Līdz ar sociālajiem medijiem ir radušās jaunas profesijas un ir iespēja pelnīt naudu citādāk, nekā agrāk. Viena no jaunajām profesijām ir t.s. influenceri jeb viedokļu līderi, kuriem ir daudz sekotāju Instagram vai citos sociālajos tīklos, kur parādīt sevi un cita starpā arī reklamēt dažādus uzņēmumus.

Komunikāciju aģentūras Golin vadītājs Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā Janis Vafes (Yiannis Vafeas) uzskata, ka jaunā sociālo mediju realitāte cilvēkos rada stresu, jo sabiedrībai nav bijis daudz laika pielāgoties pārmaiņām, bet viņš nenoliedz arī to radīto pozitīvo ietekmi – vārda brīvības paplašināšanos, iespēju vairot dažādību un izteikties uzņēmumiem. Vairāk par biznesa vidi Tuvajos Austrumos un sociālo tīklu viedokļu līderu ienākšanu komunikācijā viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no 3. septembrī laikrakstā publicētās intervijas:

Kādi ir jūsu disertācijas pirmie secinājumi?

Pirmkārt, sociālie mediji ir, neko nevaram darīt šajā ziņā. Otrkārt, ir zinātniski pierādīts, ka sociālie mediji izraisa stresu, trauksmi, nemieru. Esmu lasījis, ka 4,7% no Lielbritānijas IKP tiek iztērēts, lai ārstētu depresiju, ko izraisa sociālie mediji. Tas ir traki.

Nīderlandes premjerministrs Marks Rite piektdien paziņos par jauniem ierobežojumiem cīņā ar Covid-19, vēsta mediji.

Ierobežojumus plānots noteikt uz trim nedēļām, kuru laikā bāriem, restorāniem un par nebūtiskām uzskatītu preču tirdzniecības vietām būs atļauts strādāt tikai līdz plkst.19. Cilvēkiem atkal tiks ieteikts strādāt attālināti, ziņoja vietējie mediji.

Publiski pasākumi tiks atcelti, bet skolās mācības turpināsies klātienē, un cilvēkiem būs atļauts iziet no mājām bez ierobežojumiem, vēsta Nīderlandes mediji.

Rite un veselības ministrs Hugo de Jonge par jaunajiem ierobežojumiem plāno paziņot preses konferencē plkst.19 (plkst.20 pēc Latvijas laika).

Raidorganizācija RTL ziņoja, ka valdība šos ierobežojumus dēvē par "daļēju lokdaunu", lai ātri ierobežotu koronavīrusa izplatību.

ASV informācijas tehnoloģiju gigants "Apple Inc." ir tuvu vienošanās panākšanai, lai ražotu pats savus autonomās vadības automobiļus sadarbībā ar Dienvidkorejas autobūves uzņēmumu "Hyundai Motor Co.", vēsta mediji.

Televīzijas kanāls CNBC vēsta, ka "Apple" veic sarunas ar "Hyundai" un tā zīmolu "Kia", lai ražotu automašīnas ASV Džordžijas štatā.

Dienvidkorejas mediji ziņo, ka paredzētās vienošanās ietvaros "Apple" investēs vairākus miljardus dolārus "Kia" un abi uzņēmumi no 2024.gada plāno ražot 100 000 automašīnu gadā.

Oficiāls paziņojums par šo vienošanos, visticamāk, gaidāms šomēnes, norāda mediji.

#Sociālie mediji ir radījuši jaunu tendenci, ietekmējot jaunākās paaudzes vēlamā patēriņa modeli.

Dažādu paaudžu atšķirīgās vērtības un uzvedība mārketingā tiek raksturota ar paaudžu dzīves stila koncepciju. Katrai paaudzei ir savi notikumi un jaunatklātas vai apgūtas tehnoloģijas, kas ietekmē un veido tās uzskatus un patēriņa ieradumus. Jāatzīmē, ka nav absolūti viennozīmīgas interpretācijas par paaudžu robežām, īpaši runājot par pēdējam paaudzēm – millennium jeb Y-paaudzi un Z-paaudzi (sauktas arī postmillennium, iBrain, iGeneration).

Y-paaudzi veido cilvēki, kuri dzimuši laika posmā no 1980. līdz 1995. gadam (kā norādīts atsevišķos pētījumos – līdz 2000. gadam). To raksturo lielāka pirktspēja un vēlme patērēt, kā arī optimisms un lielāka uzņēmība, atvērtība dinamiskām pārmaiņām, salīdzinot ar iepriekšējām paaudzēm. Šīs paaudzes pirkšanas ieradumi un patērētāju uzvedība ir jau ilgstoši analizēta mārketinga pētījumos, kā arī millennium paaudze ir bijusi izaicinājums personāla vadībai: meklētas jaunas pieejas gan motivējošas darba vides izveidē, gan personāla piesaistes un atlases procesos.

«YouTube» galvenajā birojā Sanbruno apšaudi sarīkojusī sieviete bijusi 39 gadus veca dzīvnieku tiesību aktīviste no Sandjego, ziņo mediji.

Divas ASV amatpersonas identificēja sievieti kā Nasimu Aghdamu.

Aghdama 2009.gadā tika pieminēt laikraksta «San Diego Union-Tribune» rakstā par dzīvnieku tiesību aizstāvju protestiem pret cūku izmantošanu militārajās mācībās. Ģērbusies parūkā un džinsos ar mākslīgiem asins traipiem, aktīviste tolaik sacīja laikrakstam, ka dzīvnieku tiesības viņi esot tikpat svarīgas, cik cilvēktiesības.

Jau vēstīts, ka sieviete otrdien «YouTube» galvenajā birojā Sanbruno, ASV Kalifornijas štatā, sašāva trīs cilvēkus un pēc tam pati nošāvās. Vēl viens cilvēks traumēja potīti, bēgot no lodēm.

ASV mediji vēsta, ka Aghdamu sadusmojusi viņas publiskoto video filtrēšana «YouTube», samazinot potenciālos ienākumus no šiem video.

Par krīzi Latvijas drukāto mediju tirgū, tās cēloņiem un sagaidāmajām negatīvajām sekām valstiskā līmenī Guntars Gūte sarunājas ar nupat slēgtā reģionālā laikraksta Ludzas Zeme izdevēju un galveno redaktori Laimu Linužu.

Latvijas drukāto mediju tirgū nupat, 28. jūnijā, iezīmējās vēl viena, atļaušos teikt, skumja diena – savu uzticamo lasītāju rokās pēdējo reizi nonāca viens no Latgales zināmākajiem un ilggadīgajiem laikrakstiem Ludzas Zeme (LZ). Cik ilgi jūs bijāt saistīta ar laikrakstu?

Ludzas Zemē sāku strādāt 18 gadu vecumā uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas un bez pārtraukuma tur nostrādāju septiņus gadus. Pēc tam kādu brīdi dzīvoju Rīgā un strādāju Latvijas Avīzē, bet pēc tam pavērās iespēja kļūt par LZ īpašnieci un atgriezos Ludzā – šos pēdējos desmit gadus esmu bijusi gan LZ īpašniece, gan galvenā redaktore, gan uzņēmuma vadītāja. Mans vīrs Dāgs LZ pildīja gan žurnālista, gan redaktora, gan šofera, gan mājaslapas un sociālo tīklu redaktora, dažreiz maketētāja pienākumus, gan birojā pieņēma reklāmas un sludinājumus. Kādā brīdī lūdzu vīram nākt palīgā strādāt avīzē, jo bija tik grūti strādāt, ka gribējās visu pamest, līdz ar to vīra atnākšana uz LZ savā ziņā bija glābiņš. Jāatzīst, LZ pastāvēšanu būtībā nodrošināja tas, ka bija cilvēki, kuri ar pienākuma apziņu katrs darīja teju piecu cilvēku darbu. Mēs visu šo laiku vilkām šo smago nastu.

Mediju konkursa rezultāti izraisa, kā minimums, neizpratni.

Izdevniecības Dienas Mediji, Dienas Bizness un Dienas Žurnāli administratīvajā tiesā ir pārsūdzējušas Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) lēmumus, ar kuriem tika noraidīti visi seši izdevniecību iesniegtie projektu pieteikumi SIF izsludinātajā Mediju atbalsta fonda (MAF) konkursā Atbalsts nacionāla mēroga preses izdevumiem.

Izdevniecību un laikraksta Diena galvenais redaktors, SIA Izdevniecība Dienas bizness un SIA Izdevniecība Dienas žurnāli valdes loceklis Gatis Madžiņš norāda, ka izdevniecības attiecīgos SIF lēmumus uzskata par nepamatotiem, tādēļ nolemts tos apstrīdēt, lai tiesas ceļā panāktu taisnīgu un likumīgu situācijas noregulējumu, atceļot prettiesiskos lēmumus un novēršot SIF prettiesisko lēmumu sekas.

Savulaik viņš bija ietekmīga persona automašīnu ražošanas nozarē, kuram Japānā bija teju varoņa statusus. Pēc tam viņš kļuva par vienu no visatpazīstamākajiem aizdomās turētajiem. Tagad viņš ir starptautisks bēglis, vēsta BBC.

Bijušais "Nissan" boss, miljonārs Karloss Gosns mēnešiem gatavojās stāties tiesas priekšā saistībā ar apsūdzībām finanšu noziegumos. Vismaz tam japāņu varas iestādes ļāva ticēt.

Viņš aprīlī samaksāja drošības naudu 1 miljarda jenu (8,9 miljoni ASV dolāru) apmērā. Viņu diennakts režīmā uzraudzīja kamera, kas uzstādīta ārpus mājas. Viņa iespējas izmantot tehnoloģijas bija stipri ierobežotas un viņam tika aizliegts izceļot uz ārzemēm.

Taču daudziem par lielu pārsteigumu Jaungada vakarā K. Gosns parādījies Libānā. "Es esmu aizbēdzis no netaisnības un politiskās vajāšanas," liecina viņa paziņojums.

"Tas mums bija milzīgs pārsteigums. Es esmu apmulsis," viņa advokāts Juničiro Hironaka sacījis žurnālistiem Tokijā neilgi pēc tam, kad nākusi klajā informācija par K. Gosna atrašanās vietu. "Es gribu viņam pajautāt: "Kā jūs to varējāt mums nodarīt?""

Mūsu ieraksti sociālo mediju platformās, atbalstītās un pārsūtītās ziņas, bilžu atlase, cilvēki, kuriem sekojam, – tas viss veido mūsu “digitālo reputāciju”, kas kļūst aizvien nozīmīgāka karjeras veidošanā.

Digitālais “es” pastāsta par kandidātu to, ko darba intervijā tas atturēsies pieminēt, tāpēc sociālo mediju profila analīze potenciālā darba devēja acīs kļūst par vienlīdz nozīmīgu kā saruna ar cilvēku. Un tam ir divi iemesli, – pirmkārt, darba devējs grib pārliecināties, ka savā kolektīvā uzņems cilvēku, kura vērtību sistēma ir līdzīga uzņēmumā vai institūcijā esošajai. Otrkārt, ja darbā tiks pieņemts cilvēks, kurš sociālo mediju platformās uzvedas izaicinoši, darba devējs uzņemas risku savai reputācijai. Tāpēc pārliecība, ka sociālie mediji ir mūsu “privātā telpa” atbilst patiesībai vien daļēji, – jāapzinās, ka jaunajā kolektīvā mēs ienāksim kopā ar savu privāto telpu un mūsu izpausmes tajā var tikt asociētas ar uzņēmumu vai institūciju, kurā strādājam.

Būvnieku karteļa lieta iekustinājusi vairākus aspektus gan konkurences, gan iepirkumu, gan publiskās komunikācijas jomā.

Bijuši visnotaļ skaļi paziņojumi par to, ka vajadzētu piedzīt valsts pasūtītājiem radītos zaudējumus no būvniekiem, otrajā plānā paturot faktu, ka vairumā gadījumu Konkurences padomes lēmums pārsūdzēts. Ar 56 balsīm “par” otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pēc būtības paredz, ka uz karteļa dalībniekiem pasūtītāji var skatīties ar aizdomām, nesagaidot tiesas nolēmumu.

Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir pārstāvējis dažus būvniekus šajā lietā, to iepazinis un piekrita atbildēt uz Dienas Biznesa jautājumiem gan par likuma grozījumu trūkumiem, gan pierādījumu trūkumiem pašā karteļa lietā, gan iespējamām sekām, pāragri uzsākot piedziņas procesus pret pašmāju uzņēmumiem, a priori paredzot tirgu nodot ārvalstnieku ziņā.

Vērienīga vairāku gadu garumā īstenota krāpniecība ar nodokļiem ļāvusi bankām no vairākām Eiropas valstu kasēm aizplūdināt 55 miljardus eiro, ceturtdien vēsta mediji.

Šī krāpniecība paļāvusies uz sarežģītām nodokļu blēdībām, kas ļāvušas akciju īpašniekiem pieprasīt vairākkārtīgas atmaksas saistībā ar nodokli, kas tikai vienu reizi samaksāts par dividenžu izmaksu, investoriem ļaujot piesavināties nodokļu maksātāju naudu.

Līdz šim aplēses par radītajiem zaudējumiem bijušas atšķirīgas, Vācijas Finanšu ministrijai vēstot, ka tie veido 5,3 miljardus eiro, bet mediji iepriekš ziņojuši par 30 miljardiem eiro.

Taču Eiropas mediju kopīgi veiktā izmeklēšanā konstatēts, ka no 11 valstīm - Vācijas, Francijas, Spānijas, Itālijas, Nīderlandes, Dānijas, Beļģijas, Austrijas, Somijas, Norvēģijas un Šveices nozagti vismaz 55,2 miljardi eiro.

Latvijas mediji izrāda lielāku interesi izmantot automatizētās reklāmu tirdzniecības sistēmas.

"Protams, mēs par to priecājamies, bet iemesls nav tik pozitīvs. Ārkārtējās situācijas iespaidā medijiem samazinās reklāmas ieņēmumi – gan no tiešajām, gan ar automatizēto reklāmu tirdzniecības sistēmu starpniecību iegūtajām reklāmām. Reklāmdevēji ir apturējuši un atceļ arī nākotnē plānotās kampaņas. Lai mazinātu zaudējumus, iztrūkumu tiešajās reklāmās mediji kompensē, izmantojot automatizētās pārdošanas sistēmas. Visi šobrīd cenšas samazināt izmaksas un cilvēkresursi ir viena no dārgākajām pozīcijām – reklāmu pārdevējam jāspēj ne vien pārdot reklāmas, bet arī atpelnīt savu algu. Tas, ka mediji daļēji vai pilnībā pāriet uz automatizētajām reklāmas tirdzniecības sistēmām, nenozīmē, ka cilvēki paliek bez darba. Viņi strādā ar šīm automatizētajām sistēmām," teic Toms Panders, reklāmas tehnoloģiju jaunuzņēmuma SIA "Setupad" līdzīpašnieks.

Politiķu vēlme sakārtot nebanku kreditēšanas tirgu, ierobežojot kredītu % likmes, nākotnē var novest pie patēriņa kredītu sadārdzināšanās, kā tas noticis Igaunijā. Pirmos secinājumus jau tuvākajos mēnešos par mārketinga investīciju neesamību no nebanku sektora varēs izdarīt mediji un mediju aģentūras. Nākamie, kas redzēs, kā kreditētāji pielāgos savus produktus grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, būs kredītu salīdzināšanas platformas

Šādas prognozes izsaka kredītu salīdzināšanas platfomas Altero.lv līdzdibinātājs Artūrs Kostins, komentējot grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas stājās spēkā 1. jūlijā un paredz divas būtiskas normas – kredītu procentu likmju ierobežošanu un kredītu reklamēšanas aizliegumu.

«Pirmie par saviem mīnusiem varēs pastāstīt mediji, nākamie secinājumus varēsim izdarīt mēs. Ja bankas sāks pielāgot savus produktus, Altero redzēs, kā kredīta procentu likmes griesti ir nostrādājuši, redzēsim, kas notiks ar zemākajām likmēm, – vai, samazinot augstākās, nepaaugstināsies zemākās. Pēc mēneša varēsim pirmos secinājumus izdarīt par vidējo patēriņa kredīta procentu likmi. Kopumā secinājumus par nebanku nozari varēs izdarīt, noslēdzoties gadam,» pauž A. Kostins.

Gada beigas parasti ir ļoti aktīvs prognozēšanas periods, kad gluži vai katrs mēģina domāt par to, kāda dzīve varētu būt nākamajā apaļajā atskaites posmā. Turklāt šobrīd aiz kalniem vairs nav pat veselas jaunas desmitgades sākums.

Tradicionāli arī "Bloomberg" gada beigās fantazējis par gluži vai tādu kā "pesimista ceļvedi", kas ietver dažādas visnegatīvākās aplēses saistībā ar pasaulē notiekošajiem procesiem. Šāda potenciālo negatīvo notikumu modelēšana ietvērusi, piemēram, jaunus karus, parādu krīzes, burbuļu plīšanu, smagus kiberuzbrukumus utt. Protams, bieži vien šādu pašu negatīvāko aplēšu piepildīšanās iespējamība tiek vērtēta kā visai maza.

Tāpat ļoti grūti izvērtēt kādu armagedonisku scenāriju ietekmi. Šogad gan Bloomberg mainījis ierasto kursu un "pesimista ceļveža" vietā radījis nosacītu "optimista ceļvedi". Medijs skaidro - mūsdienās, atverot kādu laikrakstu, faktiski tāpat jebkura persona varēs uzzināt visa veida negatīvās ziņas un riskus. Tādējādi šogad tas izšķīries iet citu ceļu, un drīzāk meklējis tās lietas, kas, pēc viņu ekspertu domām, nākamgad var pavērsties uz labu. Redzams, ka šoreiz uzmanība koncentrēta sociālās vienlīdzības eksperimentiem un klimatam.Jāteic, ka zināma cilvēku koncentrēšanās uz dažādiem pesimistiskiem notikumiem ir saprotama.

Japānas autobūves uzņēmuma «Nissan Motor» bijušais padomes priekšsēdētājs Karloss Gosns ceturtdienas rītā atkal tika aizturēts Tokijā, ziņoja Japānas raidsabiedrība NHK un citi mediji.

Jaunā aizturēšana notika laikā, kad Tokijas prokuratūra apsver iespēju izvirzīt Gosnam jaunu apsūdzību, kas būtu ceturtā viņa lietā.

Kā ziņots, 65 gadus vecais Gosns martā pēc drošības naudas samaksāšanas viena miljarda jenu (7,8 miljonu eiro) apmērā atstāja Tokijas cietumu, kurā bija atradies kopš 19.novembra.

Prokurori ceturtdienas rītā ieradās Gosna pagaidu mājvietā Tokijas centrā, un pēc tam Gosns kopā ar viņiem iekāpa automobilī un aizbrauca.

Prokurori vēsta, ka Gosns aizturēts saistībā ar «Nissan» līdzekļu pārskaitīšanu 15 miljonu dolāru apmērā laika periodā no 2015.gada beigām līdz 2018.gada vidum. Prokuroriem ir aizdomas, ka piecus miljonus dolāru no šiem līdzekļiem Gosns izmantojis personīgiem tēriņiem.

Amerikas Savienotajās Valstīs 6.novembrī notika Kongresa vidustermiņa vēlēšanas, dēvētas arī par uzticības referendumu prezidentam Donaldam Trampam.

ASV vidustermiņa vēlēšanas tradicionāli notiek divus gadus pēc prezidenta vēlēšanām - prezidenta pilnvaru termiņa vidū.

Ierasti šajās vidustermiņa vēlēšanās vēlētāju aktivitāte bijusi diezgan zema un ārvalstu mediji ziņo, ka vidēji balsojumā piedalās vien nedaudz vairāk kā 40% vēlētāju. Lai aktivitāti vairotu, balsošanas iecirkņi tika ierīkoti ļaudīm izdevīgās un ērtās vietās.

Pamatojoties uz daļējiem vēlēšanu rezultātiem, ārvalstu mediji jau izteikuši prognozes, ka ASV starpvēlēšanās demokrātiem izdevies atgūt kontroli pār Pārstāvju palātu, taču republikāņi saglabājuši kontroli pār Senātu.

Dīvaināko vēlēšanu iecirkņu fotogrāfijas skatiet galerijā!

Šodien stājas spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula, kas ir saistoša visiem uzņēmējiem un organizācijām, kas apstrādā datus par ES pilsoņiem.

Par Regulas pārkāpumiem draud gana nopietns naudas sods. Tajā pašā laikā saskaņā ar Eiropas Savienības pētījumu 23% Latvijas uzņēmumu jeb teju ceturtā daļa norāda, ka par minēto Regulu neko nav pat dzirdējuši. Tas nozīmē, ka nav arī tās ieviešanai sagatavojušies. Pētījumā norādīts: lai ieviestu visas Regulas prasības, maziem un vidējiem uzņēmumiem nepieciešamas investīcijas 8000 eiro apmērā. Tieslietu ministrija jau ir paziņojusi, ka sākotnēji par neapzinātiem Regulas pārkāpumiem, kas nav veikti ļaunprātīgi, nesodīs, vien konsultēs. Taču reiz pienāks arī sodīšanas brīdis. Un tad ceturtā daļa uzņēmumu būs sašutuši, kliegs par pēkšņām investīcijām, kurām nav naudas utt.

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas. Ja izmaiņu nebūtu un medijs mēģinātu turpināt eksistenci ar savu laiku nokalpojušu biznesa modeli, tad būtu pamats bažām.»

To intervijā Dienas Biznesa (DB) žurnālistam Jānim Goldbergam saka Dienas Biznesa izdevējs, līdzīpašnieks un valdes loceklis Jānis Maršāns.

Kādi ir iemesli, kāpēc Dienas Biznesam šobrīd ir jāmainās?

Mēs gribam mūsu lasītājiem sniegt to, kas lasītājiem ir vajadzīgs: ātras, precīzas ziņas tiešsaistē, analītika, viedokļi un padziļinātās izpētes – iknedēļas drukātajā izdevumā otrdienās.

Iemesli pārmaiņām ir dažādi, bet pats galvenais – biznesa dienas avīzes formāts ir savu laiku nokalpojis. Lēmumu par pārmaiņām pieņēmām tagad, jo šobrīd vienkārši daudzi no faktoriem ir iestājušies vienlaicīgi. Nav nekāds noslēpums, ka visā pasaulē, ne tikai Latvijā, krītas drukāto preses izdevumu lasītāju skaits, tiem migrējot uz dažādām digitālām platformām. Attiecīgi, ja avīzes, kas sāka iznākt pirms četrsimt gadiem, nenogalināja radio un televīzija, tad interneta un sociālo tīklu laikmets ir izrādījies daudz lielāks izaicinājums. Vissmagākās sekas gan interneta, gan jauno tehnoloģiju, gan ar tiem augušās paaudzes ietekmes rezultātā ir tieši nišas medijiem, tādiem, kā, piemēram, Dienas Bizness. Tam ir objektīvi iemesli – ziņas sabiedrība patērē «dzīvajā» un ziņām vairs nav vietas nākamajā dienā, jo tur jau gaida nākamās dienas ziņas. Drukātie mediji, sekojot šīm tendencēm, ir spiesti samazināt savu tirāžu, kam seko arī reklāmas apjoma kritums. Attiecīgi drukātie mediji ir spiesti pieiet šai situācijai radoši un meklēt dažādas jaunas izdzīvošanas formas, lai ieienteresētu gan lasītājus, gan sadarbības partnerus.

Japānas autobūves uzņēmuma «Subaru» divās rūpnīcās vairāku desmitu gadu garumā saražoto automašīnu pārbaudes veikuši nesertificēti darbinieki, piektdien vēsta Japānas mediji.

Iekšējā izmeklēšanā konstatēts, ka šāda prakse ilgusi aptuveni 30 gadus, uzņēmumam īstenojot līdzīgus pārkāpumus kā Japānas autoražotājam «Nissan Motor Co.», ko jau aptvēris automobiļu pārbaužu skandāls, ziņo mediji.

«Subaru» pārstāvji norādījuši, ka atsevišķas automašīnu pārbaudes divās rūpnīcās uz ziemeļrietumiem no Tokijas veikuši darbinieki, kuri joprojām tiek apmācīti un vēl nav saņēmuši attiecīgu sertifikātu, skaidro ziņu aģentūra «Kyodo News».

Tikmēr laikraksts «Nikkei» vēsta, ka šis skandāls varētu būt ietekmējis līdz pat 300 000 automobiļu.

«Subaru» krietni atpaliek no lielākajiem konkurentiem «Toyota», «Nissan» un «Honda», pārdodot aptuveni vienu miljonu automašīnu gadā.

Baidoties vienmēr kādu neizbēgami aizskart, var aizliegt jokus

Pirmais aprīlis, kas bieži tiek atzīmēts kā starptautiskā joku diena, šogad jau ir vēsture. Šajā pasākumā dažkārt mēdz iesaistīties gan uzņēmumi, gan arī, piemēram, mediji, kas cita starpā publicē pa kādam uzjautrinošam jaunumam. Mūsdienās informācijas aprite ir ļoti strauja, un vienmēr atradīsies kāds, kurš kādu joku nesaprot vai kuru tas kāda iemesla dēļ aizskar. Pēdējā laikā vismaz uz pasaules korporatīvās skatuves tendences liecina, ka labāk šajā ziņā neriskēt un vieglāk ir pat aizliegt jokot, lai šādi gadījumi nerastos un pēc tam nebūtu jānovērš, piemēram, kāda sociālo mediju vētra par kādu pūļa gudrībai vai kādai grupai netīkamu joku. Piemēram, tehnoloģiju milzis Microsoft nupat ziņoja, ka aizliedz saviem darbiniekiem publiskus 1. aprīļa jokus. Kompānijas vadība teikusi, ka dati neliecinot, ka šim jokošanas pasākumam būtu kāda pozitīva ietekme, tas pat drīzāk var novest pie nevēlamiem ziņu cikliem. Microsoft klāstīja, ka tam no šādas vienas dienas mēģināšanas jokot esot vairāk, ko zaudēt, ja salīdzina ar guvumiem.

Itālijas modes nams Versace ir tuvu darījumam, kurā to paredzēts pārdot ASV modes zīmolam Michael Kors, pirmdien vēsta mediji.

Mediji norāda, ka Michael Kors, kura galvenais pārvaldes birojs atrodas Lielbritānijā, par šī darījuma noslēgšanu varētu paziņot jau šonedēļ.

Informācija par šī darījuma iespējamo apjomu ir atšķirīga un tā variē no diviem līdz 2,4 miljardiem ASV dolāru (1,6-2,03 miljardiem eiro).

Versace viceprezidente Donatella Versače otrdien Milānā ieplānojusi darbinieku sanāksmi, ziņo laikraksts Corriere della Sera.

Versace 2014.gadā 20% uzņēmuma akciju pārdeva ASV investīciju kompānijai Blackstone, bet atlikusī daļa pieder Versače ģimenei.

Savukārt Michael Kors pērn par 1,4 miljardiem dolāru iegādājās britu luksusa apavu zīmolu Jimmy Choo.

Jāņa Bordāna, Jutas Strīķes un Jura Juraša valdības izveidošana ir lielā iespēja. Premjera amats un visas spēka ministrijas tiks koncentrētas vienas partijas rokās. Paradoksāli, bet, neskatoties uz sadrumstaloto Saeimu, tā tiešām ir iespēja, ka tiek izveidots jauns un stabils varas centrs uz nākamajiem desmit gadiem.

Pilnīgi iespējams, ka, zaudētāju partiju deputātiem pārejot uz JKP, jau šajā Saeimā izveidosies «superpartija» ar vairāk nekā 50 deputātiem. Latvijas valsts vara nonāks vienota, specdienestu atbalstīta un ar gribu apveltīta politiskā spēka rokās.

Atšķirībā no Saeimas, specdienestos jefiņu nav. Tur ir «veči» ar pieredzi, kas arī ar bandītiem «risina lietas». Varbūt tiešām labi, ka uz Latvijas simtgadi varu beidzot pārņem «vilkači uzplečos», lai tiktu izbeigta tā valsti iznīcinošā «šļura», no kuras tauta ir ļoti nogurusi pēdējās desmitgadēs. Tiesas mokās ar blēžiem, prokuratūra gadiem velk lietas, un policija neko nevar atklāt. Valsti nesodīti izzog, miljardus brīvi izsaimnieko. Tas beigsies, kungi!

Izraēlas koronavīrusa kabinets ceturtdien vienojās no nākamās nedēļas ieviest 14 dienu karantīnu visā valstī, jo pēdējās dienās ir ievērojami pieaudzis jaunu Covid-19 gadījumu skaits, ziņoja mediji.

Izraēlā trīs dienas pēc kārtas jaunu Covid-19 gadījumu skaits vienā dienā ir bijis lielākais kopš pandēmijas sākuma. Ceturtdien tika reģistrēti 4013 jauni inficēšanās gadījumi.

Karantīna laika ziņā aptuveni sakritīs ar ebreju Jaungada svētkiem "Roš Hašana", kas šogad tiks svinēti no 18.oktobra vakara līdz 20.oktobra vakaram un kuriem sekos divu nedēļu brīvdienas skolās un bērnudārzos.

Valdībai svētdien ir jāakceptē koronavīrusa kabineta lēmums par karantīnu un jānolemj, tieši kad šie pasākumi stāsies spēkā.

Izraēlas veselības ministrs Julijs Edelšteins ceturtdien pavēstīja ziņu vietnei "Ynet", ka viņš atbalsta pilnu karantīnu šo brīvdienu laikā.

"EHR mediju grupa" pievienojusies Latvijas Reklāmas asociācijai (LRA), izvirzot mērķi kopā ar citiem nozares kolēģiem panākt virkni izmaiņu Latvijas normatīvajos aktos, "sakārtojot gan reklāmas tirgu, gan nodrošinot neatkarīgas Latvijas mediju telpas pastāvēšanu ilgtermiņā".

LRA ir sabiedriska organizācija, kurā ir apvienojušies reklāmdevēji, mediji, kā arī mediju un reklāmas aģentūras. Asociācijas mērķis ir veicināt reklāmas nozares attīstību un aizstāvēt savu biedru intereses, uzlabojot reklāmas kvalitāti, veidojot pozitīvu reklāmas tēlu sabiedrībā un cīnoties pret nesamērīgu likumu normu izstrādi. Latvijas Reklāmas asociācija ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, kā arī Eiropas Komunikācijas Aģentūru asociācijas (EACA) biedrs.

“Medijiem šobrīd ir daudz aktuālu un normatīvos aktos balstītu jautājumu, kas var izšķirt nozares konkurētspēju un turpmāko nākotni. Ņemot vērā faktu, ka veiksmīgu pārmaiņu un transformāciju uzņēmuma iekšienē rezultātā, EHR mediju grupa ir pietuvojusies flagmaņa statusam radio tirgus segmentā un veiksmīgi attīsta arī digitālo vidi un piedāvājumu, izjūtot atbildību arī par nozares nākotni kopumā. Uzskatu par pagodinošu atkal būt kopā ar nozares speciālistiem un virzīt Latvijas mediju nākotni, šoreiz vairāk rūpējoties par radio nozares FM un digitālo nākotni. Mediji ir saplūduši – TV ir digitāls, portāli pilda TV funkciju, arī radio strauji mainās – šodien karalis ir viedtālrunis un vertikālais video,” iestāšanās sarunu noslēgumu LRA komentē Guntars Traubergs, EHR mediju grupas valdes loceklis, kurš jau iepriekš ir bijis ilglaicīgs LRA valdes loceklis, pārstāvot TV nozari ar tolaik vadošo televīziju LNT.

Austrālijas iedzīvotāji iedzīti tādās bailēs no jaunā koronavīrusa "Covid-19", ka masveidā izpērk tualetes papīru. Mediji ziņo pat par nažu cīņām, lai iegūtu šo dārgumu.

Tā jau nodēvēta par, iespējams, dumjāko krīzi Austrālijas vēsturē.

Tas notiek, neraugoties uz varas iestāžu centieniem uzsvērt, ka valstī nav vērojams tualetes papīra trūkums, ņemot vērā, ka lielākā daļa no tā tiek ražota uz vietas, vēsta BBC.

Tomēr Sidnejā, valsts lielākajā pilsētā, lielveikalu plaukti tiek iztīrīti dažu minūšu laikā, liekot pat ieviest pirkšanas limitus.

Turklāt trešdien strīdā bijusi spiesta iesaistīties pat policija, jo cīņā par tualetes papīru pielietots nazis.

Vēl viens īpatnējs gadījums - valstī radiostacijās šobrīd iespējams laimēt tualetes papīru un šādiem konkursiem atsaucības netrūkst.

Situācija pēdējās stundās tik ļoti saasinājusies, ka tiek ziņots arī par tualetes papīra zagļiem.