Jaunākais izdevums

Aizvadītais gads bijis sestais gads pēc kārtas, kad turpināja sarukt ierosināto maksātnespējas procesu skaits, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

2021.gadā ierosināti 1172 maksātnespējas procesi, kas ir par 205 mazāk nekā gadu iepriekš. Samazinājies gan juridiskām, gan fiziskām personām reģistrēto procesu skaits.

"Lursoft" informē, ka pēdējos gados vērojama tendences samazināties juridisko personu maksātnespēju skaitam, taču Covid-19 pandēmijas ietekmē kritums pēdējos divos gados bijis vēl straujāks, ko sekmējuši valstī noteiktie maksātnespēju moratoriji, ierobežojot kreditoru tiesības iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus.

To apliecina arī juridisko personu maksātnespēju īpatsvars. Ja vēl 2019.gadā juridisko personu maksātnespēju process veidoja 31,38% no kopējā procesu skaita, tad 2020.gadā to īpatsvars bija samazinājies līdz 27,16%, bet pērn - jau līdz 20,73%. Pagājušajā gadā juridiskām personām ierosināti 243 maksātnespējas procesi.

"Lursoft" norāda, ka izmaiņas turpmāko gadu maksātnespējas procesu dinamikā ieviesīs Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums, kas dod iespēju no šā gada 1.janvāra fiziskām personām atbrīvoties no parādsaistībām. Līdz šim personām, kuras nespēja segt savas parādsaistības, vienīgā pieejamā kolektīvā procedūra bija fiziskās personas maksātnespējas process, taču ar jauno likumu iecerēts panākt mērķi atjaunot personu maksātspēju un stiprināt finanšu pratību, jo personām, kuras vēlēsies atbrīvoties no parādsaistībām, būs jāapgūst finanšu pratības kursi.

Jaunais regulējums attiecas uz parādsaistībām, kuru kopējais apmērs pārsniedz divas valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros, bet nepārsniedz 5000 eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, nav būtiski mainījies maksātnespējīgo uzņēmumu vecums, kas arī pagājušajā gadā sasniedza vidēji astoņus gadus. Vienlaikus "Lursoft" norāda, ka bijuši arī vairāki uzņēmumi, kuri reģistrēti vien gadu pirms to maksātnespējas pasludināšanas. To vidū ir, piemēram, informācijas tehnoloģiju (IT) sektorā strādājošais SIA "Crowdestor SME", kas reģistrēts 2020.gada 2.jūnijā, bet jau pagājušā gada decembrī pasludināta uzņēmuma maksātnespēja.

Pēc "Lursoft" pieejamās informācijas, pirmajā darbības gadā "Crowdestor SME" apgrozīja 360 990 eiro, gadu noslēdzot ar 64 490 eiro zaudējumiem, savukārt uzņēmuma nodokļu parāds šī gada sākumā pārsniedza jau 226 800 eiro. "Crowdestor SME" vienīgajam īpašniekam Jānim Timmam šobrīd pieder kopskaitā septiņi uzņēmumi, no tiem maksātnespējas process rit diviem, savukārt vēl vienam uzņēmumam - SIA "Bridge Investments" - jau 2016.gadā ir uzsākts likvidācijas process.

Vēl bez "Crowdestor SME" maksātnespēja pagājušajā gadā pasludināta vēl pieciem IT sektorā strādājošiem uzņēmumiem, savukārt visbiežāk maksātnespējīgo uzņēmumu rindās, gluži tāpat kā iepriekšējos gados, nonākušas tirdzniecības jomā strādājošas firmas. Tāpat arī maksātnespēja bieži pasludināta ēdināšanas sektorā un ēku būvniecības nozarē strādājošiem uzņēmumiem. Pēc uzņēmumu skaita, kuriem 2021.gadā pasludināta maksātnespēja, piektajā vietā ierindojas nekustamo īpašumu joma.

"Lursoft" aprēķinājis, ka uzņēmumi, kuriem 2021.gadā pasludināta maksātnespēja, vēl 2020.gadā apgrozīja 76,56 miljonus eiro, bet 2020.gadā to apgrozījums pat pārsniedza 300 miljonus eiro. Gan 2020.gadā, gan arī 2019.gadā šo uzņēmumu kopējais rezultāts bija zaudējumi, aizpērn tiem sasniedzot 7,75 miljonus eiro.

Lielākie zaudējumi reģistrēti automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļu iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga uzņēmumam SIA "123 Drivers Ltd", kas vēl 2019.gadā apgrozīja 1,13 miljonus eiro, bet 2020.gadā - vien 232 900 eiro. Līdz ar apgrozījuma kritumu auguši arī uzņēmuma zaudējumi, kas aizpērn palielinājās līdz 707 590 eiro.

Iesniegtajā vadības ziņojumā "123 Drivers Ltd" skaidrojis, ka 2021.gadā iecerēts noturēt un paplašināt darbības sfēru, taču pastāvot zināmas bažas, ka arī 2021.gadā ar Covid-19 izplatības saistīto ierobežojumu dēļ uzņēmuma darbības būs apgrūtināta. Pēc "Lursoft" pieejamās informācijas, "123 Drivers Ltd" maksātnespēja pasludināta aizvadītā gada novembrī. Uzņēmuma nodokļu parāds šobrīd jau sasniedzis nepilnus 108 000 eiro.

Pēc "Lursoft" apkopotās informācijas, no visiem uzņēmumiem, kuriem pagājušajā gadā pasludināta maksātnespēja, nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 eiro, maksātnespējas pasludināšanas brīdī bija reģistrēts 75,3%.

Nodrošinājumi reģistrēti 38,3% no visiem uzņēmumiem, kuriem 2021.gadā pasludināta maksātnespēja, savukārt teju desmitajai daļai uzņēmumu maksātnespējas, tiesiskās aizsardzības vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process reģistrēts jau iepriekš.

Kopumā piektā daļa no visiem maksātnespējīgajiem uzņēmumiem, kuriem process sākts aizvadītajā gadā, 2020. vai 2021.gadā saņēmuši valsts atbalstu Covid-19 krīzes seku mazināšanai. Visbiežāk uzņēmumu darbiniekiem izmaksāti dīkstāves pabalsti, kā arī atbalstīta uzņēmumu nokavēto nodokļu maksājumu atlikšana uz laiku.

Pārskati par 2020.gadu pieejami 60% no visiem uzņēmumiem, kuriem pērn pasludināta maksātnespēja, un dati rāda, ka šo uzņēmumu vidū ir 12 kompānijas, kuru apgrozījums vēl aizpērn pārsniedza vienu miljonu eiro robežu. Lielākais to vidū ir pirms desmit gadiem reģistrētais SIA "TransBaltic OIL". Pēc "Lursoft" datiem, lai arī 2020.gadā uzņēmums apgrozījis 28,55 miljonus eiro, tas ir būtisks kritums pēc iepriekšējo gadu rādītāja.

Baltkrievijā ražoto naftas produktu vairumtirgotājs Latvijā, Eiropas Savienībā un trešajās valstīs, vēl 2019.gadā apgrozīja 145,94 miljonus eiro, bet 2018.gadā - 181,54 miljonus eiro. Pēdējos trīs gadus vairumtirgotājs strādājis ar zaudējumiem, 2019.gadā tiem sasniedzot pat 1,43 miljonus eiro. Vairākus gadus pēc kārtas "TransBaltic OIL" bijis iekļauts izdevniecības "Dienas bizness" un "Lursoft" kopīgi veidotajos Latvijas lielāko uzņēmumu TOP sarakstos.

Lai gan iesniegtajā vadības ziņojumā "TransBaltic OIL" norādījis, ka katru gadu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tirgū tiek patērēti vairāk nekā pieci miljoni tonnu naftas produktu, kas kopā ar stabilu patēriņa pieauguma tendenci un ģeogrāfisko tuvumu padara Baltijas tirgu par vienu no daudzsološākajiem Baltkrievijas naftas produktu eksporta galamērķiem, uzņēmums atzinis, ka tā darbības turpināšana ir atkarīga no finansiālajiem rezultātiem turpmākajos periodos un no atbalsta, ko nodrošinās mātes kompānija. Uzņēmuma dalībnieks "BNK (UK) Limited" reģistrēts Lielbritānijā.

Uzņēmumi, kuriem 2021.gadā pasludināta maksātnespēja, 2020.gadā ar darba vietām nodrošināja 1482 strādājošos, bet vēl gadu iepriekš - 2180. To vidū lielākais darba devējs, kam pērn pasludināta maksātnespēja, ir SIA "Būvnieks 07", kas vēl gadu pirms maksātnespējas palielinājis strādājošo skaitu līdz 101. Pēdējos divus gadus uzņēmums gan strādājis ar zaudējumiem.

Otrs lielākais darba devējs bijis ēdināšanas nozarē strādājošais restorānu "IL Patio", "Planeta Sushi" un "T.G.I. Friday's" īpašnieks SIA "Rosinter Restaurants" ar 92 darbiniekiem 2020.gadā. Pagājušajā gadā uzņēmums likvidējis piecas savas struktūrvienības, līdz ar to šobrīd vienīgā tā struktūrvienība ir noliktava. Restorānu nozarē strādājošā "Rosinter Restaurants" nodokļu parāds šobrīd jau pārsniedz 400 000 eiro apmēru. "Rosinter Restaurants" īpašniekam, Kiprā reģistrētajam "RRH-Central Europe LTD", Latvijā patlaban nav reģistrēti citi uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrija sadarbībā ar Maksātnespējas kontroles dienestu ir izstrādājuši ziņojumu, kurā secināts, ka Covid-19 infekcijas izplatība līdz šim nav negatīvi ietekmējusi maksātnespējas jomu un maksātnespējas jomā, sākoties trešajai ārkārtējai situācijai, nav konstatējami būtiski riski, informē Tieslietu ministrijā.

Ministrija sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu un Ekonomikas ministriju, kā arī nepieciešamības gadījumā pieaicinot Latvijas Banku, turpinās rūpīgi vērtēt esošo situāciju, tajā skaitā kontekstā ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu, gada pārskatu datiem un citām aktualitātēm maksātnespējas jomā.

Kopumā analizējot situāciju maksātnespējas jomā un Covid-19 infekcijas izplatības un to seku mazināšanas ēnā, tajā skaitā, vērtējot maksātnespējas jomas rādītājus kopš 2020.gada marta, tātad arī iepriekšējo ārkārtējo situāciju laika maksātnespējas jomas datus, norādāms, ka pieejamie valsts atbalsta mehānismi nešaubīgi veicina maksātspējas stāvokļa saglabāšanu vai atjaunošanu, tādējādi samazinot maksātnespējīgo komersantu skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējamo karteļa vienošanos novēršanai publiskajos iepirkumos milzīga loma ir pasūtītājiem, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane.

Viņa uzsvēra, ka iepirkumos iepriekš no pasūtītāju puses piemērotais zemākās cenas princips, nepilnīgās pretendentu kvalifikācijas prasības veidoja labvēlīgu augsni karteļu veidošanai starp pretendentiem.

"Tagad pasūtītāji vairumā ir sapratuši savu nozīmi, mainījuši pieeju publiskajiem iepirkumiem, kā arī attieksmi pret līgumiem, aizstāvot savas intereses," teica Feldmane.

Savukārt no valsts puses iespējamo karteļu prevencijai tiek veikts darbs ar pasūtītājiem to izglītošanai, izstrādāta metodoloģija kvalifikācijas kritēriju noteikšanai un veikti citi pasākumi, pauda Feldmane.

Viņa informēja, ka valdība pērn atbalstījusi pieeju, ka kohēzijas politikas Eiropas Savienības fondu līdzfinansētajos projektos Centrālā finanšu un līgumu aģentūra un citas publiskās investīcijas administrējošās iestādes neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu no finansējuma saņēmēja sāks pēc tam, kad kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams Konkurences padomes 2021.gada 30.jūlija lēmums par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ierosināts AS "Rīgas Taksometru parks" tiesiskās aizsardzības process, liecina ieraksts maksātnespējas reģistrā.

Tiesiskās aizsardzības process Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā ierosināts 14.februārī.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā informēja, ka uzņēmumam līdz 14.aprīlim tiesā jāiesniedz ar kreditoriem apstiprinātais tiesiskās aizsardzības procesa plāns.

"Rīgas Taksometru parka" pārstāvji tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu nekomentēja.

"Rīgas Taksometru parks" reģistrēts 1991.gadā, un tā pamatkapitāls ir 894 790 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma apgrozījums 2020.gadā bija 3,09 miljoni eiro, kas ir par 44,2% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt zaudējumi bija 570 000 eiro, kas ir par 26,9% mazāki nekā 2019.gadā. Finanšu dati par pagājušo gadu vēl nav publiskoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Likumam būtu jāļauj atkāpties no nesamērīgi apgrūtinoša līguma

Jānis Jurkāns, zvērinātu advokātu biroja “CersJurkāns” partneris, zvērināts advokāts; Kristaps Dortāns, zvērinātu advokātu biroja “CersJurkāns” jurists, 30.03.2022

Jānis Jurkāns, Zvērinātu advokātu biroja “CersJurkāns” partneris, zvērināts advokāts

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā komersanti aizvien biežāk ir spiesti saskarties ar objektīvām, ārpus viņu ietekmes sfēras pastāvošām grūtībām izpildīt no noslēgtajiem līgumiem izrietošās saistības. Šāda problēma, jo īpaši bija un ir vērojama būvniecības nozarē.

COVID-19 pandēmijas laikā 2020. gadā bija novērojams “piegādes ķēdes pārtraukums”, kas izraisīja augstu pieprasījumu gan pēc ikdienišķām precēm, gan būvmateriāliem, tādējādi radot cenu kāpumu. Tas būvnieku starpā raisīja diskusijas par nepieciešamību jau noslēgtajos līgumos ietvert cenu indeksācijas risinājumus. Risinājumi tika meklēti neskatoties uz to, ka šie līgumi bija noslēgti vēl pirms straujā būvmateriālu cenu kāpuma un tajos nebija pielīgta iespēja mainīt līguma cenu.

Šobrīd nepieciešamība izdarīt izmaiņas jau noslēgtos līgumos kļūst vēl aktuālāka. Ukrainā notiekošās karadarbības rezultātā rietumu valstis ir ieviesušas dažādas sankcijas pret Krieviju, Baltkrieviju, kā arī pret virkni juridisku un fizisku personu. Šo izmaiņu rezultātā visā Eiropā un ne tikai atkal ir redzams būtisks cenu pieaugums un pat atsevišķu būvmateriālu iztrūkums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgais "KVV Liepājas metalurgs" pagājušajā gadā guvis 554 872 eiro peļņu pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskatā maksātnespējas procesa administratore Argita Jaunsleine norāda, ka pērn sniegti tikai nomas pakalpojumi un laboratorijas pakalpojumi. Uzņēmuma izmaksas tiek segtas no līdzekļiem, kas iegūti apsaimniekojot nodrošināto kreditoru mantu un no nodrošināto kreditoru piešķirtajiem līdzekļiem.

Administratore vadības ziņojumā norāda, ka 2021.gadā atbilstoši mantas pārdošanas plānam tiks atsavināti uzņēmuma aktīvi, tiks pabeigts maksātnespējas process un "KVV Liepājas metalurgs" tiks likvidēts.

2019.gadā maksātnespējīgais "KVV Liepājas metalurgs" cieta 1 791 684 eiro zaudējumus.

"KVV Liepājas metalurgs" par maksātnespējīgu tika pasludināta 2016.gada septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītā gada beigās desmitajai daļai uzņēmumu bija reģistrēts ārvalstu pamatkapitāls, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Gada laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par teju 10%.

Lursoft pētījis ārvalstu ieguldījumu izmaiņas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā, analizējot, kā ieguldījumu apjoms pērn mainījies dažādās nozarēs.

Pētījuma dati atklāj, ka pagājušajā gadā vien retajā nozarē pieaudzis uzņēmumu skaits, kuru pamatkapitālos reģistrēti ārvalstu ieguldījumi. Pozitīvas izmaiņas bija vērojamas tikai veterināro pakalpojumu, radio un televīzijas programmu izstrādes un apraides, kā arī gaisa transporta sektoros. Visās trīs iepriekšnosauktajās nozarēs aizvadītajā gadā audzis arī ieguldītāju skaits un ieguldītās summas.

Jānorāda, ka tieši gaisa transports ir nozare, kurā reģistrēts viens no augstākajiem ārvalstu kapitāla uzņēmumu īpatsvariem. Lursoft apkopotie dati atklāj, ka 2021.gada beigās nozarē bija reģistrēti 36 uzņēmumi, no tiem 18 ar ārvalstu kapitālu. Ieguldījumu apjoms gaisa transporta nozarē 2021.gada laikā audzis par 5,75%, sasniedzot 2,06 milj. EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Algu subsīdijas uzņēmējiem, pašnodarbinātajām personām vai patentmaksātājiem, kuriem Covid-19 epidemioloģisko ierobežojumu dēļ ir pārtraukta saimnieciskā darbība vai samazināts saimnieciskās darbības apjoms, nevakcinētām personām netiek plānots izmaksāt, informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Jau iepriekšējā nedēļā EM valdības sēdē prezentēja plānu, ka konkrēto atbalstu varētu izmaksāt tikai par tiem darbiniekiem, kuri sākuši vakcinācijas kursu pret Covid-19, tomēr pirmdien EM publiskotajā grozījumu redakcijā šāda prasība vairs nebija atrodama.

EM vēlāk precizēja, ka kļūdas dēļ pirmdien bija publiskota nepareiza projekta anotācijas versija.

Paredzams, ka par algu subsīdiju piešķiršanu Ministru kabinets lems otrdien, 26.oktobrī.

EM norāda, ka algu subsīdijas atbalsta kompensēšanai kopumā nepieciešami 64 miljoni eiro jeb 32 miljoni eiro mēnesī.

Ministrijas sagatavotie grozījumi vēsta, ka, lai saņemtu atbalstu, darba devējs apliecina, ka bez atbalsta darbinieki tiktu atlaisti un Covid-19 uzliesmojuma dēļ tiktu pārtraukta vai samazināta saimnieciskā darbība. Vienlaikus darba devējs apliecina, ka visā periodā, par kuru piešķirts atbalsts, ar šiem darbiniekiem netiek pārtrauktas darba attiecības un vismaz vienu mēnesi pēc atbalsta piešķiršanas. Pašnodarbinātās personas un patentmaksātāji apliecina, ka atbalsta periodā netiks pārtraukta saimnieciskā darbība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas vadība un, visticamāk, arī īpašnieks teju ar šantāžas palīdzību kategoriskā tonī pieprasa valdībai risināt uzņēmuma finanšu problēmas, raksta laikraksts Diena.

Pēdējo divu nedēļu laikā valdības ministrus un nu jau arī publisko telpu ar zināmā mērā draudu un šantāžas vēstulēm piepilda skandalozajam uzņēmējam Oļegam Osinovskim piederošā uzņēmuma a/s Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) vadība, prasot valdībai steidzami risināt DLRR finanšu problēmas 8,2 miljonu eiro apmērā, pretējā gadījumā diezgan tiešā tekstā faktiski draudot ar vairāk nekā 300 darbinieku atlaišanu, kā arī uzņēmuma darbības apturēšanu, kas automātiski radīšot problēmas virknei vietējo mazo uzņēmumu, kurus ar darbu pamatā nodrošina DLRR. Pēc Dienas rīcībā esošās neoficiālās informācijas, DLRR atbalsta prasības īstenošanu lobējot atsevišķi Nacionālās apvienības pārstāvji, tomēr šai prasībai neesot plašāka atbalsta, ņemot vērā, ka uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir minētais skandalozais uzņēmējs O. Osinovskis, kuram ir reputācijas problēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalstam Covid-19 krīzes laikā algu subsīdijām paredzēti 32 miljoni eiro mēnesī, otrdien nolēma valdība.

Atbalstu uzņēmējiem, pašnodarbinātajām personām vai patentmaksātājiem izmaksās par laika periodu no 1.oktobra līdz 31.novembrim. Atbalstam par iepriekšējo mēnesi varēs pieteikties līdz nākamā mēneša 25. datumam.

Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotie grozījumi vēsta, ka, lai saņemtu atbalstu algu subsīdijām, darba devējs apliecina, ka bez atbalsta darbinieki tiktu atlaisti un Covid-19 uzliesmojuma dēļ tiktu pārtraukta vai samazināta saimnieciskā darbība. Vienlaikus darba devējs apliecina, ka visā periodā, par kuru piešķirts atbalsts, ar šiem darbiniekiem netiek pārtrauktas darba attiecības un vismaz vienu mēnesi pēc atbalsta piešķiršanas. Pašnodarbinātās personas un patentmaksātāji apliecina, ka atbalsta periodā netiks pārtraukta saimnieciskā darbība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz divus gadus piedzīvoto pandēmiju, nekustamā īpašuma novērtēšanas pasūtījumu skaits ir pieaudzis, kā pamatā ir cilvēku vēlme iegādāties dzīvokli vai uzbūvēt māju, kā arī attīstīt savu biznesu.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums stāsta Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, SIA Eiroeksperts valdes priekšsēdētājs Vilis Žuromskis. Viņaprāt, arī šogad vērtēšanas apjomi varētu būt līdzīgi iepriekšējo gadu apjomiem, jo ir cerība, ka iekustēsies Rail Baltica dzelzceļa būvniecībai nepieciešamo īpašumu atsavināšanas process.

Fragments no intervijas

Vai pandēmija ir ietekmējusi nekustamo īpašumu novērtēšanu un arī to novērtējumu?

Īpašuma novērtēšanas pasūtījumu skaits ir pieaudzis. Kopumā tieši nekustamā īpašuma vērtēšanas pasūtījumu apjoms 2021. gadā ir pieaudzis vidēji līdz 20%. Piemēram, uzņēmumam SIA Eiroeksperts 2020. gads tieši pēc ienākumu līmeņa bija daudz labāks nekā pirmspandēmijas – 2019. gads, un savukārt 2021. gads ir vēl labāks nekā 2020. gads. Protams, Eiroeksperts nodarbojas ar visa veida novērtēšanu, sākot ar biznesa (uzņēmējdarbības), nekustamā īpašuma un kustamas mantas novērtēšanu. Līdzīgs vērtēšanas apjoma pieaugums bija novērojams arī citiem vērtētājiem, un to apliecina pieprasījuma pieaugums pēc vērtēšanas pakalpojumiem, it īpaši pēc nekustamā īpašuma novērtēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa lēmusi no bijušā maksātnespējīgās AS "Dzintars" īpašnieka un valdes priekšsēdētāja Iļjas Gerčikova atsavināt preču zīmi "Dzintars" un atjaunot maksātnespējīgās AS "Dzintars" īpašumtiesības uz šo preču zīmi.

Šis ir pirmās instances tiesas spriedums, un to var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma nolasīšanas.

Ceturtdien, 23.decembrī, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolasīja spriedumu strīdā par preču zīmes "Dzintars" piederību. "Dzintara" maksātnespējas administrators Jānis Ozoliņš prasīja tiesu atzīt par nelikumīgu "Dzintara" bijušā valdes priekšsēdētāja Gerčikova preču zīmju pārreģistrēšanu bez atlīdzības uz sev piederošu citu juridisku personu laikā, kad "Dzintaram" bija noteikts tiesiskās aizsardzības process.

Tiesa savā lēmumā atzinusi, ka preču zīmju vērtība ir ļoti nozīmīgs "Dzintara" aktīvs. Tiesa spriedumā paziņoja, ka apmierina Ozoliņa prasību pret Gerčikovu par darījumu atzīšanu par spēkā neesošu un īpašuma tiesību atjaunošanu uz preču zīmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušās maksātnespējīgās AS "Dzintars" īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Iļja Gerčikovs pārsūdzējis pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru viņam atsavināta preču zīme "Dzintars" un atjaunota maksātnespējīgās AS "Dzintars" īpašumtiesības uz šo preču zīmi, noskaidrots Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Tagad lieta būs jāskata Rīgas apgabaltiesai.

Pērn 23.decembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolasīja spriedumu strīdā par preču zīmes "Dzintars" piederību. "Dzintara" maksātnespējas administrators Jānis Ozoliņš prasīja tiesu atzīt par nelikumīgu "Dzintara" bijušā valdes priekšsēdētāja Gerčikova preču zīmju pārreģistrēšanu bez atlīdzības uz sev piederošu citu juridisku personu laikā, kad "Dzintaram" bija noteikts tiesiskās aizsardzības process.

Administratora pārstāvji skaidroja, ka tiesa savā lēmumā atzinusi, ka preču zīmju vērtība ir ļoti nozīmīgs "Dzintara" aktīvs. Tiesa spriedumā paziņoja, ka apmierina Ozoliņa prasību pret Gerčikovu par darījumu atzīšanu par spēkā neesošu un īpašuma tiesību atjaunošanu uz preču zīmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš gada sākuma zvērinātu advokātu biroja Sorainen partneru pulkam ir pievienojušies deviņi partneri no trim valstīm, informē biroja pārstāve Anita Galdiņa.

Jaunie līderi stiprinās sešas starptautiskas komandas: Strīdu risināšana, korporatīvās konsultācijas un M&A, finanses un apdrošināšana, nodokļi, nekustamais īpašums, kā arī konkurence un regulētās jomas.

Jauno partneru vidū ir pieci lietuvieši, divi igauņi un divi baltkrievi, palielinot Sorainen partneru kopskaitu no 33 līdz 42. Reģionālajai partnerībai pievienojušās četras sievietes un pieci vīrieši. Jāatzīmē, ka viens jauno partneru grupas pārstāvis tikko sācis bērna kopšanas atvaļinājumu, atspēkojot novecojušo pieņēmumu, ka, kļūstot par vecāku, paaugstinājums būtu atliekams.

Visi jaunie partneri ir izcili savas jomas eksperti, viņi ir lieliski mentori jaunajiem kolēģiem, veido ilgstošas attiecības ar klientiem un ir izteikti viedokļu līderi. Jauno partneru grupā ir divi doktora grāda ieguvēji un vairāki aktīvi augstskolu lektori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pašlaik par maz tiek investēts attīstībā un pārlieku piesardzīgi šajā jautājumā ir gan uzņēmumi, gan komercbankas, kuru risku novērtējums nav atbilstošs šodienas apstākļiem, uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

“Iepriekšējos gados investīciju trūkums Latvijas ekonomikā ir bijis ļoti uzskatāms. Tas nozīmē, ka ražīguma kāpums ir lēnāks. Tas nozīmē, ka izaugsmes temps ir lēnāks. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju ienākumi aug lēnāk. Eiropas vidējo līmeni mums noķert arvien ir ļoti grūti un tas ir tāls uzdevums. Tādēļ manuprāt investīciju trūkums ir ļoti kritiska lieta Latvijas ekonomikā,” norādīja Kazāks.

Tajā pašā laikā dati liecina, ka nu jau vairākus gadus Latvijas uzņēmumu un iedzīvotāju uzkrājumi ir krietni lielāki nekā kredītsaistības.

“Viens no elementiem šeit ir uzņēmumu spēja un vēlme investēt. Te es uzņēmējiem viennozīmīgi varu teikt – nekrājiet, investējiet! Neesiet tik piesardzīgi! Ja mēs skatāmies uz datiem, tad uzņēmumu depozīti Latvijas komercbankās ir auguši par vairāk nekā 20% gada laikā. Šī nauda ir jāiegulda biznesā, jo nākotnes izaicinājumi ir ļoti plaši un investīcijas ir nepieciešamas,” aicināja centrālās bankas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

AML procedūras ir vērts ieviest arī tiem, kam tas nav obligāti

Konstantīns Teļakovs, zvērināts advokāts, WALLESS, 02.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AML jeb noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasību un sankciju ievērošana Latvijā jau kādu laiku ir prioritāte. Tiek sagaidīts, ka katrs uzņēmums izprot šo jomu un savus riskus, jo katram uzņēmumam ir jāspēj identificēt aizdomīgus darījumus.

Ja uzņēmums tiek neapzināti iesaistīts aizdomīgajā darījumā, tad par katru šādu kļūdu ir dārgi jāmaksā, pirmkārt, jau tāpēc, ka pret pašu uzņēmumu un sadarbības partneriem veiks padziļināto izpēti un tiks iesaldēti kontos esošie līdzekļi.

Par savu klientu kļūdām valsts iestādēm ziņo ne tikai bankas, bet arī ārpakalpojumu grāmatveži, juristi, advokāti, notāri u.c. Ja uzņēmuma darījums tiks atzīts par aizdomīgu, policija pēc FID ziņojuma ierosinās kriminālprocesu par legalizēšanu un ar lielu varbūtību piemēros konfiskāciju, jo atšķirībā no citām valstīm, Latvijā uz pienākumu pierādīt saņemto līdzekļu legālo izcelsmi ir piemērojama vainīguma prezumpcija (līdzīgi kā nodokļu audita lietās, kur tieši nodokļu maksātājam ir jāpierāda, ka darījumi nav fiktīvi). Šaubu par līdzekļu legālo izcelsmi gadījumā, visi šie līdzekļi tiek konfiscēti valsts budžetā.

Komentāri

Pievienot komentāru