Latvijas un Izraēlas abpusējās tirdzniecības apgrozījums tuvāko gadu laikā varētu trīskāršoties, izskanēja 6. augustā notikušajā Latvijas – Izraēlas biznesa forumā. “Mēs esam šeit, lai veidotu ciešākas saites starp abām valstīm, lai dubultotu vai pat trīskāršotu mūsu tirdzniecības apjomu,” savā uzrunā sacīja Izraēlas prezidents Īzaks Hercogs (Isaac Herzog).

Latvijas – Izraēlas biznesa foruma mērķis principā bija stiprināt abu valstu tirdzniecības saites, kas faktiski to arī nozīmē – palielināt tirdzniecības apgrozījumu starp valstīm. Augstākā amatpersona no Latvijas puses forumā bija ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

“Mēs esam atvērti kopīgiem nākotnes projektiem un aicinām Izraēlas uzņēmējus izmantot Latvijas piedāvātās iespējas - ātru lēmumu pieņemšanu un uzticamu partnerību, kas ir pamats sekmīgai ilgtermiņa sadarbībai,” forumā sacīja ministrs. Foruma formālās daļas ievadā tika parakstīti divi sadarbības memorandi: viens starp Izraēlas Eksporta institūtu un Latvijas Eksportētāju asociāciju The Red Jackets, bet otrs starp Izraēlas Ražotāju asociāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Biznesa foruma mērķis bija stiprināt sadarbību inovāciju, ražošanas, pētniecības un augsto tehnoloģiju jomā.

Izraēlas vēstniece Latvijā Sandra Simoviča pēc Saeimas ārpolitikas debatēm nolēmusi neklātienē iesaistīties polemikā ar "Progresīvo" deputātu, partijas līdzpriekšsēdētāju Andri Šuvajevu, kura sacītajā par Izraēlas un "Hamās" konfliktu viņa saskata problemātiskus aspektus.

Saeimas ārpolitikas debatēs Šuvajevs uzsvēra, ka pēc "Hamās" teroristu mežonīgajiem uzbrukumiem 2023.gada 7.oktobrī palestīnieši ir tikuši pakļauti kolektīvam sodam, tai skaitā humānās palīdzības faktiskai bloķēšanai un kritiskās infrastruktūras iznīcināšanai.

"Progresīvo" līdzpriekšsēdētājs Saeimas ārpolitikas debatēs vērsa uzmanību, ka konflikta laikā nogalināti 50 000 palestīniešu un vēl 120 000 miruši no slimībām, kuras nevarēja izārstēt sabojātās veselības infrastruktūras dēļ. Viņa skatījumā, starptautisko tiesību kārtība, kas ir Latvijas ārpolitikas prioritāte un fundamentāls princips, nav tikusi ievērota.

"Tas liek uzdot jautājumus, vai apjomīgā vardarbība, ko pielieto Izraēla, īstenojot savas pašaizsardzības tiesības, sasniedz mērķi, kāpēc "Hamās" teroristiskais grupējums netika iznīcināts, vai postaža, kurā atgriežas ap 2 miljoniem Gazas joslā pārvietoto personu pārtrauks radikalizāciju un "Hamās" rindu atjaunošanos," sacīja Šuvajevs.

No 1. līdz 4. martam Izraēlā norisinājās Latvijas uzņēmēju tirdzniecības misija, kuru vadīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Vizītes laikā tika panākta vienošanās par sadarbību aviācijas, enerģētikas un finanšu tehnoloģiju jomā. Misiju, kurā piedalījās vairāk nekā 40 cilvēku, organizēja Ekonomikas ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis: “Mēs esam gandarīti par iespēju ieviest Izraēlas uzņēmuma “H2Pro” efektīvo zaļā ūdeņraža ražošanas tehnoloģiju. Tas ir veids, kā maksimāli efektīvi pārvērst elektrību ūdeņradī, radot jaunu pievienoto vērtību. “Latvenergo” jau drīzumā uzsāks pilotprojektu šīs tehnoloģijas pielāgošanai Latvijā. Tāpat Izraēlā notika tikšanās ar aviācijas, finanšu tehnoloģiju un militārās industrijas uzņēmumiem, kuras iezīmēja jaunu projektu sākumu starp Latvijas un Izraēlas uzņēmumiem. Turpināsim attīstīt enerģētiku un citas inovatīvas ekonomikas nozares sadarbībā ar Izraēlu.”

Vizītes laikā sadarbības memorandu ar Izraēlas zaļā ūdeņraža tehnoloģiju attīstītāju “H2Pro” parakstīja “Latvenergo”. Sadarbība būs vērsta uz kopīgu projektu attīstību ar mērķi piesaistīt ES līdzfinansējumu.

Nolietoto svina akumulatoru pārstrādes rūpnīca Latvijā SIA EcoLead sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un tās tirdzniecības pārstāvi Irinu Rubinčiku aizvadījusi veiksmīgu vizīti Izraēlā, kur parakstīti jauni līgumi un uzsāktas jaunas sadarbības.

Izraēla ir jauns tirgus ar nozīmīgu potenciālu, un EcoLead saskata vērtīgas iespējas paplašināt eksportu un attīstīt augstākas pievienotās vērtības ražošanu.

12 gadi no ieceres līdz ražošanai

EcoLead ir Latvijā vienīgā svina akumulatoru pārstrādes rūpnīca, kas darbu sāka 2023. gada...

"Mēs ticam abpusēji izdevīgām partnerībām, kas atver jaunus tirgus un veicina inovācijas. Augstas kvalitātes pārstrādātās izejvielas no Latvijas var atstāt nozīmīgu ietekmi tirgos visā pasaulē," saka Irina Rubinčika, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tehnoloģiju un inovāciju pārstāvniecības vadītāja Izraēlā.

"EcoLead ir apņēmies turpināt ilgtspējīgu izaugsmi, un Izraēla sniedz lielisku iespēju paplašināt mūsu eksporta potenciālu, papildinot jau esošos eksporta tirgus Eiropas Savienībā," uzsver Kaspars Fogelmanis, EcoLead izpilddirektors.

EcoLead darbu uzsāka 2023. gada aprīlī un šobrīd rūpnīcā strādā 43 darbinieki, no kuriem 40 % ir Kalnciema iedzīvotāji. EcoLead nodrošina pilnu akumulatoru pārstrādes ciklu, pārstrādājot visus Latvijā nolietotos svina akumulatorus. Uzņēmuma vīzija ir kļūt par vadošo svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcu Baltijas jūras reģiona valstīs.

Konflikts Tuvajos Austrumos izraisīs degvielas un gāzes cenu pieaugumu Eiropā un tostarp arī Latvijā, kas var rezultēties augstākā inflācijā, nekā iepriekš prognozēts, aģentūrai LETA prognozēja banku ekonomisti.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija aģentūrai LETA norādīja, ka notikumi Tuvajos Austrumos atkal aktualizējuši vienu no klasiskajiem globālās ekonomikas riskiem - piegādes traucējumus energoresursu tirgū.

Patlaban redzams, ka konflikta eskalācija - gan triecieni Irānai un naftas infrastruktūrai, gan kuģošanas pauze Hormuza šaurumā, caur kuru plūst aptuveni piektdaļa pasaules naftas un gāzes, gan arī kuģu apdrošināšanas izmaksu kāpums - radījusi strauju cenu reakciju tirgos.

"Brent" naftas cena pirmdienas rītā strauji kāpa, īslaicīgi pārsniedzot 80 ASV dolāru par barelu, bet pēc tam nostabilizējoties zem 80 ASV dolāru atzīmes. Dīzeļdegvielas cenas kāpušas par aptuveni piekto daļu. Savukārt dabasgāzes cena Eiropā, kur dabasgāzes krātuvju piepildījums šajā sezonā laika apstākļu dēļ bijis zems, pirmdienas rītā pieaugusi par vairāk nekā ceturto daļu.

"Swedbank" grupas apdrošināšanas kompānijas "Swedbank P&C Insurance", risku apdrošināšanas kompānija "Balcia" un risku apdrošināšanas kompānija "Balta" segs apdrošināšanas izmaksas klientiem, kas iestrēguši Irānas militārā konflikta reģionā, informēja kompānijās.

"Swedbank" pārstāvji norāda, ka ierasti apdrošināšana nav spēkā, ja zaudējumi radušies bruņota militāra konflikta dēļ, tomēr "Swedbank P&C Insurance" izņēmuma kārtā kompensēs klientiem zaudējumus, kas ietver maršruta grafika izmaiņas un naktsmītni, kā arī tiks segtas medicīniskās izmaksas.

Šis izņēmums attieksies uz klientiem, kuri ceļojumā devās līdz 28. februārim (ieskaitot). Zaudējumi netiks segti tiem ceļotājiem, kas būs apzināti devušies uz militārā konflikta reģionu pēc 28. februāra. Tāpat netiks segti zaudējumi, kuri jau būs kompensēti, piemēram, no aviokompāniju vai citu iestāžu un uzņēmumu puses.

"Swedbank" norāda, ka nākamnedēļ būs skolēnu brīvlaiks un daudzas ģimenes izmanto tieši šo laiku ceļojumiem, tostarp uz militārā konflikta skarto reģionu.

Ārlietu ministrija (ĀM) kopā ar Satiksmes ministriju (SM) gatavo Ministru kabineta rīkojumu par Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" reisu nodrošināšanu Latvijas valstspiederīgo repatriācijai no Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE), liecina ĀM ieraksts sociālajos tīklos.

Evakuācijā prioritāte tikšot dota mazaizsargātām personām un ģimenēm ar bērniem.

ĀM uzsver, ka drošības situācija Ēģiptē patlaban nav mainījusies. ASV vēstniecības Ēģiptē, Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu ceļojuma brīdinājumi nav mainījušies.

ĀM akcentē, ka ir grūti paredzēt turpmāko situācijas attīstību Tuvo Austrumu reģionā, tāpēc katram ceļotājam ir rūpīgi jāizvērtē brauciena nepieciešamība. Turklāt Ēģiptes gaisa telpa ir atvērta, taču, slēdzot citu valstu gaisa telpas, var rasties neplānotas izmaiņas reisos uz un no Ēģiptes.

Atbilstoši otrdien ĀM sniegtajai informācijai Konsulārajā reģistrā īstermiņa ceļojumus uz reģionu reģistrējuši 676 valstspiederīgie. Visvairāk - 576 - atrodas Apvienotajos Arābu Emirātos, 30 - Izraēlā, 25 - Katarā, 21 - Omānā, astoņi - Kuveitā, seši - Saūda Arābijā, pa pieciem - Bahreinā un Jordānijā.

Ņemot vērā militārās eskalācijas attīstību Tuvajos Austrumos un tās radīto spriedzi globālajos enerģijas tirgos, kopējā situācija ar degvielas piegādēm Latvijā un Baltijas reģionā ir stabila un droša.

Šobrīd tirgū nav novērojamu indikāciju, ka degvielas piegāžu ķēdē varētu rasties traucējumi vai apgādes riski. Saistībā ar biržas cenu izmaiņām starptautiskajos naftas tirgos, jūtamas degvielas cenu svārstības pašmāju tirgū. Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis tikās ar Latvijas Degvielas tirgotāju asociāciju (LDTA) un atsevišķiem degvielas tirgotājiem, lai pārrunātu kopējo situāciju.

“Situācija degvielas piegāžu jomā Latvijā ir stabila un droša. Degvielas uzpildes stacijās pieejamie apjomi ir pietiekami, lai nodrošinātu esošo pieprasījumu. Vienlaikus, ņemot vērā ģeopolitiskās situācijas nenoteiktību un tirgus jutīgo reakciju uz globālajiem notikumiem, publiskajā telpā var parādīties nepamatotas ziņas par iespējamiem piegādes traucējumiem. Pašlaik bažām nav pamata. Atsevišķos Latvijas reģionos degvielas uzpildes staciju rezervuāru ietilpība var būt mazāka nekā lielākajās stacijās, taču tas saistīts ar staciju tehniskajiem parametriem, nevis piegāžu problēmām. Šādos gadījumos operatīvi tiek nodrošinātas degvielas piegādes, lai pakalpojumu sniegšana klientiem netiktu traucēta”, sarunā uzsvēra Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Ligere.

Latvijas nacionālās aviokompānija "airBaltic" svētdienas vakarā veica patlaban pēdējo, ceturto repatriācijas reisu no Dubaijas, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

Ceturtajā repatriācijas reisā atradās 145 pasažieri.

Iepriekš "airBaltic" 6. martā no Dubaijas uz Rīgu izpildīja divus ministrijas organizētus reisus Latvijas valstspiederīgo repatriācijai no Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Ar abiem reisiem Rīgā atgriezās 280 Latvijas valstspiederīgie, viņu ģimenes locekļi un daži citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi.

Ņemot vērā pieprasījumu, 7. martā tika izpildīts vēl viens - trešais "airBaltic" reiss no Dubaijas uz Rīgu, ar kuru Latvijā atgriezās 144 Latvijas valstspiederīgie, viņu ģimenes locekļi un daži citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka valdība ceturtdien ārkārtas sēdē nolēma piešķirt 752 000 eiro Latvijas valstspiederīgo repatriācijai un evakuācijai no Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE).

Izraēla un ASV veic uzbrukumu Irānai, sestdien pavēstīja Izraēlas Aizsardzības ministrija un ASV prezidents Donalds Tramps.

Irāna veic atbildes triecienus Izraēlai, kā arī ASV armijai Bahreinā un citās Persijas līča reģiona valstīs.

Irānā notikuši sprādzieni Teherānā un vairākās citās valsts pilsētās.

Pēc visa spriežot, noticis raķešu trieciens, vēsta Irānas ziņu aģentūra "Fars".

"Izraēlas valsts ir uzsākusi preventīvu triecienu Irānai. Aizsardzības ministrs Israels Kacs ir izsludinājis īpašu un tūlītēju ārkārtas stāvokli visā valstī," teikts Izraēlas Aizsardzības ministrijas paziņojumā.

Tramps platformā "Truth Social" pavēstīja, ka ASV armija sākusi "plašas kaujas operācijas Irānā", lai izskaustu "Irānas režīma draudus".

ASV plāno vairāku dienu operāciju pret Irānu, ziņu aģentūrai "Reuters" sacīja ASV amatpersona.

Konflikts Tuvajos Austrumos, visticamāk, pakāpeniski sekmēs degvielas cenu kāpumu Latvijā, aģentūrai LETA prognozēja degvielas tirgotāji.

Energoresursu tirgotāja AS "Virši-A", kas strādā ar zīmolu "Virši", valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Jānis Vība aģentūrai LETA norādīja, ka Hormuza šaurumā tiek pārvadāti aptuveni 20% no kopējā naftas un sašķidrinātās dabasgāzes patērētā apmēra pasaulē, tāpēc jebkādi kuģošanas ierobežojumi šajā šaurumā atstāj negatīvu tūlītēju efektu uz naftas apmēra piedāvājumu pasaules tirgos un attiecīgi pieaugošu cenas ietekmi uz naftas produktiem.

Viņš sacīja, ka biržas cenas naftas produktiem salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu ir pieaugušas par aptuveni 20%. Līdz ar to, turpinoties šādam cenu līmenim, visticamāk, pakāpenisku cenu pieaugumu varēs redzēt arī Latvijas degvielas uzpildes stacijās, jo degvielas tirgotāji Latvijā parasti iepērk degvielas produktus par biržas cenām, un ātrums, kādā notiktu cenu pieaugums gala patērētājam, ir atkarīgs no konkrētā degvielas tirgotāja loģistikas procesiem un uzglabātās degvielas apmēriem naftas bāzēs.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” nodrošinās bezmaksas zvanus un īsziņas saviem klientiem, kuri šobrīd atrodas Apvienotajos Arābu Emirātos, Bahreinā, Izraēlā, Jordānijā, Katarā, Kuveitā, Omānā un Saūda Arābijā.

Bezmaksas saziņu minētajās Tuvo Austrumu reģiona valstīs “Tele2” nodrošinās līdz šīs nedēļas beigām.

“Mūsu dati liecina, ka pašlaik Tuvo Austrumu valstīs atrodas ap 800 mūsu klientu. Saprotot, ka šiem klientiem mājupceļš šobrīd ir apgrūtināts, mēs – “Tele2” – sniegsim atbalstu, nodrošinot bezmaksas zvanus un īsziņas, lai saziņa ar tuvajiem būtu droša un bez liekām raizēm,” norāda “Tele2” valdes priekšsēdētājs Arnis Priedītis.

Arī mobilo sakaru operators LMT klientiem, kuri izmanto pēcapmaksas pakalpojumus, nodrošinās bezmaksas zvanus un īsziņas vairākās Tuvo Austrumu reģiona valstīs.

Bezmaksas zvani un SMS būs pieejami klientiem atrodoties Apvienotajos Arābu Emirātos, Bahreinā, Izraēlā, Jordānijā, Katarā, Kuveitā, Omānā un Saūda Arābijā.Bezmaksas saziņa būs pieejama visiem pēcapmaksas klientiem – gan privātajiem, gan biznesa klientiem, kas atrodas šajās valstīs.

Šodien Rīgā norisinājās Latvijas–Izraēlas biznesa forums, kuru organizēja Ekonomikas ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar vadošajām abu valstu uzņēmējdarbības un inovāciju organizācijām.

Forums tiek rīkots par godu Izraēlas Valsts prezidenta Īsaka Hercoga (Isaac Herzog) oficiālajai vizītei Latvijā.

Pulcējoties Latvijas un Izraēlas biznesa līderiem, forumu atklāja Izraēlas prezidents Īsaks Hercogs un Latvijas ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Izraēlas prezidents savā uzrunā uzsvēra, ka Izraēlai un Latvijai ir liels sadarbības potenciāls biznesā, zinātnē, tehnoloģijās un tūrisma jomās. “Mēs esam šeit, lai veidotu ciešākas saites starp abām valstīm, lai dubultotu vai pat trīskāršotu mūsu tirdzniecības apjomu,” tā Izraēlas prezidents Ī.Hercogs.

Savukārt Ekonomikas ministrs Viktors Valainis izteica atzinību Izraēlas sasniegumiem inovāciju un jaunuzņēmumu attīstības jomā. “Mēs esam atvērti kopīgiem nākotnes projektiem un aicinām Izraēlas uzņēmējus izmantot Latvijas piedāvātās iespējas - ātru lēmumu pieņemšanu un uzticamu partnerību, kas ir pamats sekmīgai ilgtermiņa sadarbībai,” uzsvēra V. Valainis.

Pašlaik tiek apspriests projekts par tehniskās apkalpes centra izveidošana Baltijas valstīs visām "Spike" raķešu sistēmām, kuras atrodas Igaunijas, Latvijas un Lietuvas bruņojumā, intervijā sacīja Izraēlas militāro tehnoloģiju kompānijas "Rafael Advanced Defence Systems" reģionālais direktors Romāns Palarija.

Viņš piebilda, ka potenciāli tas varētu attiekties arī uz citu valstu "Spike" sistēmām, jo tās ir gandrīz visu Eiropas Savienības valstu apbruņojumā, ieskaitot Baltijas valstīm blakus esošo Poliju un Somiju.

Viņš sacīja, ka par tehniskās apkalpes centru tiek domāts tādēļ, ka tas nodrošinātu ilgtermiņa biznesu.

"Šīs sistēmas armiju bruņojumā atrodas 20-25 gadus. Ja šādu centru izveido, tas nozīmē, ka vismaz 25 gadus tam ir nodrošināts darbs. Tas ir ļoti svarīgi tieši nelielām valstīm, kuras finansēšanā nevar paļauties tikai uz savu budžetu," sacīja "Rafael Advanced Defence Systems" reģionālais direktors.

Viņš sacīja, ka "Rafael" prioritāte vienmēr ir bijusi sadarbība vietējā līmenī, kas nozīmē risinājumu lokalizāciju, vietējo piegādātāju izmantošanu, jo tas ir svarīgi ne tikai drošu piegāžu nodrošināšanai, valstu suverentitātei, bet svarīgi arī no ekonomiskā viedokļa.

VAS "Latvijas pasts" no trešdienas uz laiku pārtraukusi sūtījumu piegādi uz Tuvo Austrumu valstīm un atsevišķiem galamērķiem, ko ietekmē ģeopolitiskās situācijas izraisītie aviācijas satiksmes ierobežojumi un loģistikas pārrāvumi, informēja uzņēmumā.

Jau vēst'ts, ka arī "Omniva" uz laiku pārtraukusi sūtījumu piegādi uz Tuvo Austrumu valstīm.

"Latvijas pastā" informē, ka uzņēmums atsāks pieņemt sūtījumus, tiklīdz situācija Tuvo Austrumu reģionā stabilizēsies vai uzlabosies.

Tikmēr pieņemts lēmums apturēt sūtījumu pieņemšanu, jo patlaban nav iespējams nodrošināt prognozējamu sūtījumu apmaiņu ar Afganistānu, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Bahreinu, Bruneju Darusalamu, Ēģipti, Irāku, Irānu, Izraēlu, Jordāniju, Jemenu, Kuveitu, Kataru, Libānu, Omānu, Palestīnu, Saūda Arābiju, Sīriju un Sudānu.

Sūtījumi, kas patlaban atrodas pie "Latvijas pasta" vai sadarbības partneriem, tiks uzglabāti šķirošanas centros, lai tos vēlāk apstrādātu pēc FIFO ("first in, first out") principa, prioritāri piegādājot senākos sūtījumus.

Latvija izceļas ar spēcīgu vietējā satura ražošanu un skatītāju prasību pēc kvalitātes, intervijā norādīja mediju un izklaides uzņēmuma "Warner Bros. Discovery" (WBD) Biznesa attīstības un izplatīšanas viceprezidente Keneči Beluseviča, kura atbild par WBD biznesu Dienvidaustrumeiropā, Baltijā, NVS valstīs, Vidusjūras reģionā un Izraēlā.

"Negribētu teikt, ka nav nekā unikāla. Latvijā vietējā satura ražošana ir visai spēcīga. Šogad labākā animācijas filma, proti, "Straume", bija no Latvijas. Latvija ir valsts, kurā cilvēki atzinīgi vērtē kvalitatīvu saturu, un tas ir kas unikāls. To nevar teikt par daudziem citiem tirgiem," sacīja Beluseviča.

Viņa uzsvēra, ka Latvija, neskatoties uz nelielo tirgus apmēru, pārspēj daudzas citas valstis, tāpēc WBD šeit svarīgi gūt labus rezultātus.

Pēc viņas teiktā, uzņēmumam būtiska ir satura lokalizācija latviešu valodā. "Tas mums ir ļoti svarīgi, jo tas palīdz piesaistīt skatītāju, palīdz cilvēkiem no visām sabiedrības grupām iedziļināties saturā," norādīja Beluseviča.

Tuvo Austrumu konflikta dēļ galvenā ietekme uz Latvijas ekonomiku būs no enerģijas cenu kāpuma, trešdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē pauda Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Viņš uzsvēra, ka ietekmes apmērs būs atkarīgs no konflikta ilguma un intensitātes.

Vilerts minēja, ka būtiskākās bažas ir saistītas ar uzbrukumiem enerģētikas infrastruktūrai, tostarp pārstrādes rūpnīcām un termināļiem, jo to atjaunošana prasa laiku, un ietekme var saglabāties ilgāk par pašu konfliktu.

Savukārt mazāk bažu, pēc viņa teiktā, ir par Hormuza šauruma aizvēršanu. Ja kustība tajā tiks ierobežota īslaicīgi, cenas var piedzīvot straujas svārstības, taču relatīvi ātri stabilizēties.

Vilerts piebilda, ka situācijas stabilizēšanā ir ieinteresēta arī Ķīna kā nozīmīga Persijas līča energoresursu importētāja, kā arī ASV prezidents Donalds Tramps ir paudis gatavību nodrošināt kuģošanas drošību šaurumā.

Pēc ienākumiem no optisko šķiedru eksporta uz vienu iedzīvotāju 2024.gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē.

Latvijas daļa pasaules optisko šķiedru eksportā 2024.gadā bija 1,72%, bet pēc ienākumiem no eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija ar 20,4 eiro bija pirmajā vietā pasaulē, liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati. Jāpiebilst, ka ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija.

Plaša spektra izmantošana

Optisko šķiedru grupa, kas ir svarīga Latvijas eksportā, ietver optiskās šķiedras, optisko šķiedru kūļus un optisko šķiedru kabeļus, kas nav izgatavoti no atsevišķi apvalkotām šķiedrām, proti, optiskās šķiedras, kuras nav apvalkos izolēti telekomunikāciju kabeļi. Optiskās šķiedras ražo no stikla vai plastikāta (polikarbonātiem vai līdzīga materiāla) šķiedrām, kas paredzētas gaismas signālu pārraidīšanai ar minimāliem zudumiem. Optiskās šķiedras ir svarīgas, kad ir nepieciešama attālināta datu pārraide, apgaismojums vai attēla veidošanai. Tās izmanto telekomunikāciju un datu pārraides sistēmās – ātrgaitas interneta un kabeļtelevīzijas tīklos, veidojot tālsatiksmes vai platjoslas pieslēgumu. No tiem veido datu pārraides maģistrālos tīklus, savienojumus starp serveriem un tīkla iekārtām, kad ir nepieciešams apstrādāt milzīgas datu plūsmas un ir jānodrošina zems signāla stipruma zudums, kā arī lai būtu noturība pret elektromagnētiskajiem traucējumiem.

Valdība ceturtdien ārkārtas sēdē, kas noritēja aptaujas kārtībā, nolēma piešķirt 752 000 eiro Latvijas valstspiederīgo repatriācijai un evakuācijai no Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE), noskaidroja aģentūra LETA.

Ņemot vērā drošības situāciju Tuvo Austrumu reģionā, Ārlietu ministrijai (ĀM) sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) uzdots nodrošināt Latvijas valstspiederīgajiem nacionālās aviokompānijas "airBaltic" organizētus repatriācijas reisus un evakuāciju no attiecīgā reģiona.

Vienlaikus ĀM, ja nepieciešams, jānodrošina Latvijas valstspiederīgo evakuācija no AAE ar sauszemes transportu uz AAE kaimiņvalstīm.

Valdība vienojās, ka, īstenojot repatriācijas un evakuācijas pasākumus, prioritāte piešķirama ģimenēm ar bērniem, nepilngadīgajiem, personām ar veselības un kustību traucējumiem, grūtniecēm, senioriem, personām ar invaliditāti, bērniem bez pavadoņa un citām sociāli mazaizsargātajām personām.

Latgales speciālās ekonomiskās zonas (Latgales SEZ) pārvalde 20.decembrī noslēgusi visu laiku apjomīgāko investīciju projektu ar Līvānos esošo augsto tehnoloģiju uzņēmumu SIA “Light Guide Optics International”.

SIA “Light Guide Optics International” investīciju projektu īstenošanai Latgales SEZ teritorijā plāno veikt ieguldījumus 33 milj. eiro apmērā, kopumā paredzot izveidot vismaz 35 jaunas darba vietas.

Uzņēmumā līdz 2030. gadam tiks realizēts apjomīgs investīciju projekts “Optisko šķiedru ražošanas jaudu palielināšana” EUR 33 000 000 apmērā. Tā mērķis ir optisko šķiedru ražošanas jaudu palielināšana, uzbūvējot jaunu ražošanas ēku blakus esošajām uzņēmuma ēkām, kā arī iegādājoties un uzstādot jaunus papildus optisko šķiedru vilkšanas torņus. Tiek prognozēts, ka tuvāko gadu laikā pieprasījums pēc uzņēmuma ražotajiem produktiem turpinās strauji pieaugt, īpaši pēc tā jaunajiem produktiem - medicīnas katetriem, jo aizvien vairāk asinsvadu ārstniecības procedūras visā pasaulē tiek veiktas ar šo jauno tehnoloģiju tās labo rezultātu dēļ.

Latvijā ir otrā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, atpaliekot tikai no Igaunijas, liecina ASV domnīcas "Tax Foundation" jaunākais "Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss".

Latvija otro vietu indeksā ieņem astoto gadu pēc kārtas.

Pētījuma autori kā pozitīvākos Latvijas nodokļu sistēmas aspektus izcēluši uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu, kas paredz ar nodokli aplikt tikai sadalīto peļņu, bet reinvestētā peļņas daļa ar nodokli netiek aplikta, kā arī teritoriālo nodokļu sistēmu, kas paredz atbrīvot no nodokļa ārvalstu dividendes un kapitāla pieaugumu un neiekasēt ieturējuma nodokļus no ārvalstu procentu maksājumiem, dividendēm vai autoratlīdzībām.

Kā vēl viens pozitīvs aspekts izcelts tas, ka Latvijā pievienotās vērtības nodoklis (PVN) attiecas uz relatīvi plašu bāzi, aptverot aptuveni divas trešdaļas no gala patēriņa.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis piektdien, 10.janvārī, tikās ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību vadītājiem, lai pārrunātu pārstāvniecību 2025.gada darbības mērķus, plānotās ministra un biznesa delegāciju vizītes, kā arī pārstāvniecībām aktuālos jautājumus.

"Mūsu mērķis ir līdz 2035.gadam dubultot Latvijas ekonomiku, un šī mērķa sasniegšanā nozīmīga loma ir LIAA un Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību darba rezultātiem, jo īpaši jaunu investīciju piesaistē un eksporta veicināšanā," sarunas laikā uzsvēra ekonomikas ministrs.

Pārrunājot pārstāvniecību darba prioritātes šim gadam, ministrs uzvēra, ka "būtiskākās no tām ir divas - kāpināt ārvalstu investīcijas un Latvijas eksportu. Un šeit vitāli svarīgs ir proaktīvs LIAA pārstāvniecību darbs, kā arī cieša sadarbība ar Ekonomikas ministriju un uzņēmēju organizācijām. Tas ir svarīgi, organizējot gan Latvijas amatpersonu un biznesa delegāciju vizītes ārvalstīs, gan potenciālo ārvalstu investoru vizītes uz Latviju un tikšanās ar Latvijas uzņēmējiem".

Latvijā joprojām ir dzīva retorika: “mēs esam mazi”. Tā ir frāze, kurai investīciju vidē nav nozīmes, jo investori sen vairs neskatās uz valstīm pēc tirgus izmēra. Viņi meklē kvalitāti, uzticamību un stabilitāti. Tieši šie faktori bija vispārliecinošāk jūtami mūsu valsts dalības “EXPO 2025 Osaka” laikā.

Pēdējos gados pasaules investīciju vide ir piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas, un šīs tendences Latvijai ir atvērušas līdz šim neizmantotas iespējas. Ja agrāk investoru skatījums koncentrējās uz izmaksām un tirgus izmēru, tad šobrīd priekšplānā ir drošība, piegāžu ķēžu noturība, pieeja zaļajai enerģijai un stabila ģeopolitiskā vide. Investori pēc pandēmijas, enerģētikas un izejvielu krīzes, kā arī karadarbības Ukrainā un Izraēlā aktīvi meklē prognozējamas lokācijas. Šajā kontekstā Latvija arvien redzamāk iezīmējas kā valsts ar stabilu reputāciju, kvalitatīvu sadarbības kultūru un pieaugošu specializāciju nākotnes tehnoloģijās.

EXPO kā Latvijas reputācijas un ekonomikas katalizators

Latvija, Igaunija un Lietuva pauž bažas par ASV lēmumu ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu, izriet no Baltijas valstu kopīgā paziņojuma, kas pieejams Ārlietu ministrijas tīmekļvietnē.

Paziņojumā skaidrots, ka lēmums var radīt šķelšanās risku Eiropas Savienības (ES) vienotajā tirgū, sadalot Eiropu divās daļās attiecībā uz pieeju mākslīgā intelekta tehnoloģijām, un apdraud Baltijas valstu mākslīgā intelekta ekosistēmu attīstību.

Tāpat paziņojumā norādīts, ka Baltijas valstis ir gatavas sadarboties ar Eiropas Komisiju un ASV administrāciju, lai kliedētu Latvijas, Lietuvas, Igaunijas bažas.

LETA jau rakstīja, ka Lietuvas un Igaunijas augstākās amatpersonas paudušas sašutumu par ASV lēmumu pastiprināt mākslīgā intelekta mikroshēmu eksporta nosacījumus, tādu eksportu atļaujot tikai uz 18 tuvākajām ASV sabiedrotajām, kuru vidū Baltijas valstu nav.

Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči otrdien paziņojis, ka Irāna turpinās cīnīties tik ilgi, cik būs nepieciešams, tādējādi apšaubot ASV prezidenta Donalda Trampa apgalvojumu, ka konflikts drīz beigsies.

Irāna dažas stundas pēc Trampa paziņojuma sāka jaunu uzbrukumu vilni pret ASV sabiedrotajām Persijas līča valstīm, un Aragči faktiski noraidīja iespējamas sarunas ar ASV, norādot, ka Teherānai ir "ļoti rūgta pieredze sarunās ar amerikāņiem".

Tramps pirmdien izteicās, ka ASV un Izraēlas karš ar Irānu lielā mērā ir beidzies.

"Tas drīz beigsies, un, ja tas atkal sāksies, viņi cietīs vēl smagāk," pirmdien preses konferencē Floridā paziņoja Tramps. "Mēs jau esam uzvarējuši daudzos veidos, bet mēs neesam uzvarējuši pietiekami," viņš piebilda.

ASV prezidents arī piedraudēja Irānai ar vērienīgu uzbrukumu, ja Teherāna bloķēs naftas piegādes.

Tomēr Aragči intervijā "PBS News" norādīja, ka karadarbība turpinās un Irāna ir gatava to turpināt. "Mēs esam labi sagatavojušies turpināt uzbrukt viņiem ar savām raķetēm tik ilgi, cik tas būs nepieciešams," uzsvēra ministrs.