500 miljonu eiro atzīmi, apsteidzot kopējo 2024. gadā izsniegto aizdevumu apjomu. Arī “Bigbank” Latvijas filiālē no šā gada janvāra līdz augustam izsniegto juridisko personu aizdevumu apjoms bijis lielāks nekā visā 2024. gadā kopā.

Latvijas komercbanku kopējais kredītportfelis uzņēmumiem šogad audzis divreiz straujāk nekā mājsaimniecībām. Latvijas Bankas jaunākie dati liecina, ka līdz šā gada jūlija beigām Latvijas uzņēmumiem – gan valsts, gan privātajā sektorā – kredītos izsniegti kopumā 6,25 miljardi eiro. Līdz jūlijam izsniegto kredītu apjoms juridiskām personām pieaudzis par aptuveni 11,1 %, salīdzinot ar pagājušā gada beigām. Tikmēr mājsaimniecībām līdz jūlijam izsniegti 6,48 miljardi eiro, kas ir par aptuveni 5,6 % vairāk nekā bija 2024. gada decembrī.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) piemērojis 10 000 eiro naudas sodu koplietošanas e-velosipēdu operatoram "Ride Mobility" ("Ride") par šogad 2. oktobrī neizpildīto PTAC prasību apturēt nedroša pakalpojuma sniegšanu līdz turpmāka lēmuma pieņemšanai, informē PTAC.

Vienlaikus PTAC norāda, ka "Ride" šajā laika posmā ir veikusi korektīvus pasākumus, ieviešot personas identitātes un vecuma verifikācijas procesu, kas ar PTAC saskaņots 24. oktobrī.

PTAC atzīmē, ka verifikācija tiek nodrošināta sadarbībā ar digitālu verifikācijas rīku un ietver dokumentu nolasīšanu, salīdzināšanu ar personas pašportretu, kā arī vecuma noteikšanu, pamatojoties uz dokumentā norādīto dzimšanas datumu.

PTAC direktore Zaiga Liepiņa norāda, ka ir novērsts būtiskākais drošuma risks, jo pakalpojums vairs nav viegli pieejams bērniem. Vienlaikus viņa aicina arī citus mikromobilitātes rīku nomas pakalpojumu sniedzējus ieviest uzticamas personu vecuma verifikācijas metodes pēc iespējas ātrāk, kam PTAC sekos līdzi.

Ekonomikas ministrija (EM) šodien Jelgavā atklās pirmo EM pārstāvniecību, kas atradīsies Jelgavas biznesa inkubatorā, informēja EM.

Atklāšanas ceremonijā piedalīsies ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītāja Ieva Jāgere.

V.Valainis intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" norādīja, ka par ministriju pārcelšanu ārpus galvaspilsētas ir runāts gadu desmitiem, bet nekad tas nav realizēts. Tomēr EM ir secinājusi, ka bez papildu resursu tērēšanas, izmantojot jau esošo infrastruktūru, to ir iespējams realizēt, tāpēc nolemts izveidot ministrijas pārstāvniecību Jelgavas biznesa inkubatora telpās. Ministrs arī piebilda, ka ir vairāk nekā 20 vietu, kurās varētu izveidot šādus birojus. "Šis būs pirmais, no kura arī es personīgi strādāšu. Arī ministrijas vadība strādās tieši no šīs vietas. Tā būs EM pārcelšana uz Jelgavu," teica ministrs.

Jebkura uzņēmuma veiksmes pamatā primāri ir spēcīga un motivēta komanda, kas nemitīgi vēlas sasniegt kaut ko vairāk un grib sevi pierādīt, domā Heino Lapiņš, Maag Latvija valdes loceklis.

Labu komandu raksturo, enerģija, ambīcijas, disciplīna, motivācija, kā arī vēlme attīstīties un pašizglītoties, spriež H.Lapiņš, piebilstot, ka vadītājs uzņēmumā nevar pildīt visas funkcijas. Ar vienu pirkstu tu vari iebakstīt, bet ar pieciem pirkstiem - tu vari savilkt dūri un dot triecienu. Tāpat ir arī ar komandu - kad visi strādā kopā, viena mērķa vārdā, iespējams sasniegt daudz vairāk. Tikai sadarbojoties un uzticoties viens otram, komanda spēj pārvērst izaicinājumus iespējās un idejas - taustāmos rezultātos, pārliecināts ir akciju sabiedrības Maag Latvija, kas Latvijā pārstāv arī tādu zīmolu kā Rīgas miesnieks, valdes loceklis.

Atbilstoši ES Zaļajai politikai un DPD ilgtspējas stratēģijai uzņēmums šogad iegādājies 10 jaunus Renault Master elektroauto.

Jaunie busi piegādes uzsāks jau jūnijā, apkalpojot Rīgas un Mārupes iedzīvotājus. Līdz ar to uzņēmuma elektrotransportlīdzekļu skaits sasniedzis jau 42 vienības.

Videi draudzīgi transportlīdzekļi ir viens no risinājumiem, kas ļauj būtiski samazināt gan oglekļa emisijas, gan ekspluatācijas izmaksas, kā arī nodrošina klusu un tīru transporta kustību pilsētvidē. Šī iemesla dēļ lēmumu par pirmo elektrobusu iegādi DPD pieņēma jau 2020. gadā, sākot ar 12 elektrotransportlīdzekļiem un turpmākajos gados pakāpeniski palielinot to skaitu līdz pašreizējiem 42.

Saskaņā ar uzņēmuma aprēķiniem, 2024. gadā, piegādājot sūtījumus Rīgā, Pierīgā, Liepājā, Rēzeknē un Daugavpilī, katrs DPD elektroauto vidēji nobrauca vairāk nekā 16 000 km. Tas ļāvis pērn samazināt CO₂ emisijas par 206,73 tonnām (tCO₂e), un tieši pilsētvidē emisiju samazinājums sasniedza 50,89 %.

Ēdināšanas uzņēmums "Lido" vērtē attīstības iespējas Lietuvas tirgū, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Lido" valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

"Mēs redzam "Lido" visās Baltijas valstīs. Šobrīd notiek padziļināta Lietuvas tirgus izpēte, gan par patēriņa paradumiem, gan par ēdienu kultūru," teica atzina Auziņa.

Viņa arī atzīmēja, ka Lietuva, lai kā negribētos to atzīt, šobrīd ir vadošā Baltijā ēdināšanas jomā. "Viņi ir malači un izdarījuši daudz - Covid-19 laikā samazināja pievienotās vērtības nodokli (PVN), ir investējuši inovācijās, attīstījuši jaunas idejas," sacīja Auziņa.

Tāpat viņa norādīja, ka Covid-19 laikā Lietuva rīkojās ļoti mērķtiecīgi, valdībai pieņemot PVN samazināto likmi ēdināšanai. "Samazinātais PVN deva nozarei lielu grūdienu, un tā pakāpās vismaz piecus soļus priekšā Latvijai un Igaunijai, kas šajā laikā stagnēja. Lietuvieši ir attīstījušies, realizējuši jaunas idejas, investējuši jaunos restorānos. Mēs diemžēl kā ēdināšanas nozare neaizklauvējāmies līdz valstsvīriem un nespējām viņiem pierādīt veiksmīgo Lietuvas pieredzi," skaidroja Auziņa.

Latvijā situācija lauksaimniecībā šobrīd ir katastrofāla, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

"Situācija nav vairs traģiska, tā ir katastrofāla," teica biedrības vadītājs.

Tostarp viņš norādīja, ka lauksaimniekiem graudu pieņemšanas punktos nākas pat piemaksāt par nokulto labību. "Aizvedot nokultu ražu uz pieņemšanas punktu, lauksaimniekam par to ir jāpiemaksā. Atsākot kulšanu, mitrums ir 25-30%, pakalpojums maksā tik un tik, bet tev uz lauka ir izauguši graudi, kas vairs neatbilst lopbarībai, bet atbilst tikai kurināmā kvalitātei," sacīja Lazdiņš.

Jautāts, vai ārkārtējās situācijas izsludināšana lauksaimniecībā palīdz, Lazdiņš norādīja, ka palīdz, taču ne visas institūcijas to respektē, proti, šajā nedēļā ir bijuši divi precedenti attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcību. Tostarp vienā gadījumā VID arestējis lauksaimniekam kontus saistībā ar nodokļu parādu 13 000 eiro apmērā.

Ceturtdienas pusdienlaikā ir atjaunota valsts interneta mājaslapu darbība pēc apjomīga pakalpojumu atteices (DDoS) uzbrukuma, informēja VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) pārstāvji.

LVRTC norādīja, ka patlaban visu uzbrukumā ietekmēto resursu darbība ir pilnībā atjaunota.

Ietekmētās interneta vietnes nebija pieejamas aptuveni stundu, bet daļa resursu nebija pieejami aptuveni stundu un 20 minūtes. Tādējādi atsevišķi resursi bija pieejami, bet piedzīvoja lēndarbību, skaidroja LVRTC.

Patlaban turpinās uzbrukuma izpēte. LVRTC pēc izpētes sniegs plašākus komentārus par notikušo kiberuzbrukumu.

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" pārstāvji norādīja, ka uzņēmums ir ciešā saziņā ar LVRTC un tiek skaidroti patiesie uzbrukuma cēloņi.

LETA jau ziņoja, ka ceturtdienas rītā Latvijas valsts un pašvaldību interneta mājaslapas piedzīvoja apjomīgu DDoS uzbrukumu.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā saruka, tirgu dalībniekiem izvērtējot ASV un Ķīnas prezidentu tikšanos Dienvidkorejā, uzņēmumu peļņas rādītājus un neskaidrību par tālākām ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju pazemināšanām.

ASV prezidents Donalds Tramps un Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins vienojās par atslābumu abu valstu tirdzniecības karā, kas ir satricinājis globālos tirgus. ASV solīja samazināt Ķīnai noteiktos muitas tarifus, savukārt Ķīna atļaus retzemju elementu eksportu. Abas puses tomēr vēl nav noslēgušas rakstisku vienošanos.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi samazinājās, un vislielākais bija indeksa "Nasdaq Composite" kritums - par 1,6%.

Āzijas finanšu tirgos akciju cenas pārsvarā saruka.

Eiropā Frankfurtes un Londonas biržu indeksi no rīta svārstījās, bet noslēdza tirdzniecības sesiju ar niecīgām izmaiņām. Parīzes biržas indekss kritās.

"Meta" akcijas cena saruka par aptuveni 11,3% pēc ziņojuma par tā peļņas kritumu.

Satversmes tiesas (ST) gadā saņem aptuveni 200 pieteikumu, no tiem 10% nonākot līdz tiesvedībai, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina.

"Kādam tas liksies daudz, kādam maz," viņa atzina, minot, ka Vācijā tie ir tikai 2%. Viņa domā, ka Latvijā rādītājs ir stabils.

Viņa vērtēja, ka vēlme tikt līdz ST ir diezgan stabila gadu no gada. "Iedzīvotāji joprojām saskata nepieciešamību vērsties Satversmes tiesā un meklēt taisnīgu risinājumu," sacīja Kucina.

Pērn spriedumi pieņemti 22 lietās, norādīja tiesas vadītāja.

Patlaban izskatāmo lietu ir daudz, atzina Kucina, uzsverot, ka to izskatīšanas termiņi tiek plānoti jau uz 2026.gada martu.

Tuvākais spriedums paredzēts 20.maijā, kad tiks pasludināts nolēmums Rēzeknes domes atlaišanas lietā. Spriedums jau tiek gatavots, atklāja Kucina.

Savukārt septembra beigās tiesa skatīs lietu par komercdarbības ierobežojumiem, kas aizliedz tā sauktos veipus un nikotīna spilventiņus.

Kad termometrs sāk rādīt virs +20, dvēsele alkst pēc ūdens. Un ne jau jebkāda ūdens, bet tāda, kas dzesē, atveldzē un dāvā neaizmirstamas emocijas. Averto sortimentā atradīsi visu, lai vasaras dienas kļu par stāstiem, ko atceras.

Džakuzī savā pagalmā? Kāpēc gan ne!

LAY-Z-SPA piepūšamie džakuzī – maza oāze Tavā dārzā. Ar vieglu uzstādīšanu, apsildāmu ūdens tvertni un relaksējošo AirJet™ burbuļu masāžu, šī vanna ne tikai palīdz atslābināties pēc garas dienas, bet arī piešķir vakaram ekskluzīvu noskaņu.

Un ja vakars kļūst vēss – atliek ieslēgt sildītāju un baudīt mirkli tālāk, zem zvaigžņotām debesīm.

Ekonomikas ministrija (EM) ir lūgusi AS "Rīgas siltums" pārskatīt plānoto siltumenerģijas tarifa pieaugumu, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Mēs, kā akcionārs, esam lūguši ["Rīgas siltuma"] padomi atsaukt šo tarifa pieaugumu un vēlreiz to pārvērtēt. Mūsu ieskatā nav izmantotas visas iespējas, lai šo tarifu rīdziniekiem piedāvātu būtiski mazāku," sacīja Valainis.

Ministrs arī pauda viedokli, ka plānotais tarifa pieaugums Rīgai ir nesamērīgi liels.

"Sagaidām no uzņēmuma valdes un padomes, lai šis tarifa pieteikums tiktu atsaukts un tiktu sagatavots jauns pieteikums, izmantojot visas iespējas un izvērtējot visus variantus, lai šis tarifa pieaugums nebūtu tik nesamērīgi liels," sacīja Valainis.

Tāpat viņš piebilda, ka Rīgas domei, kas arī ir "Rīgas siltuma" akcionārs, būtu daudz nopietnāk jāiesaistās šī jautājuma risināšanā.

Izmaiņas nodokļos šobrīd netiek plānotas, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

"Mēs neplānojam nodokļu izmaiņas," teica finanšu ministrs.

Viņš norādīja, ka šobrīd pirmā prioritāte ir efektivizēt valdības izmaksas.

Tajā pašā laikā Ašeradens gan arī norādīja, ka, pēc tam, kad tiks atrisināts jautājums par valdības izmaksu efektivizēšanu, iespējams, varētu tikt domāts arī par izmaiņām nodokļos.

"Šobrīd pirmā prioritāte valdībai ir efektivizēt savas izmaksas. Tad, kad mēs būsim ar šo jautājumu tikuši galā, tad, iespējams, ka vieta ir šim, bet šobrīd šādi jautājumi netiek apskatīti," sacīja Ašeradens.

Nākamā gada laikā tieslietu resorā plānots likvidēt Maksātnespējas kontroles dienestu, šorīt LTV "Rīta panorāmā" pastāstīja tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV).

Pēc politiķes stāstītā, šī dienesta funkcijas plānots pārdalīt kopējā tieslietu resorā, šādi radot līdzekļu ietaupījumu. Līdz ar reformu darba vietas tiks saglabātas ne visiem dienesta darbiniekiem, bet ministre atlaižamo skaitu pašlaik nekonkretizēja.

Maksātnespējas kontroles dienesta likvidēšana varētu tikt īstenota nākamā gada vidū.

Lībiņa-Egnere sprieda, ka esot "jāiet prom" no ļoti mazām, uz šauru jautājumu loku orientētām iestādēm, līdz ar to arī tiks rosināta konkrētā dienesta likvidēšana.

Maksātnespējas kontroles dienests ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša valsts iestāde, kas īsteno valsts politiku tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa jautājumos. Tas uzrauga administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu darbību, apmierina darbinieku prasījumus no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem u.tml.

Jau septiņus gadus notiek cīņa par Valērija Maligina mantojumu – zāļu ražotni “Olainfarm”. Tās laikā iesaistītie advokāti bijuši apbrīnojami radoši un savās interesēs izmantojuši arī tieslietu sistēmu un valsts iestādes. Tagad pirmo reizi viņi panākuši tiesneša nomaiņu pārāk mazas tiesas zāles dēļ, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Tiesas sēdē viens apsūdzētā advokāts palika bez galda un uzskatīja, kā tas aizskar viņa tiesības, otrs par to pieteica noraidījumu, bet vēl divi vērsās pie tiesas priekšsēdētājas, kas lēma atcelt tiesnesi un lietu nodot citam.

Kopš Valērija Maligina nāves ilgušajai cīņai par kontroli zāļu ražotnē Olainfarm 2021.gada aprīlī šķietami tuvojās beigas. Viens no pretendentiem – farmācijas grupa “Repharm” – bija pārliecinājis mantinieces pārdot savas akcijas tam.

Lai nostiprinātu kontroli pār akcijām, nomainīja vadību “Olainfarm” mātesuzņēmumā “Olmafarm”, no valdes atbrīvojot Milanu Beļeviču. Taču atlaistā vadītāja uzreiz pēc tam, trijos naktī, parakstīja līgumu par vairākus desmitus miljonu eiro vērto akciju pārdošanu čehu investoram “Black Duck Invest”. Čehu uzņēmumu bija piesaistījis investīciju baņķieris Kārlis Krastiņš un advokāts Haralds Velmers. Abi bija klāt brīdī, kad Beļeviča parakstīja līgumu par akciju pārdošanu. Vienlaikus Čehijā līgumu parakstīja investora pārstāvji Vojtehs Kačens un Tibors Bokors.

Lielākajā daļā Spānijā un Portugāles otrdien atjaunota elektroapgāde, kas tika pārtraukta pirmdienas pēcpusdienā, iesprostojot pasažierus vilcienos un liftos un atstājot cilvēkus bez telefonsakariem un interneta.

Otrdienas rītā elektroapgāde atjaunota 99% kontinentālās Spānijas teritorijas, savukārt Portugālē elektrību atkal saņem aptuveni 6,2 miljoni mājsaimniecību no 6,5 miljoniem, paziņoja abu valstu sadales tīklu operatori.

Elektroapgādes pārtraukuma cēlonis vēl nav noskaidrots, bet ir izplatījušās baumas par iespējamiem kiberuzbrukumiem.

Portugāles premjerministrs Luīšs Montenēgru paziņoja, ka cēlonis, iespējams, ir Spānijā. Sančess sacīja, ka tiek analizēti visi potenciālie cēloņi, un brīdināja sabiedrību neizteikt pieņēmumus, riskējot ar dezinformāciju.

Elektroapgādes pārtraukuma dēļ bija paralizēta vilcienu un lidmašīnu satiksme, tirdzniecība veikalos un bankomātu darbība.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) no amata atstādinās Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) direktoru Jorenu Liopu.

Bērziņa intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" pirmdien no rīta uzsvēra, ka tas, kā aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās notikusi balsu skaitīšana, nav pieņemami. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārziņā ir VDAA, un Bērziņa nolēmusi no amata atstādināt iestādes vadītāju Liopu.

Par VDAA vadītāja pienākumu izpildītāju tiks iecelts VARAM Valsts sekretārs Edvīns Balševics.

Bērziņa akcentēja, ka šādos atbildīgos amatos, ņemot vērā, ka jau nākamgad notiks Saeimas vēlēšanas, jābūt uzticamiem cilvēkiem.

Intervijā Latvijas Radio Bērziņa papildināja, ka atbildība par vēlēšanu balsu skaitīšanas nedienām noteikti būtu jāuzņemas arī Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK), jo tā vadīja visu vēlēšanu organizēšanas procesu. Viņa vairākkārt uzsvēra, ka tas, kā notika balsu skaitīšana, nav pieņemami, un tā notikt nedrīkst.

Rīgas ostā jūlijā pieteiktas 22 kruīza kuģu vizītes, visvairāk kruīzu pasažieru ieradīsies no ASV.

Rīgā sagaidāms šīs sezonas lielākais kruīza kuģis – 316 metrus garais vācu TUI Cruises kuģi “Mein Schiff 1” (maksimālā pax. ietilpība – 2894 pasažieri un 1100 apkalpes locekļi). Tas Rīgu šogad apmeklēs divas reizes – 6. jūlijā un 5. augustā. Divi no jūlijā pieteiktajiem kruīza kuģiem Rīgas ostā piestās pirmoreiz - 11. jūlija rītā savā pirmajā vizītē Rīgas ostā ieradīsies ASV kruīzu līnijas Oceania Cruises premium klases kuģis “Vista”, savukārt 26. jūlijā ostā ienāks ASV kruīzu līnijas Nicko Cruises/Atlas flotes ekspedīciju kuģis “World Traveller”.

Kruīza kuģis “Vista” uzbūvēts 2023. gadā, tas ir 241 metru garš, 36 metrus plats 15 klāju luksusa klases kuģis. Uz kuģa ir 612 kajītes un tas spēj vienlaikus uzņemt līdz pat 1200 pasažieriem un 800 apkalpes locekļiem.