Izmaksu un darbības procesu optimizēšanai plānots apvienot VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitassabiedrības SIA "LDz Cargo", SIA "LDz ritošā sastāva serviss" un SIA "LDz loģistika", liecina Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotais rīkojuma projekts.

SM skaidro, ka dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū ir vērojams būtisks kritums, kas ietekmē "LDz Cargo", "LDz ritošā sastāva servisu" un "LDz loģistiku". Dzelzceļa kravu apmēri Baltijā pēdējo piecu gadu laikā ir samazinājušies no 134 miljoniem tonnu gadā līdz 52 miljoniem tonnu gadā, kopš 2018.gada kravu apmēram gada laikā sarūkot vidēji par 14,9%. Latvijas uzņēmēji, kas izmanto LDz koncerna pakalpojumus, arī ir cietuši no apgrozījuma samazināšanās ģeopolitiskās situācijas dēļ.

Pētot Baltijas uz Polijas dzelzceļa kravu pārvadātāju uzņēmumus dzelzceļa pārvadājumu tirgū, secināts, ka Latvijas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs LDz ir vienīgais uzņēmums reģionā, kas koncerna ietvaros servisa un kravu pārvadāšanas pakalpojumus ir nodalījis atsevišķos uzņēmumos.

Atkāpies VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) padomes priekšsēdētājs Andris Liepiņš un padomes loceklis Reinis Ceplis, pavēstīja Liepiņš.

"Kopā ar LDz esam nogājuši izšķiroši svarīgu posmu šī uzņēmuma vēsturē, esam paveikuši ļoti daudz un uzskatām, ka ir pienācis laiks nodot atbildību par LDz tālāko pārraudzību citiem profesionāļiem," paziņojumā norāda Ceplis.

Liepiņš un Ceplis darbu LDz padomē turpinās līdz šā gada 31. decembrim.

Vienlaikus kompānijas padomē darbu turpinās Andis Veinbergs, kura pilnvaru termiņš ir no šā gada 12. februāra līdz jauna padomes locekļa ievēlēšanai nominēšanas kārtībā.

Liepiņš un Ceplis tika iecelti LDz padomē 2019. gada vidū, un 2024. gada vasarā viņu pilnvaru termiņš tika pagarināts vēl uz pieciem gadiem - līdz 2029. gada jūnijam.

Liepiņš plašākus komentārus par abu padomes locekļu atkāpšanās iemesliem nesniedza.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz), ņemot vērā kravu pārvadājumu kritumu, kravu piesaistē meklē iespējas kaimiņvalstīs un Latvijas tirgū, intervijā aģentūrai LETA sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Artis Grinbergs.

Viņš skaidroja, ka pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos, pirmkārt, kravu piesaistē ir jāveido sadarbība ar kaimiņvalstīm, tostarp gan kravu piesaistē, gan arī attiecībā uz darbu remonta cehiem, lai nodrošinātu biznesa iespēju diversifikāciju. Tāpat LDz saredz lielu potenciālu iekšzemes kravu pārvadājumos.

"Diemžēl agrāk LDz bija tikai viens virziens kravu pārvadājumiem uz Latvijas ostām - no austrumiem, un dabā jau tukšums nepaliek. Ja vietējam biznesam nebija iespēju savas kravas - vai tas ir cements, vai kokmateriāli, vai kūdra, vai graudi - vest pa dzelzceļu, tad attīstījās autopārvadājumi, un redzam, ka vairāk nekā 80 miljoni tonnu kravu pērn braukāja pa Latvijas autoceļiem," piebilda LDz vadītājs.Viņš skaidroja, ka LDz nevar pārņemt visas šīs kravas, bet ieguvumi, kas saistās ar satiksmes drošības, izmešu samazināšanas un ceļu atslogošanas aspektiem, iesaistoties dzelzceļam, esot acīmredzami.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 117,196 miljoni eiro, kas ir par 8,8% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, savukārt koncerna zaudējumi pieauga par 33,7% - līdz 3,551 miljonam eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Vienlaikus paša LDz apgrozījums 2024.gada pirmajā pusgadā bija 75,204 miljoni eiro, kas ir par 6,3% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā. Tajā pašā laikā LDz apgrozījums šogad pirmajā pusgadā pirms finanšu līdzsvara maksājumiem bija 71,657 miljoni eiro, bet zaudējumi bija 3,546 miljoni eiro.

2024.gada pirmajā pusgadā LDz publiskās lietošanas infrastruktūra ir izmantota, lai pārvadātu 6,109 miljonu tonnu kravu, kas ir par 21,1% mazāk nekā pērn pirmajā pusgadā, un 8,99 miljonu pasažieru, kas ir pieaugums par 9,3%.

Šogad pirmajā pusgadā vilcienu nobraukto kilometru skaits, ieskaitot tehnoloģiskos vilcienus, bet bez LDz pašu vajadzībām veiktajiem kilometriem, salīdzinot ar 2023.gada pirmo pusgadu, kopumā ir palielinājies par 8,4%, tostarp pasažieru pārvadājumos palielinājies par 20,6%, bet kravu pārvadājumos samazinājies par 15,3%.

Uzņēmumu reģistrs ir pieņēmis lēmumu par trīs VAS "Latvijas dzelzceļš" meitas sabiedrību reorganizāciju, tādējādi uzņēmumi SIA "LDz ritošā sastāva serviss" un SIA "LDz Loģistika" ir pievienoti uzņēmumam SIA "LDZ CARGO".

Līdz ar to ir noslēdzies šī gada pavasarī uzsāktais reorganizācijas process, kura mērķis ir gan vienkāršot uzņēmuma struktūru un samazinātu izmaksas, gan arī izveidot vienotu, spēcīgu, konkurētspējīgu un rentablu uzņēmumu.

Apvienotais uzņēmums SIA "LDZ CARGO", kurš līdz šim piedāvāja starptautiskos un iekšzemes kravu pārvadājumus, turpmāk nodrošinās arī ritošā sastāva remontu, modernizāciju, apkopi un ekipēšanu, kā arī kravu ekspedēšanas pakalpojumus. Tādejādi uzņēmums kļūst par vienu no lielākajiem un visaptverošākajiem transporta un loģistikas pakalpojumu sniedzējiem reģionā, ar skaidrām ambīcijām nostiprināt līderpozīcijas Baltijas tirgū un paplašināt darbību Eiropā un citos tirgos.

Noslēdzoties nominācijas procesam ar atklātu konkursu uz vakanto VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētāja amatu, šodien, 28.februārī, LDz padome šajā amatā ievēlēja Arti Grinbergu.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) padomes priekšsēdētājs Andris Liepiņš: "Pieņemot lēmumu par Arta Grinberga ievēlēšanu LDz valdes priekšsēdētāja amatā, tika ņemts vērā viņa, kā pagaidu valdes priekšsēdētāja, jau līdz šim paveiktais pārmaiņu vadībā gan VAS "Latvijas dzelzceļš", gan LDz koncernā kopumā. Par būtiskākajām turpmākā perioda prioritātēm LDz padome ir noteikusi dzelzceļa infrastruktūras, jo īpaši, pasažieru infrastruktūras modernizāciju un attīstību, ekspluatācijas izmaksu samērīgumu un pamatotību, kā arī uzņēmuma administratīvo izmaksu turpmāku samazināšanu. Padomes ieskatā, LDz stabilai darbībai un attīstībai ir nepieciešama pēc iespējas drīzāka dzelzceļa nozarei būtisko stratēģisko dokumentu spēkā stāšanās - Satiksmes ministrijas Informatīvā ziņojuma par dzelzceļa nozares kapitālsabiedrību apvienošanu apstiprināšana Ministru kabinetā un tam secīgi - Indikatīvā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāna apstiprināšana un Daudzgadu līguma starp LDz un Satiksmes ministriju par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldību iespējami drīza noslēgšana."

Ķīnas kravu tranzītā ir milzīgas iespējas, kuras Latvijā kā valsts līdz galam pašlaik neizmanto, intervijā sacīja VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Artis Grinbergs.

Viņš minēja, ka vairāku gadu garumā bijušas cerības, ka Latvija varētu iekļauties Ķīnas kravu piegāžu ķēžu sistēmā uz Eiropas tirgu. Tas esot bijis uzstādījums, kā Latvijai vajadzētu izmantot savu ģeogrāfisko atrašanās vietu.

"Bija arī sadarbības formāts "16+1", kur Ķīna veidoja sadarbību ar Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, lai kaut kādā ziņā veidotu jaunā formāta Zīda ceļu. Baltijas valstis no šī formāta ir izstājušās, un realitāte šodien ir nedaudz cita," skaidroja LDz vadītājs.

Viņš minēja, ka LDz ir ieinteresēts sadarbībā gan ar Kazahstānu, kas varētu kaut kādā mērā nodrošināt tranzīta kravu plūsmu nepārtrauktību, gan ar Ķīnu.

Tomēr, ņemot vērā ģeogrāfiju, viņš sacīja, ka šīs kravas nevar Latvija nokļūt nekā citādi kā caur Krievijas teritoriju. Savukārt Krievija patlaban lieto visdažādākos līdzekļus, lai tranzīta kravu plūsmas Latvijas virzienā maksimāli ierobežotu, piebilda Grinbergs.

Lai gūtu objektīvu un visaptverošu analīzi par "Rail Baltica" projekta īstenošanu, kā arī, lai izstrādātu praktisku darbības plānu SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" (EDzL) integrācijai "Latvijas dzelzceļa" koncernā, VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) noslēdzis līgumu ar starptautisku konsultantu "Alvarez & Marsal Infrastructure & Capital Projects" par padziļināta izvērtējuma veikšanu, aģentūru LETA informēja LDz.

Noslēgtā līguma summa ir konfidenciāla, informēja LDz.

Ministru kabinets 2025. gada 10. jūnijā Satiksmes ministrijai uzdeva sadarbībā ar LDz organizēt "Rail Baltica" projekta Latvijā ieviešanas visaptverošu un padziļinātu izvērtējumu, kas ietver projekta vadības, finanšu, ekonomisko, tehnoloģisko un juridisko aspektu analīzi, kā arī rekomendācijas turpmākai projekta realizācijai. Šī uzdevuma mērķis ir veicināt kvalitatīvas publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izveidi pēc iespējas īsākā termiņā, kā arī nodrošināt sinerģijas un ietaupījumus, kas saistīti ar vienota infrastruktūras pārvaldītāja noteikšanu un vienota pārvaldības modeļa ieviešanu.

Valsts uzņēmumu un to meitassabiedrību valžu un padomju locekļi atalgojumā 2023.gadā saņēma ap 20 miljoniem eiro, bet 2024.gadā - jau ap 24 miljoniem, liecina TV3 raidījuma "Nekā personīga" aprēķini.

Valstij pieder 70 uzņēmumi, un tiem ir arī meitassabiedrības. Katram no tiem ir valde un daudziem - arī padome. Valdes un padomes locekļu atalgojuma aprēķinā izmanto vidējo algu valstī. Nelielā valsts uzņēmumā valdes priekšsēdētāja alga drīkst būt piecas reizes lielāka par vidējo algu, bet lielā uzņēmumā koeficients ir 10.

Raidījums kā piemēru min VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz), kas paziņojis par plānu apvienot vairākus koncerna uzņēmumus. Koncernā ir sešas kompānijas, un četrās no tām ir padomes. Tikai valdes un padomes locekļu algās LDz un tā meitas uzņēmumi 2024.gadā tērēja aptuveni 1,4 miljonus eiro.

Uzņēmums "LatRailNet" pilnībā pieder LDz, bet tam ir padome trīs cilvēku sastāvā. Uzņēmuma apgrozījums pērn bija aptuveni 1,5 miljoni eiro, un valdes un padomes atalgojumam tika tērēti 180 000 eiro.

Aizstāves darbnespējas dēļ Rīgas apgabaltiesa uz nenoteiktu laiku atlikusi VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) bijušā valdes priekšsēdētāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kukuļdošanas krimināllietas izskatīšanu, aģentūru LETA informēja tiesā.

Nākamajā tiesas sēdē plānots turpināt uzklausīt aizstāvības replikas.

Vidzemes rajona tiesa iepriekš abus apsūdzētos pilnībā attaisnoja, taču prokuratūra par šo spriedumu iesniedza apelācijas protestu.

Apsūdzības pamatā Magonim ir divu darbību kopums, proti, prokuratūra uzskata, ka viņam 2015.gada vasarā nodota nauda, lai sekmētu, ka "LDz" meitas sabiedrība SIA "LDz ritošā sastāva serviss" iepirktu no uzņēmējam Osinovskim piederošās AS "Skinest Rail" četras dīzeļlokomotīves.

Tāpat prokuratūra uzskata, ka Magonis apsolījis tikties ar toreizējo "Krievijas dzelzceļa" prezidentu Vladimiru Jakuņinu un panākt labvēlīga lēmuma pieņemšanu Osinovska interesēs, proti, lai Krievijas lokomotīves tiktu remontētas Daugavpils rūpnīcā. Kopējā kukuļa summa bijusi aptuveni pusmiljons eiro, uzskata prokuratūra.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) bijušā valdes priekšsēdētāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kukuļdošanas krimināllietu Rīgas apgabaltiesa plāno turpināt skatīt 3.aprīlī plkst.10, informēja tiesā.

Tiesas sēdē plānots turpināt uzklausīt aizstāvības replikas.

Vidzemes rajona tiesa iepriekš abus apsūdzētos pilnībā attaisnoja, taču prokuratūra par šo spriedumu iesniedza apelācijas protestu.

Apsūdzības pamatā Magonim ir divu darbību kopums, proti, prokuratūra uzskata, ka viņam 2015.gada vasarā nodota nauda, lai sekmētu, ka "LDz" meitas sabiedrība SIA "LDz ritošā sastāva serviss" iepirktu no uzņēmējam Osinovskim piederošās AS "Skinest Rail" četras dīzeļlokomotīves.

Tāpat prokuratūra uzskata, ka Magonis apsolījis tikties ar toreizējo "Krievijas dzelzceļa" prezidentu Vladimiru Jakuņinu un panākt labvēlīga lēmuma pieņemšanu Osinovska interesēs, proti, lai Krievijas lokomotīves tiktu remontētas Daugavpils rūpnīcā. Kopējā kukuļa summa bijusi aptuveni pusmiljons eiro, uzskata prokuratūra.

Rīgas apgabaltiesa, pretēji pirmās instances tiesai, VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) bijušo valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni un Igaunijas uzņēmēju Oļegu Osinovsku atzina par vainīgiem kukuļdošanas krimināllietā, Magonim piespriežot divarpus gadu cietumsodu, bet Osinovskim - 151 700 eiro naudas sodu, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija, iztiesājot krimināllietu apelācijas kārtībā, atcēla Vidzemes rajona tiesas 2021. gada 21. janvāra attaisnojošo spriedumu. Apelācijas tiesa atzina, ka prokurora apelācijas instances tiesā uzturētā apsūdzība ir pamatota un ka Magoņa no Osinovska pieņemtā nauda ir bijusi kukulis.

Apelācijas instances tiesa lēma Magonim un Osinovskim piespriest ar brīvības atņemšanu saistītos sodus - Magonim trīs gadu, bet Osinovskim - divu gadu un desmit mēnešu cietumsodu, tomēr tiesa lēmumu mīkstināja, jo atzina, ka kriminālprocesā nav tikušas ievērotas Magoņa un Osinovska tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.

AS "Pasažieru vilciens" (PV), kas strādā ar zīmolu "Vivi", šogad plāno sasniegt 20 miljonus pārvadāto pasažieru, intervijā sacīja PV valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors.

Viņš uzsvēra, ka, pārvadājot 20 miljonus pasažieru ar vilcieniem, tas būtu augstākais rādītājs kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Nešpors skaidroja, ka galvenais iemesls pasažieru skaita kāpumam ir jaunie Čehijas uzņēmuma "Škoda Vagonka" elektrovilcieni. Pēc viņa teiktā, šie vilcieni satiksmē pilnvērtīgi tika ieviesti pērn augustā, bet pilnībā cilvēki tos ir sākuši novērtēt šogad.

Viņš papildināja, ka jauno elektrovilcienu ieviešana satiksmē ir veicinājusi jaunu klientu piesaisti, kuri iepriekš izmantoja citus pārvietošanās veidus. "Tas nozīmē, ka parādās jauni klienti ar citām prasībām un gaidām, tādēļ jādara viss, lai neliktu viņiem vilties," piebilda PV vadītājs.

Augusta beigās Ekonomikas ministrijas (EM) publicētajā sarakstā ar uzņēmumiem, kas 2024.gada jūnijā veikuši preču eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju, ir iekļauti attiecīgi 128 un 73 uzņēmumi no dažādām nozarēm.

Pusgada laikā kopš iepriekšējā saraksta publicēšanas to skaits ir nedaudz sarucis. Centrālās statistikas dati rāda, ka eksporta apjomi šogad, salīdzinot ar 2023.gada pirmajiem pieciem mēnešiem, uz Krieviju un Baltkrieviju turpina pakāpeniski kristies, kamēr imports no Baltkrievijas pat pieaudzis. Vienlaikus, kamēr preču eksportētāji jau ilgstoši dažādos formātos saņem publisko kaunināšanu un tiek publicēti īpašos sarakstos, oficiāls pakalpojumu eksportētāju un dažādo importētāju saraksts šajā laikā tā arī nav tapis, lai arī importētāji lielā mērā ir tie, kuri pērk preces un pakalpojumus un maksā līdzekļus Krievijas un Baltkrievijas ekonomikām.

Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis, kuru pirmdien Rīgas apgabaltiesa atzina par vainīgu VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) bijušā valdes priekšsēdētāja Uģa Magoņa kukuļošanas lietā, piespriežot viņam naudassodu, plāno spriedumu pārsūdzēt, paziņoja zvērinātais advokāts Deniss Časovskihs.

"Jāuzsver, ka pirmdienas spriedums vēl nav stājies spēkā, tāpēc no juridiskā viedokļa Oļegam Osinovskim no šodienas nekas nav mainījies," skaidroja Časovskihs, piebilstot, ka detalizētākus komentārus nevar sniegt, kamēr aizstāvība nav iepazinusies ar tiesas argumentāciju.

Magoni un Osinovski atzīst par vainīgiem kukuļošanas lietā un piespriež naudas un cietumsodus

Rīgas apgabaltiesa, pretēji pirmās instances tiesai, VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) bijušo valdes...

Biroja "Ellex Raidla" zvērinātais advokāts norādīja, ka apsūdzības raksts gadu gaitā ir grozīts sešas reizes, un vispirms ir jāsaprot, uz kuru tieši apsūdzības versiju tiesa ir balstījusi savu secinājumu. "Piemēram, pēc pēdējā mums zināmā grozījuma Latvijas tiesa šo lietu vispār nevarēja un nedrīkstēja izskatīt," piebilda Časovskihs.

"Svarīgākais ir tas, ka šis cilvēks nav vainīgs, tāpēc mēs noteikti pārsūdzēsim šo spriedumu," uzsvēra Osinovska advokāts.

Jau vēstīts, ka Rīgas apgabaltiesa, pretēji pirmās instances tiesai, Magoni un Osinovski atzina par vainīgiem kukuļdošanas krimināllietā, Magonim piespriežot divarpus gadu cietumsodu, bet Osinovskim - 151 700 eiro naudas sodu.

Tiesa Magonim noteica arī daļēju mantas konfiskāciju, konfiscējot "Mercedes Benz" auto, vairāk nekā 800 000 eiro un trīs rokas pulksteņus. Savukārt Osinovskim tiesa kā papildsodu noteica aizliegumu piedalīties valsts un pašvaldību un to uzņēmumu rīkotajos publiskajos iepirkumos jebkādā statusā uz trim gadiem.

Tiesa nolēma konfiscēt un ieskaitīt valsts budžetā arī pašu kukuli - 499 500 eiro.

Apsūdzība liecina, ka Magonis 2015. gada vasarā saņēma kukuli, lai iegādātos četras dīzeļa lokomotīves "LDz" meitasuzņēmumam "LDz ritošā sastāva serviss" no Osinovskim piederošās kompānijas "Skinest Rail".

Pilns apelācijas instances tiesas spriedums ar izvērstu motīvu daļu vēl tiks gatavots, bet pēc tam to varēs pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

Satiksmes ministrija (SM) saskaņošanai iesniegusi informatīvo ziņojumu, kurā piedāvā 2021.-2027.gada Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta periodā izveidot 1520 mm (milimetru) jeb jau tagad Latvijā esošajā sliežu ceļu platumā savienojumu no Rīgas Centrālās pasažieru stacijas līdz Rīgas lidostai pirms "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas pabeigšanas, savukārt finansējumu plāno piesaistīt, pārdalot ES fondu finansējumu no citiem SM infrastruktūras projektiem, tostarp bateriju elektrovilcienu iegādes.

Ziņojumā teikts, ka ir izstrādāts optimizēts tehniskais risinājums dzelzceļa savienojuma izveidei no Rīgas Centrālās stacijas līdz Rīgas lidostai, kā arī, uzlabojot esošo pasažieru vilcienu kustību savienojumā no Rīgas centra līdz multimodālai pasažieru stacijai "Daugavkrasti" Salaspilī, tādējādi nodrošinot iespēju savienoties ar "Rail Baltica" 1435 mm līniju, teikts ziņojumā.

Līdz ar to sākotnējā fāzē pa "Rail Baltica" kursējošie starptautiskie ātrvilcieni Rīgā neienāks, bet piestās Salaspilī. SM valsts sekretāra vietniece "Rail Baltica" jautājumos Kristīne Malnača tomēr uzsvēra, ka pieņēmums par Salaspili ir pāragrs, jo pagaidām nevar apgalvot, ka Eiropas platuma sliežu ceļš netiks izbūvēts Rīgā. "SM vēl iesniegs Ministru kabinetam "Rail Baltica" ieviešanas scenāriju un tas būs Ministru kabineta lēmums. Pagaidām SM piedāvā no pašlaik pieejamajiem ES fondu līdzekļiem izdarīt visu iespējamo, lai uzlabotu pasažieriem pieejamās iespējas," sacīja Malnača.

Latvija varētu sākt nomāt Šveices uzņēmuma "Stadler" ražotos dīzeļvilcienus no Igaunijas, intervijā sacīja AS "Pasažieru vilciens" (PV), kas strādā ar zīmolu "Vivi", valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors.

Viņš atzīmēja, ka Igaunijas pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid", kas strādā ar zīmolu "Elron", ir iegādājies "Škoda" elektrovilcienus un pašlaik notiek dzelzceļa līniju elektrifikācija, tādēļ igauņiem teorētiski atbrīvosies "Stadler" dīzeļvilcieni.

Jautāts, vai Latvija varētu nopirkt "Stadler" dīzeļvilcienus, Nešpors norādīja, ka būtu jāsāk ar nomu, jo igauņiem jaunie elektrovilcieni ir pilnvērtīgi jāievieš satiksmē, tādēļ ir jāsaglabā arī rezerves varianti un igauņi vēl neesot gatavi pilnībā atteikties no sava dīzeļvilcienu parka.

"Pašlaik runājam par nomu, un iespējams, ka pirmie divi vilcieni Latvijas rīcībā varētu nonākt nākamajā gadā," viņš piebilda.

Rail Baltica projekta īstenošanai 2026. gada budžetā paredzēts apgūt 260 miljonus eiro, no kuriem 247,2 miljoni eiro tiks novirzīti Rail Baltica būvniecībai Latvijā, bet 12,8 miljoni eiro būvprojektu adaptācijai un pārvaldības funkciju nodrošināšanai, informē Satiksmes ministrijā.

Finansējums prioritāri paredzēts Rail Baltica Latvijas pamattrases dienvidu posma izbūvei, kā arī Rīgas lidostas stacijas un Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļas būvdarbiem.

Rail Baltica pamattrases prioritārajā dienvidu posmā 2026. gadā galvenais uzsvars tiks likts uz projektu risinājumu adaptāciju pieejamā finansējuma ietvarā un būvdarbu tempa kāpināšanu.Pamattrases būvdarbiem 2026. gadā novirzīti 75 miljoni eiro.

Ar šo finansējumu turpināsies darbi Rail Baltica infrastruktūras apkopes centrā pie Iecavas, kur jau līdz šī gada beigām būs pabeigta reģionālās bāzes izveide. Tostarp tur notiks pievedceļu infrastruktūras 23 ha apjomā un uzbēruma izbūve, zemes darbi, būvmateriālu krautnes laukumu izveide, kā arī dzelzceļa uzbēruma veidošana.

Lai stiprinātu Latvijas militāro drošību, ir jānojauc vismaz tie Krievijas platuma sliežu ceļi uz austrumiem no Daugavpils, kas netiek izmantoti, jo bez dzelzceļa Krievijas iespējas veikt kādu iebrukumu Latvijā būtiski sarežģītos, intervijā norādīja starptautisko attiecību un aizsardzības jomas pētnieks Kolins Smits.

Viņš ik pa laikam Latvijas amatpersonām jautājot, kāpēc Latvija nav nojaukusi veco sliežu ceļu gar robežu.

"Tur ir 40 kilometri sliežu ceļa Krievijas dzelzceļa sliežu platumā. Ja jūs to neizmantojat, ja neveicat piegādes uz Krieviju, ko jūs nedarāt, un nepērkat preces no Krievijas, ko jūs arī nedarāt, tad kāpēc jums vispār ir vajadzīgs šis dzelzceļš? Vienkārši atbrīvojieties no tā!" uzsvēra Smits.

Amerikāņu militārā eksperta veiktā analīze par Ukrainas karu likusi secināt, ka dzelzceļš bija vienīgais iemesls, kāpēc Krievija vispār spēja paveikt to, ko tā paveica pirmajos sešos kara mēnešos un pat pēc tam, kad atkāpās un sakoncentrējās ap Doņecku.

Nākamgad vajadzētu tikt pabeigtiem dzelzceļa infrastruktūras izbūves darbiem, lai varētu sākt pasažieru pārvadājumus uz Bolderāju, sacīja AS "Pasažieru vilciens" (PV) valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors.

Viņš norādīja, ka sākotnēji šajā maršrutā kursēs dīzeļvilcieni, taču atbilstoši VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) iecerei šo posmu tuvāko gadu laikā paredzēts arī elektrificēt, līdz ar to nākotnē no Zasulauka līdz Bolderājai pasažieru pārvadājumi varētu tikt veikti arī ar elektrovilcieniem.

Nešpors atzīmēja, ka šogad PV reisu plānošanu veica, ņemot vērā Autotransporta direkcijas (ATD) pasūtījumu, valsts finansējuma pieejamību un dzelzceļa infrastruktūras modernizāciju darbu radītos ierobežojumus.

"Arī nākamajā gadā, strādājot pie pārvadājumu apmēra, būs jāņem vērā minētie aspekti un jo īpaši ierobežotā budžeta iespējas, līdz ar to būs jāpieņem sarežģīti lēmumi attiecībā uz reisu skaitu un biļešu cenām," sacīja Nešpors.

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) cer, ka valdība nākamajā otrdienā, 26.novembrī, skatīs dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pirmās kārtas ieviešanas scenāriju Latvijā, trešdien parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē sacīja Briškens.

"Ceturtdien ir plānota politiska diskusija koalīcijā, bet pirmdien sadarbības sanāksme. Ambīcija ir pieņemt lēmumu otrdien valdības sēdē," norādīja Briškens.

Viņaprāt, koalīcijā ir izpratne par pirmo fāzi, tomēr ir dažādas nianses. "Par lielākajām lietām ir vienota izpratne, piemēram, par to, ka augstākā prioritāte ir pārrobežu savienojums," sacīja Briškens.

Tomēr viņš komisijas sēdē vairākas reizes uzsvēra, ka neatkāpjas no viedokļa, ka pirmajā kārtā ir jāsavieno arī viena no Rīgas starptautiskajām stacijām, izvēli nosakot pēc tehniski-ekonomiskā pamatojuma.

"Pieļaujot variantu, kurā Latvija projekta pirmajā kārtā būvētu tikai pārrobežu savienojumu, nesavienojot Rīgu, mēs zaudētu ienākumus un investīcijas neatpelnītos," sacīja ministrs.

Valmieras Industriālajā parkā, kas ir nacionālas nozīmes infrastruktūra, pabeigta tā izbūve – ekspluatācijā pieņemts dzelzceļa pievedceļš un iekšējās teritorijas dzelzceļš, kravu iekraušanas/ izkraušanas (loģistikas) laukums, industriālais elektroenerģijas pieslēgums.

Izveidota arī pārējā infrastruktūra, kas paredzēta eksportējošiem ražošanas uzņēmumiem, kas darbojas viedās specializācijas (RIS3) nozarēs, radot produktus ar augstu pievienoto vērtību. Savukārt jaunizbūvētā dzelzceļa infrastruktūra stiprinās Valmieras novada lomu Eiropas transporta tīklā, nostiprinot tā pozīciju kā svarīgu savienojuma punktu starp reģioniem un Baltijas valstīm.

Valmieras Industriālais parks, darbojoties kā pirmais Latvijas iekšzemes multimodālais loģistikas centrs, veicinās Vidzemes ekonomiskās izaugsmes un eksportspējas pieaugumu. Transporta un uzglabāšanas nozarē šis būs nozīmīgs attīstības un pārmaiņu posms, jo Vidzemes un Dienvidigaunijas uzņēmumi tādejādi varēs optimizēt piegāžu ķēdes, vienlaikus samazinot transporta izmaksas un emisijas, kravas transporta noslodzi uz autoceļiem. Jaunās un konkurētspējīgās dzelzceļa infrastruktūras un plašā betonētā loģistikas laukuma potenciāls nodēvēts arī par pirmo Latvijas “sauso ostu” (t.i. iekšzemes intermodāli termināļi, kas pa autoceļiem vai dzelzceļu ir tieši savienoti ar jūras ostām).

Jāturpina vērtēt iespējas otrā ikdienas vilciena reisu pāra atklāšanai uz Liepāju, piektdien Sabiedriskā transporta padomes sēdē sacīja Autotransporta direkcijas (ATD) pārstāvji.

ATD norādīja, ka AS "Pasažieru vilciens" (PV) ir nepieciešams sagatavot papildu dīzeļvilciena sastāvu, piebilstot, ka vilciena sagatavošana patlaban ir procesā.

Tomēr, ņemot vērā ierobežoto valsts budžeta apmēru zaudējumu kompensācijai 2025.gadam, patlaban 2025.gadā netiek paredzēts atklāt papildu Liepājas un Dobeles vilcienus līdz 2025.gada 14.decembrim.

Tāpat direkcijā uzsvēra, ka kontekstā ar Liepājas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu 2027.gadā šāds papildu ikdienas vilciena reiss ir kļuvis vēl aktuālāks mobilitātes iespēju uzlabošanai starp Liepāju un Rīgu.

ATD sēdē prezentēja potenciālās izmaiņas 2025.gadā pārvadājumos pa dzelzceļu. Tostarp VAS "Latvijas dzelzceļa" (LDz) sniegtā informācija liecina, ka būvniecības darbu radītie ierobežojumi Jelgavas līnijā ir pagarināti un turpināsies līdz 2025.gada jūlijam. Tādējādi vēlu vakarā ar 60 minūšu intervālu tiks organizēta pārsēšanās uz un no maršruta Rīga-Jelgava.

Satiksmes ministrija (SM) ir pieņēmusi VSIA “Autotransporta direkcija” (ATD) valdes priekšsēdētāja Dina Meriranda iesniegumu par atkāpšanos no amata pienākumu pildīšanas, akcionāra sapulcē ievēlot Jāni Lapiņu par uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētāju, informē SM.

Lapiņš amata pienākumus sāks pildīt š.g. 27.maijā, savukārt uz valdes priekšsēdētāja amatu tiks uzsākts atlases process.

“Vēlos pateikties Dinam Merirandam par godprātīgo darbu uzņēmuma vadībā un ieguldījumu reģionālās pasažieru pārvadājumu jomas pilnveidošanā. Novēlu veiksmi jaunajos profesionālajos izaicinājumos”, komentē Inguna Strautmane, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece.

Jānim Lapiņam ir ilggadīga pieredze uzņēmumu vadībā un liela apjoma investīciju programmu īstenošanā. Pašreiz viņš ieņem valdes locekļa amatu SIA “RERE Meistari”, pirms tam bijis biznesa attīstības vadītājs SIA “Moduls Engineering”, kā arī pildījis valdes locekļa amatu AS “Latvijas Valsts meži”, VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, SIA “LDZ infrastruktūra”. Viņš ir ieguvis uzņēmumu un organizāciju (iestāžu) vadītāja kvalifikāciju un profesionālo maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā Rīgas Stradiņa universitātē un studējis finanšu vadības maģistra programmu Banku augstskolā, kurā ieguvis arī uzņēmuma vadītāja kvalifikāciju un profesionālo bakalaura grādu uzņēmējdarbības vadīšanā.

AS "Pasažieru vilciens" (PV) akcionāru sapulcē par uzņēmuma padomes locekļiem no š.g. 25.janvāra uz pieciem gadiem ievēlēti Mikus Ozols, Mārcis Vilcāns un Māris Macijevskis. Atbilstoši Komerclikuma 297.panta pirmajai daļai PV padome no sava vidus ievēlēs padomes priekšsēdētāju.

"Esmu gandarīta, ka ir izdevies nokomplektēt profesionālu komandu ar pieredzi transporta nozarē. Jaunievēlētajai PV padomei nebūs daudz laika iepazīties ar uzņēmumu, jo operatīvi ir jāiesaistās stratēģisku lēmumu virzīšanā, t.sk., PV ir jāizstrādā darbības stratēģija nākamajam periodam, tāpat ir jāvada un jāuzrauga iespējamie riski, kas saistīti ar pasažieru pārvadājumu nepārtrauktības nodrošināšanu", skaidro Inguna Strautmane, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece.

Mika Ozola kompetence PV padomē ietver sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas jomu, uzņēmumu un komandas vadību un iesaistīto pušu vadību. Ozolam ir ilggadīga pieredze vadošos amatos finanšu jomā, kā arī pieredze transporta nozarē. No 2024.gada viņš ieņem SIA "LDz Cargo" un AS "Pasažieru vilciens" padomes locekļa amatus. Pirms tam, no 2006.gada līdz - 2022.gadam viņš ieņēma izpilddirektora un valdes priekšsēdētāja amats SIA "Telia Latvija". Tāpat Ozolam ir ilggadīga pieredze strādājot Latvijas Informācijas un Komunikācijas Asociācijas, Latvijas Telekomunikāciju Asociācijas un Latvijas Interneta Asociācijas valdēs. Viņam ir MBA Major: Global Finance and Banking" grāds, kas iegūts SBS "Swiss Business School", profesionālā maģistra grāds finansēs, kas iegūts Banku Augstskolā un sociālo zinātņu maģistra grāds ekonomikā.