Latvijas drošības politika jau sen ir balstīta principā, ka valsts aizsardzība nav tikai bruņoto spēku vai valdības uzdevums – tā ir kopīga sabiedrības atbildība.
Dzīvojot valstī, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, mēs īpaši labi apzināmies, cik būtiski ir savlaicīgi attīstīt gan militārās, gan civilās spējas, stiprināt noturību pret hibrīddraudiem un vienlaikus saglabāt spēju dzīvot ikdienas dzīvi drošā vidē.
Šodien drošība vairs nav tikai armijas un robežsardzes jautājums. Tā aptver visu – no kiberdrošības un kritiskās infrastruktūras aizsardzības līdz sabiedrības iesaistei ārkārtas situācijās. To spilgti apliecina arī mūsu pieeja aviācijas un gaisa telpas drošībai, kur civilajai un militārajai nozarei arvien ciešāk jāsadarbojas. Ir vairāk nekā skaidrs - civilās un militārās jomas vairs nav atdalāmas. Taču sabiedrībā bieži vien domājam par civilo un militāro jomu kā divām pilnīgi atšķirīgām pasaulēm. Tomēr šodienas ģeopolitiskā realitāte liek šīm pasaulēm arvien ciešāk sadarboties. Eiropas Savienībā (ES) šī sadarbība vairs nav tikai teorija – tā kļuvusi par praktisku nepieciešamību. Visā ES mums ir viena kopīga gaisa telpa un līdz ar to arī kopīgi draudi.
Arvien pieaugot dronu izmantošanai, parādoties jauniem riskiem, piemēram, GPS traucējumiem, kļūst skaidrs, ka elastīga un koordinēta gaisa telpas pārvaldība ir kritiski svarīga. Šī iemesla dēļ ES tiek virzīts projekts Vienotās Eiropas debesu telpas izveidei, kur civilā un militārā gaisa satiksme var pastāvēt droši un efektīvi.
Latvijas drošības un aizsardzības industrija aktīvi iesaistās šajos procesos. Kopš 2013. gada Drošības un aizsardzības industriju federācija (DAIF Latvija) apvieno uzņēmumus, kas sniedz atbalstu valsts aizsardzības spējām visos piecos domēnos – uz zemes, ūdenī, gaisā, kibertelpā un kosmosā. Šobrīd DAIF Latvija apvieno 144 biedrus – uzņēmumus, kas nodrošina plašu produktu un pakalpojumu spektru nozarei, vienlaikus veidojot starptautiskās sadarbības, kā arī cieši sadarbojoties ar izglītības un pētniecības iestādēm. Mūsu biedri - uzņēmumi, veido nozīmīgu daļu no Eiropas un NATO līmeņa iniciatīvām – no pretdronu sistēmu izstrādes un loģistikas risinājumiem līdz dalībai starptautiskos konsorcijos, piemēram, jaunās paaudzes rotorplānu tehnoloģiju izstrādē Airbus Helicopters vadībā.
Tāpat Latvijas ražotāju droni un ultra-vieglās klases lidaparāti guvuši atzinību arī Ukrainas aizstāvju vidū. Svarīgs aspekts ir arī starptautiskā sadarbība – mēs esam partnerībā ar tādiem uzņēmumiem kā “Kongsberg”, “Lockheed Martin”, “Thales”, “Saab” un citiem. Tas skaidri apliecina, ka Latvija spēj būt uzticams partneris NATO un ES aizsardzības ekosistēmā.
Drošība sākas ne tikai ar armiju vai tehnoloģijām – tā sākas ar sabiedrību. Tādēļ mums ir jāveido sagatavotības kultūra sabiedrībā, sākot jau ar pirmsskolu un skolu. Tas ir gan vērtību kopums, gan arī zināšanas par drošību un aizsardzību. Prieks vērot VUGD, Valsts policijas un Zemessardzi viesojoties bērnudārzos un skolās, tas ir pastāvīgs darbs, kas jāturpina un jāpilnveido arī digitālā telpā. Pašvaldības, skolas, uzņēmumi un individuāli arī paši iedzīvotāji – ikvienam ir nozīme šajā procesā! Militārās un civilās mācības, ārkārtas situāciju vadlīnijas, infrastruktūras pielāgošana militārajām vajadzībām – tie ir praktiski soļi, kas nodrošina to, lai mūsu valsts krīzes brīžos spētu pilnvērtīgi funkcionēt. Kā lielisku piemēru varu minēt Lielvārdes gaisa bāzes paplašināšanu un Liepājas militārās ostas attīstību. Tie nav tikai militāri objekti – tie ir arī valsts drošības un ekonomikas attīstības simboli.
Laiks iet, tehnoloģijas attīstās straujiem soļiem. Un mums ir jātur līdzi šim tempam. Kiberdrošība – jaunās frontes līnija, kas papildina aizsardzības nozares spektru. Latvija atrodas vienā no Eiropas riskantākajiem reģioniem kiberdrošības ziņā. Jau 2021. gadā piedzīvojām strauju kiberuzbrukumu skaita pieaugumu, kā arī GPS signālu traucējumus gaisa telpā. Tāpēc mūsu valstij ir īpaši svarīgi veidot noturīgas kiberdrošības spējas. Šajā jomā mēs aicinām Satiksmes ministriju uzņemties līderību Kritiskās infrastruktūras kompetences centra izveidē, cieši sadarbojoties ar Aizsardzības un Iekšlietu ministrijām. Tas palīdzēs vēl vairāk nostiprināt digitālās drošības pamatus, kas kļuvuši tikpat nozīmīgi kā fiziskā robežsardzība.
Bet kas tad notiek tālāk, kāda nākotne mūs sagaida nozarē? Jāņem vērā, ka Eiropas Savienība arvien vairāk akcentē divējāda lietojuma tehnoloģijas – tās, kuras izmanto gan civilās, gan militārās vajadzības. Šeit Latvijai ir visas iespējas nostiprināt savas pozīcijas kā valstij, kas ne tikai patērē drošības risinājumus, bet arī aktīvi tos rada. Un ar prieku varu teikt, ka tik tiešām – Latvija var! Ražot, izgudrot, pielāgot un uzlabot, strādājot visdažādākajās drošības un aizsardzības jomās. Mūsu biedru vidū ir virkne uzņēmēju, kas sevi tirgū jau ir pierādījuši, turklāt, ne tikai Latvijas tirgū, bet arī starptautiskā mērogā, izpildot iepirkumu pasūtījumus arī NATO vajadzībām. DAIF Latvija aicina uzņēmumus, pētniecības un izglītības iestādes iesaistīties šajos procesos – gan nacionālā, gan Eiropas, gan NATO līmenī. Jo vairāk spēsim izmantot zināšanas, inovācijas un sadarbību, jo drošāka būs mūsu valsts un sabiedrība.
