Jaunākais izdevums

Līdz ar privāto investīciju piesaistes mērķa sasniegšanu uzņēmumu finansēšanu uzsācis iespējkapitāla fonda pārvaldnieks “FlyCap”. Pēc pirmā parakstīšanas posma noslēgšanās fonda kopējais apjoms ir 42 miljoni eiro, kas turpmāko piecu gadu laikā tiks ieguldīts perspektīvos un augošos Baltijas uzņēmumos.

Fonda finansējumu veido 24,8 miljonu eiro publiskais finansējums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ALTUM, kā arī 17 miljoni eiro piesaistīti no privātajiem investoriem, tai skaitā diviem Latvijas pensiju pārvaldniekiem – bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management un Luminor, kas ir būtisks signāls par investoru uzticību fonda stratēģijai un Latvijas uzņēmējdarbības potenciālam. “FlyCap” fonds plāno piesaistīt vēl 8 miljonus eiro, lai fonds sasniegtu savu galīgo kapitāla mērķi – 50 miljonus eiro.

Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs: “Investīcijas tiks veiktas perspektīvos, dzīvotspējīgos, uz eksportu vērstos izaugsmes stadijas uzņēmumos, veicinot jaunu darba vietu veidošanos, nodokļu ieņēmumus un kopumā Latvijas tautsaimniecības attīstību. Īpaši nozīmīga ir Latvijas pensiju pārvaldnieku iesaiste fondā – tā ne tikai paplašina vietējā kapitāla tirgus iespējas, bet arī ļauj pensiju uzkrājumiem tieši piedalīties Latvijas uzņēmumu izaugsmē, radot pozitīvu atdevi gan ekonomikai, gan nākotnes pensiju saņēmējiem. Novēlam komandai stratēģiski gudru un dinamisku investīciju periodu!”

Fonds ir daļa no jaunā Eiropas Savienības fondu perioda iespējkapitāla instrumentiem, kur kopējais finansējums no ALTUM, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un privātajiem investoriem sasniedz gandrīz 100 miljonus eiro. Privātā kapitāla fonds “FlyCap” dod priekšroku ieguldījumiem veselības aprūpes, uzņēmējdarbības pakalpojumu, tehnoloģiju un uz eksportu orientētās nozarēs, īpašu uzmanību pievēršot uzņēmumiem ar spēcīgu izaugsmes potenciālu.

Jānis Skutelis, “FlyCap” valdes priekšsēdētājs stāsta, ka “FlyCap” mērķis ir palīdzēt Latvijas augošajiem uzņēmumiem attīstīties ātrāk un efektīvāk, piedāvājot elastīga atmaksas grafika aizdevumus 1-4 miljonu eiro apmērā ar 4-5 gadu termiņu. “Jaunais fonds ļaus nodrošināt finansējumu uzņēmumiem investīcijām, apgrozāmajiem līdzekļiem un kapitāldaļu iegādei, atbalstot viņu izaugsmi un attīstību norāda. “FlyCap” aizdevumi ir savietojami ar banku kredītiem – ir iespējams tos subordinēt banku aizdevumiem, tādejādi palielinot kopējo finansējuma apjomu. Lielāks finansējuma apjoms palīdzēs uzņēmējiem iegūt lielāku tirgus daļu ātrāk, tādejādi apsteidzot nozares konkurentus.”

Atis Krūmiņš, Luminor Aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Baltijā izceļ, ka ”FlyCap” ar savu pieredzi un sasniegumiem investīciju jomā turpina veicināt uzņēmumu izaugsmi Latvijā un arī Baltijas reģionā, vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot ilgtspējīgiem un atbildīgiem biznesa risinājumiem, kas pilnībā atbilst Luminor pensiju fondu stratēģiskajiem mērķiem. “Šis ieguldījums nodrošina jaunas finansējuma iespējas vietējiem uzņēmumiem, palīdzot tiem īstenot savus izaugsmes un attīstības plānus, vienlaikus veicinot inovācijas un ilgtspējīgu biznesa praksi. Šāda pieeja ne tikai atbalsta individuālo uzņēmumu izaugsmi, bet arī veicina Latvijas ilgtermiņa ekonomisko stabilitāti, inovāciju attīstību un konkurētspēju starptautiskajā tirgū.”

Zigurds Vaikulis, bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management investīciju direktors: “Lēmumu ieguldīt “FlyCap” fondā pieņēmām pēc ļoti rūpīgas izvērtēšanas. Mūsuprāt, šī fonda stratēģija un pieredzējusī komanda nodrošinās pievilcīgu investīciju atdevi mums uzticēto pensiju plānu dalībniekiem un vienlaikus saskan ar mūsu aicinājumu - iespējami lielāku daļu pensiju uzkrājumu jēgpilni ieguldīt tepat Latvijā. CBL Asset Management pārvaldītie pensiju 2. līmeņa plāni – CBL Aktīvais un CBL Universālais – ieguldīs “FlyCap” fondā kopā 8 miljonus eiro.”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmi un attīstību, Luminor pārvaldītie pensiju fondi Latvijā un Lietuvā iegulda privātā kapitāla ieguldījumu fonda FlyCap jaunā, trešās paaudzes fondā. Kopējais Luminor ieguldījums FlyCap sasniedzis 9 miljonus eiro.

Privātā kapitāla fonds FlyCap dod priekšroku ieguldījumiem veselības aprūpes, uzņēmējdarbības pakalpojumu, tehnoloģiju un uz eksportu orientētās nozarēs, īpašu uzmanību pievēršot uzņēmumiem ar spēcīgu izaugsmes potenciālu. Fonds dod priekšroku videi draudzīgiem uzņēmumiem un projektiem, kas veicina oglekļa emisiju samazināšanu, atbalstot ilgtspējīgu attīstību un inovācijas.

“FlyCap ar savu pieredzi un sasniegumiem investīciju jomā turpina veicināt uzņēmumu izaugsmi Latvijā un arī Baltijas reģionā, vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot ilgtspējīgiem un atbildīgiem biznesa risinājumiem, kas pilnībā atbilst Luminor pensiju fondu stratēģiskajiem mērķiem. Šis ieguldījums nodrošina jaunas finansējuma iespējas vietējiem uzņēmumiem, palīdzot tiem īstenot savus izaugsmes un attīstības plānus, vienlaikus veicinot inovācijas un ilgtspējīgu biznesa praksi. Šāda pieeja ne tikai atbalsta individuālo uzņēmumu izaugsmi, bet arī veicina Latvijas ilgtermiņa ekonomisko stabilitāti, inovāciju attīstību un konkurētspēju starptautiskajā tirgū,” saka Luminor Aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Baltijā Atis Krūmiņš.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies nozīmīgs stratēģiskās izaugsmes posms AS “Smiltenes piens” attīstībā. Ar mērķi stiprināt konkurētspēju Baltijas un Eiropas tirgos, AS “Smiltenes piens” iegādājusies 99.949% AS “Cesvaines piens” akciju, informē “Smiltenes piens”.

Darījuma summa ir konfidenciāla informācija, ko puses ir vienojušās neizpaust.

Pirkums ietver preču zīmju CESVAINE, SIERA NAMS un CIBA iegādi. Visi zīmoli un sortiments tiks saglabāts. AS “Cesvaines piens” turpinās ražot sierus, attīstīt sortimentu un modernizēt ražošanas tehnoloģijas.

AS “Smiltenes piens” padomes priekšsēdētājs Armands Kovaldins informē: “Šis vēsturiskais darījums būtiski nostiprinās AS “Smiltenes piens” konkurētspēju Baltijas reģionā un pavērs plašāk durvis uz jauniem eksporta tirgiem Eiropā un visā pasaulē. Apvienojot divu spēcīgu piena pārstrādes uzņēmumu pieredzi, mēs radām jaudīgu sinerģiju. Tā ļaus mums vēl vairāk stiprināt abu uzņēmumu zīmolus, paplašināt produktu klāstu un daudz dinamiskāk reaģēt uz globālā tirgus izaicinājumiem, vienlaikus kāpinot ražošanas efektivitāti un optimizējot piegādes ķēdes. Pateicamies pilna servisa advokātu birojam WIDEN un IJ Birojs - M&A darījumu un finanšu konsultāciju profesionāļiem par sniegto atbalstu un ieguldījumu AS “Cesvaines piens” pirkuma procesa veiksmīgā īstenošanā. Īpašs paldies mūsu stratēģiskajiem finanšu partneriem Luminor Bank, ALTUM un FlyCap. Šo finanšu institūciju reālā iesaiste un vēlme atbalstīt vietējo biznesu ir spēcīgs un pozitīvs signāls visai Latvijas tautsaimniecībai.”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Luminor Bank" peļņa Baltijā pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 157,7 miljoni eiro, kas ir par 22% mazāk nekā gadu iepriekš, informē bankā.

Bankas izsniegto kredītu apmērs Baltijā pērn palielinājās par 956 miljoniem eiro jeb 9,1%, gada beigās sasniedzot 11,491 miljardu eiro.

Vienlaikus klientu noguldījumi pieauga par 158 miljoniem eiro. "Luminor Bank" piesaistītie noguldījumi Baltijā 2025. gada beigās bija 11,511 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,4% vairāk nekā gadu iepriekš.

"Luminor Bank" izsniegto kredītu apmērs privātpersonām Baltijā palielinājās par 589,1 miljonu eiro, kamēr uzņēmumu kreditēšanā izsniegto aizdevumu apmērs pieauga par 366,9 miljoniem eiro. Bankā informē, ka palielinājās klientu interese par aizdevumiem energoefektīvām ēkām, un lai atbalstītu mazos un vidējos uzņēmumus, banka paplašināja sadarbību ar Eiropas Investīciju banku.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Luminor Bank" noslēgusi segto obligāciju emisiju 500 miljonu eiro apmērā ar četru gadu termiņu, informēja "Luminor Bank" pārstāvji.

"Luminor Bank" 2.septembrī paziņoja par nodomu piedāvāt investoriem jaunas segtās obligācijas, un, ņemot vērā pozitīvas investoru atsauksmes, nākamajā dienā veica šo obligāciju emisiju. Jaunajā obligāciju emisijā vērtspapīru pieprasījums ātri pārsniedza piedāvājumu, "Luminor Bank" saņemot pirkšanas rīkojumus vairāk nekā viena miljarda eiro apmērā no vairāk nekā 50 investoriem 19 valstīs.

Jaunās emisijas kupona likme noteikta 2,653% apmērā, kas atbilst četru gadu procentu mijmaiņas likmei (mid-swap) plus 40 bāzes punktiem. Rīkojumi no vācu valodā runājošās Eiropas daļas investoriem veidoja vairāk nekā trešdaļu no pieprasījuma, tāpat interesi par emisiju izrādīja arī investori no Ziemeļvalstīm, Īrijas un Lielbritānijas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā astoņu gadu organizācijas vadības no 2025. gada 31. decembra Nils Melngailis atstās darbu Luminor Holding un Luminor Bank padomes priekšsēdētāja amatos. No 2026. gada 1. janvāra Karls fon Rors nomainīs Nilu Melngaili Luminor Holding un Luminor Bank padomes priekšsēdētāja amatā.

Karls fon Rors būs viņa pēctecis šajos amatos.

Kopš Luminor dibināšanas 2017. gadā Nils Melngailis ir spēlējis izšķirošu lomu veidojot organizāciju par vienu no vadošajām neatkarīgajām finanšu institūcijām Baltijas reģionā. Viņa vadībā Luminor veiksmīgi pārvarēja nozīmīgu pārmaiņu periodu, nodrošināja spēcīgu izaugsmi un radīja paliekošu vērtību klientiem, darbiniekiem un akcionāriem.

Pēc padomes priekšsēdētāja amata atstāšanas Nils Melngailis turpinās darbu kā padomes loceklis pārejas perioda laikā un līdz pat 2026. gada beigām atbalstīs Luminor kā vecākais padomnieks.

Karlam fon Roram ir trīsdesmit gadu darba pieredze starptautiskā bankā Deutsche Bank, kur viņš darbojies kā valdes loceklis.Iepriekš viņš bija Deutsche Bank valdes loceklis-prezidents un privatbanking izpilddirektors, kā arī līdz nesenam laikam DWS Group padomes priekšsēdētājs, kas ir Deutsche Bank biržā kotētā aktīvu pārvaldīšanas struktūra. Karla fon Rora plašā pieredze pārvaldībā un stratēģijas izstrādē, kā arī zināšanas par Eiropas finanšu sektoru būs nenovērtējamas, īstenojot Luminor stratēģiju.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad auto līzinga tirgu virza tieši privātpersonu pieprasījums, un kopumā tirgus izaugsme šogad varētu sasniegt pēdējās desmitgades rekordu, norādīja "Luminor līzinga" vadītājs Raivo Bāle.

Viņš skaidroja, ka situācija Latvijas ekonomikā ir labāka nekā pirms gada, un tas atspoguļojas arī auto līzinga rezultātos. Pēc pērn piedzīvotā krituma šogad auto iegāde uzņēmusi apgriezienus. Bāle norādīja, ka to lielā mērā veicināja EURIBOR likmju kritums un iedzīvotāju pirktspējas atgūšanās.

Bāle pauda, ka aktivitāte vērojama gan jaunu, gan lietotu auto tirgū, un iedzīvotāju interese par automašīnu iegādi, izmantojot operatīvo vai finanšu līzingu, ir augsta. Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati liecina, ka šī gada astoņos mēnešos īpaši augusi jaunu vieglo automobiļu reģistrācija - par 28%, bet atsevišķos mēnešos kāpums ir 55% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. "Luminor līzinga" vadītājs norādīja, ka tas atspoguļojas arī līzinga rezultātos, jo izsniegtā finansējuma apmērs automašīnu iegādei ir audzis par vairāk nekā 44%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir zemākās mājokļu cenas Baltijā, bet šogad tās varētu pieaugt par 5-10%, prognozēja "Luminor Bank".

Dzīvokļu vidējā cena jaunajos projektos pirmreizējos darījumos Rīgā 2025. gada ceturtajā ceturksnī bija aptuveni 2500 eiro par kvadrātmetru, savukārt otrreizējā tirgū vidējā cena bija apmēram 1300 eiro.

"Luminor Bank" norāda, ka jauno projektu cenas reģistrētajos darījumos ierasti tiek atspoguļotas ar laika nobīdi, ņemot vērā, ka liela daļa pirkumu notiek vēl pirms mājokļa nodošanas ekspluatācijā un darījuma reģistrācijas zemesgrāmatā. Līdz ar to faktiskās cenas, par kurām patlaban notiek darījumi, ir par aptuveni 5-8% lielākas.

Vienlaikus bankā min, ka Latvija joprojām saglabā zemāko mājokļu cenu līmeni Baltijā. Piemēram, Viļņā 2025. gada ceturtajā ceturksnī jauno projektu vidējā cena bija ap 3700 eiro par kvadrātmetru, savukārt Tallinā - ap 4600 eiro. Otrreizējā tirgus segmentā Viļņā un Tallinā cenu līmenis bija līdzvērtīgs - ap 3000 eiro par kvadrātmetru.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Latvijas Bankas prasībām "Swedbank", "SEB banka" un banka "Citadele" no nākamā gada paplašinās klātbūtni reģionos, savukārt "Luminor Bank" jau ir pietiekams apkalpošanas centru pārklājums valstī, noskaidroja aģentūra LETA.

Latvijas Banka 2024. gadā izdeva "Finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē noteikumus", kas paredz nodrošināt banku plašāku klātbūtni Latvijas reģionos. Tādējādi kredītiestādēm no nākamā gada būs jāstiprina klātbūtne vairāk nekā 10 novadu pašvaldību administratīvajos centros, un kopumā varētu būt aptuveni 20 jaunas klātienes pakalpojumu sniegšanas vietas.

"Swedbank" pārstāvis Jānis Krops aģentūrai LETA pauda, ka "Swedbank" strādā pie tā, lai pēc iespējas ātrāk atklātu bankas konsultāciju punktus. Pirmais šāds punkts kopš augusta beigām pilotprojekta formā ir izveidots Madonā.

Krops uzsvēra, ka šie punkti nav un nebūs filiāles. Klātienes konsultāciju punkti ir domāti, lai varētu palīdzēt klientiem ar padomu, sniedzot konsultācijas. Populārākie jautājumi, ar kuriem klienti vēršas, piemēram, Madonā, ir saistīti ar "Smart-ID" uzstādīšanu vai atjaunošanu, kodu kalkulatora nomaiņu, maksājumu karšu pasūtīšanu uz mājām un tamlīdzīgi. Tāpat atsevišķos gadījumos cilvēkus interesē arī citi bankas pakalpojumi, piemēram, pensiju uzkrājumi, finanšu pratība, ieteikumi, kā sevi pasargāt no krāpniekiem.

Bankas

Bankas gatavas meklēt individuālus risinājumus laikapstākļu skartajiem lauksaimniekiem

LETA,07.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankas nav novērojušas būtisku pieprasījuma pieaugumu no lauksaimniekiem saistībā ar laikapstākļu radītajām problēmām, bet, tāpat kā citreiz, aicina lauksaimniekus vajadzības gadījumā vērsties savā bankā, lai meklētu individuālus risinājumus, norāda banku pārstāvji, komentējot šonedēļ izsludināto ārkārtas situāciju lauksaimniecības nozarē.

"Citadele Leasing" valdes priekšsēdētājs Ģirts Glāzers pauž, ka lauksaimniecību īpaši spēcīgi ietekmē laikapstākļu nepastāvība, tāpēc šādos brīžos īpaši svarīga ir gan savlaicīga rīcība, gan finansiālais atbalsts. Viņš uzsver, ka bankas "Citadele" pieeja nav mainījusies - katrs klienta iesniegums tiek individuāli izvērtēts, meklējot piemērotāko risinājumu.

"Lai gan šobrīd neesam novērojuši būtisku pieprasījuma pieaugumu, aicinām lauksaimniekus, kuri šajā sezonā saskaras ar grūtībām nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ un paredz problēmas savlaicīgi izpildīt finansiālās saistības, nekavējoties sazināties ar mums," pauž Glāzers, norādot, ka, jo agrāk tiek sākta saruna ar banku, jo vienkāršāk un efektīvāk iespējams atrast situācijai piemērotu risinājumu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Luminor Bank" izsniegusi 13,5 miljonu eiro aizdevumu Lietuvas uzņēmumam "Taikos centras", lai finansētu veiktos ieguldījumus veikala "Depo" izveidē Kauņā, informēja bankā.

Veikala platība ir 21 800 kvadrātmetri, un tas ir atvērts apmeklētājiem kopš 2024. gada jūnija.

"Depo" sāka darbību Lietuvas tirgū 2016. gada beigās. Šobrīd "Depo" veikali Lietuvā ir atvērti Viļņā, Kauņā, Šauļos, Klaipēdā un Panevēžā, liecina "Depo" publiskotā informācija.

Pašlaik Latvijā darbojas deviņi "Depo" veikali, Lietuvā - septiņi, bet Igaunijā ir viens "Depo" veikals.

Būvmateriālu tirgotāja SIA "Depo DIY" ("Depo") koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 605,162 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,4% vairāk nekā 2023. gadā, savukārt koncerna peļņa saruka par 21,5% - līdz 21,191 miljonam eiro.

Tāpat ziņots, ka 2019. gada janvāra sākumā tika pabeigta Baltijas valstīs strādājošo "Luminor Bank" pārrobežu apvienošana, bankai turpinot darbību ar centrālo biroju Igaunijā un filiālēm Latvijā un Lietuvā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā visas sistēmiskās jeb kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējas ir ārvalstu kapitāla komercbankas, tā sauktais lielais četrinieks - Swedbank, SEB banka, Citadele banka un Luminor banka. Pēc būtības nozīmīgākā finanšu sektora daļa valstī atrodas ārvalstu kapitāla kontrolē, turklāt redzam, ka pēdējo piecpadsmit gadu laikā šo banku aktīvu īpatsvars ir palielinājies no 54% līdz 83% no kopējiem banku aktīviem. Savukārt Baltijas mērogā redzam citu tendenci – finanšu pakalpojumu tirgū arvien sekmīgāk nostiprinās arī vietējā kapitāla spēlētāji: ARTEA banka Lietuvā (iepriekš Šiaulių banka), Igaunijā LHV banka un COOP banka.

Dienas Bizness ir uzsācis rakstu sēriju, kurā analizē finanšu pakalpojumu tirgus attīstību Latvijā. Iepriekšējā publikācijā (Latvijas ekonomikas neredzamā rokasbremze, Dienas Bizness 07.04.2026.) mēs parādījām, ka kreditēšanas apjomu ziņā Latvija no Lietuvas un Igaunijas atpaliek miljardos eiro, kas būtiski kavē valsts ekonomikas attīstību. Šajā rakstā pievērsīsimies tirgus struktūrai, analizējot tās dalībniekus un konkurenci starp tiem.

Vai eksistē sistēmiska problēma?

Ārvalstu kapitāla bankas pašas par sevi nav nekas slikts, tieši pretēji - tām ir pieejams plašāks kapitāls, uzkrāta pieredze dažādos tirgos, kā arī ir lielāka spēja pārvarēt krīzes. Tas sniedz finanšu sistēmai stabilitāti un drošību. Tomēr vienlaikus jāatzīst, ka kopumā kreditēšanas tempi pēdējos desmit gados Latvijā ir bijuši salīdzinoši gausi, kas lielā mērā ir kavējis arī valsts ekonomikas attīstību. Atgādināsim, ka Latvijā kopējais banku kredītportdelis, kreditējot uzņēmumus un mājsaimniecības, uz 2025. gada 30. jūniju bija 17,9 miljardi eiro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu iestāžu, kas ir Finanšu nozares asociācijas (FNA) biedri, klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad pirmajos trijos mēnešos izkrāpti kopumā 4,156 miljoni eiro, liecina asociācijas publiskotā informācija.

2026. gada pirmajā ceturksnī īstenoti kopumā 1415 krāpšanas gadījumi.

Tostarp šogad pirmajos trijos mēnešos konstatēti 637 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 783 520 eiro, 616 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 155 884 eiro, kā arī 162 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 216 611 eiro.

Vienlaikus šogad pirmajos trijos mēnešos novērsti 5613 krāpšanas gadījumi par kopumā 5,174 miljoniem eiro.

Tostarp izdevies novērst 1382 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 2 187 663 eiro, 2929 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 2 124 388 eiro un 1302 citus krāpšanas mēģinājumus par 861 787 eiro.

Šogad martā Latvijas finanšu iestāžu klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, 480 krāpšanas gadījumos ir izkrāpti kopumā 1,556 miljoni eiro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu iestāžu, kas ir Finanšu nozares asociācijas (FNA) biedri, klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad pirmajos divos mēnešos izkrāpti kopumā 2,6 miljoni eiro, liecina asociācijas publiskotā informācija.

2026. gada pirmajos divos mēnešos īstenoti kopumā 935 krāpšanas gadījumi.

Tostarp šogad pirmajos divos mēnešos konstatēti 423 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 033 232 eiro, 413 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 667 395 eiro, kā arī 99 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 899 674 eiro.

Vienlaikus šogad pirmajos divos mēnešos novērsti 3963 krāpšanas gadījumi par kopumā 3,435 miljoniem eiro.

Tostarp izdevies novērst 1143 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 1 567 017 eiro, 1929 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 1 341 007 eiro un 891 citu krāpšanas gadījumu par 527 086 eiro.

Asociācijā norādīja, ka 2026. gada februārī finanšu iestādes Latvijā novērsušas 1682 krāpšanas mēģinājumus gandrīz 1,37 miljonu eiro apmērā, taču krāpniekiem izdevās īstenot 375 krāpšanas gadījumus, kuros banku klientiem izkrāpti kopumā 920 198 eiro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Luminor Bank" izsniegusi 1,07 miljonu eiro aizdevumu SIA "Tehniskā ortopēdija", lai tā paplašinātu medicīniskās diagnostikas pakalpojumu pieejamību, informēja "Luminor Bank" pārstāvji.

"Tehniskā ortopēdija" izmantos finansējumu, lai sāktu sniegt magnētiskās rezonanses diagnostikas pakalpojumu.

Kompānija iegādāsies "Philips" magnētiskās rezonanses iekārtu, kas būs aprīkota ar mākslīgā intelekta risinājumiem, uzlabojot diagnostikas ātrumu un kvalitāti. Šādas iekārtas ekspluatācijas laiks ir aptuveni 15 gadi. Tā tiks uzstādīta speciāli pielāgotās telpās Rīgā, Teikā, kur pirms tam paredzēti nelieli rekonstrukcijas darbi atbilstoši tehnoloģijas uzstādīšanas prasībām.

“Magnētiskā rezonanse ir kļuvusi par neatņemamu daļu ortopēdiskajā diagnostikā, taču Latvijā šādu izmeklējumu pieejamība joprojām ir nepietiekama. Ar sava diagnostikas centra izveidošanu, varam nodrošināt precīzus izmeklējums turpat, kur notiek ārstēšana – tas samazina pacientu gaidīšanas laiku un ļauj sniegt pilnvērtīgu aprūpi vienuviet. Luminor finansējums mums dod iespēju strādāt ar vienu no tehnoloģiski modernākajām MR iekārtām Latvijā, kas uzlabo gan attēlu kvalitāti, gan pašu diagnostikas procesu. Tas arī nozīmē, ka vairāk saslimšanu tiks atklātas agrīnā stadijā, laikā, kad tās vēl iespējams efektīvi ārstēt, un ilgtermiņā tas var būt izšķiroši daudzu pacientu dzīves kvalitātei un prognozēm,” uzsver Oskars Gainutdinovs, sertificēts ortopēds un traumatologs, Tehniskās ortopēdija vadītājs.

Start-up

Latvijā jaunuzņēmumiem pieejamas vairāk nekā 60 miljonu eiro investīcijas

Db.lv,06.03.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas jaunuzņēmumiem turpmākajos gados būs pieejamas vairāk nekā 60 miljonu eiro investīcijas agrīnās stadijas attīstībai, ko nodrošinās jaunās paaudzes iespējkapitāla fondi ar Attīstības finanšu institūcijas ALTUM līdzfinansējumu.

Investīcijas jaunuzņēmumos veiks trīs publiskā atlasē izraudzīti agrīnās stadijas iespējkapitāla fondi – “Buildit VC”, “Outlast Fund” un “BADideas.fund”, kas kopumā ieguldīs 62 miljonus eiro, sniedzot finansējumu uzņēmumiem ar augstu izaugsmes potenciālu ideju attīstības, produkta izstrādes un sākotnējās tirgus pārbaudes posmā.

Jaunā Eiropas Savienības fondu periodā ar ALTUM līdzfinansējumu strādā arī izaugsmes stadijas fonds “Flycap”, kas investēs 41,3 miljonus eiro uzņēmumos, kas jau ir pierādījuši sava biznesa modeļa dzīvotspēju un ir gatavi straujai izaugsmei, jaunu tirgu apgūšanai un darbības mēroga palielināšanai. Tādējādi kopējais iespējkapitāla investīciju apjoms turpmākajos gados pārsniegs 100 miljonus eiro, kas tiks investēts augstas pievienotās vērtības uzņēmumu attīstībai un konkurētspējai starptautiskā mērogā. ALTUM kā galvenais investors šajos fondos iegulda aptuveni 80 miljonus eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, savukārt vairāk nekā 20 miljonus eiro nodrošina paši fondu pārvaldnieki, tādējādi apliecinot privātā kapitāla iesaisti un uzticību Latvijas jaunuzņēmumu potenciālam.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" valde 30. oktobrī apstiprinājusi viena miljarda vidējā termiņa eiroobligāciju programmas pamatprospektu, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Šajā pašā datumā Luksemburgas kompetentā iestāde "Commission de Surveillance du Secteur Financier" ir apstiprinājusi pamatprospektu kā atbilstošu Eiropas Savienības (ES) Regulā noteiktajiem pilnīguma, saprotamības un konsekvences standartiem.

Obligācijas tiks emitētas sērijās, un katra sērija var tikt emitēta laidienos. Konkrētie katra laidiena noteikumi tiks noteikti piemērojamajos galīgajos noteikumos, kurus "Latvenergo" apstiprinās atsevišķi.

"Latvenergo" ir pilnvarojusi "BNP Paribas" un "J.P. Morgan" kā programmas organizētājus un izplatītājus, kā arī "Skandinaviska Enskilda Banken AB" un "Luminor Bank", ko Lietuvā pārstāv "Luminor Bank"Lietuvas filiāle, kā izplatītājus.

Finanses

Bankas: Masveida pirmstermiņa uzkrājumu izņemšana no pensiju 2.līmeņa būtu milzīga stratēģiska kļūda

LETA,10.02.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Masveida pirmstermiņa uzkrājumu izņemšana no pensiju otrā līmeņa būtu milzīga stratēģiska kļūda, kas lielu daļu nākotnes pensionāru pakļautu nabadzības riskam, norāda banku pārstāvji.

"Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja Anželika Dobrovoļska pauž, ka 2026. gada janvāra beigās uzkrātais pensiju otrā līmeņa kapitāls Latvijā pārsniedza 10 miljardus eiro. Tas ir viens no lielākajiem privātpersonu uzkrājumiem valstī - gan individuālā, gan valsts mērogā.

Ļaut iedzīvotājiem izņemt naudu no pensiju otrā līmeņa ir slikta ideja vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, šī nav brīva nauda - tā ir atlikta alga vecumdienām. Dobrovoļska skaidro, ka patlaban pilnīgi visa pasaule, ieskaitot centrālās bankas un Eiropas Komisiju (EK), runā par to, ka ir ārkārtīgi svarīgi palielināt reālus uzkrājumus nākotnes pensijām, nevis balstīties tikai uz solidaritātes principa (kāds ir pensiju pirmais līmenis).

Finanses

Latvijas vispārējās valdības parāds pagājušā gada beigās veidoja 46,9% no IKP

LETA,30.04.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vispārējās valdības parāds pagājušā gada beigās veidoja 46,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), teikts Valsts kases gada pārskatā.

Parāds pieaudzis par 0,1 procentpunktu, salīdzinot ar 2024. gada beigām, kad tas bija 46,8% no IKP.

Valsts kasē norāda, ka Latvijas vispārējās valdības parāds pieaug, bet turpina būt viens no zemākajiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, kā arī tā līmenis ir zem ES dalībvalstu vidējā rādītāja.

Vispārējās valdības parāda līmeni galvenokārt ietekmē valsts parāds, kas 2025. gada beigās, pēc Valsts kases operatīvajiem datiem, veidoja 20,5 miljardus eiro, kopš 2024. gada beigām pieaugot par 1,6 miljardiem eiro.

Valsts parāda pieaugumu noteica nepieciešamība nodrošināt resursus valsts budžeta deficīta finansēšanai, kuru ietekmē izdevumu pieaugums valsts aizsardzībai, skaidro Valsts kasē.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu konsultāciju uzņēmums SIA Fintexo trīs pastāvēšanas gadu vēsturē piesaistījis 47 miljonus eiro vērtu finansējumu aptuveni 120 klientiem. “Šodienas ķirsītis uz tortes mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir Altum piedāvājums,” intervijā Dienas Biznesam atklāja SIA Fintexo īpašnieks Lauris Kindzulis.

Īsumā pastāstiet par sevi un to, kā radās ideja par finanšu konsultāciju uzņēmuma radīšanu?

Uz Rīgu atnācu no laukiem un mērķtiecīgi iestājos Banku augstskolā. Tobrīd tā bija TOP skola. Praksē paostīju banku gaisu. Šķita, ka patīk kreditēšana, interesē šī joma, spēja palīdzēt klientam, jo sevišķi interesēja līzings. Izdevās prakses laikā pastrādāt blakus līzinga nodaļai, un redzēju visu tās ikdienu. Otrajā kursā visi sāka strādāt, un arī es nebiju izņēmums - vispirms tēva degvielas stacijā, pēc tam SEB bankā. Pamainījās vairākas darba vietas, līdz nonācu līdz Hipotēku un zemes bankai, kas ir pašreizējā Altum priekštece. Tur bija atzars, kas no 2008. gada jau strādāja ar valsts atbalsta programmām. Valsts finanšu instrumentu Altum izveidoja četrus gadus vēlāk. Tobrīd jau biju prom. Šajā starplaikā līdz Altum izveidošanai palīdzēju daudziem uzņēmējiem ar sākuma kapitāla veidošanu. Tad nonācu atpakaļ komercbanku sektorā pie skandināviem DNB Bank, kur karjerā sasniedzu korporatīvo klientu apkalpošanu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad astoņos mēnešos izkrāpti kopumā 7,814 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) publiskotie dati.

2025.gada astoņos mēnešos īstenoti kopumā 4496 krāpšanas gadījumi un izkrāpti 7 814 373 eiro.

Tostarp konstatēti 2430 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 4 275 230 eiro. Tāpat konstatēti 1639 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 2 976 205 eiro, un 427 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 562 938 eiro.

Vienlaikus šogad astoņos mēnešos novērsti 11 970 krāpšanas gadījumi par kopumā 8 198 700 eiro.

Tostarp šogad astoņos mēnešos ir izdevies novērst 3667 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 3 818 565 eiro, 7579 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 3 775 756 eiro un 724 citus krāpšanas gadījumus par 604 379 eiro.

Jau ziņots, ka pērn kopumā 9025 krāpšanas gadījumos tika izkrāpti 15,5 miljoni eiro, bet novērsti 17 314 krāpšanas gadījumi par kopumā 12,2 miljoniem eiro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad pirmajos trijos mēnešos izkrāpti kopumā 2,564 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) publiskotie dati.

2025.gada pirmajā ceturksnī īstenoti kopumā 1412 krāpšanas gadījumi, no iedzīvotājiem izkrāpjot 2 564 345 eiro.

Tostarp konstatēti 642 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 192 275 eiro. Tāpat konstatēti 604 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 182 526 eiro, un 166 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 189 544 eiro.

Vienlaikus šogad pirmajos trijos mēnešos novērsti 4043 krāpšanas gadījumi par kopumā 2 289 284 eiro.

Tostarp šogad pirmajos trijos mēnešos ir izdevies novērst 1106 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 886 609 eiro, 2706 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 1 195 540 eiro un 231 citu krāpšanas gadījumu par 207 135 eiro.

Jau ziņots, ka Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, pagājušajā gadā tik izkrāpti kopumā 15,5 miljoni eiro. Pagājušajā gadā tika īstenoti kopumā 9025 krāpšanas gadījumi.

Bankas

Latvijas četru lielāko banku klientiem izkrāpti kopumā 10,954 miljoni eiro

LETA,15.12.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad 11 mēnešos izkrāpti kopumā 10,954 miljoni eiro, kas ir par 26% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu nozares asociācijā (FNA).

Šogad 11 mēnešos īstenoti kopumā 6143 krāpšanas gadījumi, kas ir par 24% mazāk nekā 2024. gada 11 mēnešos, izkrāptajai summai veidojot 10 953 745 eiro.

Tostarp konstatēti 3238 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 5 906 321 eiro. Tāpat konstatēti 2312 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 4 243 667 eiro, un 593 cita veida krāpšanas gadījumu, izkrāpjot 803 757 eiro.

Vienlaikus šogad 11 mēnešos novērsti 17 047 krāpšanas gadījumi par kopumā 12 748 907 eiro. Salīdzinot ar attiecīgo periodu 2024. gadā, šogad izdevies no izkrāpšanas pasargāt par 11,1% lielāku summu.

Tostarp šogad 11 mēnešos ir izdevies novērst 4842 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 5 890 764 eiro, 11 193 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 5 950 766 eiro un 1012 citus krāpšanas gadījumus par 907 377 eiro.

Finanses

Moneyval novērtējums varētu ļaut atjaunot Latvijas finanšu sistēmas reputāciju

LETA,20.02.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir guvusi panākumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku mazināšanā, un tas varētu ļaut atjaunot Latvijas finanšu sistēmas reputāciju, aģentūrai LETA norādīja banku ekonomisti, komentējot Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas ("Moneyval") publicēto ziņojumu.

"SEB bankas" galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka saņemtais novērtējums ir pozitīva ziņa, īpaši ņemot vērā, cik resursu ir ieguldīts mērķu sasniegšanā. Viņš pauž cerību, ka novērtējums ļaus atjaunot Latvijas finanšu sistēmas reputāciju.

"Citu valstu pieredze rāda, ka būtiskākās sekas iestājas tieši negatīva scenārija gadījumā. Tādēļ pozitīvs novērtējums Latvijai nenozīmē automātisku ekonomikas ieguvumu vai strauju investīciju pieaugumu," pauž Gašpuitis, norādot, ka tas galvenokārt ir reputācijas jautājums, kā arī signāls starptautiskajiem partneriem, kuru jāspēj izmantot.

Ekonomists uzsver, ka ieguvums Latvijai vairāk izpaužas kā potenciālo zaudējumu novēršana, nevis tiešs ekonomiskais ieguvums.

Bankas

Latvijā noteikti teju 100 kritiskie bankomāti, kurus krīzes gadījumā prioritāri apgādā ar skaidro naudu

LETA,09.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vairākus gadus notiek darbs pie kritisko finanšu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanas, un šobrīd visā valsts teritorijā ir noteikti gandrīz 100 kritiskie bankomāti, kurus krīzes gadījumā prioritāri apgādā ar skaidro naudu, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Bankā.

Darbs pie kritisko finanšu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanas attiecas gan uz skaidrās naudas pieejamību, gan bezskaidro naudu. Attiecībā uz skaidrās naudas pieejamību ir noteikti gandrīz 100 kritiskie bankomāti, kuri krīzes gadījumos tiktu apgādāti ar skaidro naudu prioritāri, kā arī nodrošināta to autonoma energoapgāde un pieslēgums datu centriem. Attiecībā uz bezskaidro naudu no 2025.gada 1.janvāra ieviesti norēķini ar maksājumu kartēm bezsaistē.

Likums nosaka, ka kritiskie finanšu pakalpojumi obligāti jānodrošina Latvijas bankām, kurās noguldījumu apjoms ir vismaz 5% no visiem Latvijas noguldījumiem. Tās ir "Swedbank", "SEB banka", banka "Citadele" un "Luminor Bank". Latvijas Banka kopā ar šīm četrām bankām bankomātu skaitu regulāri pārskata un izvērtē, cik optimāli tie izvietoti, norādīja Latvijas Bankā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad deviņos mēnešos izkrāpti kopumā 9,044 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) publiskotie dati.

2025. gada deviņos mēnešos īstenoti kopumā 5247 krāpšanas gadījumi un izkrāpti 9 043 506 eiro.

Tostarp konstatēti 2853 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 5 026 074 eiro. Tāpat konstatēti 1914 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 3 374 998 eiro, un 480 cita veida krāpšanas gadījumu, izkrāpjot 642 434 eiro.

Vienlaikus šogad deviņos mēnešos novērsti 13 663 krāpšanas gadījumi par kopumā 9 620 930 eiro.

Tostarp šogad deviņos mēnešos ir izdevies novērst 4044 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 4 447 993 eiro, 8803 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 4 444 277 eiro un 816 citus krāpšanas gadījumus par 728 660 eiro.

FNA aģentūrai LETA norāda, ka septembrī telefonkrāpšanas gadījumos no viena cietušā noziedznieki izkrāpuši vidēji apmēram 1775 eiro. Kopumā summas svārstās no dažiem desmitiem līdz vairākiem simtiem tūkstošu eiro. Piemēram, Latgalē kāds iedzīvotājs saņēmis viltus īsziņu Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) vārdā no adreses "www.ecsdd", kurā bija brīdinājums par neapmaksātu sodu. Noticot krāpniekiem un apstiprinot maksājumus, iedzīvotājs zaudējis 9000 eiro.