Valsts kontrole (VK) kārtējo reizi ar iebildēm noslēgusi ikgadējo finanšu revīziju par konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu (KSGP), un būtiskākais iebilžu iemesls ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ikgadējais nodokļu pārskats, kas joprojām nav pārbaudāms, aģentūru LETA informēja VK Komunikācijas daļas vadītāja Gunta Krevica.

VK norāda, ka VID Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā (MAIS) joprojām ir neatrisinātas problēmas, kas liedz revidentiem gūt atbilstošus pierādījumus par VID nodokļu pārskatā iekļauto informāciju.

Kā skaidro VK padomes locekle Ilze Bādere, jau kopš 2015.gada KSGP VK seko līdzi un uzsver MAIS nozīmīgumu korekta VID nodokļu pārskata sagatavošanā. MAIS izstrāde bija viens no uzkrāšanas principa ieviešanas projekta nozīmīgākajiem posmiem. Pēc Bāderes paustā, tieši šai sistēmai bija jānodrošina nodokļu ieņēmumu grāmatošana un uzskaite, saņemot VID administrētos nodokļu maksājumus vienotajā nodokļu kontā un attiecinot tos pret nodokļu maksātāju saistībām konkrētajā brīdī un atbilstošajā pārskata periodā.

Lai stiprinātu valsts spēju ierobežot ēnu ekonomiku, veidotu skaidras naudas aprites caurskatāmību un veicinātu labprātīgu nodokļu nomaksu, no 2025. gada 1. janvāra Latvijā stājās spēkā jaunas skaidras naudas darījumu uzraudzības iespējas Valsts ieņēmumu dienestam (VID).

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kaut arī samazinās, tomēr ir pietiekami augstā līmenī – 21,4% no iekšzemes kopprodukta. Aptuveni puse no ēnu ekonomikas Latvijā ir “aplokšņu” algas, kas cieši saistīts ar skaidras naudas neredzamo apriti. Nodrošinot skaidras naudas caurskatāmību līdztekus iespējai to salīdzināt ar personu legālajiem ieņēmumiem, iegūs visa sabiedrība – samazinoties ēnu ekonomikai, tiks veicināta godīga konkurence uzņēmēju starpā un darba ņēmējiem palielināsies sociālās aizsargātības līmenis. Savukārt, palielinoties nodokļu ieņēmumiem, valsts vairāk spēs nodrošināt sabiedrības vajadzības.

Attiecīgi šobrīd tiek veidoti grozījumi normatīvajā regulējumā, precizējot veidu, kā informācija tiek nodota VID. Tie paredz kredītiestādēm un citām finanšu iestādēm pienākumu sniegt informāciju par klientu veiktajiem skaidras naudas darījumiem, kuru apjoms vienā darījumā pārsniedz noteiktu summu. Finanšu iestādēm būs jāiesniedz informācija par skaidras naudas iemaksām 750 eiro vai vairāk (vienā darījumā) un par skaidras naudas izmaksām 1500 eiro vai vairāk, ko VID izmantos kā vienu no rādītājiem analīzes vajadzībām.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpmāk nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu neuzsāks, ja piedzenamā parāda kopsumma būs mazāka par VID izmaksām, kas saistītas ar lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu pieņemšanu un piedziņas sākšanu, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām".

Minētais ietver arī izmaksas primāro izpildes darbību veikšanai. Nodokļu administrācijas izmaksas ir naudas summa, kas vienādā apmērā tiek piemērota visiem nodokļu maksātājiem parāda atgūšanas procesā, neatkarīgi no konkrētā nodokļu maksātāja parāda summas.

Pēc VID aprēķiniem, 2023.gada 11 mēnešos vidēji viena nodokļu parāda piedziņas procesa izmaksas bija 38,67 eiro. Lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu pieņemšanas un primāro izpildes darbību veikšanas laiks ir 2,5 stundas, vienas cilvēkstundas izmaksas - 15,47 eiro.

Izmaksas ir aprēķinātas pēc 2023.gada atlīdzības 11 mēnešos un saimnieciskajiem izdevumiem proporcionāli darbinieku skaitam VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldē.

Latvijas ekonomikas lejupslīdi 2024. gadā ietekmēja ne tikai saspringtā ģeopolitiskā situācija, bet arī zema ekonomikas izaugsme ārējos tirgos, augstas procentu likmes un cenu kāpums.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas 2025. gada februārī izstrādātajām makroekonomiskajām prognozēm Latvijas ekonomika 2025. gadā stabilizēsies ar mērenu IKP izaugsmi 1,2 %. Tendences ir cerīgas, jo, pieaugot iekšzemes kopproduktam (IKP) uz vienu iedzīvotāju, ēnu ekonomikai ir tieksme samazināties.

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 1,5 procentpunktiem salīdzinājumā ar gadu iepriekš un bija 21,4% no IKP noskaidrots pētījumā “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009–2024”.

Ēnu ekonomikas jautājums katru gadu kļūst īpaši aktuāls, tuvojoties konferencei par ēnu ekonomikas indeksu, jo tā ir ne tikai diskusija par šīs parādības apmēru un ietekmi uz valsts budžetu un sabiedrību, bet arī platforma ekspertu viedokļu apmaiņai par risinājumiem un iespējām to mazināt, lai veicinātu caurskatāmību un godīgu uzņēmējdarbības vidi.

Pagājušajā gadā 15 Latvijas lielākie nodokļu maksātāji Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu ieņēmumos, izņemot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, nodrošināja 0,6 miljardus eiro jeb 4% no kopējiem ieņēmumiem, ceturtdien svinīgajā pasākumā paziņoja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Pagājušajā gadā VID administrēto nodokļu kopējie ieņēmumi bija 14 miljardi eiro, izņemot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa ieņēmumus, jo maksājumi, kas veikti VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" vai tehniskās apskates stacijās, VID datubāzē netiek piesaistīti nodokļu maksātājiem.

Par nozīmīgāko 2024.gada eksportētāju VID atzinis kokapstrādes uzņēmumu AS "Latvijas finieris".

Nominācijā "2024.gada lielākie nodokļu maksātāji Rīgā un Rīgas reģionā" balvas saņēma degvielas mazumtirgotāja SIA "Neste Latvija" kā lielākais nodokļu maksātājs lielo nodokļu maksātāju grupā, tabakas importētājs SIA "Baltic Sales Network" kā lielākais nodokļu maksātājs vidējo nodokļu maksātāju grupā un aviokravu muitas aģentu uzņēmums SIA "LETT 2000" kā lielākais nodokļu maksātājs mazo nodokļu maksātāju grupā.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir uzsācis intensīvu darbu, apstrādājot marta pirmajā nedēļā iesniegtās gada ienākumu deklarācijas, lai iespējami īsākā laikā varētu atmaksāt iedzīvotājiem pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli. Līdz šī gada 6.martam jau atmaksāta nodokļa pārmaksa 34,2 miljonu eiro apmērā, informē VID.

Līdz 6.martam ir iesniegtas teju 600 tūkstoši deklarācijas un to skaits turpina augt. VID apstrādā iesniegtās deklarācijas pakāpeniski, to iesniegšanas kārtībā, taču katrai deklarācijai nepieciešamais apstrādes laiks var būtiski atšķirties. Tas galvenokārt atkarīgs no deklarācijā norādītā informācijas apjoma un sarežģītības, un tā, vai deklarācijas pārbaude notiek tikai automatizēti vai arī manuāli. Līdz ar to nodokļa atmaksas termiņš nav tieši atkarīgs no deklarācijas iesniegšanas brīža. Arī cilvēki, kuri iesnieguši deklarācijas vienā un tajā pašā dienā vai pat agrāk viens par otru, atmaksu var saņemt dažādos termiņos. Nodokļa pārmaksu VID ir pienākums atmaksā iedzīvotājiem ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no deklarācijas iesniegšanas, taču VID cenšas to izdarīt ātrāk un, kā rāda pagājušā gada dati, vidēji atmaksa notiek 30 dienu laikā.

Pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pieprasījuma Valsts ieņēmumu dienests (VID) varēs nodot datus par to cilvēku nodarbinātību, kas saslimuši ar infekcijas slimību un rada nopietnu sabiedrības veselības apdraudējumu, paredz Veselības ministrijas (VM) Epidemioloģiskās drošības likumprojekts.

Epidemioloģiskās drošības likumprojektu VM sagatavojusi, lai, pārņemot Covid-19 pandēmijas laikā gūto pieredzi, nodrošinātu gatavību jauna epidemioloģiskās drošības apdraudējuma gadījumā, kā arī veiktu tehniskus precizējumus saistībā ar izmaiņām citos normatīvajos aktos.

Saņemot informāciju par inficēto, SPKC varēs salīdzināt inficētās personas personas kodu ar VID pieejamo informāciju, tādējādi izdalot atsevišķas profesiju grupas, piemēram, pedagogus, ārstniecības personas un citus, kurām ir lielāks risks saslimt ar infekciju slimību.

Pašlaik SPKC nav pieejama VID rīcībā esošā informācija par personas nodarbinātību. Datu apmaiņa ar VID ministrijas ieskatā ļaus padziļināti analizēt epidemioloģisko situāciju un iegūt datus inficēšanās vietu un veidu noskaidrošanai, lai ieviestu attiecīgus aizsardzības pasākumus.

Plānots, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjektiem būs jāiesniedz sliekšņa deklarācijas gadījumos, kad fiziskā persona veiks skaidras naudas iemaksas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 750 eiro vai vairāk, vai skaidras naudas izmaksas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 1500 eiro vai vairāk.

To paredz Finanšu ministrijas (FM) saskaņošanai iesniegtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu.

Grozījumi paredz, ka NILLTPFN subjektiem ziņojums būs jāsniedz arī tad, kad fiziskās personas nosūtīs vai saņems bezkonta skaidras naudas pārvedumu, kura apmērs ir 1000 eiro vai vairāk.

Šobrīd noteikts, ka NILLTPFN likuma subjekti, kas sniedz maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē, kuri saistīti ar skaidras naudas darījumiem, iesniedz Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) sliekšņa deklarāciju gadījumos, kad klients veic skaidras naudas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 7000 eiro vai vairāk, izņemot gadījumu, ja inkasācijas pakalpojumā skaidra nauda tiek ieskaitīta vai izņemta no pakalpojuma sniedzēja klienta konta kredītiestādē vai finanšu iestādē.

Latvijā situācija ar nodokļu parādiem patlaban ir stabila un nav nepieciešamas kādas ekstrēmas metodes, lai to risinātu, trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča.

Viņa vērsa deputātu uzmanību, ka pirms desmit gadiem nodokļu parādi veidoja apmēram 1,5 miljardus eiro jeb 25% no kopējiem valsts budžeta ieņēmumiem, savukārt patlaban tie ir apmēram 860 miljoni eiro jeb 5,6% no budžeta ieņēmumiem.

Tāpat Garanča norādīja, ka nodokļu parādu īpatsvars pret iekšzemes kopproduktu (IKP) samazinājies no 5,9% pirms 10 gadiem līdz 2,1% pērn.

Garanča informēja, ka pērn ar lēmumiem par bezstrīda piedziņu atgūti nodokļu parādi 100,5 miljonu eiro apmērā, uzrunājot parādniekus - 569 miljonu eiro apmērā, novēršot uzņēmumu pāreju - 3,04 miljonu eiro apmērā, bet piemērojot atbildību valdes locekļiem - 0,64 miljonu eiro apmērā. Tāpat pērn dzēsti parādi par 120,7 miljoniem eiro.

Rīgas lidostā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde, sadarbojoties ar SIA "Global Blue Latvija" un lidostu, uzstādījusi CAS ("Customs Approval System") pašapkalpošanās kiosku "Tax Free" čeku apstiprināšanai, informē VID.

Pašapkalpošanās kiosks sniegs ceļotājiem iespēju ātri un patstāvīgi saņemt muitas apstiprinājumu par precēm, kas Latvijā iegādātas, izmantojot "Tax Free" pakalpojumu, un tiek eksportētas ārpus Eiropas Savienības.

VID Muitas pārvaldes direktora vietniece Sandra Kārkliņa-Ādmine norāda, ka šis digitālais risinājums ļauj muitas iestādei produktīvāk izmantot esošos resursus, kā arī uzkrāt datus par apstiprinātajiem pirkumiem, kas palīdzēs optimizēt darbību un uzlabot efektivitāti.

Muitas darbinieki jau kopš 2023.gada novembra izmanto šo pašu digitālo risinājumu CAS, kas ļauj preču eksporta apstiprinājumu noformēt tiešsaistē, tādējādi veicinot vienkāršotu un efektīvu pievienotās vērtības nodokļa atmaksas procesu.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) trešdien pirmajiem 29 203 cilvēkiem atmaksājis pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par 2024.gadu, paziņojumā norāda VID priekšniece Baiba Šmite-Roķe.

Šiem cilvēkiem atmaksāti kopumā 16,45 miljoni eiro.

Jau vēstīts, ka, sākoties deklarāciju iesniegšanai, VID sestdien, 1.martā, tika iesniegtas 300 623 gada ienākumu deklarācijas, kas ir 29% no visā pagājušajā gadā kopumā iesniegto deklarāciju skaita.

Iedzīvotājiem, kuriem deklarācija ir jāsniedz obligāti, tas ir jāizdara līdz 2.jūnijam vai, ja kopējie ienākumi pērn bijuši lielāki par 78 100 eiro, līdz 1.jūlijam.

Savukārt brīvprātīgi, attaisnoto izdevumu deklarēšanai un nodokļa atgūšanai, deklarāciju var iesniegt trīs gadu garumā.

Latvijas taksometru nozare iebilst pret Igaunijas "Bolt" monopolstāvokli Latvijā, informēja Latvijas vieglo taksometru darba devēju organizācijas un Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrības "LAKRS" pārstāvji.

Biedrību pārstāvji informē, ka otrdien Satiksmes ministrijā (SM) notika sanāksmē, kurā pārrunāta platformas "Bolt" ietekme uz Latvijas tirgu un pieaugošo apdraudējumu vietējiem pārvadātājiem.

Taksometru nozares pārstāvji sanāksmē uzsvēra, ka Igaunijā reģistrētā kompānija "Bolt" sistemātiski "izspiež" no tirgus Latvijas taksometru uzņēmumus, nosakot spēles noteikumus, tādējādi netiek nodrošināta godīga konkurence.

Biedrībās uzsver, ka pēdējo mēnešu laikā Rīgā reģistrēto taksometru skaits samazinājies par vairāk nekā 200 vienībām, platforma apzināti samazina tarifus licencētajiem taksometru pārvadātājiem, vienlaikus atbalstot ""baltos numurus" bez skaidriem kontroles mehānismiem, "Bolt" nosaka cenas un atlaižu politiku vienpusēji, liedzot pārvadātājiem līdzdalību un padarot neiespējamu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) korektu aprēķinu.

Tiek izvērtētas digitālo akcīzes nodokļa marku ieviešanas iespējas Latvijā, liecina Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei iesniegtā Finanšu ministrijas (FM) informācija.

FM skaidro, ka Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ir izveidota darba grupa, kuras uzdevums ir izvērtēt digitālo akcīzes nodokļa marku ieviešanas iespējas Latvijā, lai mazinātu administratīvo slogu gan valsts pārvaldes, gan uzņēmēju pusē.

Sadarbībā ar nozares asociācijām ir sākta izvērtēšana, papildus tiek vērtēta no Ukrainas un Lietuvas nodokļu administrācijām saņemtā informācija saistībā ar digitālo akcīzes nodokļa marku jautājumiem, informē FM.

Tāpat VID iesniedzis priekšlikumus un FM strādā pie grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, kas pilnveidotu pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa atmaksas procesu diplomātiskā korpusa personālam, paredzot vienkāršot dokumentu iesniegšanas, nosūtīšanas un atmaksu procesu.

Konkurences padome (KP) vērtēs konkurenci Latvijas taksometru nozarē, ceturtdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja KP priekšsēdētājas pienākumu izpildītāja Ieva Šmite.

"To mēs noteikti vērtēsim padziļināti," teica Šmite, piebilstot, ka šogad 11.jūlijā KP ir saņemts attiecīgs iesniegums un tiks sākta izpēte.

Viņa arī pauda, ka pirmās indikācijas liecina, ka šobrīd Latvijas taksometru nozarē Igaunijas "Bolt" varētu būt monopolstāvoklis. Taču plašākus komentārus Šmite šobrīd nesniedza.

Latvijas Vieglo taksometru darba devēju organizācijas un Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrības "LAKRS" pārstāvji iepriekš aģentūrai LETA minēja, ka Latvijas taksometru nozare iebilst pret Igaunijas "Bolt" monopolstāvokli Latvijā.

Taksometru nozares pārstāvji uzsvēra, ka Igaunijā reģistrētā kompānija "Bolt" sistemātiski "izspiež" no tirgus Latvijas taksometru uzņēmumus, nosakot spēles noteikumus, tādējādi netiek nodrošināta godīga konkurence.

Novērtējuma prēmijās pērn tiešās valsts pārvaldes iestādēs tikuši izmaksāti 25,5 miljoni eiro, kas bijis par 3,98 miljoniem eiro jeb 18,47% vairāk nekā 2023.gadā, noskaidrojis Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Kas notiek Latvijā?".

Salīdzinot ar novērtējuma prēmiju pieaugumu ministrijās citās iestādēs kopsummā to palielinājums ir vēl straujāks. Atsevišķās iestādēs ir gan būtiski pieaugumi, gan kritumi, bet prēmiju budžeti, rēķinot tos vidēji pret darbinieku skaitu, arvien atšķiras desmitiem reižu.

Raidījums analizēja no Valsts kancelejas saņemtos datus par 98 tiešās pārvaldes iestādēm visos resoros un 14 ministrijām.

Atlīdzības likums nosaka, ka "amatpersonai (darbiniekam) saskaņā ar ikgadējo darbības un tās rezultātu novērtējumu reizi gadā var izmaksāt prēmiju, kuras apmērs nedrīkst pārsniegt 75% no mēnešalgas", bet attiecīgie Ministru kabineta noteikumi par darba samaksu paredz, ka darbiniekus un vadītājus var prēmēt reizi gadā līdz 75%, 65% vai 55% apmērā no mēnešalgas, ja novērtējums attiecīgi ir "teicami", "ļoti labi" un "labi". Darba izpildi nodarbinātajiem jāvērtē katru gadu, bet iestādes vadītājam - reizi divos gados. Vērtējamo datu atšķirību starp iestādēm var veidot tas, kurā mēnesī veikta vērtēšana un, attiecīgi, kalendārā gada ietvaros izmaksātās prēmijas ir gan par aizpērnā, gan pērnā gada vērtēšanu.

Šobrīd vērojamais valsts pārvaldes atalgojuma pieaugums, kas pārsniedz valdības noteikto 2,6% limitu, galvenokārt saistīts ar valdības apņemšanos nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu stratēģiski svarīgās nozarēs, īpaši iekšlietu dienestos un Ieslodzījuma vietu pārvaldē (IeVP), aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

Ministrijā skaidro, ka šim mērķim atvēlēti 88 miljoni eiro no kopējiem gandrīz 94 miljoniem eiro, kas novirzīti dažādu struktūru atlīdzības paaugstināšanai.

Saistībā ar straujo atlīdzības izdevumu pieaugumu publiskajā sektorā valdība apņēmās 2025.gadā ierobežot atlīdzības fonda pieauguma līdz 2,6%. Savukārt Fiskālās disciplīnas padome informēja, ka februārī atlīdzības izdevumi pieauguši par 4,5%, bet kumulatīvi 2025.gadā atlīdzības izdevumi auguši par 3,3%.

FM norāda, ka iekšlietu nozares amatpersonu atalgojuma palielināšana, kas ietver arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darbiniekus, ir viens no vērienīgākajiem izdevumu posteņiem. Tam pamatā ir nepieciešamība risināt kadru trūkumu un nodrošināt darba apstākļiem atbilstošu atlīdzību, kas palīdzētu noturēt pieredzējušos speciālistus dienestā un veicinātu jaunu darbinieku piesaisti.

Valdība otrdien ārkārtas sēdē aptaujas kārtībā nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā līdz 2025.gada 4.novembrim, lai novērstu salnu, lietavu un plūdu izraisīto seku draudus.

ZM skaidro, ka lauksaimniekiem ir gan ilgtermiņa finanšu saistības, gan noslēgtas līgumattiecības ar partneriem un pircējiem, tostarp par saražotās produkcijas piegādi. Taču šobrīd nelabvēlīgās situācijas dēļ lauksaimniecībā, ko radījušas ilgstošas lietavas un plūdi, pastāv nopietnas bažas par saimnieku spēju pildīt uzņemtās saistības, īpaši līgumsaistības, kuru nepildīšana var radīt tiesiskus un finanšu riskus.

Ministrijā norāda, ka šis jautājums ir īpaši aktuāls laukaugu kooperatīviem, kas nodrošina biedru saražotās produkcijas realizāciju, galvenokārt eksportā. Graudaugi ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas lauksaimniecības eksporta segmentiem, un nespēja izpildīt piegādes līgumus var būtiski ietekmēt gan nozares reputāciju starptautiskajos tirgos, gan Latvijas kopējo eksportspēju.

Latvijā šogad maija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 845,47 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,8% vairāk nekā mēnesi iepriekš un par 0,1% vairāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2025.gada 1.maijā bija 349,61 miljona eiro apmērā, kas ir par 1,2% vairāk nekā mēnesi iepriekš, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 298,941 miljonu eiro, kas arī ir par 0,4% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 196,918 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 1,8%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.maijā veidoja 61,9% no kopējās parādu summas jeb 523,674 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.maijā bija atzīti parādi 1,405 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Rīgas pilsētas tiesa pasludinājusi būvkompāniju SIA "Skonto Construction" par maksātnespējīgu, liecina informācija Maksātnespējas reģistrā.

Tiesa lēmumu pasludināt kompāniju par maksātnespējīgu pieņēmusi 13.augustā. Kreditoru pieteikšanās termiņš ir 15.septembris.

Par "Skonto Construction" maksātnespējas administratori iecelta Baiba Grase.

Jau ziņots, ka 2024.gada 20.novembrī Rīgas pilsētas tiesa ierosināja "Skonto Construction" tiesiskās aizsardzības procesa lietu, taču 2025.gada 24.jūlijā tiesa nolēmuma lietu izbeigt, jo tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu nebija atbalstījis Maksātnespējas likumā noteiktais kreditoru vairākums.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, kompānijai patlaban nav reģistrēts VID administrēto nodokļu parāds.

2023.gadā "Skonto Construction" strādāja ar 7,069 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 46,7% mazāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānijas zaudējumi pieauga 2,9 reizes - līdz 7,003 miljoniem eiro. Finanšu dati par 2024.gadu vēl nav publiskoti.

Prokuratūra apsūdzējusi divas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes amatpersonas par operatīvās darbības pasākumu veikšanai paredzētas naudas piesavināšanos.

Prokuratūras pagājušā gada pārskatā teikts, ka VID darbinieki pie kriminālatbildības saukti par krāpšanu, piesavināšanos un dienesta viltojumi. Saņemot uzdevumu, viņi pieprasīja naudas līdzekļus operatīvās darbības pasākumu veikšanai, bet šo naudu izšķērdēja, izmantojot nelietderīgi un piesavinoties, kā arī noformēja dokumentus par it kā strādātām virsstundām, kas tiek apmaksātas.

Papildinot pārskatā teikto, prokuratūrā aģentūrai LETA norādīja, ka kopumā nelikumīgi iegūti aptuveni 1500 eiro.

Lieta patlaban atrodas tiesā, taču tai ir noteikts slepenības režīms, jo tā satur valsts noslēpumu. Tāpēc plašāka informācija netiks sniegta.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos sešos mēnešos iekasēti 7,409 miljardi eiro, kas ir par 19,3 miljoniem eiro jeb 0,3% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajos sešos mēnešos bija par 385 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajā pusgadā veidoja 6,998 miljardus eiro, kas ir par 6,4 miljoniem eiro jeb 0,1% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 5,866 miljardus eiro, kas ir par 14,8 miljoniem eiro jeb 0,3% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,131 miljarda eiro apmērā, kas ir par 8,4 miljoniem eiro jeb 0,8% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada pirmajos sešos mēnešos bija 411 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12,9 miljoniem eiro jeb 3% mazāk, nekā plānots.

Latvijā šogad augusta sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 842,638 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,6% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 0,2% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2025.gada 1.augustā bija 346,061 miljona eiro apmērā, kas ir par 0,1% mazāk nekā mēnesi iepriekš, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 306,446 miljonus eiro, kas arī ir par 1% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 190,131 miljona eiro apmērā, kas ir kritums par 5,2%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.augustā veidoja 61,8% no kopējās parādu summas jeb 520,987 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.augustā bija atzīti parādi 1,444 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Latvijā šogad jūnija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 825,875 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,3% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 2,2% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2025.gada 1.jūnijā bija 338,202 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,3% mazāk nekā mēnesi iepriekš, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 294,999 miljonus eiro, kas arī ir par 1,3% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 192,674 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 2,2%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.jūnijā veidoja 62% no kopējās parādu summas jeb 511,626 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.jūnijā bija atzīti parādi 1,415 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Latvijā situācija lauksaimniecībā šobrīd ir katastrofāla, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

"Situācija nav vairs traģiska, tā ir katastrofāla," teica biedrības vadītājs.

Tostarp viņš norādīja, ka lauksaimniekiem graudu pieņemšanas punktos nākas pat piemaksāt par nokulto labību. "Aizvedot nokultu ražu uz pieņemšanas punktu, lauksaimniekam par to ir jāpiemaksā. Atsākot kulšanu, mitrums ir 25-30%, pakalpojums maksā tik un tik, bet tev uz lauka ir izauguši graudi, kas vairs neatbilst lopbarībai, bet atbilst tikai kurināmā kvalitātei," sacīja Lazdiņš.

Jautāts, vai ārkārtējās situācijas izsludināšana lauksaimniecībā palīdz, Lazdiņš norādīja, ka palīdz, taču ne visas institūcijas to respektē, proti, šajā nedēļā ir bijuši divi precedenti attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcību. Tostarp vienā gadījumā VID arestējis lauksaimniekam kontus saistībā ar nodokļu parādu 13 000 eiro apmērā.

Birokrātijas mazināšanai nekustamo īpašumu jomā viens no svarīgākajiem darbiem būtu zemesgrāmatu pārvēršana par reģistru, izceļot tās ārā no tiesu sistēmas, sacīja nekustamo īpašumu attīstītāja "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Viņaprāt, par labo paraugu varētu ņemt, piemēram, Uzņēmuma reģistra notāru sistēmu, tādējādi arī zemesgrāmatu darbību varētu vienkāršot, sistematizēt un padarīt ērtāku. Kļaviņš norāda, ka arī diskusijas par kadastra sistēmu rāda, ka tiek tērēts diezgan daudz resursu, nevērtējot, vai pievienotā vērtība un ieguldītais darbs ir atbilstoši.

Vēl viena no nekustamo īpašumu attīstītāju identificētajām problēmām ir servitūta jautājums, informē Kļaviņš. Atbilstoši Civillikumam kalpojošais nekustamais īpašums ir tas īpašums, kurā atrodas servitūta teritorija, bet valdošais nekustamais īpašums - kas servitūtu lieto jeb valda. Uzņēmējs skaidro, ka problēmas pašreiz sagādā situācija, kad viens zemes gabals tiek sadalīts vairākās vienībās un ir nepieciešams sakārtot servitūtus, piemēram, abos sev piederošajos īpašumos.