Dzīvē ir jādara nevis tas, ko var darīt, bet tas, ko nevar nedarīt.

To intervijā DB norāda Dziesmu svētku noslēguma koncerta režisors Uģis Brikmanis. Viņš uzskata, ka pēc 100 gadiem Dziesmu svētkus svinēsim ārpus Rīgas – vietā, kur var pulcēties 200 vai pat 300 tūkstoši cilvēku, jo nav nekādu cerību, ka kādreiz Mežaparka estrādē vietas varētu pietikt visiem interesentiem. Režisors atklāj, ka šogad noslēguma koncertu paredzēts atklāt ar pūtēju orķestra prologu, bet estrādes centrā pirmo reizi būs Latvijas diriģentu koris, tādā veidā izceļot diriģentu skolas unikalitāti un nozīmīgumu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Tiek uzskatīts, ka vasara ir pasākumiem bagātākais laiks. Vai esat novērojis, ka kultūras nozarei raksturīga izteikta sezonalitāte?

"Kultūras biedrība "Alternatīvā realitāte" kopā ar brīvprātīgajiem no vairākām Eiropas valstīm jau četrpadsmito gadu pēc kārtas organizē ikgadējo multikulturālo festivālu "Maija Grafa svētki". 18. maijā Rīgas centrā, Ziedoņdārza parkā, notika festivāls-karnevāls "Maija grāfa svētki 2024", kas atdzīvināja Rīgas senāko kultūrvēsturisko tradīciju un bija veltīts pavasara sagaidīšanai, vienotībai un radošumam. No rīta līdz vēlam vakaram rīdziniekiem un pilsētas viesiem bija pieejami daudzi izklaidējoši un izzinoši pasākumi bērniem un pieaugušajiem. Tūkstošiem rīdzinieku un pilsētas viesu bija liecinieki vērienīgajai akcijai, ko veidoja entuziasti un brīvprātīgie.

Pirms 550 gadiem aizsākušies "Maija grāfa svētki" godina Rīgas bagāto vēsturi un ietver daudz dažādu pasākumu: muzikālus un mākslinieciskus priekšnesumus, tērpu konkursu, uguns šovu, meistarklases un aktivitātes bērniem un pieaugušajiem, un pats galvenais - turnīru par Maija grāfa titulu. Mūsdienās senās kultūras tradīcijas apvienojas ar multikulturālām un mūsdienīgām karnevāla tendencēm, veidojot unikālu Rīgas festivālu, kuru ik gadu apmeklē vairāk nekā 7000 cilvēku.

Krišjāņa Kariņa otrā valdība šobrīd darbojas vispārpieņemto 100 dienu saudzēšanas režīmā, tāpēc šobrīd vēlēsim visiem mums laimi un panākumus jaunajā gadā, pārāk bargi vēl nekritizējot jaunos un ne tik jaunos ministrus. Tāpēc te būs daži novēlējumi jaunajiem/vecajiem ministriem, jauno darbu cēlienu sākot, no laikraksta Diena un izdevuma Dienas Bizness.

Diena iepriekšējās valdības laikā ir pamanījusi un neatlaidīgi izgaismojusi vairākus notikumus, kas radījuši vai potenciāli var radīt būtisku ietekmi uz mūsu valsts iedzīvotāju un uzņēmēju ikdienu, nākotni, dzīves kvalitāti un tādiem izšķirošiem lēmumiem kā – sākt pašam savu biznesu, mainīt darbu, pirkt nekustamo īpašumu, ņemt kredītu, laist pasaulē pirmo bērnu, laist pasaulē otro, trešo bērnu, godīgi maksāt nodokļus, uzrakstīt sūdzību par pāridarījumu utt. Lai šādus lēmumus pieņemtu ikdienā, ir jāizvērtē visādi notikumi un realitātes, taču valdība nedrīkst radīt/pieļaut situāciju, ka vienīgais un galvenais impulss/iemesls lēmumiem par dzīves/darba/biznesa kvalitātes pasliktināšanu ir valdības un valsts pārvaldes nepārdomāti/neizskaidroti un slikti lēmumi, faktiskās rīcības un uzvedības modelis.

Dziesmu un deju svētkus Latvijā varētu reformēt, ieviešot ikgadējus pasākumus vai izstiepjot svētkus mēneša garumā, šādas idejas šodien izskanēja konferencē «Dziesmu un deju svētki Latvijas simtgadei».

Iepriekšējo svētku režisors Uģis Brikmanis piedāvāja rīkot ikgadējus Dziesmusvētku pasākumus, kuri vestu uz lielo notikumu 2018.gadā. Brikmaņa skatījumā, tas būtu veids, kā atlasīt jaunradi, kuru iekļaut Dziesmu un deju svētku koncertos.

U. Brikmanis domā, ka vajadzētu virzīties prom no dalījuma paaudzēs, proti, nevajadzētu atdalīt skolēnu un pieaugušo Dziesmusvētkus. «Latviešu godos visi dziedāja kopā. Svarīga ir visu cilvēcisko izpausmju harmonija,» sacīja Brikmanis.

Viņam oponēja vairāki citi diskusijas dalībnieki. Svētku virsdiriģents Mārtiņš Klišāns pauda šaubas, vai būtu iespējams un vajadzīgs mainīt gadu desmitiem ilgas tradīcijas. «Starp svētkiem ir iespēja svētku identitāti praktizēt ikdienā. Nevar visu laiku dziedāt vienu un to pašu dziesmu piecus gadus,» teica diriģents.

XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki vēlreiz aktualizē un apliecina nepieciešamību iespējami drīz atjaunot novecojušo Daugavas stadiona infrastruktūru. Lai Deju svētki 2018.gadā varētu noritēt drošā, sakārtotā vidē un būtu pieejami plašākai auditorijai, tādēļ nekavējoties ir jāizveido Daugavas stadiona attīstības Uzraudzības padome un jāīsteno stadiona rekonstrukcijas projekts.

XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki būs viens no nozīmīgākajiem pasākumiem Latvijas simtgades kultūras programmā. Arī Laimdotas Straujumas vadītā valdība deklarācijā apņēmusies savlaicīgi organizēt XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkus un nodrošināt veiksmīgu to norisi, tajā skaitā sagatavojot Deju svētku norisei atbilstošu mūsdienīgu nacionālo stadionu.

Vispārējie Dziesmu un Deju svētki un Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki savā tradīcijā un mūsdienīgā attīstībā ieguvuši nepieciešamību pilnveidot tos apstākļus un nosacījumus, kuros var nodrošināt veiksmīgu māksliniecisko ieceru realizāciju. Tas ietver arī drošus un komfortablus apstākļus skatītājiem un dalībniekiem priekšnesuma sagatavošanai, iestudēšanai un Deju svētku programmas realizācijas laikā koncertos.

Koncertā Līgo! naktī uz pirmdienu noslēdzās XXV Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un XV Deju svētki, savukārt līdz plkst. sešiem rītā Mežaparka estrādē turpinājās sadziedāšanās pasākums.

Mežaparka kopkori veidoja 240 jauktie, 79 sieviešu, 28 vīru, 42 senioru un 26 diasporas kori – kopumā vairāk nekā 15 tūkstoši dziedātāju.

Tāpat noslēguma pasākumā Līgo! piedalījās aptuveni 1,2 tūkstoši pūtēju orķestra dalībnieku, kā arī aptuveni 700 dejotāju.

Kā iepriekš ziņots, XXV Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un XV Deju svētki pulcēja kopumā 40,6 tūkst. dalībnieku no dažādām pasaules valstīm. Šogad svētkos piedalījās kopumā 603 deju kolektīvi, 388 kori un 224 vokālie ansasmbļi.

Trīs dienu laikā no 16. līdz 18. augustam Rīgas svētku pasākumus kopumā apmeklējuši aptuveni 200 tūkstoši cilvēku, aplēsusi Rīgas dome.

Svētku noslēguma pasākumus 11. Novembra krastmalā apmeklēja 160 tūkstoši cilvēku.

Pēc policijas sniegtās informācijas, svētki aizvadīti mierīgi, bez nopietniem starpgadījumiem.

Rīgas svētkos tika svinēta Rīgas 812. dzimšanas diena. Rīgas svētki 2013 risinājās teātra gaisotnē. Kopumā tika organizēti aptuveni simts dažādi bērnu, kultūras, sporta, kā arī tehniskās jomas pasākumi pilsētas centrā, apkaimēs, kultūras centros un aktīvās atpūtas laukumos. Svētki noslēdzās ar uguņošanu.

Rīgas svētki 2013 rīkošanai atvēlēti 373 tūkstoši latu, kas ir aptuveni tikpat daudz kā iepriekšējos gados, iepriekš Db.lv stāstīja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinatore Dzintra Āboliņa.

Projektā «Mežaparka Rezidences» nosvinēti spāru svētki septiņām rindu un divām dvīņu mājām. Atklāšanas svētkos piedalījās arī ēku autori – amerikāņu arhitekts Vladimirs Arsene (Westfourth architecture) un Gatis Didrihsons (Didrihsons Arhitekti).

Celtniecības darbus veic SIA «PLASTIK» un ēkas plānots nodot ekspluatācijā 2019. gada sākumā. Divas rindu mājas tiks izbūvētas pilnā apdarē, pārējās baltā apdarē.

Kopējais investīciju apjoms ir 6 miljoni eiro.

«Pateicoties mūsu būvniekiem, spāru svētki tiek svinēti šodien, nevis kā sākotnēji grafikā plānots – jūlija beigās,» stāsta Ralfs Jansons, SIA «DOMUSS» valdes priekšsēdētājs.

Plānots, ka šī gada septembrī «Mežaparka Rezidencēs» spāru svētkus svinēs arī abas dzīvokļu mājas, kur kopumā ir 22 dzīvokļi. Savukārt, šā mēneša beigās projektā tiks uzsākta biroja ēkas būvniecība.

Projekta attīstītājs ir SIA «Domuss». Projekta koncepcijas autors ir Andris Kronbergs. 2015. gadā tika pabeigta projekta pirmās kārtas izveide, veicot apjomīgus labiekārtošanas darbus 10 hektāru platībā, tostarp tika izbūvēta infrastruktūra, jaunas ielas un gājēju celiņi, apgaismojums un komunikācijas. Visa kvartāla teritorija tika apzaļumota. Kopumā «Mežaparka Rezidencēs» plānots uzbūvēt villas, dvīņu villas, mazstāvu daudzdzīvokļu ēkas un rindu mājas, biroja ēku, kā arī privātai apbūvei piedāvāt 49 zemesgabalus.

Veselības ministrija rosina aizliegt visu alkoholisko dzērienu reklāmu televīzijā, radio un internetā. Tāpat plānots ierobežot alkoholisko dzērienu pieejamību, aizliedzot alkoholisko dzērienu pārdošanu degvielas uzpildes stacijās.

Tajā pašā laikā Latvijas Reklāmas asociācijas pārstāvji norāda, ka Latvijā jau pastāv reklāmas ierobežojumi stiprajam alkoholam un jauni aizliegumi radīs lielus finansiālus zaudējumus. Alkohola ražotājiem, veidojot reklāmas, ir jābūt skaidrai izpratnei par to, ko viņi vēlas pateikt patērētājiem. Ar pārdomātu komunikāciju varam veidot alkohola lietošanas kultūru, nevis mudināt domāt, ka svētki bez alkohola nav iespējami.

Alkohola reklāma – pirmais, ko redz Latvijas viesi

Jautājums par alkohola reklāmas aizliegumu nav viennozīmīgs – no vienas puses kā mārketinga eksperte vēlos uzsvērt, ka nav pareizi vienai nozarei aizliegt reklāmu, no otras puses – kā pilsoniski aktīvs cilvēks – vēlos, lai mūsu sabiedrība ir veselīga, ar izpratni un augstu atbildības sajūtu un, lai milzīgs plakāts ar informāciju par alkohola iegādes iespējām nebūtu pirmais, ko cilvēki ierauga, iebraucot Latvijā.

Piektdien, 6.jūnijā, pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja tiks atvērts «Live Rīga Dziesmusvētku restorāns», kas darbosies trīs dienas. Tajā piedalīsies desmit populāri Rīgas restorāni un to šefpavāri.

«Live Rīga Dziesmusvētku restorānā» piedalīsies un līdzās viens otram zem klajas debess trīs dienu garumā apmeklētājus priecēs restorāni - «Entresol», «Ferma», Vīna bārs «Garage», «International», «Kaļķu vārti», «Kolonāde. Mūsu stāsti..», «MUUSU», «Osta», «Rocket Bean Roastery», «Valmiermuižas alus vēstniecība Rīgā».

Paralēli visas dienas garumā uz lielā ekrāna tiks rādīti deju koncertu ieraksti, «Dziesmu un Deju svētku» vēstnešu stāsti, translācijas no LTV «Dziesmu un Deju svētku» studijas, kā arī translētas tiešraides no deju lieluzveduma «Māras zeme» un noslēguma koncerta «Zvaigžņu ceļā» no Mežaparka estrādes.

Restorāna darba laiki ir 6. jūlijā no plkst. 13:00 līdz 22:00, 7.jūlijā no plkst. 12:00 līdz 00:30, 8.jūlijā no plkst. 12:00 līdz 00:00.

Rīgas cirka ēkas pārbūves energoefektivitātes darbi iegājuši noslēguma fāzē. Nupat pabeigta kupola konstrukcijas CLT paneļu (septiņās kārtās krusteniski līmētas 250 milimetrus biezas koksnes) montāža, līdz ar to cirka kupols ir pārsegts, būtiskākā rekonstrukcijas daļa ir paveikta un ēkas augstākajā punktā tiek kārts spāru svētku vainags.

Spāru svētki ir sena būvniecības tradīcija, kas simboliski iezīmē brīdi, kad būve ir sasniegusi augstāko punktu – jumta nesošā konstrukcija un lielākie būvdarbi ir pabeigti.

Kopš rekonstrukcijas sākuma izbūvētas galvenās nesošās konstrukcijas ar jaunu pamatu plātni, uz kuras caur kolonām ir uzbalstīts dzelzsbetona rīģelis un uz kura ir uzmontēts kupols. Šobrīd tiek veikti visu veidu inženierkomunikāciju izbūves darbi, kā arī ir uzsākti jumta izbūves un apdares darbi.

Rīgas cirka valdes locekle Māra Pāvula ir gandarīta par paveikto: “Pieredzēt šo brīdi, kad cirka ēku atkal pārsedz kupols, ir ārkārtīgi aizkustinoši – šis ir ne tikai fizisks, bet arī simboliskis jumts, kas cirka nozarei sniedz drošību un vietu, kur attīstīties. Vēlos pateikties ikvienam, kas savu roku pielicis cirka atjaunošanas darbos – lai arī varbūt izskatās, ka šeit vienkārši top ēka, taču patiesībā tiek būvēta cirka nozares nākotne.”

Apzināti nākamā gada pasākumi ar iespējams lielāko tūristu piesaistes potenciālu. Pavisam atlasīti 32 pasākumi un pasākumu kopumi ar lielāko tūristu piesaistes potenciālu. Šie pasākumi tiks īpaši izcelti darba grupā iesaistīto organizāciju komunikācijas aktivitātēs.

Darba grupā par tūristu uzmanību piesaistošākajiem mūzikas pasākumiem tika atzīti Baibas Skrides un Latvijas Nacionālā Simfoniskā orķestra koncerts, starptautiskais saksofonmūzikas festivāls Saxophonia, Dž. Rosīnī operas Seviļas bārddzinis pirmizrāde, festivāls Positivus 11, Siguldas Opermūzikas svētki IXX, starptautiskais mūzikas festivāls Summertime u.c Savukārt no kultūras un mākslas pasākumiem kā vadošie atzīti 13.Starptautiskais ledus skulptūru festivāls Jelgavā, 16.Starptautiskais Baltijas baleta festivāls, Muzeju nakts 2011, Mūsdienu mākslas forums Baltā nakts 2011 un teātra festivāls Zelta maska.

Šodien, 31. oktobrī, virs Mežaparka Lielās estrādes jaunā skatītāju lauka būves pacelts spāru vainags. Tradicionāli spāru svētki tiek svinēti laikā, kad ēkas celšana ir savā augstākajā punktā.

Pirmās kārtas būvniecības izmaksas kopā ar pievienotās vērtības nodokli ir 32 miljoni eiro. 20 dažādu darbu pozīcijās ir apzināti un ir nepieciešami precizējumi un tie veido iepriekš neparedzētus papilddarbus. Tomēr atsevišķās darbu pozīcijās būs iespēja ieekonomēt, skaidroja Rīgas domes pārstāve Baiba Gailīte.

Šogad, 20.aprīlī, uz Mežaparka Lielās estrādes skatuves tika parakstīts līgums par estrādes pārbūvi, kas paredz skatītāju lauka un estrādes pielāgošanu 2018.gada XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem.

Estrādes pārbūves pirmās kārtas būvniecību veic PS LNK, RERE. Pirmā posma rekonstrukcijas darbus plānots nodot ekspluatācijā 2018.gada 18.jūnijā plkst.11.00.

Publiskajā telpā izskanējušais ierosinājums noteikt pareizticīgo Ziemassvētkus 7.janvārī kā brīvdienu būtu bezatbildīgs un Latvijas ekonomikai radītu simtos miljonu latu mērāmu kaitējumu, komentēja investīciju baņķieris, IBS Prudentia partneris Ģirts Rungainis.

Viņš uzsver, ka, ieviešot Latvijā to brīvdienu režīmu, kāds patlaban vērojams Krievijā, un, ņemot vērā lielo krievu īpatsvaru Latvijas sabiedrībā, ekonomika varētu tikt paralizēta uz nedēļu - no Jaungada līdz 7.janvārim.

«Ekonomika būtu mazefektīva, jo tauta būtu paralizēta gadumijas dzeršanā,» uzskata Rungainis, piebilstot, ka «tie, kuri patlaban par šo ideju bezatbildīgi spriež, ir vai nu vientieši vai kaitnieki».

Eksperts akcentē, ka šo svētku noteikšana par brīvdienu kalpotu kā nopietns signāls investoriem, kuri patlaban varētu izvērtēt, kurā no Baltijas valstīm izvērst savu darbību.

Rīgas svētki 2013 rīkošanai atvēlēti 373 tūkstoši latu, kas ir aptuveni tikpat daudz kā iepriekšējos gados, Db.lv stāstīja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinatore Dzintra Āboliņa.

Jāatgādina, ka svētki notiks divas dienas - 17. un 18. augustā 11. Novembra krastmalā.

Kopumā 11. Novembra krastmalā «Rīgas svētki 2013» pasākuma laikā būs pieejamas 20 sabiedriskās ēdināšanas un desmit konditorejas izstrādājumu un saldējuma tirdzniecības vietas. Dalības maksa par sabiedriskās ēdināšanas tirdzniecības vietu ar elektrības pieslēgumu ir 600 lati, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), savukārt maksa par konditorejas izstrādājumu un saldējuma tirdzniecības vietu ir 110 lati, ieskaito PVN.

Latviešiem ir divi notikumi, saistībā ar kuriem mēs izceļamies uz pasaules tautu fona - Dziesmu svētki un Jāņi. Jau rīt būs gadskārtējais Līgo vakars dodot iespēju gan parādīt citām tautām mūsu tradīcijas, gan arī biznesam - nopelnīt.

Kā tad mūsdienās cilvēki uztver Līgo svētkus jeb Jāņus? Vieni cenšas ievērot visas latviskās tradīcijas un nosvinēt šos svētkus atbilstoši noteiktiem priekšrakstiem. Otriem tradīcijas aprobežojas ar ugunskura iekuršanu, priekšroku labprātāk dodot vienkārši labi pavadītām brīvdienām ģimenes un draugu lokā, protams, neaizmirstot iedzert alu un uzcept kādu šašliku. Trešajiem jau sen apnicis katru gadu mēģināt izdomāt, ko varētu sadarīt šajā naktī, tāpēc viņi jau laicīgi nopērk lidmašīnas biļetes, lai attiecīgās dienas pavadītu ārpus Latvijas. Ceturtie vislabprātāk vienkārši sēž savā pilsētas dzīvoklī pie televizora ekrāniem un neko netaisās svinēt. Tiesa, Rīga ir padomājusi arī par šādiem iedzīvotājiem, piedāvājot atzīmēt Līgo vakaru uz galvaspilsētas bruģa. Piektie ir ārzemnieki, kuri nereti šajās dienās dodas Latvijas virzienā, jo pašu mājās tik vērienīgu, plašu svētku vienkārši nav.

Atzīmējot nēģu zvejas sezonas atklāšanu, Carnikavā 25.augustā tika svinēti tradicionālie Nēģu svētki, informē pasākuma rīkotāji.

Svētku laikā notika nēģu ātrēšanas sacensības, ko pēdējos gados papildina arī nēģu suši ātrēšana. Svētkos jau par tradīciju kļuvusi nēģu kulinārijas meistarklase Karaliskais nēģis, ko šogad vadīja šefpavārs Reinis Čerņajevs. Viņš gatavoja sojā, ingverā, medū un laima sulā marinētus nēģus, kas tika pasniegti ar grauzdētu kaņepju svaigsiera mussu, viegli mazsālītu gurķi, graudu maizes drupinājumu un ceptu sīpolu kraukšķi.

Nēģu sezona Carnikavas zvejniekiem šīgada augustā iesākusies veiksmīgi, tāpēc nēģu cepējiem līdz pat vakara krēslai netrūka apaļmutnieku, ko likt krāsnī uz oglēm. Gardēži Carnikavas delikatesi varēja baudīt gan karstu tikko no krāsns, gan želejā un dažādās uzkodās, kā arī nēģu zupā.

21. augustā Liepājā plānoti Zivju ielas svētki, bet 28. augustā Ventspilī - Karlīnes ielas svētki. Jau tradicionālos Kurzemes abu lielāko pilsētu ielu svētkus rīko uzņēmēji, kuri strādā vai dzīvo šajās ielās.

Liepājā Zivju ielas svētku laikā notiks labdarības tirdziņš, kurā iegūtos līdzekļus dāvinās Liepājas reģionālajai slimnīcai elpināšanas aparatūras iegādei. Sporta un atpūtas bāze Favorīts uz Liepājas Rožu laukumu būs atvedusi poniju, notiks cirka aktivitātes, bet jaunie Liepājas uzņēmēji – Art Soapworks piedāvās iesaistīties ziepju vārīšanā. Svētku rīkošanā piedalās arī Latvijas Pirmās rokkafejnīca, Liepājas teātra jaunie aktieri, dažādas mūzikas grupas, Liepājas Danču klubs, grāmatnīca Jumava, kino Balle. Biroju centra Roma Plaza dārzā notiks piena dzeršanas sacensības. Trdzniecības nams Kurzemes svētkos organizē atlaižu nakti. Rožu laukumā Liepājas Tekstila un tūrisma skolas pārstāvji vārīs zivju zupu. Svētki turpināsies pludmales kafejnīcā Red Sun Buffet.

Rīgā no šodienas līdz 9.jūlijam norisināsies XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki, informē Latvijas Nacionālajā kultūras centrā (LNKC).

Rīgas Latviešu biedrības namā šodien plkst.14 notiks Dziesmu un deju svētku karogu cildināšana, Dziesmu svētku parkā plkst.17 notiks Dziesmu un deju svētku virsdiriģentu un virsvadītāju godināšana, savukārt Rīgas Domā plkst.19 notiks garīgās mūzikas koncerts.

Paredzēts, ka Dziesmu un deju svētku laikā notiks 60 pasākumi 20 norises vietās. Svētkos piedalīsies 40 000 dalībnieki, savukārt svētkus varētu apmeklēt vismaz 500 000 interesentu.

Starp 60 pasākumiem, kas notiks desmit dienu laikā, ir arī skatītāju iecienītais koru konkursa fināls "Koru kari", kas 1.jūlijā plkst.10 norisināsies gan Latvijas Universitātes Lielajā aulā, gan Rīgas Latviešu biedrības namā.

Šajās dienās bieži ir dzirdami apgalvojumi, ka Dziesmu svētki ir latviešu tautas nacionālais simbols, ka tā ir mūsu pašapliecināšanās iespēja, ka šāds pasākums ir kaut kas unikāls visas pasaules kontekstā, jo nekur citur tas nenotiek tik vērienīgi. Nebūs melots arī, apgalvojot, ka šie svētki dod pietiekami lielus ienākumus gan Rīgas pilsētai, gan arī valstij kopumā, ņemot vērā, ka tie piesaista ne tikai vietējos iedzīvotājus, bet arī visnotaļ daudz ārvalstu tūristus, kuri šeit ir atbraukuši gan uzdziedāt, gan vienkārši pavērot svētku ietvaros piedāvātos pasākumus.

Tas viss ir skaisti un pareizi! Bet, kā zināms, visām monētām ir arī otra puse...

Pirmkārt, jau 2008. gadā bija izstrādāts lielās Mežaparka estrādes rekonstrukcijas jeb pārbūves plāns, kas joprojām nav realizēts, lai gan ir pagājuši jau pieci gadi. Tā vietā kaut kas tiek pielabots, piekrāsots, salāpīts. Protams, svētki tur notikt var un estrāde tiek atzīta par tehniski drošu, tomēr runāt par tās modernizāciju un paplašināšanu joprojām nav iespējams.

Otrkārt, Dziesmu svētku virsdiriģenti arvien uzstājīgāk sāk runāt par to, ka koru kultūras attīstība valsts līmenī ir nevis otrajā plānā, bet principā nav vispār nekādā plānā. Cita starpā tiek pat skaidri pateikts – ja valsts attieksme arī turpmāk būs tikpat nihilistiskā līmenī kā šobrīd, perspektīvā varam rēķināties ar ievērojami zemāku svētku līmeni, turklāt kori dziedās instrumentu pavadījumā. Iemeslus šādai situācijai atrast nemaz nav grūti. Sportisti jau sen ir pieraduši, ka brīžos, kad viņi gūst starptautiska līmeņa panākumus, uzreiz klāt ir kāda no valsts augstākajām amatpersonām, kas plati smaida, spiež roku un sauc par Latvijas lepnumu, taču nebūt nav tik steidzīgi, kad runa ir par atbalstu tam pašam sporta veidam – tad nākas meklēt privātos atbalstītājus. Līdzīgi ir iznācis arī ar Dziesmu svētkiem – gozēties to fonā patīk daudziem, bet attieksme mainās, kad runa ir par šīs kultūras jomas attīstību ilgtermiņā.

XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un dejusvētku laikā Bastejkalnā atradīsies sadarbībā ar Latvenergo un elektroenerģijas tirdzniecības zīmolu Elektrum radītais mākslinieka Ivara Mailīša interaktīvais mākslas objekts, skaņu tilts Enerģijas stabules un īpašais svētku alfabēts, kurā iedzīvosies Svētku radošās koncepcijas pamats Burt(u)burvība, informē svētku rīkotāji.

Enerģijas stabules būs muzikāli interaktīvs objekts, kurš Bastejkalnā atradīsies dziesmu un deju svētku laikā. Ikviens interesents svētku laikā varēs radoši savienot skaņu un deju, iemēģinot lielo klaviatūru, ērģeļu stabules un zvanstabules. Enerģijas stabules ik dienu darbosies no plkst.10 līdz 21, padomus interaktīvā objekta apguvē sniegs Svētku brīvprātīgie.

Interaktīvā objekta ideja ir apvienot dziesmu un kustību, ļaujot radoši izpausties jebkuram. Te nav nepieciešama nošu pārzināšana vai kāda īpaša sagatavošanās. Aicinām visus iemēģināt, ar savām kustībām ievibrēt, iekustināt, ieskandināt Enerģijas stabules, tā, lai veidojas tilts starp kustību – palēcienu, uzsitienu un skaņu – notīm, kuras izvilināt arī nezinātājam palīdzēs īpašs objekta krāsojums un pamācības, stāsta objekta autors, svētku galvenais mākslinieks Ivars Mailītis.

Daudzdzīvokļu projektam “Heart of Hanza” 3.aprīlī nosvinēti spāru svētki, iezīmējot nozīmīgu pavērsienu šī ambiciozā projekta attīstībā.

Projekts jau guvis ievērojamu interesi pircēju vidū – vairāk nekā 50 % dzīvokļu ir rezervēti vai pārdoti, un tie iegādei pieejami sākot no 160 000 eiro.

Topošais “Heart of Hanza” dzīvojamais komplekss būs ar A klases energoefektivitāti, piedāvājot 127 dzīvokļus ar platību no 49 līdz 350 kvadrātmetriem. Īpašu pievienoto vērtību nodrošinās plašās un saulainās terases, kas izvietotas visos stāvos. Pirmajā stāvā atradīsies biroji 354 m² platībā, kā arī veikali un kafejnīcas, kas papildinās kvartāla dzīvi. Projekta kopējās plānotās izmaksas sasniedz 35 miljonus eiro, no kuriem 17 miljoni eiro ir piesaistīti ar “BluOr Bank” finansējumu.

“Šo projektu attīstām ar mērķi radīt dzīvesvietu, kas apvieno dinamisku pilsētas dzīves ritmu ar mierpilnu un harmonisku vidi. Dzīvojot pašā Rīgas sirdī, iedzīvotāji varēs baudīt ērtu piekļuvi kultūras un izklaides vietām, izglītības iestādēm, biznesa centriem un parkiem, vienlaikus izbaudot slēgtā pagalma priekšrocības ar atpūtas zonām un zaļo vidi. Šis projekts ir radīts tiem, kuri izvēlas ne tikai mājokli, bet arī dzīvesveidu,” stāsta “LNK Properties” valdes locekle Aleksandra Strode.

Lai gan uzņēmumi strauji atgriežas pie nepieciešamības organizēt gada nogales pasākumus, tie ir piezemēti un rūpīgi seko līdzi izdevumiem, vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Aptaujāto pasākumu aģentūru pieredze un viedokļi atšķiras, tomēr kopīgs novērojums visiem viens – svētkus svinēt patīk visiem, arī iespējas palielinās. Pilna servisa pasākumu aģentūras Labdako Events valdes priekšsēdētāja Līga Blumfelde stāsta, ka pastāvīgo klientu dēļ krīzes laiku aģentūra izteikti neizjuta: «Ikgadējie pasākumi tika organizēti, vienīgi finansiālie resursi tam tika atvēlēti zemāki vai klienti nevēlējās pasākumus papildināt ar dažādām «ekstrām», ar ko izcēlās pasākumi pirmskrīzes laikā». Lai gan aģentūra ir neliela un ik nedēļu neapkalpo desmitiem pasākumu, pēdējo divu gadu laikā par klientu un darba trūkumu sūdzēties nevar. L.Blumfelde gan nenoliedz, ka atšķirībā no krīzes posma, kad korporatīvo pasākumu loma uzņēmumos mazinājās, nu pasākumu organizēšana atkal tiek pozicionēta kā svarīgs iekšējās un ārējās komunikācijas virziens.

Projektā Mežaparka Rezidences nosvinēti spāru svētki pirmajai dzīvokļu mājai, kuru ekspluatācijā plānots nodot nākamā gada aprīlī.

Plānotās būvniecības investīcijas ir 5,2 miljoni eiro. Ēkā būs divu līdz četru istabu dzīvokļi ar terasēm un pazemes autostāvvietu. Šobrīd ir uzsākta dzīvokļu rezervācija. Projektā paredzēti 22 dzīvokļi, kuru platības ir no 65 līdz 150 m2. Ēkas celtniecības darbus veic SIA Plastik, arhitekts Vladimirs Arsene (ASV).

Šī gada oktobrī Mežaparka Rezidencēs tika uzsākta vēl divu mazstāvu dzīvokļu ēku būvniecība, kopā piedāvājot 29 dzīvokļus, kā arī neliela biroju ēka ar tirdzniecības platībām 1. stāvā, savukārt gada beigās ekspluatācijā tiks nodotas 2 jaunas savrupmājas. Privātai apbūvei tiek piedāvāti arī zemesgabali ar komunikācijām.

Db.lv jau vēstīja, ka Rīgas projektā Mežaparka Rezidences daļu no savā karjerā nopelnītajiem 6 miljoniem eiro plāno ieguldīt arī Latvijas tenisiste Aļona Ostapenko.

Līgo svētki nav vien svinības – tie ir godi. Godājam senās tradīcijas, ieražas, rituālus – tiem ir īpaša nozīme. Tieši tāpēc jau vairākus gadus īstajos saulgriežos, 21. jūnijā, braucu uz kādu Latvijas pilskalnu, kur kopā ar folkloristiem godājam saulgriežus caur īpašajām Līgo dziesmām un rituāliem.

Līgo svētki man ir nozīmīgi tieši tāpēc, ka tie ir gada saulgrieži. Tas ir pagrieziena un arī atskaites punkts, kad pati daba piespiež iedziļināties, izvērtēt, saprast un caur dažādām praktiskām darbībām – vainagu vīšanu, sētas pušķošanu un citiem rituāliem – vēlreiz un vēlreiz atzīt latviešu dziļo saistību ar dabu. Ne velti mūsu senči spēja izmantot to milzīgo potenciālu, kas ir šajā laikā, gūstot spēku un enerģiju visam gadam. Uzskatu, ka šie svētki jāpadara nozīmīgi arī bērniem, jo tā ir iespēja caur skaistiem, praktiskiem rituāliem mācīt un parādīt jaunajai paaudzei saikni ar senčiem un tradīcijām. Jau vairākus gadus kopā ar ģimeni un draugiem Līgo svētkus sagaidām laukos, latviskā vidē, kur kopā pušķojam sētu, ejam uz pļavu lasīt jāņuzāles, pinam vainagus, gatavojam ugunskura vietu, un mums ir vienošanās, ka arī paši esam saposušies tautastērpos. Man ir lībiešu tautastērps, jo mana tēva senči nāk no lībiešu puses. Nemainīga vērtība ir pīrāgi un Jāņu siers, kas tieši šajos svētkos garšo vislabāk. Līgo vakarā ievērojam dažādas tradīcijas, piemēram, aplīgošanu, tā pārbaudot savu un citu asprātību un spēju uzreiz, uz vietas radīt jaunas divrindes vai četrrindes. Svinības notiek līdz pat rītam. Visi kopā esam ap ugunskuru un dziedam – šāda kopā būšana rada lielu spēka un enerģijas koncentrāciju, kas palīdz arī vēlāk, dodoties katram savos ikdienas darbos.