Jaunākais izdevums

Starptautisko investoru interese par Baltijas nekustamo īpašumu tirgu ir mērena, taču stabila, norāda Džūlija Hana Dorfmane (Julia Hana Dorfman), Neighborhood+ dibinātāja.

Šobrīd Baltijas reģions tiek uztverts kā salīdzinoši neliels, bet vienlaikus caurspīdīgs un drošs, kas mūsdienu Eiropas kontekstā ir būtiska priekšrocība. Tāpat Baltija arvien biežāk tiek uztverta kā Ziemeļvalstu reģiona paplašinājums, kas piedāvā pievilcīgas ienesīguma iespējas, salīdzinoši zemas ienākšanas izmaksas un augošus kvalitātes standartus. Latvijas specifiskais izaicinājums ir projektu mērogs un prognozējamība, jo starptautiskais kapitāls meklē apjomu, stabilitāti un skaidru vietējo regulējumu. Ja šie nosacījumi uzlabosies, Rīga un Latvija varētu piesaistīt ievērojami lielāku pārrobežu investīciju apjomu, pārliecināta ir Dž.H.Dorfmane.

Par Džūliju Hanu Dorfmani

Džūlija Hana Dorfmane ir nekustamā īpašuma eksperte, arhitekte, urbaniste un stratēģe ar plašu starptautisku pieredzi projektu izstrādē, attīstībā un pilsētvides transformācijā. Viņa guvusi plašu starptautisku pieredzi, dažādās valstīs un reģionos, strādājot pie liela mēroga attīstības projektu, meistarplānu un dizaina koncepciju izstrādes, apvienojot estētisko redzējumu ar stratēģisku un ekonomisku domāšanu. Džūlijas multidisciplinārā pieredze ļāvusi viņai vienā stāstījumā savienot arhitektūru, nekustamā īpašuma attīstību un pilsētplānošanu, kopā veidojot ilgtspējīgu, uz cilvēku orientētu un noturīgu pilsētvidi. Džūlija izceļas ar spēju apvienot radošo domāšanu un ilgtermiņa attīstības redzējumu, vienlaikus pastāvot par atbildīgu un zinošu pieeju pilsētu veidošanai un to nākotnei.

Kāds ir Neighborhood+ tapšanas stāsts?

Neighborhood+ ideja izauga no pārliecības, ka veids, kā mēs veidojam savas pilsētas, tieši ietekmē arī to, kā mēs tajās dzīvojam. Mūsu pamatideja ir apvienot visus, kas iesaistīti pilsētvides veidošanas procesā - attīstītājus, plānotājus, investorus un nozares profesionāļus, radot vienotu stāstījumu par to, kā attīstās Baltijas reģions. Šobrīd mēs koncentrējamies uz komunikācijas kvalitātes un savstarpējās izpratnes uzlabošanu nekustamā īpašuma un pilsētattīstības jomā, padarot šīs tēmas stratēģiskākas, caurspīdīgākas un pieejamākas gan profesionāļiem, gan plašākai sabiedrībai. Mēs ticam, ka katrs projekts, neatkarīgi no tā mēroga, nes atbildību par pilsētas nākotnes veidošanu. Mūsu mērķis ir iedvesmot pārdomātāku un informētāku attīstības pieeju - tādu, kas apvieno profesionālu izcilību ar ilgtermiņa vīziju par dzīvotspējīgām un ilgtspējīgām pilsētām.

Kāda ir galvenā Neighborhood+ pievienotā vērtība?

Mēs palīdzam projektiem un profesionāļiem komunicēt ne tikai to, ko viņi būvē, bet arī skaidrot, kāpēc tas ir nozīmīgi pilsētai, cilvēkiem un ilgtermiņa attīstībai. Uzņēmējdarbības vidē Neighborhood+ nodrošina profesionālu atpazīstamību, pozicionējumu un uzticamību, palīdzot attīstītājiem un nozares speciālistiem prezentēt savu darbu veidā, kas atbilst mūsdienu vērtībām un tirgus ekspektācijām. Pilsētvides un sabiedrības kontekstā mēs sniedzam ieguldījumu, veicinot izpratni par to, kā pilsētas mainās, ar kādiem izaicinājumiem tās saskaras un kādi inovatīvi risinājumi ir pieejami Baltijas reģionā. Mūsu mērķis ir veicināt informētāku un atbildīgāku pieeju pilsētu attīstībai, un mūsu galvenā pievienotā vērtība slēpjas spējā apvienot medijus, profesionālo ekspertīzi un radošo stāstniecību. Tas sniedz ieguvumus gan biznesam, gan sabiedrībai kopumā.

Kādus konkrētus pilsētvides izaicinājumus, jūsuprāt, risina Neighborhood+?

Neighborhood+ galvenais mērķis ir samazināt plaisu starp attīstību un komunikāciju. Tirgū tiek īstenoti daudzi kvalitatīvi projekti, taču nereti to stāsts, konteksts un pievienotā vērtība paliek ēnā. Mēs palīdzam šo plaisu aizpildīt, uzsverot, kāpēc konkrētais projekts ir nozīmīgs, kā arī skaidrojot, kā tas veicina pilsētas attīstību un ietekmē cilvēku ikdienas pieredzi. Rīgā un Latvijā viens no aktuālākajiem izaicinājumiem ir neizmantotais pilsētvides potenciāls - mums joprojām trūkst skaidras stratēģijas un ilgtermiņa vīzijas. Tāpat ir nepieciešama arī ciešāka sadarbība starp publisko un privāto sektoru, kā arī caurspīdīgāki plānošanas procesi. Reģionālā līmenī mēs savukārt koncentrējamies uz tirgus sadrumstalotības mazināšanu un ideju, kā arī pieredzes apmaiņas veicināšanu starp Baltijas valstīm, kuras saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem. Ar šādu pieeju Neighborhood+ veicina atbildīgāku skatījumu uz pilsētu attīstību, kas ir vērsta uz cilvēkiem.

Kā, jūsuprāt, nākotnē mainīsies iedzīvotāju prasības attiecībā uz dzīves un darba telpām?

Mūsdienās iedzīvotāji kļūst arvien apzinātāki un selektīvāki attiecībā uz to, kur un kā viņi dzīvo. Uzmanības centrā arvien vairāk nonāk nevis telpas lielums vai prestižs, bet gan komforts, funkcionalitāte un identitāte - cilvēki vēlas telpas, kas atspoguļo viņu vērtības un dzīvesveidu. Tādās pilsētās kā Rīga pieaug pieprasījums pēc pastaigām piemērotiem, labi savienotiem rajoniem ar ērtu piekļuvi zaļajām zonām, pakalpojumiem un sabiedriskajam transportam. Arvien svarīgāki kļūst arī elastīgi plānojumi, energoefektivitāte un dizaina kvalitāte, īpaši jaunākajām paaudzēm un profesionāļiem, kas atgriežas no ārvalstīm. Tāpat vērojama pieaugoša interese par kopienas telpām, kas sniedz ne tikai privātumu, bet arī iespējas mijiedarboties un justies piederīgiem. Šīs tendences jau šobrīd ietekmē gan attīstītāju, gan pašvaldību pieeju un turpinās spēlēt lielu lomu arī nākamās paaudzes dzīvojamo projektu plānošanā.

Kā jūs kopumā vērtējat pieprasījumu pēc jaunās paaudzes projektiem, kas apvieno dzīvojamo, biroju un publisko telpu funkcijas?

Pirmkārt, es to nesauktu par jaunu formātu, jo jau kopš 20. gadsimta otrās puses tirgū nonāk salīdzinoši liels daudzfunkcionālo projektu skaits. Šobrīd šī pieeja kļuvusi par vispareizāko un ilgtspējīgāko pilsētvides attīstības modeli, un šajā gadījumā runa nav tikai par pieprasījumu, bet arī par līdzsvarotu un noturīgu projektu veidošanu. Šādi attīstības risinājumi nodrošina dažādu funkciju un ienākumu avotu struktūru, kas palīdz attīstītājiem efektīvāk pārvaldīt riskus. Vienlaikus tie rada dabiskāku un dinamiskāku vidi lietotājiem - vietu, kur dzīves, darba un sabiedriskās aktivitātes norisinās vienotā ekosistēmā. Es vienmēr esmu bijusi šīs pieejas piekritēja un pašlaik esmu iesaistīta vairākos šāda tipa projektos Rīgā. Galvenais izaicinājums gan ir fakts, ka daudzfunkcionāliem projektiem nepieciešama stratēģiska un ilgtermiņa plānošana, kas Rīgas attīstības ainavā joprojām ir retums. Jāsaprot, ka šī pieeja jāīsteno ne tikai attīstītājiem, bet arī pašvaldībām, īpaši infrastruktūras un teritorijas plānojuma līmenī, tādēļ, lai gan šī koncepcija nav jauna, tā kļūst par jauno normu un būtisku soli pretī ilgtspējīgām, cilvēkcentrētām pilsētām.

Kāda, jūsuprāt, ir mediju loma sabiedrības priekšstata veidošanā par pilsētattīstības projektiem?

Medijiem ir izšķiroša nozīme, jo tie lielā mērā nosaka, kā sabiedrība uztver attīstības procesus. Bieži vien mediji ir pirmais un reizēm arī vienīgais informācijas avots, pateicoties kuram iedzīvotāji uzzina par notiekošo pilsētā. Diemžēl nekustamā īpašuma un pilsētvides jautājumi tiek atspoguļoti pārāk vienkāršoti, koncentrējoties uz cipariem, cenām vai konfliktiem. Tas rada sagrozītu nozares tēlu un attālina sabiedrību no izpratnes par to, kā pilsētas patiesībā attīstās. Manuprāt, medijiem būtu jādarbojas kā starpniekam starp profesionāļiem un sabiedrību - ne tikai skaidrojot, kas tiek būvēts, bet arī uzsverot, kāpēc tas tiek darīts un kā tas ietekmēs pilsētu un tās iedzīvotājus. Profesionāla un līdzsvarota komunikācija spēj vairot uzticēšanos, piesaistīt talantus un investīcijas, kā arī radīt piederības un lepnuma sajūtu iedzīvotājos. Tieši to mēs vēlamies panākt ar Neighborhood+! Mēs gribam veidot saturu, kas ceļ diskusiju kvalitāti par pilsētattīstību, akcentējot zināšanas, atbildību un kopīgu redzējumu, nevis tikai mārketingu vai kritiku.

Cik lielu lomu nekustamā īpašuma projektu attīstībā spēlē vietējās kopienas atbalsts - vai ir svarīgi, ka vietējie iedzīvotāji saprot un atbalsta jaunās iniciatīvas?

Jā, kopienas atbalsts šodien ir būtisks faktors jebkura veiksmīga pilsētattīstības projekta īstenošanā. Pat vislabāk finansētie vai tehniski izcilākie projekti var saskarties ar pretestību vai nespēt organiski iekļauties pilsētas vidē, ja tiek ignorēts vietējais konteksts un iedzīvotāju gaidas. Vienlaikus kopienas iesaiste nav jāuztver kā formalitāte vai šķērslis. Pareizi vadīts dialogs kļūst par vērtīgu zināšanu avotu, kas palīdz attīstītājiem un pašvaldībām labāk saprast, kā cilvēki reāli dzīvo, pārvietojas un izmanto pilsētvidi. Tas ļauj radīt ilgtspējīgākus un visām pusēm pieņemamākus risinājumus. Lai šāda sadarbība būtu iespējama, ir svarīgi, lai abas puses runātu vienā valodā - iedzīvotājiem jābūt pieejamai skaidrai un caurspīdīgai informācijai, bet profesionāļiem un pilsētas līderiem jābūt gataviem uzklausīt un pielāgoties. Tieši šajā laukā savu pienesumu sniedz Neighborhood+, veidojot saprašanās tiltu starp profesionālo vidi un plašāku sabiedrību.

Kā tieši mediji un sociālās platformas palīdz veidot dialogu ar iedzīvotājiem un ietekmēt attieksmi pret jaunajiem apkaimju projektiem?

Mediji un sociālās platformas ir būtiski mainījušas veidu, kā pilsētas komunicē ar saviem iedzīvotājiem. Dialogs vairs nenotiek tikai caur oficiāliem kanāliem - tas norisinās reāllaikā, izmantojot stāstus, vizuālus materiālus un reakcijas, ar ko cilvēki dalās tiešsaistē. Tas vienlaikus rada gan izaicinājumus, gan iespējas. Atbildīgi izmantotas digitālās platformas spēj veidot caurspīdīgu un uzticamu komunikāciju. Tās ļauj projektus prezentēt sabiedrībai pieejamā, vizuālā un saprotamā veidā, parādot, kā attīstība ietekmē ikdienas dzīvi un kāpēc tiek pieņemti konkrēti lēmumi. Tas ir īpaši svarīgi, lai veidotu pozitīvu attieksmi pret jaunām apkaimēm vai atjaunošanas projektiem. Tomēr, ja komunikācija netiek vadīta, dezinformācija var izplatīties ļoti ātri, un sabiedrības viedoklis var kļūt negatīvs vēl pirms projekta uzsākšanas. Tieši tāpēc nozīme ir profesionāli veidotam saturam, kas apvieno stāstniecību, faktus un kontekstu. Neighborhood+ izmanto medijus un sociālās platformas tieši šādā veidā - lai informētu, savienotu un iesaistītu iedzīvotājus pilsētas attīstības izpratnē, radot kopības un līdzdalības sajūtu, nevis opozīciju.

Kādas šobrīd ir nozīmīgākās nekustamo īpašumu attīstības tendences Baltijā?

Ja skatāmies uz Latviju, tad pēdējie gadi pēc Covid lielā mērā bija izdzīvošanas periods noteiktiem tirgus segmentiem. Pašlaik situācija pakāpeniski uzlabojas - to veicina Euribor likmju kritums, vietējo investoru aktivitātes pieaugums un lielāka pārliecība, jo ģeopolitiskā nenoteiktība šobrīd ir vai nu stabilizējusies, vai arī esam iemācījušies ar to sadzīvot. Kopumā jāsaka, ka tendences iezīmējas vairākos virzienos. Piemēram, mazumtirdzniecība šobrīd ienāk atjaunošanās fāzē - daudzi tirdzniecības centri ir novecojuši, un katrs meklē savu jauno koncepciju vai formātu. Dzīvojamais sektors savukārt kļūst radošāks un ilgtspējīgāks, tāpat novērojama arī lielāka interese par kopdzīvošanu (co-living), dalītiem dzīvokļiem un studentu mitekļiem. Attīstās arī dažadi pārbūves projekti, taču jāsaka, ka Latvijā arvien vēl ir ļoti daudz kultūrvēsturisko īpašumu, kas gaida renovāciju. Aktīvs un augošs ir arī loģistikas sektors, un kopumā jāsaka, ka tirgus pamazām pāriet no reaktīva režīma uz stratēģiskāku un daudzveidīgāku attīstības posmu. Šobrīd kvalitāte, ilgtspēja un ilgtermiņa domāšana kļūst par galvenajiem panākumu kritērijiem.

Ja salīdzinām Latviju ar Lietuvu un Igauniju - esam līderi, vai tomēr atpaliekam?

Latvija šobrīd ieņem vidējo pozīciju Baltijas nekustamo īpašumu tirgū. Mēs neesam straujākie izaugsmes līderi, taču mums ir savas priekšrocības, kā arī jomas, kurās nepieciešams panākt kaimiņus. Domāju, ka šajā gadījumā nevajadzētu runāt par atpalikšanu, bet par mācīšanos un skaidru virzienu, kuros varam kļūt par līderiem, izvirzīšanu. Latvijas potenciāls iezīmējas vairākās jomās. Rīga joprojām ir pieejamāka nekā Viļņa vai Tallina, kas nozīmē lielākas investīciju izaugsmes iespējas. Pēdējo gadu laikā aktivizējušies vietējie investori, kuri labi pārzina tirgus nianses un turpina virzīt projektus arī nenoteiktības apstākļos. Tāpat Latvija iegūst no Baltijas tirgu savstarpējās integrācijas, piesaistot Lietuvas un Igaunijas attīstītājus ar pieredzi, standartiem un kompetenci, lai gan dažkārt viņu pieeja šķiet mazāk lokāla un ne vienmēr atbilst pilsētas specifiskajam raksturam. Īpaša priekšrocība ir Latvijas stratēģiskais novietojums ar ostām un transporta koridoriem, kas turpina balstīt loģistikas un industriālās nozares izaugsmi. Vienlaikus pastāv arī izaicinājumi. Lietuva un Igaunija biežāk demonstrē lielāku mērogu un tirgus briedumu, ātrāk ievieš jaunus formātus, regulējumus un piesaista lielākus investīciju apjomus. Citas Baltijas galvaspilsētas spēj prezentēt skaidrāku ilgtermiņa vīziju un pilsētas zīmolu, kas palīdz piesaistīt ārvalstu investorus. Tikmēr Latvijā joprojām aktuāla ir plānošanas procesu sadrumstalotība un birokrātija, kas kavē labu ideju realizāciju. Kopumā jāsaka, ka Latvija atrodas pārejas posmā - mēs vēl neesam reģiona līderi, taču mums ir spēcīgi pamati un skaidras iespējas virzīties uz priekšu, īpaši līdzsvarojot vietējās zināšanas ar Baltijas mēroga pieredzi.

Kāds šobrīd ir starptautisko investoru intereses līmenis par Baltijas nekustamo īpašumu tirgu, un kā to ietekmē makroekonomiskie apstākļi?

Starptautisko investoru interese par Baltijas nekustamo īpašumu tirgu ir mērena, taču stabila. Reģions tiek uztverts kā salīdzinoši neliels, bet vienlaikus caurspīdīgs un drošs, kas mūsdienu Eiropas kontekstā ir būtiska priekšrocība. Pēdējo divu gadu laikā investīciju aktivitāti īslaicīgi bremzēja augstās būvniecības izmaksas, pieaugošās finansējuma likmes un ģeopolitiskā nenoteiktība. Tomēr, Euribor likmēm samazinoties un enerģētikas tirgiem stabilizējoties, jau vērojama piesardzīga investoru atgriešanās, īpaši industriālajā, loģistikas un dzīvojamo īres projektu segmentos. Institucionālie investori tradicionāli dod priekšroku lielākiem un likvīdākiem tirgiem, piemēram, Polijai vai Ziemeļvalstīm. Tomēr Baltija arvien biežāk tiek uztverta kā Ziemeļvalstu reģiona paplašinājums, kas piedāvā pievilcīgas ienesīguma iespējas, salīdzinoši zemas ienākšanas izmaksas un augošus kvalitātes standartus. Latvijas specifiskais izaicinājums ir projektu mērogs un prognozējamība. Starptautiskais kapitāls meklē apjomu, stabilitāti un skaidru vietējo regulējumu. Ja šie nosacījumi uzlabosies, Rīga un Latvija varētu piesaistīt ievērojami lielāku pārrobežu investīciju apjomu.

Kā Neighborhood+ iederas šajā kontekstā - vai varētu teikt, ka tas ir lokāls projekts ar globālu redzējumu?

Tieši tā! Neighborhood+ saknes ir lokālas, bet skatījums ir globāls. Mēs koncentrējamies uz Baltijas reģionu, vienlaikus to uztverot kā daļu no plašākas Eiropas un Ziemeļvalstu pilsētu ekosistēmas, kurās risināmie izaicinājumi ir līdzīgi - attīstība, komunikācija un identitāte.

Mūsu mērķis ir stāstīt vietējos stāstus ar starptautisku nozīmi, parādot, kā Baltijas pilsētas tiek būvētas, atjaunotas un veidotas profesionālā, vizuāli spēcīgā un globāli saprotamā veidā. Vienlaikus Neighborhood+ kalpo kā platforma reģionālai sadarbībai, savienojot profesionāļus, investorus un arhitektus pāri robežām. Tādējādi mēs ne tikai veicinām tirgu atpazīstamību ārpus Baltijas, bet arī palīdzam vietējai nozarei mācīties no globālās pieredzes, saglabājot savu autentisko balsi. Tāpēc jā - tā ir lokāla iniciatīva, kas radīta, lai pozicionētu Baltijas pilsētu un nekustamo īpašumu vidi globālās sarunas kontekstā par to, kā pilsētas attīstās un komunicē ar pasauli.

Transports un loģistika

Paraksta 1,77 miljardus eiro vērtu Baltijas valstu Rail Baltica elektrifikācijas līgumu

Db.lv,15.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļņā (Lietuva) notikusi svinīga Rail Baltica elektrifikācijas apakšsistēmas projektēšanas un būvniecības līguma parakstīšana.

Pasākumā pulcējās Rail Baltica projekta ieviesējorganizāciju vadības komandas, trīs Baltijas valstu ministriju pārstāvji, nozares partneri un kopuzņēmuma Cobelec Rail Baltica pārstāvji no apvienību veidojošā Cobra un Elecnor uzņēmuma.

Līguma, kura vērtība ir 1,77 miljardi eiro (bez PVN), izpilde ir piešķirta kopuzņēmumam Cobelec Rail Baltica, ko veido Spānijas uzņēmums Cobra Instalaciones y Servicios S.A. un Elecnor Servicios y Proyectos S.A.U. Līgums paredz elektrifikācijas apakšsistēmas (ENE) izbūvi visā Rail Baltica trasē. Pirmo posmu, kura budžets ir 949 miljoni eiro (bez PVN), paredzēts ieviest līdz 2030. gadam.

Eiropas Komisijas (EK) Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta Ziemeļjūras-Baltijas transporta koridora koordinatore Katrīna Trautmane (Catherine Trautmann) uzsvēra koordinēta darba nozīmīgumu: „Koordinācija, ko nodrošina kopuzņēmums ar nacionālajām ieviesējorganizācijām, ir šāda mēroga pārrobežu projekta veiksmes atslēga. Šodien parakstītais elektrifikācijas līgums vēlreiz apliecina visu projekta partneru kopīgo apņemšanos izbūvēt vienotu un savstarpēji savietojamu pārrobežu dzelzceļa līniju. Pašreizējā ģeopolitiskajā klimatā ir svarīgāk nekā jebkad agrāk stiprināt savienojumu starp Baltijas valstīm un pārējo Eiropas Savienību. Vēlu visiem projekta dalībniekiem panākumus šajā vērienīgajā kopīgajā uzdevumā!”

Investors

LIAA: Investīciju projektu portfeļa kopējā vērtība pārsniedz 15 miljardus eiro

Db.lv,05.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidentes Evikas Siliņas vadībā tika aizvadīta Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes sēde, kurā tika vērtēts līdzšinējais investīciju piesaistes progress un diskutēts par turpmākajām aktivitātēm, lai nodrošinātu stratēģiski svarīgu projektu sekmīgu īstenošanu.

"Ekonomikas izaugsmi var nodrošināt tikai ar stratēģisku investīciju piesaisti un eksportspējas stiprināšanu. Šodien kopā ar ministriem un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) izvērtējām lielo projektu progresu, aizsardzības industrijas potenciālu un zaļā koridora ieviešanu. Mērķis ir skaidrs - valsts iestādēm sadarbojoties stratēģisko mērķu interesēs, paātrināt lēmumu pieņemšanu, stiprināt konkurētspēju, piesaistīt stratēģiskos investorus un ļaut uzņēmējiem radīt augstas pievienotās vērtības ekonomisko izrāvienu, kas nes tiešu atdevi Latvijas tautsaimniecībā. Tā vairosim valsts labklājību, " uzsvēra premjerministre Evika Siliņa.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš šā gada sākuma “Bigbank” kopējais juridisko personu kredītportfelis Baltijas valstīs pieaudzis gandrīz par ceturto daļu jeb 24 %, sasniedzot 900 miljonus eiro, informē “Bigbank” Latvijas filiālē.

“Bigbank” grupas izsniegto aizdevumu apjoms juridisko personu segmentā šā gada astoņos mēnešos jau pārsniedzis 500 miljonu eiro atzīmi, apsteidzot kopējo 2024. gadā izsniegto aizdevumu apjomu. Arī “Bigbank” Latvijas filiālē no šā gada janvāra līdz augustam izsniegto juridisko personu aizdevumu apjoms bijis lielāks nekā visā 2024. gadā kopā.

Latvijas komercbanku kopējais kredītportfelis uzņēmumiem šogad audzis divreiz straujāk nekā mājsaimniecībām. Latvijas Bankas jaunākie dati liecina, ka līdz šā gada jūlija beigām Latvijas uzņēmumiem – gan valsts, gan privātajā sektorā – kredītos izsniegti kopumā 6,25 miljardi eiro. Līdz jūlijam izsniegto kredītu apjoms juridiskām personām pieaudzis par aptuveni 11,1 %, salīdzinot ar pagājušā gada beigām. Tikmēr mājsaimniecībām līdz jūlijam izsniegti 6,48 miljardi eiro, kas ir par aptuveni 5,6 % vairāk nekā bija 2024. gada decembrī.

Eksperti

Pozitīvi signāli IPO tirgos ap Baltijas reģionu

Guntars Krols, EY Baltijas Stratēģijas un darījumu konsultāciju partneris,11.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālais sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) tirgus 2025. gada pirmajā pusgadā izturēja ģeopolitisku notikumu izraisītas ekonomiskās svārstības, un lielākajos tirgos – ASV, Ķīnā un Eiropā – ir iezīmējušās skaidras šī gada tendences.

Saskaņā ar profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY datiem, sešu mēnešu laikā visā pasaulē notika 539 IPO, kuru ietvaros piesaistīti kopumā 61,4 miljardi ASV dolāru (aptuveni 53 miljardi eiro). Salīdzinājumā ar to pašu periodu 2024. gadā, kopējais piesaistītā kapitāla apjoms pieaudzis par 17%.

Iedvesmojoši piemēri no Zviedrijas un Polijas

Šogad vislielāko investoru interesi Eiropā izpelnījušies tehnoloģiju, veselības aprūpes un mobilitātes pakalpojumu nozares uzņēmumi. Par līderi Eiropas IPO tirgū kļuva veselības aprūpes un dzīvības zinātņu uzņēmums Asker Healthcare Group AB, kas martā veiksmīgi debitēja NASDAQ OMX Stokholmas biržā, piesaistot investīcijās vairāk nekā 1 miljardu ASV dolāru. Starp pieciem lielākajiem IPO Eiropā šajā pusgadā ierindojās vēl divi Zviedrijas uzņēmumi – aktīvu un investīciju pārvaldības uzņēmums Roko AB un spēļu industrijas uzņēmums Hacksaw AB. Tieši Hacksaw AB jūnijā īstenoja lielāko IPO Eiropā 2025. gada otrajā ceturksnī, piesaistot gandrīz 352 miljonus ASV dolāru.Eiropas piecu lielāko IPO vidū bija arī Spānijas ceļojumu tehnoloģiju uzņēmums HBX Group, kas piesaistīja vairāk nekā 774 miljonus ASV dolāru, un Polijas veselības testēšanas pakalpojumu uzņēmums Diagnostyka SA, kas nodrošināja 418 miljonus ASV dolāru. Šie notikumi Polijas un Ziemeļeiropas biržās skaidri norāda uz augstu IPO aktivitāti Baltijas reģiona kaimiņvalstīs.

Būvniecība un īpašums

Parakstīts 295,5 miljonu eiro ES finansējuma līgums Rail Baltica attīstībai Baltijā

Db.lv,23.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļņā notikusi augsta līmeņa sanāksme starp Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru un Rail Baltica ieviesējorganizāciju pārstāvjiem, kuras laikā tika izvērtēts projekta progress un apspriestas turpmākās būvniecības prioritātes. Vizītes laikā projekta centrālais koordinators RB Rail AS parakstīja kārtējo Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) granta līgumu par Eiropas Savienības līdzfinansējumu 295,5 miljonu eiro apmērā.

Igaunijā piešķirtais finansējums tiks novirzīts pamattrases būvniecības turpināšanai posmā no Tallinas līdz Igaunijas–Latvijas robežai, tostarp 10,2 kilometru garas divsliežu uzbēruma izbūvei Raplas–Pērnavas posmā.Latvijā ar šo finansējumu tiks nodrošināta dzelzceļa uzbēruma izbūve četros pamattrases dienvidu posmos, kopējā garumā 13,3 km, kā arī finansējums tiks novirzīts arī Rail Baltica elektrifikācijas tehniskā projekta izstrādei posmā Upeslejas – Latvijas/Lietuvas robeža (1. kārta) un projekta ieviešanas atbalsta pasākumiem. Tas segs FIDIC inženiera pakalpojumus, lai nodrošinātu elektrifikācijas tehnisko projektu izstrādes uzraudzību un atbilstību globālā projekta prasībām, kā arī būvprojekta ekspertīzes izmaksas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar privāto investīciju piesaistes mērķa sasniegšanu uzņēmumu finansēšanu uzsācis iespējkapitāla fonda pārvaldnieks “FlyCap”. Pēc pirmā parakstīšanas posma noslēgšanās fonda kopējais apjoms ir 42 miljoni eiro, kas turpmāko piecu gadu laikā tiks ieguldīts perspektīvos un augošos Baltijas uzņēmumos.

Fonda finansējumu veido 24,8 miljonu eiro publiskais finansējums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ALTUM, kā arī 17 miljoni eiro piesaistīti no privātajiem investoriem, tai skaitā diviem Latvijas pensiju pārvaldniekiem – bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management un Luminor, kas ir būtisks signāls par investoru uzticību fonda stratēģijai un Latvijas uzņēmējdarbības potenciālam. “FlyCap” fonds plāno piesaistīt vēl 8 miljonus eiro, lai fonds sasniegtu savu galīgo kapitāla mērķi – 50 miljonus eiro.

Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs: “Investīcijas tiks veiktas perspektīvos, dzīvotspējīgos, uz eksportu vērstos izaugsmes stadijas uzņēmumos, veicinot jaunu darba vietu veidošanos, nodokļu ieņēmumus un kopumā Latvijas tautsaimniecības attīstību. Īpaši nozīmīga ir Latvijas pensiju pārvaldnieku iesaiste fondā – tā ne tikai paplašina vietējā kapitāla tirgus iespējas, bet arī ļauj pensiju uzkrājumiem tieši piedalīties Latvijas uzņēmumu izaugsmē, radot pozitīvu atdevi gan ekonomikai, gan nākotnes pensiju saņēmējiem. Novēlam komandai stratēģiski gudru un dinamisku investīciju periodu!”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datortehnikas tirgus ir ļoti mainīgs un atkarīgs ne tikai no ekonomiskajiem apstākļiem, sacīja informācijas tehnoloģiju (IT) vairumtirgotāja "Also Latvia" valdes priekšsēdētājs Juris Ducens.

Viņš norādīja, ka datortehnikas vairumtirdzniecībā pēdējo gadu laikā ir palielinājies pārrobežu tirdzniecības īpatsvars, jo īpaši privātpersonu pirkumiem. Latvijas e-komercijas un tehnikas pārdošanas mazumtirgotāji konkurē ne tikai Latvijas un Baltijas tirgū, bet arī ar Polijas, Vācijas un citu lielo valstu tirgotājiem.

Lai veiksmīgi konkurētu, Latvijas mazumtirgotājiem esot jāmeklē savas biznesa nišas, jāpapildina piedāvājumi ar papildu pakalpojumiem, servisa piedāvājamiem, finansējumu un konsultācijām.

Datortehnikas tirgū lielu biznesa daļu joprojām aizņem lielie valsts projekti - skolu datorizācija un citi, atzina Ducens.

"Also Latvia" iedala darbību trīs grupās - datortehnikas vairumtirdzniecība, IT risinājumi un pakalpojumi. Katra no tām attīstās savā ritmā un tās saskaras ar dažādiem izaicinājumiem, sacīja Ducens.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas un Frankfurtes biržu gaida 250 miljonu eiro vērta obligāciju emisija. Eleving Group vadītājs Modests Sudņus (Modestas Sudnius) intervijā atklāj, ka apstākļi naudas piesaistei ir īpaši labvēlīgi un uzņēmums plāno sasniegt savu mērķi.

Pēdējo gadu laikā esam runājuši vairākas reizes un parasti sākam ar Eleving Group finanšu rezultātiem, iecerēm, obligācijām, akcijām, peļņas iespējām. Šoreiz es vēlētos sākt no nedaudz emocionāla jautājuma par globālo situāciju, kas ir nestabila un mainīga. Kā jūs, kā augoša uzņēmuma vadītājs, to uztverat? Uzmanīgi, bet bez panikas? Ir jāsatraucas un jāslēdz bizness kādā valstī? Kāda ir jūsu notikumu uztvere?

Eleving Group ir starptautisks uzņēmums, un tas dod zināmu drošības apziņu. Proti, nav tā, ka visos mūsu tirgos pēkšņi viss var noiet greizi. Mūs tiešā veidā neietekmē tarifu kari vai robežu slēgšana, jo Eleving Group pārdod naudu. Protams, mēs darbojamies 16 dažādos tirgos, un mums ir jāseko tendencēm šajās valstīs. Atslābt nedrīkst, bet arī panikā nav jākrīt. Otrkārt, mēs lielākoties finansējam strādājošos ar vidējiem ienākumiem, kuri mūsu finansējumu izmanto transportlīdzekļu iegādei, kas viņiem palīdz gūt ienākumus. Tādēļ mums valsts ekonomikas stiprums ir svarīgāks par makroekonomiskajiem faktoriem. Un, visbeidzot, mēs vienmēr rūpīgi sekojam līdzi ģeopolitiskajai situācijai, mums ir izstrādāti darbības nepārtrauktības rīcības plāni, taču mēs raugāmies uz nākotni pozitīvi, jo lielākā daļa mūsu tirgu atrodas NATO/Eiropas Savienības valstīs vai tālu prom no aktīviem konfliktiem, piemēram, Āfrikā vai Balkānos.

Tirdzniecība un pakalpojumi

Izraēlas un Latvijas tirdzniecības apjoms augs

Jānis Goldbergs,13.08.2025

Nilija Šaleva (Nili Shalev), Izraēlas Eksporta institūta vadītāja un Latvijas Eksportētāju asociācijas The Red Jackets vadītājs Kaspars Rožkalns.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas un Izraēlas abpusējās tirdzniecības apgrozījums tuvāko gadu laikā varētu trīskāršoties, izskanēja 6. augustā notikušajā Latvijas – Izraēlas biznesa forumā. “Mēs esam šeit, lai veidotu ciešākas saites starp abām valstīm, lai dubultotu vai pat trīskāršotu mūsu tirdzniecības apjomu,” savā uzrunā sacīja Izraēlas prezidents Īzaks Hercogs (Isaac Herzog).

Latvijas – Izraēlas biznesa foruma mērķis principā bija stiprināt abu valstu tirdzniecības saites, kas faktiski to arī nozīmē – palielināt tirdzniecības apgrozījumu starp valstīm. Augstākā amatpersona no Latvijas puses forumā bija ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

“Mēs esam atvērti kopīgiem nākotnes projektiem un aicinām Izraēlas uzņēmējus izmantot Latvijas piedāvātās iespējas - ātru lēmumu pieņemšanu un uzticamu partnerību, kas ir pamats sekmīgai ilgtermiņa sadarbībai,” forumā sacīja ministrs. Foruma formālās daļas ievadā tika parakstīti divi sadarbības memorandi: viens starp Izraēlas Eksporta institūtu un Latvijas Eksportētāju asociāciju The Red Jackets, bet otrs starp Izraēlas Ražotāju asociāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Biznesa foruma mērķis bija stiprināt sadarbību inovāciju, ražošanas, pētniecības un augsto tehnoloģiju jomā.

Finanses

ALPPES Capital atkārtoti ir palielinājis līdzdalību INDEXO, iegūstot kopā jau 12.37% akciju

Db.lv,02.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aigara Kesenfelda ģimenes investīciju uzņēmums ALPPES Capital atkārtoti ir palielinājis savu līdzdalību INDEXO, kopā iegūstot jau 12.37% akciju un kļūstot par tā lielāko akcionāru.

ALPPES Capital uzskata, ka Latvijā ir jāveicina veselīga konkurence finanšu pakalpojumu tirgū, stiprinot un atbalstot vietējā kapitāla uzņēmumus. Investīciju uzņēmums norāda, ka ir izveidoti visi priekšnoteikumi, lai vidējā termiņā INDEXO spētu sekmīgi konkurēt ar ārvalstu banku meitas uzņēmumiem Latvijā un citām ārvalstu kapitāla bankām, atkārtojot Lietuvas un Igaunijas piemērus, kur vietējie uzņēmēji un daudzi tūkstoši vietējie investori īsā laika periodā kopā ir ieguldījuši nepieciešamo kapitālu, liekot stūrakmeni spēcīgas, pelnošas un konkurētspējīgas vietējā kapitāla bankas izveidei un attīstībai. Igaunijā tādas ir LHV, kas ir spēcīga un labi pelnoša vietējā kapitāla digitālā banka, un COOP Bank, kas ir vēl viena vietējā kapitāla banka ar spēcīgu klātbūtni tieši Igaunijas reģionos. Savukārt Lietuvā labs piemērs vietējā kapitāla bankai ir Artea Banka (iepriekš - Šiaulių bankas).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IPAS Indexo 2025. gada 19. augustā ir saņēmis paziņojumu par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu. Aigara Kesenfelda ģimenes investīciju uzņēmums Alppes Capital ir palielinājis savu līdzdalību Indexo līdz 8,71%.

Papildus tam investīciju uzņēmuma Alppes Capital pārstāvji ir informējuši Indexo, ka ir piedalījušies arī pēdējā Indexo akciju emisijas kārtā, kas ilga no 8. līdz 15. augustam. Pilnībā pabeidzot šo akciju emisijas darījumu, paredzams, ka Alppes Capital vēl vairāk palielinās savu dalību Indexo.

Investīciju uzņēmuma Alppes Capital pārstāvji arīdzan norāda, ka pozitīvi vērtē Indexo plānus izteikt piedāvājumu Indexo un DelfinGroup akciju apmaiņai. Alppes Capital pašlaik pieder 18.23% DelfinGroup akciju. Investīciju uzņēmums plāno pieņemt Indexo izteikto piedāvājumu, konvertējot visas tam piederošās DelfinGroup akcijas uz jaunām Indexo akcijām, tādējādi potenciāli vēl vairāk palielinot savu līdzdalību Indexo. Investīciju uzņēmums Alppes Capital ir pārliecināts, ka tieši akciju apmaiņa gan Indexo akcionāriem, gan visiem esošajiem DelfinGroup akcionāriem nodrošinās vislielāko kapitāla pieaugumu ilgtermiņā.

Eksperti

Ģeopolitiskie riski biznesā jūtami, bet attīstības mērķi spēcīgāki

Valērija Lieģe, Oaklins partnere Latvijā un Oaklins globālās izpildkomitejas pārstāve,16.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesu gatavība investēt attīstībā ir galvenais rādītājs, kas liecina par uzņēmēju noskaņojumu un ticību rītdienai.

Uz šībrīža “temperatūru” biznesa vidē norāda uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) darījumu aktivitāte: 2025. gada pirmajā pusgadā Centrālajā un Austrumeiropā tā aizvien saglabājas piesardzīga, lai gan gada otrajā pusē tendence varētu būt augšupejoša.

Gan Baltijā, gan Austrumeiropā darījumu skaits šogad līdz šim bijis mazāks, nekā pērn gada pirmajā pusē, bet darījumu vērtība ir pieaugusi dažu īpaši lielu darījumu dēļ, liecina M&A tirgus pētnieku Mergermarket dati. Ģeopolitiskie riski kavē darījumu aktīvāku norisi, tomēr biznesa attīstības mērķi ir spēcīgāki un uzņēmēji turpina iegulda attīstībā. Arī Baltijas reģionā vairāki darījumi pašlaik ir sagatavošanās posmā, tāpēc 2025. gada otrajā pusē aktivitāte varētu pieaugt.

Finanses

Šoruden pilnā apmērā indeksēs pensijas līdz 1488 eiro, tās palielinot par 6,35% līdz 7,87%

LETA,22.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad 1.oktobrī tiks indeksētas pensijas vai to daļas, kas nepārsniedz 1488 eiro, atkarībā no darba stāža tās palielinot robežās no 6,35% līdz 7,87%, piektdien preses konferencē informēja Labklājības ministrijas (LM) pārstāvji.

Vecuma pensiju indeksācijā tiks piemēroti dažādi indeksi, kas atkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža. Jo lielāks apdrošināšanas stāžs, jo lielāku vecuma pensijas pieaugumu cilvēks var sagaidīt. Cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs ir līdz 29 gadiem, vecuma pensijām šogad piemēros indeksu 1,0635, respektīvi, palielinās par 6,35%. Par stāžu no 30 līdz 39 gadiem piemēros indeksu 1,0686, par stāžu no 40 līdz 44 gadiem indekss būs 1,0737, bet par·45 un vairāk gadu stāžu piemēros indeksu 1,0787.

Piemēram, ja vecuma pensijas piešķirtais apmērs ir 600 eiro, tad pensionārs ar apdrošināšanas stāžu līdz 29 gadiem saņems par 38,10 eiro lielāku pensiju, par stāžu no 30 līdz 39 gadiem - par 41,16 eiro lielāku pensiju, par stāžu no 40 līdz 44 gadiem - par 44,22 eiro lielāku pensiju, bet, ja nostrādāti ir vairāk nekā 45 gadi, tad pie šādas pensijas klāt tiks saņemti 47,22 eiro.

Eksperti

Latvija kļūst par zinātnes un inovāciju līderu satikšanās vietu Eiropā

Ieva Jāgere, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktore,26.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts tēla stratēģijas Mission Latvia vadlīnija ir jaunrade, kas apliecina mūsu spējas risināt sarežģītus jautājumus un radīt augstu pievienoto vērtību. Inovācijas vairs nav tikai modes vārds, tās ir reāls ekonomikas dzinējspēks, kas nosaka, kuras valstis uzņemsies līderību nākotnē.

Latvijai ir potenciāls kļūt par Baltijas un Ziemeļeiropas inovāciju līderi zināšanu ietilpīgajās (deep-tech) uzņēmējdarbības nozarēs.Tieši tāpēc Latvija mērķtiecīgi sevi pozicionē kā zinātnes un inovāciju krustpunktu, kur satiekas uzņēmēji, pētnieki un investori. Organizējot starptautiskus forumus un radot vidi drosmīgām idejām, mēs apliecinām, ka Latvija ne tikai seko līdz, bet arī veido jaunas tendences globālajā inovāciju kartē.

Septembris – zinātnes un tehnoloģiju mēnesis Latvijā

No 3. līdz 5. septembrim Latvija kļūs par Eiropas zinātņietilpīgo tehnoloģiju un zaļās enerģijas līderu satikšanās vietu. Mūs gaida divi vērienīgi forumi:

  • 3. septembrī notiks EIC Scaling Club Ambīciju forums – Eiropas Komisijas izveidota platforma potenciālo “vienradžu” atbalstam. No aptuveni 120 atlasītajiem uzņēmumiem divi – Naco Technologies un Aerones – ir no Latvijas. Forumā Rīgā pulcēsies ap 300 uzņēmēju, investoru un mentoru, lai veidotu sadarbības stratēģijas jaunu tehnoloģiju mērogošanai pasaules tirgos.
  • 4. un 5. septembrī tiks aizvadīts Eiropas ūdeņraža ieleju investīciju forums – pulcēs zaļās enerģijas nozares uzņēmumus un investorus, kas tic ūdeņraža tehnoloģijām. Latvija šajā jomā jau sper soļus, piemēram, NorSAF zaļās aviācijas degvielas ražotne Liepājā, kur plānotas investīcijas vairāku simtu miljonu eiro apmērā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šķiet, ka tikai daži no lielumiem, kuru dēļ finanšu ministrs Arvils Ašeradens solījis nedienas 2027. un 2028. gada budžetā, ir piedzīvojuši publicitāti, bet valsts parāda izaugsmes prognozes ir vienīgās, kas, pateicoties raidījumam Kas notiek Latvijā?, nokļuvušas uzmanības fokusā, tomēr Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums valdībai ir krietni plašāks, un tieši šie skaitļi guls budžeta projekta pamatā.

Ministru kabineta rīkojums par budžeta veidošanas grafiku jau pieņemts un darbībā, skaitļi ir publicēti, un tas ir rāmis, kuru budžeta plānošanas procesā ievēros pat tad, ja krasi mainās IKP prognozes tieši budžeta pieņemšanas gaitā. Tieši tādēļ ir vērts vismaz pievērst uzmanību nākotnes prognozei 19. augusta Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2026., 2027., 2028. un 2029. gadā. Līdzās valsts parāda izaugsmes skaitļiem ne mazāk interesants ir fakts, ka līdzās prognozētajai IKP izaugsmei iepretī šodienas stagnācijai nodokļu ieņēmumu prognoze samazinās no 8,8% pieauguma 2024. gadā līdz 3,3% lielam nodokļu ieņēmumu pieaugumam 2029. gadā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 13. līdz 17. oktobrim ekonomikas ministra Viktora Valaiņa vadībā uz Vašingtonu dosies Latvijas uzņēmēju delegācija aptuveni 50 cilvēku sastāvā, lai piedalītos vienā no lielākajām aizsardzības industrijas izstādēm “AUSA Annual Meeting & Exposition”, kā arī Latvijas-Amerikas Tirdzniecības un Rūpniecības Kameras (LACC) konferencē “Spotlight Latvia”.

Misijas fokuss ir uz aizsardzības, enerģētikas un IKT industrijas uzņēmumiem un tās galvenais mērķis ir kāpināt Latvijas duālā pielietojuma un aizsardzības industrijas eksportu uz Ziemeļameriku kā arī tuvāko trīs gadu laikā piesaistīt investīciju projektus 1 miljarda eiro apmērā.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsver: “Mērķis ir Latvijas aizsardzības industrijas eksporta pieaugumu uz ASV palielināt vismaz par 20% trīs gadu laikā. Šī misija ir solis, lai Latvija piesaistītu vismaz 1 miljardu eiro jaunu investīciju aizsardzības, enerģētikas un augsto tehnoloģiju nozarēs. ASV ir mūsu stratēģiskais partneris gan drošības, gan ekonomikas jomā, un tieši tagad ir īstais brīdis stiprināt šo sadarbību. Latvijas uzņēmumi piedāvā pasaules līmeņa risinājumus dronu tehnoloģijās, kiberdrošībā un zaļajā enerģētikā, un mēs vēlamies, lai šie risinājumi tiktu izmantoti arī ASV tirgū. Mūsu mērķis ir panākt, lai Latvija kļūst par Baltijas inovāciju un tehnoloģiju centru duālā pielietojuma industrijai, kur top gan jaunas ražošanas jaudas, gan pētniecības projekti ar globālu ietekmi.”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vairāk nekā 140 miljonus eiro, Inčukalnā izveidots jaunais koksnes pārstrādes komplekss, kurš ļauj palielināt lielāku lietderīgo iznākumu, vienlaikus paaugstinot darba ražīgumu.

“Jaunais koksnes pārstrādes komplekss un tā iespējas nav salīdzināmas ar to, kas bija iepriekš,” skaidro SIA Rettenmeier Baltic Timber valdes loceklis Rolands Rimicāns. Viņš atgādina, ka jau vairākus gadus Inčukalnā notikusi vērienīga koksnes produkcijas ražotnes modernizācija. “Šīs ieceres pirmie darbi tika uzsākti jau 2019. gadā, kad tika uzsākta jaunas gatavo izstrādājumu šķirošanas un iepakošanas līnijas būvniecība un skujkoka zāģbaļķu šķirošanas līnijas projektēšana, kam vēlāk sekoja jaunas, mūsdienu prasībām atbilstošas zāģēšanas un ēvelēšanas līnijas izveide,” skaidro R. Rimicāns.

Viņš norāda, ka vairāku — septiņu – gadu garumā īstenotie projekti šobrīd ir nodoti ekspluatācijā. “Šī investīciju projekta rezultātā ir izveidots viens no modernākajiem koksnes pārstrādes kompleksiem Baltijā un visā Eiropā, kas uzņēmumam ļauj sasniegt vairākus mērķus — lielāku lietderīgo iznākumu no ikkatra pārstrādājamā kubikmetra koksnes, augstāku produktivitāti — darba ražīgumu un efektivitāti,” uzsver R. Rimicāns. Viņš steidz piemetināt, ka realizētais investīciju projekts paaugstina darbinieku labbūtību, uzlabojot darba apstākļus, tostarp arī darba drošības jomā. Pašlaik būtiskākais uzdevums ir sasniegt vērienīgā investīciju projekta mērķus ražošanas efektivizācijā, ar mazāk resursiem panākot lielāku ekonomisko ieguvumu efektu. “Ir nepieciešams veikt vēl vairākus darbus un pasākumus, lai šo iecerēto investīciju efektu sasniegtu un pilnībā izmantotu jaunās iespējas. Tas ir izaicinājums, bet tas ir pozitīvs izaicinājums,” tā R. Rimicāns. Pēc uzņēmuma mājaslapā pieejamās informācijas koksnes pārstrādes kompleksa jauda ir 1,04 milj. m3 zāģētu ēvelētu produktu un 30 000 t granulu gadā.

Nekustamais īpašums

FOTO: Valmierā atklātas divas zemas īres maksas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas

Db.lv,09.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmieras pilsētā veikta divu zemas īres maksas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecība ar valsts atbalsta programmu. Projektu īstenojusi Valmieras novada pašvaldības 100 % kapitālsabiedrība SIA “Valmieras namsaimnieks”.

Svinīgajā atklāšanas pasākumā uzsvērta pieejama, kvalitatīva un energoefektīva dzīvojamā fonda nepieciešamība reģionos, lai paaugstinātu konkurētspēju – veicinātu uzņēmējdarbības attīstību. Ar valsts atbalsta programmu, ko īsteno AS "Attīstības finanšu institūcija Altum”, samazinātas mājokļu būvniecības izmaksas, lai iedzīvotājiem būtu pieejami mūsdienu prasībām piemēroti īres dzīvokļi par pieņemamu īres maksu.

Jaunā dzīvojamā fonda iespējas novērtējuši 190 interesenti, taču īres līgumu slēgšanas tiesības ieguva 120 mājsaimniecības atbilstoši pieejamajam dzīvokļu skaitam abās mājās (šī brīža apstiprināto pieteikumu statistika liecina, ka jaunajās mājās dzīvos 304 cilvēki, no tiem 116 bērni). Atklāšanas dienā Valmieras novada pašvaldība apliecināja – jaunie dzīvokļi ir aizpildīti un īres līgumu slēgšanas process jau notiek.

Eksperti

Bez valsts sektora iesaistes Latvijas kapitāla tirgus paliks nenozīmīgs starptautiskajā arēnā

Santa Purgaile, Latvijas Bankas prezidenta vietniece,04.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāla tirgus attīstība ir daļa no ekonomikas izaugsmes stāsta, jo tas nodrošina gan privātajam, gan publiskajam sektoram iespējas piesaistīt kapitālu jauniem projektiem, inovācijām un ilgtspējīgiem ieguldījumiem. Tam ir arī pozitīvs efekts uz pašiem uzņēmumiem, kuri iziet kapitāla tirgos, padarot tos caurskatāmākus, efektīvākus, mērķtiecīgākus.

Tomēr Latvijā kapitāla tirgus joprojām ir mazattīstīts, un tas bremzē ekonomisko progresu. Lai pilnvērtīgi izmantotu tirgus potenciālu, nepieciešama kompleksa un koordinēta praktiska rīcība. Regulētajā tirgū šobrīd ir 8 akciju emitenti un 13 obligāciju emitenti, savukārt alternatīvajā tirgū (First North) šobrīd ir 4 akciju emitenti un 19 obligāciju emitenti.

Obligāciju tirgus 2024. un 2025. gadā ir piedzīvojis strauju izaugsmi, tomēr tirgus kapitalizācija pret iekšzemes kopproduktu (IKP) joprojām saglabājas zema – akciju tirgus ir 1 % (Lietuvā – 6.2 %, Igaunijā – 12.8 %), bet obligāciju tirgus 4.6 % no IKP. Lai gan kapitāla tirgus attīstība politikas veidotāju dienaskārtībā ir jau ilgstoši un ir sperti vairāki būtiski soļi, vēl ir daudz darāmā, lai varētu teikt, ka Latvijas kapitāla tirgus sniedz būtisku pienesumu ekonomiskajai izaugsmei. Tirgus lieluma un redzamības palielināšana, publiskā sektora iesaiste un izlēmīga rīcība var kalpot par katalizatoru Latvijas ekonomikas izaugsmei.

Ražošana

Metālapstrādes un mašīnbūves nozare pielāgojas un pamazām atgūstas

Edžus Ozoliņš,21.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas apstrādes rūpniecība tradicionāli balstās uz trīs stratēģiski nozīmīgiem pamatelementiem – pārtikas pārstrādes, kokapstrādes un inženiertehniskajām nozarēm, kurās ietilpst metālapstrāde, mašīnbūve un elektronika. Šoreiz tuvāk paraudzīsimies uz metālapstrādi, kas, neskatoties uz vairākiem sarežģītiem gadiem, sāk demonstrēt mērenu atveseļošanās dinamiku.

Kopš 2023. gada pavasara metālapstrādes un mašīnbūves nozarē vērojama lejupslīdes tendence, ko veicinājušas gan Covid-19 pandēmijas radītās sekas, gan ģeopolitiskā nestabilitāte, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā. Šie faktori ir būtiski ietekmējuši nozares attīstības dinamiku, aizstājot iepriekšējo izaugsmi ar ražošanas apjomu samazinājumu. Papildus tam nozari negatīvi ietekmē vājš pieprasījums un stagnējoša ekonomiskā situācija Eiropas galvenajos eksporta tirgos.

Kā uzsver Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas (MASOC) vadītājs Toms Grīnfelds, pieaugošā konkurence un cenu dempings ir kļuvuši par ikdienas izaicinājumu nozarē. Turklāt papildus ekonomiskajiem faktoriem uzņēmēji sastopas arī ar regulatīvajiem un birokrātiskajiem šķēršļiem Eiropas tirgū, kas kavē inovāciju ieviešanu un elastīgu pielāgošanos tirgus prasībām. Vienlaikus, neskatoties uz šiem izaicinājumiem, metālapstrādes un mašīnbūves sektors Latvijā demonstrē strukturālu noturību un pielāgošanās spējas, kas ļauj prognozēt pozitīvākas attīstības perspektīvas tuvākajā nākotnē.

Finanses

Uzņēmumu kreditēšanas izaugsme Latvijā apsteidz eirozonas vidējo līmeni

Db.lv,15.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu kreditēšana Latvijā aug straujāk nekā lielākajā daļā eirozonas – Latvijas uzņēmumu aktivitāte finansējuma piesaistē bankā Citadele pieaugusi par 40 % salīdzinājumā ar pērno gadu, liecina bankas apkopotie dati.

“Latvijā šī gada pirmajā pusgadā banka Citadele izskatīja uzņēmumu projektus vairāk nekā miljarda eiro apmērā. Pēdējos ceturkšņos ar augšupejošu tendenci stabilizējas no jauna izsniegto kredītu apjoms – aizdevumi uzņēmumiem turpina pieaugt. Šī dinamika atspoguļo pieaugošu uzņēmumu aktivitāti un uzlabotu piekļuvi finansējumam, kas veicina ekonomikas atveseļošanos, turklāt Latvija pēdējā gada laikā ir parādījusi īpaši strauju izaugsmi, samazinot plaisu ar kaimiņvalstīm,” saka Citadele Baltijas biznesa vadības komandas loceklis un Citadele Leasing valdes priekšsēdētājs Ģirts Glāzers.

Klienti pārstāv plašu nozaru spektru, tomēr īpaši augsta aktivitāte vērojama apstrādes rūpniecībā, tirdzniecībā un lauksaimniecībā. Uzņēmumi ar apgrozījumu virs 1 miljona eiro veido aptuveni 80 % no kopējās izskatīto projektu summas, lai gan tie ir tikai 30 % no visiem pieteikumiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hamburgā, Vācijā 25.septembrī tika parakstīts memorands par artilērijas munīcijas ražotnes būvniecību Latvijā.

Memoranda parakstīšanā piedalījās Latvijas Republikas ministru prezidente Evika Siliņa, ekonomikas ministrs Viktors Valainis, SIA “Valsts aizsardzības korporācija” (VAK) valdes locekle Ingrīda Ķirse un investors – Vācijas aizsardzības industrijas vadošais uzņēmums “Rheinmetall AG”.

Ražotnes būvniecībai paredzēts dibināt kopuzņēmumu. Projekta ietvaros plānots piesaistīt vairāk nekā 200 miljonu eiro lielas investīcijas, bet desmit gadu laikā ražotnes eksports varētu pārsniegt 3 miljardus eiro. Ražotnes būvniecības sākšana plānota 2026. gada pavasarī, bet produkcijas ražošanas uzsākšana – gadu vēlāk. Projekta virzība otrdien, 23. septembrī, tika atbalstīta arī valdībā, skatot informatīvo ziņojumu “Par artilērijas ražotnes izveidi Latvijā”.

Finanses

Valsts kapitālsabiedrību budžetā būs jāmaksā dividendes 90% apmērā no peļņas

LETA,01.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kapitālsabiedrībām 2026.gadā un divos turpmākajos gados valsts budžetā būs jāiemaksā dividendes 90% apmērā no peļņas, liecina otrdienas valdības sēdē izskatīšanai sagatavotais Valsts kancelejas informatīvais ziņojums "Par valsts kapitālsabiedrību iespējamiem ienākumu palielinājumiem".

Informatīvais ziņojums ir ar ierobežotas pieejamības statusu, tāpēc tā saturs nav pieejams.

Likumā par valsts budžetu 2025.gadam noteikts, ka valsts kapitālsabiedrībām, publiski privātajām kapitālsabiedrībām un publiskas personas kontrolētām kapitālsabiedrībām, kurās valsts ir dalībnieks jeb akcionārs, minimālā prognozējamā peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs, 2025.gadā ir 70% no pārskata gada peļņas.

Sagatavotajā Ministru kabineta protokollēmuma projektā teikts, ka Finanšu ministrijai (FM) likumprojekta "Par valsts budžetu 2026.gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028.gadam" sagatavošanas gaitā jāņem vērā, ka minētajām kapitālsabiedrībām minimālā prognozējamā peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs, ir 90% no pārskata gada peļņas.

Mežsaimniecība

LIAA: Latvija kļuvusi par vienu no nozīmīgākajiem ilgtermiņa investīciju galamērķiem reģionā

Db.lv,23.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija kļuvusi par vienu no nozīmīgākajiem ilgtermiņa investīciju galamērķiem reģionā – nodibinājums Ingka Investments, kas ir Ingka Group (pasaulē lielākā IKEA mazumtirgotāja) investīciju struktūrvienība, ir vienojies ar Zviedrijas lielāko mežu īpašnieku asociāciju Södra par 135 000 hektāru meža zemes iegādi Latvijā un 18 000 hektāru iegādi Igaunijā, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

“Ingka Investments ir Nīderlandē bāzēts nodibinājums, kurš pārvalda fondus 27 miljardu eiro apmērā un savu investīciju stratēģiju plāno 50 un pat 100 gadu periodam. Šāda līmeņa investora lēmums par ieguldījumiem Latvijā ir augsts novērtējums mūsu valsts investīciju videi un vienlaikus pozitīvs signāls citiem investoriem, kuri izvērtē iespējas ieguldīt mūsu reģionā,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktore Ieva Jāgere.

LIAA sadarbību ar Ingka Investments uzsāka pirms diviem gadiem un šīs sadarbības rezultātā ir izdevies vienoties par pirmo lielo darījumu. Tomēr ņemot vērā, ka Ingka Investments portfelī nozīmīgu daļu ieņem arī zaļās enerģijas projekti, darbs turpinās arī šajā virzienā.

Eksperti

Vai valsts pārmaksā saviem darbiniekiem?

Anta Praņēviča, “Figure Baltic Advisory” partnere,03.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau gadu ir spēkā likums, kas paredz valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī to kapitālsabiedrībām kopējais atalgojuma budžets nedrīkst pieaugt vairāk kā par 2,6%. Ierobežojums attiecas ne tikai uz organizācijām, kas pilnībā tiek finansētas no valsts budžeta, bet arī uz tām, kas ir pelnošas un ienes naudu valsts kasē.

Lai gan likumā ietvertais ierobežojums būs spēkā tikai trīs gadus (līdz 2027. gadam), jau šobrīd varam izdarīt pirmos secinājumus par to, kā tas ietekmē valsts spēju noturēt profesionāļus un sniegt kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus? Vai šāds likums patiešām bija nepieciešams un vai tas nozīmē, ka valsts līdz šim pārmaksāja saviem darbiniekiem? Brīdī, kad tika pieņemts lēmums ierobežot atalgojuma budžeta pieaugumu valsts un pašvaldību sektorā līdz 2,6% gadā, daudziem tas šķita loģisks solis – it īpaši pēc skaļajiem virsrakstiem par atalgojuma pieaugumu dažām augstākajām amatpersonām. Tomēr minētais skaitlis veidots no formulas, kurā ņemta vērā pirms diviem gadiem fiksētā inflācija un algas pieaugums tautsaimniecībā kopumā. Rezultātā, piemēram, bāzes alga, no kuras tiek rēķinātas daudzu amatpersonu algas, automātiski kāpj – bet tikai dažiem amatiem, ne visiem.