Jaunākais izdevums

Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidenta amatam pieteikti pieci pretendenti, aģentūru LETA informēja LOK.

Uz LOK prezidenta amatu nepretendē pašreizējais organizācijas vadītājs Jānis Buks, bet pieteikts ilggadējais valdošās partijas "Jaunā vienotība" politiķis Jānis Reirs.

Reiru amatam pieteikusi Latvijas Kamaniņu sporta federācija, Latvijas Burāšanas savienība pieteikusi Ansi Dāli, Latvijas Hokeja federācija - Viesturu Koziolu, Latvijas Vieglatlētikas savienība - Arni Lagzdiņu, bet iepriekš dažādos politiskajos procesos iesaistītajam Raimondam Lazdiņam esot 16 dažādu federāciju atbalsts.

Kopumā LOK vēlētajiem amatiem izvirzītas 87 kandidatūras. No šobrīd 39 LOK biedru statusā reģistrētajām olimpisko sporta veidu federācijām tiesības izvirzīt kandidātus izmantojušas 37.

Arī LOK ģenerālsekretāra amatam izvirzīti pieci kandidāti, izpildkomitejas locekļu amatiem - 27 kandidāti, LOK individuālo locekļu statusam - 53 kandidāti, savukārt LOK Revīzijas komisijai - septiņi kandidāti.

Uz LOK ģenerālsekretāra amatu pretendē Raitis Keselis, Nauris Metnieks, Raimonds Lazdiņš, Vladimirs Šteinbergs un Kārlis Lejnieks, kurš šo amatu ieņem pašlaik.

LOK Ģenerālās asamblejas pārskata - vēlēšanu sesija norisināsies 4. jūnijā plkst.9 Rīgā, "Radisson Blu Daugava Hotel".

Jau ziņots, ka 21 Ģenerālās asamblejas norisi pieprasījusī federācija uzskata, ka pašreizējais LOK prezidents Jānis Buks ir nepietiekami cīnījies par sporta finansējumu un kopējām interesēm. Buks līdz šim teicās, ka darbu LOK būtu gatavs turpināt.

Vēstuli tika parakstījušas federācijas, kas vairumā gadījumu pārstāvēto sportistu skaita ziņā ir salīdzinoši nelielas, un tās izcēla, ka Buks, kurš amatā ir kopš pērnās vasaras, pats iepriekš esot norādījis, ka strādās tikai līdz nākamajām LOK prezidenta vēlēšanām un uz atkārtotu termiņu nekandidēs.

Tradicionāli LOK Ģenerālā asambleja ar amatpersonu vēlēšanām notiek pēc olimpiskajām spēlēm, nevis pirms tām.

4.jūnijā paredzētajā LOK Ģenerālajā asamblejā izvēlētais prezidents būs piektais pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 1988.gadā par LOK prezidentu kļuva Vilnis Baltiņš, 2004.gadā šo amatu pārņēma Aldons Vrubļevskis, 2020.gadā - Žoržs Tikmers, bet 2023.gadā - Buks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Nododot olimpisko karogu Losandželosai, svinīgi noslēgtas 33. Vasaras olimpiskās spēles

LETA/AFP, 12.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nododot olimpisko karogu 2028.gada olimpisko spēļu mājvietai Losandželosai, svētdien Parīzē svinīgā ceremonijā tika noslēgtas 33. Vasaras olimpiskās spēles.

Latvijas karogu noslēguma ceremonijā Parīzes stadionā "Stade de France" nesa BMX frīstaila sportists Ernests Zēbolds un sprintere Gunta Vaičule. Francijas karogu nesa regbists Antuāns Dipons un ASV - peldētāja Keitija Ledeki.

Pēc olimpisko spēļu organizācijas komitejas vadītāja Tonī Estangē runas Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Tomass Bahs atzīmēja, ka vairāk nekā puse planētas iedzīvotāju sekoja līdzi Parīzes olimpiskajām spēlēm, un nosauca spēles par "sensacionālām".

Kopš 1920.gada spēlēm notiek olimpiskā karoga nodošana nākamo spēļu rīkotājiem, un, izskanot olimpiskajai himnai, olimpiskais karogs tika nolaists, to Parīzes pilsētas galvai Annai Idalgo ar Baha starpniecību nododot Losandželosas mērei Karenai Basai, bet pēc tam to saņemot amerikāņu aktierim Tomam Krūzam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien tiks atklātas Parīzes vasaras olimpiskās spēles.

Atklāšanas ceremonija Parīzē sāksies plkst.20.30 pēc Latvijas laika, tiešraidē to translējot Latvijas Televīzijai (LTV) un un portālam "Lsm.lv".

Valstu parāde Sēnas upē sāksies pie Austerlicas tilta un noslēgsies Trokadero laukumā, to vairāk nekā sešu kilometru garumā vērojot vairāk nekā 300 000 skatītāju, no kuriem vairāk nekā 200 000 skatītāju par vietām nav jāmaksā.

Atklāšanas ceremonijā piedalīsies apmēram 10 500 atlētu no 204 valstu olimpiskajām komitejām.

Latvijas delegācijas karognesēji būs pludmales volejboliste Tīna Laura Graudiņa un 3x3 basketbola izlases spēlētājs, olimpiskais čempions Nauris Miezis.

Klātienē ceremoniju vēros arī Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Kļūstot par LOK prezidentu, Reirs pametīs darbu Saeimā un JV valdē, bet Koziols turpinātu strādāt IIHF padomē

Diena.lv, 31.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kļūstot par LOK prezidentu, Jānis Reirs pametīs darbu Saeimā, bet Viesturs Koziols turpinātu strādāt IIHF padomē, noskaidrojies Sporta Avīzes rīkotajā Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidenta amata kandidātu debatēs.

Sporta Avīzes organizētajā Latvijas Olimpiskās komitejas prezidenta amata kandidātu debatē visi pieci pretendenti uz prestižo amatu pastāstīja, ko darītu ar saviem līdzšinējiem pienākumiem, ja tiktu ievēlēti. Šādā gadījumā Jānis Reirs noliktu Saeimas deputāta mandātu un izstātos no partijas Jaunā Vienotība valdes, bet Viesturs Koziols ir lēmis, ka LOK prezidenta amatu apvienotu ar darbu Starptautiskās hokeja federācijas padomē.

Plašāk šo un pārējo kandidātu atbildes skatieties video. LOK Ģenerālās asamblejas pārskata - vēlēšanu sesijas, kurā uz četru gadu termiņu tiks ievēlēts jauns organizācijas prezidents un notiks arī ģenerālsekretāra vēlēšanas, gaidāma nākamajā otrdienā, 4. jūnijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LTRK prezidenta amatā pārvēlēts Aigars Rostovskis, ievēlēta jauna padome

Db.lv, 22.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) biedru sapulcē 22.martā LTRK prezidenta amatā uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem pārliecinoši tika pārvēlēts Aigars Rostovskis un ievēlēta jauna padome.

LTRK biedru sapulcē prezidenta amatam bija viens kandidāts – esošais LTRK prezidents Aigars Rostovskis. Sapulcē kopumā piedalījās 293 uzņēmumu, kurā, atbalstot A. Rostovska pārvēlēšanu, tika atdotas 281 balsis, līdz ar to A. Rostovskis ar pārliecinošu biedru balsu vairākumu Prezidenta amatā pārvēlēts uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem.

Uzrunājot biedrus, Aigars Rostovskis pauda: “Pirmkārt, vēlos izteikt pateicību visiem LTRK biedriem par atbalstu un iespēju vadīt Latvijas lielāko uzņēmumu organizāciju nākamos trīs gadus. Lai gan ārējie apstākļi nav viegli, ar ģeopolitisko neskaidrību, Ukrainas karu un ekonomikas sabremzēšanos, mums ir jāpieliek visas pūles, lai stiprinātu LTRK. Mēs atbalstīsim biedrus eksporta darbībās un fokusēsimies uz privātā kapitāla interešu aizstāvību, kā arī uz LTRK pakalpojumu klāsta paplašināšanu un uzlabošanu, tāpat arī uz starptautiskajām aktivitātēm. Valstiskā līmenī mūsu galvenais uzdevums ir būtiski samazināt birokrātiju, kas neprasa naudu, bet gan politisko gribu.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parlamentārietis, kādreizējais premjers un ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV) nolicis Saeimas deputāta mandātu, atklāja "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics.

Darbu parlamentā viņš pametīs no šodienas un turpmāk pievērsīsies profesionālajiem izaicinājumiem privātajā sektorā.

Jurēvics uzsvēra, ka Kariņš vairāk nekā 20 gadus ir profesionāli un enerģiski strādājis Latvijas labā.

""Jaunās vienotības" vārdā vēlos izteikt pateicību par negurstošu darbu mūsu valsts labā šo gadu garumā. Krišjānis Kariņš ir daļa no mūsu komandas, un es zinu, ka arī turpmāk viņš neliegs mums savu padomu un atbalstu," akcentēja Jurēvics.

Jurēvics norādīja, ka pašlaik neesot skaidrs, kas nāks Kariņa vietā Saeimā, šis jautājums tiks atrisināts tuvākajā laikā.

"Kariņš aktīvajā politikā strādājis vairāk nekā 20 gadus, šo laiku veltot kalpošanai Latvijas valstij un tās cilvēkiem. Viņam vienmēr ir bijusi svarīga Latvijas kā demokrātiskas, eiropeiskas un transatlanitiskajai drošības telpai piederošas valsts attīstība. Šo gadu laikā pārvarētas lielas krīzes, pieņemti Latvijas nākotnei būtiski lēmumi un Latvija nostiprinājusies kā pilntiesīga Eiropas Savienības un NATO valsts," norādījusi viņa partijas biedre, Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 28. maijā plkst.11.20 portālos diena.lv un db.lv bija vērojama žurnāla Sporta Avīze rīkotā Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidenta amatu kandidātu tiešraides diskusija. Diskusiju vadīja sporta žurnālists Normunds Melderis.

Diskusijā piedalījās visi pieci LOK prezidenta amata kandidāti - Jānis Reirs, Viesturs Koziols, Arnis Lagzdiņš, Raimonds Lazdiņš un Ansis Dāle.

Diskusija notika tieši nedēļu pirms 4. jūnijā gaidāmās LOK Ģenerālās asamblejas pārskata - vēlēšanu sesijas, kurā uz četru gadu termiņu tiks ievēlēts jauns organizācijas prezidents un notiks arī ģenerālsekretāra vēlēšanas.

Latvijas Olimpisko komiteju pēdējā laikā moka turbulences vēji. Pērn maijā amatu atstāja tā brīža organizācijas prezidents Žoržs Tikmers, kura vietā tika ievēlēts Jānis Buks. Kaut arī Buks jau tolaik paziņoja, ka amatā būs tikai līdz šogad plānotajām kārtējām vēlēšanām, LOK biedri noraidīja viņa virzītos grozījumus par organizācijas un Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) apvienošanu un iesniedza prasību prezidenta vēlēšanas rīkot vairākus mēnešus agrāk nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien lēma Eiropas Komisijas (EK) locekļa amatam nominēt līdzšinējo EK priekšsēdētājas izpildvietnieku Valdi Dombrovski (JV).

Šī būs jau trešā reize, kad Dombrovskis tiek virzīts Eiropas Savienības (ES) komisāra amatam. Pēc 2014. gada Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām viņš tika izvirzīts un apstiprināts EK viceprezidenta amatā ar atbildību par eiro un sociālo dialogu Žana Kloda Junkera vadītajā EK komisijā. Pēc 2019. gada EP vēlēšanās Dombrovskis nonāca arī Urzulas fon der Leienas vadītajā EK, kur ir priekšsēdētājas izpildvietnieks, kurš atbildīgs par ekonomiku, kā arī ieņem ES tirdzniecības komisāra amatu.

JV sasniedzot labāko rezultātu arī šī gada EP vēlēšanās, partija nolēma Dombrovski trešo reizi virzīt EK komisāra amatam, saņemot tam arī koalīciju veidojošo partiju atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) izdevusi rīkojumu uz dienesta pārbaudes laiku no amata atstādināt Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, informēja premjeres preses sekretārs Aleksis Zoldners.

Atstādināšanas laikā Valsts kancelejas direktora pienākumus uzdots pildīt Valsts kancelejas direktora vietniecei juridiskajos jautājumos Inesei Gailītei.

Siliņa trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču žurnālistiem uzsvēra, ka Valsts kancelejas vadītājs agri no rīta tika informēts par atstādināšanu no amata, kamēr notiek dienesta pārbaude.

Ministru prezidente sacīja, ka otrdien saņemtās ziņas no Valsts kontroles (VK) liecinot, ka "situācija ir gana nopietna", un atstādināšana ir nepieciešama, lai dienesta pārbaude notiku pēc iespējas objektīvāk.

Tāpat Siliņa norādīja, ka uzdevusi Valsts kancelejai mainīt sistēmu, sakārtot normatīvo bāzi, lai speciālie lidojumi būtu iespējami, taču tiem jābūt finansiāli izsvērtiem. Premjeres ieskatā, jāsakārto arī iepirkumu sistēma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Raimonds Lazdiņš otrdien Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Ģenerālajā asamblejā tika ievēlēts LOK prezidenta amatā.

Uz LOK prezidenta amatu kandidēja arī Viesturs Koziols, Arnis Lagzdiņš un Jānis Reirs.

Latvijas Handbola federācijas (LHF) viceprezidents Lazdiņš, kuru jau izvirzīšanas laikā atbalstīja 16 sporta veidu federācijas, balsošanas pirmajā kārtā saņēma 61 no 107 balsīm, Starptautiskās Ledus hokeja federācijas (IIHF) Padomes loceklim Koziolam bija 23 balsis, Latvijas Airēšanas federācijas (LAF) prezidentam Reiram 12 un Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) prezidentam Lagzdiņam - 10.

No sākotnējiem pieciem kandidātiem savu kandidatūru vēl pirms balsojuma atsauca Latvijas Burāšanas savienības Goda prezidents Ansis Dāle.

Lazdiņš darbojas politiskās partijas "Platforma 21" vadībā, bet pēc ievēlēšanas LOK prezidenta amatā ir solījis pamest LHF viceprezidenta amatu un neturpināt darbu politiskajā partijā. "Platforma 21" ir pārpalikumi no Alda Gobzema savulaik veidotās partijas "Likums un kārtība", kas vēlāk pārtapa par "Katram un katrai". Šī partija nespēja iekļūt 14.Saeimā, taču ieguva pietiekami lielu vēlētāju atbalstu, lai saņemtu valsts finansējumu, kas šim politiskajam spēkam ir nepilni 190 000 eiro gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem Kariņa lidojumu lietā pret Citskovski ierosināta disciplinārlieta

LETA, 13.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) izdevusi rīkojumu ierosināt disciplinārlietu pret Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Lēmums pieņemts, pamatojoties uz dienesta pārbaudes komisijas 2024.gada 7.maija starpziņojumā konstatētajiem apstākļiem un tiesību normu pārkāpumiem. Starpziņojumā secināts, ka Citskovskis, iespējams, nekvalitatīvi pildot likumu normas, ir izdarījis disciplinārpārkāpumu, proti, amata pienākumu nepamatotu nepildīšanu vai nolaidīgu un nekvalitatīvu pienākumu pildīšanu, tostarp neatbilstoši rīkojoties ar finanšu līdzekļiem, kā rezultātā valstij nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai radīts valsts interesēm būtisks kaitējums.

Līdz ar Siliņas rīkojumu ir izveidota disciplinārlietas izmeklēšanas komisija, kuru vadīs Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs. Komisijā strādās Finanšu ministrijas Iekšējā audita departamenta direktore Arina Andreičika, Ekonomikas ministrijas Administrācijas vadītāja Dace Gaile, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Aija Grīnberga, Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa un Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Aleksejs Remesovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviju Parīzes olimpiskajās spēlēs pārstāvēs 29 sportisti 14 disciplīnās, pirmdien paziņoja Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK).

Savukārt Latvijas delegācijas vadītājs būs LOK ģenerālsekretārs Raitis Keselis.

Sākotnēji par Latvijas delegācijas vadītāju tika apstiprināts iepriekšējās LOK ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks, taču LOK prezidents Raimonds Lazdiņš norādīja, ka Lejnieks šobrīd savu ikdienu vairs nesaista ar LOK, tāpēc lemts par Latvijas delegācijas vadītāju apstiprināt Keseli.

Olimpiskās kvalifikācijas process sportistiem noslēdzās 7.jūlijā, līdz ar olimpiskās kvalifikācijas turnīru basketbolā.

Latvijas delegācijas sastāvs Parīzes olimpiskajās spēlēs:

Zigmārs Raimo, Francis Lācis, Kārlis Lasmanis, Nauris Miezis (visi - 3x3 basketbols), Līna Mūze-Sirmā, Anete Sietiņa, Agate Caune, Gunta Vaičule, Rūta Kate Lasmane, Patriks Gailums, Gatis Čakšs, Valters Kreišs (visi - vieglatlētika), Pāvels Švecovs (modernā pieccīņa), Daniils Bobrovs, Ieva Maļuka (abi - peldēšana), Džeja Patrika (daiļlēkšana), Toms Skujiņš, Anastasija Karbonāri (abi - šosejas riteņbraukšana), Mārtiņš Blūms (kalnu riteņbraukšana), Veronika Monika Stūriška, Kristens Krīgers (abi - BMX superkross), Ernests Zēbolds (BMX frīstails), Tīna Graudiņa, Anastasija Samoilova (abas - pludmales volejbols), Aļona Ostapenko (teniss), Kristaps Neretnieks (jāšanas sports), Agate Rašmane, Lauris Strautmanis (abi - ložu šaušana), Ritvars Suharevs (svarcelšana).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šorīt savā pirmajā vizītē Rīgas ostā ieradies vācu kruīza līnijas AIDA Cruises kuģis AIDAdiva. Uz tā ir 2384 tūristi no 19 pasaules valstīm, visvairāk no Vācijas, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

AIDAdiva ir 251 metru garš, 32 metru plats, tam ir 14 klāji un vairāk nekā 1000 pasažieru kajītes (kuģa maksimālā ietilpība – 2500 pasažieru). Kuģis iekārtots, lai nodrošinātu viesiem plašu izklaides un atpūtas iespēju klāstu – teātra izrādes, koncertus, kino seansus, deju klubus, SPA procedūras, uz tā ir arī fitnesa centrs, sporta laukumi un baseini. Uz kuģa pieejami septiņi restorāni.

Rīga ir pirmā no deviņām kruīza kuģa pieturvietām divu nedēļu ilgajā AIDAdiva jūras ceļojuma maršrutā. Tālāk tas apmeklēs Tallinu, Helsinkus, Stokholmu, kā arī vairākas ostas Norvēģijā, 8.jūnijā noslēdzot savu jūras kruīzu Varnemundi – Rostokas ostā, Vācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar franču kruīza kompānijas “Ponant” kruīzu kuģa “Le Bellot” vizīti Rīgā oficiāli atklāta šī gada kruīza sezona, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Pirmais sezonas kuģis ir ekspedīciju klases, būvēts 2020.gadā, tam ir 7 klāji, vairāki restorāni un bāri, atpūtas telpas, peldbaseins, spa zona, fitnesa zāle. Kuģis aprīkots ar 92 kajītēm 184 pasažieriem (maksimālā ietilpība 264 personas), kuģi apkalpo 112 apkalpes locekļi. Ponant jaunākie kuģi būvēti kā polārās kruīza jahtas (garums - 131 metri) ar mazu iegrimi (4,5 metri), un ir īpaši izstrādāti, lai nodrošinātu ekskluzīvu privātu jahtu tipa polāro ceļojumu pieredzi. “Le Bellot” Rīgu apmeklē 10 dienu ilga tematiska “muzikālā” kruīza ietvaros. Maršruts iekļauj 9 Baltijas jūras ostas, tostarp, mūsu kaimiņus Klaipēdu un Tallinu.”

2024.gada kruīza sezonā Rīgas ostā šobrīd pieteikti 67 kuģu ienācieni, kas ir par 5 vizītēm vairāk nekā pērn. 9 kuģu vizītes plānotas uz 2 dienām ar nakšņošanu Rīgā, 13 kuģi apmeklēs Rīgas ostu pirmo reizi. Sezona ilgs no aprīļa līdz decembrim, kad Rīgas ostā pieteikti 5 kruīzu kuģu ienācieni, kas ir uz pusi vairāk nekā 2023.gada noslēgumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Pasaules kruīza ietvaros Rīgā viesojas kuģis Serenade of the Seas

Db.lv, 01.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šorīt Rīgas ostā ieradās ASV kruīzu kompānijas Royal Caribbean International kuģis “Serenade of the Seas”, kas Rīgu apmeklē sava 274 dienu pasaules apceļošanas kruīza ietvaros, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Šis kruīza kuģis jau ir viesojies Rīgas ostā Baltijas jūras kruīzu laikā, bet šāda pasaules kruīza maršrutā tas Rīgu apmeklē pirmo reizi.

Kuģis “Serenade of the Seas” Rīgā ieradās no Vārnemundes/Rostokas ostas Vācijā. No 1947 pasažieriem vairākums ir ASV pilsoņi, bet ir arī tūristi no Kanādas, Lielbritānijas un Austrālijas. Kuģis Rīgā pavadīs vienu dienu un vakarā dosies tālāk uz Tallinu. Nākamās ostas tā maršrutā būs Helsinki, Stokholma un citas Baltijas jūras ostas.

“Serenade of the Seas” ir iespaidīgs 293 metru garš un gandrīz 40 metru plats kruīza kuģis. Uz tā 13 klājiem izvietojušās vairāk nekā 1000 pasažieru kajītes ar maksimālo ietilpību līdz 2146 pasažieru. Viesu rīcībā ir 11 dažādi restorāni, 3 baseini, SPA komplekss un fitnesa centrs, sporta laukumi, kā arī visdažādākās naktsdzīves un izklaižu iespējas. Ekskluzīvas, tikai šim kuģim raksturīgas, iezīmes ir klinšu kāpšanas siena, kas paceļas 12 metrus virs augšējā klāja un minigolfa laukums, kā arī plašais telpu piedāvājums konferenču un pasākumu organizēšanai. Īpaši ir arī lielie stikla logi un plašie panorāmas skati, kā arī stikla lifti ar skatu uz okeānu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olimpiskās spēles Parīzē sekmējušas kā ārzemju, tā vietējo tūristu pieplūdumu Francijas galvaspilsētā, ziņo Parīzes tūrisma birojs.

Tiek vēstīts, ka Olimpiādes pirmajās dienās - no 24. līdz 27.jūlijam - pilsētu apmeklējuši 650 000 tūristu, kas ir par 16% vairāk nekā pērn tajā pašā laikā.

Pašmāju tūristu skaits pieaudzis par 17,3%, bet ārvalstu viesu skaits - par 14,8%.

Lielākais ārvalstu tūristu pieplūdums bijis no ASV un Vācijas, veidojot attiecīgi 15,5% un 6,3%. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vācu tūristu skaits pieaudzis par 42%.

Tikmēr viesnīcu piepildījums pieaudzis līdz 90%, bet viesnīcu numuru cenas, līdzīgi kā citiem pakalpojumiem, turpina kristies.

Neskatoties uz cenu kritumu, tās joprojām ir augstākas nekā pērn. Salīdzinājumam 24.jūlijā vidējā viesnīcas numura cena bija 258 eiro, kamēr pirms gada jūlijā - 202 eiro, bet augustā - 161 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japānas autobūves kompānija "Toyota" atteikusies no olimpisko spēļu sponsorēšanas, kā iemeslu minot to, ka spēles kļuvušas "arvien politiskākas" un sportisti tajās paliek otrajā plānā.

2015.gadā "Toyota" ar Starptautisko olimpisko komiteju (SOK) noslēdza desmit gadu sponsorēšanas līgumu.

Taču tagad, kad beigušās vasaras olimpiskās spēles Parīzē, autobūves uzņēmums nolēmis līgumu lauzt, "Toyota" kanālā platformā "YouTube" publicētā raidierakstā paziņoja kompānijas padomes priekšsēdētājs Akio Tojoda.

"Jau kādu laiku esmu domājis, vai šajā pasākumā sportisti patiešām ir pirmajā vietā," teica "Toyota" dibinātāja Kijičiro Tojodas mazdēls, piebilstot, ka olimpiskās spēles "kļūst arvien politiskākas".

Lēmums nozīmē, ka pakāpeniski vairs netiks izmantota olimpisko spēļu atribūtika ar "Toyota" logotipu, kā arī kompānijas automašīnas vairs neizmantos ar olimpiskajām spēlēm saistītos pasākumos, informēja Tojoda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 3,6 procentpunktiem - līdz 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Neliels ēnu ekonomikas samazinājums 2023.gadā ir vērojams arī Igaunijā - no 18% no IKP 2022.gadā līdz 17,9% no IKP šogad. Savukārt Lietuvā 2023.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars salīdzinājumā ar 2022.gada rādītājiem ir pieaugusi par 0,6 procentpunktiem un sasniedzis 26,4% no IKP.

Ēnu ekonomikas indeksa aprēķini Baltijas valstīs tiek veikti kopš 2009.gada. Atbilstoši jaunākajiem datiem 2023.gadā Lietuvā ir sasniegts augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars kopš ir sākti ēnu ekonomikas mērījumi. Šī ir arī pirmā reize kopš 2009.gada, kad ēnu ekonomikas īpatsvars Lietuvā ir lielāks nekā Latvijā, uzsvēra Sauka.

Viņš skaidroja, ka ēnu ekonomikas īpatsvaru iepriekšējos dažus gadus Latvijā lielā mērā noteica ārējie apstākļi - nenoteiktība, kas bija saistīta ar Covid-19 pandēmiju, Krievijas karu Ukrainā, un citiem apstākļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LOK nobalso pret izmaiņām statūtos un reorganizāciju, kas ļautu apvienoties ar LSFP

LETA, 27.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) Ģenerālajā asamblejā 27.martā nobalsoja pret izmaiņām statūtos un reorganizāciju, kas ļautu apvienoties ar Latvijas Sporta federāciju padomi (LSFP).

Tā kā LOK nobalsoja pret apvienošanās procesu, vēlāk paredzētajā LSFP kopsapulcē par to nemaz netiks lemts.

Lai LOK varētu pārņemt visas LSFP saistības, tās statūtos būtu nepieciešams apstiprināt izmaiņas ne tikai biedru sarakstā un statusos, bet arī to tiesībās. No 99 delegātiem par izmaiņām statūtos nobalsoja 39, bet pret bija 60.

Mazāk kašķējoties, panāksim daudz vairāk 

Lielu pārmaiņu priekšā atrodas valsts sporta nozare, jo jau 27. martā biedri...

Savukārt par reorganizāciju tika atdotas 35 balsis, pret - 60, bet viens biļetens bija nederīgs.

Lai juridiski iesāktu apvienošanās procesu, atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likumam starp LOK un LSFP ir jānoslēdz rakstveida reorganizācijas līgums, kas pirms tam ar divām trešdaļām klātesošo biedru balsu jāapstiprina abu minēto organizāciju biedru sapulcēs.

Šobrīd izstrādātais plāns paredz, ka apvienošanās process ar pieteikumu Biedrību un nodibinājumu reģistrā par reorganizācijas līguma stāšanos spēkā noslēdzas 12.jūlijā. Reorganizācijas procesa rezultātā LSFP visas savas saistības un mantu nodod LOK un beidz pastāvēt.

Tiek uzsvērts, ka reorganizācija paredz atvērtākas, spēcīgākas un vienotākas organizācijas izveidi, kas sastāvētu no 101 biedra, tajā skaitā 26 asociētajiem biedriem. Vienotas organizācijas izveide palīdzētu risināt efektivitātes jautājumus, samazinot administratīvās izmaksas un veicinot laika resursu ekonomiju starp amatpersonām un biedriem, kā arī sadarbībā ar valsts institūcijām, kurām turpmāk komunikācija noritētu ar vienu sarunu partneri.

Ir paredzēts, ka turpmāk LOK prezidents būs LOK Izpildkomitejas priekšsēdētājs un vadīs tās darbu, savukārt ikdienas LOK darbību vadīs ģenerālsekretārs un divi valdes locekļi, kas visi kopā veidos LOK Valdi. LOK Izpildkomitejā turpmāk būs 20 locekļi - LOK prezidents, desmit olimpisko sporta veidu federāciju pārstāvji, četri LOK biedru pārstāvji, Asociēto sporta veidu federāciju pārstāvis, Atlētu komisijas priekšsēdētājs, Latvijas Paralimpiskās komitejas pārstāvis, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis un Starptautiskās Olimpiskās komitejas loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien ārlietu ministres amatā apstiprināja ilggadējo diplomāti Baibu Braži.

Braži amatam virzīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), kura diplomāti aicinājusi arī iestāties partijā "Vienotība", bet šāds lēmums pagaidām vēl nav pieņemts.

Par Braži nobalsoja 66 deputāti, pret bija 11, bet deviņi deputāti atturējās.

Atbalstu kandidātes apstiprināšanai iepriekš paudušas koalīcijas frakcijas - "Jaunā vienotība", Zaļo un zemnieku savienība un "Progresīvie". Līdzīgi arī opozīcijā esošās partijas "Apvienotais saraksts" un "Latvija pirmajā vietā" iepriekš kopumā pozitīvi novērtēja diplomātes kandidatūru. Nacionālā apvienība Braži vērtēja kopumā atzinīgi, taču balsojumā lēma atturēties un neatdot savas balsis par Braži.

Braže patlaban ir Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece. Iepriekš viņa bijusi NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos, kā arī Latvijas vēstniece Lielbritānijā, Indonēzijā un Nīderlandē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kur var atrast informāciju par atalgojumu, un kā to izvērtēt?

Anta Praņēviča, “Figure Baltic Advisory” valdes locekle un vadošā konsultante, 22.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir daudz avotu, kur pieejama informācija par atalgojumu - Latvijā vislielākā atalgojuma datubāze ir publicēta Valsts ieņēmuma dienesta (VID) vietnē, vēl informācija tiek publicēta darba sludinājumos un, protams, allaž aktuāls informācijas avots ir “kaimiņš teica”.

Nereti informācija šajos avotos ir ļoti atšķirīga, tāpēc darba meklētāji var viegli apjukt. Kāpēc pastāv šādas atšķirības un kā izvērtēt katrā avotā pieejamo informāciju?

Domājot par informācijas meklēšanu par atalgojumu, joprojām atceros personāla vadības kursa uzdevumu, ko pildīju 2008. gadā, studējot Rīgas Ekonomikas augstskolā – bija jānoskaidro, kādu atalgojumu varētu saņemt amatā, kuru vēlies ieņemt pēc studiju beigšanas. Toreiz šajā uzdevumā saņēmu nesekmīgu vērtējumu un daudz mulsinošus komentārus no pasniedzējas, kura bija atbraukusi no ASV. Mierinājumam gan jāsaka, ka nebiju vienīgā, kura netika galā ar uzdevumu – informācija par atalgojumu pirms 16 gadiem Latvijā tika uzskatīta par komercnoslēpumu. Darbinieki ne tikai nerunāja par savu algu, bet bieži arī darba līgumos bija iekļauts punkts, ka par savu atalgojumu ir aizliegts runāt - darba algas netika publicētas sludinājumos un interneta rīki, kur dalīties ar savu atalgojumu, vēl neeksistēja. Šobrīd, 2024. gadā, atrast informāciju par atalgojumu ir vieglāk kā jebkad. Vadītājiem aizvien biežāk nākas skaidrot darbiniekiem, kā tiek noteikts atalgojums un atspēkot informāciju par algām, kas nāk no dažādiem avotiem. Šo iemeslu dēļ izveidoju apkopojumu par šobrīd tirgū pieejamajiem informācijas avotiem, kur var atrast informāciju par atalgojumu un kā šo informāciju izvērtēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Volstrītā akciju cenas trešdien lielākoties samazinājās.

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) Atvērtā tirgus komiteja trešdien jau sesto sanāksmi pēc kārtas nolēma nemainīt bāzes procentlikmi.

Pēc komitejas kārtējās divu dienu sēdes tika paziņots, ka bāzes procentlikmes mērķrādītājs tiek saglabāts 5,25-5,5% līmenī. Tas ir augstākais bāzes procentlikmes līmenis ASV kopš 2001.gada.

Komitejas paziņojumā norādīts, ka "pēdējos mēnešos nav bijis tālāka progresa ceļā uz komitejas noteikto 2% inflācijas mērķi".

Preses konferencē pēc komitejas sēdes FRS vadītājs Džeroms Pauels prognozēja, ka procentlikmes paaugstināšana nav gaidāma.

Šie Pauela izteikumi izraisīja akciju cenu kāpumu, ko drīz nomainīja kritums.

Naftas cenas trešdien kritās, jo dati liecināja, ka ASV samazinājies pieprasījums pēc degvielas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Paramentā (EP) ievēlētajam Valdim Dombrovskim (JV) atsakoties no EP deputāta mandāta, par EP deputāti kļūs Vaidere (JV), informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāvis Andrejs Vaivars.

CVK saņēmusi Dombrovska iesniegumu, ar kuru viņš atsakās no sava eiroparlamentārieša mandāta. Dombrovskis ievēlēts EP no partijas "Jaunā vienotība" saraksta, saņemot 220 402 balsis.

Ievērojot 2024.gada EP vēlēšanu rezultātus, "Jaunā vienotība" deputātu kandidātu sarakstā nākamā kandidāte atbilstīgi Latvijas Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumam ir Vaidere.

CVK saņemts Vaideres apstiprinājums par piekrišanu pieņemt EP deputāta mandātu Dombrovska vietā. Vaidere 2024.gada EP vēlēšanās saņēma 147 075 vēlētāju balsis.

EP vēlēšanas Latvijā notika 8.jūnijā.

LETA jau rakstīja, ka Ministru kabinets 11.jūnijā lēma Dombrovski trešo reizi nominēt darbam Eiropas Komisijā (EK). Pēc 2014.gada EP vēlēšanām viņš tika izvirzīts un apstiprināts EK viceprezidenta amatā ar atbildību par eiro un sociālo dialogu Žana Kloda Junkera vadītajā EK komisijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielu pārmaiņu priekšā atrodas valsts sporta nozare, jo jau 27. martā biedri lems par tās galveno jumtorganizāciju Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) un Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) apvienošanu vienā veselā. Kāpēc šis process ir nepieciešams, un kā sporta veidu federācijas izdzīvo apstākļos, kad marta vidū no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) joprojām nav saņemts 2024. gada finansējums.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta LSFP viceprezidents un Latvijas Motosporta federācijas (LaMSF) prezidents Mārtiņš Lazdovskis.

Fragments no intervijas

LOK pašlaik apvieno olimpisko sporta veidu federācijas, bet LSFP - pilnīgi visu sporta veidu atzītās federācijas. Ko tas praksē nozīmē tev kā LSFP viceprezidentam un LaMSF prezidentam?

Motosporta federācijai, līdzīgi kā lielākajai daļai citu neolimpisko federāciju, tas nozīmē, ka LSFP un IZM ir vienīgie tiešie mūsu sadarbības partneri, kamēr olimpiskajām federācijām sadarbības partnere ir arī LOK - jautājumos, kas saistīti ar dalību spēlēs, augstu sasniegumu sportu, Latvijas Olimpisko vienību. Kad aktīvāka bija Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija, komandu federācijām bija vēl arī tā. IZM un Valsts kontrole savulaik norādīja, ka labāk un saprātīgāk, ja valsts budžeta izlietošanu administrē viens avots. Tieši tāpēc arī no šī gada vienīgais finansējuma avots ir Izglītības ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Miris Latvijas Bankas padomes loceklis un kādreizējais finanšu ministrs Andris Vilks, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Bankā.

Vilks miris nedēļas nogalē 60 gadu vecumā pēc ilgstošas slimības.

No 1987. līdz 1994.gadam Vilks strādāja valsts iestādēs un nevalstiskajās organizācijās, bet no 1995. līdz 2010.gadam viņš strādāja tagadējā "SEB bankā", tostarp no 2007. līdz 2009.gadam viņš bija bankas galvenais ekonomists.

No 2005. līdz 2010.gadam viņš bija Finanšu nozares asociācijas (iepriekš Latvijas Komercbanku asociācijas) Ekonomikas un monetārās komitejas vadītājs, bet no 2007. līdz 2008.gadam Vilks bija Latvijas valdības Makroekonomiskās situācijas stabilizācijas grupas dalībnieks.

Vilks tika ievēlēts 10. un 11.Saeimā no apvienības "Vienotība" saraksta un no 2010. līdz 2014.gadam viņš bija finanšu ministrs, kā arī Latvijas pilnvarnieks Pasaules Bankā, Eiropas Investīciju bankā, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā, Ziemeļu Investīciju bankā un Eiropas Padomes bankā. 2008. un 2009.gadā Vilks bija Ministru prezidenta Ivara Godmaņa, bet 2009. un 2010.gadā - Ministru prezidenta Valda Dombrovska ārštata padomnieks ekonomikas un finanšu jautājumos, kā arī Latvijas Lielo pilsētu asociācijas ekonomikas padomnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nevajadzētu būt iecietīgiem pret uzņēmumiem, kas turpina strādāt Krievijā

LETA/BNS, 15.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas uzņēmumi, kas turpina strādāt Krievijā, rīkojas neētiski un amorāli, pret tiem nevajadzētu izturēties iecietīgi un tiem jāsaprot, ka Krievijā tiem var draudēt nacionalizācija, piektdien brīdināja Lietuvas ārlietu viceministrs Simons Šatūns.

Tā viņš Lietuvas sabiedriskajam radio komentēja izskanējušo informāciju, ka Lietuvas pārtikas produktu ražotājam "Vičiūnu grupe", kas ir zīmola "Viči" īpašnieks un kuru Ukraina ir iekļāvusi starptautisko kara sponsoru sarakstā, piederošā ražotne Kēnigsbergas (Karaļauču) apgabala Tilzītē (padomju laikā pārdēvēta par Sovetsku) "Vičīūnai-Rus" pārstāvēja Krieviju augsta līmeņa sanāksmē Maskavā ar Kubas delegāciju.

Lietuvas ārlietu viceministrs uzsvēra, ka tas ir jautājums par ētiku un morāli. "Es nezinu, cik iecietīgi mēs varam izturēties pret tādiem uzņēmumiem, kas joprojām reāli ir iesaistīti Krievijas ekonomikas veidošanā. Mūsu pozīcija ir ļoti skaidra, un ir žēl, ka daži uzņēmumi to nedzird," sacīja Šatūns.

Komentāri

Pievienot komentāru