Latvijas un Izraēlas abpusējās tirdzniecības apgrozījums tuvāko gadu laikā varētu trīskāršoties, izskanēja 6. augustā notikušajā Latvijas – Izraēlas biznesa forumā. “Mēs esam šeit, lai veidotu ciešākas saites starp abām valstīm, lai dubultotu vai pat trīskāršotu mūsu tirdzniecības apjomu,” savā uzrunā sacīja Izraēlas prezidents Īzaks Hercogs (Isaac Herzog).

Latvijas – Izraēlas biznesa foruma mērķis principā bija stiprināt abu valstu tirdzniecības saites, kas faktiski to arī nozīmē – palielināt tirdzniecības apgrozījumu starp valstīm. Augstākā amatpersona no Latvijas puses forumā bija ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

“Mēs esam atvērti kopīgiem nākotnes projektiem un aicinām Izraēlas uzņēmējus izmantot Latvijas piedāvātās iespējas - ātru lēmumu pieņemšanu un uzticamu partnerību, kas ir pamats sekmīgai ilgtermiņa sadarbībai,” forumā sacīja ministrs. Foruma formālās daļas ievadā tika parakstīti divi sadarbības memorandi: viens starp Izraēlas Eksporta institūtu un Latvijas Eksportētāju asociāciju The Red Jackets, bet otrs starp Izraēlas Ražotāju asociāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Biznesa foruma mērķis bija stiprināt sadarbību inovāciju, ražošanas, pētniecības un augsto tehnoloģiju jomā.

Izraēlas vēstniece Latvijā Sandra Simoviča pēc Saeimas ārpolitikas debatēm nolēmusi neklātienē iesaistīties polemikā ar "Progresīvo" deputātu, partijas līdzpriekšsēdētāju Andri Šuvajevu, kura sacītajā par Izraēlas un "Hamās" konfliktu viņa saskata problemātiskus aspektus.

Saeimas ārpolitikas debatēs Šuvajevs uzsvēra, ka pēc "Hamās" teroristu mežonīgajiem uzbrukumiem 2023.gada 7.oktobrī palestīnieši ir tikuši pakļauti kolektīvam sodam, tai skaitā humānās palīdzības faktiskai bloķēšanai un kritiskās infrastruktūras iznīcināšanai.

"Progresīvo" līdzpriekšsēdētājs Saeimas ārpolitikas debatēs vērsa uzmanību, ka konflikta laikā nogalināti 50 000 palestīniešu un vēl 120 000 miruši no slimībām, kuras nevarēja izārstēt sabojātās veselības infrastruktūras dēļ. Viņa skatījumā, starptautisko tiesību kārtība, kas ir Latvijas ārpolitikas prioritāte un fundamentāls princips, nav tikusi ievērota.

"Tas liek uzdot jautājumus, vai apjomīgā vardarbība, ko pielieto Izraēla, īstenojot savas pašaizsardzības tiesības, sasniedz mērķi, kāpēc "Hamās" teroristiskais grupējums netika iznīcināts, vai postaža, kurā atgriežas ap 2 miljoniem Gazas joslā pārvietoto personu pārtrauks radikalizāciju un "Hamās" rindu atjaunošanos," sacīja Šuvajevs.

No 1. līdz 4. martam Izraēlā norisinājās Latvijas uzņēmēju tirdzniecības misija, kuru vadīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Vizītes laikā tika panākta vienošanās par sadarbību aviācijas, enerģētikas un finanšu tehnoloģiju jomā. Misiju, kurā piedalījās vairāk nekā 40 cilvēku, organizēja Ekonomikas ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis: “Mēs esam gandarīti par iespēju ieviest Izraēlas uzņēmuma “H2Pro” efektīvo zaļā ūdeņraža ražošanas tehnoloģiju. Tas ir veids, kā maksimāli efektīvi pārvērst elektrību ūdeņradī, radot jaunu pievienoto vērtību. “Latvenergo” jau drīzumā uzsāks pilotprojektu šīs tehnoloģijas pielāgošanai Latvijā. Tāpat Izraēlā notika tikšanās ar aviācijas, finanšu tehnoloģiju un militārās industrijas uzņēmumiem, kuras iezīmēja jaunu projektu sākumu starp Latvijas un Izraēlas uzņēmumiem. Turpināsim attīstīt enerģētiku un citas inovatīvas ekonomikas nozares sadarbībā ar Izraēlu.”

Vizītes laikā sadarbības memorandu ar Izraēlas zaļā ūdeņraža tehnoloģiju attīstītāju “H2Pro” parakstīja “Latvenergo”. Sadarbība būs vērsta uz kopīgu projektu attīstību ar mērķi piesaistīt ES līdzfinansējumu.

Nolietoto svina akumulatoru pārstrādes rūpnīca Latvijā SIA EcoLead sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un tās tirdzniecības pārstāvi Irinu Rubinčiku aizvadījusi veiksmīgu vizīti Izraēlā, kur parakstīti jauni līgumi un uzsāktas jaunas sadarbības.

Izraēla ir jauns tirgus ar nozīmīgu potenciālu, un EcoLead saskata vērtīgas iespējas paplašināt eksportu un attīstīt augstākas pievienotās vērtības ražošanu.

12 gadi no ieceres līdz ražošanai

EcoLead ir Latvijā vienīgā svina akumulatoru pārstrādes rūpnīca, kas darbu sāka 2023. gada...

"Mēs ticam abpusēji izdevīgām partnerībām, kas atver jaunus tirgus un veicina inovācijas. Augstas kvalitātes pārstrādātās izejvielas no Latvijas var atstāt nozīmīgu ietekmi tirgos visā pasaulē," saka Irina Rubinčika, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tehnoloģiju un inovāciju pārstāvniecības vadītāja Izraēlā.

"EcoLead ir apņēmies turpināt ilgtspējīgu izaugsmi, un Izraēla sniedz lielisku iespēju paplašināt mūsu eksporta potenciālu, papildinot jau esošos eksporta tirgus Eiropas Savienībā," uzsver Kaspars Fogelmanis, EcoLead izpilddirektors.

EcoLead darbu uzsāka 2023. gada aprīlī un šobrīd rūpnīcā strādā 43 darbinieki, no kuriem 40 % ir Kalnciema iedzīvotāji. EcoLead nodrošina pilnu akumulatoru pārstrādes ciklu, pārstrādājot visus Latvijā nolietotos svina akumulatorus. Uzņēmuma vīzija ir kļūt par vadošo svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcu Baltijas jūras reģiona valstīs.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā februāra vidū notikušais kiberdrošības pasākums ir būtisks ievads pieredzes pārņemšanai no Izraēlas kritiskās infrastruktūras aizsardzībā, Dienas Bizness pārliecinājās sarunā ar trīs Izraēlas uzņēmējiem, kuru firmas nodarbojas ar praktisku rīku un paņēmienu izstrādi aizsardzības sistēmām.

Dienas Bizness intervēja Jigalu Govetu, uzņēmuma SCADASudo vadošo ekspertu un konsultantu kiberdrošības jomā, Amosu Halfonu, uzņēmuma Boura fiziskās drošības ekspertu, kā arī Danielu Ērenreihu, kurš pārstāv uzņēmumu SCCE (Secure Communications and Control Experts), vadīja Izraēlas uzņēmēju delegāciju un nodarbojas tieši ar cilvēku apmācību un sagatavošanu.

Kiberdrošības pasākuma organizators esat jūs, Ērenreiha kungs. Pastāstiet īsumā, ar ko nodarbojaties Izraēlā un ko atvedāt uz Latviju, lai pateiktu, parādītu mūsu uzņēmējiem un kritiskās infrastruktūras turētājiem.

D.Ē.: Izraēlā esmu labi zināms eksperts stratēģisko objektu aizsardzībā. Mani misijas organizēšanai Latvijā pamudināja Izraēlas Ārlietu ministrija, lūdzot mani organizēt iepazīstinošu pasākumu Latvijas ieinteresētajām organizācijām. Jau esam organizējuši līdzīgus pasākumus – pirms gada Lisabonā, pirms trīs mēnešiem Zagrebā. Šobrīd esam Rīgā, un oficiāli to organizē Izraēlas vēstniecība Latvijā. Mēs apzināti uzaicinājām atbilstošu kritiskās infrastruktūras turētāju, kā ūdensapgādes, gāzes apgādes, elektrības apgādes un citu uzņēmumu, pārstāvjus. Es izvēlējos vairāku Izraēlas uzņēmumu pārstāvjus, kuri var vislabāk un kompleksi pārstāvēt kritiskās infrastruktūras aizsardzības pasākumus. Mūsu mērķis, braucot uz draudzīgām valstīm, ir piegādāt zināšanas un tehnoloģijas, kas var kalpot kritiskās infrastruktūras aizsardzībai.

Konflikts Tuvajos Austrumos izraisīs degvielas un gāzes cenu pieaugumu Eiropā un tostarp arī Latvijā, kas var rezultēties augstākā inflācijā, nekā iepriekš prognozēts, aģentūrai LETA prognozēja banku ekonomisti.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija aģentūrai LETA norādīja, ka notikumi Tuvajos Austrumos atkal aktualizējuši vienu no klasiskajiem globālās ekonomikas riskiem - piegādes traucējumus energoresursu tirgū.

Patlaban redzams, ka konflikta eskalācija - gan triecieni Irānai un naftas infrastruktūrai, gan kuģošanas pauze Hormuza šaurumā, caur kuru plūst aptuveni piektdaļa pasaules naftas un gāzes, gan arī kuģu apdrošināšanas izmaksu kāpums - radījusi strauju cenu reakciju tirgos.

"Brent" naftas cena pirmdienas rītā strauji kāpa, īslaicīgi pārsniedzot 80 ASV dolāru par barelu, bet pēc tam nostabilizējoties zem 80 ASV dolāru atzīmes. Dīzeļdegvielas cenas kāpušas par aptuveni piekto daļu. Savukārt dabasgāzes cena Eiropā, kur dabasgāzes krātuvju piepildījums šajā sezonā laika apstākļu dēļ bijis zems, pirmdienas rītā pieaugusi par vairāk nekā ceturto daļu.

"Swedbank" grupas apdrošināšanas kompānijas "Swedbank P&C Insurance", risku apdrošināšanas kompānija "Balcia" un risku apdrošināšanas kompānija "Balta" segs apdrošināšanas izmaksas klientiem, kas iestrēguši Irānas militārā konflikta reģionā, informēja kompānijās.

"Swedbank" pārstāvji norāda, ka ierasti apdrošināšana nav spēkā, ja zaudējumi radušies bruņota militāra konflikta dēļ, tomēr "Swedbank P&C Insurance" izņēmuma kārtā kompensēs klientiem zaudējumus, kas ietver maršruta grafika izmaiņas un naktsmītni, kā arī tiks segtas medicīniskās izmaksas.

Šis izņēmums attieksies uz klientiem, kuri ceļojumā devās līdz 28. februārim (ieskaitot). Zaudējumi netiks segti tiem ceļotājiem, kas būs apzināti devušies uz militārā konflikta reģionu pēc 28. februāra. Tāpat netiks segti zaudējumi, kuri jau būs kompensēti, piemēram, no aviokompāniju vai citu iestāžu un uzņēmumu puses.

"Swedbank" norāda, ka nākamnedēļ būs skolēnu brīvlaiks un daudzas ģimenes izmanto tieši šo laiku ceļojumiem, tostarp uz militārā konflikta skarto reģionu.

Izraēla un ASV veic uzbrukumu Irānai, sestdien pavēstīja Izraēlas Aizsardzības ministrija un ASV prezidents Donalds Tramps.

Irāna veic atbildes triecienus Izraēlai, kā arī ASV armijai Bahreinā un citās Persijas līča reģiona valstīs.

Irānā notikuši sprādzieni Teherānā un vairākās citās valsts pilsētās.

Pēc visa spriežot, noticis raķešu trieciens, vēsta Irānas ziņu aģentūra "Fars".

"Izraēlas valsts ir uzsākusi preventīvu triecienu Irānai. Aizsardzības ministrs Israels Kacs ir izsludinājis īpašu un tūlītēju ārkārtas stāvokli visā valstī," teikts Izraēlas Aizsardzības ministrijas paziņojumā.

Tramps platformā "Truth Social" pavēstīja, ka ASV armija sākusi "plašas kaujas operācijas Irānā", lai izskaustu "Irānas režīma draudus".

ASV plāno vairāku dienu operāciju pret Irānu, ziņu aģentūrai "Reuters" sacīja ASV amatpersona.

Konflikts Tuvajos Austrumos, visticamāk, pakāpeniski sekmēs degvielas cenu kāpumu Latvijā, aģentūrai LETA prognozēja degvielas tirgotāji.

Energoresursu tirgotāja AS "Virši-A", kas strādā ar zīmolu "Virši", valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Jānis Vība aģentūrai LETA norādīja, ka Hormuza šaurumā tiek pārvadāti aptuveni 20% no kopējā naftas un sašķidrinātās dabasgāzes patērētā apmēra pasaulē, tāpēc jebkādi kuģošanas ierobežojumi šajā šaurumā atstāj negatīvu tūlītēju efektu uz naftas apmēra piedāvājumu pasaules tirgos un attiecīgi pieaugošu cenas ietekmi uz naftas produktiem.

Viņš sacīja, ka biržas cenas naftas produktiem salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu ir pieaugušas par aptuveni 20%. Līdz ar to, turpinoties šādam cenu līmenim, visticamāk, pakāpenisku cenu pieaugumu varēs redzēt arī Latvijas degvielas uzpildes stacijās, jo degvielas tirgotāji Latvijā parasti iepērk degvielas produktus par biržas cenām, un ātrums, kādā notiktu cenu pieaugums gala patērētājam, ir atkarīgs no konkrētā degvielas tirgotāja loģistikas procesiem un uzglabātās degvielas apmēriem naftas bāzēs.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” nodrošinās bezmaksas zvanus un īsziņas saviem klientiem, kuri šobrīd atrodas Apvienotajos Arābu Emirātos, Bahreinā, Izraēlā, Jordānijā, Katarā, Kuveitā, Omānā un Saūda Arābijā.

Bezmaksas saziņu minētajās Tuvo Austrumu reģiona valstīs “Tele2” nodrošinās līdz šīs nedēļas beigām.

“Mūsu dati liecina, ka pašlaik Tuvo Austrumu valstīs atrodas ap 800 mūsu klientu. Saprotot, ka šiem klientiem mājupceļš šobrīd ir apgrūtināts, mēs – “Tele2” – sniegsim atbalstu, nodrošinot bezmaksas zvanus un īsziņas, lai saziņa ar tuvajiem būtu droša un bez liekām raizēm,” norāda “Tele2” valdes priekšsēdētājs Arnis Priedītis.

Arī mobilo sakaru operators LMT klientiem, kuri izmanto pēcapmaksas pakalpojumus, nodrošinās bezmaksas zvanus un īsziņas vairākās Tuvo Austrumu reģiona valstīs.

Bezmaksas zvani un SMS būs pieejami klientiem atrodoties Apvienotajos Arābu Emirātos, Bahreinā, Izraēlā, Jordānijā, Katarā, Kuveitā, Omānā un Saūda Arābijā.Bezmaksas saziņa būs pieejama visiem pēcapmaksas klientiem – gan privātajiem, gan biznesa klientiem, kas atrodas šajās valstīs.

Šodien Rīgā norisinājās Latvijas–Izraēlas biznesa forums, kuru organizēja Ekonomikas ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar vadošajām abu valstu uzņēmējdarbības un inovāciju organizācijām.

Forums tiek rīkots par godu Izraēlas Valsts prezidenta Īsaka Hercoga (Isaac Herzog) oficiālajai vizītei Latvijā.

Pulcējoties Latvijas un Izraēlas biznesa līderiem, forumu atklāja Izraēlas prezidents Īsaks Hercogs un Latvijas ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Izraēlas prezidents savā uzrunā uzsvēra, ka Izraēlai un Latvijai ir liels sadarbības potenciāls biznesā, zinātnē, tehnoloģijās un tūrisma jomās. “Mēs esam šeit, lai veidotu ciešākas saites starp abām valstīm, lai dubultotu vai pat trīskāršotu mūsu tirdzniecības apjomu,” tā Izraēlas prezidents Ī.Hercogs.

Savukārt Ekonomikas ministrs Viktors Valainis izteica atzinību Izraēlas sasniegumiem inovāciju un jaunuzņēmumu attīstības jomā. “Mēs esam atvērti kopīgiem nākotnes projektiem un aicinām Izraēlas uzņēmējus izmantot Latvijas piedāvātās iespējas - ātru lēmumu pieņemšanu un uzticamu partnerību, kas ir pamats sekmīgai ilgtermiņa sadarbībai,” uzsvēra V. Valainis.

Ārlietu ministrija (ĀM) kopā ar Satiksmes ministriju (SM) gatavo Ministru kabineta rīkojumu par Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" reisu nodrošināšanu Latvijas valstspiederīgo repatriācijai no Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE), liecina ĀM ieraksts sociālajos tīklos.

Evakuācijā prioritāte tikšot dota mazaizsargātām personām un ģimenēm ar bērniem.

ĀM uzsver, ka drošības situācija Ēģiptē patlaban nav mainījusies. ASV vēstniecības Ēģiptē, Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu ceļojuma brīdinājumi nav mainījušies.

ĀM akcentē, ka ir grūti paredzēt turpmāko situācijas attīstību Tuvo Austrumu reģionā, tāpēc katram ceļotājam ir rūpīgi jāizvērtē brauciena nepieciešamība. Turklāt Ēģiptes gaisa telpa ir atvērta, taču, slēdzot citu valstu gaisa telpas, var rasties neplānotas izmaiņas reisos uz un no Ēģiptes.

Atbilstoši otrdien ĀM sniegtajai informācijai Konsulārajā reģistrā īstermiņa ceļojumus uz reģionu reģistrējuši 676 valstspiederīgie. Visvairāk - 576 - atrodas Apvienotajos Arābu Emirātos, 30 - Izraēlā, 25 - Katarā, 21 - Omānā, astoņi - Kuveitā, seši - Saūda Arābijā, pa pieciem - Bahreinā un Jordānijā.

Ņemot vērā militārās eskalācijas attīstību Tuvajos Austrumos un tās radīto spriedzi globālajos enerģijas tirgos, kopējā situācija ar degvielas piegādēm Latvijā un Baltijas reģionā ir stabila un droša.

Šobrīd tirgū nav novērojamu indikāciju, ka degvielas piegāžu ķēdē varētu rasties traucējumi vai apgādes riski. Saistībā ar biržas cenu izmaiņām starptautiskajos naftas tirgos, jūtamas degvielas cenu svārstības pašmāju tirgū. Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis tikās ar Latvijas Degvielas tirgotāju asociāciju (LDTA) un atsevišķiem degvielas tirgotājiem, lai pārrunātu kopējo situāciju.

“Situācija degvielas piegāžu jomā Latvijā ir stabila un droša. Degvielas uzpildes stacijās pieejamie apjomi ir pietiekami, lai nodrošinātu esošo pieprasījumu. Vienlaikus, ņemot vērā ģeopolitiskās situācijas nenoteiktību un tirgus jutīgo reakciju uz globālajiem notikumiem, publiskajā telpā var parādīties nepamatotas ziņas par iespējamiem piegādes traucējumiem. Pašlaik bažām nav pamata. Atsevišķos Latvijas reģionos degvielas uzpildes staciju rezervuāru ietilpība var būt mazāka nekā lielākajās stacijās, taču tas saistīts ar staciju tehniskajiem parametriem, nevis piegāžu problēmām. Šādos gadījumos operatīvi tiek nodrošinātas degvielas piegādes, lai pakalpojumu sniegšana klientiem netiktu traucēta”, sarunā uzsvēra Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Ligere.

Latvijas nacionālās aviokompānija "airBaltic" svētdienas vakarā veica patlaban pēdējo, ceturto repatriācijas reisu no Dubaijas, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

Ceturtajā repatriācijas reisā atradās 145 pasažieri.

Iepriekš "airBaltic" 6. martā no Dubaijas uz Rīgu izpildīja divus ministrijas organizētus reisus Latvijas valstspiederīgo repatriācijai no Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Ar abiem reisiem Rīgā atgriezās 280 Latvijas valstspiederīgie, viņu ģimenes locekļi un daži citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi.

Ņemot vērā pieprasījumu, 7. martā tika izpildīts vēl viens - trešais "airBaltic" reiss no Dubaijas uz Rīgu, ar kuru Latvijā atgriezās 144 Latvijas valstspiederīgie, viņu ģimenes locekļi un daži citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka valdība ceturtdien ārkārtas sēdē nolēma piešķirt 752 000 eiro Latvijas valstspiederīgo repatriācijai un evakuācijai no Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE).

Latvija, Igaunija un Lietuva pauž bažas par ASV lēmumu ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu, izriet no Baltijas valstu kopīgā paziņojuma, kas pieejams Ārlietu ministrijas tīmekļvietnē.

Paziņojumā skaidrots, ka lēmums var radīt šķelšanās risku Eiropas Savienības (ES) vienotajā tirgū, sadalot Eiropu divās daļās attiecībā uz pieeju mākslīgā intelekta tehnoloģijām, un apdraud Baltijas valstu mākslīgā intelekta ekosistēmu attīstību.

Tāpat paziņojumā norādīts, ka Baltijas valstis ir gatavas sadarboties ar Eiropas Komisiju un ASV administrāciju, lai kliedētu Latvijas, Lietuvas, Igaunijas bažas.

LETA jau rakstīja, ka Lietuvas un Igaunijas augstākās amatpersonas paudušas sašutumu par ASV lēmumu pastiprināt mākslīgā intelekta mikroshēmu eksporta nosacījumus, tādu eksportu atļaujot tikai uz 18 tuvākajām ASV sabiedrotajām, kuru vidū Baltijas valstu nav.

Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči otrdien paziņojis, ka Irāna turpinās cīnīties tik ilgi, cik būs nepieciešams, tādējādi apšaubot ASV prezidenta Donalda Trampa apgalvojumu, ka konflikts drīz beigsies.

Irāna dažas stundas pēc Trampa paziņojuma sāka jaunu uzbrukumu vilni pret ASV sabiedrotajām Persijas līča valstīm, un Aragči faktiski noraidīja iespējamas sarunas ar ASV, norādot, ka Teherānai ir "ļoti rūgta pieredze sarunās ar amerikāņiem".

Tramps pirmdien izteicās, ka ASV un Izraēlas karš ar Irānu lielā mērā ir beidzies.

"Tas drīz beigsies, un, ja tas atkal sāksies, viņi cietīs vēl smagāk," pirmdien preses konferencē Floridā paziņoja Tramps. "Mēs jau esam uzvarējuši daudzos veidos, bet mēs neesam uzvarējuši pietiekami," viņš piebilda.

ASV prezidents arī piedraudēja Irānai ar vērienīgu uzbrukumu, ja Teherāna bloķēs naftas piegādes.

Tomēr Aragči intervijā "PBS News" norādīja, ka karadarbība turpinās un Irāna ir gatava to turpināt. "Mēs esam labi sagatavojušies turpināt uzbrukt viņiem ar savām raķetēm tik ilgi, cik tas būs nepieciešams," uzsvēra ministrs.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien kritās, bet naftas cenas pieauga bažās par ilgstošu Irānas karu.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā pieauga par 9,2% līdz 100,46 dolāriem par barelu, noslēdzot tirdzniecības sesiju virs 100 dolāriem par barelu pirmoreiz kopš 2022. gada augusta. Ņujorkas biržā WTI markas jēlnaftas cena pieauga par 9,7% līdz 95,73 ASV dolāriem par barelu.

Akciju cenas kritās, pastiprinoties bažām, ka bruņotais konflikts Tuvajos Austrumos ieilgs. ASV un Izraēla turpina triecienus Irānai, bet Teherāna uzbrūk Persijas līča valstīm un ir praktiski apturējusi tirdzniecību caur Hormuza šaurumu.

Tirgus nepārliecināja ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojums, ka Irānas atturēšana no kodolieroča ieguves viņam ir svarīgāka par naftas cenu kontrolēšanu.

ASV prezidents Donalds Tramps šodien brīdinājis Teherānu, ka to gaida jauni pārsteigumi.

"Skatieties, kas šodien notiks ar šīm nenormālajām padibenēm," savā platformā "Truth Social" pavēstīja Tramps.

Neraugoties uz iepriekšējiem izteikumiem, ka karš pret Irānu drīz varētu beigties, Tramps šodien uzsvēra, ka ASV militārais spēks ir nepārspēts un ASV ir neierobežots daudzums munīcijas un daudz laika.

Viņš apgalvoja, ka Irānas jūras un gaisa spēki ir iznīcināti, tāpat kā tās raķetes, droni un citi aktīvi.

Tramps jau otrdien piedraudēja Irānai ar smagu bombardēšanu, ja tā mēģinās bloķēt Hormuza šaurumu, kas ir viens no pasaulē svarīgākajiem naftas eksporta ceļiem.

Izraēla un ASV 28. februārī sāka raķešu triecienus Irānai, kas veikusi atbildes triecienus Izraēlai un objektiem Persijas līča reģionā.

Nafta un naftas produkti no stratēģiskajām rezervēm nekavējoties tiks laisti tirgū Āzijā un Okeānijā, bet Eiropā un Amerikā - marta beigās, svētdien paziņoja Starptautiskā enerģētikas aģentūra (IEA).

11. martā IEA dalībvalstis, to vidū arī Latvija, vienojās laist tirgū 400 miljonus barelu naftas no stratēģiskajām rezervēm, lai mazinātu cenu kāpumu, ko izraisījis karš Tuvajos Austrumos.

"Dalībvalstis ir iesniegušas IEA individuālus īstenošanas plānus. Šajos plānos norādīts, ka IEA dalībvalstis Āzijas un Okeānijas valstīs krājumus darīs pieejamus nekavējoties," norādīja IEA.

"IEA dalībvalstis Amerikā un Eiropā krājumus darīs pieejamus no marta beigām," piebilda IEA.

"Karš Tuvajos Austrumos rada lielākos piegādes traucējumus pasaules naftas tirgus vēsturē," uzsvērusi IEA.

IEA dalībvalstu vienošanās par rezervju izmantošanu nav būtiski ietekmējusi naftas cenu, kas svārstās ap 100 ASV dolāriem par barelu, kas ir augstākais rādītājs kopš 2022. gada. PIrms kara sākuma naftas cena bija zem 70 dolāriem par barelu.

Akciju cenas otrdien kritās Volstrītā, bet pieauga Eiropas biržās, savukārt zelta cena sasniedza rekordu, investoriem bažījoties par vardarbības atajaunošanos Gazas joslā un ASV prezidenta Donalda Trampa telefonsarunu ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.

Volstrītā akciju cenas kritās pēc divas dienas ilguša kāpuma, bet Eiropas biržās tās pieauga pēc tam, kad Vācijas parlamenta apakšpalāta Bundestāgs apstiprināja apjomīgu infrastruktūras attīstības un aizsardzības izdevumu plānu.

Zelta cena pieauga līdz jaunam rekordam, pastāvot bažām par saspīlējuma eskalāciju Tuvajos Austrumos pēc tam, kad Izraēla veica intensīvākos triecienus Gazas joslā kopš pamiera stāšanās spēkā.

Lai gan Tramps un Putins otrdien telefonsarunā vienojušies par 30 dienu ilgu daļēju uguns pārtraukšanu Maskavas uzsāktajā karā pret Ukrainu, kas attieksies uz enerģētikas un infrastruktūras objektiem, naktī uz trešdienu notika jauni Krievijas dronu uzbrukumi Ukrainas civilajai infrastruktūrai.

Pasta sūtījumu kompānija "Omniva" no otrdienas uz laiku pārtraukusi sūtījumu piegādi uz Tuvo Austrumu valstīm, informēja uzņēmumā.

Patlaban ar "Omniva" nav iespējams nosūtīt sūtījumus uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, tostarp Dubaiju un Abū Dabī, Bahreinu, Izraēlu, Irāku, Irānu, Jordāniju, Kataru, Kuveitu, Libānu, Omānu un Saūda Arābiju.

Ierobežojums attiecas uz visiem sūtījumu veidiem.

Sūtījumus, kas ir pieņemti no nosūtītājiem, bet vēl nav izsūtīti, uzglabās "Omniva" noliktavās, līdz tos būs iespējams piegādāt. Sūtījumus, kas ir izsūtīti, piegādās galamērķī pēc iespējas ātrāk, taču piegādes termiņi var aizkavēties.

"Omniva" grupas komercdirektors Svens Kukemelks norāda, ka gaisa satiksme uz šo reģionu apturēta militāras aktivitātes draudu dēļ, līdz ar to daudzi lidojumi ir atcelti vai tiek atcelti, un šobrīd "Omniva" nevar garantēt sūtījumu piegādi.

Somija astoto gadu pēc kārtas ir atzīta par pasaules laimīgāko valsti, liecina ceturtdien publicēts ikgadējais ANO "Ziņojums par pasaules laimi" (World Happiness Report).

Ziņojums publicēts, atzīmējot Starptautisko laimes dienu.

Šajā ziņojumā, kas tapis partnerībā starp Gelapa institūtu, Oksfordas Labklājības pētījumu centru un ANO Ilgtspējīgas attīstības risinājumu tīklu, pētnieki analizēja periodu starp 2022. un 2024.gadu.

Līdzīgi kā pagājušajā gadā, laimīgāko valstu pirmajā desmitniekā ir visas Ziemeļvalstis. Dānija ieņem otro vietu, Islande - trešo, un Zviedrija - ceturto, bet Norvēģija ir septītajā vietā.

Piektajā vietā ir Nīderlande, kas atkal atgriezusies laimīgāko valstu pirmajā piecniekā. Savukārt Kostarika ar sesto vietu un Meksika ar 10.vietu pirmoreiz iekļuvušas laimīgāko valstu pirmajā desmitniekā. Astotajā vietā ir Izraēla, bet devitajā vietā - Luksemburga.

ASV un Izraēlas militārā operācija pret Irānu ir saprotama, ņemot vērā tās ilgstošo darbību reģionā, otrdien žurnālistiem izteicās Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Šodien tikšanās laikā ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS) daudz laika ticis veltīts ASV un Izraēlas militārajai operācijai pret Irānu. Rinkēvičs domā, ka operācija ir saprotama, ņemot vērā Irānas ilgstošo darbību reģionā, tostarp ANO Drošības padomes rezolūciju neievērošanu, atteikšanos sadarboties kodolieroču neizplatīšanas jautājumos un teroristisku organizāciju atbalstīšanu.

"Diplomātijai vieta būs tikai brīdī, kad Irāna atteiksies no jebkādiem plāniem attīstīt militāro kodolprogrammu un savas agresīvās reģionālās ārpolitikas," sprieda politiķis.

Rinkēvičs atzīmēja, ka eskalācija nenāk par labu ne globālajai ekonomikai, ne reģionālajai drošībai, un ka Latvijas Ārlietu ministrija strādā pie risinājumiem Latvijas valstspiederīgo nokļūšanai mājās, taču pagaidām tas nav iespējams.

Dabasgāzes cena ceturtdien palielinājusies par 35% saistībā ar jauniem uzbrukumiem energētikas infrastruktūrai Tuvajos Austrumos, tostarp pasaulē lielākajam gāzes rūpniecības centram Katarā.

Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena ceturtdien rīta tirdzniecības sesijā pieaugusi līdz 74 eiro par megavatstundu.

Kataras energokompānija "QatarEnergy" ceturtdien paziņoja, ka Irānas triecieni trešdienas vakarā nodarījuši plašus postījumus pasaulē lielākajā gāzes rūpniecības centrā Katarā.

Irāna iepriekš solīja uzbrukt enerģētikas infrastruktūrai Persijas līča valstīs pēc tam, kad Izraēla trešdien bombardēja Irānas gāzes rūpniecības objektus Persijas līcī.

"QatarEnergy" paziņoja, ka ārkārtas situāciju vienības ir nosūtītas ierobežot ugunsgrēkus Raslafanas gāzes rūpniecības centrā Kataras ziemeļu piekrastē, kas izcēlušies pēc raķešu uzbrukumiem.

Rīgā 28.maijā norisinājās “Dronu samits 2025” – starptautisks forums, kurā pulcējās dronu tehnoloģiju uzņēmumi, investori, zinātnieki un politikas veidotāji no vairāk nekā 20 valstīm. Samita mērķis bija veidot jaunas starptautiskas partnerības, veicināt inovācijas un stiprināt sadarbību aizsardzības tehnoloģiju un divējāda pielietojuma risinājumu jomā.

“Latvijai ir potenciāls kļūt par reģionālu līderi aizsardzības un duālā pielietojuma tehnoloģiju attīstībā. LIAA komandai izdevās uz Rīgu atvest aptuveni 300 nozares profesionāļu no vadošajām Eiropas valstīm un Austrālijas. Šāda mēroga forumi ceļ Latvijas uzņēmumu starptautisko atpazīstamību un veicina uzticības veidošanu investoru vidū. Šobrīd mēs koordinējam 16 aktīvus investīciju projektus aizsardzības nozarē ar kopējo vērtību miljarda eiro apmērā, un esmu pārliecināta, ka pēc šī samita projektu skaits pieaugs,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktore Ieva Jāgere.

Dienu pirms foruma, 27. maijā, LIAA sadarbībā ar Aizsardzības ministriju organizēja slēgtu dronu tehnoloģiju paraugdemonstrējumu Ādažu poligonā, kurā piedalījās vairāk nekā 150 nozares profesionāļu, investoru un iestāžu pārstāvju. Demonstrējumu laikā Latvijas uzņēmumiem bija iespēja prezentēt savus modernākos risinājumus potenciālajiem sadarbības partneriem.