Jaunākais izdevums

Latvijas banku sektors šogad pirmajā pusgadā strādāja ar peļņu 350,312 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2023.gada pirmajos sešos mēnešos veidoja 574,84 miljonus eiro, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā 2022.gada pirmajā pusgadā, kamēr procentu izdevumi bija 64,133 miljonu eiro apmērā, kas arī ir pieaugums 2,2 reizes.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi šogad pirmajā pusgadā bija 168,42 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,6% vairāk nekā 2022.gada pirmajā pusgadā, bet banku komisijas naudas izdevumi pieauga par 8,1% - līdz 48,976 miljoniem eiro.

2023.gada jūnija beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 27,234 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,7% jeb 470,336 miljoniem eiro mazāk nekā 2022.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 27,705 miljardus eiro.

Banku izsniegto kredītu apmērs nebanku klientiem šogad jūnija beigās bija 15,622 miljardi eiro, kas ir par 0,3% jeb 40,68 miljoniem eiro mazāk nekā 2022.gada beigās.

Tostarp iekšzemes klientiem izsniegto aizdevumu apmērs jūnija beigās veidoja 13,181 miljardu eiro, kas ir par 0,3% jeb 34,666 miljoniem eiro vairāk nekā pagājušā gada beigās.

Iekšzemes mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu apmērs jūnija beigās veidoja 6,084 miljardus eiro, kas ir par 1,5% jeb 92,666 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada beigās, bet iekšzemes nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu apmērs veidoja 6,23 miljardus eiro, kas ir kritums par 1,9% jeb 121,772 miljoniem eiro, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem aizdevumos izsniegti 3,526 miljardi eiro, kas ir par 1,4% jeb 48,413 miljoniem eiro vairāk nekā pagājušā gada beigās.

Savukārt noguldījumos bankas jūnija beigās bija piesaistījušas 22,448 miljardus eiro, kas ir par 2,8% jeb 656,851 miljonu eiro mazāk nekā 2022.gada beigās.

Tostarp iekšzemes klientu noguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2022.gada beigām sarucis par 4,1% jeb 791,225 miljoniem eiro un jūnija beigās bija 18,745 miljardi eiro.

Iekšzemes mājsaimniecību noguldījumu apmērs pirmajā pusgadā samazinājies par 1,1% jeb 109,179 miljoniem eiro, šogad jūnija beigās veidojot 10,233 miljardus eiro, bet iekšzemes nefinanšu sabiedrību noguldījumu apmērs sarucis par 0,5% jeb 34,209 miljoniem eiro, veidojot 6,979 miljardus eiro.

Latvijas Bankas dati arī liecina, ka piecu lielāko banku tirgus daļa aktīvos 2023.gada jūnija beigās bija 89,08% (2022.gada beigās - 88,8%), kredītos nebanku klientiem - 89,62% (90,18%), bet nebanku klientu noguldījumos - 90,35% (89,88%).

2022.gada pirmajā pusgadā banku sektora kopējā peļņa bija 132,526 miljoni eiro, bet pagājušajā gadā kopumā - 321,718 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankām piemērotais UIN režīms nodrošinātu stabilus budžeta ieņēmumus ilgtermiņā

LETA, 28.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atšķirībā no banku virspeļņas solidaritātes maksājuma, kas ir terminēts laikā un nodrošinātu ienākumus tikai pāris gadus, Finanšu ministrijas (FM) piedāvātais īpašais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīms ir ilgtspējīgāks un nodrošinātu stabilus budžeta ieņēmumus ilgtermiņā, uzskata finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs skaidro, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes īstenotās procentu likmju celšanas mērķis ir iegrožot inflāciju, tādējādi bremzējot ekonomisko aktivitāti. Latvijā inflācija beidzot sāk mazināties, gada inflācijai jūlijā sasniedzot 6,4%. Tā ir zemākā inflācija kopš 2021.gada beigām, un gada nogalē tā prognozēta 2-3% apmērā.

Tomēr tam ir blakus efekts - straujš banku peļņas kāpums, atzīst Ašeradens. Lai gan tā nav tikai Latvijai unikāla situācija, Ašeradena ieskatā skaidri redzams vietējo banku nespēja naudas cenas pieaugumu novadīt līdz noguldītājiem. Līdz ar to banku ievērojami lielāka peļņa tiek gūta, ļaujot kredītu likmēm augt straujāk par noguldījumu likmēm, nevis aktīvi kreditējot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tautsaimniecības kreditēšanai jākļūst par valdības politikas prioritāti

Linda Matisone, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja, (Apvienotais saraksts), 02.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai jārīkojas, lai veicinātu pilnvērtīgu banku iesaisti Latvijas ekonomikā. Kā valdības prioritāti nepieciešams aktualizēt tautsaimniecības kreditēšanu, kontu atvēršanu vietējiem uzņēmējiem un investoriem un lielo banku pakalpojumu maksas pārskatīšanu mazināšanas virzienā, lai šajā jomā varam konkurēt Baltijā, jo bez šo jautājumu sakārtošanas nekāda ekonomiskā transformācija nebūs iespējama.

Situācija tautsaimniecībā ir ačgārna - banku peļņa palielinās, bet ekonomika buksē. Valdībai steidzami jāsper konkrēti soļi neapmierinošās situācijas risināšanā, piemēram, mazinot “kapitālā remonta” laikā ieviestās banku policejiskās funkcijas, mazinot no 100% uz 50% kreditēšanas noteikto slieksni pret banku pašu kapitālu, piesaistot jaunus tirgus spēlētājus, lai palielinātu konkurenci banku sektorā, vai ieviešot terminēta banku virspeļņas nodokli konkrētu nosacījumu neizpildes gadījumā.

Banku sektors pēc “kapitālā remonta” joprojām atgādina iestādes ar policejiskām funkcijām, kas traucē uzņēmējiem attīstīties. Uzņēmējiem un potenciāliem investoriem ir lielas grūtības atvērt kontus Latvijas bankās, tādejādi tie aizplūst uz kaimiņu bankām Lietuvā un Igaunijā, palīdzot sildīt kaimiņu ekonomiku, kamēr paši Latvijā arvien dziļāk atpaliekam. Šos jautājumus nebūs iespējams veiksmīgi atrisināt bez akcentu maiņas Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadības īstenotajā politikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku kapitāls ļauj pārziemot ekonomikas lejupslīdē; kapitāla atdeve jāvērtē ilgākā laika posmā

Sanita Bajāre, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja, 09.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salnas maija sākumā nav nekas neparasts, tomēr neviens precīzi nezina, kad tās gaidāmas un cik ilgi turpināsies. Straujās temperatūras svārstības pavasara laikā var salīdzināt ar norisēm ekonomikā, kuras dēvējam par cikliem. Ir kāds lielāks attīstības cikls (gadalaiku maiņa), kura ietvaros notiek pamanāmas svārstības (salnas).

Lielāka attīstības cikla beigu posms bija, piemēram, 2008. gads, kam pamazām sekoja ekonomikas “pavasaris”, un tagad, visticamāk, esam šī lielākā attīstības cikla beigu posmā. Ir prātīgi tam sagatavoties laikus – veselīgs banku kapitāls ir viens no stabilizējošiem mehānismiem, kas ļauj finanšu nozarei ne tikai pasargāt sevi, bet stabilizēt ekonomiku tad, kad atrodamies krīzes vai recesijas posmos.

Vēsturiskā pieredze un ekonomikas cikla ietekme

Bankas ir organiska ekonomisko norišu daļa, tās savu darbību plāno ekonomikas ciklu ietvaros un ņem vērā vēsturisko pieredzi konkrētajā valstī. Augšupejas laikos bankas nodrošina labāku kapitāla atdevi zinot, ka vēlāk sekos ekonomikas “ziemas” periods. Apzinoties arī to, ka ik pa laikam var gadīties kādi negaidīti pavērsieni. Lai pārziemotu, ir pienācīgi jāsagatavojas, tāpēc spekulēt par to, ka bankas “pelna pārāk daudz” ir visai tuvredzīgs skats divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas ir vērtējums neredzot to, kādā attīstības cikla posmā šobrīd ir ekonomika un, otrkārt, tas nozīmē, ka bankas ar mazu peļņu vai zaudējumiem un plānu kapitāla kārtiņu kļūtu par vājiem, ātri nosalstošiem “stādiem” negaidītu salnu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nepareizās "zāles" senai ekonomikas kaitei

Sanita Bajāre, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja, 23.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvijas ekonomika un cilvēku labklājība atpaliek no mūsu kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem, skaidrs, – ir vainīgas bankas. Ja Latvijā ir par maz labi atalgotu darba vietu, – vainīgas bankas. Jo tās, lūk, nefinansē jaunu uzņēmumu rašanos. Ja kāds ar sliktu kredītvēsturi vai apšaubāmas izcelsmes ienākumiem nevar paņemt kredītu, – vainīgas bankas.

Šāda viedokļu “ainava” pēdējo mēnešu laikā veidojas (tiek veidota?) par un ap Latvijā strādājošajām bankām. Sabiedrība tiek “nogatavināta” jauna nodokļa ieviešanai banku nozarē, jo eirozonā īstenotās monetārās politikas dēļ, kas vērsta uz inflācijas mazināšanu, bankas nu pelna par daudz. Bet nākamajā budžetā jau tagad zināms - robu gana daudz.

Regulāra banku piesaukšana dažādos kontekstos apliecina to, cik nozīmīga ir finanšu sistēma valsts ekonomikas funkcionēšanā un attīstībā. Bankas to apzinās un labi saprot gan privātpersonu situāciju, kurām jāsaskaras ar inflācijas ierobežošanas sekām – pieaugošām kredītlikmēm, gan arī uzņēmējus, kuru vēlmi un spēju aizņemties ietekmē daudzi neskaidri jautājumi – no kara izraisītas nestabilitātes līdz energoresursu krīzei un jaunu tirgu meklējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku spēja kreditēt un uzņēmumu spēja aizņemties pēdējo piecu gadu laikā ir augusi, liecina jaunākā Finanšu nozares asociācijas (FNA) Kreditēšanas indeksa dati. Tiesa gan, kreditēšanas potenciāls pagaidām neīstenojas praksē, atzīst pati asociācija.

Tādēļ, lai arī kreditēšanas apjoms pēdējos gados pieaug, straujāku attīstību šajā ziņā ierobežojot uzņēmēju izteiktā piesardzība savu investīciju finansēšanā un fakts, ka banku riska apetīti negatīvi ietekmē lielais ēnu ekonomikas īpatsvars, kā arī uzņēmumu reputācijas izaicinājumi.

FNA apkopotie dati indeksu izteiksmē liecina, ka banku vēlme kreditēt pieaug, kur pērn tā sasniegusi 116 indeksa punktus. Turklāt šajā indeksā viens no lielākajiem kāpumiem sasniegts banku spējai, lai gan tā atpaliek no to vēlmes piešķirt kredītus, kur šajā pozīcijā indekss audzis no 100 līdz 155. To veicinājis fakts, ka pieaug brīvo līdzekļu pieejamība bankās, samazinās kredītu atmaksu kavējumu īpatsvars un izsniegto aizdevumu attiecība pret noguldījumiem pēdējo gadu laikā nepārsniedz aptuveni divas trešdaļas. Savukārt pašu uzņēmumu spēja aizņemties kopš 2018. gada ir augusi par 30% un 2022. gadā sasniedza 130 indeksa punktus. To veicinājusi līdzšinējā ekonomikas izaugsme, kā arī uzņēmumu uzkrātā kapitāla apjoma kāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Banku kredītportfeli uzņēmumiem ir iespēja palielināt par diviem miljardiem eiro

LETA, 13.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir iespēja par diviem miljardiem eiro palielināt banku kredītportfeli uzņēmumiem, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Anete Beņķe, Kārlis Vilerts un Konstantīns Beņkovskis.

Ekonomisti norāda, ka Latvijā ir aptuveni 170 000 uzņēmumu, tomēr banku kredītus saņēmusi tikai maza daļa no tiem - aptuveni 10 000, bet, ja iekļauj līzingu, tad apmēram 20 000.

Pēc ekonomistu minētā, atbilde uz jautājumu, kāpēc pārliecinoši lielākajai daļai uzņēmumu nav banku kredītu, var būt saistīta gan ar uzņēmumu vēlmi un finansiālo spēju aizņemties, gan arī ar banku vēlmi tiem aizdot.

Ja par uzņēmumu vēlmi aizņemties un banku vēlmi tiem aizdot izdarīt datos balstītus secinājumus ir visai sarežģīti, tad uzņēmumu finansiālo spēju aizņemties izteikt skaitļos ir daudz vienkāršāk, norāda ekonomisti. Viens variants ir, izmantojot samērā vienkāršu dedukcijas metodi, atlasīt tos uzņēmumus, kuri ar lielu varbūtību nevarētu saņemt banku kredītus. Skatoties uz tiem, kas paliek pāri, tiek sniegta netieša atbilde uz jautājumu, cik vēl Latvijā ir kreditējamu uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredītu sasaiste ar Euribor nevar tikt uzskatīta par negodīgu uzņēmējdarbību, un sasaistes ar Euribor pārtraukšana peļņas normalizēšanas un kreditēšanas veicināšanas nolūkos nav optimāls un ilgtspējīgs risinājums šo mērķu sasniegšanai, skaidro Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas Banka uzskata, ka kredītu sasaistes ar Euribor pārtraukšana radītu jautājumus par alternatīvu kredītu cenošanai (vai šī alternatīva būtu uzņēmumiem un mājsaimniecībām izdevīgāka), iespējamiem juridiskiem risinājumiem esošo kredītu līgumu pārskatīšanai, kā arī, cik lielā mērā tiktu kavēta monetārās politikas transmisija.

Hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro Euribor procentu likmi 

Hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro arī Euribor procentu likmi, tādējādi atsevišķas...

Tomēr, ņemot vērā citu valstu pieredzi, bankām nepieciešams aktīvāk piedāvāt klientiem aizdevumu produktus ar fiksētām procentu likmēm, uzsver Latvijas Banka. Vienlaikus bankām ir iespēja, nepārtraucot kredītu likmju sasaisti ar Euribor, piedāvāt saviem klientiem uz noteiktu laiku samazināt vai atcelt aizdevuma likmes fiksēto daļu.

Tāpat arī banku finansējuma izmaksām - Latvijas gadījumā lielākoties depozītu procentiem - būtu jāpieaug kopā ar Euribor likmi, tomēr praksē vājas konkurences apstākļos tas notiek ļoti lēni, atzīst Latvijas Banka. Līdz ar to kredītu likmēm pieaugot teju proporcionāli Euribor likmei, bet noguldījumu likmēm augot krietni lēnāk, būtiski palielinās banku neto procentu ienākumi.

Līdz ar to problēma ir nevis kredītu sasaistē ar Euribor likmi, bet vājajā banku konkurencē, uzsver Latvijas Bankas pārstāvji, norādot, ka Latvijā ir ļoti ierobežotas iespējas uzņēmumiem un mājsaimniecībām fiksēt kredītu likmi uz ilgāku termiņu nekā gadu ar pievilcīgiem nosacījumiem (garāka termiņa Euribor vai kādu citu objektīvu naudas cenu atspoguļojošu likmi), kas ļautu kredītņēmējus pasargāt no procentu likmju svārstībām.

Latvijas Bankas pārstāvji skaidro, ka Euribor ir viens no indikatoriem "naudas cenai". Savukārt "naudas cena" ir svarīgs finanšu sistēmas stūrakmens, kas nodrošina monetārās politikas lēmumu nonākšanu līdz bankām, nefinanšu uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Euribor kā references likme kredītu procentu noteikšanai kredītlīgumos tiek izmantota daudzās valstīs, tomēr valstu starpā atšķiras prakse attiecībā uz likmes fiksācijas periodiem un fiksēto likmju īpatsvaru banku kredītu portfeļos. Latvijas gadījumā kredītiestāžu izsniegtie aizdevumi galvenokārt ir saistīti ar īstermiņa (galvenokārt trīs vai sešu mēnešu) Euribor likmi.

Latvijā sešu mēnešu Euribor likme tiek piemērota 61,8% mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem un 39,5% uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem. Savukārt trīs mēnešu Euribor likmes tiek piemērotas 22,8% mājsaimniecību kredītiem un 49% uzņēmumu kredītiem.

Savukārt Finanšu nozares asociācijas pārstāvji pavēstīja, ka Euribor ir ar Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem regulēts un noteikts indekss, ko izmanto, lai novērtētu naudas cenu tirgū. Euribor izmantošana ir atbilstoša ne tikai likumiem un ES tiesību aktiem, bet arī ilggadējai Latvijas pieredzei, un tā izmantošanu nosaka katras personas un kredītiestādes līgums. Bankas nepiemēro Euribor patvaļīgi, bet tikai saskaņā ar likumiem un līgumiem.

Dažkārt personas, kurām nav nācies saskarties ar banku darbību, neizprot Euribor jēgu, atzīst asociācijas pārstāvji. Pirmkārt, Euribor nosaka pēc noteiktas metodoloģijas, un tas nav unikāls tikai Latvijai. Otrkārt, kad banka aizdod naudu kredītņēmējam, tā pati aizņemas naudu no depozītiem vai ārējos tirgos.

Ja naudu kredītņēmējam, piemēram, aizdod uz 15 gadiem, tad banka pati bieži vien aizņemas to uz īsāku termiņu, un kredīta laikā pati pārfinansējas, iespējams, pat vairākas reizes. Līdz ar to Euribor likme atspoguļo tā brīža naudas cenu starpbanku tirgū. Euribor nav tikai bankas peļņa, jo tā ir arī cena, lai atmaksātu bankas kreditoriem viņu aizdoto naudu par noteiktiem procentiem.

Katrā valstī, ņemot vērā tās specifiku, ir raksturīgas mainīgās procentu likmes kredītiem vai citi modeļi - pilnīgi fiksēta, fiksēta, bet ar pārskatīšanu ik pēc noteikta laika utt. Ņemot vērā finansēšanas modeli, Latvijā līdz šim raksturīgas mainīgās procentu likmes, kas patērētājiem lielāko daļu laika bija ļoti izdevīgas.

Ja šobrīd tiktu izmantota fiksētā likme, tā noteikti būtu tikpat liela vai pat lielāka, norāda Finanšu nozares asociācijas pārstāvji. ECB likmju celšana ietekmē arī Euribor, un Euribor ierobežošana varētu būt pretrunā ar ECB lēmumu mērķi. Vienlaikus Latvijas likumdevējs nevar tāpat vien ar likumu ierobežot procentu likmes. Tas nozīmētu to, ka likumdevējs varētu regulēt arī cenas veikalā jebkurai precei, kas bija raksturīgi plānveida ekonomikas apstākļos, uzsver Finanšu asociācijas pārstāvji.

Jau ziņots, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) iepriekš sacīja, ka hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro arī Euribor procentu likmi, tādējādi atsevišķas bankas gūst hiperpeļņu.

Vaicāts par banku gūto peļņu pirmajā pusgadā, Reirs vēra uzmanību, ka Euribor procentu likmes piemērošana pašlaik nav pamatota, jo tagad bankām pašām ir sava nauda un tām par klientiem aizdoto naudu nav jāmaksā šī Euribor likme Eiropas Centrālajai bankai (ECB).

Tās bankas, kuras hipotekārajiem kredītiem papildu saviem noteiktajiem procentiem vēl piemēro arī Euribor procentu likmi, faktiski nodarbojas ar negodīgu uzņēmējdarbību, kritiski pašreizējo situāciju raksturo Saeimas Budžeta komisijas vadītājs.

Tāpēc būtu jāmeklē veids, kā pasargāt hipotekāro kredītu ņēmējus, ierobežojot Euribor piemērošanu, akcentēja politiķis. Reirs piebilda, ka brīvā tirgū katra banka var piedāvāt jebkuru procentu likmi, bet tad, lai attiecīgās bankas nevis slēpjas aiz Euribor, bet gan nosauc to īstajos vārdos -, ka piemēro procentu likmi hiperpeļņas gūšanai.

Taujāts par nodokļa jeb papildu maksājuma uzlikšanu banku virspeļņai, Reirs tam pauž atbalstu un uzskata ienākumi no šāda banku maksājuma būtu jānovirza tieši hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam.

Reizē Budžeta komisijas vadītājs uzsvēra, ka gan jautājumā par nodokli banku virspeļņai, gan par Euribor piemērošanas ierobežošanu priekšlikumiem jānāk no izpildvaras. Reirs apstiprinoši atbildēja, ka priekšlikumiem jānāk no Finanšu ministrijas sadarbībā ar Latvijas Banku un Euribor likmes jautājumā, ja nepieciešams, piesaistot arī kādu citu regulējošo institūciju.

Reizē citādāka pieeja jāattiecina uz tām bankām, kuras neizmanto Euribor likmi hiperpeļņas gūšanai no kredītu ņēmējiem. Jārīkojas tā, lai šīs bankas neciestu negodprātīgo banku dēļ, piebilda politiķis.

Saistībā ar Euribor likmi Reirs skaidroja, ka tās piemērošana kredītiem iepriekš izveidojušies vēsturiski, kad savulaik tā bija naudas cena, ko bankas maksāja par līdzekļu aizņemšanos no ECB. Savukārt tagad bankām pašām ir sava nauda, tā nav jāaizņemas no ECB, tāpēc arī Euribor piemērošana hipotekārajiem kredītiem ir nepamatota, skaidroja Reirs.

Politiķis uzsvēra, ka risinājumu piedāvājumam jānāk no izpildvaras atbilstoši varas atzaru dalījumam. Daudz problēmas rodas no tā, ka viens varas atzars nepamatoti iemaisās otra atzara pilnvarās, kam jau iepriekš uzmanību vērsusi Satversmes tiesa, atzīmēja Budžeta komisijas vadītājs.

Kā ziņots, Latvijas monetārās finanšu iestādes, galvenokārt bankas, šogad pirmajos sešos mēnešos strādāja ar 335,9 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"No rīta man rodas ideja, pa dienu to apspriežu ar kolēģiem, un nākamajā rītā jau esam gatavi to īstenot. Ik dienas mājās braucu apmierināts, jo apzinos, ka strādāju rezultatīvi."

Retums vadītāju var lepoties ar tādu rīcības brīvību un efektivitāti.Tieši šie faktori veido Roberta Šepfa, LPB Bank valdes priekšsēdētāja darbadienas gaitas tādas, lai darbs sagādātu prieku un veselīgu azartu.

Ar viņu aprunājāmies par to, kāpēc mazajām bankām ir būtiskas konkurences priekšrocības – ja tās izvēlas pareizo biznesa modeli, kā arī par to, kas šobrīd notiek Latvijas banku sektorā.

Tik tikko pēc pandēmijas likās, ka mums vairs nav no kā baidīties. Taču 2022. gads parādīja, ka var būt arī citi satricinājumi, kas var spēcīgi ietekmēt globālo tirgu: Krievijas uzbrukums Ukrainai, enerģētikas krīze, inflācijas pieaugums. Kā šie notikumi ietekmēja LPB Bank darbību?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijas valdība apstiprinājusi virspeļņas nodokļa ieviešanu bankām 40% apmērā.

Premjerministres Džordžas Meloni vadītā labējo spēku veidotā valdība banku virspeļņas nodokļa ieviešanu apstiprināja pirmdienas vakarā, un vicepremjers Mateo Salvīni sociālajā tīklā "X", kas agrāk bija pazīstams kā "Twitter", norādīja, ka valdība izmantos "daļu no banku miljardiem lielās peļņas, lai palīdzētu ģimenēm un uzņēmumiem, kurus skāris procentu likmju kāpums".

Itālijas parlamentam divu mēnešu laikā ir jāapstiprina valdības lēmums, lai tas stātos spēkā. Tomēr izskatīšanas parlamentā laikā iespējamas būtiskas izmaiņas likuma formulējumā.

Paredzēts, ka nodoklis būs spēkā vienu gadu.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenotā procentu likmju celšana, kuras mērķis ir iegrožot inflāciju, rada strauju banku peļņas kāpumu, jo pieaug mājsaimniecību un uzņēmumu kredītu procentu maksājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Blata bizness, pārdales domāšana un atbilstības fabrikas

Ģirts Rungainis, investīciju baņķieris, “Prudentia” dibinātājs un padomes loceklis, 31.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiksā politiķu ideja par papildus nodokli finanšu sistēmai ir vienkārša kā reizrēķins un saprotama ir tās reibinošā burvība, taču pamatu pamatos tā ir kļūdaina un ilgtermiņā – bīstama. Tā “sit” pa lielāko un vērtīgāko Latvijas attīstības dzinējspēku – jaunajiem uzņēmējiem, jo demonstrē, ka tā saucamā “pārdales ekonomika” aizvien vēl ir un būs dienas kārtībā.

Saprotu, ka mani kā uzņēmēju caur banku sistēmu agri vai vēlu sasniegs visas šīs “brīnišķīgās” idejas – banku nodoklis, hipotekāro kredītu likmju regulēšana un citas – tāpēc vēlos identificēt dažas dziļas problēmas Latvijas ekonomikā, kurām patiešām būtu jāpievērš uzmanība. Jo pašlaik izskatās, ka daži politiķi paši ir noticējuši šai maldugunij, ka daudzās likstās esot vainojamas vienīgi bankas.

Blata ekonomikas sekas

30 gadu laikā, kopš esmu tieši un netieši bijis iesaistīts Latvijas komercbanku sistēmā (gan kā bankas vadītājs, kā investors, biznesa pārdevējs un daudzu banku klients) ne reizi neesmu manījis, ka Latvijas finanšu sistēmā būtu noteikti kādi ierobežojumi jaunu spēlētāju ienākšanai. Latvijā ir strādājušas franču, somu, vācu un citu valstu bankas, taču tās pašas ir savu biznesu pārdevušas un šeit nav palikušas. Iemesli tam bijuši dažādi, taču viens no būtiskākajiem – nevēlēšanās piedalīties tā saucamajā “blata biznesā”, kas balstās ar valsti saistīta kapitāla un vērtību pārdalē. Pārdales fāze ir dabiska parādība, valstij atgūstot neatkarību un uzsākot saimniekot pašai, taču Latvijā šī brutālā un infantilā pieeja “biznesam” diemžēl ieilga. Shēmas, kuru rezultātā daži kļuva par jaunbagātniekiem, pašas par sevi nav nekāda traģēdija, ja vien valsts spēj virzīties tālāk – veidojot reālus, globāli konkurējošus un augošus biznesus. Ja shēmošana ieilgst (un Latvijā tā aizvien vēl turpinās), tam neizbēgami velkas līdzi virkne bremzējošu, patiesībā, valsti pamatīgi indējošu, blakņu – korupcija, ēnu ekonomika, sadarbība ar diktatoriskiem režīmiem, kas nokauj reālas uzņēmējdarbības garu. Jo viss minētais nozīmē vieglāku un ātrāku peļņu, – te izšķirošs faktors nav konkurētspēja, bet bieza āda un blats tieši tādās pat izpausmēs, kādu daļa no mums to atceras no padomju laika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar peļņu 143,358 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,1 reizi vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2023.gada pirmajos trijos mēnešos veidoja 260,14 miljonus eiro, kas ir par 97% vairāk nekā 2022.gada pirmajā ceturksnī, kamēr procentu izdevumi bija 25,27 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 59,9%.

SVF: Solidaritātes maksa bankām varētu vājināt Lietuvas reputāciju 

Nesen ieviestā pagaidu solidaritātes maksa bankām varētu vājināt Lietuvas kā stabilas valsts...

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi šogad pirmajā ceturksnī bija 79,772 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,9% vairāk nekā 2022.gada pirmajā ceturksnī, bet banku komisijas naudas izdevumi pieauga par 4,7% - līdz 22,728 miljoniem eiro.

2023.gada marta beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 27,367 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,2% jeb 337,627 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 27,705 miljardus eiro.

Banku izsniegto kredītu apmērs nebanku klientiem šogad marta beigās bija 15,53 miljardi eiro, kas ir par 0,8% jeb 133,076 miljoniem eiro mazāk nekā 2022.gada beigās.

Tostarp iekšzemes klientiem izsniegto aizdevumu apmērs marta beigās veidoja 13,046 miljardus eiro, kas ir par 0,8% jeb 100,52 miljoniem eiro mazāk nekā pagājušā gada beigās.

Iekšzemes mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu apmērs marta beigās veidoja 6,001 miljardu eiro, kas ir par 0,2% jeb 9,484 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada beigās, bet iekšzemes nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu apmērs veidoja 6,229 miljardus eiro, kas ir kritums par 1,9% jeb 122,775 miljoniem eiro, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem aizdevumos izsniegti 3,446 miljardi eiro, kas ir par 0,9% jeb 31,456 miljoniem eiro mazāk nekā pagājušā gada beigās.

Savukārt noguldījumos bankas marta beigās bija piesaistījušas 22,562 miljardus eiro, kas ir par 2,3% jeb 542,436 miljoniem eiro mazāk nekā 2022.gada beigās.

Tostarp iekšzemes klientu noguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2022.gada beigām sarucis par 2,1% jeb 417,802 miljoniem eiro un marta beigās bija 19,118 miljardi eiro.

Iekšzemes mājsaimniecību noguldījumu apmērs pirmajā ceturksnī samazinājies par 1,1% jeb 116,33 miljoniem eiro, šogad marta beigās veidojot 10,226 miljardus eiro, bet iekšzemes nefinanšu sabiedrību noguldījumu apmērs audzis par 4,1% jeb 290,466 miljoniem eiro, sasniedzot 7,304 miljardus eiro.

Latvijas Bankas dati arī liecina, ka piecu lielāko banku tirgus daļa aktīvos 2023.gada marta beigās bija 89,25% (2022.gada beigās - 88,8%), kredītos nebanku klientiem - 89,81% (90,18%), bet nebanku klientu noguldījumos - 90,95% (89,88%).

2022.gada pirmajā ceturksnī banku sektora kopējā peļņa bija 67,931 miljons eiro, bet pagājušajā gadā kopumā - 321,718 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Dažas piezīmes par vēl vienu potenciāli veiksmīgu ieceri kreditēšanas bremzēšanai

Ivars Pommers, zvērinātu advokātu biroja Ellex Kļaviņš partneris, 11.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan publiskajā dienaskārtībā arvien aktuāls jautājums par nepietiekamiem kreditēšanas apjomiem, vienlaicīgi uzsākta iniciatīva mainīt nodokļu režīmu (faktiski — palielināt šobrīd maksājamo nodokļu apjomu) Latvijas komercbankām, jo tām ir pārāk labi peļņas rezultāti. Tikmēr Saeimas Budžeta un finanšu komisija jau atbalstījusi grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas bankām liek uz pusi samazināt hipotekāro kredītu likmes (kredītiem līdz 250 tūkstošiem eiro).

Ārēji tas tiek pamatots ar samērīguma un taisnīguma principiem, bet neviļus rodas arī asociācijas ar Mihaila Bulgakova stāsta “Suņa sirds” galvenā varoņa slaveno frāzi: “Visu ņemt un sadalīt”. Vai šis nebūs kārtējais ar labiem nodomiem bruģētais ceļš uz elli?

Pieņemot jebkādu regulāciju, jāizvirza sasniedzamie mērķi. Ja mērķis ir papildināt 2024. gada budžetu, tad tas, protams, tiks sasniegts — pēc aptuvenām aplēsēm iegūtā summa varētu būt ap 140 miljonu eiro. Ja mērķis ir par vienu vai dažiem simtiem samazināt ikmēneša procentu maksājums (bet lielākiem kredītu ņēmējiem par dažiem tūkstošiem), tad arī tas varētu tikt sasniegts. Bet vai šie mērķi ir gana saprātīgi, ņemot vērā visus blakus efektus?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai ir īstais laiks fiksēt procentu likmes?

Mārtiņš Āboliņš, bankas "Citadele" ekonomists, Fiskālās disciplīnas padomes loceklis, 29.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujais procentu likmju pieaugums pēdējā pusotra gada laikā ir izrādījies nepatīkams pārsteigums daudziem kredītu ņēmējiem Latvijā, kam ir būtiski palielinājušies kredītu maksājumi.

Laikā, kad iedzīvotāju maciņi jau ir kļuvuši plānāki augstās inflācijas dēļ un banku peļņa aug, procentu likmju kāpums sabiedrībā ir radījis neizpratni un jautājumus gan par likmju kāpumu pamatotību, gan par to kāpēc tas ietekmē jau esošos kredītus. Publiski ir izteikti priekšlikumi ar likumu fiksēt vai pat samazināt procentu likmes. Galvenais iemesls procentu likmju kāpumam ir augstā inflācija un Eiropas Centrālās bankas cīņa ar to. Ceļot procentu likmes, aizņemšanās kļūst dārgāka, savukārt uzkrāšana izdevīgāka, un ECB bāzes procentu likmes mazāk kā pusotra gada laikā no 0% ir pārsniegušas pat 2008. gada augstāko līmeni.

Kāpēc pieaug kredītu maksājumi arī esošajiem kredītņēmējiem?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā strādājošo komerciālo banku tīrā peļņa šā gada pirmajos trīs mēnešos sasniedza 258,4 miljonus eiro, kas ir par 2,6 reizes vairāk nekā pirmajā ceturksnī pērn, liecina Lietuvas centrālās bankas dati.

15 bankas un ārvalstu banku filiāles pirmajā ceturksnī strādājušas ar peļņu, bet četriem tirgus dalībniekiem bija zaudējumi. Tīro procentu ieņēmumi janvārī-martā gada salīdzinājumā pieauguši 2,5 reizes, sasniedzot gandrīz 475 miljonus eiro, savukārt procentu izdevumi dubultojušies līdz 49,7 miljoniem eiro.

Latvijas banku peļņa pirmajā ceturksnī - 143,358 miljoni eiro 

Latvijas banku sektors šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar peļņu 143,358 miljonu eiro...

Kopējais Lietuvā strādājošo banku un ārvalstu banku kredītportfelis marta beigās bija 26,1 miljards eiro, kas ir par 0,4% jeb 101 miljonu eiro vairāk nekā iepriekšējā ceturkšņa beigās.

Privātpersonām izsniegto kredītu apjoms marta beigās bija 14 miljardi eiro, kas ir par 2,1% vairāk nekā decembra gada, tikmēr aizdevumi juridiskām personām ceturkšņa izteiksmē sarukuši par 1,6% līdz 10,6 miljardiem eiro.

Banku virspeļņas nodokļa ideja — dienaskārtībā 

Virspeļņas nodokļa ideja bankām un vēl jo vairāk tāda ieviešana Lietuvā palielinās...

Salīdzinājumā ar pagājušā gada marta beigām mājsaimniecībām izsniegto kredītu summa augusi par 12,6%, hipotekāro kredītu apmēram augot par 10,6%, savukārt korporatīvo kredītu apjoms pieaudzis par 9,8%.

Pirmajā ceturksnī beigās Lietuvā strādājošajās bankās noguldīto līdzekļu apjoms pieauga par vienu miljardu eiro līdz 16,8 miljardiem eiro, bet fiksēta termiņa noguldījumu apmērs pieauga par 0,5 miljardiem eiro līdz nepilniem 4,3 miljardiem eiro.

Lietuvas Bankas dati liecina, ka banku kapitāla atbilstības līmenis pirmajā ceturksnī saglabājies augts, bet likviditāte noteikto minimālo līmeni pārsniegusi četras reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputātu ideja par 50% “atlaidi” hipotekāro kredītu aizņēmumu likmēm ir tieša politiska intervence tirgus cenu mehānismā, kas var radīt bīstamas sekas Latvijas ekonomikai un sabiedrībai.

Šāda “atlaide” visiem aizņēmējiem – pamatā jau tiem, kuriem maksātspējas problēmu nav un nebūs, – būs bīstams precedents, un man ir aizdomas, ka ne visi deputāti apzinās šāda lēmuma sekas. Faktiski tas nozīmē, ka jebkurā brīdī, kad kādā no ekonomikas segmentiem pieaug peļņa, valsts var iejaukties ar cenu koriģēšanu. Investori un finanšu sektors pēc šāda lēmuma būs atturīgi ieguldīt neprognozējamā valstī, kurā atgriežas cenu regulēšana un iejaukšanās ekonomikā padomju savienības tradīcijās.

Piemirstā diskusija par ilgtermiņu – vāja kreditēšana, vēl dārgāka nauda, Latvijas reputācija

Politiskas iejaukšanās sekas ilgtermiņā būs sajūtamas Latvijas ekonomikā un sabiedrībā kopumā. Vājinātos kreditēšana, vairums kredītņēmēju, kuri būtu saņēmuši “atlaides”, visticamāk būtu jāiekļauj restrukturizēto klientu sarakstā un šāds statuss negatīvi ietekmēs klientu spēju aizņemties nākotnē. Vai apzināmies, ka turpmāk mājokļu kreditēšanu vairs neredzēsim tādu, kā līdz šim? Šāds lēmums vēl vairāk negatīvi ietekmētu arī valsts kredītreitingu un Latvijas starptautisko reputāciju, kas sadārdzinātu valsts aizņemšanos. Jāuzsver, ka saskaņā ar S&P novērtējumu, ir tikai trīs eirozonas valstis ar negatīvu ekonomikas attīstības novērtējumu – Latvija ir viena no tām, tāpēc naudu, piemēram, uz 10 gadiem jau tagad aizņemamies par 0,8 procentpunktiem dārgāk, nekā vidēji citas eirozonas valstis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā banku sektoram nākamgad tiks uzlikta pamatīga nodokļu nasta, tāpēc apgrūtināt to ar vēl kādiem nodokļiem nebūtu pareizi, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs atgādināja, ka nākamgad banku sektoram būs jāmaksā 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājums no iepriekšējā gada peļņas, lai gan citās valstīs UIN likme ir apmēram 15%. Šis nodoklis no banku peļņas budžetam dos 140 miljonus eiro.

Tāpat patlaban Saeimā skatītie likuma grozījumi hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzībai no banku peļņas prasīs vēl 90 miljonus eiro, skaidroja Ašeradens.

"Esam sasnieguši to robežu, cik tālu var iet," teica finanšu ministrs.

Viņš arī pauda viedokli, ka mēģināt banku sektoram piemērot vēl lielākus nodokļus nebūtu pareizi, jo iedzīvotāju un uzņēmumu finansēšana Latvijā jau tāpat ir zemākā Eiropā, bet kādam finansēšanas pakalpojumi ir jāsniedz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas likmes celšana cerībā slāpēt inflāciju Latvijā izraisījusi ne vienu vien diskusiju. Nodoklis avansā? Virspeļņas nodoklis? Necelt likmes iepriekš aizņemtai naudai, kaut arī līgums par mainīgo likmi (balsojums portālā ManaBalss)?

Jēga ir inflācijas slāpēšanā, un komercbankas to var veicināt, citās valstīs tā dara, nekropļojot tirgu un noslēgtos līgumus. Proti, bankas aizdod aizņemtu naudu, un, ja vien tās aizdevēji, depozītu noguldītāji arī pelnītu, būtu nodoklis.

Ir skaidrs, ka straujā centrālo banku bāzes likmju celšana beidzot ir atgriezusi bankas pie tām pierastajām peļņas maržām, tomēr vietvietām komercbankas cenšas ignorēt savu dalību inflācijas apkarošanā, ko realizē centrālās bankas, liecina Financial Times publiskotie reitingu aģentūras S&P dati un analīze.

Kā un kāpēc bankas pelna?

Banku neto procentu ienākumi veidojas no procentu ieņēmumiem no aizdevumiem, atņemot no tiem procentu izdevumus, ko veido depozīta un noguldījuma procentu izmaksas, kā arī izmaksas par aizņēmumiem no Centrālās bankas, kā apmēru nosaka Centrālā banka caur Centrālās bankas procentu likmes palielināšanu vai samazināšanu. Lai arī Centrālās bankas procentu likmes komercbankas nevar ietekmēt, procentu ieņēmumi, it īpaši Eirozonā, tiek veidoti no mainīgās likmes (jeb Centrālās bankas procentu likmes, pieskaitot tai klāt maržu), lai samazinātu bankas risku par tās pelnītspēju dažādās ekonomiskās situācijās, nodrošinot finanšu sektora stabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad Igaunijas valsts budžetā bankas ienākuma nodoklī samaksās 245 miljonus eiro un 2025.gadā tiks iemaksāti vēl apmēram 235 miljoni eiro, trešdien paziņoja Igaunijas Banku asociācija.

"Igaunijā strādājošās bankas ir savstarpēji vienojušās nākamgad izmaksāt ārkārtas dividendes, lai sniegtu savu ieguldījumu sabiedrībā," ziņu aģentūrai BNS asociācijas izpilddirektore Katrina Taliherma komentēja banku vienošanos ar valdību.

Igaunijas Banku asociācijas aplēses liecina, ka četros gados no 2023.līdz 2026.gadam banku sektora ieguldījums valsts budžetā ienākuma nodokļa maksājumos sasniegs apmēram 781 miljonu eiro.

Asociācijas vadītāja norādīja, ka konstruktīvās sarunas ar valdības koalīciju Igaunijas bankām ir sniegušas pārliecību, ka tās nākamos trīs gadus varēs strādāt stabilā nodokļu vidē.

"Mums bija jāatrod risinājums, kas vismazāk kaitē ekonomikai kopumā. Igaunijā strādājošās bankas būs kapitalizētas arī pēc šiem maksājumiem un spēs turpināt atbalstīt ekonomiku," viņa teica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Virzītie grozījumi par UIN maksājumu neveicinās konkurenci Latvijas banku sektorā

LETA, 05.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik virzītie grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā, kas paredz UIN avansa maksājumu bankām 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas, visdrīzāk, neveicinās konkurenci banku sektorā, intervijā pauda "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Viņš uzsvēra, ka nodokļa avansa maksājums samazinās peļņas daļu, ko var ieguldīt bankas kapitālā, no kā savukārt ir atkarīgs, cik liels var būt katras bankas kreditēšanas apmērs. Lielajām bankām jautājums par pieejamo kapitālu nav īpaši aktuāls, taču mazās bankas šīs prasības dēļ darbības apmērus varētu audzēt lēnāk.

"Ja tagad daudz tiek runāts, ka banku sektorā nav pietiekamas konkurences, ja politiķi vēlas, lai vietējā kapitāla bankas, kas pašlaik ir nelielas, aktīvāk sāk konkurēt ar lielajām bankām, tad to nevar izdarīt bez kapitāla. No tā ir atkarīgi kreditēšanas apmēri, produktu attīstība, darbības mērogs un viss pārējais. Ja tagad ar nodokli tiek aplikta peļņa, tad rezultāts būs tāds, ka mūsu un citu banku sektora kolēģu gadījumā kapitāls augs ne tik strauji, kā tas varētu augt. Tas tiešā veidā iespaidos konkurenci banku sektorā un situācija šajā jomā, visdrīzāk, paliks sliktāka, jo lielajām bankām kapitāla problēma nav tik akūta kā mazajām, kuras vēlētos augt," uzsvēra Idelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Depozīti atgriezušies finanšu dienaskārtībā. Kā rīkoties?

Leonīds Bološko, AS “Rietumu Banka” biznesa attīstības nodaļas vadītājs, 20.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Depozīti un kredīti ir banku sektora fundamentālie pakalpojumi – tie faktiski ir banku sektora izveides pamatos, proti, vēsturiski cilvēki bankām uzticēja brīvos līdzekļus, un bankas tos aizdeva kredītos tirgotājiem vai ražotājiem.

Pārsteidzoši, ka pēdējo desmit gadu laikā depozīti faktiski vispār nav bijuši finanšu pārvaldības dienaskārtībā. Tas tādēļ, ka pēc pasaules 2008. gada finanšu krīzes pasaules vadošās centrālās bankas īstenoja monetāro politiku, veicinot līdzekļu pieejamību tirgū un bāzes procentu likmes ilgu laiku bija nulles līmenī vai pat zem tā. Piemēram, Eiropas centrālā bankas (ECB) bāzes depozītu likme bija 0.00% jau no 2012. gada un tad 2014. gadā tā palika negatīva. Īsumā, nauda bija brīvi pieejama un depozīti – bezjēdzīgi.

Šobrīd vairs tā nav un depozīti ir atgriezušies ar vērā ņemamām ienesīguma likmēm, turklāt, ir īpaši zema riska finanšu instruments. Un ienesīgi finanšu instrumenti ar īpaši zemu risku pasaules tirgū ierastos apstākļos parasti nepastāv – tātad šī ir patiesi unikāla situācija un iespēja. Taču tāpat kā jebkurš finanšu produkts, arī depozīti rada jautājumus par stratēģiju – ko man darīt? Vai ieguldīt tagad vai varbūt gaidīt, kad likmes pieaugs vēl? Vai es nokavēšu, ja gaidīšu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Ar īstermiņa risinājumiem tiek nodarīts milzīgs ļaunums Latvijai ilgākā termiņā

LETA, 10.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban ar īstermiņa risinājumiem hipotekāro kredītņēmēju atbalstam tiek nodarīts milzīgs ļaunums Latvijai ilgākā termiņā, intervijā sacīja "SEB bankas" valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

Viņa pauda viedokli, ka vēl vairāk tiek palielināts Latvijas valsts risks, un kredītreitingu aģentūras, visdrīzāk, uz to reaģēs, tādējādi Latvijas parādzīmes kļūs vēl dārgākas un par savu kopējo aizņēmumu Latvija maksās vēl vairāk. Arī investoriem tas radis sajūtu, ka Latvija ir valsts, uz kuru nevar paļauties.

Tetere sacīja, ka visi grib, lai banku sektors ir stabils un drošs, jo, tikko banku sektoram būs grūti, tās būs prasīgākas pret klientiem. Ja bankām ir laba peļņa, labs kapitāls un stabila situācija, tad arī tās var būt pretimnākošākas, kad ir nepieciešams pārskatīt kredīta nosacījumus, termiņus, atlikt maksājumus. Bankām to ir viegli izdarīt, jo ir stabils kapitāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Lietuvas Banka: Otrajā solidaritātes maksājumā valsts budžetā tiks iemaksāti vairāk nekā 100 miljoni eiro

LETA/BNS, 24.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas bankām drīzumā jāveic otrais virspeļņas solidaritātes maksājums valsts budžetā par šā gada trešo ceturksni, un Lietuvas centrālā banka lēš, ka tā kopējā summa pārsniegs 100 miljonus eiro.

Pirmajā maksājumā Lietuvā strādājošās bankas un citas kredītiestādes par šā gada otro ceturksni valsts budžetā iemaksāja solidaritātes maksu 56 miljonu eiro apmērā, liecina Finanšu ministrijas publiskotā informācija.

Lietuvā strādājošo banku kopējā peļņa šā gada pirmajā ceturksnī bija 258,4 miljoni eiro, kas ir gandrīz 2,6 reizes vairāk nekā tajā pašā periodā pērn, iepriekš paziņoja Finanšu ministrija.

Pēc banku sniegtās informācijas, pirmo solidaritātes maksājumu "Swedbank" veikusi 25 miljonu eiro apmērā, "SEB bankas" - 16 miljonu eiro apmērā, "Luminor" - 8,3 miljonu eiro apmērā, "Šiauliu bankas"- 2,2 miljonu eiro apmērā, "OP Corporate Bank"- 640 000 eiro apmērā, "Revolut"- 570 000 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kreditēšanas kāpināšanai bankās pieejami 3,3 miljardi eiro

Db.lv, 12.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu kreditēšanas aktivitātes un apjomu kāpumu, atjaunojoties ekonomikas izaugsmei, Finanšu nozares asociācija ir sagatavojusi pasākumu plānu kreditēšanas veicināšanai.

Nozare definējusi trīs prioritāros virzienus, kuros saredz lielāko kreditēšanas potenciālu - tie ir daudzdzīvokļu māju siltināšanas pasākumi, zaļā kreditēšana, kā arī privātās un publiskās partnerības projektu finansēšana. Pēc nozares aprēķiniem finanšu sektorā šo virzienu kreditēšanai 2023. gadā pieejami 3,3 miljardi eiro.

Lai panāktu kreditēšanas uzrāvienu, nepieciešama spēcīgāka un efektīvāka visu pušu sadarbība, tāpēc nozare atzinīgi vērtē tematisku darba grupu veidošanu ar Finanšu ministriju un Latvijas Banku, lai identificētu izaicinājumus un izstrādātu konkrētu pasākumu plānu nozaru griezumā.

Viens no prioritārajiem virzieniem ir pieprasījuma kāpināšana pēc daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes programmā pieejamā finansējuma - programmai ir liels kreditēšanas potenciāls, taču ir nepieciešams veikt vairākus mājasdarbus. Lai atslogotu iedzīvotājus no birokrātiskā sloga un motivētu viņus iesaistīties sava īpašuma uzlabošanā, vajadzīgs konstruktīva sadarbība ar pašvaldību, tai uzņemoties projektu vadīšanas kompetenci. Bankas, savukārt, ir gatavas meklēt labākos risinājumus ilgtspējīgu projektu finansēšanai, vienkāršojot procesus, kādā tiek iesniegta un noformēta dokumentācija finansējuma piešķiršanai, kā arī izsniedzot atbalstu potenciālajiem kredīta ņēmējiem kvalitatīvu energoefektivitātes projektu sagatavošanā. Vienlaikus no citu institūciju puses būtu nepieciešams izstrādāt daudzdzīvokļu ēku energoefektivitāti veicinošu nodokļu mehānismu, piemēram, energoefektīvos īpašumus atbrīvojot no nekustamā īpašuma nodokļa, kā arī pilnveidot procedūras, padarot vienkāršāku lēmumu pieņemšanu jautājumos par daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru