Porcelāns ir pats kaprīzākais un vienlaikus cēlākais materiāls ar visilgāko mūžu, lepojas Piebalgas porcelāna fabrikas īpašnieks Jānis Ronis.

SIA Porcelāna galerija, kas strādā ar zīmolu Piebalgas porcelāna fabrika, 2002. gadā izveidoja J.Ronis kopā ar savu sievu Zani. Savu ceļu mākslā viņš sācis Rēzeknes lietišķās mākslas skolas Keramikas nodaļā. «Esmu strādājis ar dažādiem keramiskajiem materiāliem. Mākslas akadēmijas laikā piesaistīja porcelāns, skolotājs Pēteris Martinsons tuvināja smalkajam materiālam. Porcelāns ir pats kaprīzākais un vienlaikus cēlākais materiāls ar visilgāko mūžu. Diplomdarba porcelāna servīze ar melni metalizētajām glazūrām, kas tapa paša gatavotā krāsnī, iezīmēja manu radošo ceļu. Piedaloties izstādēs, plenēros un simpozijos, krāju savu mākslinieka pieredzi, bet organizatoriskā darba iemaņas pilnveidoju, organizējot un vadot starptautiskos keramikas simpozijus Dzirnas 1993. un 1994. gadā Inešos,» stāsta J. Ronis.

Šodien, 14. decembrī, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā ar īpašu performanci mākslinieks Miķelis Fišers piesaka Latvijas ekspozīcijas nosaukumu Kas slikts var notikt (What Can Go Wrong).

Mākslinieks saka, ka ekspozīcijas nosaukumu katrs var lasīt, kā vēlas – kā izbrīnu, jautājumu vai pareģojumu. Taču tas nemainīs to, ko viņš apņēmies: parādīt, kā dzīve uz Zemes tiek izniekota.

Latvijas paviljona stāsts līdz skatītājam nonāks Miķelim Fišeram raksturīgā veidā - «provokatīvos mākslas darbos, kuros ir mistiskas pasaules, sazvērestības teorijas, ezotērisku piedzīvojumu ilustrācijas, kas izmanto reālajā dzīvē labi pazīstamus nereālus tēlus – ķirzakcilvēkus, citplanētiešus, teiksmainus pusdievus, kā arī dokumentālus personāžus». Latvijas ekspozīcijas apmeklētāji Venēcijā šos tēlus iepazīs kokgrebumos, gaismas-skaņas instalācijā un lielizmēra gleznā.

Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps pasniegšanas ceremonijā apbalvotas labākās filmas, filmu veidošanā iesaistītie profesionāļi, mūža balvas laureāts par ieguldījumu filmu mākslā, kā arī atsevišķi tikai pasniegtas FIPRESCI (Starptautiskā kino kritiķu federācija) un citas īpašās balvas.

Balva par mūža ieguldījumu filmu mākslā pasniegta režisoram Varim Braslam.

Par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu atzīta Oļegs (režisors Juris Kursietis, Tasse Film, lota Productions, In Script, Arizona Production).

Pārējie Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps 2019 laureāti:

Īpašā žūrijas atzinība par oriģinālas vēsturiskās atmosfēras radīšanu uz ekrāna filmai 1906, rež.G.Šmits, Tanka

Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma - Putina liecinieki, rež. Vitālijs Manskis, Vertov.

Īpašā žūrijas atzinība par pārliecinošu māksliniecisko redzējumu dokumentālajā kino filmai Karote, rež. L.Pakalniņa, Kompānija Hargla. Īpašā žūrijas atzinība par Latvijas dokumentālā kino tradīciju turpināšanu filmai 2018, rež.D.Kļava,VFS Films

Digitālais mākslinieks Kails Lamberts (Kyle Lambert) ar iPad palīdzību rada gleznojumus, kas spēj līdzināties fotogrāfijām, raksta CNN.

Tā, piemēram, video iemūžināts Morgana Frīmena (Morgan Freeman) attēla tapšanas process. Galarezultāts ir tāds, ka grūti pat noticēt, ka neraugāties uz fotgrāfiju.

Lamberts ir Lielbritānijā dzīvojošs vizuālais mākslinieks, kura specializācija ir veidot gleznas un ilustrācijas, par pamatu ņemot filmas, televīziju un reklāmu. Kā saka pats mākslinieks viņa darbi apvieno viņa aizraušanos ar mākslu, tehnoloģijām un stāstiem.

Britu mākslinieks sākotnēji strādājis ar otu, bet tagad viņa klientu vidū ir Apple, Adobe, BBC Television, GQ Magazine un Paramount Studios.

Pats Lamberts saka, ka nav liela atšķirība, vai viņš darbojas ar planšetdatoru vai parastajām krāsām, taču pirmajā variantā visu radošo procesu var «patīt atpakaļ» un vērot no sākuma.

Meksikas mākslinieks Pedro Reijs (Pero Reyes) radījis mūzikas instrumentus no izjauktu šaujamieroču daļām, izveidojot pret vardarbību vērstu izstādi ar nosaukumu Atbruņojies (Disarm).

Kopumā mākslinieka projektam Huaresas pilsētas varasiestādes ziedojušas aptuveni 6,7 tūkstošus konfiscētu šaujamieroču daļu. No tām mākslinieks radījis 50 mūzikas instrumentus.

Meksikas mākslinieks iedvesmu radis 2008. gada akcijā, kuras laikā iedzīvotāji labprātīgi tika aicināti ziedot šaujamieročus, kas tika pārkausēti un no tiem izgatavotas lāpstas, kuras vēlāk tika izdalītas valsts skolām un izmantotas koku stādīšanai. Pavisam kopumā tika ziedoti 1,5 tūkstošu ieroču un iestādīts tāds pats skaits koku.

P. Rejs norāda, ka projekta mērķis ir vērst uzmanību uz lielo bojā gājušo skaitu, kuru dzīvības laupījusi vardarbība, kas saistīta ar Meksikas narkokarteļiem.

Rīgā atklāta maketu izstāde Miniatūrā fantāzija, kuras izveidē ieguldīti 100 tūkstoši eiro, informē izstādes organizētāji.

Izstādē attēloti dažādi Latvijas un Eiropas arhitektūras celtņu, kā arī dzelzceļa tīkla maketi, kuri veidoti mērogā 1:87.

Izstādi izveidojis mākslinieks Vadims Djatļenko un viņa sieva Angelīna. Ar miniatūru figūru veidošanu mākslinieks nodarbojas aptuveni 20 gadus. Izstādes veidošanai bijuši nepieciešami seši mēneši.

Dažas lokomotīves maksājušas sākot no 500 eiro, bet automašīnas – sākot no 100 eiro. Maketā ir vairāk nekā 700 koku, no kuriem liela daļa ir roku darbs un maksā 30-40 eiro, skaidrojis mākslinieks. Pēc viņa teiktā, ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību iespējams attēlot ārkārtīgi dabiskas ainavas – ar ūdeni, kas tek, strādājošu tehniku, gandrīz īstiem vilcieniem ar skaņu, gaismām un dūmiem. Tāpat maketā atrodas reklāmas stendi, uz kuriem var attēlot īstu reklāmu.

Latvijas Banka trešdien, 26. septembrī, izlaidīs Zemgalei veltītu 2 eiro piemiņas monētu.

Ar šo monētu tiek noslēgta Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltītā 2 eiro piemiņas monētu sērija, kas ir viens no Latvijas Bankas veltījumiem Latvijas valsts 100 gadu jubilejā. 2016. gadā tika izlaista 2 eiro piemiņas monēta ar Vidzemes ģerboni, bet pērn – monētas ar Kurzemes un Latgales ģerboņiem.

Vienlaikus ar šo 2 eiro piemiņas monētu šodien tiek izlaists īpašs monētu komplekts, kurā ietvertas visas četras Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltītās monētas suvenīriesaiņojumā.

Latvijas Banka turpina īpaša dizaina apgrozības monētu kalšanas tradīciju Latvijā. Ikvienai eiro zonas valstij ir tiesības katru gadu emitēt divas īpaša dizaina 2 eiro apgrozības monētas jeb piemiņas monētas, kā arī vēl vienu piemiņas monētu kalt vairāku eiro zonas valstu kopīgas programmas ietvaros, ja tāda tiek organizēta.

Ekonomikas ministrija (EM) izsludinājusi iepirkuma konkursu Latvijas paviljona būvniecībai pasaules lielākajā starptautiskajā izstādē World EXPO 2015, informē EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Šī gada septembra sākumā EXPO Milānas birojs apstiprinājis Latvijas paviljona tehniskā projekta atbilstību Itālijas un EXPO normatīvu prasībām, noslēdzot projektēšanas posmu. Latvijas paviljona ēka veidota kā kupls, zaļojošs ozols ar plašu atvērto ekspozīcijas telpu zem koka lapotnes. Trīs stāvu ēka ietver pastāvīgās ekspozīcijas telpas divos paviljona stāvos, t.sk., slow-food uzkodu bāru un Latvijas pārtikas un nepārtikas suvenīru veikalu. Paviljona trešajā stāvā jeb lapotnē tiks izvietotas konferenču un tikšanos telpas.

Paviljona idejas un arhitektoniskās koncepcijas autori ir 2012. gada Latvijas arhitektūras gada balvas ieguvēji, arhitekti Miķelis Putrāms un Linda Krūmiņa (MADE arhitekti) un Rolands Pēterkops (MAREUNROL’S). Par paviljona vadību un saturu atbild Positivus Event. Radošā komanda - mākslinieciskais vadītājs un diriģents Sigvards Kļava, mākslinieks Rolands Pēterkops, video mākslinieks un režisors Roberts Rubīns, jauno mediju mākslinieks Voldemārs Johansons, tēlnieks Dainis Pundurs un citi.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ieskatīties, kā tiek izgatavoti apavi uzņēmumā SIA ALD Grupa!

Darbu ALD Grupa kā privātuzņēmums sāka 1991. gadā, bet pirms trim gadiem tas tika pārdots Igaunijas īpašniekiem, stāsta uzņēmuma vadītājs Aldonis Timermanis, kurš apavus izgatavo jau kopš 1974. gada, sākot strādāt rūpnīcā 1. maijs.

Uzņēmuma speciālisti lielākoties izgatavo apavus dažādiem Latvijas teātriem un filmām. Mūsdienu izrādēm apavus izgatavot lūdz diezgan reti, jo tos var iegādāties veikalā vai teātriem ir krājumi ar šiem apaviem. Savukārt neparastākām izrādēm vai uzvedumiem, kuros attēlots specifisks laika periods apavi tiek pasūtīti.

Pēdējos gados kompānija cieši sadarbojas ar Krievu teātri – pēdējā izrāde, kur bija jāizgatavo sarežģīti apavi, bija Kņaza meita, stāsta A. Timermanis. Grūtāk ar šo teātri ir strādāt tādēļ, ka tēlu teātrī veido kostīmu mākslinieks, taču šī teātra kostīmu mākslinieks atrodas Krievijā. Ja kostīmu mākslinieks ir uz vietas, ir lielāka iespēja atrast kompromisu, sabalansējot vēlmes ar iespējām.

Ziemeļīrijas pilsētā Belfāstā mākslinieks radījis darbu «Wish», kas vislabāk aplūkojams, lidojot ar helikopteru, vēsta pasaules mediji.

Lai izveidotu kādas sešus gadus vecas, vārdā neminētas Belfāstas iedzīvotājas portretu aptuveni 4,4 hektāru platībā, Kubas un ASV mākslinieks Žorže Rodrigezs Žerada (Jorge Rodriguez-Gerada) izmantoja divus tūkstošus tonnu smilšu, akmeņu, zālāja, tikpat daudz augsnes, kā arī aptuveni 30 tūkstošus naglu.

Darba tapšanā māksliniekam palīdzēja brīvprātīgie. Projekta izstrāde ilga 18 mēnešus, bet pati sagatavošana – vienu mēnesi, raksta Belfast Telegraph.

«Belfāsta ir apbrīnojama pilsēta,» pauda mākslinieks. «Es vēlējos radīt universālu vēstījumu, kas ietu daudz tālāk par Belfāstas robežām,» norādīja Ž. Rodrigezs Žerada.

AS “Pasažieru vilciens” pakāpeniski ieviesīs jaunus, uzlabotus vilcienu pasažieru apkalpošanā nodarbināto darbinieku formastērpus.

To dizainu izstrādājis modes mākslinieks Dāvids (Romans Andrejevs), kurš iepriekš veidojis Latvijas nacionālās aviosabiedrības “airBaltic” apkalpes formastērpu dizainu. Jauno formastērpu dizainā investēti 4000 eiro.

Formastērpu valkās vilciena mašīnisti, konduktori kontrolieri, kasieri stacijās un Klientu apkalpošanas centra darbinieki. Tas ir funkcionāls un elegants. Visu apģērba gabalu materiāls ir ražots speciāli formas tērpiem, lai tajā būtu ērti kustēties, tas būtu elpojošs, aizsargājošs, viegli uzturams un kopjams. Apģērbā ir izmantotas krāsas, kas redzamas arī jauno elektrovilcienu dizainā, – trīs toņu pelēkā, akcentos – tumši dzeltenā un tirkīza.

Produkta iepakojums ir ne tikai kastīte, tam ir visai sarežģīta un nozīmīga loma – ieinteresēt, pastāstīt par produktu un arī labi izskatīties

Iepakojumam jāspēj pievērst potenciālā pircēja uzmanību un jārada skaidra sapratne par to, kas tajā ietērpts. Tāpat ir svarīga atvēršanas pieredze – kā atver iepakojumu, cik patīkams ir process. «Iepakojums ir ļoti svarīgs kanāls,» uzsver Andra Treibaha, grafiskās identitātes un iepakojuma kompānijas Brand Box vadītāja. Tā ir viena no aģentūrām, kas specializējas tieši iepakojuma dizaina izstrādē. «Ēriks Šulcs, kurš ir galvenais mākslinieks un kompānijas dibinātājs, ir spēcīgs grafiskais mākslinieks, un pirms 12 gadiem viņš izdomāja veidot savu kompāniju. Tas ir loģisks ceļš, ņemot vērā viņa zināšanas un nepārtraukto attīstību šajā jomā,» saka A. Treibaha.

Ceturtdien, 23. februārī, oficiālā BMW pārstāvja Latvijā “Inchcape Latvija” salonā sadarbībā ar Daugavpils Marka Rotko mākslas centru svinīgi tika atklāta pasaulslavenā amerikāņu mākslinieka Marka Rotko gleznu reprodukciju izstāde. Izstādē aplūkojamas sešas mākslinieka gleznu reprodukcijas. Mākslas darbi pieejami apskatei līdz 30. jūnijam.

Nemitīgi iesaistīties kultūras un mākslas iniciatīvās visā pasaulē jau vairāk kā 50 gadus ir bijusi BMW zīmola svarīga sastāvdaļa. Gadu no gada BMW globāli turpina iesaistīties vairākās gan kultūras, gan mākslas iniciatīvās, kuras pārstāv tādas jomas kā modernā un laikmetīgā māksla, klasiskā un džeza mūzika, kā arī arhitektūra un dizains.

“Esam pagodināti stiprināt BMW globālās vērtības, sniedzot atbalstu laikmetīgās mākslas un kultūras popularizēšanai Latvijā. Ieguldījums cilvēkos un kultūrā ir neatņemama BMW un Inchcape stratēģijas sastāvdaļa visā pasaulē. Ar šo izstādi vēlamies arī iedvesmot savus klientus neierobežot savu radošo brīvību, jo tā ir būtiska ne tikai māksliniekiem radīšanas procesā, bet arī jebkura profesionāļa darba ikdienā ceļā uz izciliem panākumiem,” saka BMW autosalona direktors Andris Ustups.

Mākslu ieliek biznesa rāmītī – šādi var raksturot radošās telpas Ideju bode darbību. Veikala īpašniece Krista Kalnarāja cenšas atspēkot šādu raksturojumu par uzņēmumu. Taču visa saruna liecina, ka viņa zina, ko sagaida no māksliniekiem un amatniekiem, kuru darbus pieņem tirgošanai: darbiem ir jāpatīk viņai pašai. Tas nozīmē, ka patiks vēl kādam. Ideja par biznesa rāmi viņai īsti nepatīk, jo pircēji pirmkārt tiek aicināti uz Liepājas radošo telpu Ideju bode apskatīt pārdošanai izliktos darbus, piektdien raksta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Vēl K. Kalnarājai ir skaidrs, ka mūsdienās pircējs pērk uzņēmēja attieksmi. Tas nozīmē, ka daudziem pircējiem ir svarīgi, kas «aiz tā visa stāv».

«Viss obligāti nav jāpārdod. Es varu ieteikt, ko var labāk pārdot, ko grūtāk. Esmu starpnieks starp mākslas darba radītāju un potenciālo īpašnieku. Es abām pusēm mācu saprast vienai otru. Ja mākslinieks grib no sava talanta izdzīvot, ir jāatrod balanss un kompromiss ar pircēja vēlmēm. Ne vienmēr pietiek apmierināt savas ambīcijas. Jārēķinās, ka darbs ne vienmēr būs pārdodams,» pauž K. Kalnarāja. Ja mākslinieks nerēķinās ar pircēju, tad bieži vien nonāk uz nabadzības sliekšņa. Nodeva mākslai ir radīt arī tādus darbus, kurus varēs pārdot.

Sava Vertical Horizon projekta ietvaros 26 gadus vecais mākslinieks un fotogrāfs Romains Jacquet-Lagrèze bildēs iemūžinājis Honkongas augstceltnes.

Projekts ietver 80 fotogrāfijas, kas uzņemtas 2012. gadā.

Honkonga ir slavena ar savu panorāmu, bet R. Jacquet-Lagrèz mudina palūkoties augšup, akcentu liekot uz ēku taisnajām līnijām.

R. Jacquet-Lagrèze Honkongā ieradās 2009. gadā, bet vertikālā skata bildes sāka uzņemt 2011. gadā.

«Honkonga man ir neticams iedvesmas avots,» atzīst pats mākslinieks. Viņa darbs brīžiem gan esot diezgan riskants. «Daudzas reizes man jāstāv ceļa vidū, bet es esmu piesardzīgs un neesmu cietis nelaimes gadījumos,» saka R. Jacquet-Lagrèz.

Interesanti, ka fotogrāfs izvairās izmantot statīvu. Tā vietā viņš lieto vides objektus - krēslus, žogus.

Jācer, ka eiro ieviešana Latvijā stimulēs abu valstu pierobežas pilsētu savstarpējo sadarbību un attīstību, šodien pēc Rūjienas saldējuma iegādāšanās sacīja Igaunijas prezidents Tomass Henriks Ilvess.

Viņš pauda cerību, ka eiro ieviešana veicinās pierobežas iedzīvotāju iespēju iepirkties arī tuvējās pilsētās kaimiņvalstīs, tādējādi stiprinot šo pilsētu attīstību.

Kā ziņots, Ilvess šodien apciemoja Rūjienu, lai sveiktu Latviju ar pievienošanos eirozonai un iegādātos savu iecienīto saldējumu.

Pirms veikala apmeklēšanas abu valstu prezidenti tikās un apmainījās ar eiro monētām. Valsts prezidents Andris Bērziņš Ilvesam uzdāvināja īpašu Latvijas eiro starta komplektu, savukārt Ilvess Bērziņam pasniedza pirmās eiro piemiņas monētas no cēlmetāla. Monētu ar nosaukumu «Igaunijas pievienošanās» veidojis igauņu mākslinieks Prīts Cērns, bet otru - «Igaunijas nākotne» - veidojis mākslinieks Simsons von Sīkals.

Pieredzes bagātais modes mākslinieks Bruno Birmanis Astanas EXPO 2017 apmeklētājiem stāstīja par Latvijas modes moderno vēsturi un vairākiem veiksmīgiem zīmoliem, kuri guvuši starptautiskus panākumus. Pats mākslinieks ir pārliecināts, ka arī modei piemīt sava enerģija.

Bruno Birmaņa vadībā ir tapuši ne tikai skaisti ikdienas un svinību apģērbi, bet arī Latvijas Olimpiskās vienības Rio tērpi, kuri izpelnījās starptautisku atzinību. Darbs norisinās arī pie topošajiem ziemas Olimpiādes tērpiem, kuros ģērbsies Latvijas Olimpiskā vienība 2018. gadā.

Pasākuma laikā Bruno Birmanis stāstīja gan par personīgajiem panākumiem Latvijas modes industrijā, gan arī slavēja vairākus valsts zīmolus, kuriem ir izdevies pārvarēt robežas un nokļūt ārvalstu iedzīvotāju drēbju skapjos.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ CITAS ZIŅAS NO ASTANA EXPO 2017

Latvijas Banka otrdien, 30.maijā, izlaidīs divu eiro piemiņas monētu "Saulespuķe Ukrainai", informē Latvijas Bankā.

Monētas nacionālajā pusē ir attēlota saulespuķe un ietverts uzraksts "Slava Ukrainai!".

Monētas "Saulespuķe Ukrainai" tirāža apgrozības kvalitātē jeb tīstokļos būs 400 000 eksemplāru, savukārt "Brilliant Uncirculated" kvalitātē suvenīriesaiņojumā -15 000 eksemplāru.

Divu eiro piemiņas monētas būs pieejamas iegādei suvenīriesaiņojumos un apgrozības monētu tīstokļos, kurā ir 25 monētas, tikai tīmekļvietnē "e-monetas.lv" no 30.maija plkst.12. Veikto pirkumu saņemšana būs iespējama ar pasta starpniecību (monētu tīstokļi tiek piegādāti tikai Latvijas teritorijā) vai klātienē Latvijas Bankas kasēs Bezdelīgu ielā 3, Rīgā.

Cena monētām suvenīriesaiņojumā būs 15 eiro.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

«Samsung» klēpjdators, kurā ielādēti seši spēcīgi vīrusi, otrdien kā mākslas darbs tika pārdots izsolē Ņujorkā par vairāk nekā 1,3 miljoniem ASV dolāru.

Ķīniešu mākslinieks Guo Oduns radīja šo mākslas darbu ar nosaukumu «The Persistence of Chaos» («Haosa neatlaidība») kā simbolu vienam no pasaules visbiedējošāko draudu veidiem.

2008.gadā ražotais melnais klēpjdators «Samsung Netbook», kuram ir 10 collu ekrāns un kas ir darbināms ar tagad novecojušu operētājsistēmu «Windows XP», ārēji nav nekas īpašs.

Tomēr tā atmiņā ir ielādēti seši bīstamākie datorvīrusi: «I LOVE YOU» no 2000.gada, «Sobig» no 2003.gada, «MyDoom» no 2004.gada, «DarkTequila» no 2013.gada, «BlackEnergy» no 2015.gada, un bēdīgi slavenākais no visiem – divus gadus vecais izspiedējvīruss «WannaCry».

Šis mākslas darbs ir spēcīgs simbols draudiem, ko visai pasaulei var radīt vienkāršs klēpjdators. Guo informēja, ka šie seši Trojas zirgu, datortārpu un ļaunatūras paveidi jau ir nodarījuši pasaulei kaitējumu vismaz 95 miljardu ASV dolāru apmērā.

Latvijas Banka rīt, 15. novembrī, laidīs apgrozībā Vidzemei veltītu 2 eiro piemiņas monētu, informē centrālā banka.

Šī monēta, uz kuras attēlots Vidzemes ģerbonis, ievada Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltīto 2 eiro piemiņas monētu sēriju, kas būs viens no Latvijas Bankas veltījumiem valsts 100 gadu jubilejā. Monēta ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā un citās eiro zonas valstīs, tādējādi, sagaidot mūsu valsts 100 gadu jubileju, tā ceļos pa visu Eiropu, stāstot par Latviju.

Latvijas valsts 100 gadu jubilejas pasākumu programma veidota, paredzot svētku un paliekošu vērtību radīšanā iesaistīt visu sabiedrību, ikvienu cilvēku un iestādi. Valsts 100 gadu jubilejas gaidīšanu ievadīs jau 2017. gadā plānotie darbi un pasākumi, bet Latvijas rotāšana svētku noskaņās ilgs piecus jubilejas gadus. Latvijas Banka piedalīsies ar tās lomai atbilstošu saturu, nodrošinot valsts finanšu vēsturē nozīmīgu notikumu izpēti un izcilu personību ieguldījuma vērtējumu un radot vairākas valsts izveidei veltītu piemiņas un kolekcijas monētu sērijas un atsevišķas monētas. Latvijas Banka valsts 100 gadu jubilejas atzīmēšanu noslēgs ar centrālās bankas 100 gadu jubileju 2022. gada 1. novembrī.

Nedēļas nogalē Rīgas Latviešu biedrības namā notiks Labdarības balle, kurā šogad tiks izsolīti mākslinieku Džemmas Skulmes, Ivara Heinrihsona un Ilzes Preisas darbi, informē pasākuma rīkotāji.

Mākslas darbu izsole šajā ballē ir viena no tradicionālajām norisēm, un, kā atgādina Labdarības balles rīkotāji, izcilās gleznotājas Džemmas Skulmes darbi (1925-2019) tikuši izsolīti vairakkārt, jo māksliniece labprāt savus darbus ziedojusi ar domu palīdzēt atjaunot Rīgas Latviešu biedrības namu.

Šoreiz par gleznām «Sēdošā» un «Tautumeita» iegūtie līdzekļi tiks ziedoti mākslinieces piemiņas saglabāšanai. Dž. Skulmes radītais «Tautumeitas» tēls vēl padomju gados kļuva par vienu no mākslinieces vadmotīviem gan kā latviskās identitātes nesējs, gan vienlaikus - par veltījumu latviešu sievietēm. Pasākuma rīkotāji norāda, ka šī ir pēdējā iespēja ekskluzīvi iegādāties mākslinieces labākos darbus, kurus speciāli šai izsolei atlasīja viņas dēls mākslinieks Juris Dimiters.

Ar 21 kravas automašīnu, līdzi vedot tērpus, dekorācijas un aprīkojumu, Rīgā, "Arēnā Rīga" ieradies un līdz 19.janvārim viesojas pasaulslavenais cirks "Cirque du Soleil" ar izrādi "Crystal", kas zīmīga ar to, ka pirmo reizi visa darbība notiek uz ledus.

Šova trupā kopā ir aptuveni 100 cilvēki no 25 pasaules valstīm, tajā skaitā 43 mākslinieki, trīs mūziķi, viens klauns un dažādi tehniskie darbinieki. Db.lv bija iespēja paviesoties šova aizkulisēs un palūkoties, kā notiek gatavošanās vērienīgajai izrādei.

Papildus sarežģītajiem akrobātiskajiem trikiem, visiem aktieriem bija jāapgūst slidošanas prasmes. Interesanti, ka viens no slidošanas treneriem māksliniekiem bijis ASV dzīvojošais latvietis Ainis Lejiņš.

Lai mākslinieki būtu labā formā, viņi trenējas katru dienu. Šovā ir ļoti dažādi elementi, tāpēc katram māksliniekam pēc grafika notiek atbilstoši treniņi. Piemēram, ekstrēmie slidotāji trenējas uz hokeja slidām un ceļo ar savu personīgo trenažieru zāli. Savukārt žonglierim bija jāiemācās žonglēt arī uz slidām. Īpaši svarīgi ir arī regulāri trenēties sarežģītākiem trikiem, piemēram, kad galveno varoni Kristālu gaisā paceļ trapeces mākslinieks.

«Vienmēr ir jāparedz vairāki gājieni uz priekšu – kā šahā – un jāzina, ko darīsi tad, ja lietas nenotiks tā, kā būsi domājusi.» Tā saka Līga Ādamsone, kura kopā ar Ligitu Zilgalvi jau septīto sezonu vada kultūras un mākslas telpu Siguldas tornis, kas izveidota, rekonstruējot un jaunu dzīvi piešķirot vecajam ūdenstornim līdzās Siguldas stacijai.

Kādreiz tas sevī glabāja ūdeni tvaika lokomotīvēm, bet kopš 2009. gada – mākslas darbus un nojautu par milzu darbu un entuziasmu, kas ieguldīts, radot telpu garīgām baudām.

Sēžot torņa piektajā stāvā, uz kuru ved stāvas vītņkāpnes, pārņem miers. Uz visām debespusēm paveras skats uz Siguldu, aiz biezajiem mūriem ielas trokšņi nav dzirdami. «Te apstājas laiks – pēc izstādes, kas bija veltīta viņas 85. gadu jubilejai, teica arī Džemma Skulme,» atminas Līga. Tomēr miers ir mānīgs – stāvus zemāk ir rosība, iekārtojot nākamo izstādi. Tikai neilgu brīdi iepriekš beigusies košās modes mākslinieces Elitas Patmalnieces izstāde.