Rīgas lidostā pērn pasažieri iegādājās 63 taksometru vaučerus, aģentūrai LETA pavēstīja Rīgas lidostā.

Savukārt laika posmā no 2024. gada aprīļa, kad lidostā tika ieviesti taksometru vaučeri, līdz 2024. gada beigām pasažieri lidostā iegādājās 122 taksometru vaučerus.

Lidostā skaidroja, ka minētais pakalpojums ir pieprasīts tikai nelielā apmērā.

Vienlaikus lidostā uzsvēra, ka taksometru pakalpojumu jomā pēdējos gados problēmas lidostā ir būtiski mazinājušās, kā arī lidosta nav saņēmusi pasažieru sūdzības par šo tēmu.

Situācijas uzlabošanos veicināja lidostas un Valsts policijas īstenotais taksometru pakalpojumu sniedzēju uzraudzības un kontroles pasākumu kopums, kā arī plašāka kopbraukšanas platformu pakalpojumu pieejamība. Piemēram, lidostā ir iekārtotas apzīmētas uzņemšanas vietas "Bolt" klientiem, kā arī lidostas ilgtermiņa autostāvvietās ir pieejami kopbraukšanas auto, atzīmēja lidostā.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair" šī gada ziemas sezonā lidojumu grafiku samazinās par 20% jeb 160 000 sēdvietām un no Rīgas atcels septiņus galamērķus, ceturtdien preses konferencē informēja "Ryanair" komercdirektors Džeisons Makginess.

Tostarp ziemas sezonā tiks atcelti lidojumi no Rīgas uz Ārhusu Dānijā, Edinburgu Lielbritānijā, Gdaņsku Polijā, Gēteborgu Zviedrijā, Parīzes Bovē lidostu Francijā, Memmingeni Vācijā, kā arī netiks atsākti lidojumi uz Berlīni Vācijā.

Makginess skaidroja, ka ziemas grafiks tiek samazināts pieaugošo lidostas maksu dēļ, kas padara Rīgu mazāk konkurētspējīgu, jo pasažieru plūsma joprojām ir mazāka nekā pirms Covid-19 pandēmijas.

Vienlaikus viņš skaidroja, ka ceturtdien "Ryanair" komanda tikās ar Latvijas Satiksmes ministriju (SM) un iesniedza plānu par pasažieru plūsmas dubultošanu, kas nodrošinātu papildu investīcijas 200 miljonu ASV dolāru apmērā un lidsabiedrība nākamo piecu gadu laikā atklātu 14 jaunus maršrutus.

Īstermiņa ieceļošanai Lielbritānijā no 2.aprīļa visiem Eiropas Savienības dalībvalstu, tostarp arī Latvijas pilsoņiem, būs vajadzīga elektroniskā ieceļošanas atļauja (ETA), aģentūrai LETA norādīja Ārlietu ministrijā (ĀM).

ETA būs jākārto ikvienam neatkarīgi no vecuma. To iespējams pieteikt arī citu personu vārdā, piemēram, bērnu, vecvecāku. ETA būs vajadzīga arī tām personām, kuras Lielbritānijā ieceļo tranzītā, izņemot gadījumus, kad persona nepamet lidostas tranzīta zonu un neiziet Lielbritānijas robežkontroli.

ETA būs piesaistīta personas pasei un būs derīga divus gadus. Patlaban maksa par ETA pieteikšanu ir 12 eiro, taču no 9.aprīļa maksu paaugstinās līdz 19 eiro. Lēmumu par ETA piešķiršanu pieņems vidēji trīs darba dienu laikā.

ETA sistēma neattiecas uz personām, kurām ieceļošanai Lielbritānijā vajadzīga vīza, personām, kuras saņēmušas ilgstošas uzturēšanās atļaujas, tostarp pastāvīgās un pagaidu uzturēšanās statusu, Lielbritānijas un Īrijas pilsoņiem. Uzrādot rezidenci apliecinošu dokumentu, ETA sistēma neattiecas arī uz Īrijā, Gērnsijā, Džērsijā un Menas salā pastāvīgi dzīvojošām personām, kuras ieceļo Lielbritānijā no šīm teritorijām.

Rīgas lidostā apkalpoto pasažieru skaits 2025. gadā, visticamāk, tikai nedaudz pārsniegs 2024. gada rādītājus un sasniegs 7,2 miljonus pasažieru, aģentūrai LETA sacīja Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa skaidroja, ka lidostas izaugsme 2025. gadā bija mērena, tomēr, turpinoties Krievijas sāktajam karam Ukrainā, ģeopolitiskā situācija ir negatīvi ietekmējusi ienākošo tūrismu, savukārt augstā inflācija mazinājusi reģiona iedzīvotāju pirktspēju.

Tādēļ Rīgas lidosta pagājušajā gadā strādāja pie aviokompāniju piesaistes mehānismu un tarifu politikas pilnveidošanas.

Odiņa minēja, ka pērn lidosta izstrādāja attīstības plānu laika periodam līdz 2050. gadam, kas iezīmē lidostas infrastruktūras attīstības vīziju turpmākajiem 25 gadiem un attīstībai nepieciešamo teritoriju. Plāns paredz attīstību īstenot pakāpeniski, atbilstoši pasažieru skaita pieaugumam, tādējādi panākot sabalansētu un ilgtspējīgu izaugsmi un nākotnes vajadzībām atbilstošu, elastīgu investīciju plānošanu, atzīmēja Odiņa.

Rīgas lidosta 2027.gadā plāno apkalpot deviņus miljonus pasažieru, trešdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa norādīja, ka 2024.gadā Rīgas lidostā ir plānots apkalpot nedaudz vairāk kā septiņus miljonus pasažieru un, ņemot vērā, ka līdz šim šogad ir apkalpoti 4,5 miljoni pasažieru, šo mērķi lidosta arī sasniegs.

Odiņa atzīmēja, ka ļoti labi attīstās tranzīta pasažieru plūsma, šobrīd veidojot apmēram 25% no kopējā lidostā apkalpoto pasažieru skaita. Tostarp jaunie maršruti uz Balkānu valstīm ir nesuši labus rezultātus.

Lidostas vadītāja arī informēja, ka 2025.gadā Rīgas lidostā apkalpoto pasažieru skaits varētu sasniegt apmēram 7,4 miljonus, bet 2027.gadā lidostā varētu apkalpot deviņus miljonus pasažieru.

Jau ziņots, ka 2023.gadā Rīgas lidostā apkalpoja kopumā 6,631 miljonu pasažieru, kas ir par 23,2% vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika apkalpots 5,381 miljons pasažieru, taču par 15% mazāk nekā pirms Covid-19 pandēmijas 2019.gadā, kad lidostā tika apkalpoti 7,798 miljoni pasažieru.

Rīgas lidosta līdz 2035.gadam plāno sasniegt oglekļa dioksīda (CO2) emisiju nulles līmeni, aģentūru LETA informēja lidostā.

Ņemot vērā nepieciešamību straujāk mazināt klimata pārmaiņas, Rīgas lidosta ir pārskatījusi lidostas ceļa karti CO2 emisiju nulles līmeņa sasniegšanai, par jauno mērķi nosakot 2035.gadu.

Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa norāda, ka lidosta ir pārskatījusi gan lidostas vidēja termiņa stratēģijā, gan ilgtspējas stratēģijā izvirzītos kaitīgo izmešu samazināšanas mērķus un uzdevumus, virzoties uz ātrāku termiņu "Net Zero" sasniegšanai.

"Lai gan Starptautiskās lidostu padomes Eiropā radītās lidostu apņemšanās "NetZero 2050" sākotnējais termiņš bija sasniegt klimata neitralitāti līdz 2050.gadam, Rīgas lidosta līdz ar daudzām citām Eiropas lidostām uzskata, ka, strādājot mērķtiecīgi, šo mērķi ir iespējams īstenot agrāk, jau līdz 2035.gadam," papildina Odiņa.

Olu ražošanas aktīvu iegāde ārzemēs (Lielbritānijā) ir iespēja īstenot strauju izaugsmi, vienlaikus tiek attīstīta jauna, uz olu proteīna bāzēta sporta uztura produktu līnija, kas perspektīvā varētu kļūt par nozīmīgu uzņēmuma vērtības ģeneratoru.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Agrova International dibinātājs, lielākais īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Jurijs Adamovičs. Viņš norāda, ka 2026. gadā plānots sākt būvēt jaunu olu ražošanas novietni un cāļu audzēšanas fermas Lielbritānijā, savukārt Alūksnē uzbūvēt trīs jaunus cehus ar jaudu 125 000 dējējvistu katrā, kā arī izveidot tiem atbilstošu infrastruktūru.

Kāpēc izvēlējāties īstenot paplašināšanos, iegādājoties aktīvu olu ražošanas un tirdzniecības kompāniju ārpus ES — Lielbritānijā?

Ambīcijas iegādāties kādus olu ražošanas aktīvus aiz Latvijas robežām nav dzimušas vakar, bet gan jau pirms vairākiem gadiem. Jā, Lielbritānija pašlaik ir Eiropas valsts, kura vairs nav Eiropas Savienības dalībvalsts, taču tik un tā ir viena no trim lielākajām ekonomikām Eiropā. Tā ir liels tirgus ar aptuveni 70 miljoniem iedzīvotāju un kopējo ikgadējo olu patēriņu vairāk nekā 14 miljardi, un tā kopējo apgrozījumu vairāku miljardu sterliņu mārciņu vērtībā. Latvijas olu tirgus pēc apjoma ir salīdzinoši neliels, bet Apvienotās Karalistes tirgus ir vairāk nekā trīsdesmit reizes lielāks, lai gan patēriņš uz vienu iedzīvotāju abās valstīs ir līdzīgs. Pat visas Baltijas olu tirgus ir apmēram 10 reizes mazāks par Lielbritānijas tirgu. Patīk tas vai nepatīk, bet, ja ir ambīcijas strauji attīstīties, tad jāiet uz lielajiem tirgiem. Tieši tāpēc ir Agrova darījums par 100% akciju iegādi Lielbritānijas olu ražošanas un distribūcijas uzņēmumā Sunrise Group, kas apvieno Sunrise Poultry Farms un Sunrise Eggs Holdings. Baltijas tirgū izaugsmes iespējas ir apgrūtinātas ne tikai tāpēc, ka šajā reģionā ir tikai aptuveni 6 miljoni iedzīvotāju, bet arī tāpēc, ka olu segments ir piesātināts un ir ļoti asa konkurence. To rada ne tikai vietējie olu ražotāji ar Ziemeļeiropas olu ražošanas līderi Balticovo priekšgalā, bet arī konkurence ar Polijas un Ukrainas olu ražotāju importu. Turklāt Ukrainas olu ražotāji izmanto ģeopolitisko situāciju savu ekonomisko interešu labā. Savukārt Lielbritānija savu olu tirgu ļoti prasmīgi aizsargā no importa, jo lielveikalos uz visiem olu iepakojumiem ir apzīmējums – sarkana lauva (British Lion certification) - sertifikācijas sistēma, kuru uztur nevalstiskais sektors. Ja šāda marķējuma uz olu iepakojuma nav, tad lielajos mazumtirdzniecības veikalos šādu produktu pārdošana nav iespējama, tad atliek tikai tā dēvētie nelielie piemājas veikali. Lai iegūtu attiecīgo sertifikātu un olu iepakojumu varētu marķēt ar sarkanās lauvas simbolu, ir nepieciešama olu ražotne Lielbritānijā, tādējādi vietējie ražotāji tiek aizsargāti no citu valstu ražotājiem, kam ir citas (zemākas) prasības importam, kas nereti kropļo konkurenci. Tas ir tas, kā pietrūkst Eiropas Savienībā, un tādējādi šajā tirgū ir daudz grūtāk strādāt, jo teorētiski ieejas prasības ES tirgū visiem ir vienādas, taču realitātē tas tā nav. Vēl jo vairāk, ja ražošanas izmaksas šajās zemēs (trešajās valstīs) ir ievērojami zemākas nekā ES, kurā strādājošajiem ir jāizpilda 100% visi nosacījumi, kas sadārdzina ražošanu. Vēl viens ļoti būtisks faktors, kas Sunrise iegādi padara par ļoti nozīmīgu atspēriena aktīvu Lielbritānijā, ir tas, ka šī kompānija veiksmīgi un lielos apjomos iepērk olas no mazākiem ražotājiem, tās šķiro, fasē un realizē saviem biznesa klientiem.

Dānijas galvaspilsētas Kopenhāgenas lidosta pirmdien tika slēgta pēc neidentificētu dronu konstatēšanas tās tuvumā, un aptuveni 15 avioreisi tika novirzīti uz citām lidostām, paziņoja policijas un lidostas amatpersonas.

Otrdienas rītā tika ziņots, ka dronu dēļ slēgta arī Norvēģijas galvaspilsētas Oslo lidosta.

"Gaisa telpa virs Kopenhāgenas lidostas ir slēgta kopš plkst.20.30 (plkst.21.30 pēc Latvijas laika) divu vai trīs neidentificētu dronu dēļ. Neviena lidmašīna nevar pacelties vai nolaisties," sacīja lidostas preses sekretāre Līze Agerleja Kursteina.

Kopenhāgenas policija paziņoja, ka virs lidostas tika konstatēti "trīs vai četri lieli droni".

"Tie vēl lidinās šurpu turpu," sacīja patruļas policiste Anete Ostenfelta ap plkst.22.45 (plkst.23.45 pēc Latvijas laika), piebilstot, ka policija lidostā izmeklē notiekošo.

Viņa nevarēja pateikt, vai šie droni ir militāras vai civilas ierīces, bet atzina, ka "tie ir lielāki, nekā privātpersona varētu nopirkt".

Rīgas lidosta šogad plāno apkalpot apmēram 7,4 miljonus pasažieru, intervijā aģentūrai LETA sacīja Rīgas lidostas valdes priekšsēdētājs Laila Odiņa.

Tādējādi, pēc aģentūras LETA aprēķiniem, šogad lidostā apkalpoto pasažieru skaits varētu pieaugt par apmēram 3,9% salīdzinājumā ar 2024.gadu, vienlaikus par apmēram 5,1% atpaliekot no pirms pandēmijas - 2019.gadā - apkalpoto pasažieru skaita.

Viņa norādīja, ka šī gada prognoze vēl nav gluži 2019.gada rezultāts, tomēr šā gada janvāris ir sācies ļoti pozitīvi.

Vienlaikus Odiņa minēja, ka lidosta ir ļoti apmierināta ar pagājuša gada rādītāju, kad tika apkalpots 7,1 miljons pasažieru, kā arī ir sasniegti finanšu mērķi, jo lidosta strādāja ar būtiski lielāku peļņu nekā gadu iepriekš. "Pagaidām finanšu rezultāti vēl tiek apkopoti, bet peļņa ir daudz lielāka, nekā tā bija 2023.gadā. Arī pasažieru skaita ziņā mēs esam sasnieguši, ko bijām plānojuši," sacīja lidostas vadītāja.

RIX Rīgas lidosta ir apņēmusies kļūt par klimatneitrālu lidostu jau līdz 2035.gadam jeb 15 gadus agrāk, nekā sākotnēji plānots.

Atjaunotā stratēģija "Net Zero 2050" paredz būtiski samazināt visus siltumnīcefekta gāzu izmešus, ko rada lidostas darbība, - gan tiešos, gan netiešos.

Lidosta strādā pie tā, lai transportā un ēku apsildē vairs neizmantotu fosilos resursus, piemēram, dīzeļdegvielu vai dabasgāzi. Tā vietā tā attīsta videi draudzīgus risinājumus - saules enerģiju un elektroauto, kā arī paaugstina energoefektivitāti. Paralēli lidosta arī apzina un pārvalda netieši radītos izmešus, tostarp no lidmašīnām un piegādātāju transporta, kas izmanto lidostas infrastruktūru.

"Šodienas lēmumi ietekmē to, kādā pasaulē dzīvosim rīt. Īstenojot Net Zero stratēģiju, mēs ne tikai samazinām savu ietekmi uz klimatu, bet arī kļūstam par paraugu citiem. Tā ir mūsu atbildība - nodrošināt zaļu, drošu un modernu lidostu gan šodienas, gan nākotnes pasažieriem," norāda RIX Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Tallinas lidostā pērn sasniegts pasažieru rekords, gada laikā apkalpojot 3 491 677 pasažierus, kas ir par 18% vairāk nekā 2023.gadā, paziņoja lidostas operatorkompānija "Tallinna Lennujaam".

Pasažieru skaita rekords Tallinas lidostā - vairāk nekā 3,2 miljoni pasažieru - tika sasniegts 2019.gadā, taču pēc tam nozari būtiski ietekmēja koronavīrusa pandēmija un tās dēļ noteiktie ierobežojumi.

Savukārt Igaunijas reģionālajās lidostās Tartu, Pērnavā, Kuresārē, Kerdlā, Kihnu un Ruhnu apkalpoti 87 636 pasažieru, kas ir par 39% vairāk nekā 2023.gadā.

Kopumā Igaunijas lidostās pērn apkalpoti gandrīz 3,6 miljoni pasažieru. Reģionālajās lidostās pasažieru skaita pieaugumu veicināja regulāro reisu sākšana starp Tartu un Helsinkiem.

Kuresāres lidostā pērn apkalpoja 42 490 pasažierus, Tartu to skaits sasniedza 27 270, Kerdlā - 15 307, Ruhnu - 1472 un Pērnavā - 1097 pasažierus.

Rīgas lidostā situācija ar negodprātīgiem taksometriem ir stabilizējusies, intervijā sacīja Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

"Visi gadījumi nav pilnībā izskausti, bet situācija ir uzlabojusies. Lidostas kontrolētāji uzrauga situāciju, arī policija veic savu darbu, un šādu krāpniecisku gadījumu skaits un sūdzību skaits ir samazinājies," atzīmēja Rīgas lidostas vadītāja.

Viņa norādīja, ka lidosta no savas puses kopā ar lidostas dienestiem un Rīgas policijas iecirkni ir izveidojuši kontroles sistēmu, tādējādi negodprātīgiem taksometru vadītājiem ar viņu transporta līdzekļiem ir apgrūtināta iespēja iekļūt lidostas teritorijā.

"Kad šādi vadītāji tiek identificēti, policija lidostai atsūta oficiālu paziņojumu, ka ir fiksēts krāpšanas gadījumus vai nav atļaujas, tad lidosta liedz iebraukšanu P1 stāvvietā. Tādu vadītāju, kuriem lidosta ir liegusi iebraukšanu, ir ļoti daudz," sacīja Odiņa.

Pasažieru skaits Tallinas lidostā ir atgriezies pirmspandēmijas līmenī un gaidāms, ka līdz gada beigām apkalpoto pasažieru skaits sasniegs jaunu rekordu, Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR uzzināja lidostā.

Pasažieru skaita rekords Tallinas lidostā - vairāk nekā 3,2 miljoni pasažieru - tika sasniegts 2019.gadā, taču pēc tam nozari būtiski ietekmēja koronavīrusa pandēmija un tās dēļ noteiktie ierobežojumi.

Pandēmijas laikā strauju uzplaukumu piedzīvoja vietējais tūrisms, taču tagad pieaug starptautiskais tūrisms.

Lai gan līdz gada beigām atlikuši vēl vairāk nekā divi mēneši, jau tagad Tallinas lidostā apkalpoto pasažieru skaits ir ap trim miljoniem.

Lidostas preses pārstāve Aeta Hermaorga sacīja, ka līdz gada beigām plānotais pasažieru skaits varētu būt 3,5 miljoni.

Tikai septembrī Tallinas lidostā apkalpoti 333 183 pasažieri, kas ir par 20% vairāk nekā šajā mēnesī pērn.

Rīgas lidostā 2026. gadā gaidāma mērena, bet stabila izaugsme, aģentūrai LETA prognozēja lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa atzīmēja, ka Skandināvijas aviokompānija "Scandinavian Airlines" (SAS) ir paziņojusi par atgriešanos Rīgā ar biežu lidojumu grafiku uz Kopenhāgenu Dānijā.

Tāpat lidojumus no Rīgas uz Dubaiju turpinās Apvienoto Arābu Emirātu pārvadātājs "flydubai", savukārt Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" 2026. gada vasaras sezonā sāks tiešos lidojumus uz Varšavu Polijā un Gēteborgu Zviedrijā. Papildu tam "airBaltic" ir paziņojusi par jauniem maršrutiem uz Antalju Turcijā, Kauņu Lietuvā un Oulu Somijā, kā arī aviokompānija plāno paaugstināt lidojumu biežumu vairākos populāros esošajos maršrutos.

Sadarbībā ar aviokompānijām Rīgas lidosta turpināšot strādāt pie savienojamības paplašināšanas un pasažieru un kravu piesaistes.

Rīgas lidosta ir izsludinājusi būvniecības iepirkuma pirmo kārtu lidostas ceturtā persona pārbūvei, informēja Rīgas lidostas pārstāvji.

Rīgas lidostas un Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) parakstītais līgums par finansējuma piešķiršanu Rīgas lidostas gaisa kuģu ceturtā perona pārbūvei paredz pārbūvēt perona cieto segumu vairāk nekā 80 000 kvadrātmetru platībā, izveidot desmit dažādās konfigurācijās izmantojamas A-E klases lidaparātu stāvvietas, manevrēšanas un servisa ceļus.

Projekta kopējais budžets ir līdz 39,341 miljonam eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. CINEA finansējuma apmērs ir 50% no kopējās summas, bet atlikušos 19,67 miljonus eiro Rīgas lidosta segs no saviem līdzekļiem, liecina informācija Rīgas lidostas mājaslapā.

Rīgas lidostai pārbūve nodrošinās papildu nepieciešamās lidmašīnu stāvvietas, sniegs ieguldījumu militārajā mobilitātē, kas ir nozīmīga pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos, kā arī ļaus paplašināt kravu apkalpošanas zonu, skaidro lidostas pārstāvji.

AS Agrova International, kas ir māteskompānija AS APF Holdings (Nasdaq Riga: EGG), tās dibinātāja Jurija Adamoviča vadībā ir iegādājusies 100% akciju Lielbritānijas olu ražošanas un distribūcijas uzņēmumā Sunrise Group, kas apvieno Sunrise Poultry Farms un Sunrise Eggs Holdings.

Transakcijas kopējā vērtība ir 40 miljoni eiro, padarot šo par vienu no lielākajiem Latvijas uzņēmumu ārvalstu iegādes darījumiem pēdējo gadu laikā.

Pēc šī soļa Sunrise Group kļūst par pilnībā piederošu Agrova International meitas uzņēmumu un papildinās Agrova grupu, kurā jau ir Latvijā bāzētais olu un olu produktu ražotājs APF Holdings, tādējādi būtiski paplašinot Latvijā dibinātās grupas darbības ģeogrāfiju un nostiprinot tās pozīcijas kā Eiropas mēroga spēlētājam olu un olu proteīna produktu nozarē. Darījumu finansiāli atbalstīja Accession Capital Partners – attīstības kapitāla fonds ar ievērojamu pieredzi lauksaimniecības uzņēmumu izaugsmes veicināšanā.

Šveices investīciju uzņēmums "Partners Group" gatavojas pārdot centralizētās siltumapgādes uzņēmumu "Gren", kas darbojas Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā un Lielbritānijā, un cer par to saņemt apmēram 1,5 miljardus eiro, Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR uzzinājusi no informētiem avotiem.

Vairākas ar Igaunijas uzņēmējdarbību saistītas personas sacījušas ERR, ka "Partners Group" meklē pircēju "Gren". Kā tas parasti notiek uzņēmumu apvienošanās un pārņemšanas gadījumos, visas iesaistītās puses ir parakstījušas konfidencialitātes vienošanās, kas liedz publiski komentēt šo jautājumu.

"Gren" pašlaik pārstrukturē savu darbību. Mātesuzņēmums "Gren Holding Company", kas reģistrēts Nīderlandē, tiek apvienots ar Somijā reģistrēto meitasuzņēmumu "Gren Estonia". Pēc uzņēmuma sniegtās informācijas, mātesuzņēmumā netiek veiktas nozīmīgas darbības. Paredzams, ka apvienošana tiks pabeigta līdz 9.decembrim.

Spekulācijas par iespējamo "Gren" pārdošanu izskan jau ilgāku laiku. Martā aģentūra "Bloomberg" ziņoja, ka "Partners Group" plāno pārdot piecu miljardu ASV dolāru vērtus infrastruktūras aktīvus, tostarp "Gren", kura vērtība tiek lēsta 1,5 miljardu eiro apmērā. Biznesa analītikas platforma "ION Analytics" novembra vidū, atsaucoties uz četriem avotiem, rakstīja, ka "Partners Group" turpina meklēt "Gren" pircēju, "Morgan Stanley" sniedz konsultācijas par pārdošanu un iespējamais darījums varētu notikt 2025.gadā.

Lielbritānijā pirmdien tiek slēgta pēdējā ogļu elektrostacija, tādējādi Lielbritānija kļūst par pirmo G7 valsti, kas atteikusies no fosilā kurināmā elektrības ražošanā.

Elektrostacijas slēgšana Retklifas pie Soras ciemā Anglijas vidienē pēc gandrīz 60 gadu darbības ir simbolisks solis Lielbritānijas ceļā uz mērķi līdz 2030.gadam dekarbonizēt elektrības ražošanu, bet līdz 2050.gadam sasniegt ogļskābās gāzes neitralitāti.

Elektrostacijas īpašnieks - Vācijas uzņēmums "Uniper" - paziņoja, ka oktobrī sāksies ekspluatācijas pārtraukšanas process, kas turpināsies divus gadus. 350 darbiniekiem tiks piedāvāta iespēja turpināt strādāt citos kompānijas uzņēmumos vai arī līdz 2026.gada beigām darba attiecības tiks izbeigtas.

Ogļu elektrostacija tiks pārveidota par "tehnoloģiju un enerģijas centru bez ogļskābās gāzes", apliecināja "Uniper".

Sniega vētras "Goretti" dēļ Francijas ziemeļrietumos bez elektroapgādes palikušas aptuveni 380 000 mājsaimniecību, bet Lielbritānijā - aptuveni 57 000 mājsaimniecību, piektdien vēsta mediji.

Sniega un stiprā vēja dēļ Eiropas ziemeļos traucēta aviosatiksme, dzelzceļa satiksme un apgrūtināta braukšana uz ceļiem.

Londonas Hītrovas lidostā atcelti aptuveni 50 avioreisi, un gaisa satiksme traucēta arī citās valstīs, tai skaitā Čehijā.

No Lielbritānijas līdz Vācijai meteorologi aicināja cilvēkus palikt telpās, un daudzos reģionos ir spēkā dažāda līmeņa brīdinājumi.

Lielbritānijas Sili salās un Kornvolā izsludināts augstākā līmeņa brīdinājums.

Lielbritānijā vairākās piekrastēs viļņu augstums sasniedzis desmit līdz 13 metrus.

Elektroenerģijas un gāzes nozares kompānija "The National Grid" ziņoja, ka Lielbritānijā sniega vētras "Goretti" dēļ bez elektroapgādes palikušas aptuveni 57 000 mājsaimniecību.

Spēcīgās snigšanas, lielā sala un vēja dēļ trešdien vairākās Eiropas lidostās kopumā atcelti simtiem lidojumu.

Francijas satiksmes ministrs Filips Tabaro paziņojis, ka Šarla de Golla lidostā atcelti aptuveni 100 reisi, bet Orlī lidostā atcelti 40 lidojumi.

Par gaidāmo reisu atcelšanu tika ziņots jau otrdienas vakarā, un Tabaro trešdien intervijā telekanālam "Cnews" sacīja, ka cer uz situācijas normalizēšos trešdienas pēcpusdienā.

Tāpat tiek vēstīts, ka slideno ceļu dēļ trešdien atcelti visi autobusu reisi Parīzē un tās piepilsētās, taču metro un vilcienu satiksme ietekmēta minimāli.

Tikmēr Amsterdamas Shipholas lidostā, kas ir viena no noslogotākajām Eiropā, trešdien atcelti vairāk nekā 700 reisi, un amatpersonas brīdina, ka atcelto reisu skaits, visticamāk, palielināsies. Shipholas lidostā nakti bijuši spiesti pavadīt vairāk nekā 1000 ceļotāju.

Vācijā vairākās lidostās šodien notiek streiki, kas ietekmēs tūkstošiem avioreisu un vairāk nekā pusmiljonu pasažieru, aplēsusi Vācijas lidostu asociācija ADV.

Streikus izsludinājusi arodbiedrība "Verdi", lai palielinātu spiedienu uz federālo valdību un pašvaldībām pirms trešās sarunu kārtas par sabiedriskajā sektorā strādājošo atalgojuma palielināšanu.

Streiko sabiedriskajā sektorā strādājošie un virszemes apkalpošanas darbinieki lidostās Frankfurtē, Minhenē, Štutgartē, Diseldorfā, Dortmundē, Hannoverē, Brēmenē, Hamburgā, kā arī Ķelnes/Bonnas lidostā, Berlīnes Brandenburgas lidostā un Leipcigas/Halles lidostā.

Vācijas lidostu asociācija ADV aplēsusi, ka streiku dēļ tiks atcelti vairāk nekā 3400 avioreisu, kas ietekmēs 510 000 pasažieru.

Hamburgas lidostā streiks sākās jau svētdien, kad tika atcelti gandrīz visi ienākošie un izejošie reisi. Lidosta paziņoja, ka darbinieki svētdien sākuši streiku bez iepriekšēja brīdinājuma.

RIX Rīgas lidosta izsludina starptautisku konkursu pasažieru termināļa komercplatību apsaimniekošanai, lai nodrošinātu mūsdienīgu pasažieru pieredzi un veicinātu neaviācijas ieņēmumu pieaugumu esošajās komercplatībās un turpmāk – arī paplašinātajā lidostas terminālī.

Konkursa nolikums, kas izstrādāts, balstoties uz Publiskās un privātās partnerības likumu, paredz lidostas komercplatību sadalījumu četrās lotēs – beznodokļu tirdzniecības veikali, mazumtirdzniecības (conveniance) veikali, ēdināšanas vietas un biznesa zāles pakalpojumi. Sākotnēji konkursā izvēlētais operators (vai operatori) pārvaldīs esošās komercplatības, bet pēc lidostas pasažieru termināļa paplašinājuma pabeigšanas vēl 10 gadus varēs turpināt darbu jaunajās, aptuveni divas reizes plašākajās telpās.

Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa uzsver: “Avio ceļojumi ir kļuvuši par kompleksu pasažieru pieredzes notikumu, ko veido gan lidostas pamata pakalpojumi, gan pievienotā vērtība, ko sniedz iepirkšanās, atpūtas un izklaides pasākumi lidostā. Meklējot jaunus komercplatību operatorus Rīgas lidostā, mums ir iespēja to pilnībā pārvērtēt un veidot jaunu kvalitātes līmeni. Šis konkurss ir nozīmīga daļa mūsu stratēģiskajā attīstībā, lai uzlabotu ceļošanas pieredzi Rīgas lidostā un veidotu augstākā līmeņa komercpartnerības. Mēs meklējam moderni domājošus un nozarē pieredzējušus partnerus, kuri ir gatavi sadarboties, lai kopīgi īstenotu Rīgas lidostas stratēģisko virzību – kļūt par Ziemeļeiropas ceļošanas centru, kas piedāvā izcilus, inovatīvus pakalpojumus un aizraujošu, nevainojamu pasažieru pieredzi.”

Lielākais specializētais aviācijas kravu apstrādes centrs RIX Rīgas lidostā un Latvijas lidsabiedrības airBaltic meitasuzņēmums Baltijas Kravu centrs pērn apkalpoja vairāk nekā 10 tonnas kravu un pasta sūtījumu un strādāja ar 1,16 miljonu eiro pamatdarbības ieņēmumiem, kas ir par aptuveni 10% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus uzrādot neto peļņu gandrīz 64 tūkstošu eiro apmērā, kas ir teju trīs reizes vairāk nekā pirms gada.

Baltijas Kravu centrs darbojas kā airBaltic kravu pārvadājumu operāciju tranzīta centrs un galvenais savienojuma punkts lidojumiem plašajā lidsabiedrības maršrutu tīklā. 2024. gadā ar airBaltic lidmašīnām RIX Rīgas lidostā ielidoja vai no tās izlidoja kopumā 21 000 lidojumu ar komerciālām kravām un gaisa pastu.

Baltijas Kravu centra valdes priekšsēdētājs Arvīds Maurāns norāda: “Neraugoties uz ģeopolitiskajiem izaicinājumiem un mainīgo kravu loģistiku reģionā, 2024. gads mums bija stabils un veiksmīgs gads. Mēs nostiprinājām savu pamatdarbību, saglabājām klientu uzticību un radījām pamatus turpmākai izaugsmei. Pārcelšanās uz jauno kravu angāru Baltic Cargo Hub ievērojami palielinās mūsu kapacitāti un ļaus mums piedāvāt vēl efektīvākus, drošākus un modernākus kravu apstrādes pakalpojumus RIX Rīgas lidostā.”

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair", kas plāno nākamgad Kauņas lidostā pastāvīgi bāzēt trīs lidmašīnas, būvēs vēl vienu lidmašīnu apkopes, remonta un kapitālremonta angāru.

"Ryanair" meitasuzņēmums Lietuvā "FRC LT" no Lietuvas valsts lidostu operatorkompānijas "Lietuvosoro uostai" iznomājis 1,06 hektāru plašu zemesgabalu, uz kura būvēs 7600 kvadrātmetru plašu angāru. Kā liecina publiski pieejamā ietekmes uz vidi novērtējuma informācija, angārs, kurā tiks radītas ap 150 jaunām darbavietām, darbību sāks nākamā gada pēdējā ceturksnī.

"Garāžas tipa ēka (angārs) tiks izmantota, lai apkalpotu tikai "Ryanair" lidmašīnas, un vienlaicīgi tajā varēs novietot divas lidmašīnas," pausts dokumentā.

Ietekmes uz vidi novērtējumā lēsts, ka gadā jaunajā angārā varēs apkalpot līdz 365 lidmašīnām. Teritorijā būs arī stāvvieta darbinieku automašīnām un transportlīdzekļi lidmašīnu vilkšanai.

Kopbraukšanas platforma “Bolt” RIX Rīgas lidostā ievieš Baltijā pirmos “TapBox” pašapkalpošanās ekrānus, lai pasažieriem būtu iespēja pasūtīt braucienu bez lietotnes.

Šis risinājums ievērojami atvieglo mobilitāti starptautiskajiem ceļotājiem, īpaši tiem, kuri Latvijā ierodas pirmo reizi vai nevēlas meklēt piemērotu lietotni uzreiz pēc lidojuma.

“Bolt” izvietotie “TapBox” pašapkalpošanās ekrāni, kas atradīsies pie E un C ielidošanas zāļu izejām Rīgas lidostā, piedāvā vienkāršu risinājumu – pasažierim jāievada galamērķis, jāizvēlas brauciena kategorija, jānorāda savs tālruņa numurs un jāveic apmaksa. Pēc tam uzreiz tiek saņemts čeks, kurā redzams arī automašīnas numuru un aptuvenais ierašanās laiks.

“Ar “TapBox” ieviešanu mēs vēlamies parādīt, ka mobilitātei jābūt pieejamai ikvienam – neatkarīgi no tā, vai pasažierim ir viedtālrunis, internets vai lietotne. Lidosta ir pirmā vieta, kurā cilvēks gūst iespaidu par valsti, un mums ir svarīgi, lai jau no ielidošanas brīža ikvienam būtu vienkārša un moderna iespēja tikt līdz savam galamērķim. Rīgas lidosta ir pirmā Baltijā, kur ieviešam šo risinājumu, un tādējādi turpinām savu misiju padarīt pilsētas draudzīgākas cilvēkiem,” uzsver “Bolt” vadītāja Latvijā Kristīne Bezerra-Kjerulfa.