Lietuvas valsts dzelzceļa kompānijas "Lietuvos geležinkeliai" pasažieru pārvadājumu uzņēmums "LTG Link" sācis vilciena biļešu tirdzniecību pasaulē visvairāk izmantotajā karšu lietotnē "Google Maps", trešdien paziņoja uzņēmumā.

Tādu iespēju paver "LTG Link" partnerības līgums ar Vācijas kompāniju "Distribusion Technologies", kas savieno pārvadātājus no visas pasaules.

Līgums arī nodrošina piekļuvi vairāk nekā 150 operatoriem un pārdošanas platformām visā pasulē. "LTG Link" gatavojas sākt biļešu tirdzniecību tādās platformās kā "Omio", "The Trainline", "Kiwi", "Booking.com", "Trip.com" un "Kayak".

Lietuvas valsts dzelzceļa grupas "Lietuvos geležinkeliai" ģenerāldirektors Egidijus Lazausks paskaidroja, ka platformās ceļotāji no visas pasaules laikus varēs iegādāties vilciena biļetes.

Pašlaik "Distribusion Technologies" risinājumu izmanto vairāk nekā 1000 pārvadātāju, kas ik dienu sabiedriskā transporta pakalpojumus nodrošina miljoniem pasažieru.

Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupa šodien atvēra biroju Latvijā, lai stimulētu stratēģiskās investīcijas un ilgtspējīgu valsts izaugsmi.

Jaunais birojs, kas atrodas Rīgā, īpaši pievērsīsies prioritāriem projektiem tādās jomās kā klimatrīcība, digitalizācija, mājokļi, drošība un aizsardzība.EIB grupa, kurā ietilpst arī Eiropas Investīciju fonds (EIF), izmantos savu klātbūtni Latvijā, lai padziļinātu sadarbību ar partneriem publiskajā un privātajā sektorā, tostarp ar maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

“Mūsu biroja atvēršana Rīgā ir pagrieziena punkts mūsu centienos uzlabot finanšu pieejamību un stiprināt vietējos finanšu tirgus,” sacīja EIB priekšsēdētājas vietnieks Tomass Estross (Thomas Östros). “Birojs sniegs mums iespēju ieklausīties, iesaistīties un aktīvāk atbalstīt vietējās vajadzības. Mūsu mērķis ir virzīt inovācijas, ilgtspējīgu attīstību un ekonomikas izaugsmi dažādās nozarēs Latvijā un Baltijas reģionā.”

Vilciena satiksmes savienojumā Viļņa-Rīga-Tallina patlaban pasažieriem ir jāiegādājas biļetes pie katra no Baltijas valstu pārvadātājiem - pie "Pasažieru vilciena" (PV) posmā Rīga-Valga, pie "Elron" posmā Valga-Tallina un pie "LTG Link" posmā Viļņa-Rīga, tomēr februāra vidū ir plānots ieviest iespēju elektroniski iegādāties visas biļetes pie jebkura no trim pārvadātājiem, sacīja PV valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors.

Nešpors skaidroja, ka, piemēram, posmam Rīga-Valga biļeti varētu iegādāties pie jebkura operatora, kā arī biļetes visiem posmiem savienojumā Viļņa-Rīga-Tallina varētu iegādāties pie viena pārvadātāja.

"Visticamāk, formāts būs trīs atsevišķas biļetes, jo tas ir saistīts ar katras valsts nodokļu likumdošanu," piebilda Nešpors.

Nešpors piebilda, ka bija izvēle šī savienojuma atklāšanu iepauzēt trīs mēnešus vai to sākt tagad. "Tika pieņemts lēmums sākt tagad, tāpēc saprotam, ka pasažieriem nav ērti ar pārsēšanos un biļešu iegādi, bet process tiks vienkāršots" norādīja Nešpors.

Vilcienu satiksmes savienojumā Viļņa-Rīga-Tallina patlaban pasažieriem ir jāpārsēžas divas reizes - Rīgā un Valgā, tomēr Latvija plāno nomāt vilcienu no "LTG Link", lai vilciens no Viļņas uz Rīgu varētu turpināt ceļu līdz Valgai un atpakaļ. Tādējādi pārsēšanās Rīgā vairs nebūtu jāveic.

Ziemeļvalstu Investīciju banka (Nordic Investment Bank – NIB) un Latvijas Republika parakstījusi “Uzņemošās valsts līgumu”.

Šis līgums oficiāli nostiprinās NIB reģionālās pārstāvniecības statusu Latvijā un nodrošinās iespēju bankai nodarbināt augsti kvalificētus darbiniekus Latvijā.

Līdz ar “Uzņemošās valsts līguma” noslēgšanu banka varēs stratēģiski palielināt investīciju klātbūtni Latvijā un Baltijas valstīs kopumā, veicinot finansējuma piesaisti tirgus segmentos ar ierobežotu finansējuma pieejamību. NIB galvenā mītne ir Helsinkos, un ar reģionālās pārstāvniecības izveidi Rīgā bankai būs iespēja nodarbināt augsti kvalificētus darbiniekus Latvijā.

“Mēs esam pateicīgi Latvijas iestādēm par atvērtību un atbalstu,” parakstīšanas ceremonijā teica NIB prezidents un izpilddirektors Andrē Kūsveks. “NIB jaunās reģionālās pārstāvniecības izveide un darbinieku piesaiste Rīgā ļaus bankai labāk sadarboties ar Baltijas valstu tirgiem un veicināt pārrobežu investīcijas visā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionā.”

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pasažieru vilciena pārvadātāji “Vivi”, ‘’Elron’’ un “LTG Link” uzsākuši vilcienu kustības sarakstu savstarpēju saskaņošanu, lai jau no nākamā gada sākuma nodrošinātu pasažieriem iespēju pilnvērtīgi ceļot ar vilcienu starp Baltijas valstīm.

Plānots, ka saskaņotais vilcienu kustības maršruts, kas savienos Baltijas valstu galvaspilsētas, būs pieejams, sākot no 6. janvāra.

Paredzēts, ka sākotnēji savienojums tiks īstenots ar visu trīs pārvadātāju ritošo sastāvu un sastāvēs no divām pārsēšanās reizēm – vienas Rīgā, bet otras Valgā, pārsēšanās laikam starp reisiem sastādot aptuveni 10 līdz 20 minūtes. Vienlaikus turpinās darbs, lai tuvākajā laikā pārsēšanās reižu skaitu samazinātu.

AS “Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors atklāj, ka sagatavošanās posms vilcienu satiksmes nodrošināšanai Baltijas līmenī tiks uzsākts vēl agrāk, sākot no šī gada 15. decembra, kad pasažieru pārvadātājs “Vivi” posmā Rīga – Valga sava dīzeļvilciena atiešanas laiku pielāgos no Viļņas uz Rīgu kursējošā Lietuvas pārvadātāja “LTG Link” dīzeļvilciena pienākšanas laikam. Savukārt no nākamā gada 6. janvāra no Valgas līdz Tartu un tālāk Tallinai pasažieru pārvadājumi tiks veikti ar Igaunijas pārvadātāja “Elron” norīkotu un kustības saraksta ziņā pielāgotu papildu dīzeļvilcienu.

No pirmdienas, 6.janvāra, darbību uzsāk jaunais pasažieru vilcienu savienojums starp Baltijas valstu galvaspilsētām, ko nodrošinās Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pārvadātāji pa dzelzceļu - "LTG Link" posmā Viļņa - Rīga, "Vivi" posmā Rīga - Valga un "Elron" posmā Valga - Tallina.

Lai novērtētu maršruta priekšrocības, plānots, ka pirmdien pirmajā braucienā dosies arī visu trīs pārvadātāju - "Vivi", "Elron" un "LTG Link" - vadība.

"Jaunais dzelzceļa savienojums starp Viļņu, Rīgu un Tallinu ir svarīgs solis Baltijas valstu reģionālās mobilitātes uzlabošanā. Tas ne tikai savieno mūsu galvaspilsētas ērtāk un efektīvāk, bet arī simbolizē ciešu sadarbību starp Baltijas valstīm, lai nodrošinātu mūsdienīgu un pasažieriem draudzīgu transporta risinājumu. Paldies "Vivi" par ieguldīto darbu!", pauž Latvijas republikas satiksmes minists Kaspars Briškens.

Pirmajā etapā savienojums tiks īstenots ar visu trīs pārvadātāju ritošo sastāvu un sastāvēs no divām pārsēšanās reizēm - vienas Rīgā, bet otras Valgā, pārsēšanās laikam starp reisiem sastādot 12 - 19 minūtes. Vienlaikus, turpinot darbu pie savienojuma pilnveidošanas, paredzēts, ka jau tuvākajā laikā pārsēšanās reižu skaits varētu tikt samazināts.

Ar zīmolu "Elron" strādājošais Igaunijas valstij piederošais pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid" tiešos vilcienu reisus starp Tartu un Rīgu plāno sākt vasarā, sacīja "Elron" izpilddirektors Lauri Betlems.

Pēc viņa teiktā, kompānija ir vilcienu autorizācijas procesa vidū, bet pirmo testa braucienu no Valgas uz Rīgu plānots veikt jau nākamo divu nedēļu laikā.

"Mēs ceram sākt nodrošināt tiešos reisus starp Tartu un Rīgu šī gada vasarā," uzsvēra Betlems.

Viņš skaidroja, ka lielākā problēma maršruta atklāšanai ir bijusi vilcienu autorizācija Latvijā, jo process ir aizņēmis daudz ilgāku laiku, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Savukārt AS "Pasažieru vilciens" (PV) valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors papildināja, ka patlaban ir saņemta atļauja, ka "Elron" var testēt Latvijas dzelzceļa infrastruktūru un veikt pirmos testus.

"Process iet uz priekšu, tomēr laikam Igaunijas kolēģi bija pārāk optimistiski, jo desmit gadus atpakaļ situācija bija citādāka, bet tagad Eiropas standarti ir krietni stingrāki," pauda Nešpors.

Ziemeļu Investīciju banka (NIB), Luminor banka un NORD/LB ir vienojušās līdzfinansēt 148 MWp saules enerģijas parku Ventspils novadā. Projektu izstrādā Dānijas atjaunīgās enerģijas uzņēmuma European Energy meitasuzņēmums SIA Stelo Orienta.

Kopējais saules parka finansējums ir 68 miljoni eiro. NIB aizdevumu 28 miljonu eiro apmērā atbalsta Eiropas Savienība saskaņā ar NIB InvestEU pamatdarbību pārejai uz tīru enerģiju. Šis ir NIB pirmais InvestEU aizdevums Latvijā.

Dānijas pensiju pārvaldītājs iegādājies 50% Tārgales saules parka īpašumtiesību

Tārgales saules parks ir viens no lielākajiem būvniecības stadijā esošajiem saules enerģijas...

Finansētais projekts palielinās Latvijas kopējo saules enerģijas ražošanas jaudu, kas šobrīd ir 600 MW gadā. Latvijas energosistēma joprojām lielā mērā paļaujas uz fosilo kurināmo, jo īpaši uz dabasgāzi, tāpēc papildu atjaunīgo energoresursu jaudas radīšana valstī ir būtisks solis pārejā uz zaļo ekonomiku.

"Desinhronizācija no Krievijas un Baltkrievijas elektrotīkliem palielinās vajadzību pēc uzticamas vietējās enerģijas ražošanas Baltijā," saka NIB prezidents un izpilddirektors Andrē Kūsveks. "Jaunu atjaunīgo energoresursu jaudu radīšana palīdzēs Baltijas valstīm sasniegt enerģētisko neatkarību."

"Mēs kā vadošais organizators priecājamies sadarboties ar NIB, InvestEU un Luminor banku, finansējot European Energy saules enerģijas parku Ventspilī - līdz šim lielāko Latvijā," saka Heiko Ludvigs, NORD/LB globālais strukturēto finanšu vadītājs. "Šis kritiski svarīgais projekts ne tikai palīdzēs Latvijas plašākajam mērķim dekarbonizēt ekonomiku, bet arī būs lielisks piemērs nozīmīgai publiskā un privātā sektora partnerībai, finansējot un veicinot pāreju uz atjaunīgiem energoresursiem Eiropā."

"Mums ir liels prieks sniegt pienesumu Latvijas vērienīgākā saules enerģijas parka projektā, sniedzot tam daļu finansējuma sadarbībā ar pieredzējušiem starptautiskiem partneriem. Šis projekts sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas enerģijas sistēmā, būtiski samazinot emisijas un veicinot sabiedrības labklājību. Saražotā zaļā enerģija spēs nodrošināt elektroenerģijas patēriņu vairāk kā 40 tūkstošiem mājsaimniecību," dalās Ilze Zoltnere, Luminor bankas Korporatīvā departamenta vadītāja.

Valdis Dombrovskis, ekonomikas un produktivitātes komisārs: "Eiropas Komisija ir apņēmusies mobilizēt nepieciešamās investīcijas, lai dekarbonizētu Eiropas ekonomiku, vienlaikus veicinot Eiropas konkurētspēju un noturību. InvestEU ir nozīmīgs partneris šo mērķu sasniegšanā. NIB aizdevums 28 miljonu eiro apmērā, izmantojot InvestEU programmas dotās iespējas, veicinās Latvijas pāreju uz videi draudzīgu ekonomiku, ilgtspējīgu enerģētiku un emisiju samazināšanu."

European Energy meitasuzņēmums SIA Stelo Orienta uzsāks saules enerģijas parka būvniecību 2025.gada sākumā. Paredzams, ka saules enerģijas parks būs pilnībā pieslēgts tīklam 2026.gada pirmajā ceturksnī, ļaujot uzsākt komercdarbību 2026.gada pirmajā pusē. Kad parks būs pabeigts, tas būs viens no lielākajiem Latvijā.

"European Energy vēlas veicināt pāreju no fosilā kurināmā uz atjaunīgo enerģiju Baltijā. Šim uzdevumam ir nepieciešams daudz finanšu resursu, un mēs esam gandarīti, ka NIB šajā projektā saskata lielu potenciālu," saka Jenss Pēters Zinks, European Energy izpilddirektora vietnieks.

Saules enerģijas parka projektu izstrādā European Energy, kas ir globāls atjaunīgās enerģijas attīstītājs ar projektiem 25 valstīs. European Energy ir dibināts Dānijā 2004.gadā un tas pārvalda visus vēja un saules enerģijas ražošanas posmus, sākot no izstrādes un būvniecības līdz darbībai, un pēta tādus "Power-to-X" risinājumus (elektroenerģijas pārveidošanu citos energoresursos) kā videi draudzīga ūdeņraža ražošana.

Programma InvestEU nodrošina Eiropas Savienībai nozīmīgu ilgtermiņa finansējumu, piesaistot ievērojamus privātos un publiskos līdzekļus ilgtspējīgas atveseļošanās atbalstam. Tā arī palīdz mobilizēt privātās investīcijas Eiropas Savienības politikas prioritātēm, piemēram, Eiropas zaļajam kursam un digitālajai pārkārtošanai.

Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupa atvērs birojus Latvijā un Igaunijā, aģentūru LETA informēja bankā.

Jaunu biroju atvēršana Rīgā un Tallinā pastiprinās EIB grupas klātbūtni Latvijā un Igaunijā, sniedzot lielāku atbalstu vietējiem projektiem tādās jomās kā inovācijas, zaļā un droša enerģija, kā arī finansējums mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), norādīja bankā.

Abi jaunie biroji veicinās ciešāku sadarbību ar Latvijas un Igaunijas partneriem, piebilda EIB pārstāvji.

Kopš 2020.gada EIB grupa savas investīcijas Latvijā un Igaunijā koordinē ar reģionālā biroja Viļņā starpniecību. Tomēr, ņemot vērā pieaugošās iespējas un potenciālu reģionā, īpaša biroja izveide abās pārējās pārējās Baltijas valstu galvaspilsētās tiek uzskatīta par būtisku, lai sniegtu mērķtiecīgāku atbalstu vietējiem projektiem un padziļinātu sadarbību ar partneriem gan valsts, gan privātajā sektorā, norādīja bankā.

Pasažieru vilcienu satiksmi starp Viļņu un Daugavpili varētu atjaunot nākamā gada pavasarī pēc dzelzceļa remontdarbu pabeigšanas Latvijā, ceturtdien paziņoja Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma "Lietuvos geležinkeliai" (LTG) pasažieru pārvadājumu kompānijas "LTG Link" pārstāvji.

Kompānijā arī norāda, ka ir veikts aptuveni 2,5 stundas ilgs izmēģinājuma brauciens.

Uzņēmumā min, ka vilcienu satiksme šajā maršrutā ļautu Lietuvas pilsētas Visaginas iedzīvotājiem biežāk apmeklēt Daugavpili, piebilstot, ka ar Visaginas pašvaldību tiek apspriesta iespēja atjaunot šo maršrutu.

"LTG Link" pašlaik pārvadā pasažierus starp Viļņu un Turmantu pie Latvijas robežas un apsver iespēju pagarināt maršrutu par aptuveni 15 kilometriem līdz Daugavpilij.

Kopš pagājušā gada 27.decembra "LTG Link" pasažieru vilcieni katru dienu kursē starp Viļņu un Rīgu.

Lietuvas dzelzceļa uzņēmums pasažieru pārvadājumus maršrutā starp Viļņu un Daugavpili sāka 2018.gada sākumā, un tie tika nodrošināti līdz Covid-19 pandēmijai.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Lietuvas valsts dzelzceļa kompānijas "Lietuvos geležinkeliai" kravu pārvadājumu meitasuzņēmums "LTG Cargo" piektdien veicis pirmos izmēģinājuma braucienus no Lietuvas caur Latviju uz Valgas dzelzceļa staciju Igaunijā, paziņoja uzņēmumā.

"LTG Cargo" preses pārstāve Kotrīna Dzikaraite-Misjūne ziņu aģentūrai BNS teica, ka uz Igauniju aizvesti 50 cisternu vagoni ar apmēram 5000 tonnām naftas produktu.

Kravas vilciens ceturtdien, 22.februārī, plkst.17.30 devās ceļā no Mažeiķu rajona un Valgā ieradās piektdienas priekšpusdienā.

"LTG Cargo" neatklāja kravas īpašnieku, tomēr Mažeiķu rajonā darbojas naftas importa un pārstrādes kompānija "Orlen Lietuva".

"LTG Cargo" valdes priekšsēdētāja Egle Šime paziņoja, ka uzņēmumam ir visi nepieciešamie sertifikāti no Eiropas Savienības Dzelzceļa aģentūras un Baltijas valstu nacionālajām institūcijām, kas atbildīgas par starptautisko pārvadājumu drošumu.

Latvijas galvaspilsētā Rīgā ar Eiropas Investīciju bankas (EIB) 70 miljonu eiro aizdevumu pašvaldības komunālo pakalpojumu sniedzējam SIA "Rīgas ūdens" notiks pilsētas ūdensapgādes tīkla modernizācija un paplašināšana, informē EIB.

Šis uzņēmums, kas apkalpo vairāk nekā 600 000 iedzīvotāju, izmantos EIB piešķirto kredītu, lai ierobežotu dzeramā ūdens noplūdes, mazinātu vides piesārņojuma draudus, atjaunotu vai modernizētu ūdensapgādes un kanalizācijas caurules gandrīz 60 km garumā un ierīkotu jaunas caurules 27 km garumā.

"Rīgas ūdens", kas ir lielākais dzeramā ūdens apgādes un notekūdeņu savākšanas pakalpojumu sniedzējs Latvijā, arī uzlabos tīkla spēju savākt lietusūdeni un palielinās atjaunīgās enerģijas izmantošanu notekūdeņu attīrīšanas iekārtā. EIB finansējums sedz 41% no projekta izmaksām, un projektu plānots pabeigt līdz 2028.gadam.

"Šīs investīcijas apliecina mūsu apņemšanos nodrošināt vides aizsardzību un klimatrīcību Latvijā," tā šodien norādīja EIB priekšsēdētājas vietnieks Tomass Estross (Thomas Östros) Rīgā, kur viņš arī parakstīja finansējuma līgumu. "Mēs uzlabojam Rīgas iedzīvotāju dzīves kvalitāti un sniedzam ieguldījumu ilgtspējīgā valsts nākotnē."

Eiropas Investīciju banka (EIB) aktīvi meklē iespējas Latvijā finansēt projektus, kas atbilst tās klimatrīcības prioritātēm, piemēram, ilgtspējīgs transports, energoefektivitāte un atjaunīgā enerģija, trešdien tikšanās laikā ar ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) un finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV) pauda EIB grupas direktoru valdes priekšsēdētāja Nadija Kalvinjo.

EIB pārstāvji norāda, ka tikšanās laikā pārrunātas dažādas tēmas, tai skaitā atbalsts Ukrainai, Eiropas stratēģiskā autonomija, EIB grupas ieguldījumu prioritātes un ciešāka sadarbība starp EIB grupu un Latviju.

"Banka aktīvi meklē iespējas Latvijā finansēt projektus, kas atbilst tās klimatrīcības prioritātēm, tādām kā ilgtspējīgs transports, energoefektivitāte un atjaunīgā enerģija," norādīja Kalvinjo, piebilstot, ka pašreizējā izaicinošajā ģeopolitiskajā situācijā EIB ir stingri apņēmusies atbalstīt Latvijas ekonomiku, lai veicinātu inovācijas un zaļo pārkārtošanos.

EIB bankas grupa 2023.gadā apstiprināja investīciju projektus Latvijā 82 miljonu eiro apmērā. Šis ieguldījums ir daļa no EIB grupas finansējuma gandrīz viena miljarda eiro apmērā, kas valstī sniegts pēdējo piecu gadu laikā.

Dzelzceļa līnijas Tartu-Rīga sagatavošana turpinās, un otrdien sākti izmēģinājuma braucieni Latvijas dzelzceļa infrastruktūrā, ziņo ar zīmolu "Elron" strādājošā Igaunijas valstij piederošā pasažieru vilcienu operatora "Eesti Liinirongid" pārstāvji.

Vilciens "Stadler Flirt" ar diviem vagoniem līdz ceturtdienai veiks testa braucienus starp Valgu un Rīgu. "Elron" testa braucienos atbalsta Latvijas pasažieru vilcienu operatora "Pasažieru vilciens" kolēģi. Paredzams, ka vilciens pirmo reizi Rīgas Centrālajā stacijā ienāks otrdien neilgi pirms plkst.18.

Izmēģinājuma braucieni ir nepieciešami, lai sertificētu "Stadler Flirt" vilcienus Latvijas dzelzceļa infrastruktūrā un varētu sākt tiešo satiksmi starp Tartu un Rīgu.

"Elron" valdes loceklis Merts Ērenpreiss sacīja, ka testa braucienos tiks pārbaudītas uzraudzības un drošības sistēmas, kā arī Latvijas infrastruktūras radiosakari. Tiks pārbaudīta visa līnija, arī ekspluatācijai nepieciešamie pievedceļi. Atļauja testa reisiem ir derīga līdz jūnijam, lai vajadzības gadījumā varētu veikt papildu testus.

Lietuvas valsts dzelzceļa grupas "Lietuvos geležinkeliai" (LTG) kravu pārvadājumu uzņēmums "LTG Cargo" par 36 miljoniem eiro Ukrainā iegādājies 500 vagonus graudu pārvadāšanai, paziņoja "LTG Cargo".

Vagonus uzņēmums iegādājās no Ukrainas ražotājiem - Krjukivas vagonu rūpnīcas Kremenčukā un eksperimentālās mehāniskās rūpnīcas "Karpati" Ļvivas apgabalā.

"Ņemot vērā augošo tirgus pieprasījumu, mēs plānojām palielināt pa dzelzceļu pārvadāto graudaugu apjomu valsts iekšienē līdz 60% no kopējā graudu pārvadājumu apjoma. Tādējādi jauniegādātie vagoni ļaus mums konsekventi palielināt graudaugu pārvadājumu apjomu," norādīja "LTG Cargo" vadītāja Egle Šeme.

Plānots, ka pirmie vagoni Lietuvā tiks piegādāti tuvāko pāris mēnešu laikā - graudaugu novākšanas sezonā, bet pārējie 300 vagoni, kas tiks iegādāti pirmā posma ietvaros, tiks piegādāti līdz šā gada beigām. Vēl 200 vagoni tiks piegādāti 2025.gada pirmajā ceturksnī.

Šveices ritošā sastāva ražošanas grupas "Stadler Rail" meitasuzņēmums Spānijā "Stadler Valencia" ieguvis 115,7 miljonu eiro vērtu līgumu par 17 elektrisko lokomotīvju piegādi Lietuvas valsts dzelzceļa grupas "Lietuvos geležinkeliai" kravu pārvadājumu uzņēmumam "LTG Cargo".

11.decembrī parakstītais līgums paredz, ka "Stadler Valencia" piegādās "LTG Cargo" 17 lokomotīves ar iespēju iegādāties vēl 17 lokomotīves, kā arī piegādās rezerves daļas un trīs gadus nodrošinās atbalsta pakalpojumus. Pirmās lokomotīves Lietuvā plānots saņemt 2027.gada sākumā, "LTG Cargo" paziņoja pirmdien.

Kompānijas vadītāja Egle Šime informēja, ka sacīja, ka jaunās lokomotīves tiks izmantotas kravu pārvadājumos pēc tam, kad 2025.gada nogalē tiks pabeigts dzelzceļa posma Viļņa-Klaipēda elektrifikācijas projekts.

Maršruts starp Viļņu un Klaipēdu ir noslogotākais dzelzceļa posms Lietuvā, pa to pērn tika pārvadāti 40% visu kravu un 16% pasažieru.

Lietuvas un Polijas elektroenerģijas pārvades sistēmu operatori "Litgrid" un "Polskie sieci elektroenergetyczne" (PSE) vienojušies starp abām valstīm būvēt sauszemes kabeli "Harmony Link", pirmdien paziņoja "Litgrid".

Sākotnēji "Harmony Link" bija plānots kā jūras kabelis. "Harmony Link" ir daļa no projekta Baltijas valstu elektropārvades tīklu sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas sistēmu, taču tiks izmantots tikai elektrības tirdzniecībai ar Rietumeiropu.

Vienošanās paredz, ka jaunās dubultā slēguma 220 kilovoltu (kV) maiņstrāvas līnijas starp Gižiem Lietuvas dienvidrietumos, Vilkavišķu rajonā, un Elkas apakšstaciju Polijā, kā arī Norku un Vigru apakšstacijām Polijā.

Vienošanās arī paredz modernizēt 220 kV līniju starp Ostrolenku un Elku Polijā.

Virszemes elektrosavienojuma līnija daļēji izmantos dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" un autoceļa "Via Baltica" infrastruktūru starp Poliju un Lietuvu.

Viļņas jaunās dzelzceļa stacijas būvniecību varētu sākt 2026.gadā, vēsta portāls "Made in Vilnius".

Portāla rīcībā esošā informācija liecina, ka pašlaik Viļņas stacijas projektā ir izraudzīts arhitektūras konkursa uzvarētājs, bet nav parakstīts līgums par projektēšanu. Lietuvas valsts dzelzceļa kompānija "Lietuvos geležinkeliai" (LTG) līgumu cer parakstīt līdz šā gada beigām.

"Pašlaik notiek sarunas ar arhitektu biroju, lai noslēgtu līgumu par projektēšanas darbiem. Ceram, ka tie būs veiksmīgi, un tad trešajā ceturksnī plānojam parakstīt līgumu," LTG pārstāve Sandra Trinkūnaite-Rimkiene sacīja "Made in Vilnius".

"Made in Vilnius" aplēses liecina, ka pēc līguma parakstīšanas sāktie projektēšanas darbi varētu turpināties divus gadus. Tāpēc tiek pieņemts, ka, ja projektēšanas darbi ilgs līdz 2026.gada trešajam ceturksnim, tad būvniecība varētu sākties jau 2026.gadā.

Satiksmes ministrija (SM) saskaņošanai iesniegusi informatīvo ziņojumu, kurā piedāvā 2021.-2027.gada Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta periodā izveidot 1520 mm (milimetru) jeb jau tagad Latvijā esošajā sliežu ceļu platumā savienojumu no Rīgas Centrālās pasažieru stacijas līdz Rīgas lidostai pirms "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas pabeigšanas, savukārt finansējumu plāno piesaistīt, pārdalot ES fondu finansējumu no citiem SM infrastruktūras projektiem, tostarp bateriju elektrovilcienu iegādes.

Ziņojumā teikts, ka ir izstrādāts optimizēts tehniskais risinājums dzelzceļa savienojuma izveidei no Rīgas Centrālās stacijas līdz Rīgas lidostai, kā arī, uzlabojot esošo pasažieru vilcienu kustību savienojumā no Rīgas centra līdz multimodālai pasažieru stacijai "Daugavkrasti" Salaspilī, tādējādi nodrošinot iespēju savienoties ar "Rail Baltica" 1435 mm līniju, teikts ziņojumā.

Līdz ar to sākotnējā fāzē pa "Rail Baltica" kursējošie starptautiskie ātrvilcieni Rīgā neienāks, bet piestās Salaspilī. SM valsts sekretāra vietniece "Rail Baltica" jautājumos Kristīne Malnača tomēr uzsvēra, ka pieņēmums par Salaspili ir pāragrs, jo pagaidām nevar apgalvot, ka Eiropas platuma sliežu ceļš netiks izbūvēts Rīgā. "SM vēl iesniegs Ministru kabinetam "Rail Baltica" ieviešanas scenāriju un tas būs Ministru kabineta lēmums. Pagaidām SM piedāvā no pašlaik pieejamajiem ES fondu līdzekļiem izdarīt visu iespējamo, lai uzlabotu pasažieriem pieejamās iespējas," sacīja Malnača.

Eiropas Investīciju banka (EIB) tuvākajā laikā Lietuvai varētu piešķirt 2-3 miljardu eiro aizdevumu infrastuktūras projektiem, arī militārajiem, otrdien paziņoja premjerministrs Gintauts Palucks.

Kā viņš teica žurnālistiem, EIB kredīti ļaus Lietuvai lielu daļu savu un aizņemto līdzekļu izmantot bruņojuma iegādei.

"Tuvākajā laikā varam sagaidīt divu līdz trīs miljardu eiro ieguldījumu visos infrastruktūras objektos. Tas savukārt atbrīvotu mūsu budžeta līdzekļus, un mēs varētu tieši investēt lietās, kurās EIB neieguldītu, proti, modernu ieroču iegādē, aizsardzības rūpniecībā un tamlīdzīgi," Palucks teica Viļņā.

Premjerministrs precizēja, ka EIB infrastruktūras projektu īstenošanas laikā sniegs aizdevumu līdz trīs miljardu eiro apmērā.

Viņš arī sacīja, ka Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka "plāno palielināt investīcijas Lietuvā" un ka jau ir organizētas pirmās sarunas ar citām starptautiskajām un finanšu institūcijām.

No 22. aprīļa tiks uzsākti testa braucieni ar trīs vagonu vilcienu “Stadler Flirt” posmā Valga–Rīga. Šie braucieni ir būtisks solis sertifikācijas procesā, kas nepieciešams, lai uzsāktu pasažieru vilcienu kustību Latvijas dzelzceļa tīklā, nodrošinot tiešu savienojumu starp Rīgu un Tartu, ko plānots īstenot jau vasarā.

Latvijas Republikas Dzelzceļa tehniskā inspekcija jau izsniegusi atļauju Igaunijas valsts pasažieru vilcienu operatoram AS “Eesti Liinirongid” (“Elron”). Februārī jau tika veikti testa braucieni ar divu vagonu vilcienu, kas bija veiksmīgi.

"Testa braucieni maršrutā Valga–Rīga plānoti no 22. līdz 24. aprīlim. Šajā laikā tiks pārbaudīta saderība starp Igaunijā jau izmantoto trīs vagonu vilcienu “Stadler Flirt” un Latvijas infrastruktūru. Testēsim signalizāciju, drošības sistēmas, radiosakaru darbību, kā arī visu nepieciešamo sānu ceļu izmantošanai," norāda “Elron” valdes loceklis Merts Ērenpreiss (Märt Ehrenpreis).

“Testa braucieni ir būtiski, lai Igaunijas “Stadler Flirt” pasažieru vilcieni iegūtu nepieciešamo sertifikāciju darbībai Latvijā. Mērķis ir uzsākt Tartu–Rīga vilcienu kustību jau šajā vasarā, taču precīzs datums būs atkarīgs no sertifikācijas procesa rezultāta,” skaidro uzņēmuma pārstāvis.

Ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, Eiropas Investīciju bankai (EIB) būtu jāpiešķir lielāka loma Eiropas Savienības (ES) aizsardzības spēju stiprināšanā, piektdien paziņoja Lietuvas finanšu ministre Gintare Skaiste.

Viņa norādīja, ka pašlaik EIB investīcijām ir trīs galvenās prioritātes.

"Pirmkārt, bankai jāturpina aktīvi piedalīties Ukrainas atjaunošanas un noturības palielināšanas projektu finansēšanā. Otrkārt, EIB jāsniedz lielāks ieguldījums ES aizsardzības spēju stiprināšanā, paplašinot finansējamo nozaru sarakstu aizsardzības un drošības jomā. Treškārt, EIB jāturpina darboties kā ES klimata bankai un jāfinansē zaļās pārejas projekti, kas nozīmē arī ES enerģētiskās neatkarības palielināšanu," sacīts ministres paziņojumā.

Piektdien un sestdien Skaiste piedalās Eirogrupas un ES Ekonomikas un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) neformālajās sanāksmēs Ģentē, Beļģijā.

Igaunijas valdība sēdē otrdien nolēma piešķirt divus miljonus eiro valstij piederošajam pasažieru vilcienu operatoram "Eesti Liinirongid", kas strādā ar zīmolu "Elron", vilcienu satiksmes starp Tartu un Rīgu sākšanai.

Tādējādi pasažieru pārvadājumus maršrutā Tartu-Rīga varētu būt iespējams sākt pavasarī.

"Rīgas līnija ir ļoti būtiska gan Tartu, gan Igaunijai, lai uzlabotu reģionālo pieejamību," sacīja Igaunijas reģionālo lietu un zemkopības ministre Pireta Hartmane, piebilstot, ka vilcienu satiksme starp Tartu un Rīgu uzlabos dzīves kvalitāti Dienvidigaunijā, kā arī uzlabos reģiona pievilcību gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem.

Ministre norādīja, ka dzelzceļa savienojums ar Rīgu pavērs Dienvidigaunijai iespējas ārpus Igaunijas robežām.

"Elron" pauda cerību, ka pasažieru pārvadājumus starp Tartu un Rīgu izdosies sākt nākamā gada pavasarī, ja projektam tiks piešķirts valsts finansējums.

Valdība otrdien nolēma atcelt finansējuma ierobežojumus energoefektivitātes projektiem uzņēmējdarbībā.

Ekonomikas ministrija (EM) skaidro, ka tādējādi tiks nodrošināts, ka finansējums ir pieejams, vadoties no pieprasījuma. Tiks paredzēts viens kopīgs finansējums visām atbalstāmām aktivitātēm - energoefektivitātes paaugstināšana, atjaunojam energoresursu tehnoloģiju izmantošanas, bezemisiju transporta iegāde - attiecīgi neizdalot katrai aktivitātei atsevišķu finansējumu.

"Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") pieejamais finansējums atbalsta sniegšanai kombinētā finanšu instrumenta veidā komersantu energoefektivitātes paaugstināšanai, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanai un bezemisiju transporta iegādei ir 75,75 miljoni eiro, tostarp energoefektivitātes paaugstināšanai - līdz 25,75 miljoniem eiro, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai - līdz 45 miljoniem eiro, bet bezemisiju transporta iegādei - līdz pieciem miljoniem eiro.