Saeimas deputātus, kas šodien devās uz izbraukuma sēdi Kuldīgā, līdz pašvaldības ēkai palīdzējuši nogādāt vietējie policisti, novēroja aģentūra LETA. Viņus pie Kuldīgas novada domes ēkas pilsētas Rātslaukumā sagaidīja vismaz 300 piketētāji.

Saeimas deputāti ieradās ar nelielu nokavēšanos, viņi pie domes ēkas tika sagaidīti ar skaļiem svilpieniem. Uzrunājot piketētājus, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) zīmīgi pārteicās. Viņas kļūmīgā uzruna «Labdien, Liepājā! Tas ir, Kuldīgā!» izpelnījās smieklus un aplausus. Barča paskaidroja, ka īsi pirms Kuldīgas saplīsis transports, ar ko deputāti devās uz Kuldīgu, un līdz Kuldīgas domes ēkai deputātus palīdzējuši nogādāt vietējie policisti.

Ar skaļiem svilpieniem pie domes ēkas tika sagaidīts arī veselības ministrs Juris Bārzdiņš (Liepājas partija/ZZS). Bārzdiņš īsā uzrunā piketa dalībniekiem uzsvēra: «Jūsu jaukajai slimnīcai ir jābūt, un tā būs! Tas ir pats galvenais.» Veselības ministram ieejot domes ēkā, piketētāji skaļi sauca «Naudu! Naudu!».

Negodīgas naudas sadales dēļ Kuldīgas slimnīca no 1. septembra pārtrauks akūto pacientu uzņemšanu slimnīcā. Par to Kuldīgas slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis jau iepriekš esot informējis Veselības ministriju, Veselības norēķinu centru (VNC) un Kuldīgas novada pašvaldību.

Kuldīgas novada pašvaldība esot neizpratnē par Veselības ministrijas plānoto 2011. gada neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) pacientu skaita samazinājumu Kuldīgas slimnīcā, zinot, ka nav iemesla prognozēt divas reizes mazāku pacientu skaitu, salīdzinot ar 2010. gadu. «Pacientus turpinām uzņemt iepriekšējā gada līmenī, turklāt vispārējais pacientu stāvoklis ir smagāks, slimības ielaistākas. Uzņemšanas nodaļai nav iespēju būtiski ierobežot stacionāro NMP pacientu skaitu, jo pacienti tiek nosūtīti uz slimnīcu ar speciālistu atzinumiem, atvesti ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigādēm vai ierodas paši traumu vai saslimšanu rezultātā,» situāciju komentē Kuldīgas slimnīcas vadītājs I.Eglītis. Arī iepriekšējos gadus Kuldīgas slimnīcā nav bijis mazāk par 5000 akūtajiem pacientiem un neesot nekāda pamata prognozēt, ka šogad viņu būs divas reizes mazāk. Neskatoties uz to, Veselības ministrija ieplānojusi apmaksāt tikai 2208 pacientu ārstēšanu. Šādu skaitu slimnīca šobrīd ir jau uzņēmusi un katrs nākamais pacients slimnīcai radīs tiešus finansiālus zaudējumus, skaidro I.Eglītis.

Lai uzlabotu kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, turpinās ES fondu programma par investīcijām ārstniecības iestāžu infrastruktūras un tehnoloģiju attīstībā. Programmas trešajā atlases kārtā projektu īstenošanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) pieejami vairāk nekā 13,4 miljoni eiro.

Ārstniecības iestādes projektu ietvaros ar ERAF līdzfinansējumu varēs veikt nepieciešamos būvdarbus, kā arī pilnveidot infrastruktūru - iegādāties medicīniskās tehnoloģijas un iekārtas, informācijas tehnoloģiju aprīkojumu, kā arī mēbeles un citu aprīkojumu telpu funkcionalitātes nodrošināšanai.

Programmas nosacījumi paredz, ka trešās atlases kārtas ietvaros projektus iesniegs 22 ārstniecības iestādes: SIA «Jūrmalas slimnīca», SIA «Kuldīgas slimnīca», SIA «Ogres rajona slimnīca», SIA «Alūksnes slimnīca», SIA «Krāslavas slimnīca», SIA «Preiļu slimnīca», SIA «Siguldas slimnīca», SIA «Tukuma slimnīca», Līvānu novada domes pašvaldības SIA «Līvānu slimnīca», SIA «Aizkraukles slimnīca», SIA «Bauskas slimnīca», SIA «Limbažu slimnīca», SIA «Ludzas medicīnas centrs», SIA «Saldus medicīnas centrs», Pašvaldības SIA «Saulkrastu slimnīca», SIA «Priekules slimnīca», SIA «Rīgas 1. slimnīca», SIA «Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca». Katrai ārstniecības iestādei pieejamo finansējuma apjomu ir noteicis Ministru kabinets.

Lielākās Kurzemes un Vidzemes slimnīcas ir sagatavojušās šonakt gaidāmajai vētra.

Kuldīgas slimnīcā šodien notikusi darbinieku apspriede, kurā diskutēts par gaidāmo vētru, pastāstīja slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis. Viņš norādīja, ka slimnīca ir gatava dažādām situācijām un ārstniecības iestādei jau ir pieredze rīcībai stiprās vētrās - viena no tām piedzīvota ap 2005.gadu, kad Kuldīgas slimnīcā vienīgajai tuvākajā apkaimē bijusi elektrība.

«Mēs īpaši par to vēju šobrīd neuztraucamies. Esam bijuši daudz draudīgākās situācijās. Ģenerators ir kārībā un viss ir nodrošināts,» uzsvēra Kuldīgas slimnīcas vadītājs.

Arī Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca ir sagatavojusies dažādiem iespējamiem vētras radītiem apgrūtinājumiem. Kā pastāstīja slimnīcas galvenā ārsta vietnieks Olafs Ķeņģis, šodien slimnīcā notikusi nodaļu vadītāju un atbildīgo dienestu pārstāvju sapulce, kurā pārrunāta rīcība vētras laikā.

Kuldīgas novada dome apstiprinājusi 2013.gada budžetu, kurā ieņēmumi ir 13,5 miljoni latu, bet izdevumi - 15,5 milj. Ls.

Tai skaitā 164 tūkstoši latu paredzēti kā līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Naudas līdzekļu atlikums gada sākumā bija 1,12 milj. Ls, naudas atlikums gada beigās pārsniedz 253,59 tūkstošus latu. Plānoti aizņēmumi 1,7 milj. Ls apjomā, savukārt atmaksājamie aizņēmumi ir 588,4 tūkst. Ls.

Kuldīgas novada pašvaldības speciālā budžeta 2013. gada ieņēmumi ir 333,8 tūkst. Ls un tikpat – izdevumi. Naudas līdzekļu atlikums kā gada sākumā, tā beigās ir 40 tūkst. Ls.

Kuldīgas novada 2013. gada budžeta prioritātes ir rekonstruēt un būvēt ielas un inženierkomunikācijas; rūpēties par iedzīvotāju labklājību, ieviešot jaunus sociālā atbalsta pasākumus; pilnveidot mācību un darba vidi skolās un bērnudārzos; attīstīt kultūras, sporta un tūrisma infrastruktūru un pasākumus; atbalstīt iedzīvotāju un uzņēmēju iniciatīvu sava novada labā.

Kuldīgas slimnīcā līdz 1.oktobrim aizvērs dzemdību nodaļu, lai ļautu mediķiem pilnvērtīgi atpūsties un vienlaikus varētu atsvaidzināt arī nodaļas fizisko vidi, informēja Kuldīgas novada pašvaldības Mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Duļbinska.

SIA «Kuldīgas slimnīca» valdes priekšsēdētājs Agris Rozenfelds pauda, ka iestādes vadības mērķis ir vēl labāka, ģimenēm draudzīgāka dzemdību nodaļa, tāpēc personālam jādod atelpa un jāveic kosmētiski uzlabojumi, lai pēc pārtraukuma nodaļa vēl labāk kalpotu savam galvenajam uzdevumam - dzemdniecībai. Rozenfelds arī atvainojas apkaimes jaunajām māmiņām par sagādātajām neērtībām.

Slimnīca par lēmumu ir informējusi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, kas Kuldīgas slimnīcas apkalpes zonā dzīvojošās sievietes, kurām sākušās dzemdības, pārvirzīs uz citām dzemdību nodaļām, norādīja slimnīcas kontrolārsts Āris Pētersons.

«Mēs esam ļoti gandarīti, ka Kuldīgas slimnīcas dzemdību nodaļas darbu novērtē un izvēlas pacienti ne tikai no dažādām vietām Kurzemē, bet arī no Latgales un citām vietām. Taču personālam ir jāatpūšas, nedrīkstam pieļaut kolēģu pārstrādāšanos un izdegšanu, jo citādi nespēsim noturēt nodaļā uzstādīto augsto kvalitātes latiņu,» pauda dzemdību nodaļas vadītāja Natālija Gailīte.

Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Ivars Eglītis un novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa šodien, 30. augustā, Veselības ministrijā (VM) tiksies ar VM valsts sekretāru Rinaldu Muciņu, lai runātu par papildu finansējumu neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai Kuldīgas slimnīcā.

I.Eglītis cer, ka saruna vainagosies panākumiem un no valdības apsolītajiem papildu 6,1 miljoniem latu veselības aprūpes nozarei ap diviem miljoniem latu atradīsies, lai visām neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcām Latvijā nodrošinātu minimālo samaksu – 171 latu par katru akūtu pacientu.

Dienas Bizness vēstīja, ka Kuldīgas slimnīca, kurai ir lokālās slimnīcas statuss, iebilst pret to, ka par vienādu manipulāciju valsts noteikusi atšķirīgu samaksu lokālajām un reģionālajām slimnīcām, kā arī pret plānoto pacientu skaitu. Piemēram, gada pirmajos piecos mēnešos Tukuma slimnīca saņēmusi tikai 54 latus par viena akūta pacienta ārstēšanu stacionārā, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība – 70, Kuldīgas slimnīca – 93, Cēsu klīnika – 119, Preiļu slimnīca – 221. Savukārt reģionālo slimnīcu grupā zemākā samaksa tikusi Jelgavas pilsētas slimnīcai – 132 lati, bet visaugstākā – Liepājas reģionālajai – 213.

Veselības ministrija (VM) plāno lūgt valdību atbalstīt iniciatīvu, kas paredz, ka valsts atmaksās tās galvotos kredītus 11 Latvijas slimnīcām, pastāstīja VM valsts sekretāre Solvita Zvidriņa.

Ja valsts galvotie kredīti tiek apmaksāti no valsts budžeta par sporta būvēm, tad to varētu darīt arī par tādām iestādēm kā slimnīcas, kas sniedz valsts nozīmes pakalpojumus, norāda Zvidriņa. Viņa pauda viedokli, ka iepriekšējie VM valsts sekretāri varēja šo situāciju sākt risināt ātrāk, tomēr acīmredzot viņi to nav izvirzījuši par prioritāti. Zvidriņa norādīja, ka psihoneiroloģiskajām slimnīcām īpaši grūti ir atmaksāt valsts galvotos aizdevumus, jo tās tikpat kā nepelna pašas, bet saņem valsts finansējumu pakalpojumu veikšanai.

Jau ziņots, ka valsts kopš 2002.gada 11 Latvijas slimnīcām galvojusi aizdevumus par vairāk nekā 200 miljoniem eiro, no kuriem slimnīcām saviem aizdevējiem vai bankām vēl jāatdod vairāk nekā 182 miljoni eiro, liecina VM apkopotā informācija. Vairāk nekā pusi no valsts galvotajiem aizdevumiem saņēmušas trīs Latvijas universitāšu slimnīcas. Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca 2007.gadā saņēmusi 66 021 000 eiro lielu aizdevumu. Līdz gadumijai Stradiņa slimnīca aizdevējam bija atmaksājusi 6 389 129 eiro. Slimnīcai kopējā summa aizdevējam FMS Wertmanagement AOR jāatmaksā līdz 2042.gadam.

Ludzas un Kuldīgas slimnīcu vajadzīgām galvotos kredītus Veselības ministrija varēs segt no Valsts zāļu aģentūras ieņēmumiem par maksas pakalpojumiem.

Atbilstoši pirmdien valdības komitejā nolemtajam, šogad SIA Kuldīgas rajona slimnīca valsts galvoto aizdevumu maksājumu nodrošināšanai tiks piešķirti 64 605 Ls, bet SIA Ludzas rajona slimnīca – 179, 5 tūkst. Ls.

Līdz 2015.gadam Kuldīgas slimnīcas aizdevuma saistību izpildei būs nepieciešami 192,7 tūkst. Ls, bet Ludzas slimnīcas aizdevuma saistību izpildei – gandrīz 3,55 milj. Ls.

Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis vadības komitejas sēdē skaidroja, ka līdz šim ministrija centusies rast iespējas segt slimnīcu kredītsaistības no budžeta līdzekļiem, taču nu šīs iespējas esot izsmeltas.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) atļāvis atsākt darbu ēdnīcai Kuldīgas rumba, kas kopš 20.jūlija bija slēgta sakarā ar pārtikas saindēšanās gadījumiem ārzemnieku vidū pasākumā Dzīres Kuldīgā, aģentūru LETA informēja PVD pārstāve Anna Joffe.

«Dienvidkurzemes pārvaldes inspektori 25.jūlijā pēc saņemtās informācijas no SIA "Kuldīgas rumba" par to, ka ir novērstas neatbilstības, veica atkārtotu pārbaudi un deva atļauju uzņēmumam atsākt darbību,» sacīja Joffe, norādot, ka administratīvās lietas izskatīšana notiks augusta pirmajā nedēļā.

Kā ziņots, pārkāpumi tika atklāti PVD inspektoru ārkārtas pārbaudes laikā pēc tam, kad vairāki ārzemnieki pēc pusdienošanas minētajā ēdnīcā bija nonākuši slimnīcā.

Saistībā ar produktiem PVD pārkāpumus neatklāja, taču virtuvē uz traukiem tika atrastas zarnu nūjiņas un stafilokoks, kuru dēļ uzņēmuma darbību uz laiku apturēja.

Valdība šodien nolēma piešķirt papildu 41,3 miljonus eiro, lai veselības nozarē nodrošinātu pakalpojumu pieejamību un nepārtrauktību, paredz valdībā šodien skatītais "Informatīvais ziņojums par ārkārtas situācijas novēršanu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībā".

Kā norāda Veselības ministrija (VM), 2022. un 2023.gadā ir pieaudzis pacientu skaits, kuri ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigādēm tika nogādāti slimnīcā. Turklāt ir mainījusies proporcija - klīniskās universitātes slimnīcās pieaug pacientu skaits, kuri paši ierodas uzņemšanas nodaļā - vidēji katru mēnesi 60% pacientu tiek nogādāti ar NMPD un 40% ierodas paši, kas liecina par ambulatoro pakalpojumu nepieejamību.

Tāpat šobrīd atsevišķos pakalpojumu veidos gaidīšanas rindas garums pārsniedz vairākus mēnešus, lai saņemtu diagnosticējošos izmeklējumus. Piemēram, lai saņemtu kodolmagnētisko rezonansi, gaidīšanas laiks vidēji ir 173 darba dienas, uz ultrasonogrāfiju - 115, bet uz doplerogrāfiju - 114 darba dienas. Garākās gaidīšanas rindas uz speciālistu konsultācijām ir gastroentroloģijā - 124 darba dienas, endokrinoloģijā - 115 darba dienas un hemotoloģijā - 104 darba dienas.

Veselības ministrija (VM) rosina stacionāro pakalpojumu sniedzējus iedalīt četros līmeņos, kā arī veidot ārstniecības iestāžu sadarbības teritorijas.

VM izstrādātais informatīvais ziņojums par veselības aprūpes sistēmas reformu paredz, ka pirmā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināti pamata profili, proti, terapija un hronisku pacientu aprūpe. Tāpat pirmā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība 24 stundas diennaktī gadījumos, kad nav apdraudēta pacienta dzīvība, turklāt šī līmeņa slimnīcās neatliekamās medicīniskās palīdzības sasniedzamība plānota līdz 60 minūtēm.

Otrā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināta darbība septiņos obligātajos profilos - terapijā, hronisku pacientu aprūpē, ķirurģijā, neiroloģijā, ginekoloģijā, grūtniecības un dzemdību profilā un pediatrijā, kā arī tiks sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība. Arī otrā līmeņa slimnīcām iedzīvotājiem būs jābūt sasniedzamām stundas laikā.

Ierobežotā budžeta finansējuma apstākļos nākamgad palielinot medicīnas darbinieku algas, pirmā prioritāte būs Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD), intervijā telekanālam LNT uzsvēra veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Ministre atgādināja, ka pašreizējais budžeta piedāvājums paredz brīvu fiskālo telpu 150 miljonu eiro apmērā, no kuriem Veselības ministrija pretendē uz 120 miljoniem eiro. Viņķele esot aptaujājusi koalīcijas partnerus par viņu gatavību novirzīt veselības aprūpei likumā ierakstītos 120 miljonus eiro, taču saņēmusi atbildi, ka partijas neatbalstītu budžetu, ja teju visus brīvos līdzekļus novirzītu tikai vienai jomai, jo arī citām ministrijām ir vajadzības.

Šādos apstākļos pašlaik tiek runāts par papildus 45 miljonu eiro novirzīšanu veselības aprūpei, bet Viņķele esot apņēmības pilna ar argumentiem pacīnīties par lielākas summas iedalīšanu. «Pilnīgi noteikti kāds algu pieaugums nozarē būs,» piebilda politiķe.

Noslēgusies klientu servisa kvalitātes uzlabošanas kampaņa Uzslavē labu servisu!, un apbalvoti uzslavētākie uzņēmumi dažādās nominācijās trīs kategorijās – «Bizness patērētājam», «Bizness biznesam» un «Valsts un pašvaldību iestādes».

Martā sabiedrība vērtēja labo klientu servisu un uzslavēja uzņēmumus un valsts, pašvaldību iestādes portālā uzslave.lv. Paralēli uzslavām norisinājās ekspertu vērtējumi, ko veica Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija. Savukārt Labsserviss.lv sadarbībā ar Dive Latvija visu martu veica klientu servisa kvalitātes pētījumu Slepenais pircējs.

Kā uzslavētākais uzņēmums B2B kategorijā apbalvots SIA Officeday Latvia.

Par sabiedrībai un vienlaikus arī uzņēmējiem draudzīgāko pašvaldību vai tās iestādi tika atzīta Siguldas pilsētas dome, savukārt nominācijā «Sabiedrībai draudzīgākā padotības/pārraudzības valsts pārvaldes iestāde» apbalvojumu saņēma Latvijas Patentu valde. Tāpat kā «Uzņēmumiem draudzīgākā padotības/pārraudzības valsts pārvaldes iestāde» nosaukta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.

Tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā aizliegta vienošanās cita starpā bijusi arī par tādiem būvobjektiem kā Rīgas pils, Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņkalnā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ēka, Liepājas cietums un citi, liecina Konkurences padomes (KP) publiskotais pilnais saraksts par lietā iesaistītajiem objektiem.

Kopumā starp 77 būvnieku kartelī pārrunātajiem objektiem ir vairāki projekti Rīgā, tostarp vairākas izglītības un kultūras iestādes. Tāpat vairāki karteļa darbībā iesaistītie objekti atrodas citās Latvijas pilsētās - Liepājā, Jelgavā, Skrundā, Ogrē, Ikšķilē, Jēkabpilī, Valmierā, Kuldīgā, Saldū, Rēzeknē, Salaspilī, Daugavpilī un Cēsīs.

Starp uzskaitītajiem būvobjektiem Latvijas pilsētās ir ne tikai izglītības iestādes, bet arī sporta centri, slimnīcas, ražotnes, parki, dzīvojamās ēkas, tirdzniecības centri un citi objekti.

Visi KP publiskotie lietā iesaistītie būvobjekti ietver VEF kultūras pili, Okupācijas muzeju, Pulka ielas muzeja krātuvi, kultūras pili "Ziemeļblāzma", Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Ogres tehnikumu, Latvijas Universitātes Akadēmisko centru Torņakalnā, Rīgas pili, Jauno Rīgas teātri, Salaspils kultūras namu "Enerģētiķis", stadionu "Daugava", Lielupes tenisa centru, Ventspils Mūzikas vidusskolu ar koncertzāli "Latvija", Lielupes vidusskolu un Jelgavas Valsts ģimnāziju.

Latvijas zāļu ražošanas uzņēmums AS “Olpha”, godinot Latvijas ārstu izcilo darbu un ieguldījumu medicīnā, Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) rīkotās “Gada balva medicīnā” ietvaros, pasniedza divas speciālbalvas nozares vadošajiem speciālistiem.

“Olpha” apbalvojumu “Iedvesma” saņēma profesors Māris Taube par nozīmīgu ieguldījumu psihiatrijas nozares izaugsmes veicināšanā un neatsveramo ieguldījumu sabiedrības mentālās veselības labā. Gada balvu medicīnā “Iedvesma” saņēma arī profesors Oskars Kalējs par izcilu ieguldījumu kardioloģijas un aritmoloģijas attīstībā Latvijā, kas ļauj būtiski uzlabot pacientu dzīves kvalitāti, ieviešot modernas ārstēšanas metodes un tehnoloģijas.

Zāļu ražotājs “Olpha” jau 50 gadus nodrošina inovatīvus un augstas kvalitātes farmācijas risinājumus, rūpējoties par sabiedrības veselību, un ir ilggadējs “Gada balva medicīnā” atbalstītājs. “Ar speciālbalvu “Iedvesma” vēlamies godināt ārstus, kuri ar savu darbu un zināšanām sniedz nozīmīgu pienesumu ne tikai pacientu dzīves kvalitātes uzlabošanā, bet arī visas medicīnas nozares attīstībā. Šī gada laureāti ir lieliski sava aroda meistari un nozares profesionāļi, kas ar savu izcilo darbu un piemēru iedvesmo kolēģus, jaunos nozares speciālistus un nākamo ārstu paaudzi turpināt virzīties uz priekšu un sasniegt augstākus mērķus visas sabiedrības veselības veicināšanā,” uzsver AS “Olpha” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Neatkarīgi no funkcionālās nozīmes būves Kurzemē šogad izceļas ar savdabīgu vizuālo risinājumu.

Noteikt 2013.gada nozīmīgāko būvobjektu Latvijas rietumdaļā būtu grūti, jo bez Eiropas līdzfinansējuma būvētie objekti ir nelieli vai specifiski, savukārt ES nauda izmantota ārkārtīgi daudzveidīgi. Tomēr viena kopīga tendence ir – neatkarīgi no tā, vai tapusi jauna ražošanas ēka, ceļu infrastruktūras objekts, inženierbūve vai kultūras celtne, domāts par estētisku vizuālo risinājumu. Pilsētās galvenokārt būvēti sabiedriski objekti un attīstīta infrastruktūra ar ES struktūrfondu palīdzību, pašvaldība kā pasūtītājs ir bijis nozīmīgs spēlētājs. Arī lauku apvidos ES finansējums joprojām ir būvniecības vilcējspēks. Pēdējos gados arvien biežāk būvniecības pieteikumos parādās nelielas ražotnes. Gada nogales iezīme Zolitūdes traģēdijas kontekstā – visās būvvaldēs tiek pārskatīti projekti, inspicēti būvobjekti, meklēti jauni risinājumi drošības garantijām.

Latvijas medicīnā izsludina ārkārtas situāValsts operatīvā medicīniskā komisija ceturtdien nolēmusi Latvijas medicīnas nozarē izsludināt ārkārtas situāciju, apstiprināja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Tas nozīmē, ka ārstniecības iestādes būs pilnvarotas brīvāk rīkoties ar saviem resursiem, lai sniegtu palīdzību gan Covid-19, gan neatliekamajiem pacientiem ar citām saslimšanām.

Veselības ministrijā iepriekš skaidroja, ka ārkārtas situācija medicīnā uztverama kā pēdējais signāls sabiedrībai, ka situācija ārstniecības iestādēs ir ļoti sarežģīta, un ir nepieciešams ikviena atbalsts cīņā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu.

Ārkārtējo situāciju medicīnā izsludina gadījumos, ja tūlītēji pieejamo medicīnisko resursu apjoms neatbilst esošajam vai prognozējamam cietušo vai saslimušo skaitam.

Sīkāka informācija izsludināto ārkārtas situāciju medicīnā tiks sniegta īpaši sasauktā preses konferencē ceturtdien plkst.13 Tajā piedalīsies veselības ministrs Pavļuts, Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis, profesors Haralds Plaudis un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Ilze Kreicberga.

Par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) panākumiem starptautiskajā augstskolu reitingā, zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, kā arī jauno augstskolu pārvaldības sistēmu laikrakstā Diena Rolanda Pētersona saruna ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.

Kā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šobrīd ir ar vakcināciju – cik liels procents studentu un mācībspēku ir vakcinējušies? Vai tiešām no 11. oktobra iespējams pilnīgi droši atjaunot klātienes studijas?

RSU šobrīd mācās ap 9300 studentiem deviņās fakultātēs. Sešas no tām ir saistītas ar veselības aprūpi un medicīnu – tur Covid droši (pārslimojuši vai vakcinēti un saņēmuši QR kodu) ir vairāk nekā 98% studējošo. Pārējās trīs fakultātēs šobrīd notiek uzskaite. Tā kā mums visaktuālākie bija topošie mediķi, jo viņiem jādodas praksēs ārstniecības iestādēs, kur ir ļoti stingri noteikumi, viņi savas anketas aizpildīja pirmie. Tas attiecas arī uz pirmajiem kursiem un ārvalstu studentiem.

Mūsdienās arvien populārāka paliek ortomolekulārā medicīna, kuras pieeja veselības uzlabošanā un slimību ārstēšanā ir izmantot optimālu uzturvielu daudzumu, kas ir nepieciešams katram indivīdam atsevišķi. Šī medicīnas nozare balstās uz uzskatu, ka pareizi izvēlēts uzturvielu daudzums var atjaunot ķermeņa optimālo funkcionalitāti un līdzsvaru. Orthomol GmbH ražotā produkcija tiek ražota pamatojoties tieši uz šo pieeju.

Kas ir Orthomol?

Orthomol GmbH ir viens no lielākajiem ortomolekulāro uzturvielu kombināciju ražotājiem Eiropā. Kompleksās uzņēmuma produktu līnijas nodrošina nepieciešamos vitamīnus, minerālvielas un antioksidantus, lai veicinātu vispārēju veselību un labklājību. Produktu sortiments tiek izmantots dažādu veselības jomu uzlabošanā, sākot no imunitātes stiprināšanas līdz enerģijas līmeņa palielināšanai.

Latvijā Orthomol oficiālais pārstāvis ir SIA “M. A. Sales & Marketing”. Kopš dibināšanas Latvijā 2005. gadā, uzņēmums ir sekojis savai sākotnējai vīzijai - veidot partnerattiecības ar ražotājiem, kas specializējas augstas kvalitātes produktu izstrādē, tostarp uztura bagātinātāju un medicīnas preču ražošanā. Šī pieeja ir ļāvusi iepazīstināt Latvijas tirgu ar Orthomol produktiem un tie jau ir iecienīti šeit jau vairāk kā 15 gadus. Pašlaik Orthomol produkti ir pieejami vadošajās aptiekās un specializētajos interneta veikalos, kā arī InternetAptieka.lv vietnē. No 2021. gada uzņēmums ir paplašinājis savu darbību, piedāvājot plašu produktu klāstu arī Igaunijā.

Augsto un intelektuālo tehnoloģiju līgumražotājas SIA Hanzas elektronika cenšas diversificēt ne tikai klientus, bet arī ražošanas sektorus, lai izvairītos no kāda sektora sabrukuma. Patlaban uzņēmums attīsta divus jaunus virzienus - militāro un medicīnas elektroniku, intervijā aģentūrai LETA atzina Hanzas elektronikas valdes priekšsēdētājs Ilmārs Osmanis.

«Ļoti stabils un perspektīvs šķiet industriālais bloks, šajā tirgū notiek konstants elektronikas lietošanas pieaugums, ar katru gadu arvien plašākā iekārtu spektrā un lielākā apjomā izmanto elektroniku. Piemēram, mūsdienu automašīnās jau puse no cenas ir elektronika. Arī telekomunikāciju sektors ir perspektīvs - cik daudz ir lietotāju, cik infrastruktūras nepieciešams. Protams, šajā nozarē ir plīsuši dažādi burbuļi, taču kopējā tendence ir apjomiem pieaugt. Šī nozare tagad ir viens no galvenajiem vilcējiem,» sacīja Osmanis.

Uzņēmējs norādīja, ka iezīmēti arī divi jauni virzieni. Viens no tiem ir medicīna, kurā jau ir sākts darbs. Otrs virziens ir aizsardzības joma jeb militāra pielietojuma produkcija.

Šobrīd Latvijā ir pieejams plašs klāsts dažādu moderno medicīnisko tehnoloģiju, taču trūkst kvalificētu speciālistu, kas šos tehniskos risinājumus spētu pareizi pielietot.

Galvenā problēma šajā gadījumā neslēpjas tehnoloģiju pieejamībā, bet gan iespējās tās pareizi integrēt veselības sistēmas aprūpē, norāda Jānis Kļoviņš, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs.

Viņš uzsver, ka šobrīd primāri būtu jādomā nevis par papildu atbalstu tehnoloģijām, bet gan ieguldījumiem izglītībā un zinātnē, tādējādi paplašinot to speciālistu loku, kas varētu ar šiem risinājumiem strādāt.

Trūkst finansējuma

Pašlaik mums ir pieejamas ļoti attīstītas tehnoloģijas, piemēram, diagnostikas jomā, kā rezultātā mēs varam veikt ļoti precīzu vēža diagnostiku un noteikt, kādi medikamenti konkrētajam pacientam ir jālieto, taču jāņem vērā, ka tālākā ārstēšana pacientiem izmaksā ļoti dārgi, skaidro J. Kļoviņš.

Uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai un mazinoties stacionēto Covid-19 pacientu skaitam slimnīcās, Valsts operatīvā medicīniskā komisija (VOMK) trešdien nolēma atcelt pērn decembrī izsludināto ārkārtējo stāvokli medicīnā, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas (VM) Komunikācijas nodaļas preses sekretāre Sintija Gulbe.

Pēc viņas sacītā, vienlaikus tika noteikti kritēriji, saskaņā ar kuriem nepieciešamības gadījumā var pieņemt lēmumu ārkārtējo stāvokli nozarē atjaunot. Ārkārtējais stāvoklis medicīnā tiek atcelts no 1.jūlija.

Strauji pieaugot Covid-19 izplatībai un stacionēto cilvēku skaitam slimnīcās, ārkārtējais stāvoklis medicīnā Latvijā tika izsludināts 2020.gada decembra sākumā. Ārkārtējo stāvokli medicīnā izsludina gadījumos, ja tūlītēji pieejamo medicīnisko resursu apjoms neatbilst esošajam vai prognozējamam cietušo vai saslimušo skaitam, pilnvarojot ārstniecības iestādes brīvāk rīkoties ar saviem resursiem, lai sniegtu palīdzību gan Covid-19, gan neatliekamajiem pacientiem ar citām saslimšanām.

Konkursā Latvijas Būvniecības Gada balva 2016 saņemti 88 pieteikumi, pārstāvot visdažādāko būvju tipoloģiju un aptverot visu Latviju, kā arī Zviedriju, Igauniju un Krieviju, kur Latvijas pilsoņi piedalījušies objektu tapšanā, informē konkursa organizatori.

Konkursam pieteiktas skolas un baznīcas, poligona infrastruktūra un pirts, betona un koka tilti, lielas sabiedriskas ēkas un privātmājas, daudzdzīvokļu ēkas un infrastruktūras risinājumi, sporta halles un cietums, lidostas terminālis un bērnudārzs, koka ēkas un publiskās ārtelpas objekti, ražotnes un muzeju ēkas, pils un slimnīca. Tie ir objekti no Latvijas – Rīgas, Rīgas rajona, Mārupes, Embūtes, Kuldīgas, Bauskas, Ķekavas, Kocēnu novada, Jūrmalas, Jelgavas un Jelgavas rajona, Ādažiem, Olaines, Nīcas, Dundagas, Madonas novada, Turaidas, Tadenavas, Tukuma, Ventspils, Alūksnes, Kazdangas, Ludzas, kā arī Latvijas pilsoņu būvēti vai pasūtīti objekti Zviedrijā, Igaunijā, Krievijā.