Latvijas Banka otrdien, 24. novembrī, izlaiž 5 eiro sudraba kolekcijas monētu Pasaku monēta I. Pieci kaķi, informē centrālā banka.

Šī ir pirmā kolekcijas monēta īpašā monētu sērijā, kas veltīta tautā iemīļotākajām un zīmīgākajām latviešu pasakām, šoreiz – pasakai par pieciem kaķiem, kura vēlāk iedvesmojusi literātus izmantot tās motīvus savos darbos.

Monētas grafisko dizainu veidojusi Anita Paegle un ģipša modeli – Jānis Strupulis. Monēta kalta Lietuvas kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla.

Māksliniece Anita Paegle ir bērnu grāmatu ilustratore, un apliecinājums viņas īpašajam talantam atspoguļojās arī vienā no pēdējām lata sudraba piemiņas monētām – Latvijas Bankas gādātā raudzību dāvana Šūpuļa monēta ar Anitas Paegles brīnumjauko miega vilcējas pelītes tēlu kļuva par Latvijas gada monētu 2013.

Biedrība Latgolys Studentu centrs ir izdevusi pasaku grāmatu «Es soku. Tu soki. Puosokys par krīzi», kuras atsiešana Rīgā notiks piektdien, plkst. 12:45 Strēlnieku ielā 9, drīz pēc tam, kad kaimiņos, savu grāmatu «Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi» prezentēs Valdis Dombrovskis un starptautisku atzinību ieguvušais ekonomists Anders Aslunds.

Pasaku grāmatā apkopotas latgaliešu literārās un tautas pasakas, derīgi padomi lētai saimniekošanai un slimnieku ārstēšanai, raksti par vecajām krīzēm un anekdotes par mūsu laiku Latviju un politiķiem, kā arī jauniešu rakstītie stāsti ar laimīgām beigām.

Grāmatu veido septiņas atsevišķi brošētas burtnīcas. Katrai burtnīcai ir savs vāks un satura rādītājs.

Visi teksti lasāmi latgaliešu literārajā valodā. Iespēju robežās saglabāti gan attiecīgā laikmeta rakstības stils un leksika, gan individuālā rakstība un latgalisko izlokšņu īpatnības.

Pirmajās divās burtnīcās apkopotas latgaliešu tautas pasakas, kas savāktas 19. un 20. gadsimtā, trešajā un ceturtajā – latgaliešu autoru literārās pasakas, piektajā – mūsdienu bērnu un jauniešu stāsti ar laimīgām beigām, kas savākti no visas Latvijas, sestajā – 20. gadsimta sākuma latgaliešu preses raksti par krīzi un mūsdienu anekdotes par Latviju un politiķiem, septītajā – fragmenti no latgaliešu rokraksta literatūras redzamākā pārstāvja Andriva Jūrdža krājuma «Vysaidu zuoļu gruomota».

Radīta jauna Latvijas valsts pārvaldes darbinieku atalgojuma apjomu skaidrojošā mērvienība – 1 sepliņš.

Iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ir radījusi unikālu mērvienību – «1 sepliņš», kas atbilst viena vidējā strādājošā pienesumam Valsts kasē, kas tieši attiecināms uz valsts sektorā strādājošo, tostarp un jo īpaši dažādu iestāžu dižvaldsēžu, algu finansēšanu. Kādēļ no šīs vienkāršās mērvienības radusies varoņteika par 48 sepliņiem, lasiet tālāk.

Šo rubrikas Pavisam vienkārši stāstu sākšu ar atstāstu no pasakas par zemnieku, kurš uz nama sliekšņa sievai saka, ka pieveicis 48 ar vienu cirtienu. Sieva šo apkampj, skūpsta un daudzina par varoni! Zemnieks sievai nepaspēja pateikt, ka uz nama loga sētas pusē pieveicis mušas ar vienu pašu plaukstas cirtienu. Latvijā šobrīd ir līdzīgi, lai gan stāsts ir par cilvēku algām un nodokļiem.

Latvijas Banka otrdien, 19. aprīlī, laidīs tirdzniecībā 5 eiro sudraba kolekcijas monētu Pasaku monēta II. Eža kažociņš, informē centrālā banka.

Šī ir otrā kolekcijas monēta īpašā monētu sērijā, kas veltīta tautā iemīļotākajām un zīmīgākajām latviešu pasakām. Pirmā, lielu popularitāti ieguvusī, šīs sērijas monēta tika izlaista pērn, un tā bija veltīta pasakai par pieciem kaķiem.

Monētas Pasaku monēta II. Eža kažociņš grafisko dizainu veidojusi Gundega Muzikante, ģipša modeli – Ligita Franckeviča. Pazīstamajai māksliniecei, daudzu bērnu grāmatu ilustratorei G. Muzikantei šī ir debija monētu mākslā.

Īpašā – ovālā – formā kaltā monēta izgatavota UAB Lietuvos monetų kalykla (Lietuva). Monētas priekšpusē redzama princese ar ezīti priekšautā, bet monētas aizmugurē – cūku ganāmpulks ar ezīti priekšgalā, kā arī etnogrāfiskas ēkas stūris.

Latvijā ekonomikas izaugsmi tuvākajā nākotnē prognozē 25% uzņēmumu vadītāju, liecina konsultāciju kompānijas "PricewaterhouseCoopers" ("PwC") veiktais pētījums ""PwC" Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja 2025".

Kopumā Baltijas valstu uzņēmumu vadītāji ir cerīgi noskaņoti par attīstības iespējām tuvākajā nākotnē, bet cerīgāks ir vadītāju skats uz attīstības iespējām trīs gadu perspektīvā nevis tuvākā gada laikā. Lielākos šķēršļus Baltijas uzņēmējiem rada izmaksu kāpums, pieprasījuma samazināšanās un regulējuma prasības.

Aptaujas, kurā piedalījās 333 uzņēmumu vadītāji Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, dati liecina, ka pieaug uzņēmumu vadītāju optimisms attiecībā uz globālo ekonomikas izaugsmi tuvākā gada laikā. Ja zemākajā punktā - 2023.gadā - 15% vadītāju Latvijā šajā jautājumā bija optimistiski, tad šogad tie ir 38%.

Līdzīgi ir Igaunijā, kur globālās ekonomikas uzlabošanos šobrīd saskata 49% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 14%, savukārt Lietuvā optimisma pieaugums bijis mērenāks - šogad par pieaugumu ir pārliecināti 27% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 24%.

Kaut gan mileniāļus un Z paaudzi Covid-19 pandēmija skārusi smagi, viņi šo laiku uzskata par iespēju atjaunot spēkus un rīkoties, atklāj "Deloitte" aptauja*.

Gandrīz 30% Z paaudzes pārstāvju un teju ceturtdaļa mileniāļu norādīja, ka pandēmijas ietekmē ir vai nu zaudējuši darbu, vai arī bijuši spiesti izmantot bezalgas atvaļinājumu. Vien trešdaļa mileniāļu un 38% Z paaudzes pārstāvju apgalvoja, ka viņu nodarbinātības statuss un ienākumu līmenis nav mainījies. Tomēr krīze uz jaunākās paaudzes pārstāvjiem atstājusi arī pozitīvu ietekmi.

Stresa līmenis samazinās

Pirms pandēmijas 52% Z paaudzes respondentu un 50% mileniāļu valstīs, kuras tika aptaujātas divreiz (pirms pandēmijas un tās laikā), apgalvoja, ka stresu ikdienā izjūt visu vai lielāko daļu laika. Kā galvenie stresa avoti minēti ģimenes labklājība, ilgtermiņa finansiālā situācija un darba iespējas. Interesanti, ka pandēmijas laikā veiktajā aptaujā atklājies, ka abu paaudžu stresa līmenis nokrities par astoņiem procentpunktiem, iespējams, tādējādi apstiprinot, ka ikdienas tempa palēnināšanās samazinājusi kopējo stresa līmeni.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Lai bizness atgūtos no koronavīrusa sāpīgajiem cirtieniem, ir nepieciešams pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, kā arī atbilstoša valsts politika, tomēr viss būs atkarīgs no pašu uzņēmēju apsviedības un izveicības.

Tādu atgūšanās recepti rāda uzņēmēju aptauja. Tā kā dažādās nozarēs Covid-19 ietekme būtiski atšķiras, tad līdz ar to tām būs atšķirīgs iespējamais atgūšanās ātrums. Proti, ir tādas jomas, kurās koronavīrusa negatīvās sekas (ietekme uz patēriņu) nav īsti pat manāmas, piemēram, farmācija, arī pārtikas nozare un vēl daudzas citas apstrādes rūpniecības sfēras.

Vieni no svarīgākajiem jautājumiem, kas nodarbina gan uzņēmēju, gan iedzīvotāju prātus, ir – cik ilgi turpināsies pandēmija un vai to varēs būtiski ierobežot un nolikt pie vietas ar vakcīnām, jo īpaši, ja pirms vairākiem mēnešiem stāstītajās pasakās par baisā vīrusa iegrožošanu un nolikšanu pie vietas termiņi pakāpeniski (iespējams, gan zināšanu trūkuma dēļ par šī vīrusa uzvedību un attīstību, gan vakcīnu deficīta, gan vīrusa mutācijas dēļ) tiek pārbīdīti.

Aizvadītajā gadā Latvijā turpinājusies aktīva jaunu uzņēmumu reģistrēšana. Kopumā pērn dibināti 19942 jauni uzņēmumi, kas ir par 30% vairāk nekā 2010. gadā, liecina SIA Firmas.lv apkopotie dati. Daļu uzņēmumu un organizāciju dibinātāji izvēlējušies nosaukt visai asprātīgi - Meduspele, Apokalipses Jātnieki un Pilsonis ar ietekmi.

Firmas.lv norāda, ka ar izdomu izcēlušies arī nevalstisko organizāciju – biedrību un fondu dibinātāji, kas tā pat kā uzņēmumu īpašnieki izvēlējušies smaidu vai pārdomas izraisošus nosaukumus.

Pērn uzņēmumu un organizāciju dibinātāji nereti iedvesmu meklējuši dabā, tādējādi Latvijā tapuši uzņēmumi Astēm būt!, Jautrie putni, Meduspele, Lielais Kurmis, Piena veikali Četri Pupi, Saldie zaķi, Sila lācis, Skrejošā vāvere, Spoku Lapsa, Pašā kalna galiņā u.c. Nevalstisko organizāciju klāstu savukārt papildinājušas biedrības D.A.DZ.IS papardēs, Jautrās pleznas, Straujie bērīši, Zivju gani u.c.

Sēdēja saskumis komersants jūras krastā un noķēra zelta zivtiņu. Tālāk viss pēc ierastā scenārija, tikai vēlēšanās komersantam bija krietni vairāk par trim. Arī labi zināms, kas beigās notika, kad mājās vecene – pārāk alkatīga un vēlēšanos bija pārāk daudz. Tādēļ šobrīd komersants tik ieminējās par dažām, kas vismaz to nodokļu vidi kaut nu nedaudz piekārtotu.

Tādēļ, komersants vēlējās, lai:

- VID beidzot piekristu loģiskām lietām, kam piekritīs jebkura tiesa, piemēram, ka kases aparātu čeki, ja apmaksa veikta ar uzņēmuma kredītkarti, būtu uzskatāmi par pilnvērtīgiem attaisnojuma dokumentiem (arī priekš PVN), kas kopā ar bankas konta izrakstu aizstāj čekā trūkstošos pircēja rekvizītus (lai tie nav jādrukā čekā),

- likumi, kas, piemēram, atļauj rēķinus bez paraksta sūtīt pa e-pastu (ja rēķina saņēmējs to apstiprina (kaut vai ar rēķina apmaksu) vai puses par šādu nosūtīšanas pa e-pastu kārtību vienojušās līgumā), būtu pietiekoši skaidri jebkuram, nevis tikai nodokļu speciālistiem pēc garām diskusijām,

Kas citviet aizņēmēja pasakas scenārijs, tas Vācijā (atkal) realitāte – pasaules naudīgākie ir ar mieru pat nedaudz piemaksāt, lai tikai savu naudiņu kaut uz dažiem mēnešiem pasargātu zināmā drošībā.

Šodienas izsolē Vācija pārdevusi savas sešu mēnešu parādzīmes 3,29 miljardus eiro vērtībā ar negatīvu ienesīgumu: -0,034%. Tas nozīmē, ka naudas aizdevēji pēc noteiktā laika saņems atpakaļ mazāk nekā aizdevuši. Protams, izmisušajiem «naudas maisiem» šim zaudējumam būs jāpierēķina klāt arī par šo laiku inflācijas «apēstais».

Šis fakts liecina, ka iespēja savus ieguldījumus zaudēt daļu investoru biedē tik ļoti, ka tie ir drīzāk gatavi uzņemties nelielus zaudējumus vācu parādzīmēs nekā cerēt uz kādu peļņu ieguldījumos, piemēram, eiro, akcijās vai citu valstu daudzus procentus sološajās parādzīmēs.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss uzskata, ka Latvijas nacionālā aviokompānija AirBaltic varētu saņemt kārtējo naudu no valsts kā «investīcijas nākotnē»

Ja kādu laiku rūpīgi pavēro Latvijas politiski ekonomiskās norises, tad pamazām izdodas noķert to mirkli, kad sajūti – atbildīgie politiķi paši vairs īsti nezina, ko tālāk darīt. Tāds mirklis nu jau kārtējo reizi ir iestājies Latvijas nacionālās aviokompānijas AirBaltic sakarā. It kā ir atrasts privātais investors, bet satiksmes ministrs Anrijs Matīss tomēr neiesaka to izvēlēties. Valdībai kaut kādu iemeslu dēļ «nav iekšā» skaidri pateikt – mēs šo investoru ņemsim vai neņemsim, tāpēc notiek kaut kāda dīvaina muldēšana un kaķa vilkšana aiz astes.

Nesens AirBaltic audits uzrāda biedējošus rezultātus – nepieciešams steidzams risinājums aviokompānijas finansiālās stabilitātes nodrošināšanai, raksta LETA. Taču satiksmes ministrs Matīss žurnālistiem pēc slēgtās valdības sēdes kaut ko klāsta par AirBaltic vajadzībām neesošu valsts naudu, tomēr iespējamu aizdevumu no Valsts kases it kā jaunām lidmašīnām, it kā kaut kādai miglainai nākotnei…

Katru valsti veido noteikts iedzīvotāju kopums, kurā ietilpst darbspējīgie iedzīvotāji, pensionāri, cilvēki ar īpašām vajadzībām un arī bērni. Tā tas ir Vācijā, ASV, Krievijā, Turcijā un visā pārējā plašajā pasaulē. Un tikai Latvijā acīmredzot bērni ir kaut kas ārkārtējs un neparedzēts.

Vismaz par to liecina fakts, ka Ministru kabinets savā vakardienas sēdē nolēma 11,2 miljonus latu novirzīt ģimenes pabalstiem no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Bija saprotams, ka nauda no minētās budžeta pozīcijas tika ņemta pēc pagājušās ziemas, kas izrādījās negaidīti barga un vairākām pašvaldībām nodarīja materiālus zaudējumus. Tāpat nebūtu neloģiski, ja šī pati budžeta pozīcija tiks izmantota, lai sarīkotu gan referendumu par Saeimas atlaišanu, gan, visticamāk, arī parlamenta ārkārtas vēlēšanas šā gada rudenī. Nu, jāatzīst – nebija paredzams, ka toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers spers tik radikālu soli kā Saeimas atlaišanas rosināšana, un tādējādi attiecīgās izmaksas iekļaut 2011. gada valsts pamatbudžetā tiešām nebija iespējams. Bet ģimenes pabalsti… Varētu vēl saprast, ja Latvija šogad būtu pieredzējusi vēl nebijušu demogrāfisko sprādzienu, un tā rezultātā pēkšņi no budžeta būtu nepieciešams tiešām liels līdzekļu daudzums pabalstu izmaksai. Tas Latvijas ikdienā tiešām būtu trakoti neparedzēti. Tomēr realitāte diemžēl ir gluži pretēja – visi iespējamie statistikas dati liecina, ka iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās, nevis palielinās. Tādējādi ir grūti atrast loģisku pamatojumu tam, kāpēc naudu šiem pabalstiem vajadzētu ņemt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Spānijas vēstniece Latvijā Konsuelo Femenija uzskata, ka valsts spēs pārvarēt krīzi bez starptautisko aizdevēju palīdzības.

Vai ekonomikas krīze rosina valstis būt aktīvākas savstarpējās attiecībās?

Spāņu ekonomika tradicionāli ir ļoti starptautiska. Spānija ir desmitais lielākais investors pasaulē, un esam arī paši ļoti atvērti citu ieguldījumiem. Krīze to ir nedaudz veicinājusi, bet tā ir mūsu tradicionāla tendence. Latīņamerika Spānijas uzņēmējiem ir dabiska orientācija, bet tāpat arī ASV, kur pārdodam enerģētikas un transporta tehnoloģijas. Vilcienus un transporta mehānismus pārdodam arī arābu zemēs. Nesen ļoti lielā Saūda Arābijas iepirkuma konkursā uzvarēja Spānijas uzņēmumu konsorcijs – tas būs ātrvilciens no Mekas uz Medīnu. Spāņu kompānijām labi klājas arī Ķīnā.

Grāmatnīcā Vilki books var iegādāties grāmatas dažāda vecuma bērniem, tās tiek speciāli atlasītas un uz Latviju atceļo no dažādām Krievijas izdevniecībām

Pirms diviem gadiem grāmatnīcu Rīgā, Dzirnavu ielā, izveidoja Arina Lindanena (Arina Lindanen), kura iepriekš bijusi saistīta ar grāmatu izdošanu un tirdzniecību Krievijā, savulaik viņa ir strādājusi par redaktori kaimiņvalsts izdevniecībā, kā arī Maskavas grāmatnīcu tīklā Bookberry.

Grāmatu veikalā Vilki books tiek organizēti grāmatu atvēršanas svētki, kuros piedalās autori no Krievijas, kā arī paši mazākie grāmatu draugi tiek pulcināti uz dažādiem tematiskiem pasākumiem, kuru laikā viņiem priekšā tiek lasīti fragmenti no dažādiem stāstiem un pasakām.

Pirms četriem gadiem Arina apprecējās ar latvieti un pārcēlās dzīvot uz Rīgu. «Kad piedzima dēls, bērnu grāmatas vedu no Maskavas čemodānā, jo Latvijā ir salīdzinoši neliels piedāvājums, nav specializētu bērnu grāmatu veikalu, kuros tās būtu iedalītas pēc vecuma. Kad man apnika grāmatas vadāt, nolēmu pati izveidot savu grāmatnīcu,» stāsta Arina. Vārds vilki grāmatnīcas nosaukumā nav tikai tāpēc, ka bērniem patīk pasakas, kurās viens no galvenajiem tēliem ir pelēcis, bet tam ir tulkojums arī krievu valodā (dakšiņas). «Tā kā mans mazais izzina pasauli bilingvāli, grāmatnīcas nosaukumā vēlējos iekļaut vārdu, kuram ir nozīme gan latviešu, gan krievu valodā,» teic Arina. Vilka personāžu veikala logotipā radījis mākslinieks Anatolijs Vjalihs. «Bērniem tas patīk, un kas nav mazsvarīgi, tīk arī vecākiem, jo tieši viņi ir tie, kuri nāk uz veikalu pēc grāmatām. Šeit tās ir izkārtotas, vadoties pēc bērnu vecuma, grāmatas var viegli atrast, nav lieki jātērē laiks, piemēram, steidzīgajiem tētiem,» klāsta Vilki books īpašniece.

Lai gan Baltijas valstu, tostarp Latvijas, iedzīvotāju, uzkrājumu līmenis pēdējo gadu laikā ir ievērojami audzis, tomēr negaidītu dzīves pavērsienu gadījumā joprojām pastāv liels finansiālās stabilitātes zuduma risks.

Swedbank Finanšu institūta (SFI) sagatavotais indekss Baltijas valstu iedzīvotāju apdrošināšanas līmeņa novērtēšanai rāda, ka, no 100 iespējamajiem punktiem, Igaunijā indeksa rādījums ir 46, Lietuvā 45 un Latvijā 44 punkti, kopējo apdrošināšanas līmeni raksturojot kā vidēji zemu.

«Vērojams, ka vienam no finanšu pratības pamatlikumiem apdrošini to, kam nav uzkrājumu dzīvē seko salīdzinoši maza iedzīvotāju daļa. Situācija Baltijas valstīs drīzāk līdzinās sižetam no pasakas par trīs sivēntiņiem, kuri savu izpratni par finansiālās stabilitātes aizsardzību un nākotnes plānošanu parādīja, būvējot namiņus, izmantojot dažādus materiālus. Tikai Baltijas valstu gadījumā visi trīs ir saspiedušies salmu namiņā, cerot uz labāko iespējamo nākotnes perspektīvu. Mūsu aicinājums ir apsvērt pārvākšanos uz stabilāku namiņu,» norāda Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.

Pēc šā gada augustā notikušā korupcijas gadījuma AS Citadele banka veikusi izmaiņas savās procedūrās un kontroles sistēmās, lai minimizētu šādu gadījumu iespējamību, stāstīja bankas valdes priekšsēdētājs Juris Jākobsons.

Viņš stāstīja, ka pēc tam, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturēja nu jau bijušo bankas darbinieku Kristapu Putānu par kukuļa prasīšanu un daļas pieņemšanu, bankā tika veiktas papildu iekšējās pārbaudes un piesaistīta arī ārējā audita kompānija, kas palīdz izstrādāt sistēmu, kas vēl vairāk minimizētu šādu gadījumu atkārtošanos nākotnē.

Tikuši iesaistīti arī ārvalstu eksperti, un patlaban process ir beigu stadijā.

«Teikt, ka to var novērst pilnībā, būtu pārsteidzīgi, jo vienmēr var atrasties ostapi benderi, kuri klientiem stāstīs pasakas, un viņiem noticēs. Šajā konkrētajā gadījumā tika pārdots tukšs gaiss. Darām un darīsim visu iespējamo, lai šādi gadījumi neatkārtotos,» solīja Jākobsons.

Latvijas Banka otrdien, 28. martā, sāks tirgot kolekcijas monētu Pasaku monēta III. Vecīša cimdiņš, informē centrālās bankas pārstāvji.

Šī ir trešā kolekcijas monēta īpašā monētu sērijā, kas veltīta tautā iemīļotākajām un zīmīgākajām latviešu pasakām. Pirmā šīs sērijas monēta Pasaku monēta I. Pieci kaķi tika izlaista 2015. gadā, savukārt 2016. gadā tapa kolekcijas monēta Pasaku monēta II. Ezīša kažociņš.

Monēta veltīta pasakai Vecīša cimdiņš, kuras morāle ieslēgta šķietami jautrā un panaivā stāstiņā, kaut ar mazliet skumjām beigām. Viedas dzīvošanas mācība pasakā sniegta metaforiski. Proti, katram cilvēkam jāiemācās cieņa pret dzīvību, līdzcietība pret nelaimē nonākušiem, līdzjūtība grūtībās un vēlme un prasme sadarboties, lai vairotu kopīgo labklājību.

Zīmējumu teātris, kas savu stāstu skatītājiem pasniedz ne tikai ar kustībām, skaņu, runu, bet arī izsakot to ar zīmējumu, pirmo sezonu strādā pastāvīgās telpās, bet taciņa uz tām skatītājiem vēl jāiestaigā .

Šajā sezonā Zīmējumu teātrim pirmo reizi ir savas telpas, izrādes notiek tējnīcā Materia. Tur esošajā izstāžu zālē ir Latvijas zemnieku produkcijas tiešpārdošana, tango nodarbības, novusa mači, bet vienreiz nedēļā ir improvizēta zīmējumu izrāde un divreiz mēnesī – iestudētas izrādes. Zīmējumu teātris darbojas jau kopš 2008. gada, bet iepriekš tas lielākoties uzstājās vietās, kur skatītāji vēlējās izrādi redzēt. «Daudzi skatītāji jautāja, kur mūs var redzēt ikdienā, ne tikai tajās reizēs, kad pie viņiem aizbraucam. Mums nebija, ko atbildēt, jo nebija tādas vietas. Tagad vieta ir, un mums vienkārši daudz jāiegulda, lai pastāstītu tiem cilvēki, kas vēlējās nākt un skatīties, – nāciet! Tas nav nemaz tik vienkārši,» atzīst Varis Klausītājs, SIA Zīmējumu teātris režisors. Pirmā izrāde tējnīcā notika pērnā gada oktobrī un sākumā apmeklētāju bija daudz. Ziemā, aukstumā cilvēki nāca kūtrāk, viņiem svētku laikā bija arī pilnīgi citas prioritātes. «Tā kā neatrodamies blakus Nacionālajam teātrim, bet gan Nacionālajai bibliotēkai, šī ir neiestaigāta taciņa. Ir jāveido tradīcijas. Ja tās ir, tad nekas nav tālu, bet, ja nav tradīciju, tālu ir arī tas, ko var ar roku aizsniegt,» saka Varis.

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

«Mēs nevaram saviem klientiem stāstīt pasakas par ekoproduktiem, jo nevaram to piedāvājumu garantēt. Latvijā ir ļoti maz ražotāju, kuriem tiešām ir neapstrīdami ekoprodukti,» sacījis Lido šefs Gunārs Ķirsons.

«Baidos, ka gandrīz neviens ražotājs, kas piegādā gaļu, nenodrošina pilnīgi ekoloģisku produkciju. Bet, ja mēs Latvijā ekoproduktu ražošanu un ēdienu gatavošanu no veselīgiem, ekoloģiskiem produktiem attīstītu, pie mums brauktu ēst cilvēki no visas Eiropas. Tas sekmētu tūrisma un viesnīcu biznesa attīstību, jo primāri, lai attīstītu tūrismu, jānodrošina naktsmītnes un ēdināšana,» intervijā laikrakstam Diena skaidrojis G. Ķirsons.

Jautāts par iziešanu ārvalstu tirgos, Lido vadītājs atklājis: «Plānojam pēc sešiem astoņiem mēnešiem atvērt restorānu pie Lapēnrantas Somijā. Restorāns būs līdzīgs Krasta ielas Lido, tikai mazāks. Lapēnranta ir viena no bagātākajām pilsētām Somijā, jo to apmeklē milzīgs skaits krievu tūristu, kuri tur gatavi tērēt savu naudu. Mēs Latvijā runājam par valodas jautājumu, pagātnes smago mantojumu, sarežģītajām attiecībām ar Krieviju. Tā visa ir politika, bet ekonomikā politiku nevajag laist. Ekonomikai jāpastāv neatkarīgi no politikas. Somi ir izveidojuši ļoti spēcīgu ekonomiku, turklāt pilnvērtīgu sociālās nodrošināšanas sistēmu, daudz var atļauties tērēt pensionāriem, izglītības sistēmai, un somi neuztraucas par krievu tūristu viesošanos savā valstī, jo zina, ka tūristi sekmē somu ekonomiku - uzņēmējiem ienākumi, strādājošajiem darbavietas, valstij nodokļi. Ja somi mūsu piedāvājumu novērtēs un banka teiks, ka atbalsta, mēs iekarosim citas valstis.»

Gluži kā pasakās, kāzas pilī ir nemainīga vērtība. Kāzu rīkošana tajās neiziet no modes, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Arī salīdzinoši lielās izmaksas nav šķērslis jaunajiem pāriem priecīgo notikumu atzīmēt kā princim un princesei. DB apkopotā informācija liecina, ka pilis un muižas izvēlas aizvien vairāk precēties gribētāju. Nepieciešamā budžeta minimums ir 5000 eiro. Tālāk – bez robežām.

«Viesu nami un pilis joprojām ir klasika,» stāsta pieredzējusī kāzu rīkotāja Dace Miezīte. Tieši pirmās viņas vadītās SIA Kāzu aģentūra Mīlestība organizētās precības bija pilī. Kā Dace pati smej, laikam tālab nekur tālu no tām nevar un negrib aizmukt. Gadā vismaz puse no uzņēmuma organizētajām kāzām notiek pilīs un muižās. Populārākās ir Mežotnes, Bīriņu, Dikļu, Jaunmoku un Mālpils. Taču ir arī tieši kāzām specializējušies viesu nami, piemēram, Debesu bļoda Ogres novadā, Bebru nams Ķekavas novadā, Brūtes Valmieras rajonā. No budžeta viedokļa pilis un šādi viesu nami ir viens no izdevīgākajiem risinājumiem, jo tajos uz vietas ir galdi, krēsli, ēdinātāji. Izvēloties skaistas telpas, ietaupās līdzekļi telpu dekorējumam.

Mūžībā aizgājusi bērnu pasaku grāmatu autore un ilustratore Margarita Stāraste, kura aizvadītajā nedēļā nosvinēja savu 100 gadu jubileju, informēja izdevniecības Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka.

Nozīmīga vieta latviešu bērnu literatūrā ir autores radītajiem pasaku tēliem - Zīļukam, piparkūku vīriņam Kraukšķītim Ziemas pasakā - un zinātkārajām meitenēm - Tincei Stārastes darbā Tince grib mācīties un Ieviņai Zentas Ērgles darbā Ieviņa Āfrikā.

Kopumā māksliniece ir ilustrējusi aptuveni 100 gan pašas, gan citu autoru sarakstītas grāmatas - pasakas, tēlojumus, dzejoļus, kā arī tautasdziesmas. Viņas darbi tiek publicēti kopš 1942.gada. Pēc vairāku gadu prombūtnes Nīderlandē māksliniece bija atgriezusies uz dzīvi Latvijā.

1982.gadā Stāraste saņēmusi literāro balvu Pastariņa prēmija, savukārt 1999.gadā viņas devums bērnu daiļliteratūrā un nopelni valsts labā novērtēti ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Latvijas drāmas terapeiti vienojušies par asociācijas dibināšanu.

Drāmas terapija (DT) ir viena no mākslu terapijas jomām, kurā klienti jeb pacienti daudzveidīgu veselības un sociālo problēmu pārvarēšanai individuāli vai grupā terapeitiskās vides un terapeitisko attiecību kontekstā izmanto dažādas teātra tehnikas, lomu spēles, sociodrāmu un psihodrāmu, izvērstu dramatizējumu, stāstus, pasakas, metaforas, simbolus, sapņus, maskas, grimu, priekšmetus, lelles un marionetes, fotogrāfijas un video, lai radošā veidā nonāktu pie pilnīgākas psihiskas un emocionālas integrācijas, personības izaugsmes un izmaiņām, kā arī pie dažādu simptomu mazināšanas.

Latvijā drāmas terapija ir jauna veselības aprūpes specialitāte un pagaidām to pārstāv deviņi drāmas terapeiti, kas ieguvuši maģistra grādu veselības aprūpē un profesionālo kvalifikāciju drāmas terapijas specializācijā. Drāmas terapijas specialitāti var apgūt Rīgas Stradiņa Universitātē.