Latvijas un Izraēlas abpusējās tirdzniecības apgrozījums tuvāko gadu laikā varētu trīskāršoties, izskanēja 6. augustā notikušajā Latvijas – Izraēlas biznesa forumā. “Mēs esam šeit, lai veidotu ciešākas saites starp abām valstīm, lai dubultotu vai pat trīskāršotu mūsu tirdzniecības apjomu,” savā uzrunā sacīja Izraēlas prezidents Īzaks Hercogs (Isaac Herzog).
Latvijas – Izraēlas biznesa foruma mērķis principā bija stiprināt abu valstu tirdzniecības saites, kas faktiski to arī nozīmē – palielināt tirdzniecības apgrozījumu starp valstīm. Augstākā amatpersona no Latvijas puses forumā bija ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
“Mēs esam atvērti kopīgiem nākotnes projektiem un aicinām Izraēlas uzņēmējus izmantot Latvijas piedāvātās iespējas - ātru lēmumu pieņemšanu un uzticamu partnerību, kas ir pamats sekmīgai ilgtermiņa sadarbībai,” forumā sacīja ministrs. Foruma formālās daļas ievadā tika parakstīti divi sadarbības memorandi: viens starp Izraēlas Eksporta institūtu un Latvijas Eksportētāju asociāciju The Red Jackets, bet otrs starp Izraēlas Ražotāju asociāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Biznesa foruma mērķis bija stiprināt sadarbību inovāciju, ražošanas, pētniecības un augsto tehnoloģiju jomā.
Valstu piedāvājumi pirms sarunām
Lai arī foruma ievaddaļa bija formāla, ar ierasto laipnību un rokasspiedienu piegaršu, tajā bija skaidri redzams abu valstu piedāvājums. No Latvijas puses to prezentēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītāja Ieva Jāgere, uzsverot, ka Latvija ir valsts ar stabilu biznesa vidi un pieeju Eiropas Savienības tirgum. Turklāt Latvija ir viens no straujāk augošajiem ārvalstu tiešo investīciju galamērķiem Eiropā, 2024. gadā sasniedzot 26,3 miljardus eiro vērtu apjomu, un caurmērā tiek uzrādīta 9% gadā liela investīciju apjoma izaugsme, sākot no 2010. gada. Latvijas priekšrocību sarakstā ir virkne detaļu, kuras ikdienā uzskatām par pašsaprotamām, piemēram, 0% UIN likme reinvestētajai peļņai, ir speciālās ekonomiskās zonas, daudz mežu, 82% jauniešu studē augstskolās, valstī ir augsts digitalizācijas līmenis utt.
Latvija uz Izraēlu šobrīd eksportē kokmateriālus, mašīnas un iekārtas, farmācijas produktus un pārtikas produktus. Izraēlas puses prezentāciju vadīja viņu Ražotāju asociācijas prezidents Rons Tomers. Viņš norādīja, ka pēdējā desmitgadē Izraēlas IKP aug straujāk nekā vidēji OECD valstīs, sevišķi iezīmējot turpmāko divu gadu prognozes, kad OECD valstu vidējā IKP izaugsmes prognoze ir pat negatīva, bet Izraēla paredz 3,5% IKP izaugsmi 2025. gadā, kā arī 4% izaugsmi 2026. gadā. Izraēlas ārējais parāds pēdējos gados samazinās, šobrīd sasniedzot 69% no IKP. Arī par ārvalstu investīcijām jānorāda, ka Izraēla ir ne tikai investīciju saņēmēja, bet arī aktīvi investē ārvalstīs. Piemēram, pērn ārvalstu investīcijas valstī veidoja 27 miljardus ASV dolāru, bet Izraēlas investīcijas ārvalstīs - 47 miljardus dolāru. Demonstrējot datus par Izraēlas ražotājiem, R. Tomers centās uzsvērt, ka valsts ir pārvarējusi karadarbības ietekmi iepriekšējos gados un strauji atkopjas. Viņš arī norādīja uz to, ka Latvija un Izraēla ir mazo pasaules valstu sarakstā, lai arī Izraēlā dzīvo 10 miljoni iedzīvotāju. “Mums ir daudz kas kopīgs, un abām valstīm ir jāorientējas uz eksportu, jo iekšējais tirgus ir nepietiekams,” tā R. Tomers. Izraēla uz Latviju eksportē augsto tehnoloģiju komponentus, IKT un precīzās sistēmas, kā arī ķīmiskos produktus un farmācijas produktus.
Latvijai sadarbība ar Izraēlu ir būtiska, jo šī valsts ir globāla inovāciju līdere, kur augsto tehnoloģiju sektors veido gandrīz 50% no IKP. Abu valstu uzņēmumi jau sadarbojas projektos digitālās veselības, militāro tehnoloģiju un zaļo inovāciju jomā. Izraēlas uzņēmumi meklē iespējas izvērst savu darbību Eiropā, un Latvija var kalpot kā vārti uz Eiropas tirgu.
Biznesa foruma laikā tika panāktas vienošanās par jaunu sadarbības formu veidošanu, tostarp kopīgu pētniecības projektu, jaunuzņēmumu un inovāciju industrijas partnerību attīstībai. Abu valstu pārstāvji vienojās par sadarbības paplašināšanu tādās jomās kā aizsardzības tehnoloģijas, ūdeņradis, pusvadītāju izstrāde un precīzijas medicīna.
Lai radītu skaidrāku priekšstatu par abu valstu uzņēmēju un to organizāciju iecerēm, Dienas Bizness vērsās pie pārstāvjiem tieši un ar konkrētiem jautājumiem.
Biznesu veido ar cilvēkiem, kuri jāsatiek
Uz jautājumiem atbild Rons Tomers, Izraēlas Ražotāju asociācijas prezidents, Unipharm LTD vadītājs
Vai kā asociācija nākat uz Latviju ar kādu īpaši atšķirīgu piedāvājumu nekā citviet Eiropā? Cik uzņēmumu pārstāv asociācija?
Mēs pārstāvam 2000 industriālu kompāniju, kas veido 95% no Izraēlas industrijā saražotā apjoma. Sakot 2000 kompānijas, vēlos vēl piebilst, ka tas nozīmē aptuveni 6000 ražotnes, kas darbojas visdažādākajās jomās. Ir runa gan par augstajām tehnoloģijām, gan tekstila ražošanu, pārtikas ražošanu, plastikas, konstrukciju ražošanu, ķīmisko un farmācijas rūpniecību, un jāpiebilst, ka no visa minētā augsto tehnoloģiju sadaļa ir visplašākā, kas sevī iekļauj gan iekārtu, gan programmatūras ražošanu. Mēs pārstāvam jau nobriedušas kompānijas, ne jaunuzņēmumus. Organizācijas piedāvājums biedriem ir ļoti plašs, un, protams, tajā ietilpst arī ārvalstu kontaktu dibināšana. Mēs kā industrijas pārstāvji cenšamies atbalstīt tās lietas, kur valsts darbojas pareizā vai labā virzienā, un vizīte Latvijā ir viena no šīm lietām.
Runājot par mūsu piedāvājumu, pirmkārt uzsvēršu, ka Izraēla ir maza valsts ar nelielu iedzīvotāju skaitu. 10 miljoni iedzīvotāju nevar mēroties ar Ķīnas, Indijas vai ASV tirgiem. Šajā aspektā mūsu vienīgā iespēja ir eksportēt. Izraēlas eksporta apjomi aug nepārtraukti. Šī iemesla dēļ varu teikt, ka īpaša piedāvājuma Latvijai mums nav. Mēs domājam internacionāli un pāri robežām, jo tāda ir eksporta daba. Latvija ir interesants tirgus arī tādēļ, ka tā ir Eiropas Savienības dalībvalsts. Mums ir sava ražošanas specifika un ir specifiski produkcijas galamērķi. Piemēram, daudz farmācijas produktu mēs eksportējam uz ASV un daudz mazāk uz Indiju vai Ķīnu, jo tur ir daudz lētu vietējā ražojuma produktu. Visumā mēs uz Latviju esam atbraukuši uz šo forumu un priecājamies, ka mūsu prezidents mūs atbalsta šajā pasākumā. Biznesu veido ar cilvēkiem, bet cilvēki ir jāsatiek. Šobrīd stāsts nav par piedāvājumu, bet par tikšanos, par sarunu. Mums ir jāsāk runāt par lietām, jātiek uz viena viļņa, un tad viss izdosies. Lai arī mums ir neliels tirdzniecības apgrozījums tieši ar Latviju, es gribu uzsvērt, ka šī ir pirmā tikšanās, iepazīšanās vizīte, kas dod pamatu veidot labu sadarbību. Es, piemēram, pārstāvu farmācijas uzņēmumu. Šeit pat mēs tiksimies ar trīs Latvijas farmācijas uzņēmumu pārstāvjiem un runāsim par sadarbības iespējām.
Kā uztverat Latvijas farmācijas uzņēmumus? Arī jūsu pārstāvētais uzņēmums ražo ģenēriskos medikamentus. Redzat viņus kā konkurentus tirgū vai kā sadarbības partnerus?
Mana kompānija ir stipra vietējā tirgū un daudz eksportē, bet ne uz Baltiju. Jāteic, uz Eiropu mēs eksportējam, tomēr jāpiebilst, ka vienmēr ir runa par pārdošanu biznesa partneriem. Proti, tās ir vietējās kompānijas, kas pārdod tālāk saviem klientiem. Vairums no šiem uzņēmumiem, kas ir mūsu sadarbības partneri, ir arī mūsu konkurenti. Piemēram, mēs pārdodam kādu produktu, un šajā jomā mēs esam sadarbības partneri, bet ir daudz citu produktu, kurus šie paši partneri eksportē uz Izraēlu un konkurē ar mums kā vietējo ražotāju. Nav iespējas stingri nodalīt šīs vecās tipa robežas – partneri vai konkurenti. Viss ir atkarīgs no apstākļiem un tirgus. Es saredzu, ka mums ar Latvijas kompānijām ir sadarbības iespējas, un, Latvijas kompānijām augot, nešaubos, ka varam konkurēt Eiropā par vietu tirgū. Biznesā nav melns un balts, te valda izdevīguma princips.
Inovācijas top globāli
Uz jautājumiem atbild Šlomi Kofmans (Shlomi Kofman) no Izraēlas Inovāciju starptautiskās divīzijas
Kas ir jūsu pārstāvētā organizācija un kādēļ starptautiskā?
Mēs esam valsts aģentūra, līdzīgi kā LIAA jūsu valstī. Mūsu mērķis un mandāts ir raudzīties, lai augtās tehnoloģijas būtu pirmajā vietā. Starptautiskā, jo inovācijas nav lokāla lieta, tas ir globāli. Mēs operējam ar aptuveni pusmiljardu lielu budžetu gadā, un tas ir tādēļ, ka inovācijām ir nepieciešamas investīcijas. Mūsu uzdevums ir uzturēt tehnoloģisko infrastruktūru, jaunuzņēmumu rašanos, mēs uzņemamies pirmos riskus, līdz pirmie investori parādās.
Vai starptautiskā darbība nav saistāma ar izteicienu smadzeņu makšķerēšana?
Ne gluži. Inovāciju ekosistēma ir starptautiska, jo viena valsts vai pat reģions nespēj ģenerēt visu. Mēs investējam pētniecībā un attīstībā, un tas notiek sadarbībā ar citām līdzīgām organizācijām. Piemēram, Eiropā ir līdzīgas organizācijas, un mēs sadarbojamies, līdzfinansējam. Proti, tieši Latvijas jaunuzņēmums pie mums nevar nākt prasīt finansējumu, bet ir iespēja, ka mūsu pusē darbojas cilvēki, tādi ir arī Latvijā. Izraēlas puse finansē daļu, un daļu finansē ES puse. Mūsu ekosistēma ir prāva. Izraēlā šobrīd ir 6000 startup uzņēmumu. Ik gadu mēs finansējam aizvien jaunu startup uzņēmumu veidošanu, un ideja ir atbalstīt tieši šo sākuma stadiju. Mēs neejam tālāk, jo mūsu uzdevums ir dot pirmo grūdienu.
Jūsu interese tieši Latvijā?
Doma ir, ka tieši ar Latvijas startup uzņēmumiem mēs varētu veidot kopīgus projektus. Arī šeit ir attīstītas vairākas tehnoloģiju nozares, kas interesē Izraēlu, piemēram, dronu ražošana. Latvijas dalība ES dod arī visas priekšrocības strādāt ar ES finansējumu, un arī šajā aspektā kopdarbs ir interesants. Šobrīd mans mērķis ir izveidot dziļākus un drošākus kontaktus šajā valstī, lai sadarbība varētu sākties.
Jāstrādā pie eksportlietām, kurām nevajag kuģus
Uz jautājumiem atbild Nilija Šaleva (Nili Shalev), Izraēlas Eksporta institūta vadītāja
Pēc ASV prezidenta Trampa sarunām ar Eiropas Komisijas prezidenti fon der Leienu un vienošanos par tarifu likmēm, šķiet, ekonomika pārsver politiku. Kā redzat šīs izmaiņas Latvijas un Izraēlas sadarbības kontekstā?
Es domāju, ka visas pasaules valstis šobrīd ir ģeopolitisko izmaiņu priekšvakarā un neapšaubāmi arī ģeoekonomisko izmaiņu priekšvakarā. Pārmaiņas jau notiek, un tas ir acīmredzami. Spēles noteikumi mainās, un katrai valstij jāveic pielāgošanās manevri, un tas attiecas gan uz Latviju, gan uz Izraēlu, gan daudzām citām valstīm. Kaut vai visi šie brīvās tirdzniecības noteikumi ar ASV ir pietiekama viela pārdomām. Mums bija brīvās tirdzniecības vienošanās ar ASV, bet šobrīd ir tie paši 15% kas Eiropai. Šādā aspektā mūsu konkurences iespējas ir samazinātas, bet citādi mūsu lielākā eksporta daļa ir augstās tehnoloģijas (Hightech), kas netiek apliktas ar muitas nodevu. Tā mūsu gadījumā ir veiksme, jo vairāk nekā 50% no mūsu eksporta ir augsto tehnoloģiju segmentā. Līdztekus ir jāņem vērā, ka situācija vēl aizvien mainās un tarifu likmes vēl var mainīties. Diemžēl eksportētājvalstīm, kādas ir gan Izraēla, gan Latvija, konkurence kļūs sīvāka. Izraēla skaitliski ir lielāka, bet mēs esam kā sala nedraudzīgu valstu vidū. Latvijas priekšrocība ir pastāvēšana draudzīgā savienībā, tie tuvākie vai tālākie kaimiņi, kas ir Latvijai, – Zviedrija, Igaunija, Lietuva, Somija, Polija - ir draudzīgas valstis. Tā ir liela priekšrocība šajā pārmaiņu laikā.
Aptuveni 100 miljonu eiro vērts tirdzniecības apgrozījums līdz šim ir samērā neliels skaitlis. Kādēļ tā, kāds iemesls?
Es nevaru teikt, ka ir kādi īpaši iemesli vai kāds vainīgais šajā apstāklī. Iemesls, manuprāt, ir pavisam vienkāršs - mēs esam nelielas ekonomikas un orientējamies uz eksportu kopumā, redzam lielos tirgus, bet viens otram esam mazāk interesanti nekā ASV vai Indija. Izraēla līdz šim nav domājusi atsevišķu valstu kategorijās, eksportējot uz ES. Turklāt jāņem vērā, ka dažas Izraēlas preces Latvijā var nonākt no citām ES valstīm. Proti, tiešā tirdzniecībā reģistrētais vēl nav galīgais skaitlis. Savukārt, ja starp Latviju un Izraēlu veidojas veiksmīgas divpusējas attiecības, ir iespējams sasniegt daudz vairāk. Es uzskatu, ka trīskārtīgi palielināt mūsu valstu tirdzniecības apgrozījumu ir iespējams. Mēs šobrīd atveram durvis, un es ticu, ka būs veiksmīgas sarunas un kopēji panākumi.
Vai loģistikas problēmas, jūsuprāt, šobrīd ir atrisinājušās?
Jā, patiesi, ja domājam par preču kustību, tad pandēmijas laikā tā bija nopietna problēma. Arī pēc pandēmijas parādījās gan tuvāki, gan tālāki šķēršļi. Piemēram, tā saucamie Asaru vārti pie Jemenas, Sarkanajā jūrā, radīja ne mazums loģistikas problēmu visai pasaulei. Tomēr šobrīd lielākās problēmas var dēvēt par atrisinātām, cenas krīt. Tomēr jāsaka, ka līdz pilnīgai normalizācijai vēl ir tālu. Daudz kas tiek pārvadāts ar līkumu, un tas sadārdzina procesu. Par laimi, ir lietas, kuras nevajag pārvadāt ar kuģiem, piemēram, tehnoloģijas, programmatūra. Tās ir lietas, kuras var piegādāt bez liekām loģistikas grūtībām. Pieņemu, ka tieši šīs lietas varētu kļūt par mūsu valstu sadarbības pirmajiem soļiem.
Izraēlā kopš 2011. gada
Atbild Jānis Ošlejs, PRIMEKSS GROUP vadītājs
Cik ilgi uzņēmums darbojas Izraēlā? Vai darāt to pašu ko citviet?
Primekss Izraēlā strādā no 2011. gada. Tas mums ir ļoti veiksmīgs tirgus. Mēs esam sabetonējuši Izraēlā simtiem objektu gan loģistikā, gan rūpniecībā, gan citās nozarēs. Mūsu specialitāte ir dažāda veida grīdas. Tur mums labi veicas, jo viņi domā par automatizēto sistēmu lietošanu, par modernām noliktavām un ražošanas telpām. Šādā gadījumā mūsu grīdas ir īpaši izdevīgas.
Ir kāds noslēpums, kā nokļuvāt Izraēlas tirgū? Vai ir kaut kas, ko var pateikt citiem uzņēmējiem par Izraēlu?
- Viņiem ļoti patīk inovācijas un viss jaunais. Viņi paši mani atrada un tā arī teica, ka zina par jauno tehnoloģiju, un aicināja nākt uz Izraēlu to pielietot. Viņi līdz šim ir bijuši vienīgie, kas šādi ir rīkojušies. Vēl viņiem patīk Eiropa. Mēs esam Eiropa, mēs esam uz tehnoloģijām vērsti, un es domāju, ka ir vēl uzņēmumi Latvijā, kuri atradīs jaunu tirgu tieši Izraēlā.
Tirdzniecības apgrozījums ar Izraēlu jau aug
Atbild Ieva Jāgere, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītāja
Mēs varam trīskāršot apgrozījumu ar Izraēlu, tūdaļ uz turieni lidos lidmašīnas. Tas viss ir reāli?
Jā, jau esmu dzirdējusi, ka airBaltic atver tiešos lidojumus uz Izraēlu. Tas notiks. LIAA darbojas tiešā pārstāvniecība Izraēlā, kurai ir skaidri mērķi darbībai, piemēram, investīciju piesaiste. Tāpat arī ir runa par eksporta apjoma palielināšanu uz Izraēlu. Es pati šī gada sākumā biju aizbraukusi uz turieni ar delegāciju, kurā tika pārstāvētas dažādas nozares. Šobrīd turpinās kontaktu apstrāde, uzņēmēji apstiprina, ka darbs notiek. Ar viņiem ir samērā skaidra darbošanās: ja viņi grib, tad pusgada laikā līgums būs. Eksports uz Izraēlu piecos mēnešos mums ir palielinājies par 8%. Tā ka rezultāti jau ir un būs vēl vairāk. Domāju, ka atbildes vizīte nesīs augļus jau nākamā gada sākumā un tirdzniecības apgrozījuma palielinājums ir neizbēgama realitāte, nevis sapnis.
Būs tiešie kontakti ar tūkstošiem Izraēlas uzņēmēju
Atbild Eksportētāju asociācijas The Red Jackets vadītājs Kaspars Rožkalns
Ko jums nozīmē ar Izraēlas Eksporta institūtu parakstītais sadarbības memorands?
Praktiskā nozīme ir mūsu kontaktu formalizācija. Viņu Eksporta institūts ir kaut kas pa vidu starp mūsu LIAA un Eksporta asociāciju. Viņi ir daļēji publiski, daļēji privāti. Dos šis memorands pieeju ikdienas darbam ar viņu uzņēmējiem. Tie ir kādi pieci, seši tūkstoši uzņēmumu. Mēs iegūsim kontaktus, un viņi tādus iegūs, un būs iespēja darboties, veidot kopīgus projektus. Tā ir galvenā esence. Pie tiešajiem kontaktiem citā valstī tikt nav tik vienkārši.
#1/8
Nilija Šaleva (Nili Shalev), Izraēlas Eksporta institūta vadītāja un Latvijas Eksportētāju asociācijas The Red Jackets vadītājs Kaspars Rožkalns.