Valstis, kurās ir lielāks tā saucamo pabalstu tūristu skaits, turpmāk varētu asāk vērsties pret imigrantiem, kuri necenšas atrast darbu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas tiesa lēmusi, ka Eiropas Savienības (ES) valstīm ir tiesības atteikt pabalstus tiem imigrantiem, kuri aktīvi nemeklē darbu.

Gaidīja jau sen

ES pilsoņi, kuri ieceļo valstīs, lai tikai saņemtu pabalstus, varētu tikt izslēgti no šīm pabalstu shēmām, liecina Eiropas Kopienu Tiesas nule publicētais spriedums. Tā atzīst, ka ES dalībvalstīm ir jābūt tiesībām atteikt sociālos pabalstus ekonomiski neaktīviem ES pilsoņiem, kuri ir pārcēlušies uz valsti tikai ar mērķi saņemt pabalstus. Šis lēmums ir iepriecinājis tādas valstis kā Lielbritāniju un Vāciju, kas jau iepriekš ir izteikušas vēlmi ieviest ierobežojumus tā saucamajam pabalstu tūrismam, cenšoties mazināt augošo nestrādājošo imigrantu skaitu.

Denacionalizēto namu īrnieki, kuri stāv rindā un gaida reģistrāciju pārcelšanās pabalstam, tiks apkalpoti tuvāko divu stundu laikā, un rindas vairs neveidosies.

Ažiotāža radās pēc tam, kad iedzīvotāji uzzināja, ka naudas pārcelšanās pabalstiem visiem gribētājiem nepietiks, jo tā piešķirta četras reizes mazāk nekā 2008. gadā, pastāstīja Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes priekšniece Ārija Stabiņa. Paši optimistiskākie aprēķini liecina, ka šogad pabalstus varētu saņemt ap 200 ģimeņu, bet šādus pabalstus vēlas saņemt 1295 ģimenes.

Cilvēki rindu sāka veidot jau vairākas dienas iepriekš, un nakti Komunālā departamenta telpās pavadīja ap 200 cilvēku, lielākoties pensijas vecumā. “Kad naudas pietika, mēs nekādus pieteikšanās datumus neizsludinājām, jo katrs, kurš nāca, tūlīt tika apkalpots. Šogad janvārī cilvēki nāca, bet mēs bijām spiesti atteikt, jo budžets vēl nav pieņemts un nauda nav ieskaitīta. Rodoties bažām, ka visiem naudas nepietiks, izsludinājām šo reģistrāciju, citādi neapmierināto skaits būtu daudz lielāks,” norādīja Ā.Stabiņa. Pārcelšanās pabalstus cilvēki varēs saņemt rindas kārtībā - pēc tā, kā būs reģistrējušies. Pabalstus varēs saņemt, kad budžetā būs ieskaitīta nauda.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedz atbalstu plašākam Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu lokam.

Lai VID varētu nodrošināt dīkstāves pabalstu darbiniekiem un nodokļu samaksas atlikšanu vai sadalīšanu termiņos plašākam krīzes skarto darba devēju lokam, ir papildināti 2020.gada 26.marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 165 "Noteikumi par Covid-19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem".

Grozījumi ļauj sniegt atbalstu arī jaunākiem uzņēmumiem, kā arī palielina pieļaujamo nodokļu parāda apmēru.

Tā, sākot no šā gada 4.aprīļa, atbalstu var saņemt arī tie uzņēmumi, kas reģistrējušies pēc 2019.gada 1.marta. Krīzes skartajiem darba devējiem, kuri dibināti laika posmā no 2019.gada 1.marta līdz 2019.gada 31.decembrim, ieņēmumu no saimnieciskās darbības samazinājumu 2020 gada martā vai aprīlī aprēķina, salīdzinot ar vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskas darbības par nostrādātajiem mēnešiem. Vecākiem uzņēmumiem šis samazinājums tiek aprēķināts attiecībā pret pērnā gada martu vai aprīli.

Bēgļa pabalsts, kas pašreiz ir 256 eiro, pēc samazināšanas varētu būt 130-150 eiro robežās, izriet no Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) šorīt teiktā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma.

Valdības vadītāja atzina, ka pabalsts varētu būt mazāks par 256 eiro, bet ne tik mazs, lai bēgļi būtu spiesti pievērsties noziedzībai.

Straujuma uzsvēra, ka pagaidām negrib minēt precīzu summu, cik liels pēc samazināšanas varētu būt bēgļa pabalsts, tomēr viņa pauda uzskatu, ka šai summai ir jābūt nedaudz virs trūcīgas personas ienākumu sliekšņa, kas ir 128,06 eiro.

Vaicāta, vai tādā gadījumā bēgļa pabalsts varētu būt mazāks par 150 eiro, Straujuma atbildēja apstiprinoši, taču piebilda, ka par šīm summām vēl gaidāmas diskusijas. No valdības vadītājas teiktā secināms, ka salīdzinoši zemais pabalsta apmērs varētu būt viens no faktoriem, kas motivētu bēgļus meklēt algotu darbu.

Lēmums par to, kādas izmaiņas skars sociālo pabalstu sistēmu, valdība pieņems nākamnedēļ – otrdien vēl nav panākta vienošanās par to, kādas izmaiņas nepieciešamas vecāku pabalstu, bezdarbnieku pabalstu un pensiju sistēmā, arī piedāvājumi ir visai atšķirīgi.

Līdz nākamajai valdības sēdei Labklājības ministrijai jāizvērtē tas, vai iecerētās izmaiņas nav pretrunā ar tiesiskās paļāvības principu. Labklājības ministrs Uldis Augulis (Zaļo un zemnieku savienība) otrdien pieļāva, ka izmaiņas, kas skar vecāku pabalstus, kas tiek maksāti bērna dzīves pirmajā gadā, reāli varētu stāties spēkā 306 dienas pēc attiecīgu likuma grozījumu pieņemšanas. Tādējādi izmaiņas neattiektos uz iedzīvotājām, kas jau gaida bērnu.

Tagad U. Augulis pieļauj, ka Labklājības ministrija varētu rosināt atgriezties pie kādreizējās sistēmas, proti, likumā noteikt, ka strādājošiem vecākiem vecāku pabalsts netiek piešķirts. Tomēr jāņem vērā, ka šis savulaik pastāvējušais ierobežojums tika atcelts ar Satversmes tiesas lēmumu.

Parādu krīzes nomocītā Grieķija pārstājusi izmaksāt pensijas un sociālos pabalstus 200 tūkstošiem cilvēku, kad atklājies, ka tiem nav tiesību saņemt naudu, vai arī tie ir miruši, pavēstījusi valsts Darba ministrija.

Mirušo un dzīvo cilvēku skaits, kuriem nepienākas pensijas un sociālie pabalsti, ir aptuveni vienāds ar diviem procentiem Grieķijas iedzīvotāju, vēsta Reuters.

Grieķijas varasiestāžu interesi izraisījis neticamais skaits simtgadnieku (deviņi tūkstoši), kas pērn saņēmuši pensijas, kā arī liela invaliditāti ieguvušu cilvēku koncentrācija noteiktās pilsētās un salās. Veicot pārbaudes atklājies, ka daļai grieķu, kas saņēma pabalstus, patiesībā nekas nekaiš.

Naudas izkrāpšana, saņemot nepamatotus pabalstus vai pensijas, ir izplatīta daudzās pasaules valstīs, taču Grieķija ir saskārusies ar pamatīgu Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) spiedienu, lai šāda prakse tiktu ierobežota.

Līdz trešdienas pēcpusdienai Valsts ieņēmumu dienests (VID) izmaksājis dīkstāves pabalstus kopumā 32 942 831 eiro apmērā.

Pēc 13 105 uzņēmumu iesniegumiem izmaksāti 81 093 pabalsti darbiniekiem kopumā 31 357 876 eiro apmērā. Savukārt pēc 4480 pašnodarbināto personu iesniegumiem izmaksāti pabalsti kopumā 1 584 955 eiro apmērā.

VID turpina vērtēt uzņēmumu iesniegumus. Līdz šim galvenie iemesli, kādēļ VID uzņēmumiem atteicis dīkstāves pabalstu izmaksu darbiniekiem, ir šādi: 46% gadījumu aprēķinātie nodokļi vidēji mēnesī ir bijuši mazāki par 200 eiro, 24% uzņēmumu bijis nodokļu parāds, kas pārsniedz 1000 eiro un kuram nav izveidots nomaksas grafiks, 22% gadījumu ir bijis nepietiekams apgrozījuma samazinājums, bet 5% nav iesniegtas visas deklarācijas.

Savukārt galvenie iemesli, kādēļ dīkstāves pabalstu izmaksa atteikta pašnodarbinātajiem, ir šādi: 54% vidēji mēnesī deklarētas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas mazāk nekā 20 eiro apmērā, 16% ir nodarbināti pie cita darba devēja pilnu darba laiku, 14% pašnodarbināto ienākumi no nepilna laika nodarbinātības ir pārsnieguši 430 eiro, 8% iesniedzēju ir nodarbināti valsts vai pašvaldību iestādēs, bet 5% ir bijuši darba devēji.

Līdz pat 2012. gada beigām ar piespiedu taupību jārēķinās vecuma un izdienas pensiju saņēmējiem, strādājošajiem pensionāriem, kā arī ģimenēm ar bērniem, kam tiks samazināti gan vecāku pabalsti, gan ģimenes valsts pabalsti.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likumu Par valsts pensiju un pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam.

Vēl smagāki samazinājumi skars aptuveni 58 tūkst. strādājošos pensionārus, kuri līdz pat 2012. gada beigām pensijā saņems tikai 30 % no aprēķinātās summas. Turklāt pozīcijā esošā Pilsoniskās savienība atsauca priekšlikumu strādājošiem pensionāriem pensijas samazināt tikai par 50 %, bet opozīcijā esošās partijas Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā ierosinājumu šai pensionāru daļai pensijas samazināt tikai par 30 % tika noraidīts.

Saeimas deputātiem nav pārliecības, ka valdība izvērtējusi visas iespējamās alternatīvas, kas ļautu izvairīties no budžeta deficīta samazināšanas uz pabalstu un pensiju rēķina.

Nepilnības normatīvajā bāzē pašvaldībām ļauj izmaksāt sociālos pabalstus bez pietiekama pamatojuma. Finanšu ministrijas redzeslokā nonākuši 14,2 miljoni latu, kuri, iespējams, izmaksāti bez pietiekama iemesla.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 16.novembrī uzklausīja Finanšu ministrijas pārstāvju atskaiti par pašvaldību izmaksātajiem sociālajiem pabalstiem. Ministrija aprēķinājusi, ka līdz 1.novembrim faktiski veikti sociālo pabalstu maksājumi 66,2 miljonu latu apmērā.

Ministrijas uzmanību pievērsis apstāklis, ka saskaņā ar spēkā esošo normatīvo bāzi pašvaldības ir tiesīgas izmaksāt arī citus sociālos pabalstus, ja ir izmaksāti obligātie pabalsti, piemēram, bezdarbnieku stipendijas vai mājokļa pabalsts. Līdz 1.novembrim šādos pabalstos, kuri normatīvos nav sīkāk aprakstīti, izmaksāti 14,2 miljoni. Finanšu ministrija uzskata, ka nepilnības likumos pašvaldībām ļauj izmaksāt šos pabalstus arī tad, kad to nemaz nevajadzētu darīt.

Saeimas deputāti trešdien Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē pauda sašutumu par uzņēmēju publiskajiem izteikumiem par korupciju parlamentā. «Mēs jūtamies ļoti nepamatoti apvainoti,» teica komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.

Uz sēdi uzaicinātā kameras vadītāja deputātiem atzina, ka uzņēmēju izstrādātajā "Uzņēmēju plānā 2010" kā otru no svarīgākajām Latvijas nacionālajām interesēm viņi ierindojuši "vienādus spēles noteikumus" - šajā sadaļā iekļauta arī korupcijas izskaušana.

Jaunzeme-Grende pastāstīja, ka, aptaujājot kopumā trīs tūkstošus uzņēmēju, LTRK secinājusi, ka ar nepieciešamību maksāt kukuļus gan pašvaldībās, gan Saeimā saskaras daudz uzņēmēju, un šāda informācija saņemta no visiem Latvijas reģioniem.

Viņa sacīja, ka par šo tēmu LTRK vairākkārt tikusies ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvjiem, un pašlaik problēmas risināšanai tiek runāts par likumu, kas reglamentētu lobismu. Par konkrētiem korupcijas gadījumiem LTRK tiesībsargājošās iestādēs gan nav vērsusies.

Latvijas Pasta norēķinu sistēmā pēc Latvijas Krājbankas kraha ir pieteikušies 15 tūkstoši jaunu klientu, savukārt to cilvēku skaits, kas vēlas saņemt pensijas, pabalstus mājās, palielinājies par pieciem tūkstošiem.

Tā LNT raidījumā 900 sekundes norādīja Latvijas pasta kompānijas Latvijas Pasts valdes priekšsēdētājs Aigars Vītols.

Viņš arī atzīst, ka līdz ar to, ka palielinājies cilvēku skaits, kas pensiju vēlas saņemt mājās, sarežģītāks kļuvis pastnieku darbs. «Mēs to darām jau desmit, tā kā tā pieredze jau mums ir. Protams, situācijas ir bijušas ļoti traģiskas, taču tas noticis samērā reti, salīdzinot ar to, kas vispār notek Latvijā. Tas darbs ne būt nav no tiem apdraudētākajiem,» tā Vītols.

Runājot par to, vai nav plānots ieviest kādus papildu drošības pasūkums, ņemot vērā, ka palielinājies pabalstu saņēmēju skaits mājās, Vītols norāda, ka patlaban Latvijas Pastam to klientu skaits, kas vēlas pabalstus saņemt mājās, ir šā gada jūlija līmenī, līdz ar ko šādi papildu drošības pasākumi patlaban netiks ieviesti.

Šā gada sešos mēnešos pārcelšanās pabalstos denacionalizēto māju iedzīvotājiem izmaksāti 6 335 000 lati, Db.lv informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.Pārcelšanās pabalstus saņēmušas 377 ģimenes, kas tos izlietojušas nekustamā īpašuma iegādei vai kā dzīvojamās telpas īres maksas priekšapmaksu, noslēdzot dzīvojamo telpu īres līgumu uz laiku ne mazāku par 10 gadiem, ar ierakstīšanu zemesgrāmatā. Pārcelšanās pabalstus Rīgas dome sāka izmaksāt 2006. gadā. Šogad pilsētas budžetā pārcelšanās pabalstiem plānoti 10 miljoni latu. Denacionalizēto namu iedzīvotāji pārcelšanās pabalstus var saņemt ārpus kārtas, ja arī namīpašnieks piekrīt segt vienu ceturto daļu no piešķiramā pabalsta summas. Šā gada sešos mēnešos namīpašnieki līdzfinansējuši pārcelšanās pabalstu izmaksu 65 ģimenēm, kopumā izmaksājot Ls 284 750.Dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu ir tiesīgas saņemt personas (ģimenes), kas dzīvo denacionalizētos vai likumīgajiem īpašniekiem atdotajos namos un dzīvojamo telpu lietojušas līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, ja tās atbrīvo šo dzīvojamo telpu. Uz dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu var pretendēt persona (ģimene), kurai nav citas dzīvojamās telpas Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas rajonā, ja pēdējos trīs mēnešos ienākumi (pēc nodokļu nomaksas) nepārsniedz Ls 250 mēnesī vienam cilvēkam vai Ls 200 uz personu, ja ģimenē ir divi un vairāk cilvēki.Persona (ģimene), kas atbrīvo dzīvojamās telpas denacionalizētā namā kā pārcelšanās pabalstu var saņemt Ls 10 000 (pamatsumma) un vēl Ls 3000 par katru ģimenes locekli.

Lai arī situācija darba tirgū pakāpeniski uzlabojas, radot jaunas darba vietas, izsludinot jaunas vakances, joprojām tendence saglabājas, salīdzinoši daudzi Latvijā dzīvojošie plāno un izvēlas doties strādāt uz ārvalstīm, portālam db.lv stāsta CV-Online Latvia vadītājs Aivis Brodiņš.

Galvenie iemesli, kādēļ respondenti izvēlas doties strādāt ārzemēs ir neapmierinātība ar darba samaksu Latvijā, nespēja atrast kvalifikācijai atbilstošu darbu, vēlēšanās iegūt starptautisku darba pieredzi, kā arī ģimenes apstākļi.

Pozitīvi vērtējams ir fakts, ka Latvijas iedzīvotāji aizvien vairāk apzinās savu vērtību Rietumu darba tirgū, meklējot savai pieredzei un kvalifikācijai atbilstošu darbu, saka eksperts.

Viņš norāda, ka svarīga tendence patlaban atšķirībā no krīzes perioda, kad daudzi devās strādāt ārvalstīs mazkvalificētus darbus, darbu ārzemēs arvien vairāk meklē un izvēlas speciālisti un vadītāji. Tāpat arī nav tik izplatīta tendence, Latvijas iedzīvotājiem ceļot pa ES lielāku pabalstu meklējumos.

Sociāli apdrošinātie vecāki, kuriem no šā gada 1.oktobra radīsies tiesības uz vecāku pabalstu, varēs saņemt vienlaikus gan vecāku pabalstu, gan bērna kopšanas pabalstu. Izmaiņas paredz iespēju vecākiem izvēlēties saņemt vecāku pabalstu līdz bērna 1 vai 1,5 gada vecumam, informē Labklājības ministrija (LM).

No 1.oktobra sociāli apdrošinātiem vecākiem noteiktas tiesības vienlaikus saņemt bērna kopšanas pabalstu un vecāku pabalstu, pabalsta pieprasīšanas dienā būs iespēja izvēlēties vecāku pabalsta apmēru un izmaksas periodu: vienā variantā nestrādājošs sociāli apdrošināts vecāks varēs saņemt vecāku pabalstu 60% apmērā no pabalsta saņēmēja bruto algas līdz bērna 1 gada vecumam. Papildus viens no vecākiem saņems bērna kopšanas pabalstu 171 eiro apmērā; otrā variantā nestrādājošs sociāli apdrošināts vecāks varēs saņemt vecāku pabalstu 43,75% apmērā no pabalsta saņēmēja bruto algas līdz bērna 1,5 gada vecumam, papildus vienam vecākam saņemot bērna kopšanas pabalstu 171 eiro apmērā.

Apvienotās Karalistes valdība gatavojas ieviest krasas izmaiņas valsts pabalstu sistēmā, ziņo bbc.co.uk.

Kopumā jaunā sistēma būšot balstīta uz to, lai izskaustu Apvienotās Karalistes iedzīvotāju vēlmi dzīvot uz dažādu valsts pabalstu rēķina un būs labvēlīgāka tiem, kas savas dzīves laikā ir regulāri strādājuši un strādā joprojām.

Sakarā ar jauno sistēmu tiek plānoti dažādu pabalstu griesti un dažādas sankcijas pret tādiem Lielbritānijas iedzīvotājiem, kas regulāri nestrādā vai atsaka darbu. Tiek plānoti arī pabalstu griesti vienai ģimenei (26 tūkst. mārciņu), tiks pārskatīti slimības pabalsti. Tāpat tie iedzīvotāji, kas atsakās strādāt, varētu zaudēt iespēju saņemt pabalstus uz trīs gadiem. Jaunās sistēmas plāni ietver arī citus pasākumus, kas būs mērķēti uz to, lai briti regulāra darba vietā neizvēlētos ikdienas dzīvei samērā pievilcīgus pabalstus. Līdz šim Lielbritānijas iedzīvotājiem bieži labāk bija dzīvot uz pabalstu rēķina nevis izvēlēties, piemēram, zemi apmaksātu darbu, raksta bbc.co.uk.

Covid-19 krīzes mazināšanai plānots ieviest dīkstāves pabalstus ar 1000 eiro griestiem, kā arī paredzēts subsidēt Covid-19 krīzē cietušo uzņēmumu darbinieku algas līdz 500 eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Atbalsta pasākumi tiks piemēroti no ārkārtējās situācijas pirmās dienas, 9.novembra, līdz šā gada 31.decembrim.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes informēja, ka, atšķirībā no pavasarī sniegtā atbalsta, šoreiz atbalsts tiks sniegts plašāk un visiem, kuri patlaban nevar strādāt. Pēc Vitenberga teiktā, uz dīkstāves pabalstu varēs pretendēt arī pašnodarbinātie un patentmaksas saņēmēji.

Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie priekšlikumi pirmdien tika apspriesti finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītajā grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam, bet pēcpusdienu arī koalīcijas partneru starpā. Otrdien, 10.novembrī, par šiem priekšlikumiem lems Ministru kabinets.

a/s Latvenergo meitasuzņēmuma a/s Latvijas elektriskie tīkli darbinieki varēs saņemt prēmijas, naudas balvas un pabalstus, teikts šodien valdības akceptētajos grozījumos Noteikumos par kapitālsabiedrību sarakstu.

Jau ziņots, ka šā gada 10.februārī Latvenergo komercreģistrā reģistrēja meitassabiedrību Latvijas elektriskie tīkli, kas izveidota saistībā ar cita energokompānijas meitasuzņēmuma a/s Augstsprieguma tīkls nodalīšanu un būs tīklu aktīvu īpašnieks. Informācija valdības dokumentu vietnē liecina, ka, ņemot vērā šīs strukturālās pārmaiņas, vairāk nekā 400 darbiniekiem, kuriem līdz šim bija darba attiecības ar koncernā Latvenergo esošajām kapitālsabiedrībām, mainīsies darba devējs.

Līdz ar to uz tiem darbiniekiem, kuri noslēgs darba tiesisko attiecību pārjaunojuma līgumus, būs darba tiesiskās attiecības ar jauno meitassabiedrību Latvijas elektriskie tīkli, un saskaņā ar noteikumu spēkā esošo redakciju uz tiem neattieksies iespēja 2011.gadā izmaksāt prēmijas, naudas balvas, pabalstus un veikt citu materiālo stimulēšanu, kā tas tiek paredzēts pārējām koncernā ietilpstošajām kapitālsabiedrībām. Līdz ar to šie darbinieki nesaņemtu līdzvērtīgas sociālās garantijas, kas ir nostiprinātas darba koplīgumā, kā pārējie Latvenergo un tās meitas sabiedrību darbinieki.

Steidzoties paziņot par vēsturiski lielāko izmaksājamo OCTA apdrošināšanas atlīdzību 280 000 latu, kompānija ERGO noklusē, ka gandrīz visu naudu saņems avārijā izdzīvojusī zviedriete, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

(Papildināts ar Ergo komentāru.)

Savukārt Latvijas pavalstnieki paliekot praktiski tukšā, un mūsu valsts viņiem pat nedomājot palīdzēt. Acīmredzami diskriminējošā attieksme konkrētajā gadījumā esot īstenota ar vienu vienīgu argumentu – avāriju izraisīja alnis, un Latvijā atšķirībā no Zviedrijas obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (OCTA) polise uz šādiem gadījumiem neattiecas. Tas nekas, ka latvieši ar zviedrieti brauca vienā mašīnā, ka mašīnai bija Latvijas numuri un ka mašīnu bija apdrošinājis latvietis Latvijas apdrošināšanas kompānijā, atzīmē Neatkarīgā.

Dīkstāves pabalstu izmaksa un algu subsidēšana izmaksās 85,83 miljonus eiro, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) informācija.

Otrdien valdība lems par EM izstrādātajiem priekšlikumiem uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam, kas paredz izmaksāt dīkstāves pabalstus līdz 1000 eiro apmērā, kā arī subsidēt Covid-19 krīzē cietušo uzņēmumu darbinieku algas līdz 500 eiro.

EM aprēķini liecina, ka dīkstāves atbalstam varētu kvalificēties 134 119 darbinieki, kuriem dīkstāves pabalstu izmaksai no budžeta varētu novirzīt 65,71 miljonu eiro.

Arī algu subsīdiju atbalsts varētu būt nepieciešams 134 119 darbiniekiem, bet šim mērķim no budžeta varētu novirzīt 20,12 miljonus eiro.

Minētie valsts budžeta izdevumi no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" plānoti vienam mēnesim, kas varētu rasties Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas dēļ.

Jūnijs bija pēdējais mēnesis, par kuru uzņēmēji varēja saņemt ar Covid-19 saistītos pabalstus, tāpēc šis jautājums pārrunāts finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītājā darba grupā, kur ministra un uzņēmēju viedokļi par atbalsta turpināšanu atšķīrušies, vēsta Latvijas Televīzija.

Ēdināšanas, tūrisma un fitnesa nozares uzskata, ka spēkā esošie ierobežojumi joprojām neļauj pilnvērtīgi strādāt, tāpēc valstij atsevišķas Covid-19 atbalsta programmas jāturpina. Savukārt finanšu ministrs uzsvēris, ka Ekonomikas ministrija vēl turpinās darbu ar priekšlikumiem uzņēmējdarbības atbalstam un tālāk tos skatīs valdība.

Reirs mudinājis uzņēmējus situācijai pielāgoties. "Salīdzinot ar citām valstīm, Latvija ir sniegusi ļoti dāsnu atbalstu uzņēmējiem un strādājošajiem, lai saglabātu darbavietas un tautsaimniecības attīstību. Skaidrs, ka Covid-19 ietekmēs mūsu ikdienu arī turpmāk, un visiem ir jāpielāgojas jaunajai situācijai," pauda finanšu ministrs.