2021. gada rudenī Rīgā darbu sācis jaunais Krievijas vēstniecības padomnieks ekonomikas jautājumos Igors Lisovs. Jāteic, ka ekonomikas padomnieks Krievijas vēstniecībā Latvijā ilgāku laiku nav bijis.
Dienas Bizness padomnieku izvaicāja par starpvalstu ekonomisko attiecību perspektīvām sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos.
Kā, jūsuprāt, pandēmijas laikā stimulēt Latvijas un Krievijas tirdzniecības un ekonomiskās attiecības, kad slēgta robeža ar Krieviju un ieviesti būtiski ierobežojumi vīzu saņemšanai? Ko vēsta "skaitļi" par pašreizējo Latvijas un Krievijas biznesa attiecību stāvokli?
Ņemot vērā pašreizējo Krievijas un Latvijas attiecību stāvokli ir grūti novērtēt perspektīvas un izteikt tālejošas biznesa prognozes. Taču Krievijas puse ir gatava aktīvai sadarbībai. Pozitīvi vērtējams pats fakts, ka pēc ilgāka pārtraukuma uz Krievijas vēstniecību Latvijā nosūtīts padomnieks ekonomikas jautājumos, ko var uzskatīt kā ierosinājumu uzsākt lietišķu un abpusēji izdevīgu dialogu. Krievija ir gatava veidot konstruktīvu dialogu ar Latviju tik svarīgā jomā kā tirdzniecība un ekonomika. Man darba brauciens uz Latviju nav pirmais Baltijas valstīs. Strādāju Krievijas tirdzniecības pārstāvniecībā Lietuvā. Tāpēc šo reģionu pazīstu diezgan labi. Lai gan daudzi vietējie uzņēmēji atzīmē, ka biznesa vide Lietuvā un Latvijā krasi atšķiras.
Ievērojot visas Covid-19 pandēmijas dēļ ieviestās epidemioloģiskās prasības, cik vien iespējams šajā situācijā, iepazīstos ar jūsu valsts lielāko uzņēmumu pārstāvjiem un veidoju biznesa kontaktus ar Krievijas uzņēmumu Latvijas partneriem. Cik man zināms, Latvijas uzņēmēji ir gatavi veicināt sadarbību Krievijas virzienā, taču ir spiesti strādāt galējas politizācijas apstākļos. Diemžēl tas lielā mērā ir nerealizēto iespēju galvenais cēlonis.
Pēc Krievijas Federālā muitas dienesta datiem, tirdzniecības apgrozījums starp mūsu valstīm 2021. gadā bija nedaudz mazāks par 4,7 miljardiem ASV dolāru, 2020. gadā - 3,7miljardi ASV dolāru, bet 2014. gadā preču apgrozījums sasniedza šobrīd neiedomājamos13,5 miljardus ASV dolāru. Bet tajā pašā laikā jāatzīmē, ka neskatoties uz tirdzniecības pieaugumu par 1 miljardu ASV dolāriem, jeb 25,9%, 2021. gadā fiziskajā izteiksmē tas samazinājās par 34,5% salīdzinājumā ar 2020. gadu. Citiem vārdiem sakot, tirdzniecības apjoms pieauga tikai augstāku cenu dēļ: iedomājieties tā vērtību, ja fiziskie apjomi paliktu tajā pašā līmenī. Šo situāciju noteikti var vērtēt kā abu valstu negūto peļņu.
Ja Krievijas pusei ir vēlme sadarboties ar Latvijas uzņēmējiem, vai tuvākajā laikā varam sagaidīt Krievijas kravu tranzīta apjoma pieaugumu caur Rīgas, Liepājas un Ventspils ostām?
Krievija aktīvi attīsta savu infrastruktūru. Baltijas jūrā parādījušās jaunas ostas, kurām ir prioritāte Krievijas kravu nosūtītājiem. Latvijas uzņēmēji pret šo faktu izturas ar izpratni. Taču kravu plūsmu apjoms uz Krieviju nepārtraukti pieaug, savukārt Latvijas ostām ir labvēlīgs ģeogrāfiskais stāvoklis. Proti, uzlabojot kaimiņattiecības, varam droši teikt: tranzīta kravu pietiks visiem!
Taču tajā pašā laikā mēs nevaram ignorēt augstu Latvijas amatpersonu izteikumus, ka tranzīts vairs netiek uzskatīts par jūsu valsts tautsaimniecībai nozīmīgu nozari. Tāpēc sekosim līdzi situācijas attīstībai.
Krievijai un Latvijai ir visi priekšnoteikumi abpusēji izdevīgai sadarbībai. Krievija ir daļa no kopējā Eirāzijas ekonomiskā tirgus. Latvija ir daļa no Eiropas tirgus. Mēs esam kaimiņi. Mums ir kopīga robeža un attīstīta transporta infrastruktūra. Pie tik labvēlīgiem nosacījumiem vēl nepieciešams "pacensties", lai Latvijas un Krievijas ekonomiskās attiecības nebojātos.
