Jaunākais izdevums

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) atzinīgi vērtē ieceri Saeimā debatēt par ekonomikas izaugsmes mērķiem un līdzekļiem tās nodrošināšanai, informē LDDK.

Vienlaikus aicinām fokusēties uz konkrētiem darbiem skaidri noteiktos termiņos, jo šobrīd ekonomiskā izaugsme ir raksturota ar vairumā gadījumu pareiziem virsrakstiem, bet nav skaidrs, ar kādiem darbiem un par kādiem līdzekļiem ieceres īstenot.

"LDDK uzskata, ka ir nepieciešams veikt tūlītējas izmaiņas vairākos tautsaimniecības attīstībai būtiskos virzienos. Lai panāktu nepieciešamo ekonomikas izrāvienu un Latvijas uzņēmējdarbības vides konkurētspēju, ir jāmaina darbaspēka nodokļu regulējums, jāgroza Darba likums un efektīvi jāpārvalda cilvēkkapitāla attīstība. Politiķiem, uzņēmējiem un sabiedrībai ir jānotic, ka varam sasniegt izvirzītos mērķus - no komforta zonas būs jāizkāpj visiem," pauž LDDK prezidents Andris Bite.

Mērķis Latvijas ekonomikas apjomu divreiz palielināt līdz 2035.gadam nozīmē to, ka ikgadējam IKP pieaugumam faktiskajās cenās jābūt vidēji +6,2%. Ja noņem inflācijas ietekmi (kura būs 1,5-2% gadā), tad IKP izaugsmei šī mērķa sasniegšanai vajadzētu būt virs 4% gadā - tas ir pietiekami ambiciozs mērķis un tam būtu jāparedz noturīgas kvalitatīvas izmaiņas un pāreja uz augstāku pievienoto vērtību.

Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums "Par Latvijas ekonomikas attīstību" rada šaubas par tajā pausto pieņēmumu ekonomisko pamatotību un pasākumu ieviešanas reālo ietekmi uz plānoto IKP izaugsmes tempu. LDDK 60 lapu vietā gribētu redzēt arī konkrēti paveicamos 4-5 darbus 2024.gadā, lai padarītu Latvijas uzņēmējdarbības vidi konkurētspējīgāku un sasniegtu nospraustos mērķus. Virsrakstu līmenī daudzi LDDK būtiski jautājumi ir iekļauti ziņojumā, bet no informatīvā ziņojuma nav saprotams, kā un par kādu finansējumu tie tiks īstenoti.

LDDK piedāvā piecas prioritātes, ko ieviest nekavējoties.

1. Darbaspēka nodokļu konkurētspējas nodrošināšana salīdzinājumā ar Baltijas valstīm - aicinām samazināt darbaspēka nodokļu slogu līdz Baltijā konkurētspējīgam līmenim visos algu līmeņos, atceļot diferencēto ar IIN neapliekamo minimumu un aizstāt to ar fiksētu.

2. Cilvēkkapitāla pieprasījuma/piedāvājuma pārvaldības sistēmas izveides pabeigšana un ieviešana:

- Nodrošināt līdz 2024.gada 15.augustam visu iesaistīto resoru un sociālo partneru saskaņotu plānu vienotas cilvēkkapitāla attīstības pārvaldības ieviešanai;

- Līdz 2024.gada 31.decembrim izstrādāt vienotu pieaugušo izglītības mācību dalībnieku prasmju novērtēšanas pieeju un mentoringa atbalstu, nodrošinot mācību dalībnieku nokļūšanu pie konkrētiem darba devējiem;

3. Konkurētspēju veicinošas izmaiņas Darba likumā līdz 2024.gada 31.decembrim:

- Nepieciešams nepilna summētā darba laika regulējums - lai novērstu atšķirīgas interpretācijas iespējas un lai panāktu tiesisko noteiktību, Darba likuma 134.pants jāpapildina ar tiesību normu par nepilnu summēto darba laiku, kas atļautu darbinieku nodarbināt, ņemot vērā nepieciešamību, saglabājot minimālās garantijas.

- Jānosaka koplīgumu spēks laikā - Darba likuma 19.pantā ir jāparedz, ka koplīgums zaudē spēku gadu pēc koplīguma termiņa notecējuma, ja netiek noslēgts jauns koplīgums.

- Jāparedz vienlīdzīgi noteikumi darbinieku atlaišanai pārkāpumu vai darbinieku skaita samazināšanas gadījumā - darba devējiem vēl joprojām jāsaskaņo arodbiedrības biedru atlaišana, piemēram, ja tie ir pieļāvuši pārkāpumus vai tiek samazināts darbinieku skaits. Nepieciešams svītrot Darba likuma 110. pantu, jo visiem darbiniekiem ir jābūt vienādai atlaišanas kārtībai.

- Jāsamazina virsstundu darba samaksas apmērs visās tautsaimniecības nozarēs - Darba likuma 68.panta pirmajā daļā noteikt piemaksu par virsstundu darbu 50% apmērā (spēkā esošā 100% apmēra vietā) un trešajā daļā, ģenerālvienošanās gadījumā noteikt piemaksu par virsstundu darbu 20% apmērā (spēkā esošā 50% apmēra vietā)

- Jāsamazina dīkstāves apmaksas apmērs - gadījumos, kad dīkstāve ilgst ilgāk par 5 darba dienām, jāparedz tiesības darba devējam dīkstāves apmēru noteikt 70% apmērā (esošā 100% apmēra vietā).

4. Veselības aprūpes jomā šogad ir nepieciešams straujāk virzīties ar tās digitalizācijas procesiem, lai ar datos balstītu pieeju varētu efektīvāk izmantot pieejamo finansējumu. Tāpat ir jāpārskata "A" darbnespējas lapu regulējums, lai tas būtu virzoša rakstura ar mērķi samērot visu iesaistīto pušu atbildības. LDDK ieskatā ir jānosaka, ka pirmās 3 slimības dienas netiek apmaksātas (līdzīgi kā Igaunijā), nākamās 5 dienas apmaksā darba devējs (70% apmērā), savukārt pārējās dienas apmaksā no valsts speciālā budžeta (80% apmērā).

5. Līdz gada beigām (vai attiecīgi norādītajam termiņam Regulās) nepieciešama "Gatavi mērķrādītājam 55" pakotnes ietvaros grozīto regulu normu pārņemšana noteiktajos termiņos, nav pieņemama papildu sankciju uzlikšana Latvijai un uzņēmumiem, laicīgas regulu nepārņemšanas dēļ. Attiecīgi, nepieciešamas atvērtas diskusijas ar nozarēm un pēc tam ar Eiropas Komisiju par nacionālo un nozaru mērķu noteikšanu un izpildi. Jau šobrīd saskatāms, ka ar Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā iekļautajām rīcībpolitikām nepietiks, lai sasniegtu Latvijai nospraustos enerģētikas un klimata mērķus, kas attiecīgi atsaucas arī uz Klimata likumā piedāvāto mērķu izpildi nozaru līmenī. Tā kā jau ir saskatāma Nacionālā enerģētikas un klimata plāna kavēšanās mērķu pārskatīšana, un diskusijas ir jāveic līdz gada vidum.

Finanšu ministrijas informatīvajā ziņojumā "Latvijas Stabilitātes programma 2024.-2028.gadam" minēts, ka 2024.gadā tiks izstrādātas nodokļu politikas pamatnostādnes 2024. - 2027.gadam. Darba grupas diskusijas par šo jautājumu notiek nu jau vairāk kā gadu, tāpēc LDDK sagaida, ka tuvākajā laikā tiks pieņemti drosmīgi lēmumi, kuru rezultātā samazinātos darbaspēka nodokļu slogs, pēc iespējas vienkāršojot sistēmu. No LDDK puses esam piedāvājuši arī dažādus kompensējošos virzienus, lai palielinātu nodokļu maksātāju skaitu un budžeta ieņēmumus.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir lielākā darba devējus pārstāvošā organizācija Latvijā. Kopš 1993.gada LDDK pārstāv darba devēju intereses sociālajā dialogā ar valsti un arodbiedrībām, konsultējot un rekomendējot rīcības, kas var palīdzēt uzņēmējdarbības, tautsaimniecības un līdz ar to arī sabiedrības izaugsmei. Organizācija apvieno 158 biedrus - uzņēmējus, kā arī nozaru un reģionālās uzņēmēju asociācijas un federācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LDDK šā gada prioritātes būs cilvēkkapitāla attīstība un konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides izveide

LETA, 16.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) šā gada prioritātes būs cilvēkkapitāla attīstība, konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides izveide, kā arī sociālā dialoga stiprināšana, piektdien LDDK rīkotajā pasākumā pavēstīja organizācijas prezidents Andris Bite.

Viņš norādīja, ka cilvēkkapitāls Latvijā netiek pietiekami attīstīts un izmantots, tāpēc šajā gadā plānots likt uzsvaru uz šī procesa attīstīšanu, tostarp darba tirgū piesaistot tos resursu, kas ir uz vietas.

Bites ieskatā Latvijā ir pietiekami daudz darbaspēka rezervju, tomēr "katrai pusei ir jāiziet no komforta zonas". Kā piemēru Bite minēja, ka darba tirgū varētu iesaistīt jauniešus, starp kuriem ir liels procents bezdarbnieku, pensionārus, ilgstošos bezdarbniekus, kā arī cilvēkus ar invaliditāti. Tomēr nepieciešamas vairākas izmaiņas, tostarp arī motivējošas sistēmas, kas varētu sniegt pienesum Latvijai.

Runājot par konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides izveidi, Bite sacīja, ka "tas lielā mērā ir valsts jautājums - kā pārliecināsim, ka konkurētspējīgas vides attīstība ir absolūti nepieciešama, lai attīstītos".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LDDK padome aicina izstrādāt jaunu pieeju valsts iestāžu vadītāju atlases procesam

LETA, 14.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) padome aicina nekavējoties izstrādāt jaunu pieeju valsts iestāžu vadītāju atlases procesam, vienlaikus turpinot iesaistīt darba devēju pārstāvjus šajos procesos, aģentūru LETA informēja LDDK.

LDDK prezidents Andris Bite norāda, ka šobrīd valsts iestāžu vadītāju atlases process liek apšaubīt administratīvo resursu izlietojuma lietderību un neveicina nevalstisko organizāciju motivāciju un uzticēšanos valsts pārvaldei. Vienlaikus LDDK padomes locekļi un darbinieki iegulda resursus, lai nodrošinātu darba devēju pārstāvību un kompetences amatu kandidātu atlasē.

"Ja tiekam iesaistīti šajos procesos, tad sagaidām cieņu pret mūsu laiku un darbu, pretējā gadījumā ministri var ieviest sistēmu, kur politiski izvēlas vadītājus, un attiecīgi uzņemties pilnu atbildību par rezultātu," pauž Bite.

LDDK ikdienā iesaistās gan valsts iestāžu, gan valsts un pašvaldības kapitālsabiedrību vadītāju atlases komisijās. Konfederācija norāda, ka šie konkursi līdz šim rīkoti tā, lai tie būtu caurspīdīgi un demokrātiski. Tomēr bieži konkursos uz svarīgiem amatiem valsts un pašvaldību sektorā trūkst atbilstošu kandidatūru, uz konkursiem piesakās vieni un tie paši kandidāti vai tie noslēdzas bez rezultāta un netiek sniegts detalizēts skaidrojums par iemesliem, kāpēc atlases komisiju izvēlētie kandidāti netiek virzīti apstiprināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) apbalvojumu "Gada tautsaimnieks 2023" saņēmis SIA "Veselības centrs 4" valdes priekšsēdētājs un biedrības "Veselības aprūpes darba devēju asociācija" valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds, informēja LDDK.

Vienlaikus LDDK pasniegusi apbalvojumus arī virknei konfederācijas locekļu. Par nozīmīgu ieguldījumu sociālā dialoga stiprināšanā apbalvots LDDK goda prezidents Vitālijs Gavrilovs, SIA "Latvijas mobilais telefons" prezidents Juris Binde, ilggadējs AS "Latvijas Finieris" padomes priekšsēdētājs Juris Biķis, kā arī uzņēmēji: Arkādijs Suškins, Jevgēņijs Kalējs un Saeimas deputāte, uzņēmēja Aiva Vīksna (AS).

Tikmēr par ieguldījumu LDDK organizācijas attīstībā apbalvoti ilggadējie darbinieki Ieva Jaunzeme, Līga Meņģelsone, Ilona Kiukucāne, Jolanta Vjakse, Anita Līce, Pēteris Leiškalns.

LDDK ir lielākā darba devējus pārstāvošā organizācija Latvijā. Kopš 1993.gada LDDK pārstāv darba devēju intereses sociālajā dialogā ar valsti un arodbiedrībām, konsultējot un rekomendējot rīcības, kas var palīdzēt uzņēmējdarbības, tautsaimniecības un līdz ar to arī sabiedrības izaugsmei. Organizācija apvieno 158 biedrus - uzņēmējus, kā arī nozaru un reģionālās uzņēmēju asociācijas un federācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaiņas nodokļu pamatnostādnēs nav politisks rīks, bet gan veids, kā stiprināt valsts ekonomiku un vecināt konkurētspēju, tādēļ Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina Finanšu ministriju, tās koordinētās darba grupas locekļus un koalīcijas partnerus vienoties par vienu no piedāvātajiem darbaspēka nodokļu scenārijiem un pilnveidot to atbilstoši nospraustajiem ekonomiskajiem mērķiem.

Valdības rīcības plānā (36.1.pasākumā) ir minēts, ka līdz šī gada 31. maijam, sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem (t.sk. LDDK), tiks izstrādātas vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes, apņemoties nodrošināt ekonomisko izaugsmi atbalstošu nodokļu politiku, kas stimulē darbaspēka mobilizāciju, investīcijas produktivitātes pieaugumā un kapitāla uzkrāšanos.

Svarīgi, lai Finanšu ministrija un koalīcijas partneri vienotos par Latvijas ekonomikai tik nepieciešamajām izmaiņām nodokļu regulējumā un virzītos uz to apstiprināšanu. Nu jau apritējis gads, kopš Finanšu ministrijā tiek organizēta Nodokļu pilnveidošanas darba grupa, lai izstrādātu vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes. Šajā laikā darba grupas ietvaros darbojušies dažādi eksperti, un ir ieguldīts milzīgs darbs un resursu apjoms gan no pašas Finanšu ministrijas, gan no iesaistītajiem partneriem, salīdzinot dažādas izvēles un meklējot optimālos risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn izveidotās valdības saudzēšanas periods ir beidzies, un turpmāk nevalstiskās organizācijas sagaida konkrētas rīcības, piektdien Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru kopsapulcē sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.

Viņš pauda, ka iepriekšējās valdības laikā daudz tika runāts par sociālā dialoga trūkumu ar valsti, taču tagad šajā jomā situācija vismaz ar Ekonomikas ministriju uzlabojusies. "Domāju, ka saudzēšanas periods jaunajai valdībai ir beidzies. Jāsāk tiešām prasīt darbus un šie darba plāni ir, bet jautājums ir - kā mēs tos realizēsim," norādīja Bite.

Cita starpā Bite izcēla birokrātiskā sloga mazināšanas jautājumu, kā arī LTRK un LDDK kopīgi definēto mērķi veicināt Latvijas uzņēmēju konkurētspēju pasaules tirgos, piemēram, salāgojot nodokļu slogu ar kaimiņvalstīm. "Gadiem Latvijas nodokļu likmes ir bijušas augstākas nekā konkurentvalstīs tepat aiz robežas. Mēs gadiem strādājām biznesa vidē, kurā bijušas augstākas izmaksas, dēļ dažādām obligāto iepirkumu komponenšu afērām un tamlīdzīgi," skaidroja Bite.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupa apturējusi darbu pie nodokļu sistēmas pilnveidošanas, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.

Viņš norādīja, ka Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupa vairāk nekā pusotru gadu katru nedēļu analizēja visus esošos nodokļus, tostarp pamatmērķis bija darbaspēka nodokļu sloga konkurētspējas palielināšana.

Taču trešdienas, 12.jūnija, sēdē Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji paziņoja, ka Latvijā valsts budžeta ieņēmumi pildās slikti, tāpēc nav iespējams šobrīd veikt kādas izmaiņas un ir jāgaida labāki laiki.

LDDK prezidents pauda, ka šāds paziņojums bija pilnīgi negaidīts. "Nedēļas laikā kaut kas notika. Nedēļu atpakaļ vēl viss bija pēc plāna," piebilda Bite, atzīmējot, ka nav skaidrs, kurš šādu lēmumu ir pieņēmis.

Bite arī uzsvēra, ka sociālie partneri vēlas dzirdēt skaidrojumu, kurš ir pieņēmis lēmumu par tālāko procesu apturēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jāmazina ieradums strādājošajiem nepamatoti ņemt darba nespējas lapas

LETA, 26.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā būtu jāmazina ieradums strādājošajiem nepamatoti ņemt darba nespējas lapas, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

"Darba devēju ieskatā būtu jāmazina ieradums nepamatoti ņemt darba nespējas lapas, un regulējumam būtu jābūt tādam, kas motivē atgriezties darbā, nevis rada pēc iespējas izdevīgākus apstākļus slimot un nenākt uz darbu," teica Gorkšs.

Viņš arī pauda, ka darba nespējas lapu apmaksa un izsniegšanas kārtība ir viens no valsts konkurētspēju ietekmējošajiem faktoriem.

"Darba nespējas lapu regulējuma būtu jābūt tādam, ka mēs veicinām iedzīvotājus atgriezties darbā," atzīmēja LDDK ģenerāldirektors.

Jau vēstīts, ka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) otrdien plkst.10.30 rīkos preses konferenci, kurā pamatos savu nostāju pret ieceri samazināt darba nespējas lapu apmaksu. LBAS ir kategoriski pret darba devēju ieceri mazināt darba nespējas lapu apmaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Trīs iemesli, kāpēc akciju tirgus turpina sasniegt rekordus

Andrejs Piļka, bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management fondu pārvaldnieks, 19.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV akciju tirgus vadošie indeksi turpina izteiktu augšupeju un kopš pērnā gada noslēguma gandrīz ik pēc nedēļas sasniedz visu laiku augstākos rādītājus. Kas ir galvenie iemesli tik spēcīgam tirgus kāpumam un vai tam ir potenciāls turpināties?

ASV ekonomika izrādījusies pārsteidzoši spēcīga

Pagājušajā gadā ASV akcijas startēja no relatīvi zemas bāzes, ko radīja 2022. gadā piedzīvotā tirgus korekcija. Lai arī sākotnējo tirgus kustību var galvenokārt saistīt ar tehniskiem iemesliem, proti, investoru vēlmi nopirkt akcijas par izteikti izdevīgām cenām, tomēr tālākās augšupejas pamatā bija fundamentālie faktori.

Pirmkārt, ASV ekonomika ir izrādījusies fenomenāli noturīga pret mēģinājumiem to bremzēt ar monetārās politikas palīdzību. 2023. gada sākumā ekonomisti samērā vienbalsīgi gaidīja, ka ASV ekonomika ieies ievērojami lēnākas izaugsmes fāzē, un diezgan augsti novērtēja arī recesijas varbūtību, kam pamatā bija neizbēgama paaugstināto procentlikmju negatīvā ietekme uz nekustamā īpašuma tirgu, bezdarba līmeni, patēriņu un uzņēmumu investīcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 3,6 procentpunktiem - līdz 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Neliels ēnu ekonomikas samazinājums 2023.gadā ir vērojams arī Igaunijā - no 18% no IKP 2022.gadā līdz 17,9% no IKP šogad. Savukārt Lietuvā 2023.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars salīdzinājumā ar 2022.gada rādītājiem ir pieaugusi par 0,6 procentpunktiem un sasniedzis 26,4% no IKP.

Ēnu ekonomikas indeksa aprēķini Baltijas valstīs tiek veikti kopš 2009.gada. Atbilstoši jaunākajiem datiem 2023.gadā Lietuvā ir sasniegts augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars kopš ir sākti ēnu ekonomikas mērījumi. Šī ir arī pirmā reize kopš 2009.gada, kad ēnu ekonomikas īpatsvars Lietuvā ir lielāks nekā Latvijā, uzsvēra Sauka.

Viņš skaidroja, ka ēnu ekonomikas īpatsvaru iepriekšējos dažus gadus Latvijā lielā mērā noteica ārējie apstākļi - nenoteiktība, kas bija saistīta ar Covid-19 pandēmiju, Krievijas karu Ukrainā, un citiem apstākļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

2023.gada nozīmīgākā investīcija Latvijā - ieguldījums tehnoloģiju uzņēmumā Digital Mind

Db.lv, 22.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) pasākumā "Gada investors 2023" par 2023.gada nozīmīgāko gada investīciju atzina Baltijas privātā kapitāla ieguldījumu fonda "Livonia Partners" veikto ieguldījumu Latvijas tehnoloģiju uzņēmumā "Digital Mind", lai atbalstītu stratēģisku Polijas tehnoloģiju kompānijas "EIP Dynamics" iegādi.

Polijas uzņēmums ir viens no lielākajiem "Microsoft" "Dynamics ERP" risinājumu nodrošinātājiem, kas apkalpo lielus uzņēmumus Polijā, Vācijā, Čehijā un Lielbritānijā. Investīciju darījuma mērķis ir palielināt uzņēmuma pakalpojumu piegādes kapacitāti klientu apkalpošanai Baltijas un Centrāleiropas reģionā un izveidot platformu tālāko iegādes un apvienošanas darījumu veikšanai.

"Gada finanšu konsultants" balvas ieguvējs ir "Superia" par dažāda veida finanšu konsultācijām vairākos investīciju darījumos, bet "Gada juridiskais konsultants" ieguvējs ir "Cobalt" par konsultācijām piecos nozares pārdošanas darījumos .

Institucionālo investoru sektorā apbalvojuma "Gada ilgtspējas balva" ieguvējs ir "Merito & Saules Energy" par ieguldījumiem atjaunojamās enerģijas projektos, savukārt, privāto investoru kategorijā apbalvojumu "Gada labākā sindicētā investīcija" ieguva “ASP Asset Management AIFP” par ieguldījumu jaunuzņēmumā “Monetizr”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reformas uzraudzības padomes sēde, kurā pārrunāja VID reformas norises gaitu, aktualitātes, un izstrādāto VID reformas likumprojektu paketes saskaņošanas rezultātus, informē Finanšu ministrija.

Pašlaik reformas ievešana notiek atbilstoši grafikam, un šā gada 30. maijā ir noslēdzies sešu VID reformas ietvaros izstrādāto tiesību aktu projektu starpinstitūciju saskaņošanas process Tiesību aktu projektu (TAP) portālā. Padome nolēma atbalstīt likumprojektu paketes iesniegšanu Ministru kabinetā.

VID reformas uzraudzības padome atbalstīja VID digitālās attīstības vadības komitejas darbības detalizēta regulējuma noteikšanu Valsts ieņēmumu dienesta likumprojektā, tai skaitā tās uzdevumus un regulējumu neatkarīgu Latvijas un ārvalstu ekspertu piesaistei. Komitejas uzdevums būs identificēt inovāciju iespējas VID digitālās transformācijas jomā, noteikt VID digitālās transformācijas prioritātes un virzienus atbilstoši tā stratēģiskajiem mērķiem, kā arī izvērtēt VID informācijas tehnoloģiju attīstības stratēģijas īstenošanas gaitu un sniegt ieteikumus. Komitejas darbība ļaus VID virzīties uz priekšu digitālās transformācijas jomā, sasniedzot pasaules digitālajā jomā attīstītāko nodokļu administrāciju līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Wandoo Finance turpmākajos gados plāno strauju izaugsmi, jaunus tirgus un gatavojas obligāciju emisijai, kas, kā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma dibinātāja un īpašniece Iveta Brūvele un valdes priekšsēdētājs Krišjānis Znotiņš, būs ļoti pievilcīga potenciālajiem investoriem.

Kas ir Wandoo Finance, un kā nonācāt pie idejas par uzņēmuma radīšanu?

Iveta Brūvele: Līdz nonācu pie idejas par Wandoo dibināšanu 2016. gadā, pirms tam biju uzkrājusi plašu pieredzi finanšu jomā, strādājot kā banku un nebanku sektorā, tā arī vienā no Latvijā dibinātajām investīciju platformām. Man vienmēr ir bijusi vēlme radīt kaut ko savu, pārbaudīt savas spējas un idejas. Darīt lietas savā manierē un jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Tā sanāca, ka nekur tālu no finanšu pakalpojumiem un kreditēšanas neaizgāju, un nu jau astoto gadu kopā ar Wandoo lielisko komandu attīstām šo biznesu.

Var teikt pa vecam – ātrie kredīti?

Iveta Brūvele: Ātrie kredīti gluži ne. Ne tādēļ, ka šim jēdzienam ir negatīva konotācija, bet primāri tādēļ, ka šāda nozare un produkti faktiski dabā vairs nepastāv. Vienīgais, kur mūsu biznesā parādās ātrie kredīti, ir mūsu spējā operatīvi izvērtēt savus klientus un ātri pieņemt lēmumu par aizdevuma izsniegšanu vai pieteikuma noraidīšanu. Bet citādi šāda veida kreditēšana teju visur ir stingri regulēta un ar būtiskiem procentu likmju ierobežojumiem. Mēs pēc produkta rakstura esam salīdzināms bizness ar tradicionālo banku biznesu. Lielākā atšķirība būs tajā, kā mēs piesaistām naudu biznesa izaugsmei, kāda ir mūsu riska apetīte un klientu profils un kā attīstām savas tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai organizācijas var strādāt bez vadītājiem? Horizontālā struktūra "uz papīra" un dzīvē

Laura Krastiņa, Balcia valdes locekle, 07.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen veiktais konsultāciju kompānijas “McKinsey” pētījums atklāj, ka 79 % darbinieku Eiropā darbā nejūtas motivēti. Līdz ar to cilvēki biežāk klātienē neapmeklē darbu, uzņēmumos ir liela darbinieku mainība, kas rada arī finansiālus zaudējumus.

Ir daudz ieteikumu, kā veicināt darbinieku iesaisti, bet nereti tiek aizmirsta kāda vienkārša patiesība – strādāt vadītāja pakļautībā nav īpaši motivējoši. Ne velti ir teiciens, ka cilvēki neaiziet no sliktiem uzņēmumiem, bet gan no sliktiem vadītājiem.

Tāpēc ir vērts apdomāt horizontālās uzņēmuma struktūras ieviešanu un veidot komandu ar mazāku vadītāju skaitu – ir tikai izpilddirektors, daži funkciju vai nozaru vadītāji un pārējie darbinieki, kas katrs ir atbildīgs par savu jomu. Tā strādā daudzas inovatīvas komandas, piemēram, jaunuzņēmumi, un, manuprāt, tas ir tikai laika jautājums, kad arvien vairāk organizāciju sāks domāt par horizontālo modeli. Daudziem uzņēmumiem, it īpaši valsts organizācijām, tādas pārmaiņas varētu būt izaicinošas, taču, turpinot ierasto hierarhiju, agri vai vēlu nebūs iespējams konkurēt ar horizontālajām organizācijām. Par to esam pārliecinājušies arī mēs Balcia komandā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties diskusijām par darbnespējas lapu apmaksas izmaiņām, Ekonomikas ministrija (EM) rosina samazināt darbnespējas lapu kompensācijas, turklāt šādai diskusijai ir gatava arī Labklājības ministrija (LM).

Kā informēja LM valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite, ministrija, līdzīgi kā sociālie partneri, ir saņēmusi EM apkopojumu par iespējamām izmaiņām darbnespējas lapu apmaksas regulējumā. LM uzsver, ka tas ir diskusiju dokuments, nevis priekšlikums, par ko būtu panākta vienošanās.

Patlaban darbiniekiem pirmā darbnespējas diena netiek apmaksāta, otro un trešo dienu darba devējs apmaksā ne mazāk kā 75% apmērā no ienākumiem, bet no ceturtās līdz devītajai dienai - ne mazāk kā 80% apmērā. Ja slimošana turpinās, pabalsta izmaksu pārņem valsts.

EM rosina, ka pirmo dienu tāpat kā līdz šim neapmaksātu, bet otrajā un trešajā dienā darbiniekiem izmaksātu 60% no algas. No ceturtās līdz astotajai dienai izmaksātu 70% no algas, bet no devītās dienas - 75%. EM sagatavojusi šo priekšlikumu, reaģējot uz darba devēju informāciju, ka novērojama nepamatota darba nespējas lapu izsniegšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2024.gadā sasniegs 1,8%, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" ekonomistu prognoze.

Lai gan Latvijas un Lietuvas IKP pieauguma prognoze šim gadam pazeminājusies, prognozētais IKP pieaugums Latvijā ir lielāks nekā kaimiņvalstīs: Lietuvā IKP pieauguma prognoze sasniedz 1,6%, savukārt Igaunijai jau otro gadu pēc kārtas tiek prognozēta recesija -0,4% apmērā. Vienlaikus, Baltijas valstu ekonomikas atveseļošanās prognozes neiepriecina: Lietuvai tā tiek prognozēta šī gada otrajā pusē, savukārt Latvijā un Igaunijā - vēl vēlāk. Visas Baltijas mērogā augstam riskam tuvākā gada laikā varētu būt pakļauti eksportējošie uzņēmumi un ar tiem saistītās nozares, tostarp transports, brīdina "Coface".

"Coface" ekonomisti publiskotajā pasaules ekonomikas ceturkšņa barometrā savās prognozēs par globālo ekonomiku ir piesardzīgi: ņemot vērā globālās ekonomikas palēnināšanos, kā papildu nestabilitātes faktors pasaules mērogā tiek minētas arī politiskās pārbīdes - 2024.gadā pasaulē notiks 60 nacionāla līmeņa, prezidenta vai parlamenta, vēlēšanas. "Coface" galvenais ekonomists Centrālajā un Austrumeiropas (CAE) reģionā Gžegožs Sīlevičs (Grzegorz Sielewicz) stāsta, ka, ņemot vērā vispārējo ekonomisko situāciju CAE un ģeopolitiskos riskus, Latvijas IKP pieauguma prognoze šogad samazināta līdz 1,8 procentiem. To galvenokārt noteica aizkavētā ekonomikas atveseļošanās, kam, kā jau tika gaidīts, Baltijas valstīs vajadzēja notikt agrāk. Arī pārējām Baltijas valstīm prognozes pasliktinājušās - pēc "Coface" datiem, 2024.g IKP pieaugums Lietuvā sasniegs 1,6 procentus, savukārt Igaunija piedzīvos -0,4 procentu recesija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uz Krieviju eksportējošo koncernu meitas kompānijas – Latvijas lielo uzņēmēju organizāciju biedri

Jānis Goldbergs, 02.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divkosība Latvijas gaumē – Latvijas lielāko uzņēmēju biedrībās aktīvi pārstāvēti starptautiskie koncerni, kas Krievijā darbu turpina.

Kamēr Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) iestājas par pilnīgu tirdzniecības saišu pārraušanu ar Krieviju un jau paziņojusi, ka gatavojas no biedru rindām izslēgt 25 vietējos uzņēmumus, kuri turpina eksportu uz Krieviju un nav gatavi to pārtraukt konkrētos termiņos, Dienas Biznesa veiktā izpēte rāda, ka dažādu uzņēmumus pārstāvošo organizāciju rindās ir virkne starptautisko kompāniju vietējie meitas uzņēmumi, lai gan to mātes uzņēmumi turpina aktīvu darbu Krievijā.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) nenoliedzami ir mūsu valsts ietekmīgākās uzņēmējus apvienojošās organizācijas, kuru vadība publiskajā telpā īpaši skaļi mudinājusi politiķus un ierēdņus meklēt veidus, kā vietējiem uzņēmējiem liegt sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju. Fokusā pamatā ir tieši preču eksports un tranzīts. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš tikko paziņoja, ka kamera varētu pārtraukt sadarbību ar tiem biedriem, kuri turpina eksportēt uz Krieviju. Tagad tiks organizētas atkārtotas tikšanās ar 25 biedriem, lai vienotos par termiņiem, kuros tie pārtrauks darbu Krievijā. Ja termiņš netiks ievērots, uzņēmums no biedru rindām tiks izslēgts, neņemot vērā to, ka tas darbojas, ievērojot sankcijas un citas prasības attiecībā uz darbu Krievijā. Baltkrievija esot ārpus redzesloka šobrīd. Tāpēc noprotams, ka īpašā attieksme piemeklēs tikai vietējos uzņēmumus, kas preču eksportam izmanto Latviju un nav noslēpušies ārzonās un izveidojuši jaunas piegāžu ķēdes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ēnu ekonomika Latvijā – vissmagākais šķērslis kreditēšanai

Jānis Brazovskis, Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis, 26.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen kā iznākušais pētījums par ēnu ekonomiku Baltijā rāda, ka pērn ēnu ekonomikas daļa Latvijā veidoja 22,9% no IKP, kas ir par 3,6 procentpunktiem mazāk, nekā 2022. gadā (26,5%)1. Šis ir viens no retiem gadījumiem pēdējo gadu laikā, kad ēnu ekonomika samazinās.

Tas noteikti vēl daudzkārt tiks pieminēts politiķu un lēmumu pieņēmēju diskusijās par un ap Latvijas ekonomiku un nodokļu politiku. Tomēr kļūdaini būtu pieņemt, ka ēnu ekonomikas problēma Latvijā ir atrisināta, un tagad tā pati no sevis, izrādot augstu pilsonisko apziņu un godaprātu, gadu pēc gada turpinās ievērojami samazināties. Ja nebūs mērķtiecīgu soļu no valsts un mūsu sadarbības partneru – uzņēmēju puses, tostarp realizējot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā ietvertos pasākumus, ēnu ekonomika labākajā gadījumā nepalielināsies, bet sliktākajā … atsāks palielināties. Šobrīd šajā pelēkajā ekonomikā potenciāli slēpjas arī daļa no Latvijas Bankas aplēstajiem 25 tūkstošiem potenciāli kreditējamo uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tā ir sagadīšanās vai arī tiešām tur var kaut ko sarunāt?

Guntars Gūte, Diena, 16.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par krīzi Latvijas drukāto mediju tirgū, tās cēloņiem un sagaidāmajām negatīvajām sekām valstiskā līmenī Guntars Gūte sarunājas ar nupat slēgtā reģionālā laikraksta Ludzas Zeme izdevēju un galveno redaktori Laimu Linužu.

Latvijas drukāto mediju tirgū nupat, 28. jūnijā, iezīmējās vēl viena, atļaušos teikt, skumja diena – savu uzticamo lasītāju rokās pēdējo reizi nonāca viens no Latgales zināmākajiem un ilggadīgajiem laikrakstiem Ludzas Zeme (LZ). Cik ilgi jūs bijāt saistīta ar laikrakstu?

Ludzas Zemē sāku strādāt 18 gadu vecumā uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas un bez pārtraukuma tur nostrādāju septiņus gadus. Pēc tam kādu brīdi dzīvoju Rīgā un strādāju Latvijas Avīzē, bet pēc tam pavērās iespēja kļūt par LZ īpašnieci un atgriezos Ludzā – šos pēdējos desmit gadus esmu bijusi gan LZ īpašniece, gan galvenā redaktore, gan uzņēmuma vadītāja. Mans vīrs Dāgs LZ pildīja gan žurnālista, gan redaktora, gan šofera, gan mājaslapas un sociālo tīklu redaktora, dažreiz maketētāja pienākumus, gan birojā pieņēma reklāmas un sludinājumus. Kādā brīdī lūdzu vīram nākt palīgā strādāt avīzē, jo bija tik grūti strādāt, ka gribējās visu pamest, līdz ar to vīra atnākšana uz LZ savā ziņā bija glābiņš. Jāatzīst, LZ pastāvēšanu būtībā nodrošināja tas, ka bija cilvēki, kuri ar pienākuma apziņu katrs darīja teju piecu cilvēku darbu. Mēs visu šo laiku vilkām šo smago nastu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome drīz sāks mazināt procentu likmes, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas prezidents un ECB Padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Pagājušajā nedēļā ECB Padome apsprieda eirozonas ekonomikas attīstības prognozes un nolēma atstāt eiro procentu likmes nemainīgas 4% līmenī.

Kazāks norāda, ka eirozonā inflācija kļūst arvien lēnāka un tuvojas 2% mērķim. Vienlaikus vārgums ekonomikā ir ievilcies, un arī šogad strauju izaugsmi neredzēsim. Lai gan darba tirgū redzams neliels atslābums, darba tirgus joprojām ir spēcīgs un bezdarbs ir vēsturiski zemos līmeņos, savukārt algu kāpums ir straujāks par cenu kāpumu, un iedzīvotāju pirktspēja pamazām atgūstas no inflācijas šoka.

Februārī inflācija eirozonā atkāpās līdz 2,6%, bet Latvijā tā bija vien 0,6%, atzīmē Kazāks. Dabasgāzes cenas gada sākumā ir būtiski zemākas par prognozēto, un ir viens no iemesliem, kāpēc inflācijas prognoze eirozonai šim gadam tika samazināta uz 2,3%. Tas nozīmē, ka jau gada otrajā pusē inflācija eirozonā varētu pietuvoties 2%. Prognoze 2025.gadam un 2026.gadam ir attiecīgi 2% un 1,9%. Ja prognoze piepildīsies, tad inflācijas mērķis - eirozonā vidējā termiņā simetriski ap 2% - būs sasniegts aptuveni trīs gadu laikā, kas ir pieņemams laika posms vidējam termiņam, skaidro Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes patēriņš Latvijā un Eiropā turpina samazināties, eksperti uzskata, ka šāda tendence būs novērojama arī turpmāk.

Pakāpeniska atteikšanās no oglekļa intensīvas elektroenerģijas ražošanas, tostarp no dabasgāzes, ir Eiropas Savienības (ES) klimata un enerģētikas politikas mērķis, taču tas nenotiks vienā dienā - tam būs nepieciešami aptuveni desmit gadi, uzskata Mārtiņš Vancāns, energokompānijas Enefit valdes priekšsēdētājs. Viņš norāda, ka Baltijas enerģijas cenu galvenie virzītājspēki, arī Latvijā, vēsturiski vienmēr ir bijuši saistīti ar fosilā kurināmā un CO2 emisiju cenām, kā arī elektroenerģijas pieprasījumu. Pašlaik situācija mainās, un tieši atjaunīgie energoresursi spēlē arvien lielāku lomu, atzīmē M.Vancāns.

Izmaksu jautājums

Lai gan dabasgāze piedāvā elektroenerģijas ražošanu ar zemākām oglekļa emisijām, ilgtermiņā arī tā tiks aizstāta ar jaunām un tīrākām tehnoloģijām, uzskata M.Vancāns. “Mēs sagaidām, ka līdz ar atjaunīgās enerģijas ražošanas uzplaukumu pieprasījums pēc gāzes samazināsies, tomēr, tā kā atjaunīgo energoresursu pieejamība lielākoties nav kontrolējama, mums joprojām būs nepieciešamas arī dabasgāzes spēkstacijas. Tāpat gāzei saglabāsies svarīga loma nākotnes enerģijas bilancē kā rezerves jeb balansējošai jaudai. Teorētiski gāzi varētu pilnībā aizstāt, taču tas ir izmaksu jautājums. CO2 emisiju kvotu cenai būtu būtiski jāpalielinās vai arī alternatīvām enerģijas ražošanas tehnoloģijām jākļūst daudz lētākām, lai gāzes spēkstacijas izspiestu no ražošanas. Izvēršot atjaunīgo enerģijas avotu izmantošanu, kopējais pieprasījums pēc gāzes gan, protams, samazināsies, bet tai joprojām būs būtiska loma kā rezerves ražošanas jaudai. Pašlaik Baltijas valstis ir koncentrējušās uz jaunu atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu attīstību, tomēr tas rada pieprasījumu pēc liela mēroga enerģijas uzglabāšanas risinājumiem un kontrolējamām ražošanas jaudām, lai padarītu enerģijas tirgu stabilu un prognozējamu,” uzsver M.Vancāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Arī juristam jāattīsta empātija un emocionālā inteliģence

"4finance" sejas. Saruna ar Sergeju Jevdokimovu:, 16.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jurists vienmēr ir bijusi populāra profesijas izvēle topošo studentu vidū un pieprasīta darba tirgū. Pastāv stereotipisks viedoklis, ka juristi ikdienā vienatnē sēž pie dokumentu kaudzes, mēdz būt “burta kalpi” un pēc rakstura ir diezgan ciniski cilvēki. Vai tā tiešām ir, kādas īpašības un prasmes ir būtiski attīstīt juristam un ar ko ir īpaša juridiskā prakse tieši finanšu jomā, skaidrojām sarunā ar AS “4finance” juridiskās daļas vadītāju Sergeju Jevdokimovu.

Pastāstiet, kā sākās Jūsu karjera finanšu jomā? Kāpēc izvelējāties specializēties tieši finansēs?

Mana karjera tieši finanšu jomā sākās 2012. gadā. Pasaulē un valstī vēl bija jūtamas 2008. gada krīzes sekas, un finanšu nozares reputācija kopumā bija neviennozīmīga. Vienlaicīgi šī joma man šķita ļoti dinamiska, izaicinoša, vērsta uz izaugsmi un pārmaiņām. Tieši AS “4finance” bija šīs pārmaiņas un tajā laikā inovatīvā pieeja kreditēšanai. Ņemot vērā to, ka man jau bija iepriekšēja plaša pieredze darbā ar cilvēkiem, es sāku savu ceļu uzņēmumā tieši klientu apkalpošanā, turpinot studēt jurisprudenci. Iepazinu uzņēmumu un nozari, un tad tika izsludināta jurista vakance, kurai pieteicos, jo tā bija iespēja pielietot praksē iegūtas akadēmiskās zināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

VK: KM kapitālsabiedrības bijušas dāsnas reprezentācijas biļešu piešķiršanā

LETA, 31.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministrijas (KM) kapitālsabiedrības bijušas dāsnas reprezentācijas biļešu piešķiršanā - analizētie dati liecina, ka 2022.gadā reprezentācijas nolūkiem piešķirtas biļetes 371 959 eiro vērtībā, ceturtdien diskusijā norādīja Valsts kontroles (VK) padomes locekle Inga Vilka.

Viņa uzsvēra, ka rekordisti šādu bezmaksas biļešu piešķiršanā bija Dailes teātris, novirzot šim mērķim biļetes 87 393 eiro vērtībā, savukārt, piemēram, Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) reprezentācijas nolūkiem šādas biļetes praktiski nav piešķīris. Mazāk naskas kapitālsabiedrības bijušas biļešu novirzīšanai labdarībai un atlaižu piemērošanā dažādām mērķgrupām - skolēniem, pensionāriem un daudzbērnu ģimenēm.

Vilka atzīmēja, ka nesen Valsts kontrole publicēja revīzijas ziņojumu par 2018.gadā noslēgtās revīzijas ieteikumu ieviešanu. Viņa klāstīja, Valsts kontrole nerevidēja KM kapitālsabiedrības, bet analizēja un vērtēja KM darbību un pieejamos datus par kapitālsabiedrībām, pieprasot atsevišķu informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinot teātra pamatkapitālu, Kultūras ministrija (KM) piešķīrusi Dailes teātrim finansējumu 8,3 miljonu eiro apmērā, deleģējot atsevišķus valsts pārvaldes uzdevumus kultūras jomā, liecina abu pušu noslēgtais līgums, kas pieejams teātra tīmekļvietnē.

3,7 miljoni eiro Dailes teātrim piešķirti, pamatojoties uz likumu par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru trīs gadiem, tostarp 40 236 eiro paredzēti minimālās algas palielināšanai šogad līdz 700 eiro, 132 573 eiro paredzēti, lai nodrošinātu aktieru amatalgu ne mazāk kā 1593 eiro, 192 491 eiro paredzēti, lai no gada sākuma nodrošinātu konkurētspējīgu valsts teātru darbinieku atalgojumu, palielinot pārējiem darbiniekiem mēneša atalgojumu vidēji līdz 6%. Tāpat 66 281 eiro paredzēti Dailes teātra dārza uzturēšanai un apskaņošanas tehnikai, 31 020 eiro iezīmēti dienas naudu izmaksu segšanai izrādes "Rotkho" viesizrādēm Odeon teātrī Parīzē, Francijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības organizācijas "Junior Achievement Latvia" (JA Latvia) Līderu programma šogad atzīmē savu desmitgadi. Programmas mērķis - attīstīt jauniešos līderības prasmes, nākotnē kļūstot par izciliem līderiem biznesā, politikā, valsts pārvaldē vai radošajās sfērās - ir sasniegts. Programmas absolventu sasniegumi jau tagad pamanīti un novērtēti ne vien Latvijā, bet arī citviet pasaulē.

“JA Latvia” Līderu programma ir unikāla izglītības iniciatīva vidusskolas jauniešiem viņu personības attīstībai un izaugsmei, veicinot jauniešos līderības attīstību un nodrošinot līderības kompetenču attīstošu un pilnveidojošu vidi. Programma ietver nodarbību ciklu – meistarklases, atbalsta tikšanās un vasaras nometni “Junior Achievement Unlocked”, kurās tiek apgūtas dažādas prasmes, piemēram, projektu vadība, laika plānošana, saviesīga sarunu māksla, mediju treniņi, uzņēmējdarbības veidošanas pamati u.c. Programmas mērķis ir veidot jaunu līderu paaudzi Latvijas konkurētspējas palielināšanai.

“Līderu programma ir radīta, lai atklātu un attīstītu jauniešu līderības potenciālu, sniedzot viņiem ne tikai teorētiskas zināšanas, bet arī praktisku pieredzi, kas jauniešos veicina pašpārliecinātību un spēju veikt nozīmīgas pārmaiņas sabiedrībā. Mūsu mērķis ir palīdzēt jauniešiem kļūt par nākotnes līderiem, kas spēj iedvesmot un vadīt citus dažādās dzīves jomās – no biznesa un politikas līdz mākslai un valsts pārvaldei. Ticam, ka ieguldījums jaunajos līderos ir ieguldījums Latvijas nākotnē,” ir pārliecināts Jānis Krievāns, “Junior Achievement Latvia” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru