Pasaules finanšu krīzes un tās radīto seku dēļ 2009. gadā skujkoku zāģbaļķu sortimentus valsts mežu apsaimniekotājs pārdos par 2005. gada cenām, šodien raksta avīze Dienas bizness.

"Cenas LVM varēja iegūt augstākas, ja vien trīsgadīgo līgumu pretendentiem — pircējiem nebūtu uzstādījuši, kā prasību līdzdalībai izsolē — obligātu automātisko baļķu uzmērīšanas līnijas esamību, tādējādi būtiski samazinot pretendentu skaitu," uzser kokapstrādes SIA Latvāņi direktors Laimonis Onzuls. Viņam šķitis dīvaini, ka LVM apaļkoksnes piegādēs cenu krituma un pretendentu sarukuma apstākļos vēl vairāk sašaurināja potenciālo pircēju loku.

Vairāk lasiet 13. janvāra Dienas biznesā.

Uzņēmējs Uldis Pīlēns uzskata, ka nekavējoties jāsāk diskusija par valdības «kļūdu labojumu». Viņam ir savs redzējums par iespējamo izeju no krīzes, balstīts uz paša pieredzi, darbojoties dažādās valstīs, pasaules krīžu vēsturi un rūpīgu pasaules vadošo ekonomistu darbu analīzi.

Vai Jums kā uzņēmējam un šīs valsts pilsonim ir skaidrs, kas īsti notiek valstī?

Grūts brīdis Latvijai. Tas, kas tagad izdarīts jau ar otro nepareizo lēmumu sēriju, ir ārkārtīgi liela kļūda un ne tikai ciparu izteiksmē. Tagad ir aizskartas jau demokrātiskas sabiedrības pamatvērtības. Pirmā no tām ir juristu valodā tiesiskā paļāvība, vienkārši runājot - paļāvība uz savu valsti, uz savas valsts politiku. Ja šodien mēs ķeramies klāt pie pamatpensijām, turklāt vienu dienu apgalvojot, ka to nedarīs, bet otrajā jau atsakoties no teiktā, ķeroties pie skolotāju algām, nodrošinājuma medicīnai, sekas ir traģiskas nozaru pamatiem. Tas nav kā uzņēmējdarbībā – lieku mašīnu var turēt noliktavā vai pārdot. Tas nozīmē uzticības apdraudējumu valsts pārvaldei. Nevar vienā dienā pārvilkt krustu izglītības un veselības aizsardzības cilvēciskajam un intelektuālajam resursam, tradīcijām.

Eiropas Savienība (ES) ceturtdien izteikusi bažas, ka kauju saasināšanās Ukrainas austrumos var radīt jaunu vardarbības spirāli, un atgādinājusi, ka ES līderi brīdinājuši par iespēju noteikt stingrākas sankcijas pret Krieviju.

Saasinoties karadarbībai, Ukrainas vēstnieks ES Konstantīns Jeļisejevs aicināja 28 valstu bloku nekavējoties rīkoties, lai pastiprinātu sankcijas pret Maskavu.

Eiropas Komisijas (EK) pārstāve trešdienas sadursmes pie Doņeckas nodēvēja par smagāko Minskas vienošanās pārkāpumu. Šī atjaunotā, intensīvā karadarbība var radīt jaunu vardarbības spirāli un ciešanas, sacīja EK preses sekretāre.

Viņa aicināja visas puses respektēt Minskas ugunspārtraukšanas vienošanos un atgādināja, ka ES līderi turpmākos lēmumus par sankciju atvieglošanu vai pastiprināšanu pret Maskavu piesaistījuši šīs vienošanās izpildei.

Eirozonā deflācija sasniegusi lielāku līmeni nekā pirms tam prognozēja eksperti, liecinot, ka Eiropas Centrālajai bankai strauji jārīkojas, lai novērstu cenu krituma spirāli, liecina Bloomberg dati.

Eiropas statistikas biroja Eurostat dati uzrāda, ka cenas decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, sarukušas par 0,2%, kas ir zemākais līmenis kopš 2009. gada septembra.

Bezdarba līmenis novembrī turējās 11,5%.

Kā iepriekš prognozēja Bloomberg aptaujātie eksperti, decembrī patēriņa cenas sarukušas par 0,1%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, taču oficiālie dati uzrāda straujāku kritumu.

ECB patlaban strādā pie plāna izveides valdību parādzīmju iegādei, lai novērstu deflācijas spirāli, kas var likt mājsaimniecībām atlikt tēriņus. ECB vadītājs Mario Dragi paziņojis, ka šo risku pilnībā nevar novērst.

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) būtu jāturpina procentu likmju samazināšanu, jo arī pašreizējie 3% joprojām ir ekonomiku bremzējoši, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas prezidents un ECB Padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

ECB Padome ceturtdien, 12.decembrī, pieņēma lēmumu par procentu likmju kārtējo samazinājumu. ECB noguldījumu likme samazināta par 0,25 procentpunktiem - līdz 3%, lai gan vēl jūnija sākumā tā bija 4%. Līdzīgs samazinājums ir vērojams arī kredītņēmējiem piemērotajās EURIBOR likmēs.

Kazāks skaidro, ka tādējādi jaunu kredītu cena spers kārtējo soli lejup, kas atvieglos kredītu saņemšanu un darīs lētākus jau esošo kredītu procentu maksājumus.

Kazāks uzsver, ka tas palīdzēs ekonomikai, kas gan Eiropā, gan arī Latvijā šogad ir bijusi nīkulīga - lai gan nākamgad ekonomikas izaugsmei beidzot vajadzētu pieņemties spēkā, tā joprojām būs diezgan vārga, eirozonā augot par 1,1%, bet Latvijā - par 2,1%.

Lai gan tam nav pierādījumu, vietējie ir pārliecināti, ka Baldwin Street Jaunzēlandē ir stāvākā iela pasaulē, vēsta CNN. Medijs apkopojis dažus interesantus faktus par šo ielu.

Katru gadu jūlijā pa šo 350 metrus garo ielu lejup tiek noripināti divdesmit pieci tūkstoši šokolādes bumbiņu. Katrs saldums šajās sacensībās ir numurēts un visi ienākumi tiek nodoti labdarībai.

Kevins Hanifins pastu uz Baldwin Street piegādā jau divus gadus. Viņš apgalvo, ka, pateicoties šim darbam, ir labā fiziskajā formā. Turklāt, pēc pastnieka vārdiem, arī blakus esošās ielas nav nekāda «medusmaize», jo arī tās ir diezgan stāvas.

63 gadus vecais Baldwin Street iedzīvotājs Deivs Kernahans pēc darba zaudēšanas un tai sekojošā ķermeņa svara pieauguma uzsāka tievēšanas programmu. Kāda ir viņa programma? Vienkārša - iet augšup un lejup pa ielu. Viņš katru dienu augšup un lejup pārvietojoties 30 reizes (rekords 105 reizes), kas kopumā veido vairāk nekā 10 kilometrus.

Pēdējos gados igauņu nekustamo īpašumu attīstītājs Hepsor Latvijas tirgu papildinājis ar vairāk nekā 400 dzīvokļiem, nākamgad paredzēts uzsākt projektus ar vēl aptuveni 250 dzīvokļiem.

Mūsu mērķis, attīstot nekustamā īpašuma projektus Latvijā, ir nodrošināt cilvēkiem maksimāli labāko vidi dzīvei un darbam, pastiprinātu uzmanību pievēršot gan energoefektivitātei un ilgstpējai, gan ērtībām, atzīmē Martti Krass, SIA Hepsor valdes loceklis. Viņš norāda, ka līdz šim Hepsor Latvijā īstenojis deviņus veiksmīgus projektus, kurus klienti novērtē, bet nākotnē vēlas palielināt savu portfeli gan dzīvojamo ēku segmentā, gan komercprojektu jomā, tuvāko gadu laikā ieguldot aptuveni 90 miljonus eiro.

Cik ilgi Hepsor darbojas Latvijas tirgū?

Mēs darbību Latvijā sākām 2017. gadā. Sākotnēji galvenokārt fokusējāmies uz dzīvojamā segmenta attīstīšanu, tāpēc gan toreiz, gan tagad būtisku uzmanību pievēršam projekta lokācijai. Jau pirmajai dzīvokļu ēkai mēs vēlējāmies atrast vietu, kas būtu mūsu potenciālajiem klientiem interesanta un saistoša - ar labu infrastruktūru, tuvu pilsētas centram, bet tajā pašā laikā arī gana zaļa un piemērota dzīvošanai. Tā nonācām pie Āgenskalna, jo šī apkaime, pēc mūsu domām, mums bija visatbilstošākā. Šo gadu laikā esam veiksmīgi īstenojuši vairākus projektus, un jāsaka, ka klienti tos ir novērtējuši, ļaujot mums ienākt tirgū un audzēt savus apjomus. Šobrīd Latvijā esam uzbūvējuši vairāk nekā 400 dzīvokļus un to skaits katru gadu palielinās. Tāpat jāpiebilst, ka kopš 2021. gada esam sākuši darboties arī komercsegmentā.

Neskatoties uz atšķirīgiem tirgus signāliem, runāt par strauju degvielas cenas kāpumu būtu pāragri

Pēdējā nedēļa pasaules naftas tirgū aizritējusi gaisotnē, ko patērētājiem varētu uzskatīt par nelabvēlīgu. Proti, šajā laika periodā Brent melnā zelta cena cēlusies teju par 10%, liekot uzdot jautājumus, vai runa ir tikai par nelielu atlēcienu pēc iepriekšējā krituma, kad kopš pagājušās vasaras naftas cena saruka vairāk nekā par 50%, vai šobrīd jau varam runāt par vispārēju tirgus atgriešanos pieauguma tendencē.

Jautājumu var pielīdzināt vienādojumam ar vairākiem nezināmajiem, jo patlaban faktori, kuri virza cenu augšup, mijas ar tādiem, kuriem vajadzētu veicināt kritumu. Turklāt jāpiebilst, ka vispārējas augšupejas gadījumā tirgum ir jālauž iepriekšējā tendence, kura visai skaidri cenu dzina lejup par spīti vērienīgiem ģeopolitiskajiem satricinājumiem, kas saistīti ar Islāma valsts aktivitātēm Tuvajos Austrumos un ne bez Krievijas (kura iepriekšējo gadu gaitā veica apmēram 10% no visām pasaules piegādēm) līdzdalības notiekošajā militārajā konfliktā Austrumukrainā.

Ja eskalēsies konflikts Tuvajos Austrumos un naftas cenas turpinās kāpumu, patērētājiem draudzīgais cenu kritums drīzumā var beigties

Iepriekšējos mēnešos vērojamā inflācijas samazināšanās likusi patēriņa cenu indeksa izmaiņām nonākt jaunā fāzē, proti, septembrī Latvijas tautsaimniecība piedzīvojusi šim laikam raksturīgo cenu samazinājumu gan mēneša, gan gada izteiksmē. Centrālā statistikas pārvalde aprēķinājusi, ka septembrī, salīdzinājumā ar pagājušā gada viršu mēnesi, dzīves dārdzība Latvijā samazinājusies par 0,5%. Augošas ekonomikas apstākļos šāds cenas samazinājums būtu uzskatāms par samērā iespaidīgu, turklāt vērojams pamatīgs gada inflācijas krituma rādītājs salīdzinājumā ar augustu. Tad gada inflācija vēl bija pozitīva, gada laikā patēriņa cenām Latvijā caurmērā pieaugot par 0,1%.

Graudu cenu kopējais pieaugums šogad varētu sasniegt pat 60%, salīdzinot ar cenām jūnijā, intervijā biznesa portālam Nozare.lv akcentē lauksaimniecības kooperatīva Latraps izpilddirektors Edgars Ruža.

Vienlaikus viņš atzīst, ka cenu kāpums varētu noslēgties ar mākslīgi radītā cenu burbuļa plīšanu jau tuvākajā laikā, jo patērētājvalstis drīz nespēšot norēķināties.

Db.lv jau vēstīja, ka graudu cenas pasaules biržās pēdējā laikā piedzīvojušas ievērojamu kāpumu, ko veicināja sausuma radītais ražas samazinājums Krievijā, kuras premjers Vladimirs Putins arī uzlicis aizliegumu graudu eksportam.

«Augustā Krievija jau pārdevusi piecus miljonus tonnu graudu, tagad saskaņā ar Maskavas lēmumu no 15. augusta pārtraukt graudu eksportu līgumi tiek lauzti, graudus vairāk nepiegādā, savukārt tie, kas graudus jau nopirkuši tālākai pārdošanai, to nevar izdarīt, jo uz viņiem lēmums neattiecas. Tas grauj visu graudu aprites sistēmu pasaulē, un lielie tirgotāji patlaban izmisīgi meklē graudus, lai nosegtu līgumus. Spekulanti to labi zina, tādēļ «bīda» augšā cenas. Pastāv iespējamība, ka cenu kāpums varētu turpināties, ja Maskavas pēdās ies Kijeva un Minska, un cenas var palekties vēl par 20%, kopumā sasniedzot 60% kāpumu,» norāda E. Ruža.

Vieglā sporta kamera Sony Action Cam FDR-X1000VR ļauj parādīt citiem, kā pasaule izskatās tieši no tava skatupunkta

Kompaktās un izturīgās sporta videokameras ne vien radījušas dzīvotspējīgu tirgus nišu, bet arī mainījušas veidu, kā cilvēki iemūžina un dalās ar saviem piedzīvojumiem – proti, nofilmējot visu pieredzēto no sava skatupunkta. YouTube kanāls mudž no ierakstiem, kuri dod iespēju izdzīvot traukšanos lejup no kalna ar slēpēm, lēkšanu ar izpletni vai pasaules apjūsmošanu no debesskrāpja smailes, pat nepieceļoties no mīkstā dīvāna, jo kāds to visu ir nofilmējis ar ķermenim piestiprinātu kameru, tādu kā Sony Action Cam FDR-X1000VR.

Šī kamera uz līdzinieču fona izceļas ar interesantu un ļoti noderīgu pievienoto vērtību – rokas apsēju ar iestrādātu ekrānu, kas ne vien ļauj attālināti vadīt kameru, bet arī skatīties, ko tā filmē.

Lidmašīnām «Boeing 737 MAX» konstatēts vēl viens defekts, kas rada potenciālu risku, trešdien paziņojusi ASV Federālā aviācijas pārvalde (FAA).

Problēma konstatēta, kad FAA veikusi testus ar simulatoru, un FAA norāda, ka arī šis defekts jānovērš, pirms tiks dota atļauja atsākt lidojumus ar «Boeing 737 MAX».

FAA nesniedz sīkākas ziņas par šo defektu, taču informēta persona neoficiāli sacījusi, ka arī šī problēma saistīta ar pilotu spēju ātri atjaunot kontroli pār lidmašīnu, ja automātiskā vadības sistēma liek tai lidot lejup.

Savukārt «Boeing» paziņoja, ka piekrīt FAA lēmumam un izstrādās nepieciešamo programmatūru, lai problēmu novērstu.

Jau vēstīts, ka lidojumi ar «Boeing 737 MAX» tika aizliegti martā pēc divām traģiskām šī modeļa lidmašīnu katastrofām.

Gan Indonēzijas aviokompānijas «Lion Air» lidmašīnas «Boeing 737 MAX 8» katastrofā pērn oktobrī, kurā bojā 189 cilvēki, gan martā notikušajā Etiopijas aviokompānijas «Ethiopian Airlines» «Boeing 737 MAX 8» avārijā, kurā dzīvību zaudēja 157 cilvēki, lidmašīna strauji sāka lidot lejup un nogāzās.

Neraugoties uz ieguves ierobežošanu, naftas tirgum nav izdevies atrast līdzsvaru, līdz ar to nevar izslēgt, ka visai drīz melnais zelts kļūs lētāks

Situācija pasaules naftas tirgū aizvien ir sarežģījumu pilna, un šķiet, ka cīņa par līdzsvara atrašanu starp pieprasījumu un piedāvājumu būs ilga. Pērn novembra beigās OPEC, Krievija un citi lielie naftas eksportētāji vienojās samazināt melnā zelta ieguvi par 1,8 miljoniem barelu dienā, un, ja šī vienošanās tiktu izpildīta pilnībā, tirgum izdotos tikt ne vien pie līdzsvara, bet pat pie neliela pieprasījuma pārsvara pār piedāvājumu. Toreiz tika lēsts, ka ieguves apjomi sasniedz ap 98 miljoniem barelu naftas diennaktī, kamēr patēriņš sasniedz vien 97 miljonus barelu. Jau pagājušā gada pavasarī tirgu sasniegušās ziņas par to vien, ka kaut kāda ieguves mazināšana tiek plānota, bija pietiekami sekmējošas pircēju aktivitātes pieaugumam, ko nostiprināja arī pašas vienošanās panākšana. Tā rezultātā no zemākā punkta pagājušā gada janvārī līdz gada beigām naftas cena spēja divkāršoties. Tomēr pie 57-58 dolāru robežas par barelu cenas pieaugums iestrēga un nespēja šo līmeni pārvarēt. Pircēju aktivitāte naftas tirgū ir atslābusi, kā rezultātā cena pietuvojusies gandrīz 50 dolāriem par barelu.

Aizvadīto divu gadu laikā Latvijas iedzīvotāji ir piedzīvojuši gan gandrīz trīsdesmit gadu laikā augstāko inflāciju, gan uz iepriekšējās desmitgades fona neparasti augstas procentu likmes.

Šie notikumi bija saistīti – Eiropas Centrālā banka likmes paaugstināja, lai mazinātu inflāciju. Tagad jau var teikt, ka inflācija ir normalizējusies, tā no 22,5% pirms gada samazinājās līdz 3,3% šī gada septembrī, nav šaubu, ka oktobrī tā ir vēl zemāka. Vai tas nozīmē, ka samazināsies arī procentu likmes?

Vienkāršākā atbilde būtu – jāskatās, ko saka finanšu tirgi. Finanšu instrumentos iecenotās prognozes vēsta, ka vēl viena likmju kāpuma varbūtība ir maza, ap 10%. Savukārt varbūtība, ka likmes martā samazināsies šobrīd ir divreiz lielāka, pēc tam likmju samazināšanās ticamība arvien aug ar katru mēnesi, līdz nākamā gada septembrim varētu būt sperti viens vai divi likmju samazinājuma standarta soļi (0,25 procentpunkti). Tirgi arī domā, ka šo soļu tomēr nebūs daudz, ilgākā laikā likmes varētu samazināties apmēram 3% līmenī.

Oktobrī gada vidējā inflācija noslīdēja līdz 2,7%, arvien tuvinot Latviju eiro ieviešanai. Iepriekšējais cenu kāpums turpina izzust no gada vidējās inflācijas rādītāja, kas nozīmē, ka Māstrihta kritērijam nepieciešamais rādītājs Latvijā turpinās slīdēt lejup, vērtē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Pēc eksperta domām, turpmākajos mēnešos varētu turpināties neliels pārtikas cenu kāpums, ko virzīs graudaugu sadārdzināšanās. Lai arī pagaidām priecē degvielas cenu samazināšanās, to nosakošo faktoru raksturīgais svārstīgums uztur iespēju arī pēkšņam kāpumam, uzskata SEB bankas eksperts.

Uz inflācijas kritērija izpildi, lai iestātos eirozonā, norāda arī Swedbank. Bankas ekonomiste Kristilla Skrūzkalne teic, ka saistībā ar pašreizējo gada vidējās inflācijas rādītāju nevajadzētu būt šaubām, ka arī oktobrī Latvija spēs iekļauties Māstrihtas cenu stabilitātes kritērijā.

Viņa norāda, ka cenu izmaiņas lejup galvenokārt ietekmēja tendences globālajā vidē (pasaules naftas cenas krītas) un konkurence vietējā telefonu pakalpojumu tirgū. Neskatoties uz augošajām algām, iekšzemes pieprasījuma spiediens uz cenām ir vājš, uzskata eksperte.

Pilsētas ceļiem paredzētais Segway elektriskais skrejritenis Ninebot KickScooter ES4 ar diviem akumulatoriem spēj nobraukt vismaz 35 kilometrus

Elektriskie skrejriteņi šovasar gluži neplunčājas sabiedrības mīlestības jūrā. Ceļu satiksmes organizētāji nespēj tiem ierādīt adekvātu vietu kopējā satiksmē, tādēļ nākas lavierēt starp kājāmgājējiem, riteņbraucējiem un automašīnām, izpelnoties lamas no visiem. Tas gan netraucē skrejriteņu pūlim ar katru mēnesi pieņemties augumā, ko neapšaubāmi veicina aizvien labāki braucamie. Jaunu modeli nesen sarūpējis arī pazīstamais ražotājs Segway, laižot tirdzniecībā Ninebot Kick- Scooter ES4. Tas būtībā ir Ninebot ES2, vienīgi ar papildu akumulatoru.

Dizains

Ninebot ES4 no malas izskatās diezgan «plāns», jo tam zem stāvēšanas platformas nav akumulatora, kā tas ir dažiem konkurentiem. Līdz ar to platforma ir tikai pāris centimetru bieza. Arī riteņi ir nelieli, taču ar pildītām, cietām gumijas riepām. Masīvākā detaļa ir apaļais stūres kāts, pie kura piestiprināta baterija un augšpusē arī neliels ekrāns ar braukšanas ātruma un akumulatora rādījumiem. Kopā viss braucamrīks sver 14 kilogramus. It kā viegli, tomēr konstruktors kaut ko nav līdz galam izskaitļojis. Kad stūres kātu pieloka pie platformas un nostiprina aiz dubļusargā iestrādātā āķa, Ninebot pārnēsāšana kļūst pagalam neērta. Tieši uz līdzsvara punkta uzstiprināts platais ārējais akumulators, kas galīgi nav ērts rokturis. Savukārt satverot kātu virs vai zem tā, metru garais nesamais sasveras un sāpīgi lauž plaukstu. Var, protams, aizbildināties, ka to var vilkt uz vienas riepas aiz stūres, kā rādīts reklāmas materiālos, bet pamēģiniet tādā veidā uznest skrejriteni uz dzīvokli vai biroju pa kāpnēm. Lifta diemžēl visās ēkās nav. Tādēļ atliek radināties ņemt nost akumulatoru. Otra mulsinošā lieta ir stūres kāta ļodzīšanās apakšējā stiprinājuma vietā. Braucot pārņem sajūta, ka kāts viegli kustas, kaut visas četras skrūves apakšā ir cieši pieskrūvētas. Nav diez ko omulīgi iedomāties, kas notiktu, ja stūre pie maksimāla ātruma atteiktu klausīt.

Aviācijas tirgus nav atgriezies pirmspandēmijas līmenī, tomēr redzams arvien lielāks pieprasījums pēc aviopakalpojumiem, teica Latvijā reģistrētās aviosabiedrības "SmartLynx Airlines" ("SmartLynx") valdes loceklis Žīgimants Surints.

Viņš stāstīja, ka aviācijas tirgus ir piedzīvojis lielas svārstības. 2020.gadā šis bizness teju pārstāja eksistēt. Arī "SmartLynx" samazināja savu lidmašīnu floti no 22 līdz 12 lidaparātiem. Savukārt jau 2020.gada beigās uzņēmuma flotē bija 35 lidmašīnas, jo tika izlemts, ka krīze ir arī iespēju laiks, lai atsāktu izaugsmi.

"Ņemot vērā, ka 40% no mūsu izmaksām ir saistītas ar lidmašīnām, mēs šajā laikā nodrošinājāmies ar izdevīgiem lidaparātu izmantošanas nosacījumiem ilgtermiņā, jo arī lidmašīnu līzinga tirgu spēcīgi ietekmēja pandēmija," stāstīja Surints.

Viņš uzsvēra, ka, protams, pandēmijas laiks radīja arī daudz citu izaicinājumu, un pat divus gadus pēc pandēmijas sākuma aviācijas tirgus joprojām nefunkcionē tā, kā tas funkcionēja pirms tam.

Pēdējo desmit gadu laikā Latvijas iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā ir sarucis apmēram par 173,6 tūkstošiem, bet no 2011. gada sākuma – jau gandrīz par 80 tūkstošiem.

Lai arī vispārējā konjunktūra šobrīd šķiet labvēlīga tam, lai mūsu tautsaimniecības izaugsmes tempi un iedzīvotāju labklājība palielinātos, situācija demogrāfijas jomā vedina domāt, ka ar to būs par maz, lai radītu iespēju mūsu valstij un tās iedzīvotājiem dzīvot pašpietiekami. Sabiedrībā jau daudz apspriestā finanšu ministra Andra Vilka atskārsme par to, ka mazo budžeta ieņēmumu dēļ nākotnē sabiedrībai var nākties diskutēt par nodokļu paaugstināšanu, nav gluži «pagrābta no gaisa», un pie šādas realitātes diemžēl varam nonākt tad, ja ekonomiskā izaugsme valstī izrādīsies nepietiekama. Gadījumā, ja ekonomikas zobrats grieztos ar lielāku paātrinājumu, problēma vismaz daļēji varētu atkrist, jo, palielinoties tautsaimniecības apjomam, arī ar nodokļiem būtu vairāk ko aplikt. Diemžēl nodokļu jomā situācija var attīstīties pēc sliktākā scenārija. Visi zina, ka darbaspējīgo iedzīvotāju skaits valstī samazinās, kas ilgtermiņā palielinās izdevumus ne tikai sociālajiem maksājumiem, bet arī ekonomikā iegriezīs savdabīgu negatīvu spirāli.

Ar blociņiem, kuru linu vākus rotā Nīcas josta, Paperella papildina Latvijā nopērkamo papīrlietu piedāvājumu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ideja par blociņiem Dacei Āboltiņai un Kristapam Vītolam radās, kad 2013. gadā uz Ziemassvētkiem vajadzēja sagatavot draugiem dāvaniņas. Savukārt draugi iedrošināja, ka produkts ir tik simpātisks, ka to vajadzētu piedāvāt iegādāties arī citiem. Vispirms viņi rezervēja vietu Kalnciema ielas tirdziņā, lai nebūtu atkāpšanās ceļa, un sāka strādāt pie blociņu izgatavošanas. «Citādi nebūtu impulsa, kas stumtu uz priekšu,» saka Dace Āboltiņa, Paperella papīrlietu meistare. Pirmā pieredze bija laba, iegūti gan pirmie pircēji, gan sadarbības partneri, kuru veikalos tagad nopērkamas Paperella papīra izstrādājumi. Abi joprojām piedalās dažādos tirdziņos, jo tie esot svarīgi uzņēmuma attīstībā. «Viens ir tas, ka no biznesa viedokļa tā ir nauda uzreiz, kamēr veikalā jāgaida mēnesis vai divi, kamēr saņem naudu par pārdoto preci. Otrs – tā ir saikne ar cilvēkiem. Pašā sākumā tieši pozitīvās emocijas, ko gūsti tirdziņos, komunicējot ar pircējiem, ir tas, kas iedrošina turpināt strādāt. Kad cilvēki veikalos nopērk mūsu blociņus, mēs neredzam, ko viņi par tiem domā,» stāsta Kristaps Vītols, Paperella dizainers.

Vācijas kanclere Angela Merkele pošas mājās ar vēstījumu no ASV prezidenta Baraka Obama uzņemties vadību Eiropas parādu krīzes pārvaldīšanā, vēsta Bloomberg.

Uzņemot Merkeli Baltajā Namā, Obama darījis zināmu - viņš sagaida, lai politikas veidotāji Eiropas lielākajā ekonomikā novērstu «nekontrolētu defoltu spirāli» tādās valstīs kā Grieķija, lai izvairītos no «postoša» kaitējuma ASV ekonomikai.

«Mēs domājam, ka Amerikas ekonomikas izaugsme ir atkarīga no saprātīgas šī jautājuma atrisināšanas,» Obama sacījis preses konferencē, kurā viņš piedalījās kopā ar Merkeli Vašingtonā.

Merkele, kura teikusi, ka Vācijas interesēs ir palīdzēt parādu nomāktajām valstīm, tomēr pastāv uz to, ka šādām valstīm apmaiņā pret palīdzību jāapņemas kļūt konkurētspējīgākām.

Šveices luksusa pulksteņu ražotājs Audemars Piuget plāno paplašināt savas vēsturiskās telpas, atklājot 2,4 tūkstošus kvadrātmetru plašu muzeju, kura forma no ārpuses atgādina spirāli.

Muzejam dots vārss Maison des Fondateurs.

Kompānijas telpu paplašināšana tiks uzticēta Kopenhāgenā un Ņujorkā bāzētai kompānijai Bjarke Ingels Group (BIG). Tās dizaina veidošanā piedalījās HG Merz, Luchinger & Meyer un Muller Illien's. Kā skaidro koncepcijas autori, spirāles formai ir jāatspoguļo kompānijas ilgā vēsture, kas sakņojas dabā un Šveices reģionā, kur tā ir bāzēta. Paredzēts, ka spirālei jāsaplūst ar apkārtni.

Audemars Piguet ir dibināts 1875. gadā un aizvien pieder divām ģimenēm, kuru vārdi atspoguļoti uzņēmuma nosaukumā.

Baltkrievijas varasiestādes spers adekvātus soļus, atbildot uz sankcijām, ko Baltijas valstis noteikušas Baltkrievijas amatpersonām, pirmdien pavēstīja Baltkrievijas Ārlietu ministrija.

"Mūsu Baltijas kaimiņi vēl arī ir aktivizējuši sankciju spirāli. Mēs iepriekš paziņojām, ka Baltkrievija būs spiesta īstenot adekvātus atbildes pasākumus attiecībā uz šādu soļu iniciatoriem. Un tas tiks darīts," teikts ministrijas preses sekretāra Anatolija Glaza paziņojumā.

Baltkrievijā rūpīgi iepazinušies ar Lietuvas, Latvijas un Igaunijas paziņojumiem, viņš piebilda.

"Lai arī kā tas būtu, tās ir mūsu kaimiņvalstis, tāpēc to viedoklis mums ir nozīmīgs. Kaut arī pēdējo pārsteidzīgo soļu gaismā, diemžēl, arvien mazāk un mazāk. Un ir bēdīgi to konstatēt," uzsvēra Glazs.

Nav skaidrs, kādā veidā Baltijas valstu sankcijām būtu jāsekmē Baltkrievijas suverenitāte, norādīja amatpersona.