2024. gadā Latvija pēc ienākumiem uz vienu iedzīvotāju no vidējas masas civilo dronu eksporta bija pirmajā vietā pasaulē.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2024. gadā Latvijas daļa no pasaules kopējā dronu eksporta pārsniedza 1,37% un pēc dronu eksporta apjoma Latvija bija 10. vietā pasaulē, nedaudz atpaliekot no Francijas (1,5% no pasaules eksporta).

Pasaules lielākie dronu eksportēji bija Ķīna kopā ar Honkongu, kuras 2024. gadā piegādāja citām pasaules valstīm lielāko daļu (56%) no visu dronu eksporta kopapjoma. ASV daļa kopējā dronu eksportā 2024. gadā bija aptuveni 3%. 2024. gadā pēc ienākumiem no dronu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija ar 19,32 eiro bija trešajā vietā pasaulē. Pirmajā vietā bija Honkonga (Ķīna) (75,81 eiro uz vienu iedzīvotāju), bet otrajā vietā – Igaunija (22,77 eiro uz vienu iedzīvotāju). Vēl pasaules sešiniekā iekļuva Polija (8,65 eiro uz vienu iedzīvotāju), Nīderlande (7,26 eiro uz vienu iedzīvotāju) un Dānija (5,38 eiro uz vienu iedzīvotāju). Lietuva ar 2,20 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 11. vietā pasaulē. Droni tiek iedalīti vairākās grupās. Ir ļoti vieglie droni, kuru pacelšanās masa ir starp 250 gramiem un 7 kilogramiem, ir vieglie droni, kuru pacelšanās masa ir starp 7 un 25 kilogramiem, ir smagie droni, kuru pacelšanās masa ir virs 250 kilogramiem. Latvijas globālā specializācija ir vidēji smagu dronu, kuru pacelšanās masa ir starp 25 un 250 kilogramiem, ražošana un eksports.

"Latvijas finiera" teritorijā, svinīgi tika atklāts Baltijā lielākais iekštelpu mikro klases taktisko dronu mācību centrs “Drone House”, kuru izveidojusi biedrība “Drone House” sadarbībā ar biedrību “Drone Force Europe”.

Jaunais centrs paredzēts mikro klases bezpilota lidaparātu (BPLA) apmācībām, veicinot Latvijas spēju attīstību dronu pilotēšanā un drošības tehnoloģiju jomā.

Centra galvenā mērķauditorija ir Jaunsardzes dalībnieki, vispārizglītojošo skolu audzēkņi, studenti, zemessargi, Nacionālo bruņoto spēku karavīri, Valsts policijas darbinieki un citi interesenti, kuri vēlas apgūt dronu vadības prasmes. Skolēniem un jaunsargiem tiks nodrošinātas bezmaksas apmācības, savukārt pārējiem pieejamas programmas ar dažādu līmeņu kursiem un individuālajām nodarbībām.

Mikro klases taktiskie droni izvēlēti, jo tie šobrīd ir viens no dinamiskākajiem dronu tehnoloģiju virzieniem. Tie ir kompaktāki, vieglāk transportējami un ātrāk sagatavojami darbam, kas tos padara īpaši piemērotus taktiskām operācijām, izlūkošanai un situācijas novērtēšanai reāllaikā. Šo īpašību dēļ tie ir kļuvuši par būtisku rīku gan civilajā, gan militārajā vidē.

Latvijas militāro tehnoloģiju ražošanas nozarei ir liels eksporta potenciāls, jo Latvijas uzņēmumiem ir liela pieredze darbā ar robotiku, kur var saglabāt savu nišu, un ir arī potenciāls piesaistīt investīcijas, aģentūrai LETA pauda Militāro tehnoloģiju, dronu un robotikas asociācijas ("MilTech") izpilddirektors Artis Pabriks.

Viņaprāt, dažāda veida dronu izstrādē un ražošanā Latvija ir priekšā virknei Rietumvalstu, bet šī priekšrocība ir trausla, jo Rietumvalstīm ir lielāks ražošanas un tehnoloģiskais potenciāls. Tādēļ savas iekarotās nišas saglabāšanai aktīvi jāiesaistās gan valstij, gan asociācijai.

"Ja gribam, lai militāro tehnoloģiju ražošanas nozare attīstās, ir jānovērš trīs traucējošie faktori jeb "šaurie punkti" - birokrātija, lēnie iepirkumi un finansējuma pieejamība kopumā," teica Pabriks.

"MilTech" izpilddirektors skaidroja, ka liela daļa Latvijas dronu ražotāju ir "start-up" jeb jaunuzņēmuma statusā, kas spēj radīt pāris testa modeļu, taču, ja no viņiem tos nepērk, tad izstrādātos modeļus nevar attīstīt un nevar arī iegūt finansējumu.

Latvijas uzņēmēji šonedēļ uzsāka tirdzniecības misiju ASV, piedaloties vienā no pasaules nozīmīgākajiem aizsardzības industrijas notikumiem — AUSA Annual Meeting & Exposition Vašingtonā. Dalība šādā mēroga izstādē apliecina Latvijas ambīcijas kļūt par nozīmīgu inovāciju, tehnoloģiju un aizsardzības industrijas centru Baltijas reģionā.

Šī misija, kuru vada ekonomikas ministrs Viktors Valainis un īsteno Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), pulcē ap 50 Latvijas uzņēmējus, kuru mērķis ir veidot jaunus kontaktus, stiprināt sadarbību ar ASV partneriem kā arī piesaistīt investīcijas tādas jomās kā aizsardzības tehnoloģijas, enerģētika un IKT.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis:“Dalība izstādē AUSA ir nozīmīgs solis Latvijas aizsardzības un augsto tehnoloģiju industrijas starptautiskās atpazīstamības veicināšanai. Šeit tiekas uzņēmumi, investori un politikas veidotāji, un tieši šāda vide rada priekšnoteikumus jaunu sadarbības projektu attīstībai. Tādi Latvijas uzņēmumi kā Edge Autonomy, Exonicus, SAF Tehnika un citi jau sekmīgi strādā ASV tirgū. Esmu pārliecināts, ka šī misija dos taustāmus rezultātus gan jaunos partneros, gan projektos, kas stiprinās mūsu ekonomiku un kopējo drošību.”

Latvijas uzņēmums kā vienīgais uzvarējis 24 miljonus eiro vērtā starptautiskās dronu koalīcijas iepirkumā, informē Aizsardzības ministrijā.

Ministrijā neatklāj uzņēmuma nosaukumu.

Iepirkumu konkurss piesaistīja 163 uzņēmēju interesi no 57 Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas dalībvalstīm. Kopumā 31 pretendents veiksmīgi tikās ar koalīcijas ekspertiem klātienes izvērtēšanai, kuras laikā tika pārbaudīta viņu spēja nodrošināt noteikto produkciju laikā, noteiktajā daudzumā un nepieciešamajā kvalitātē. Pēc klātienes izvērtēšanas, pie testa partiju līgumiem tika 14 uzņēmumi.

Pēc bezpilota lidaparātu testiem Latvijā uz otro testēšanas kārtu Ukrainā tika virzīti seši komersanti, no kuriem Latvijas uzņēmums vienīgais veiksmīgi nokārtoja testus un tika izvēlēts iepirkuma veikšanai.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) norāda, ka, atbalstot Ukrainu cīņā pret agresoru, Latvija būtiski stiprinājusi arī savu aizsardzības industriju: "Fakts, ka Latvijas uzņēmums ir vienīgais, kas ir ieguvis uzvaru starptautiskās dronu koalīcijas iepirkumā, apliecina, ka mūsu aizsardzības industrija spēj nodrošināt tādus militāro tehnoloģiju risinājumus, kas ir atbilstoši Ukrainas vajadzībām".

Apdraudējuma gadījumā Latvijas gaisa telpu varētu slēgt ļoti ātri, intervijā aģentūrai LETA sacīja VAS "Latvijas gaisa satiksme" (LGS) valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

Viņš uzsvēra, ka LGS kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) ir izstrādātas attiecīgas procedūras, kā tiek veidotas lidojumiem slēgtas zonas. "Bet dažādās zonās var būt atšķirīgi nosacījumi atkarībā no lidaparāta lieluma, augstuma, ģeogrāfiskās zonas, atrašanās vietas un tā tālāk," piebilda Tauriņš.

Tāpat viņš papildināja, ka lēmums par austrumu robežas slēgšanu diennakts tumšajā laikā ir pieņemts ar nosacījumiem. "Viens no svarīgākajiem nosacījumiem, kas var ietekmēt, ir lidojuma augstums. Gaisa telpa ir slēgta līdz sešu kilometru augstumam, un tas nozīmē, ka zemāk par sešiem kilometriem nevar lidot nekas, izņemot speciālo aviāciju. Savukārt komerciālie gaisa kuģi lido augstāk, tādēļ komerciālo aviāciju tas neietekmē," skaidroja Tauriņš.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair" šī gada ziemas sezonā lidojumu grafiku samazinās par 20% jeb 160 000 sēdvietām un no Rīgas atcels septiņus galamērķus, ceturtdien preses konferencē informēja "Ryanair" komercdirektors Džeisons Makginess.

Tostarp ziemas sezonā tiks atcelti lidojumi no Rīgas uz Ārhusu Dānijā, Edinburgu Lielbritānijā, Gdaņsku Polijā, Gēteborgu Zviedrijā, Parīzes Bovē lidostu Francijā, Memmingeni Vācijā, kā arī netiks atsākti lidojumi uz Berlīni Vācijā.

Makginess skaidroja, ka ziemas grafiks tiek samazināts pieaugošo lidostas maksu dēļ, kas padara Rīgu mazāk konkurētspējīgu, jo pasažieru plūsma joprojām ir mazāka nekā pirms Covid-19 pandēmijas.

Vienlaikus viņš skaidroja, ka ceturtdien "Ryanair" komanda tikās ar Latvijas Satiksmes ministriju (SM) un iesniedza plānu par pasažieru plūsmas dubultošanu, kas nodrošinātu papildu investīcijas 200 miljonu ASV dolāru apmērā un lidsabiedrība nākamo piecu gadu laikā atklātu 14 jaunus maršrutus.

Rīgas ostā Kundziņsalā pirmo reizi norisinājās Latvijā radīto inovatīvo jūras tehnoloģiju demonstrācija “5G risinājumi jūrniecības nozares digitalizācijai”.

Atklājot reģiona lielāko tehnoloģiju forumu “Techritory”, tā dalībniekiem un ārvalstu mediju pārstāvjiem tika demonstrēti Latvijā izstrādātie autonomie jūras droni un laivas, gaisa un zemes droni, kā arī unikālas datu pārraides platformas, izmantojot tehnoloģiju integrāciju un drošu datu pārraidi 5G tīklā. Šie produkti un tehnoloģiskie risinājumi būtiski uzlabo jūrniecības un ostu darbības efektivitāti, kā arī veicina ostu drošību un ilgtspēju gan uz ūdens, gan sauszemes. Vienlaikus šīs tehnoloģijas apliecina Latvijas uzņēmumu spēju radīt inovatīvus produktus un risinājumus ar ievērojamu eksporta potenciālu.

Demonstrācijā piedalījās Latvijas vadošais mobilo sakaru un tehnoloģiju uzņēmums LMT, Rīgas brīvostas pārvalde un ostu tehnisko pakalpojumu sniedzējs LVR Flote kopā ar tehnoloģiju partneriem SUBmerge Baltic, Beyron, Spark Technologies un Rīgas Tehnisko universitāti. Pasākuma mērķis bija demonstrēt, kā viedās tehnoloģijas – privātie 5G tīkli, IoT (lietu interneta) risinājumi, autonomās sistēmas un reāllaika datu apmaiņa – Latvijas uzņēmumos no pilotprojektiem pārtop pilna mēroga produktos.

No 13. līdz 17. oktobrim ekonomikas ministra Viktora Valaiņa vadībā uz Vašingtonu dosies Latvijas uzņēmēju delegācija aptuveni 50 cilvēku sastāvā, lai piedalītos vienā no lielākajām aizsardzības industrijas izstādēm “AUSA Annual Meeting & Exposition”, kā arī Latvijas-Amerikas Tirdzniecības un Rūpniecības Kameras (LACC) konferencē “Spotlight Latvia”.

Misijas fokuss ir uz aizsardzības, enerģētikas un IKT industrijas uzņēmumiem un tās galvenais mērķis ir kāpināt Latvijas duālā pielietojuma un aizsardzības industrijas eksportu uz Ziemeļameriku kā arī tuvāko trīs gadu laikā piesaistīt investīciju projektus 1 miljarda eiro apmērā.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsver: “Mērķis ir Latvijas aizsardzības industrijas eksporta pieaugumu uz ASV palielināt vismaz par 20% trīs gadu laikā. Šī misija ir solis, lai Latvija piesaistītu vismaz 1 miljardu eiro jaunu investīciju aizsardzības, enerģētikas un augsto tehnoloģiju nozarēs. ASV ir mūsu stratēģiskais partneris gan drošības, gan ekonomikas jomā, un tieši tagad ir īstais brīdis stiprināt šo sadarbību. Latvijas uzņēmumi piedāvā pasaules līmeņa risinājumus dronu tehnoloģijās, kiberdrošībā un zaļajā enerģētikā, un mēs vēlamies, lai šie risinājumi tiktu izmantoti arī ASV tirgū. Mūsu mērķis ir panākt, lai Latvija kļūst par Baltijas inovāciju un tehnoloģiju centru duālā pielietojuma industrijai, kur top gan jaunas ražošanas jaudas, gan pētniecības projekti ar globālu ietekmi.”

RIX Rīgas lidosta ir izstrādājusi attīstības plānu 2025.–2050. gadam, kas nosaka Rīgas lidostas infrastruktūras attīstības virzienus un lidostas attīstībai nepieciešamo teritoriju.

Plāns nākamajiem 25 gadiem paredz veikt stratēģiskas investīcijas, kas atbalstīs ekonomisko izaugsmi, stiprinās savienojamību un nodrošinās modernu ceļošanas pieredzi, padarot Rīgu par vienu no nozīmīgākajiem transporta mezgliem Ziemeļeiropā. Attīstības plānā paredzētie soļi ļaus lidostai būt gatavai nākotnes pieprasījumam, tehnoloģijām un pasažieru vajadzībām.

“Rīgas lidostas attīstība ir ieguldījums Latvijas nākotnē – tā nozīmē vairāk darbavietu, spēcīgāku ekonomiku un jaunas iespējas visam reģionam,” uzsver RIX Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa. “Šis attīstības plāns iezīmē skaidru ceļu, kā kļūt par modernu un ilgtspējīgu mobilitātes centru, kas spēj elastīgi reaģēt uz pasažieru pieprasījumu un aviācijas nozares pārmaiņām. Esam gatavi nākamajam attīstības posmam ar pārliecību un ambīcijām augt kopā ar Latviju.”

Jauno Viļņas lidostas ielidošanas termināļa projektu izstrādās Lielbritānijas arhitektu birojs "Zaha Hadid Architects", paziņoja Lietuvas valsts lidostu operators "Lietuvos oro uostai".

Starptautiska ekspertu un lidostas pārstāvju žūrija izvēlējās piecus labākos arhitektūras projektus, un "Zaha Hadid Architects" iecere tika atzīta par vispiemērotāko.

"Lietuvos oro uostai" izsludinātajā starptautiskajā konkursā par Viļņas lidostas jaunā ielidošanas termināļa arhitektūras koncepciju tika saņemti 12 pieteikumi.

Satiksmes ministrs Eugenijus Sabutis teica, ka Viļņas lidostas terminālim ir nepieciešamas pārmaiņas, jo "tas jau sen vairs neatbilst šodienas vajadzībām un nākotnes vīzijai".

"Arhitektu piedāvātais vispārējais risinājums smalki sasaista modernu nākotnes infrastruktūru ar Lietuvas kultūras identitāti. Šādu termināli mēs uzskatītu par lielisku valsts vizītkarti visiem apmeklētājiem," sacīja lidostu opertatorkompānijas vadītājs Simons Bartkus.

RIX Rīgas lidosta 2024. gadā spērusi nozīmīgus soļus, lai kļūtu par vēl videi draudzīgāku, energoefektīvāku un ilgtspējīgāku satiksmes centru Baltijā.

“Ilgtspēja vairs nav izvēles iespēja – tā ir neatņemama mūsu ikdienas darba sastāvdaļa un skaidrs virziens nākotnei. Mēs apzināti ieguldām resursus, lai samazinātu savu ietekmi uz vidi, veidotu ilgtspējīgu infrastruktūru un nodrošinātu pasažieriem ceļošanas pieredzi, kas ir gan ērta, gan videi draudzīga. Ar katru soli tuvāk NetZero mērķim mēs stiprinām Rīgas lidostas pozīcijas kā ilgtspējas līderim reģionā,” uzsver RIX Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viens no būtiskajiem sasniegumiem, kas liecina par Rīgas lidostas ilgtspējas stratēģijas īstenošanu, ir sasniegtais 3. līmenis globālajā lidostu oglekļa akreditācijas programmā (ACA). Tas apliecina gan tiešo CO₂ emisiju būtisku samazinājumu, gan ieinteresēto pušu iesaisti klimata pārmaiņu mazināšanā. Ilgtspējas ceļā nozīmīgu lomu spēlē atjaunīgās enerģijas izmantošana – 2024. gadā uz lidostas ēkām izbūvēti jauni saules paneļu parki, kā arī uzsākta jaunas saules elektrostacijas projektēšana lidlauka teritorijā.

Mainoties karadarbības raksturam un tehnoloģiskajam pārsvaram kaujaslaukā kļūstot par īpaši nozīmīgu faktoru, Latvijai jāizmanto un jāatbalsta vietējo informācijas tehnoloģiju potenciāls.

Vietējie uzņēmumi var spēlēt vitāli svarīgu lomu elektroniskās karadarbības jomā, kļūstot par stūrakmeni aizsardzības stratēģijai, kas balstīta uz spējām būt elastīgiem, inovatīviem un efektīviem asimetriskā kara vešanā.

Asimetriskās spējas kā Latvijas stratēģiskā priekšrocība

Pēdējos gados ziņu virsrakstus arvien biežāk rotā vēstis par to, ka Latvija ir iegādājusies jaunas pretgaisa aizsardzības sistēmas un virkni citu lielizmēra konvencionālā bruņojuma vienību. Tas ir atzīstami, pareizi un ļoti svarīgi. Taču mūsdienu un arī nākotnes aizsardzība ir balstīta holistiskā pieejā, kurā ar tankiem un ballistiskajām raķetēm būs par maz.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā un arī citi nesenie militārie konflikti nepārprotami signalizē, ka panākumi karalaukā vairs nav atkarīgi tikai un vienīgi no kājinieku vai tanku rotu skaita – ļoti būtiskas ir spējas aizsargāt savus radiosakarus, traucēt ienaidnieka dronu pārvietošanos, pārtvert signālus un aizsargāt informācijas vidi. Turklāt hibrīdkara laikmetā savas drošības stiprināšana digitālajā vidē ir ļoti būtiska arī relatīva miera apstākļos, piemēram, kritiskās infrastruktūras aizsargāšanā vai arī būtisku pakalpojumu nepārtrauktas darbības nodrošināšanā.

RIX Rīgas lidosta izsludina starptautisku konkursu pasažieru termināļa komercplatību apsaimniekošanai, lai nodrošinātu mūsdienīgu pasažieru pieredzi un veicinātu neaviācijas ieņēmumu pieaugumu esošajās komercplatībās un turpmāk – arī paplašinātajā lidostas terminālī.

Konkursa nolikums, kas izstrādāts, balstoties uz Publiskās un privātās partnerības likumu, paredz lidostas komercplatību sadalījumu četrās lotēs – beznodokļu tirdzniecības veikali, mazumtirdzniecības (conveniance) veikali, ēdināšanas vietas un biznesa zāles pakalpojumi. Sākotnēji konkursā izvēlētais operators (vai operatori) pārvaldīs esošās komercplatības, bet pēc lidostas pasažieru termināļa paplašinājuma pabeigšanas vēl 10 gadus varēs turpināt darbu jaunajās, aptuveni divas reizes plašākajās telpās.

Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa uzsver: “Avio ceļojumi ir kļuvuši par kompleksu pasažieru pieredzes notikumu, ko veido gan lidostas pamata pakalpojumi, gan pievienotā vērtība, ko sniedz iepirkšanās, atpūtas un izklaides pasākumi lidostā. Meklējot jaunus komercplatību operatorus Rīgas lidostā, mums ir iespēja to pilnībā pārvērtēt un veidot jaunu kvalitātes līmeni. Šis konkurss ir nozīmīga daļa mūsu stratēģiskajā attīstībā, lai uzlabotu ceļošanas pieredzi Rīgas lidostā un veidotu augstākā līmeņa komercpartnerības. Mēs meklējam moderni domājošus un nozarē pieredzējušus partnerus, kuri ir gatavi sadarboties, lai kopīgi īstenotu Rīgas lidostas stratēģisko virzību – kļūt par Ziemeļeiropas ceļošanas centru, kas piedāvā izcilus, inovatīvus pakalpojumus un aizraujošu, nevainojamu pasažieru pieredzi.”

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ieguldījis 1,41 miljonu eiro pasta sūtījumu muitas kontroles pilnveidošanā lidostā, tostarp Eiropas Savienības (ES) finansējumu 1,17 miljonu eiro apmērā, aģentūru LETA informēja VID.

Lai paaugstinātu pasta sūtījumu muitas kontroles procesu efektivitāti un kvalitāti Lidostas muitas kontroles punktā (MKP), VID ir īstenojis ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīcijas projektu "Saņemto pasta sūtījumu muitas kontroles pilnveidošana Lidostas MKP".

Realizējot projektu, muitas vajadzībām lidostas MKP pasta terminālī, VAS "Latvijas pasts" telpās, ir izveidota rentgena iekārtu un konveijera līniju sistēma, kas nodrošina standarta pasta paku un liela izmēra sūtījumu skenēšanu, integrētu attēlu un datu apstrādi, kā arī uzlabo fiziskās kontroles veikšanas iespējas.

Muitas kontroles vajadzībām izstrādātā programmatūra, darbojoties sasaistē ar "Latvijas pasta" datu apstrādes sistēmu, ir nodrošinājusi iespēju automatizēt atsevišķus muitas kontroles procesa posmus, to kopumā padarot efektīvāku, skaidro VID.

RIX Rīgas lidosta ir apņēmusies kļūt par klimatneitrālu lidostu jau līdz 2035.gadam jeb 15 gadus agrāk, nekā sākotnēji plānots.

Atjaunotā stratēģija "Net Zero 2050" paredz būtiski samazināt visus siltumnīcefekta gāzu izmešus, ko rada lidostas darbība, - gan tiešos, gan netiešos.

Lidosta strādā pie tā, lai transportā un ēku apsildē vairs neizmantotu fosilos resursus, piemēram, dīzeļdegvielu vai dabasgāzi. Tā vietā tā attīsta videi draudzīgus risinājumus - saules enerģiju un elektroauto, kā arī paaugstina energoefektivitāti. Paralēli lidosta arī apzina un pārvalda netieši radītos izmešus, tostarp no lidmašīnām un piegādātāju transporta, kas izmanto lidostas infrastruktūru.

"Šodienas lēmumi ietekmē to, kādā pasaulē dzīvosim rīt. Īstenojot Net Zero stratēģiju, mēs ne tikai samazinām savu ietekmi uz klimatu, bet arī kļūstam par paraugu citiem. Tā ir mūsu atbildība - nodrošināt zaļu, drošu un modernu lidostu gan šodienas, gan nākotnes pasažieriem," norāda RIX Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Atklātā konkursā tiesības īstenot būvdarbus Eiropas Savienības fondu atbalstītajā RIX Rīgas lidostas 4. perona pārbūves projektā ir ieguvusi ceļu būves firma SIA “Binders”.

Lidostas infrastruktūras attīstībai nozīmīgais projekts “VAS “Starptautiskās lidostas “Rīga”” gaisa kuģu 4. perona pārbūve, lai nodrošinātu divējāda lietojuma TEN-T infrastruktūru civilajiem un militārajiem mērķiem”, ko atbalsta ES Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA), paredz pilnībā pārbūvēt lidostas 4. perona cieto segumu vairāk nekā 80 000 kvadrātmetru platībā, izveidojot desmit dažādās konfigurācijās izmantojamas A – E klases lidaparātu stāvvietas, manevrēšanas un servisa ceļus.

Pārbūve nodrošinās Rīgas lidostai papildu lidmašīnu stāvvietas, tostarp lielfizelāžas lidaparātiem, sniedzot iespēju uzņemt visu tipu kravas un militāros gaisa kuģus. Pārbūvētais perons būs arī ieguldījums militārajā mobilitātē, kas ir īpaši nozīmīga pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos, un ļaus paplašināt kravu apkalpošanas zonu.

Rīgas ostā sestdien, 2.augustā, pirmajā vizītē ieradīsies ASV kompānijas "The Ritz-Carlton" luksus klases kruīza kuģis "Ilma", informēja Rīgas brīvostas pārvaldē.

"Ilma" ir "The Ritz-Carlton Yacht Collection" superjahta. Rīgas ostu "Ilma" apmeklē Baltijas jūras kruīza ietvaros, kas sākas 31.jūlijā Stokholmā un noslēgsies 7.augustā Oslo. Rīga ir vienīgā no Baltijas valstu ostām, kas iekļauta superjahtas maršrutā Stokholma-Visbija-Rīga-Varnemunde-Kopenhāgena-Gēteborga-Oslo.

Šī ceļojuma laikā jahta "Ilma" uz Rīgu atvedīs 246 kruīza pasažierus.

"Ilma" ir būtiski mazāka par tradicionālo kruīza kuģi. Tai ir 10 klāju un 224 luksus kajītes, kas var uzņemt līdz 448 viesiem. Jahtas interjers atbilst "The Ritz-Carlton" zīmola luksusa standartiem. Tajā ir apartamenti ar privātām terasēm, atvērtās atpūtas zonas un jahtu piestātne tieši pie ūdens līnijas. Uz jahtas ir pieci restorāni, kā arī ir iespēja apmeklēt "Ritz-Carlton Spa".

Lietuvas Ekonomikas un inovāciju ministrija otrdien piedāvāja līdz vienam miljonam eiro uzņēmumiem, kas iesniegs priekšlikumus par tehnoloģiskiem risinājumiem Lietuvas gaisa telpas aizsardzībai saistībā ar to, ka pagājušajā nedēļā kontrabandistu izmantotie gaisa baloni ielidoja gaisa telpā no Baltkrievijas, četras reizes traucējot Viļņas lidostas darbību.

Vispirms tiks atlasītas trīs uzņēmumu piedāvātās idejas, un to autori saņems 300 000 eiro tehnoloģisko risinājumu izstrādei. Vēlāk plānota šo tehnoloģiju izstrāde un testēšana reālos apstākļos, paziņoja ministrija.

Lai saņemtu finansējumu, uzņēmumiem jāiesniedz ideja vai koncepcija risinājumam, ko var ātri izstrādāt par prototipu un ieviest praksē. Priekšlikumi tiks vērtēti, pamatojoties uz to tehnoloģisko pamatotību un reālo īstenošanas potenciālu.

Pagājušajā nedēļā Lietuvā četras reizes tika slēgtas lidostas meteoroloģisko balonu dēļ, kas tika izmantoti kontrabandas cigarešu pārvadāšanai no Baltkrievijas, kopumā ietekmējot vairāk nekā 140 lidojumu un vairāk nekā 20 000 pasažieru.

RIX Rīgas lidostas pasažieru terminālī ātrās drošības pārbaudes līnijā šonedēļ tradicionālo metāla detektora arku aizstās ar modernu milimetru viļņu skeneri (“Quick Personnel Security Scanner" jeb QPS skeneris).

Iepirkuma līgumcena par drošības skenera piegādi, uzstādīšanu un apmācību bija 315 000 eiro.

Šī tehnoloģija sniedz vairākas priekšrocības - ātrāks pārbaudes process – skeneris automātiski detektē un lokalizē paslēptus priekšmetus, kas atrodas pie pasažiera, arī ļoti nelielus; stiprināta drošība – skeneris spēj atklāt ne tikai metāla, bet arī nemetāla priekšmetus; drošāks pasažieriem un personālam – jaunā ierīce neizmanto jonizējošo starojumu, tādēļ ir droša veselībai. Tās neietekmē arī implantēto vai nēsājamo medicīnisko ierīču (piemēram, elektrokardiostimulatoru) normālu darbību.

„Mūsu mērķis ir nodrošināt, lai drošības pārbaudes būtu ne tikai efektīvas, bet arī ērti un ātri izpildāmas pasažieriem. Ar jaunās paaudzes milimetru viļņu skeneri mēs spējam uzlabot gan drošības līmeni, gan klientu pieredzi,” uzsver Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Latvijas kafijas zīmols Rocket Bean ieguvis Latvijas labākās kafejnīcas titulu konkursā European Coffee Trip Awards 2025 - tā ir lielākā Eiropas līmeņa balsošana, kurā par labāko kafejnīcu balso paši to cienītāji.

Konkursi "Coffee Awards" var dēvēt par "kafijas Michelin", taču ir viena būtiska atšķirība: lēmumu pieņem cilvēki, kuri mīl un novērtē kvalitatīvu kafiju. Šogad konkursā piedalījās vairāk nekā 2700 kafejnīcu no dažādām Eiropas valstīm. Balsošana norisinājās no 2025. gada 9. septembra līdz 9. oktobrim mobilajā lietotnē European Coffee Trip. Ikviens dalībnieks varēja izvēlēties līdz pat trijām iecienītajām kafejnīcām, apstiprinot savu balsi e-pastā. Aptaujā piedalījās tūkstošiem cilvēku visā Eiropā, un rezultātā Rocket Bean kļuva par Latvijā iecienītāko specialty coffee kafejnīcu Latvijā.

"Mums šī balva ir īpaši vērtīga, jo to piešķir nevis industrijas profesionāļi, bet gan mūsu apmeklētāji. Tas ir visas komandas darba novērtējums un apliecinājums tam, ka Latvijā prot ražot pasaules līmeņa kafiju," uzsver Ansis Romanovskis, zīmola Rocket Bean vadītājs.

Latvijas un Izraēlas abpusējās tirdzniecības apgrozījums tuvāko gadu laikā varētu trīskāršoties, izskanēja 6. augustā notikušajā Latvijas – Izraēlas biznesa forumā. “Mēs esam šeit, lai veidotu ciešākas saites starp abām valstīm, lai dubultotu vai pat trīskāršotu mūsu tirdzniecības apjomu,” savā uzrunā sacīja Izraēlas prezidents Īzaks Hercogs (Isaac Herzog).

Latvijas – Izraēlas biznesa foruma mērķis principā bija stiprināt abu valstu tirdzniecības saites, kas faktiski to arī nozīmē – palielināt tirdzniecības apgrozījumu starp valstīm. Augstākā amatpersona no Latvijas puses forumā bija ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

“Mēs esam atvērti kopīgiem nākotnes projektiem un aicinām Izraēlas uzņēmējus izmantot Latvijas piedāvātās iespējas - ātru lēmumu pieņemšanu un uzticamu partnerību, kas ir pamats sekmīgai ilgtermiņa sadarbībai,” forumā sacīja ministrs. Foruma formālās daļas ievadā tika parakstīti divi sadarbības memorandi: viens starp Izraēlas Eksporta institūtu un Latvijas Eksportētāju asociāciju The Red Jackets, bet otrs starp Izraēlas Ražotāju asociāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Biznesa foruma mērķis bija stiprināt sadarbību inovāciju, ražošanas, pētniecības un augsto tehnoloģiju jomā.

Igaunijas valdība trešdien atbalstīja valsts budžetu nākamajam gadam, informēja valdības preses dienestā.

Nākamgad Igaunijas valsts budžeta ieņēmumi paredzēti ap 18,6 miljardiem eiro, savukārt izdevumi - 19,5 miljardi eiro. Plānotās investīcijas sasniegs 1,3 miljardus eiro. Budžeta deficīts nākamgad plānots 4,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) kas atbilst Eiropas Savienības (ES) noteiktajam izņēmumam attiecībā uz aizsardzības izdevumu palielināšanu.

Lai stiprinātu Igaunijas aizsardzības spējas, 2026.gadā aizsardzībai saskaņā ar NATO kritērijiem tiks atvēlēti vismaz 5% no IKP, kas nozīmē par 844,5 miljoniem eiro vairāk nekā šogad. Lielāki ieguldījumi plānoti gaisa un pretraķešu aizsardzībā, dronu spējās, kā arī tālās darbības un precīzu triecienu veikšanā. Tiks izveidota pretgaisa aizsardzības brigāde un jauni kaujas inženieru bataljoni, tiks attīstītas artilērijas sistēmas kritiskās infrastruktūras aizsardzībai, paplašināti poligoni un mācību teritorijas. Turklāt tiks turpināta aizsardzības rūpniecības parku attīstība. Pērnavas apriņķa aizsardzības industriālā parka projektēšanai un sagatavošanai ir paredzēti aptuveni 50 miljoni eiro.

Latvijas drošības politika jau sen ir balstīta principā, ka valsts aizsardzība nav tikai bruņoto spēku vai valdības uzdevums – tā ir kopīga sabiedrības atbildība.

Dzīvojot valstī, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, mēs īpaši labi apzināmies, cik būtiski ir savlaicīgi attīstīt gan militārās, gan civilās spējas, stiprināt noturību pret hibrīddraudiem un vienlaikus saglabāt spēju dzīvot ikdienas dzīvi drošā vidē.

Šodien drošība vairs nav tikai armijas un robežsardzes jautājums. Tā aptver visu – no kiberdrošības un kritiskās infrastruktūras aizsardzības līdz sabiedrības iesaistei ārkārtas situācijās. To spilgti apliecina arī mūsu pieeja aviācijas un gaisa telpas drošībai, kur civilajai un militārajai nozarei arvien ciešāk jāsadarbojas. Ir vairāk nekā skaidrs - civilās un militārās jomas vairs nav atdalāmas. Taču sabiedrībā bieži vien domājam par civilo un militāro jomu kā divām pilnīgi atšķirīgām pasaulēm. Tomēr šodienas ģeopolitiskā realitāte liek šīm pasaulēm arvien ciešāk sadarboties. Eiropas Savienībā (ES) šī sadarbība vairs nav tikai teorija – tā kļuvusi par praktisku nepieciešamību. Visā ES mums ir viena kopīga gaisa telpa un līdz ar to arī kopīgi draudi.

Latvijas tehnoloģiju uzņēmums SIA "InPass" sadarbībā ar elektrotīkla uzturētāju AS "Sadales tīkls", Norvēģijas dronu un aerodatu tehnoloģiju uzņēmumu "Aersea" un pētniecības centru "Norce" izstrādā jaunākajās tehnoloģijās balstītu viedo inspekcijas sistēmu elektrolīniju koka balstu apsekošanai.

Šis risinājums ļaus automatizēt koka balstu apsekošanas procesu, ilgtermiņā samazinot elektrotīkla uzturēšanas izmaksas. Projekta kopējais budžets ir 1,96 miljoni eiro, un tas tiek īstenots Eiropas Partnerības "Innovative SMEs" aktivitātes "Eurostars" ietvaros ar Latvijas Zinātnes padomes un Norvēģijas Zinātnes padomes līdzfinansējumu.

AS "Sadales tīkls" pārraudzībā visā Latvijā ir apmēram 840 tūkstoši koka elektrolīniju balstu, kas regulāri jāapseko, lai pārliecinātos par to tehnisko stāvokli. Projektā "Mobile utility pole smart inspection system" (MUPSIS 2024) tiks izstrādāta mobila koka balstu pārbaudes sistēma, kurā plānots integrēt dažādas viedās tehnoloģijas, tai skaitā: