Konkurences padomē ir mainīta struktūra, īstenota reorganizācija, mainījies arī fokuss, kas vērsts uz noteiktu rezultātu sasniegšanu, mainījies darba kolektīvs un darbinieku darba režīms, tiek izstrādāts konkurētspējas indekss dažādiem tautsaimniecības sektoriem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Konkurences padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Ieva Šmite. Viņa norāda, ka konkurences sfērā arvien nozīmīgāku lomu ieņems proaktīvāka iestādes rīcība, kā arī analītisko datu izpēte, kura arī būs pamats attiecīgo pārkāpumu lietu identificēšanai un izpētei.

Kā jūtaties kā Konkurences padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja?

Negaidīti iekāpjot Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja kurpēs, nav bijis īsti laika ne tikai padomāt, bet vēl jo vairāk novērtēt, kā es jūtos, jo bija ļoti ātri jāmobilizējas un jānovērš krīzes situācija, ar kuru iestāde saskārās 2025. gada sākumā. Proti, šā gada sākumā darba tiesiskās attiecības ar Konkurences padomi beidza vairāki šīs iestādes atslēgas cilvēki (atbildīgie par budžetu, personālu, komunikāciju, ITK projektiem), un iestāde šādam pavērsienam nebija gatavojusies. Darba attiecības pārtrauca arī speciālists, kurš bija iecerēts kā jaunas funkcijas – konsultāciju sniegšana iepirkumu veicējiem par iespējām atgūt zaudējumus - ieviesējs KP. Jautājums bija par Konkurences padomes darbības nepārtrauktību. Tādējādi priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja amata pienākumus sāku pildīt ar krīzes vadības sēdes sasaukšanu un attiecīga risinājuma meklējumiem. Protams, vienlaicīgi varu atzīt, ka darbs šajā amatā ir sniedzis nenovērtējamu pieredzi un arīdzan rūdījumu.

Konkurences padome (KP) saņēmusi Turcijas tūrisma uzņēmējam Nešetam Kočkaram piederošās SIA "Baltic World" (tūroperators "Anex Tour") apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār Lietuvas tūrisma operatoru "Novaturas", aģentūru LETA informēja KP.

"Baltic World" veic saimniecisko darbību Latvijā un darbojas kā tūrisma operators Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Uzņēmums organizē un pārdod kompleksos tūrisma ceļojumus uz dažādiem galamērķiem ārvalstīs, kas ietver lidojumus, naktsmītnes, transfērus un ekskursijas.

Kompānijas īpašnieks Kočkars ir starptautisks uzņēmējs un investors, kurš darbojas galvenokārt tūrisma un ar to saistītajās nozarēs, nodrošinot plašu ceļojumu pakalpojumu klāstu, ieskaitot aviopārvadājumus, viesnīcu pārvaldību un ceļojumu organizēšanu. KP informē, ka Kočkara kontrolē atrodas vairāk nekā 50 uzņēmumu.

Savukārt "Novaturas" ir tūrisma pakalpojumu sniedzējs Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Uzņēmums sniedz kompleksos tūrisma pakalpojumus uz dažādiem atpūtas galamērķiem, iekļaujot aviopārvadājumus, naktsmītnes, transfēru, kā arī citus pakalpojumus, piemēram, gidus, apskates/ekskursiju ceļojumus, izmantojot aviopārvadājumus. Latvijā saimniecisko darbību veic SIA "Novatours", kas ir reģistrēta kā tūrisma operators un tūrisma aģents.

Igaunijas mazumtirgotāji plaši iesaistās negodīgā tirdzniecības praksē attiecībā uz pārtikas ražotājiem, atsaucoties uz Konkurences padomes pētījumu vēsta laikraksts "Postimees".

Martā Konkurences padome anonīmi apjautāja 31 pārtikas ražotāju par piedzīvotu negodīgu tirdzniecības praksi, informēja regulatora juriste Kristīne Trūsa. Aptaujas rezultāti liecina, ka pret pārtikas ražotājiem plaši tiek vērstas gan likumā aizliegtas darbības, gan tādas, kas ir daļēji aizliegtas.

Piemēram, divas trešdaļas respondentu teica, ka ir piedzīvojušas vienpusējas līguma izmaiņas, kas ir viena no likumā aizliegtajām praksēm.

Starp daļēji nelikumīgajām praksēm pārtikas ražotāji minēja, piemēram, nodevas par pārtikas uzglabāšanu, produktu izlikšanu, ja tādas jau nav paredzētas sākotnējā līgumā starp pusēm.

Pēc aptaujas Konkurences padome vairākiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem lūdza informāciju par viņu līgumu partneriem. Pēc analītiķu ieteikuma mazumtirgotājiem arī lūdza arī kopumā 140 līgumus ar pielikumiem. To analīzē atklāti plaši pārkāpumi.

Noslēdzies atklātais konkurss uz Konkurences padomes priekšsēdētāja amatu, un amatam tiek virzīta Ieva Šmite.

I. Šmite līdz šim Konkurences padomē ieņēma Aizliegtu vienošanās departamenta direktores amatu, savukārt no 2025.gada 16.janvāra ir Konkurences padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja.

I. Šmite Konkurences padomē darbu sāka 2008.gadā kā Juridiskā departamenta juriskonsulte. No 2013.gada viņa strādā Aizliegtu vienošanos departamentā, kopš 2015.gada ieņēmusi šī departamenta direktores amatu. Viņas vadītā struktūrvienība izmeklējusi vairākas nozīmīgas pārkāpumu izpētes lietas - būvnieku karteli, ceļu būves karteli, autobusu karteli.

I. Šmite ieguvusi bakalaura un maģistra grādus tiesību zinātnē Biznesa augstskolā "Turība".

Kā vēstīts iepriekš, pretendentu atlase Konkurences padomes priekšsēdētāja amatam notika trīs kārtās. Pirmās kārtas laikā konkursa komisija izvērtēja iesniegtos dokumentus un pretendentu atbilstību obligātajām prasībām. Konkursa otrajā kārtā pretendenti konkursa komisijai skaidroja savu motivāciju ieņemt šo amatu, atbildēja uz komisijas uzdotajiem jautājumiem un prezentēja savu redzējumu par priekšlikumiem Konkurences padomes rīcībai, lai veicinātu Latvijas starptautisko konkurētspēju. Savukārt konkursa trešajā kārtā tika vērtētas pretendentu vadības kompetences: stratēģiskais redzējums, orientācija uz rezultātu sasniegšanu, spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, pārmaiņu vadīšana un komandas vadīšana.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut Nextwood Two GmbH iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār Sabiedrību ar ierobežotu atbildību KUREKSS.

Izvērtējot darījuma ietekmi uz konkurenci, KP nekonstatēja būtisku kaitējumu efektīvai konkurencei, tādēļ darījums tika atļauts.

Nextwood Two GmbH ir Austrijā reģistrēta holdinga kompānija (pārvaldītājsabiedrība), kura netieši pieder Austrijā bāzētam uzņēmumam HS Timber Group GmbH (HS Timber), kas savukārt pieder privātajam investīciju fondam Evergreen Privatstiftung1. HS Timber ir viens no pasaules vadošajiem kokapstrādes nozares uzņēmumiem, kas darbojas koksnes apstrādes, zāģmateriālu tirdzniecības un bioenerģijas ražošanas jomās. Uzņēmumam ir ražotnes Austrijā, Vācijā, Rumānijā, Somijā un Argentīnā, un tas nodarbina vairāk nekā 2700 darbiniekus, apkalpojot klientus 80 valstīs. HS Timber Latvijā jau pieder kokapstrādes uzņēmums SIA "Vika Wood".

Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu atļaut IPAS “Indexo” iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār AS “DelfinGroup”.

KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.IPAS “Indexo” ir Nasdaq Rīga biržā kotēts uzņēmums. Indexo grupas sabiedrības sniedz valsts fondēto pensiju shēmas (2. pensiju līmenis) un privātās pensiju shēmas (3. pensiju līmenis) pakalpojumus Latvijas teritorijā. Grupā ietilpstošā AS Indexo Banka kopš 2024. gada sniedz bankas pakalpojumus Latvijas teritorijā, kas aptver tādus pakalpojuma veidus privātpersonām kā noguldījumi, kreditēšana, maksājumi un maksājumu karšu apkalpošana.

AS “DelfinGroup” ir licencēts uz tehnoloģijām balstīts finanšu nozares koncerns, kas strādā ar zīmoliem Banknote, VIZIA, kā arī “Rīgas pilsētas lombards”. AS “DelfinGroup” sabiedrību darbība pamatā saistīta ar aizdevumu (kreditēšanas) pakalpojuma tirgu Latvijas un Lietuvas teritorijā, sniedzot patēriņa aizdevumus, pirkuma aizdevumus, kredītlīniju finansēšanas u.c. finanšu pakalpojumus. Tāpat AS “DelfinGroup” grupas uzņēmumi darbojas lietotu preču mazumtirdzniecības tirgū Latvijas un Lietuvas teritorijā.

Kamēr Finanšu ministrija (FM) rosina plašas reformas, meklējot veidus, kā padarīt publiskos iepirkumus Latvijā efektīvākus, viena no būtiskākajām problēmām vairākās nozarēs, īpaši telekomunikāciju, joprojām netiek saukta vārdā – favorītisms.

Publiskajos iepirkumos tas ir klātesošs gadiem – kluss, sistemātisks un finansiāli smags slogs valsts budžetam, uzņēmējiem un sabiedrībai kopumā. Lai gan FM iniciatīva ir apsveicama, bez konkrētiem pasākumiem favorītisma izskaušanai reformas draud palikt nepilnīgas un godīga konkurence aizvien būs tikai ilūzija. Diemžēl līdz šim nav redzamas izmaiņas, kas liecinātu par reālu vēlmi pārtraukt netaisnīgumu.

Favorītisma ēna telekomunikāciju iepirkumos

Latvijā mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos favorītisms jau ilgstoši ir būtisks šķērslis godīgai konkurencei un efektīvai nodokļu maksātāju naudas izlietošanai. Problēmu pastiprina vairāki faktori, kas padara iepirkumu procesus nepilnīgus un uzņēmējiem nevienlīdzīgus. Pirmkārt, tie ir subjektīvi un manipulējami vērtēšanas kritēriji, piemēram, punktu sistēmas, kas tiek veidotas tā, lai vienam konkrētam pretendentam piešķirtu priekšrocības. Finanšu piedāvājuma “svars” Latvijā bieži vien ir tikai 50 % no gala rezultāta, kamēr Lietuvā un Igaunijā tas ir līdz 100 %, kas mūsu valstī ļauj uzvarēt dārgākajam piedāvājumam, nevis izdevīgākajam, pat ja piedāvāto pakalpojumu kvalitāte ir vienāda.

Konkurences padome (KP) par dalību inženierkomunikāciju būvniecības uzņēmumu kartelī piemērojusi kopumā 513 508 eiro naudas sodu uzņēmumiem "Adapteris", "Alpex", "Infrakom", "Siltumtehserviss" un "Apkure IM".

KP priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Ieva Šmite preses konferencē informēja, ka atklātajā kartelī bijušas divas uzņēmumu grupas - Rīgas grupa, kurā bijušas kompānijas "Adapteris", "Alpex", "Infrakom", kā arī Rēzeknes grupa, kurā bija kompānijas "Siltumtehserviss" un "Apkure IM". Abas grupas savstarpēji nebija saistītas.

Pārkāpumu KP konstatēja, pamatojoties uz SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) sniegto informāciju un izpētes laikā papildus iegūtajiem pierādījumiem.

Četri uzņēmumi, izņemot "Infrakom", noslēguši mierizlīgumu ar KP un apņēmušies nepārsūdzēt KP lēmumu, attiecīgi šiem uzņēmumiem par 10% samazināts naudas soda apmērs.

Šmite sacīja, ka pēc KP lēmuma pieņemšanas arī "Infrakom" iesniedzis KP lūgumu slēgt mierizlīgumu. Patlaban notiek šī lūguma izvērtēšana.

Lietuvas Konkurences padome noteikusi 7,5 miljonu eiro sodu Igaunijas uzņēmēja Margusa Linnamē kontrolētais holdingam "MM Grupp" par kinoteātru tīkla "Forum Cinemas Lithuania" pārņemšanu bez nepieciešamās regulatora atļaujas.

Kā ceturtdien informēja konkurences uzraugs, izmeklēšanā sedecināts, ka 2021. gada aprīlī "MM Grupp" bez atbilstošas Konkurences padomes atļauajs pārņēma kontroli "Forum Cinemas Lithuania" un centās integrēt divus lielākos kinoteātrus Viļņā un Kauņā kinoteātrutīkla "Apollo".

Soda summa ir 0,8% no "MM Grupp" gada ieņēmumiem, norādīja Lietuvas Konkurecnes padome.

"MM Grupp" tagad sešu mēnešu laikā ir jāizbeidz pārkāpum - jāsaņem nepieciešamā atļauja vai jāpārdod uzņēmums jaunam pircējam, vai jāatjauno situācija, kāda bija pirms pārņemšanas, proti, "Forum Cinemas Lithuania" nonāk iepriekšējā īpašnieka "Odeon Cinemas Group" kontrolē.

Igaunijas grupas valdes locekle Kristela Volvere paziņoja, ka kompānija pagaidām nav saņēmusi Lietuvas Konkurences padomes lēmumu, taču regulatora apsūdzības uzskata par nepamatotām, tādēļ lēmumu pārsūdzēs. Lēmumu administratīvajā apgabaltiesā iespējams pārsūdzēt mēnēsa laikā pēc tā publicēšanas Lietuvas Konkurences padomes mājaslapā.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” nepiedalās Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas Iepirkumu pārvaldes 27. jūlijā izsludinātajā un šodien noslēgtajā mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumā Rīgas digitālās aģentūras vajadzībām, jo tajā nav ņemtas vērā būtiskas nozares ekspertu un ārvalstu investoru rekomendācijas par iepirkuma sadalīšanu daļās, tādējādi radot konkurences ierobežojumus un priekšrocības vienam tirgus dalībniekam.

Noslēdzoties iepirkumam, kļuvis skaidrs, ka piedāvājumu iesniedzis tikai viens pretendents. Konkurences padome jau iepriekš vairākkārt brīdinājusi – ja iepirkuma dokumentācija izstrādāta tā, ka pilnvērtīgi var piedalīties tikai viens mobilo sakaru operators, tad tiek pārkāptas brīvas un godīgas konkurences prasības un apdraudēta iespēja iegūt saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu.

Kā norāda “Bite Latvija” ģenerāldirektors Mindaugas Rakauskas, šobrīd valsts un pašvaldību iestādes ir aicinātas rīkoties atbildīgi un taupīt budžeta līdzekļus, taču šī rīcība negatīvi pārsteidz – kad pašvaldība pārmaksā, ikvienam iedzīvotājam jāsaprot, ka šī nauda vairs nenonāk skolās, ielās vai veselības aprūpē! Tāpat kā 2022. gada Rīgas digitālās aģentūras iepirkumā, arī šoreiz iepirkuma nosacījumi – tostarp nesamērīgi strukturēta finanšu piedāvājuma sadaļa – liedz pārējiem tirgus dalībniekiem iespēju iesniegt konkurētspējīgus piedāvājumus. Šāda pieeja rada mākslīgu cenu priekšrocību vienam piegādātājam un samazina iespēju pašvaldībai iegūt ekonomiski izdevīgāko pakalpojumu.

Konkurences padome (KP) 2025. gada 24. jūlijā pieņēma lēmumu atļaut SIA “Circle K Latvia” (Circle K) iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār 26 SIA "Astarte-Nafta" piederošajām degvielas uzpildes stacijām (DUS).

Vienlaikus, lai novērstu konkurences ierobežošanas riskus, KP noteica darījumam saistošos noteikumus – no Astarte-Nafta pārņemtā DUS Dobelē jāuztur kā automātiskā DUS, kamēr tur darbojas Circle K franšīzes DUS.

Gan Circle K, gan Astarte-Nafta darbojas degvielas un naftas produktu mazumtirdzniecībā un vairumtirdzniecībā, kā arī piedāvā papildu preces un pakalpojumus – autogāzi, ātrās uzkodas, karstos dzērienus un pirmās nepieciešamības preces. Circle K ir viens no vadošajiem degvielas tirgotājiem Latvijā, kura tīklā ietilpst 72 pilna servisa un automātiskās DUS. Latvijā darbojas arī Circle K franšīzes uzņēmumi.

Apvienošanās ietekmēs teritorijas, kur darbojas Astarte-Nafta DUS – apdzīvotas vietas, to tuvākās apkārtnes un autoceļu posmus visā Latvijas teritorijā. KP secināja, ka daļā no teritorijām, piemēram, Līvānos un Aizputē, kur Circle K līdz šim nav bijusi pārstāvēta, konkurence nesamazināsies, jo vienu tirgus dalībnieku – Astarte-Nafta, aizstās otrs – Circle K.

Konkurences padome ir atļāvusi AS “CleanR Grupa” sastāvā esošajam pilsētvides uzturēšanas uzņēmumam “Vizii Urban” iegādāties vēl 2% “Tranzīts L” kapitāldaļu, tādējādi kļūstot par vairākuma akcionāru, informēja “Vizii Urban” valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis.

Pērnā gada decembrī “Vizii Urban” ziņoja par SIA “Tranzīts L” 49 % kapitāldaļu iegādi, un plānojot papildu 2 % daļu iegādi, ievērojot Konkurences likumā noteiktās prasības, iesniedza darījumu saskaņošanai Konkurences padomē.

Šo investīciju mērķis ir veicināt “Vizii Urban” izaugsmi Latvijas novados un nodrošināt pilsētvides uzturēšanas uzņēmuma kompetenču pārnesi, tā uzlabojot pakalpojumu kvalitāti.

“Šis darījums ir nozīmīgs pagrieziena punkts mūsu attīstībā – kļūstot par vairākuma akcionāru SIA “Tranzīts L”, mēs speram būtisku soli tuvāk vienotai un kvalitatīvai pilsētvides uzturēšanas pieejai, kā arī paplašinām un uzlabojam savu pakalpojumu klāstu Latvijas reģionos,” uzsvēra Valdis Purvinskis.

Konkurences padome nolēma uzsākt papildu izpēti 17.09.2025. uzsāktajā lietā par Akciju sabiedrības "Cēsu alus" un SIA "VALMIERMUIŽAS ALUS" apvienošanos.

Akciju sabiedrība "Cēsu alus" (turpmāk - Cēsu alus) ir Latvijā reģistrēta sabiedrība, kas piedāvā plašu klāstu alus un citu alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu. Cēsu alus zīmolu portfelī ietilpst tādi ali kā "Brūža", "Piebalgas", "Mītava" un citi.

Akciju sabiedrība "Cēsu alus" ietilpst Somijas OLVI Oyj koncernā (turpmāk - Olvi grupa). Latvijā tiek piedāvāti šādi Olvi grupas produkti: dažādi alus zīmoli (Cēsu Premium, Cēsu Retro, Cēsu Light, Brūža, Mītava, Lido, Corona, Leffe, Warsteiner, Radler, Beershake, Miezītis, Bocmanis, Zhygulevskoe, Latvijas Pilzenes, Piebalgas, Hoegaarden, Stella Artois), sidri (Fizz, Dārza sidrs, Piebalgas sidrs, Sherwood), bezalkoholiskie dzērieni (Ulmaņlaiku kvass, Cēsu Premium bezalkoholiskais alus, bezalkoholiskais Dārza sidrs, Cēsu Fassbrause, Dārza limonāde, ORN Craft, Limpanietis, Kanes, Limpo limonāde, enerģijas dzērieni Dynami:T, RC Cola, Vitamin Performance sporta dzērieni, Aura sulas, Limpa sulas, Lielbātas un Everest ūdens un Bērzūdens), kokteiļi un stiprie dzērieni (Johan Freitag degvīns un džins, Johan Freitag, le Coq, u.c. zīmolu alkoholiskie kokteiļi).

Kā liecina Eurostat dati, Valsts kancelejas publiskotie dati par darba samaksu un nodarbinātajiem valsts pārvaldē, kā arī Valsts kasē iesniegtie valsts pārvaldes iestāžu gada pārskati, tad piecpadsmit Latvijas valsts iestādēs (tostarp KNAB, Ekonomikas, Finanšu un Veselības ministrijā) 2024. gadā vidējais neto atalgojums uz vienu nodarbinātu štata vietu pārsniedza darbaspējīgo iedzīvotāju neto ienākumus vidēji Eiropas Savienībā (25,5 tūkstoši eiro). Daudzu Latvijas valsts iestāžu algas visumā atbilst ES vidējām, tikai Latvijas privātais sektors kaut kā netiek līdzi Latvijas valsts sektora ambīcijām.

Lai iegūtu datus par Latvijas valsts iestāžu darbinieku vidējo atalgojumu, tika izmantoti 2024. gada pārskati par faktiskajiem valsts iestāžu izdevumiem, kādi tie ir iesniegti Valsts kasē.

Jāatzīmē, ka vairākām iestādēm pēdējo divu gadu laikā mainījās nosaukumi un arī funkcijas. No 2024. gada 1. janvāra Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija ir Bērnu aizsardzības centrs. Valsts reģionālās attīstības aģentūra tagad ir Valsts digitālās attīstības aģentūra. No 2024. gada 1. jūlija mainījās Valsts vides dienesta un Vides pārraudzības valsts biroja padotība, tāpēc, iespējams, šo struktūru 2023. un 2024. gada dati nav savstarpēji salīdzināmi. Valsts kancelejas publiskotajos datos Satversmes tiesai ir norādīti ļoti atšķirīgi dati par štata vietu un nodarbināto skaitu. 2021. gadā Satversmes tiesai ir dotas 53 štata vietas un 2024. gadā - 55 štata vietas, bet 2023. un 2022. gadā - 8 štata vietas. 2023. gadā Satversmes tiesas atalgojumu izdevumu apjoma dalījums ar attiecīgā gadā norādīto štata vietu skaitu ir astronomiski liels. Tas netika ņemts vērā. Tas nozīmē, ka šajā rakstā publiskotie dati ir ar tikpat lielu precizitātes pakāpi, kāda ir valsts struktūru publiskotajiem datiem. No datu kopas tika izslēgti dati, kuros bija aizdomīgi lielas atšķirības par štata vietu un nodarbināto skaita lielumu viena gada ietvaros. Par visām valsts iestādēm ir izmantotas atskaites par valsts pamatbudžeta izpildi. Izņēmums ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kas tiek finansēta no sociālā budžeta, un Latvijas Banka, kurai ir ar valsts pamatbudžetu nesaistīti ieņēmumi.

Lai risinātu gadiem ieilgušo gaisvadu problēmu un demonstrētu iespējamo risinājumu Rīgas pilsētvides sakārtošanā, elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” kopā ar citiem elektronisko sakaru komersantiem Pļavnieku apkaimē uzsāk pilotprojektu gaisvadu līniju konsolidēšanai vienotā gaisvadu risinājumā.

Kā norāda Dmitrijs Ņikitins, “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors, pilotprojekta galvenais mērķis ir risināt gaisvadu problēmu Rīgā. “Tas ir efektīvākais veids, kā vienlaikus uzlabot pilsētvidi, nodrošināt lietotāju vajadzības un veicināt konkurenci,” saka D. Ņikitins.

Pilotprojekta mērķis ir parādīt, ka gaisvadu konsolidācija ir drošs, ilgtspējīgs un izmaksu ziņā efektīvāks risinājums, kas uzlabo pilsētvidi visā Rīgā, nodrošina nepārtrauktu sakaru pieejamību un veicina konkurenci.

Gaisvadu pilotprojekts demonstrēs reālu risinājumu gadiem neatrisinātai problēmai – lai arī jaunu gaisvadu izbūve Rīgas vēsturiskajā centrā ir liegta jau vairāk nekā 15 gadus, pilsētvides sakārtošanā būtisks progress nav panākts. Elektronisko sakaru komersanti, tostarp “Bite Latvija”, saskaras ar situāciju, kur pārvietošana pazemes infrastruktūrā bieži vien nav iespējama – tehnisku ierobežojumu, izbūves sarežģītības vai nesamērīgu izmaksu dēļ.

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) atzīst, ka valsts iepirkumu sistēmā, pēdējos gados ir panākts progress, tomēr uzsver, lai Latvija kļūtu par drošāko investīciju galamērķi Baltijā, nepieciešamas padziļinātas reformas, kas izskaustu favorītismu, korupcijas riskus un negodīgu praksi.

Balstoties uz jaunākajiem FICIL pētījuma datiem, bažas par publisko iepirkumu procesu taisnīgumu un caurskatāmību Latvijā ir daudz izteiktākas nekā pārējās Baltijas valstīs – Igaunijā un Lietuvā. Turklāt Latvija 2024. gada Korupcijas uztveres indeksā ieguvusi 59 punktus, ievērojami atpaliekot no Igaunijas (74) un Lietuvas (63). Publiskie iepirkumi ir būtisks valdības instruments, kas nodrošina sabiedrībai svarīgus pakalpojumus - ceļu un skolu būvniecību, slimnīcu aprīkojuma piegādi, ekspertu konsultācijas un absorbē lielu daļu nodokļu maksātāju līdzekļu. Efektīva sistēma veicina sektora efektivitāti, augstu pakalpojumu kvalitāti, uzticēšanos, caurspīdīgumu un godīgu konkurenci, kā arī spēj rosināt inovācijas, piesaistīt ārvalstu investīcijas un stimulēt ekonomikas attīstību, palielinot pieprasījumu privātajā sektorā. 2023. gadā publisko iepirkumu līgumu kopējā vērtība sasniedza 5,4 miljardus EUR (bez PVN) jeb aptuveni 14 % no IKP.

Ņemot vērā budžeta spiedienu Latvijā, Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) uzsver efektīvas valsts un pašvaldību kapitāla izmantošanas nozīmi, aicinot palielināt efektivitāti un uzlabot valsts un pašvaldību uzņēmumu korporatīvo pārvaldību, vienlaikus veicinot kapitāla tirgus attīstību.

Ārvalstu investoru skatījumā kapitāla tirgi (akciju, obligāciju tirgus un saistītās institūcijas) joprojām ir viena no lielākajām, bet nepietiekami izmantotajām iespējām Latvijā, jo tie varētu atbalstīt efektīvu uzkrājumu mobilizāciju un nodrošināt finansējumu ekonomikas izaugsmes veicināšanai.

Latvijas akciju tirgus kapitalizācija 2025. gada sākumā bija tikai 1% no IKP, kas ir ievērojami zemāk nekā Lietuvā (6,2%) un Igaunijā (12,8%). Lai gan valsts un pašvaldību uzņēmumi atsevišķos gadījumos jau apvieno banku finansējumu ar obligāciju emisijām, kapitāla tirgus joprojām ir nepietiekami izmantota iespēja ilgtermiņa izaugsmes kapitāla nodrošināšanai.

Konkursā uz Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" izpilddirektora amatu pašlaik palikuši trīs kandidāti, šodien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

21.jūlijā noslēdzās konkursa otrā kārta, kurā piedalījās astoņi pretendenti, bet nākamajai kārtai tika izvirzīti četri kandidāti. Pašlaik esot palikuši trīs kandidāti, tostarp no ārvalstīm.

Ministrs stāstīja, ka "airBaltic" padome pašlaik veic individuālās intervijas, un septembra laikā var gaidīt, ka tiks nosaukts potenciālais nākamais uzņēmuma vadītājs.

Jau vēstīts, ka attiecīgajā konkursā uz "airBaltic" izpilddirektora amatu nominācijas komisija sākotnēji izvērtēja vairāk nekā 40 saņemto pieteikumu no gandrīz 30 valstīm, bet otrajai kārtai tika izvirzīti astoņi kandidāti.

Sludinājumā par konkursu uz "airBaltic" izpilddirektora amatu, kas tika izsludināts 2025.gada 30.aprīlī, netika minēts vadītājam paredzētais atalgojums, tomēr "airBaltic" padome iepriekš norādījusi, ka atalgojums būs individuāls jautājums ar izraudzīto kandidātu. 2024.gadā aviokompānijas bijušā vadītāja Gausa alga kompānijā bija 838 568 eiro.

Konkurences padome (KP) atklājusi jaunu būvniecības uzņēmumu karteli, kurā iesaistīti pieci būvniecības uzņēmumi, informēja KP.

KP ceturtdien, 11.septembrī, plkst.10 rīkos preses konferenci, kurā informēs par pieņemto lēmumu, ar kuru konstatēts kartelis piecu būvniecības uzņēmumu starpā, kas ietekmējis vairāk nekā 30 iepirkumus visā Latvijas teritorijā.

Par īstenoto konkurences tiesību pārkāpumu uzņēmumiem piemērots naudas sods kopumā vairāk nekā 500 000 eiro apmērā.

Preses konferencē piedalīsies KP priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Ieva Šmite.

Preses konference notiks ceturtdien, 11.septembrī, no plkst.10 līdz 11 Ekonomikas ministrijas telpās Rīgā, Brīvības ielā 55.

Konference būs vērojama arī tiešraidē KP "Facebook" profilā.

Jau ziņots, ka 2021.gada vasarā KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro.

Degvielas tirgotājs SIA "Astarte-nafta" patlaban ir apturējis sarunas ar degvielas mazumtirgotāju SIA "Circle K Latvia" par degvielas staciju tīkla pārdošanu, aģentūrai LETA pavēstīja "Astarte-nafta" valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

Viņš skaidroja, ka šogad jūlijā Konkurences padome (KP) atļāva "Circle K Latvia" iegādāties "Astarte-nafta" aktīvus, "Circle K Latvia" iegūstot vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār 26 "Astarte-nafta" degvielas uzpildes stacijām. Vienlaikus KP lēmumā tika noteikti ierobežojumi turpmākai staciju darbībai pilna servisa režīmā.

Karčevskis informēja, ka patlaban "Astarte-Nafta" ir apturējusi sāktās sarunas ar "Circle K Latvia" un sākusi meklēt risinājumus, lai KP lēmums būtu bez ierobežojumiem.

Viņš arī atzina, ka patlaban notiek sarunas ar naftas produktu tranzīta uzņēmumu SIA "Naftimpeks" par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār "Astarte-nafta".

Arī "Circle K Latvia" pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka abām pusēm neizdevās panākt galīgo vienošanos par vairākiem būtiskiem darījuma nosacījumiem, tādēļ tā īstenošana ir apturēta uz nenoteiktu laiku.

Ekonomikas ministrijas vadībā izstrādātais un 27.maijā parakstītais memorands paredz konkrētus pasākumus, kas vērsti uz pamata pārtikas preču cenu samazināšanu, tirgus konkurences stiprināšanu un lielāku vietējās produkcijas pieejamību veikalu plauktos. Jau šobrīd lielākajos veikalu tīklos pieejami pirmie zemo cenu piedāvājumi.

"Latvijas iedzīvotāji sagaida praktiskus risinājumus, lai pārtikas produkti kļūtu cenu ziņā pieejamāki. Mūsu atbilde ir mērķtiecīga un koordinēta rīcība - no memoranda izstrādes līdz tā praktiskai ieviešanai. Pirmais mēnesis ir pierādījis, ka esam uz pareizā ceļa - pirmie zemo cenu grozu piedāvājumi jau redzami veikalu plauktos, likumdošanas izmaiņas pieņemtas, un memorandam pievienojas arī jauni partneri. Mūsu mērķis ir padarīt pārtikas produktus cenu ziņā pieejamākus visiem Latvijas iedzīvotājiem, palielināt vietējās produkcijas sortimentu veikalu plauktos, kā arī ilgtermiņā stiprināt konkurenci," norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Konkurences padomē ir mainīta struktūra, īstenota reorganizācija, mainījies arī fokuss, kas vērsts uz noteiktu rezultātu sasniegšanu, mainījies darba kolektīvs un darbinieku darba režīms, tiek izstrādāts konkurētspējas indekss dažādiem tautsaimniecības sektoriem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Konkurences padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Ieva Šmite.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 1.jūlija numurā lasi:

Statistika

Latvijā ar finansēm viss stabili, bet...

Tēma

Latvija olu eksportētāju līderos

Olu ražošana

Desmitiem miljonu eiro investīcijas mainījušas olu ražošanu

Aktuāli

Lai dzimtu vismaz 15 tūkstoši gadā

Enerģētika

Dekarbonizācija bez plāna nedos rezultātu

Ražošana

Ceļā uz globālu zīmolu. PAA dibinātājs, īpašnieks un vadītājs Pēteris Treicis

E-rēķini

Atliek e - rēķinu ēras sākumu Latvijā

Portrets

Aigars Jaundālders, WeAreDots līdzīpašnieks un tehniskais direktors

Latvijas lidsabiedrības airBaltic padome ir iecēlusi Erno Hildēnu (Erno Hildén) par uzņēmuma izpilddirektoru. Viņš šo amatu sāks pildīt 2025. gada 1. decembrī.

E. Hildēns ir Somijas pilsonis, un viņam aviācijas un finanšu nozarē ir vairāk nekā 25 gadu starptautiskas darbības pieredze. Līdz šī gada jūnijam viņš ieņēma Skandināvijas lidsabiedrības SAS Scandinavian Airlines izpildviceprezidenta un grupas finanšu direktora amatu, esot nozīmīga vadības komandas daļa uzņēmuma pārmaiņu un kapitāla piesaistes laikā. Pirms darba SAS viņš ieņēma vadošus amatus Saudi Arabian Airlines Group un Finnair Plc, kur strādāja kā finanšu direktors, operatīvās vadības direktors un valdes loceklis.

airBaltic padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs: “Pēc rūpīga un profesionāla atlases procesa, ko vadīja speciāli izveidota nominācijas komiteja un neatkarīgs ārējais personāla atlases partneris, un kura laikā tika izvērtēti vairāki augsti kvalificēti kandidāti, esam gandarīti iecelt Erno Hildēnu par nākamo airBaltic izpilddirektoru. Viņa spēcīgā pieredze aviācijā un finanšu jomā sniegs būtisku pienesumu lidsabiedrībai, turpinot tās attīstību un gatavojoties nākamajam izaugsmes posmam. Padome ar nepacietību gaida ciešu sadarbību ar E. Hildēnu un valdi turpmākajā periodā.”

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dalībvalstis otrdien balsos par Latvijas ievēlēšanu ANO Drošības padomē (ANO DP) uz divu gadu termiņu 2026. un 2027.gadā, informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

Latvija kandidē uz ievēlētā locekļa vietu ANO DP, un ir palikusi vienīgā kandidāte no Austrumeiropas grupas. Līdz 31.janvārim Latvija bija sāncensībā ar Melnkalni, taču Melnkalne nolēma atsaukt savu kandidatūru. Teorētiski pastāv iespēja kandidātvalstīm pieteikties vēl pēdējā brīdī, taču šāda varbūtība un iespēja šādai pēdējās brīža kandidātei uzvarēt tiek vērtēta kā maziespējama.

Šogad vēlēšanās kandidē Latvija no Austrumeiropas grupas, Kongo un Libērija no Āfrikas grupas, Kolumbija no Latīņamerikas un Karību jūras reģiona grupas un Bahreina no Āzijas un Klusā okeāna grupas. Patlaban nevienai no kandidātēm nav konkurences.

Latvijas ievēlēšanai ANO DP nepieciešams iegūt divu trešdaļu ANO dalībvalstu atbalstu jeb 129 no 193 balsīm. Tiek sagaidīts, ka balsojuma rezultāti būs zināmi šodien ap plkst.18.15 pēc Latvijas laika.

Konkursā uz Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" izpilddirektora amatu trešajai kārtai izvirzīti četri kandidāti, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Viņš norādīja, ka pirmdien, 21.jūlijā, noslēdzās konkursa otrā kārta, kurā piedalījās astoņi pretendenti, un nākamajai kārtai ir izvirzīti četri kandidāti.

Trešā kārta, pēc Švikas minētā, notiks augusta sākumā.

Jautāts, vai "airBaltic" nākamajam vadītājam būs tāds pats atalgojums, kā iepriekšējam aviokompānijas vadītājam, Švinka norādīja, ka atalgojums būs mazāks. "Uzstādījums ir, ka atalgojumam ir jābūt citam. Nozarē konkurētspējīgam, bet krietni zemākam nekā ["airBaltic" iepriekšējam vadītājam Martinam] Gausam," sacīja ministrs.

Jau vēstīts, ka attiecīgajā konkursā uz "airBaltic" izpilddirektora amatu nominācijas komisija sākotnēji izvērtēja vairāk nekā 40 saņemto pieteikumu no gandrīz 30 valstīm, bet otrajai kārtai tika izvirzīti astoņi kandidāti.