ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) atbrīvosies no Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS) līdz 2031.gadam, iegāžot to Klusajā okeānā.

NASA šonedēļ nosūtīja ASV kongresam oficiālu plānu pakāpeniskai SKS likvidēšanai.

NASA plāno SKS ieiešanu atpakaļ Zemes atmosfērā 2031.gada janvārī. SKS plānots nogāzt Klusā okeāna dienvidos.

Kosmosa stacija pārvietojas ar ātrumu astoņi kilometri sekundē, ik pēc 90 minūtēm apriņķojot Zemi aptuveni 400 kilometrus virs Zemes virsmas.

SKS vada piecas kosmosa aģentūras, iesaistot 15 valstis. Tā kļuvusi par simbolu starptautiskai sadarbībai kosmosa izpētē.

SKS pirmais modulis tika nogādāts kosmosā 1998.gadā, un trīs gadus vēlāk SKS ieradās pirmā apkalpe. Staciju sākotnēji bija plānots izmantot tikai 15 gadus, taču vēlāk tika panākta vienošanās par tās darbības pagarināšanu.

ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) ceturtdien piešķīra 415 miljonus ASV dolāru trim kompānijām, lai tās izstrādātu komerciālas kosmosa stacijas.

NASA cer, ka šīs kosmosa stacijas nomainīs Starptautisko kosmosa staciju (SKS), kurai paredzēts izbeigt darbību ap šī gadu desmita beigām.

Džefa Bezosa uzņēmums "Blue Origin", aeronautikas un kosmosa kompānija "Nanoracks" un aizsardzības līgumdarbu uzņēmums "Northrop Grumman" ieguva kontraktus attiecīgi 130 miljonu, 160 miljonu un 125,6 miljonu dolāru vērtībā.

Iepriekš 140 miljonu dolāru vērts kontrakts ar līdzīgu mērķi tika piešķirts kompānijai "Axiom Space".

NASA arvien vairāk vēršas pie privātiem uzņēmumiem, lai tie izstrādātu aparatūru, ko NASA kādreiz ražoja pati. Aģentūra to dara, lai samazinātu izmaksas un fokusētos uz saviem ambiciozajiem mērķiem, starp kuriem ir cilvēku koloniju veidošana uz Mēness un gatavošanās pilotētai misijai uz Marsu.

ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) otrdien demonstrēja divu jaunu kosmosa skafandru prototipus, kas ir svarīga daļa no ASV plāna atgriezties uz Mēness līdz 2024.gadam.

Divi NASA inženieri Mēness programmai «Artemis» paredzēto skafandru prototipus demonstrēja pārvaldes galvenajā mītnē Vašingtonā.

«Šis ir pirmais skafandrs, kuru mēs esam izstrādājuši aptuveni 40 gadu laikā,» pavēstīja NASA skafandru izstrādes biroja direktors Kriss Hansens. «Šodien jūs redzat hermetizētā apģērba prototipu. Dzīvības nodrošināšanas sistēma ir laboratorijā Hjūstonā. Mēs gribam sistēmas, kas ļaus mūsu astronautiem būt zinātniekiem uz Mēness virsmas.»

Viens skafandrs ir oranžs un tiks valkāts kosmosa kuģa iekšienē. Daudz lielāks, galvenokārt baltas krāsas skafandrs tiks valkāts uz Mēness virsmas.

Ar jaunajiem skafandriem būs daudz vieglāk iet, locīties un pietupties, staigājot pa Mēness virsmu, pavēstīja NASA vadošā skafandru inženiere Eimija Rosa.

ASV Nacionālās Aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) vadītājs Šons Dafijs otrdien apstiprinājis ziņas, ka tiek plānota kodolreaktora būve uz Mēness.

"Mēs atrodamies sacensībā par Mēnesi, sacensībā ar Ķīnu par Mēnesi, un, lai iegūtu uz Mēness bāzi, mums nepieciešama enerģija," norādīja Dafijs, kurš pilda arī ASV transporta ministra pienākumus.

Viņš piebilda, ka kodoldalīšanās tehnoloģija ir tik svarīga, ka tās izpētei jau iztērēti simti miljoni dolāru.

"Tagad mēs ejam tālāk par izpēti," uzsvēra NASA vadītājs. "Sāksim izmantot mūsu tehnoloģiju, lai patiesi padarītu to par īstenību."

Pirmdien tīmekļa izdevumā "Politico" parādījās ziņas, ka NASA cer jau 60 dienu laikā saņemt no nozares pārstāvjiem konkrētus piedāvājumus par 100 kilovatu reaktora būvi uz Mēness, kas varētu sākt darboties 2030.gadā.

Latvieša Dagņa Skurbes radītā galda spēle Mission to Mars 2049, mūsdienīga un zinātniski korekta izklaide par Marsa kolonizācijas laikmeta izaicinājumiem, kas saņēmusi starptautiskās kosmosa sabiedrības atzinību, piesaistījusi nozīmīgas vietējās investīcijas un nonākusi pārdošanā.

Šobrīd kopējās piesaistītās investīcijas ir aptuveni 39 000 eiro, tostarp 6 500 eiro, kas savākti Indiegogo kampaņas laikā, lai spēli izstrādātu, un Radošo industriju biznesa inkubatora Creative Andrejsala līdzfinansējums 9 500 eiro apmērā. Pārējos līdzekļus izstrādātājam izdevies piesaistīt no investoriem, kas esot Latvijā novērtēti uzņēmēji.

Sociālajos tīklos spēli atzinīgi novērtējuši Discovery News Kosmosa ziņu redaktors Īans O’Nīls (Ian O'Neill), Polijas Kosmosa aģentūra, Space.com, viena no pasaulē vadošajām Visuma un astronomijas ziņu vietnēm, EarthSky, kosmosa ziņu žurnāls, The Mars Society, pasaulē lielākā biedrība Marsa kolonizēšanas veicināšanai un popularizēšanai, Marks Tompsons (Mark Thompson), BBC šova Stargazing Live vadītājs, Andreass Mogensens (Andreas Mogensen), dāņu izcelsmes Eiropas Kosmosa Aģentūras astronauts, Viktorija Džegarda (Victoria Jaggard), populārā amerikāņu zinātnes žurnāla Smithsonian kosmosa ziņu redaktore un citi.

ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka atsauc Īlona Maska tuva sabiedrotā tehnoloģiju miljardiera Džareda Aizekmena kandidatūru Nacionālās aviācijas un kosmosa administrācijas (NASA) vadītāja amatam.

Tramps pērn decembrī vēl pirms atgriešanās prezidenta amatā sacīja, ka vēlas, lai nākamais NASA vadītājs būtu tiešsaistes maksājumu uzņēmējs Aizekmens, kas ir izgājis atklātā kosmosā.

Taču nedēļas nogalē viņš savā platformā "Truth Social" paziņoja, ka "pēc rūpīgas iepriekšējo saišu izvērtēšanas es atsaucu Džareda Aizekmena kandidatūru NASA vadītāja amatam".

"Es drīzumā paziņošu par jaunu kandidātu, kas būs orientēts uz misiju un izvirzīs Ameriku kosmosā pirmajā vietā," norādīja Masks.

Laikraksts "New York Times" iepriekš ziņoja, ka ir gaidāms šāds solis, jo prezidents uzzinājis, ka Aizekmens ziedojis naudu prominentiem demokrātiem.

Jautāts par šo laikraksta publikāciju, Baltais nams ziņu aģentūrai AFP e-pastā atbildēja, ka ir "būtiski, lai nākamais NASA vadītājs pilnībā atbilstu prezidenta Trampa programmai "Amerika pirmajā vietā"".

ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa aģentūra (NASA) apkopojusi Suomo NPP satelīta naktī uzņemtās zemeslodes fotogrāfijas, tādējādi sniedzot ieskatu tajā, kā mūsu planēta izskatās nakts stundās.

Satelīts kosmosā tika nogādāts 2011. gadā un kopš tā laika riņķo ap zemeslodi. fotografējot tās planētas daļas, kuras attiecīgajā brīdī Saule neizgaismo. Satelīts aprīkots ar augstas izšķirtspējas kamerām un VIIRS tehnoloģiju, kas spēj atpazīt gaismas viļņus. Tādējādi satelīts spēj uztvert pat salīdzinoši blāvu gaismu un izšķirt tās avotus, kā arī intensitāti.

NASA norāda, ka iepriekš tik augstas kvalitātes zemeslodes attēlus varēja izbaudīt tikai astronomi un militāro satelītu īpašnieki, taču tagad tas kļuvis pieejams arī visiem zemeslodes iedzīvotājiem.

Fotogrāfijas iespējams izmantot arī, lai pētītu cilvēka dzīves ietekmi uz planētu, kā arī, lai novērtētu dabas katastrofu ietekmi. Tā, piemēram, no kosmosa uzņemtajās Ņujorkas fotogrāfijās redzams, cik plašas teritorijas aptvēra viesuļvētras Sendija izraisītie elektroenerģijas traucējumi.

ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) pienācīga izmēra skafandru trūkuma dēļ atcēlusi šonedēļ iecerēto astronaušu Annas Makleinas un Kristīnas Kohas vēsturisko izgājienu kosmosā no Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS).

Makleinai un Kohai bija paredzēts piektdien veikt pirmo tikai sieviešu izgājienu kosmosā, lai SKS paneļiem uzstādītu baterijas.

NASA paziņoja, ka spiesta atcelt izgājienu saistībā ar skafandru pieejamību stacijā. Kā norādīja NASA, abām sievietēm vajadzīgs skafandrs ar vidēja izmēra krūšu daļu, bet pieejams ir tikai viens.

Tādēļ Koha piektdien veiks izgājienu kosmosā, taču ar kolēģi vīrieti - astronautu Niku Heigu.

ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) zonde New Horizons otrdien izdzīvojusi vēsturiskajā lidojumā garām Plūtona pundurplanētai, sniedzot astronomiem iespēju tuvāk iepazīties ar šo tālo debess ķermeni.

Misijas operācijas vadība ziņo, ka pēc lidojuma garām Plūtonam saņemts signāls no New Horizons, kas liecina, ka zonde ir neskarta un spējīga sazināties ar vadības centru.

Lidojot ātrāk par jebkuru jebkad uzbūvēto kosmosa kuģi, New Horizons vistuvāk Plūtonam atradās otrdien plkst.14.49, palidojot tam garām 12 500 kilometru attālumā. Zonde lidoja ar ātrumu aptuveni 49570 kilometri stundā un lielāko daļu dienas pavadīja, uzņemot Plūtona attēlus un nesazinoties ar vadības centru.

Zinātnieki kontaktu atjaunošanos uzņēma ar skaļiem aplausiem, jo pat niecīgākā kosmosa atlūza, nonākot sadursmē ar zondi, varēja to iznīcināt kopā ar visiem tās zinātniskajiem instrumentiem.

Digitālās transformācijas laikmetā tehnoloģijas maina mūsu darbu, dzīves ritmu, lēmumu pieņemšanu – un pat cilvēku attiecības. Viens no būtiskākajiem jautājumiem, uz ko šodien jārod atbilde – vai mēs spēsim kontrolēt tehnoloģijas vai tās kontrolēs mūs?

Šī dilemma nav tikai filozofiska. Tā ir arī cilvēciska un ļoti praktiska. No vienas puses tehnoloģijas rada ietekmi uz vidi, veicina nevajadzīgu datu ģenerēšanu, taču no otras puses – palīdz taupīt laiku un pat glābt dzīvības.

Tehnoloģijas ir instruments – izvēle ir cilvēka rokās

Jautājums par to, kurš saglabās kontroli patiesībā nav jauns. Jau 1999. gadā mūziķis Prinss kādā no uzrunām aicināja būt apdomīgiem, izmantojot tehnoloģijas, uzsverot - “neļaujiet datoriem jūs izmantot”. 2025. gadā šis brīdinājums ir aktuālāks nekā jebkad. Izmantojot tehnoloģijas neracionāli un nekontrolēti, tās kļūst par mūsu laika zagļiem, kā arī veicina negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi.

Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) noslēgusi līgumu 129,4 miljonu eiro apmērā par pirmās EKA planētas aizsardzības misijas HĒRA īstenošanu. Projekta mērķis ir izpētīt trieciena ietekmes efektivitāti, lai novērstu potenciālos asteroīdu draudus cilvēcei nākotnē.

Latvijas uzņēmums SIA "Eventech" kopā ar starptautiskajiem sadarbības partneriem šim vērienīgajam projektam ir izstrādājis specializētu laika mērīšanas moduli, kas veic gaismas lidojuma laika mērīšanu kosmosā, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

"Ir liels gandarījums, ka Latvijas iestāšanās Eiropas Kosmosa aģentūrā asociētās dalībvalsts statusā sāk nest augļus. "Eventech" panākumi apliecina, ka Latvijas uzņēmēji un zinātnieki spēj iekļauties zinātniski pētniecisko pakalpojumu sniegšanā un izstrādāt pasaules līmeņa augstās tehnoloģijas, kas palīdz risināt globāli nozīmīgas problēmas," komentē izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Marsa izpētes pašgājējs robots Curiosity atradis pierādījumus, ka uz Sarkanās planētas savulaik bijuši piemēroti apstākļi dzīvības pastāvēšanai, otrdien pavēstīja ASV Nacionālā Aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA).

«Šīs misijas pamatjautājums ir - vai uz Marsa varētu būt bijusi dzīvībai piemērota vide,» skaidroja NASA Marsa izpētes programmas vadošais zinātnieks Maikls Meiers. «Pašreizējā informācija liecina, ka atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša.»

Marsa izpētes robots uz Marsa ieguvis minerālus, kuru sastāvā ir dzīvības pastāvēšanai nepieciešamie elementi - ūdeņradis, ogleklis un skābeklis.

Paraugi iegūti no nogulumiežiem.

Izpētot uz Marsa iegūtos datus, pētnieki noskaidrojuši, ka iežu veidošanās procesā bijis iesaistīts ūdens ar salīdzinoši neitrālu pH līmeni.

Pirms 35 gadiem palaistā NASA automātiskā starpplanētu zonde Voyager-1 izlidojusi ārpus Saules sistēmas, paziņojusi ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA).

1977.gada 5.septembrī palaistā zonde ir pirmais no Zemes palaistais objekts, kas aizkuģojis ārpus Saules sistēmas.

Par izlidošanu no Saules sistēmas liecina no zondes saņemtie dati, ka Voyager-1 vairs nav Saules radiācijas ietekmē.

2012.gada 25.augustā zondes mērinstrumenti reģistrējuši būtiskas starojuma izmaiņas, pastiprinoties ārējam kosmiskajam starojumam, skaidroja eksperti.

«Dažu dienu laikā Saules radiācijas intensitāte samazinājās, bet kosmiskā starojuma intensitāte pieauga, kā tam vajadzētu būt, objektam izejot no heliosfēras,» skaidroja Ņūmeksikas štata universitātes astronomijas profesors Bils Vebers.

Latvijā ir maz zināma nozare, kurā strādā izcilības, un mūsu valsts par kārtu apsteidz ne tikai Lietuvu un Igauniju, bet vēl virkni Eiropas valstu. Nozare ar augstu pievienoto vērtību varētu nodrošināt izrāvienu, tomēr politiķi un birokrātija katru dienu nodarbojas ar tās ierakšanu zemē.

Pavisam drīz, februārī, Apvienoto Nāciju Organizācijas diskusijā Vīnē viena no piecpadsmit Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta vecākajiem ekspertiem Angelīna Bekasova piedalīsies paneļdiskusijā Kā iesaistīt politisko lēmumu pieņēmējus kosmosa debatēs? kopā ar Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) ģenerāldirektoru Josefu Ašbaheru, Spānijas zinātnes un inovāciju eksministru, astronautu un Spānijas satelītsakaru kompānijas Hispasat valdes priekšsēdētāju Pedro Dukē, Ungārijas parlamenta deputāti, kosmosa izpētes un Ungārijas delegācijas ESA vadītāju Oršoju Ferencu un Turcijas Lielās Nacionālās asamblejas locekli Zejnepi Jildizu. Iespējams, turpat viņai sanāks aprunāties arī ar Starptautiskās astronautikas federācijas izpilddirektoru Kristianu Feihtingeru.

Mēness un planētu institūts (LPI), ASV pilsētā Hjūstonā bāzēta organizācija, kas specializējusies planētu zinātniskajos pētījumos, augšupielādējusi savu plašo kolekciju ar fotogrāfijām, kas uzņemtas slavenās 1969. gada Apollo 11 Mēness misijas laikā, vēsta Relaxnews.

Apollo 11 bija NASA kosmosa kuģis. Tā bija pirmā misija, kurā pirmoreiz cilvēces vēsturē cilvēki nolaidās uz Mēness virsmas un pēc tam atgriezās uz Zemes. Misija sākās 1969. gada jūlijā. Apkalpē ietilpa Nīls Ārmstrongs, Maikls Kolinss un Edvīns Oldrins.

Tagad astronomijas mīļotāji bez maksas var aplūkot attēlus internetā. Kolekcija ietver līdz šim nepubliskotas fotogrāfijas, kuras uzņēmuši astronauti, kā arī kosmosa kuģa interjera atspoguļojumu, ļaujot neklātienē izjust tā laika Mēness misijas atmosfēru.

Daļu no fotogrāfijām piedāvājam aplūkot šī raksta galerijā.

Institūta kolekcija aplūkojama, klikšķinot šeit.

Interpretējot Mūra likumu*, var teikt, ka vairs nekad pārmaiņas nebūs tik lēnas kā šodien. Ikviena viedtālruņa lietotāja rīcībā ir lielāka skaitļošanas jauda nekā NASA aparatūrai pirmajos cilvēku lidojumos uz Mēnesi. Informācijas apjoms, ko 17. gadsimtā cilvēks uzņēma visā mūžā, ietilpināms viena The New York Times vai pāris Dienas Biznesa numuros. Mēs dzīvojam laikā, kad modernas tehnoloģijas un gudri cilvēki valsts attīstībai ir vērtīgāki par naftu vai zeltu. Latvijā ir viena no izcilākajām telekomunikāciju infrastruktūrām pasaulē. Šajā jomā stabili turamies līderos pasaules topos. Līdz ar somiem esam visaktīvākie mobilo datu patērētāji. Kā izmantot šo jaudu un iespējas Latvijas attīstībai?

Pēc gada svinēsim Latvijas simtgadi – šai laikā vajadzētu ne tikai atskatīties uz sasniegto, bet arī ielikt pamatus tam, kāda būs mūsu valsts nākamajos 100 gados. Nozares vārdā piedāvāju Latvijas attīstības vīziju: Latvija - viedvalsts. Ja salīdzinām valsti ar koku, tad Latvijas saknes ir mūsu jaudīgās tehnoloģijas, uz kurām mūsdienās balstās ekonomikas un sabiedrības tālākā attīstība. Jau tagad industriālo revolūciju ietekmē mēs strādājam mazāk un dzīvojam ilgāk. Šobrīd esam uz ceturtās industriālās revolūcijas sliekšņa, kad līdz ar 5G un lietu internetu tehnoloģiju inovācijas radīs jaunas iespējas ikvienā nozarē. Koka stumbrs ir mūsu gudrie un uzņēmīgie cilvēki. Saskaņā ar Pasaules ekonomikas foruma datiem, jaunu biznesa ideju ģenerēšanā jaunuzņēmumos vai esošo uzņēmumu ietvaros esam trešie Eiropā. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas jau veido 4,2% Latvijas IKP un nodrošina darbu 28 000 iedzīvotāju. IKT eksporta apjoms Latvijā ir trešajā vietā līdzās kokapstrādei un pārtikas rūpniecībai.

Pirmdien uz Marsa paredzēts nolaisties ASV Nacionālās Aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) zondei «InSight», paziņojusi pārvaldes Reaktīvās kustības laboratorija.

Plānots, ka zonde veiks līdz šim dziļākos urbumus planētas virsmā, lai veiktu temperatūras mērījumus un fiksētu planētas pulsu.

Zinātnieki ar zondes palīdzību sekos līdzi arī Marsa rotācijai ap savu asi, cerot, kas tas palīdzēs gūt precīzāku priekšstatu par planētas kodola lielumu un sastāvu.

ASV un Eiropas kopīgās misijas galvenais mērķis ir pētīt Marsa dzīles, lai palīdzētu izprast šīs un citu planētu, tostarp Zemes, veidošanos pirms 4,5 miljardiem gadu.

Marss ir mazāks un ģeoloģiski mazāk aktīvs nekā Zeme, kur plātņu tektonika un citi procesi ir izmainījuši tās sākotnējo sastāvu. Marss savukārt ir saglabājis agrīnās evolūcijas «pirkstu nospiedumus», maijā pēc zondes starta skaidroja misijas vadošais zinātnieks Brūss Banerts.

Pasaules ekonomikas ziņu virsraksti jau kādu laiku grozās gandrīz tikai un vienīgi ap koronavīrusa vai drīzāk – bailēm no tā - ietekmi.

Skaidrs ir tas, ka notiekošajam būs negatīva ietekme gan uz Ķīnas, gan pārējo pasaules ekonomiku. Interesanti gan ir tas, ka mūsdienās var pat nosacīti negaidīt kādus tradicionālos tautsaimniecību raksturojošos indikators, lai spriestu par kāda reģiona ekonomikas aktivitāti. Piemēram, tās pašas Ķīnas ekonomikas karstumu vai vēsumu daļēji var izmērīt no kosmosa.

Proti, no kosmosa tiek sekots līdzi, piemēram, tam, cik aktīvi dažādās teritorijas tiek izdalīts slāpekļa dioksīds. Somijas "Centre for Research on Energy and Clean Air" veiktā ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) mērījumu izpēte liecina, ka pēdējā laikā Ķīnas ekonomikas aktivitāte sākusi atjaunoties, ziņo "Bloomberg". Proti, kopš 17. februāra slāpekļa dioksīda daudzums Ķīnas atmosfērā pieaudzis par veseliem 50%.

ASV nedēļas žurnāla "Time" tituls "Gada cilvēks" šogad piešķirts elektromobiļu ražotāja "Tesla" dibinātājam un kosmosa tūrisma attīstītājam Īlonam Maskam, pirmdien paziņoja "Time".

Titulu "Gada cilvēks" žurnāls "Time" piešķir vienam vai vairākiem cilvēkiem, kas - pozitīvi vai negatīvi - visvairāk ietekmējuši ziņas aizvadītā gada laikā. Pagājušajā gadā šis tituls tika piešķirts tobrīd jaunievēlētājiem ASV prezidentam Džo Baidenam un viceprezidentei Kamalai Harisai.

""Gada cilvēks" ir ietekmes rādītājs, un reti kurš vairāk ir ietekmējis dzīvi uz Zemes - un iespējams arī ārpus Zemes - nekā Īlons Masks," tviterī rakstīja "Time" galvenais redaktors Edvards Felzentāls.

50 gadus vecais Dienvidāfrikas Republikā dzimušais Masks šogad kļuva par pasaulē bagātāko cilvēku, apsteidzot tiešsaistes tirdzniecības kompānijas "Amazon" dibinātāju Džefu Bezosu.

Tiesībsargs Juris Jansons ir nosūtījis vēstuli premjeram Valdim Dombrovskim (V), aicinot vērst uzmanību uz iespējamiem smagos kibernoziegumos apsūdzētā Imantas iedzīvotāja Denisa Čalovska pamattiesību aizskārumiem.

Tiesībsargs norāda, ka birojā tika saņemti Čalovska un viņa zvērinātas advokātes iesniegumi par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem izdošanas procesā, un par iesniegumos minētajiem apstākļiem Tiesībsarga birojā ir ierosināta pārbaudes lieta.

Tiesībsarga vēstulē Dombrovskim ir uzsvērts, ka, pieņemot lēmumu par Latvijas pilsoņa izdošanu kriminālvajāšanai un tiesāšanai citā valstī, Latvijas institūcijas pieņem fundamentālu lēmumu attiecībā uz savas valsts pilsoni. Tādēļ Satversmes 98.pants, kas nosaka, ka Latvijas pilsoni nevar izdot ārvalstīm, izņemot Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos paredzētos gadījumus, ja ar izdošanu netiek pārkāptas Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības, ļauj piemērot izņēmumu.

Kompānija Withings izstrādājusi un prezentējusi tehnoloģiju komplektu, kas paredzēts miega kvalitātes uzlabošanai, pamodinot gulošos piemērotākajā brīdī, vēsta BBC.

Withings tehnoloģija Aura tiek pozicionēta kā «gudrā miega» sistēma, un to veido trīs daļas. Pirmā ir sensors, kas atrodas zem gulētāja matrača un, saskaņā ar Withings pausto, monitorē ķermeņa kustības, elpošanu un sirds ritmu. Otra ierīce, kas atrodas blakus gultai, paredzēta skaņas, temperatūras un gaismas mērījumiem. Tāpat šī ierīce darbojas kā pulkstenis un modinātājs, kā arī LED apgaismojums, kas maina krāsu. Trešā «gudrā miega» tehnoloģijas sastāvdaļa ir viedtelefonā lejuplādējama lietotne, kas sistēmu kontrolē un sniedz datus par miegu. Kompānija skaidro, ka, mainot apgaismojumu no zila uz dzeltenu, un tad sarkanu, iespējams cilvēkus padarīt miegainākus.

ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) trešdien izplatījusi pirmos Plūtona tuvumā uzņemtos attēlus, kas parāda augstus ledus kalnus uz pundurplanētas virsmas.

Līdz šim augstākās izšķirtspējas attēli rāda Plūtona platību aptuveni 240 kilometrus garumā, kas nosēta ar 3350 metrus augstiem kalniem, paziņoja zinātnieki.

Zondes New Horizons uzņemtajos attēlos nav redzami trieciena krāteri, kas nozīmē, ka tā ir relatīvi jauna platība un varētu liecināt, ka Plūtons joprojām ir ģeoloģiski aktīvs, sacīja zinātnieks Džefs Mūrs.

Attēli uzņemti no 77 000 kilometru attāluma pusotru stundu pirms New Horizons pietuvošanās vistuvāk Plūtonam.

Zonde arī uz Zemi pārraidījusi skaidrus Plūtona pavadoņa Harona attēlus, kuros redzamas klintis un gravas, ieskaitot deviņus kilometrus dziļu kanjonu.

Par Plūtonu ir maz zināms tā attāluma un neparastās orbītas dēļ, kas apgrūtina tā novērošanu no Zemes. Orbitālais Habla teleskops ir spējis uzņemt tikai mazus miglainus attēlus, kamēr New Horizons spēj uzņemt attēlus, kuros būs redzami futbola laukuma lieluma objekti.

Lai arī finanšu krīzes sekas Grieķijā vēl ir jūtamas, viesnīcu bizness lēnām atgūstas

To sekmē Krievijas atpūtnieku skaita pieaugums un ārvalstu investoru atgriešanās, DB teic Sylla Spa & Wellness kompleksa Evijas salā (Grieķija) īpašnieks Janis Anastaspouloss (Ioannis Anastasopoulos). Šī Edipsa (Edipsos) kūrortviesnīca 2017. gadā tika atzīta par pasaules labāko minerālo avotu SPA.

Kad un kāpēc jūs iegādājāties Sylla Spa & Wellness kompleksu?

Darījums notika pirms 20 gadiem, vēl ilgi pirms Grieķijas finanšu krīzes. Tolaik šeit vēl nebija nekāda kompleksa, tikai viena ēka, kurā bija sanatorija. Edipsa kūrortam ir trīs tūkstošus gadus sena termālās terapijas vēsture, tādas vietas nav citviet pasaulē.

Romas impērijas laikā karstajos avotos artrītu izārstējis karavadonis Lūcijs Kornēlijs Sulla, kura vārdā nodēvēts SPA komplekss, šeit ir antīkās romiešu pirtis. Tāpēc īpašumam ir valsts nozīmes kultūras pieminekļa statuss. Man bija iespēja šo vietu iegādāties un es to izmantoju. Termālo avotu SPA biznesā es saredzu lielu potenciālu.

Globālās sasilšanas dēļ Antarktikas ledāji tagad kūst apmēram sešas reizes straujāk nekā 1979.gadā, novedot pie aizvien augstāka ūdens līmeņa pasaules jūrās, brīdina zinātnieki pirmdien publicētā pētījumā.

Antarktikas ledus kušana no 1979. līdz 2017.gadam paaugstināja ūdens līmeni jūrās par 1,4 centimetriem, teikts pētījumā ASV žurnālā «Proceedings of the National Academy of Sciences» (PNAS).

Ir gaidāms, ka straujais ledus kušanas temps turpmākajos gados novedīs līdz katastrofālam jūras ūdens līmeņa kāpumam, uzskata pētījuma vadošais autors Ēriks Rinjo no Kalifornijas Universitātes ģeosistēmas zinātņu katedras.

«Antarktikas ledum turpinot kust, mēs paredzam jūras ūdens līmeņa celšanos par daudziem metriem nākamo gadsimtu gaitā,» sacīja Rinjo.

Jūras ūdens līmeņa kāpums par 1,8 metriem līdz 2100.gadam visļaunāko scenāriju gadījumā izraisīs daudzu piekrastes pilsētu applūšanu, kurās dzīvo miljoniem cilvēku, konstatēts iepriekš veiktos pētījumos.