Jaunākais izdevums

Lietuvas parlaments otrdien par vienu gadu - līdz 2025.gada beigām - pagarināja pagaidu solidaritātes maksājumu bankām.

Tiek lēsts, ka no banku virspeļņas nodevas aizsardzības vajadzībām tiks iegūti papildu 60 miljoni eiro.

Likumprojektu Seims pieņēma ar 110 balsīm par, desmit deputātiem atturoties un vienam balsojot pret. Lietuvas parlamentā ir 141 deputāts.

Seima Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Mindaugs Linģe uzsvēra, ka nodeva ir nepieciešama, jo turpinās ārkārtēji apstākļi. Viņš uzsvēra, ka banku sektoram ir jāsniedz ieguldījums Lietuvas aizsardzībā.

Finanšu ministre Gintare Skaiste teica, ka banku virspeļņa joprojām saglabājas augsta. Viņa norādīja, ka nākamgad solidaritātes maksājuma ieņēmumi būs zemāki nekā šogad, tomēr joprojām būs būtiski.

Lietuvas Bankas aplēses liecina, ka nākamgad banku solidaritātes nodevas ieņēmumi sasniegs 50-70 miljonus eiro. 2025.gada nodevas apmērs tiks rēķināts pēc 2019.-2020.gada banku tīro procentu ieņēmumu datiem. Arī šogad aprēķinā tiek izmantoti šie dati.

Šo nodevu, kas ieviesta 2023.gadā, aprēķina no tīrajiem procentu ienākumiem, kas pārsniedz bankas vidējos ienākumus pēdējo četru gadu laikā par vairāk nekā 50%. Nodeva tika ieviesta pēc tam, kad bankas Lietuvā sāka gūt milzīgu peļņu, pateicoties Eiropas Centrālās bankas strauji paaugstinātajām procentlikmēm.

Lietuvas bankas samaksājušas 256 miljonus eiro solidaritātes nodevā 2023.gadā. Tiek lēsts, ka 2024.gadā tās samaksās aptuveni 220 miljonus eiro.

Lietuvā darbojošās bankas 2023.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, divkāršoja savu kopējo tīro peļņu līdz 986 miljoniem eiro pēc solidaritātes nodevas samaksas.

Solidaritātes maksas apmērs bankām ir mazāks, ja tās palielina procentlikmes noguldījumiem un samazina procentlikmes aizdevumiem.

Banku virspeļņas nodevas termiņa pagarināšanu kritizēja Lietuvas Banku asociācija un Lietuvas Brīvā tirgus institūts, kas uzstāj, ka nodeva ir radījusi "bīstamu precedentu" un novērsīs jaunu ārvalstu banku ienākšanu Lietuvas tirgū.

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda ir paudis atbalstu banku solidaritātes maksājumam.

Nodeva ir daļa no plānotā Valsts aizsdardzības fonda, kura mērķis ir nodrošināt aizsardzības finansējumu 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā. Citi ierosinājumi aizsardzības finansējuma mērķu sasniegšanai ir uzņēmumu ienākuma nodokļa celšana par vienu procenta punktu, akcīzes nodokļu celšana un drošības nodevas ieviešana atsevišķiem apdrošināšanas līgumiem.

Lietuva palielina aizsardzības finansējumu, lai paātrinātu armijas divīzijas izveidi, uzņemtu Lietuvā dislocēto Vācijas brigādi, kuru valstī paredzēts izvietot līdz 2027.gadam, un sagatavotos vispārējai karaklausībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Šimonīte: Turpinās diskusijas par banku virspeļņas nodevas termiņa pagarināšanu

LETA/BNS, 03.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinās diskusijas par to, vai Lietuvā pagarināt termiņu pagaidu banku solidaritātes nodevai, kas uz diviem gadiem tika ieviesta pērn, paziņoja premjerministre Ingrīda Šimonīte, piebilstot, ka par šo jautājumu notiek konsultācijas ar Lietuvas Banku.

Pagaidu solidaritātes nodevas pagarināšana būs atkarīga no tā, cik lielus ieņēmumus valsts varēs gūt no šīs nodevas, viņa paskaidroja.

"Es nevaru teikt, ka diskusija ir beigusies, jo viss ir atkarīgs no nodokļu bāzes," intervijā lietišķo ziņu portālam "vz.lt" klāstīja Šimonīte, piebilstot, ka turpinās sarunas ar Lietuvas centrālo banku. "Es nesaku, ka šis jautājums ir pilnībā slēgts, bet tas nav avots uz septiņiem vai desmit gadiem, lai kā mēs uz to skatītos," viņa teica.

Pēc premjerministres domām, banku darbība būs atkarīga arī no tā, kā tirgi reaģēs uz turpmākajiem Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumiem.

Tā kā Lietuvas Banka paredz, ka bankas šogad pagaidu solidaritātes nodevas veidā samaksās 220 miljonus eiro, bankas valdes loceklis Simons Krēpšta iepriekš sacīja, ka centrālā banka neredz nepieciešamību ierosināt nodevas pagarināšanu, piebilstot, ka šis gads banku sektoram būs "ārkārtīgi ienesīgs gads".

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuvā atbalsta banku solidaritātes nodevas termiņa pagarināšanu par gadu

LETA--BNS, 29.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība trešdien atbalstīja pagājušajā gadā ieviestās banku solidaritātes nodevas termiņa pagarināšanu par vienu gadu - līdz 2025.gada beigām.

Valdība iesniegs Seimam atbilstošus grozījumus likumā par pagaidu solidaritātes nodevu.

Pagaidu solidaritātes nodevas ieņēmumi tiek izmantoti, lai finansētu militārās mobilitātes projektus un divējāda izmantojuma infrastruktūras projektus, kā arī militārās infrastruktūras projektus.

Šo nodevu, kas ieviesta 2023.gadā, aprēķina no tīrajiem procentu ienākumiem, kas pārsniedz bankas vidējos ienākumus pēdējo četru gadu laikā par vairāk nekā 50%. Nodeva tika ieviesta pēc tam, kad bankas Lietuvā sāka gūt milzīgu peļņu, pateicoties Eiropas Centrālās bankas strauji paaugstinātajām procentlikmēm.

Lietuvas bankas samaksājušas 256 miljonus eiro solidaritātes nodevā 2023.gadā. Tiek lēsts, ka 2024.gadā tās samaksās aptuveni 220 miljonus eiro, bet 2025.gadā - apmēram 60 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB banka Satversmes tiesā apstrīd pērn ieviesto hipotekārā kredīta ņēmēju atbalsta nodevu

LETA, 28.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) pēc "SEB bankas" pieteikuma ir ierosinājusi lietu un vērtēs, vai pamatlikumam atbilst pērn Latvijā ieviestā hipotekārā kredīta ņēmēju atbalsta nodeva, aģentūru LETA informēja tiesā.

"SEB banka" lūdz ST izvērtēt Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumu atbilstību Satversmes 1.pantam un 105.panta pirmajiem trim teikumiem, kas nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika un ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu, īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm un īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.

Apstrīdētās normas nosaka hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas maksātājus, tās apmēru, kārtību, kādā nodevas maksātājs iesniedz nodevas deklarāciju un samaksā to valsts budžetā, kā arī to, kādā procesā ir risināmi strīdi par kompensācijas apmēru starp patērētāju un nodevas maksātāju. Tāpat šīs tiesību normas nosaka kredīta ņēmējus, kuri ir tiesīgi saņemt kompensāciju, kas tiks izmaksāta no nodevas ieņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā strādājošo banku tīrā peļņa pērn divkāršojās, sasniedzot 986 miljonus eiro salīdzinājumā ar 491 miljonu eiro 2022.gadā, liecina centrālās bankas ceturtdien publicētie dati.

Tas ir peļņas rādītājs pēc tam, kad atskaitīti vairāk nekā 250 miljoni eiro, kurus 2023.gadā bankas samaksāja tā dēvētajā pagaidu solidaritātes nodevā, un citi nodokļi.

Lietuvas Banka prognozē, ka šogad ieņēmumi no solidaritātes nodevas, kas tiek iekasēta no banku virspeļņas, varētu sasniegt aptuveni 220 miljonus eiro.

Pagaidu solidaritātes nodevas ieņēmumi tiek izmantoti, lai finansētu militārās mobilitātes projektus un divējāda izmantojuma infrastruktūras projektus, kā arī militārās infrastruktūras projektus.

Četrpadsmit bankas un ārvalstu banku filiāles pērn strādāja ar peļņu, bet četrām bija kopumā 9,7 miljonu eiro zaudējumi.

Banku tīrie procentu ieņēmumi pagājušajā gadā pieauga par aptuveni 150%, pārsniedzot divus miljardus eiro. Kopējie procentu ieņēmumi gandrīz trīskāršojās līdz 2,5 miljardiem eiro, bet procentu izdevumi gandrīz pieckāršojās līdz 464 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kredītņēmēju aizsardzības nodevas maksājumi pirmajā pusgadā prognozēti 48 435 800 eiro

LETA, 20.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas maksājumi šogad pirmajā pusgadā prognozēti 48 435 800 eiro apmērā, teikts Finanšu ministrijas (FM) saskaņošanai iesniegtajā rīkojuma projektā.

Atbilstoši hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas maksātāju nodevu aprēķiniem par 2024.gada pirmo ceturksni valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā iemaksāta hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodeva 24 235 800 eiro apmērā.

Ņemot vērā veiktās nodevas iemaksas par pirmo ceturksni, valsts budžeta ieņēmumu palielinājums par 2024.gada pirmo pusgadu prognozējams 48 435 800 eiro apmērā.

Atbilstoši likumam "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" provizoriski par 2024.gada pirmo pusgadu ir nepieciešams finansējums 48 435 800 eiro, tostarp 48 207 104 eiro Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (PTAL) noteiktā atbalsta izmaksai kredītņēmējiem un 228 696 eiro administrēšanas izmaksu segšanai Valsts ieņēmumu dienestam (VID), lai nodrošinātu nepieciešamo izmaiņu veikšanu VID informācijas sistēmās saistībā ar grozījumiem PTAL.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Trīs lielās bankas vēl domā, vai tiesāties ar valsti par hipotekāro kredītņēmēju atbalsta likumu

LETA, 30.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Luminor Bank" nolēmusi tiesā neapstrīdēt mājokļu kredītņēmēju atbalstam pieņemtos likuma grozījumus, bet pārējās trīs lielās bankas lēmumu vēl nav pieņēmušas.

"Luminor Bank" pārstāvji pavēstīja, ka banka nolēmusi šajā jautājumā tiesā nevērsties.

"Swedbank" pārstāvji informēja, ka gala lēmums vēl nav pieņemts, jo, no vienas puses, banka saprot, ka šāda vēršanās Satversmes tiesā būtu bezprecedenta gadījums, kas pēc būtības neatrisinātu Latvijas ekonomikai svarīgus jautājumus.

"No otras puses, ir svarīgi vērst uzmanību tam, ka neprognozējama un populistiska darbošanās ap nodokļu politiku ietekmē esošo un vēl vairāk - potenciālo investoru interesi par Latviju kā savam ilgtermiņa biznesam atbilstošu vietu," pauda "Swedbank" pārstāvji.

Arī "SEB bankas" pārstāvji informēja, ka par juridiskiem risinājumiem šo grozījumu kontekstā lēmumu banka vēl nav pieņēmusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā no nākamā gada tiks paaugstināti nodokļi azartspēļu operatoriem, otrdien nolēma Seims.

Ar 72 balsīm par, deviņiem deputātiem atturoties, Seims pieņēma grozījumus Likumā par loteriju un azartspēļu nodokli, kas paredz, ka no 2025.gada spēļu automātiem, galda spēlēm, bingo, derībām un attālinātajām azartspēlēm tiks piemērota bruto ienākuma nodokļa likme 22% apmērā pašreizējo 20% vietā.

Finanšu ministre Gintare Skaiste, kura bija ierosinājusi lielāku nodokļa pieaugumu, atzina, ka likmes celšana par diviem procenta punktiem azartspēļu biznesu būtiski neietekmēs.

Lielāka nodokļa likme loterijām un azartspēlēm valsts budžeta ieņēmumus papildinātu par aptuveni 4,4 miljoniem eiro. Papildu līdzekļus paredzēts ieguldīt sabiedrības izglītošanā par azartspēļu iespējamo kaitējumu, un daļa no tās tiks piešķirta plašsaziņas līdzekļiem, lai kompensētu ieņēmumu zaudējumus, kas radušies azartspēļu reklāmas aizlieguma dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuvā aizsardzības finansējumu varētu palielināt, ceļot peļņas un akcīzes nodokļus

LETA--BNS, 22.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas aizsardzības budžeta palielinājumu varētu nodrošināt, par vienu procenta punktu paaugstinot peļņas nodokli, palielinot akcīzes nodokli degvielai un ieviešot nodokli daļai apdrošināšanas līgumu, paredz otrdien prezentētais Lietuvas Finanšu ministrijas piedāvājums.

Piedāvājums arī paredz emitēt aizsardzības obligācijas, kas būtu balstītas valdības krājobligācijās, un no iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas, kas nonāk pie pašvaldībām, katru gadu civilajai aizsardzībai novirzīt 25 miljonus eiro.

Pelņas nodokļa likmes celšana par vienu procenta punktu ietekmēs budžetu tikai 2026.gadā, pašlaik šī likme ir 15%. Lai 2025.gadā iegūtu papildu līdzekļus aizsardzībai, ministrija ierosina pagarināt pagaidu banku solidaritātes iemaksas termiņu.

"Paredzam, ka ārkārtējie apstākļi finanšu sektorā turpināsies vismaz 2025.gadā. Līdz ar to likumā [Par pagaidu solidaritātes nodevu] tiek veikti grozījumi, lai nodrošinātu papildu ieņēmumus," otrdien preses konferencē sacīja finanšu ministre Gintare Skaiste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) hipotekārā kredīta procentu kompensācijās par pirmo ceturksni 111 644 hipotekāro kredītu ņēmējiem izmaksājis 20 577 623,15 eiro, pavēstīja VID pārstāvji.

Izmaksas tika veiktas saskaņā ar sarakstiem, ko līdz 10.aprīlim VID iesniedza kredītiestādes. Kompensācijas izmaksāja pakāpeniski līdz 30.aprīlim.

Par šo gadu naudu savā kontā hipotekāro kredītu ņēmēji saņems vēl trīs reizes - jūlijā, oktobrī un janvārī.

VID pārstāvji skaidro, ka process ir automatizēts un cilvēkiem, kam pienākas kompensācijas, pašiem nekas nav jādara, tādēļ VID īpaši aicina uzmanīties no krāpniekiem, kuri, uzdodoties par VID vai kredītiestādi, mēģina izmānīt personas datus un finanšu līdzekļus.

Visu informāciju, kas ir nepieciešama kompensāciju izmaksai, VID saņem no kredītiestādēm, kas iedzīvotājiem izsniegušas hipotekāros kredītus. Tādēļ VID neaicinās iedzīvotājus "klikšķināt uz saites", "apliecināt savu identitāti", "Skenēt QR kodu un izmantot pagaidu paroli", "sūtīt savu konta numuru", "nosaukt paroli" un tamlīdzīgi, šādi rīkoties aicina krāpnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) ceturtdien noteica papildu pagaidu nodevas līdz 38% apmērā Ķīnas elektromobiļu importam negodīgu valsts subsīdiju dēļ.

Nodevas noteiktas, neskatoties uz Pekinas iepriekšējiem brīdinājumiem, ka to dēļ varētu sākties tirdzniecības karš.

Pēc tam, kad pagājušajā mēnesī tika paziņots, ka tiks paaugstinātas nodevas, kas pašlaik ir 10%, Eiropas Komisija (EK) sāka sarunas ar Pekinu, mēģinot atrisināt problēmas, bet Ķīna draudēja ar atbildes pasākumiem.

ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis norādīja, ka EK izmeklēšanā secināts, ka Ķīnā ražotie elektromobiļi "iegūst no negodīgām subsīdijām", kas var ekonomiski kaitēt automobiļu ar elektriskajiem dzinējiem ražotājiem Eiropā.

Tādēļ EK nolēmusi noteikt papildu pagaidu nodevas Ķīnas ražotājiem. Tirgus līderim BYD noteikta 17,4% papildu nodeva, "Geely" tā būs 19,9% un SAIC - 37,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas bruņojuma rūpniecības uzņēmums "Rheinmetall" ieguldīs vairāk nekā 180 miljonus eiro artilērijas munīcijas ražotnē Lietuvā, kurā paredzēts izveidot vismaz 150 darbavietas, paredz investīciju līgums, ko pēc aptuveni desmit mēnešu ilgām sarunām parakstījuši Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite un "Rhenmetall", pirmdien paziņoja Ekonomikas un inovāciju ministrija.

"Rheinmetall" darbības sākšana Lietuvā ir nozīmīgs solis, lai apmierinātu mūsu valsts tūlītējās aizsardzības un drošības vajadzības," uzsvērusi Armonaite.

"Mēs [uzņēmumā] "Rheinmetall" esam ļoti pateicīgi par šo ilgtermiņa partnerību ar Lietuvu," sacījis "Rheinmetall" vadītājs Armīns Papergers.

"Esam gandarīti, ka varam sniegt ieguldījumu valsts suverenitātes veicināšanā munīcijas jomā," piebildis "Rheinmetall" starptautisko stratēģisko programmu vadītājs Maksimilians Frohs.

Rūpnīcā Lietuvā plānots ražot 155 milimetru artilērijas munīciju.

Drīzumā tiks oficiāli paziņota ražotnes atrašanās vieta. Gaidāms, ka to būvēs uz Lietuvas valstij piederoša zemesgabala Radvilišķu rajonā, valsts ziemeļos. Šo zemesgabalu netālu no Baisogalas pašlaik nomā Lietuvas Veselības zinātņu universitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Kultūras biedrība "Alternatīvā realitāte" kopā ar brīvprātīgajiem no vairākām Eiropas valstīm jau četrpadsmito gadu pēc kārtas organizē ikgadējo multikulturālo festivālu "Maija Grafa svētki". 18. maijā Rīgas centrā, Ziedoņdārza parkā, notika festivāls-karnevāls "Maija grāfa svētki 2024", kas atdzīvināja Rīgas senāko kultūrvēsturisko tradīciju un bija veltīts pavasara sagaidīšanai, vienotībai un radošumam. No rīta līdz vēlam vakaram rīdziniekiem un pilsētas viesiem bija pieejami daudzi izklaidējoši un izzinoši pasākumi bērniem un pieaugušajiem. Tūkstošiem rīdzinieku un pilsētas viesu bija liecinieki vērienīgajai akcijai, ko veidoja entuziasti un brīvprātīgie.

Pirms 550 gadiem aizsākušies "Maija grāfa svētki" godina Rīgas bagāto vēsturi un ietver daudz dažādu pasākumu: muzikālus un mākslinieciskus priekšnesumus, tērpu konkursu, uguns šovu, meistarklases un aktivitātes bērniem un pieaugušajiem, un pats galvenais - turnīru par Maija grāfa titulu. Mūsdienās senās kultūras tradīcijas apvienojas ar multikulturālām un mūsdienīgām karnevāla tendencēm, veidojot unikālu Rīgas festivālu, kuru ik gadu apmeklē vairāk nekā 7000 cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitālais remonts, tā negribētās sekas un piespiedu mantinieki

Jānis Brazovskis, Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis, 28.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu sistēmas attīrīšanu un sakārtošanu politiķi savulaik emocionāli, ne racionāli nodēvēja par “kapitālo remontu”. Nozares regulējums kļuva nesalīdzināmi stingrāks, kas nenoliedzami mūsu valsts starptautiskajai konkurētspējai un reputācijai bija vajadzīgs un adekvāts solis.

Kopš tā laika būtiski ir mainījusies komercbanku darba ikdiena, lielu enerģijas laika un arī finanšu daļu veltot dažādu regulējuma prasību izpildei. Neviens negrib saņemt sodu par formalitāšu neievērošanu, neviens negrib riskēt ar savu reputāciju, apkalpojot aizdomīgus klientus, taču gan noteikto prasību ievērošana, gan klientu izpēte un daudzas citas lietas nozīmē arī papildu izdevumus, jo šo uzdevumu veikšanai ir jāalgo darbinieki, jāiegādājas un jāuztur automatizētas sistēmas.

Tāpēc ir visai savādi ziņu virsrakstos lasīt politiķu pārmetumus bankām, – šoreiz par to, ka banku pakalpojumi Latvijā esot dārgāki, nekā, piemēram, Igaunijā un Lietuvā. Jāuzsver, – Latvijas komercbanku pakalpojumu klāstā ir arī izdevīgāki piedāvājumi, nekā mūsu kaimiņvalstīs, tāpēc nedrīkst izdarīt vispārinošus slēdzienus, ka “te viss ir dārgāk”. Jāatgādina arī tas, ka Latvijā banku darbības izmaksas (arī objektīvu apstākļu dēļ) ir ievērojami augstākas, nekā, piemēram, Igaunijā. Šos izdevumus pilnībā sedz bankas pašas, tāpēc tie netieši ietekmē pakalpojumu izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas parlaments otrdien pieņēma likuma grozījumus, kas atvieglos un paātrinās aizsardzības rūpniecības objektu būvniecību valstī.

Īpašie nosacījumi tiks attiecināti uz aizsardzības rūpniecības projektiem, kas ļaus tiem sākt darbību agrāk, jo investori ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras un būvatļaujas saņemšanu varēs nokārtot pirms būvniecības pabeigšanas, nevis pirms tās sākuma.

Par grozījumiem balsoja 118 Seima deputāti, četri bija pret un viens atturējās. Seims, kurā ir 141 deputāts, pieņēma arī grozījumus vairākos citos saistītajos likumos.

Ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite uzsvēra, ka Lietuvas investoriem tiks piemēroti tādi paši nosacījumi kā Rietumu kompānijām, piebilstot, ka tiem bieži vien svarīgāki par finansiālo atbalstu ir ātri valsts lēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad varētu būt jaunas ziņas par investīcijām Lietuvas aizsardzības sektorā, paziņoja aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns, netieši norādot, ka viens no iespējamiem investoriem ir 30 milimetru kalibra patronu ražotājs no ASV.

"Jā, mums ir sarunas, bet es nevaru pārāk konkrēti stāstīt." viņš trešdien teica lietišķo ziņu portālam "Verslo žinios".

Kasčūns sacīja, ka viens no sarunu partneriem "ir arī munīcijas ražotājs, bet specializējas cita kalibra munīcijā nekā "Rheinmetall". Tie būs 30 mm lādiņi, kas paredzēti mūsu kājnieku kaujas mašīnām. Es varu jums pateikt, ka tie ir amerikāņu, bet neko vairāk neatklāšu".

"Es ceru, ka, iespējams, nākamo divu mēnešu laikā mums būs kāds būtisks solis uz priekšu," pauda ministrs.

"Mēs strādājam arī pie vēl viena ļoti interesanta priekšlikuma, kas nupat ir nācis klajā. Bet es par to nevaru daudz ko teikt, izņemot to, ka tas arī attiecas uz kājnieku kaujas mašīnām," viņš piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus nospraustie attīstības mērķi ir sasniegti, bet cerētos augļus vēl neredzam, bankām piedāvāts augsta riska klientiem pārdot zema riska produktus un samazināt zema riska klientu iztaujāšanas apjomus, un atbilde uz jautājumu, vai Latvijas valstij nepieciešama sava komercbanka, ir neviennozīmīga.

To intervijā Dienas Biznesam skaidroja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile.

Fragments no intervijas

Nav noslēpums, ka banku kreditēšana ir vislētākais produkts kapitāla tirgū, un tajā pašā laikā ar to mums visu laiku ir tāds kā tirgus, ka, raugi, bankas nedod, bet no otras puses uzņēmēji nav gatavi ņemt. Kas īsti ir par vainu? Vai biržas aktivitāte palielinātu arī kredītu izsniegšanu?

Jāteic, ka Latvijā vēsturiski un ilgstoši ir bijis tā, ka bankas kredīts tiek uzskatīts par gandrīz vienīgo uzņēmējdarbības finansēšanas veidu. Tikai pēdējā laikā tiek meklētas arī citas iespējas biznesa attīstības finansēšanai. Turpretī citās attīstītās ekonomikās ļoti būtiska ir citu finansējuma avotu pieejamība un izmantošana. Stāsts ir gan par biržu, gan par riska kapitālu, gan citiem finansējuma veidiem, kuru Latvijā pat vēl nav. Gribu uzsvērt, ka nekad banku finansējums nebūs pietiekams visu vajadzību apmaksāšanai. Tādēļ ir svarīgi izveidot dažādu avotu strukturētu piedāvājumu un veidot regulatīvo vidi un pasākumus, kur visi šie veidi sekmīgi darbojas. Te gan uzreiz jāpiebilst, ka uzņēmējiem ir jāuzlabo gan finanšu pratība, gan zināšanas par dažādu instrumentu priekšrocībām un trūkumiem. Šobrīd ir tā, ka liela daļa Latvijas uzņēmēju ir kūtri apzināt citas iespējas, kā piesaistīt līdzekļus. Drošākais vēl aizvien šķiet banku kredīts, pārējie veidi ir mazāk pazīstami un netiek izskatīti kā iespēja. Es uzskatu, ka dažādu Latvijas uzņēmumu, kuri jau emitē obligācijas vai kuru akcijas tiek kotētas biržā, veiksmīgas darbības pieredzes stāsti ir labs iedvesmas avots citiem. Latvijas Banka nodrošina iespējas pieredzes apmaiņai, un mēs ticam, ka panākumi naudas lietās ir lipīgi!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Seims ceturtdien pieņēma tiesību aktu grozījumus, kas no nākamā gada maija aizliedz vienreizlietojamo plastmasas trauku bezmaksas izsniegšanu sabiedriskās ēdināšanas iestādēs, publiskos pasākumos un pludmalēs.

Šādus traukus drīkstēs izsniegt tikai tad, ja klients iemaksās depozītu.

Grozījumus likumos par iepakojumu un izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu, vides aizsardzību un Administratīvo pārkāpumu kodeksā atbalstīja 94 deputāti, divi bija pret un 18 atturējās.

No nākamā gada maija sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi bez maksas drīkstēs izsniegt bezmaksas vienreizlietijamos traukus no citiem materiāliem, piemēram, papīra vai koka. Tomēr klientiem, kas ēd uz vietas un to vēlas, būs obligāti jānodrošina daudzkārt lietojamie trauki.

Paredzēts arī, ka sabiedriskās ēdināšanas iestāžu klienti varēs ierasties ar saviem traukiem, ja tie atbilst higiēnas noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai samazinātu apgrozībā esošo viena un divu centa monētu skaitu, Lietuvā no nākamā gada maija preču vai pakalpojumu groza galīgā summa tiks noapaļota līdz tuvākajiem pieciem centiem, ja pirkums tiks veikts skaidrā naudā, ceturtdien nolēma Lietuvas Seims.

Par šādiem tiesību aktu grozījumiem nobalsoja 65 deputāti, 20 deputāti bija pret, bet 31 deputāts atturējās.

No 2025.gada maija maksājumiem skaidrā naudā galīgā pirkuma summa tiks noapaļota līdz tuvākajiem pieciem centiem. Summa, kas beidzas ar vienu, diviem, sešiem vai septiņiem centiem, tiks noapaļota uz leju, bet summa, kas beidzas ar trīs, četriem, astoņiem vai deviņiem centiem – uz augšu.

Turklāt viena un divu centu monētas netiks izņemtas no apgrozības un tās varēs turpināt izmantot maksājumos.

Noapaļošana netiks izmantota bezskaidras naudas maksājumos, valūtas maiņā, skaidras naudas pārvedumos, skaidras naudas iemaksā un izmaksā.

Maksājumos skaidrā naudā summas jau tiek noapaļotas līdz pieciem centiem sešās eirozonas valstis - Beļģijā, Itālijā, Īrijā, Nīderlandē, Slovākijā un Somijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Financial Times: ES noteiks nodevas Krievijas un Baltkrievijas graudu importam

LETA--MEDUZA, 19.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) Krievijas un Baltkrievijas graudiem tuvākajās dienās noteiks importa nodevas 95 eiro par tonnu apmērā, vēstī avīze "Financial Times".

Laikraksta informācijas avoti apgalvo, ka tādējādi graudu cenas pieaugs vismaz par 50%, "iznīcinot" pieprasījumu pēc Krievijas un Baltkrievijas graudiem.

Paredzams, ka 50% nodeva tiks noteikta arī eļļas augu sēklām un to pārstrādes produktiem. Šīs nodevas būs pirmie ierobežojumi, ko ES noteiks pārtikas produktiem pēc Krievijas pilna apmēra kara sākšanas Ukrainā.

"Financial Times" norāda, ka ES jau ilgtstoši ir pretojusies Polijas un Baltijas valstu spiedienam ierobežot pārtikas importu no Krievijas un Baltkrievijas. ES bažījās, ka šāds solis varētu iedragāt pasaules pārtikas tirgu un kaitēt jaunattīstības valstīm.

Pērn ES graudu, eļļas augu sēklu un to pārstrādes produktu imports no Krievijas sasniedza četrus miljonus tonnu, kas ir visu laiku augstākais līmenis un veido aptuveni 1% no kopējā ES patēriņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Stāsies spēkā papildu nodevas Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu importam

LETA, 01.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien stāsies spēkā papildu nodevas Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu importam.

Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padome 30.maijā sanāksmē Briselē deva galīgo apstiprinājumu papildu nodevu ieviešanai atsevišķu Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu importam ES.

Šīs nodevas tiks noteiktas graudaugu, eļļas, augu un to pārstrādes produktu, tostarp kviešu, kukurūzas un saulespuķu miltu, kā arī cukurbiešu masas granulu un žāvētu zirņu importam no Krievijas un Baltkrievijas.

Šis lēmums neietekmēs šo produktu tranzītu caur ES uz trešajām valstīm.

Sākotnējo priekšlikumu par nodevu ieviešanu Eiropas Komisija (EK) iesniedza 22.martā. Šīs nodevas paredzētas, lai novērstu ES tirgus destabilizāciju gadījumā, ja palielinātos Krievijas labības produktu piegāde ES tirgum, lai apturētu nelikumīgu Krievijas piesavinātās Ukrainas labības eksportu, kā arī lai nepieļautu, ka Krievija izmanto ieņēmumus no eksporta uz ES, lai finansētu karu pret Ukrainu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ignitis Renewables tomēr piedalās arī konkursā par Lietuvas otrā vēja parka Baltijas jūrā būvniecību

LETA/BNS, 15.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts enerģētikas grupas "Ignitis grupe" uzņēmums "Ignitis Renewables" pirmdien apstiprināja, ka ir iesniedzis pieteikumu konkursā par tiesībām būvēt Lietuvas otro vēja parku Baltijas jūrā, kura jauda būs 700 megavatu (MW) un vērtība sasniegs 2,4 miljardus eiro.

Janvārī izsludinātā konkursa pieteikumus Lietuvas Valsts enerģētikas regulēšanas padome (VERT) pieņems līdz pirmdienas plkst.17. Līdz šim ir saņemts viens pieteikums. Lai konkursa process turpinātos, VERT noteiktajā termiņā ir jāsaņem vismaz divi pieteikumi.

Lietuvas valstij piederošā grupa iepriekš bija paziņojusi, ka konkursā par otrā vēja parka Baltijas jūrā būvniecību nepiedalīsies, jo jau ir ieguvusi tiesības būvēt pirmo vēja parku.

Tomēr pirmdien "Ignitis Renewables" apliecināja, ka tomēr ir iesniedzis piedāvājumu arī otrajā konkursā, jo esot "mainīts projekta izpildes grafiks".

"Saskaņā ar konkursa nosacījumiem projekts būs jāīsteno astoņu gadu laikā. Tas nozīmē, ka investīciju grafiks potenciāli nesakritīs ar Lietuvas pirmā jūras vēja parka projekta realizāciju, kas veiksmīga konkursa gadījumā ļaus finansiāli sekmīgi īstenot abus projektus," informēja "Ignitis Renewables".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

OECD iesaka Latvijai uzlabot fiskālo politiku, nodokļu sistēmu un publiskā sektora kapacitāti

LETA, 25.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir jāuzlabo fiskālā politika, jāreformē nodokļu sistēma, jāuzlabo publiskā sektora spējas un jāpiesaista investīcijas, lai veicinātu izaugsmi, jaunākajā ekonomikas pārskatā par Latviju secinājusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).

Ziņojumā OECD secina, ka ekonomiskās konverģences palēnināšanās un Ukrainas kara seku dēļ Latvijai ir jāpaātrina strukturālās reformas. Eksperti norāda, ka Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir izraisījis augstākas enerģijas cenas un traucējumus tirdzniecībā un piegādes ķēdēs, kas ietekmē ekonomikas izaugsmi. Pat pirms pandēmijas un kara ekonomiskā konverģence bija palēninājusies.

Organizācijā norāda, ka Latvijas fiskālā pozīcija šogad atslābs un 2025.gadā saglabāsies neitrāla, neskatoties uz inflācijas spiedienu. Fiskālais deficīts ir augsts un valsts parāds ir augstāks nekā vidēja termiņa mērķrādītājs, tādēļ vajadzētu pakāpeniski padarīt stingrāku fiskālo politiku, lai samazinātu fiskālo deficītu un samazinātu inflācijas spiedienu, ieteikts ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Michelin ceļvedis tagad aptvers arī Lietuvu, tādējādi tā izlasē būs pārstāvētas visas Baltijas valstis.

Pirmais Lietuvas ceļvedis - labāko restorānu apkopojums, kas pievērsīs uzmanību valsts ēdināšanas uzņēmumiem, tiks atklāts Viļņā 2024.gada 13.jūnijā.

Michelin kritiķi ir veikuši novērtēšanu visā Lietuvā, tostarp Klaipēdā, Traķos, Kauņā un galvaspilsētā Viļņā. Šī izvērtēšana ir aptvērusi plašu kulinārijas piedāvājumu klāstu, sākot no tradicionālajiem lietuviešu ēdieniem līdz ēdieniem, kurus ietekmējušas citu tautu virtuves, uzsvaru liekot uz vietējiem un sezonālajiem produktiem.

Atlases process tika veikts saskaņā ar Michelin ceļveža starptautisko metodoloģiju. Tas nozīmē anonīmu un neatkarīgu restorānu novērtēšanu, pamatojoties uz 5 kritērijiem: sastāvdaļu kvalitāti, pavārmākslas meistarību, garšu harmoniju, šefpavāra personības izpausmi kulinārijā un nemainīgu ēdienkartes kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru