Mazumtirgotāji joprojām izturas nevienlīdzīgi pret pārtikas un lauksaimniecības preču ražotājiem un piegādātājiem, veicot tirgus uzraudzības atkārtotu novērtējumu, konstatējusi Konkurences padome (KP).

KP norāda, ka mazumtirgotāji tikai daļēji ir ņēmuši vērā KP ieteikumus, kas saistīti ar netaisnīgu un nepamatotu sankciju piemērošanu piegādātājiem.

Ņemot vērā mazumtirgotāju un to piegādātāju nevienlīdzīgās attiecības, KP aicina politikas veidotājus paredzēt aizliegtas tirdzniecības prakses detalizētākus noteikumus, lai samazinātu Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) pārkāpumu riskus no iepircēju, tostarp mazumtirgotāju, puses.

KP norāda, ka 2022.gadā veiktajā tirgus uzraudzībā "Par mazumtirgotāju sankcijām pret piegādātājiem par līguma noteikumu pārkāpumiem" KP konstatēja astoņus riskus, aicinot mazumtirgotājus tos novērst ikdienas sadarbībā ar piegādātājiem. Lai pārliecinātos par atsevišķu mazumtirgotāju NTPAL noteikumu ievērošanu sankciju piemērošanā, KP veica atkārtotu tirgus uzraudzību.

Latvijā granulu deficīts mazumtirdzniecībā ir radies, jo tirgotāji, iepriekš slēdzot piegādes līgumus ar ražotājiem, nav izvērtējuši granulu vidējo patēriņu, bet vadījušies pēc iepriekšējās ziemas pieredzes, teica Latvijas Biomasas asociācija "LATbio" valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs.

Viņš skaidroja, ka Latvijā granulu ražošanas kopēja jauda ir apmēram divi miljoni tonnu gadā, bet patēriņš - apmēram 250 000 tonnu. Tādējādi ražošanas jauda ir gandrīz 10 reizes lielāka nekā patēriņš. Viss, ko nepatērē vietējais tirgus, tiek eksportēts.

"Ja visus 250 000 tonnu grib saņemt vienā dienā, vienā nedēļā vai vienā mēnesī, tad rodas saspīlējums," teica Palejs, skaidrojot, ka mazumtirgotāji nav plānojuši uz priekšu.

Viņš stāstīja, ka granulu ražošana tiek plānota iepriekš. Ražotāji pavasarī vai vasarā ar tirgotājiem slēdz gada vai divu gadu līgumus, un rūpnīcas strādā atbilstoši noslēgtajiem līgumiem. Patlaban granulu ražošana rit pilnā jaudā, bet patēriņam granulu nepietiek.

No 2024.gada 1.septembra Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji sešu mēnešu garumā aktīvi sekoja līdzi tam, kā mazumtirgotāji, kopš stājušies spēkā jaunie noteikumi, ievieš pārtikas produktu izcelsmes valsts norādīšanas prasības.

LOSP pārstāvji secinājuši - lai gan mazumtirgotāji pakāpeniski ievieš noteikumos iekļautās prasības, novērojams, ka teju ne visi mazumtirgotāji godprātīgi un pilnvērtīgi pieiet prasību ieviešanai pēc būtības.

LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis: "Šo noteikumu pamata mērķis ir veidot tādu vidi patērētājiem, kur tūlītēji un skaidri var iegūt informāciju par produkta izcelsmi - nelasot sīkā drukā katram produktam aprakstu, bet vien pārlaižot acis pāri rindai cenu zīmju veikalu plauktos. Diemžēl joprojām ir tādi tirgotāji, kuri normatīvā akta prasību izpildei pieiet visnotaļ virspusēji. Piemēram, svaigu dārzeņu un augļu nodaļās cenu zīmes mēdz būt A4 izmērā, taču izcelsmes valsts norādes tāpat ir grūti saskatāmas, jo atrodas virs vai aiz pašiem produktiem. Mēs ceram, ka tirgotāji arvien vairāk un biežāk izmantos iespēju atspoguļot arī izcelsmes valsts karogu, ko ir vieglāk atpazīt un saskatīt - arī no attāluma."

Digitālā mārketinga un e-komercijas reklāmas aģentūra 94n Digital, kuras galvenais birojs atrodas Rīgā un filiāle Londonā, ierakstījusi Latvijas vārdu pasaules digitālās reklāmas kartē. Uzņēmums kļuvis par pirmo Latvijas PPC aģentūru, kas ieguvusi septiņas starptautiskas finālistu nominācijas četros nozares prestižākajos pasaules un Eiropas apbalvojumos e-komercijas jomā.

Apbalvojumu sarakstā ir Global Search Awards, Global Digital Excellence Awards, European Paid Media Awards un UK Search Awards, kas atzīst 94n Digital inovatīvo pieeju datu vadītai reklāmai un mākslīgā intelekta izmantošanu, izmantojot pašu izstrādāto platformu AdPeak.ai.

94n pārstāv jauno Eiropas aģentūru paaudzi, kas apvieno reģionālo inovāciju ar starptautisku pieredzi. Darbojoties gan Latvijā, gan Apvienotajā Karalistē, uzņēmums spēj apkalpot klientus visā Eiropā un Ziemeļamerikā, saglabājot augstu kvalitāti un konkurētspējīgu pieeju.

Nominācijas

Global Digital Excellence Awards

• Gada labākā PPC kampaņa B2C segmentā

• Gada labākā apmaksātās reklāmas (Paid Media) kampaņa

Pieaugot iedzīvotāju pirktspējai, 2024.gada novembrī mazumtirdzniecības apgrozījums turpināja pieaugt. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās cenās pieauga par 1,8% (pēc neizlīdzinātiem datiem), informē Ekonomikas ministrija.

Uzlabojoties iedzīvotāju noskaņojumam veikt lielākus pirkumus, mazumtirdzniecības apjoma kāpums ir vērojams arī mēneša griezumā. Novembrī, salīdzinot ar oktobri, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 1,1% (sezonāli koriģēti dati), ko noteica pārtikas un nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums.

Gada laikā mazumtirdzniecības apgrozījums straujāk pieauga nepārtikas precēm, bet pārtikai un degvielai mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga mēreni.

Novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri, nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 2,7%. Tas pieauga visās galvenajās nepārtikas preču grupās, izņemot grāmatu, avīžu, kancelejas piederumu, audio un video ierakstu tirdzniecībā, kur apgrozījums samazinājās par 8,7%. Mazumtirdzniecības apgrozījums novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, visstraujāk pieauga ziedu, augu, sēklu, mēslošanas līdzekļu, istabas dzīvnieku un to barības tirdzniecībā (par 12,2%) un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu tirdzniecībā (par 10,6%). Mērenāks kāpums bija sporta preču un spēļu mazumtirdzniecībā (par 8%), apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu tirdzniecībā (par 7,3%), kosmētikas un tualetes piederumu tirdzniecībā (par 6,4%), metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecībā (par 5,1%), mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā specializētajos veikalos (par 3,9%) un tekstilizstrādājumu, paklāju, grīdsegu, tapešu, mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu tirdzniecībā (par 2,5%). Neliels kāpums bija pulksteņu, juvelierizstrādājumu un citur neklasificētu jaunu preču mazumtirdzniecībā (par 0,9%) un farmaceitisko medicīnisko piederumu tirdzniecībā (par 0,3%).

Degvielas mazumtirgotājiem plānots piemērot solidaritātes maksājumu, ja to faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniegs objektīvi aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu par vairāk nekā 3%, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) iesniegtais likumprojekts.

Atbilstoši izstrādātajam likumprojektam, ja mazumtirgotāja noteiktā degvielas cena par 3% pārsniegs aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu, ieņēmumu summa virs šī sliekšņa tiks iekļauta solidaritātes maksājuma bāzē, piemērojot 100% likmi.

Vienlaikus solidaritātes maksājumu nepiemēros, ja mazumtirgotājs varēs dokumentāri apliecināt, ka faktiskās degvielas iepirkuma izmaksas attiecīgajā periodā pārsniedza orientējošās mazumtirdzniecības cenas aprēķinā izmantoto iepirkuma cenu par vairāk nekā 3%. Tad attiecīgi solidaritātes maksājuma bāzi samazinās proporcionāli dokumentāri apliecinātajai iepirkuma cenas pārsnieguma daļai.

Ministrijā atzīmē, ka likumprojekts "Degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likums" izstrādāts, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz tautsaimniecību, kas rodas degvielas strauja mazumtirdzniecības cenu pieauguma dēļ, kā arī, lai nodrošinātu papildu finanšu līdzekļus valsts budžetā valsts apgādes drošības stiprināšanai un ar to saistīto fiskālo vajadzību segšanai.

Vidējais uzcenojums zemo cenu grozā iekļautajām precēm ir 4,25%, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē trešdien informēja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš norādīja, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), monitorējot memorandu par pārtikas cenu samazināšanu, Ekonomikas ministrijai (EM) ir sniedzis datus, ka zemo cenu groza piedāvājuma ieviešanas sākumposmā atsevišķās tirdzniecības ķēdēs tika konstatētas problēmas ar norādēm uz zemo cenu groza produktiem. Patlaban situācija esot būtiski uzlabojusies, un norāžu esamība tirdzniecības vietās sasniedz 76%. Zemākais rādītājs memoranda monitoringa laikā bija 30%, kas tika fiksēts ieviešanas sākumposmā, savukārt augstākais sasniegtais rādītājs bija 95%.

PTAC monitorē arī zemo cenu grozā iekļauto produktu pieejamību patērētājiem tirdzniecības vietās. No mazumtirgotāju sniegtās informācijas izriet, ka pēc produktu iekļaušanas zemo cenu grozā pieprasījums pēc tiem pieaug, tādēļ mazumtirgotāji cenšas nodrošināt to savlaicīgu sagādi. Dati liecina, ka produktu pieejamība uzlabojas - ja pirmajās nedēļās zemākais fiksētais rādītājs bija 70%, tad pašlaik vidēji tas sasniedz 90%. Šajā aspektā situācija visiem mazumtirgotājiem esot līdzīga. Visbiežāk produktu iztrūkums fiksēts sieram, biezpienam, vistu olām un jogurtam.

Kad ilgstoši un profesionāli analizē tirgu, var pamanīt ne tikai globālos cenu kustības iemeslus, bet arī vietējo mediju reakciju. Degvielas cenu kāpums degvielas uzpildes stacijās parasti izraisa dusmīgus komentārus pie ziņu rakstiem, skaļus politiķu paziņojumus un prasības pastiprināt Konkurences padomes kontroli. Kā mēdz teikt – nekad tā nav bijis, un atkal tas pats.

Šāda reakcija ir raksturīga ne tikai Latvijai, bet arī Lietuvai un Igaunijai. Igaunijā stāsts par “degvielas karteli” tik bieži parādījies medijos, ka tas kļuvis par ierastu ziņu fona daļu.

No kurienes rodas aizdomas?

Kopš COVID laikiem Baltijas valstu iedzīvotāji dzīvo spēcīga inflācijas spiediena apstākļos. Inflācija sabiedrībai bieži šķiet nekontrolējama un neprognozējama parādība, kas īpaši asi jūtama laikā, kad pieaug mantiskā nevienlīdzība un samazinās sociālā atbalsta programmas.Ja minerālūdens vai tomāti veikalā sadārdzinās par dažiem desmitiem centu, to pamana tikai daļa pircēju. Savukārt degvielas cenu izmaiņas redz visi – tās tiek publiski parādītas uz piloniem pie degvielas uzpildes stacijām. Tāpēc degvielas mazumtirgotāji bieži kļūst par sabiedrības neapmierinātības “magnētu”.

Gads iesācies ar mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpumu, informē Ekonomikas ministrija.

2025.gada janvārī gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās cenās pieauga par 2,1% (pēc neizlīdzinātiem datiem), ko galvenokārt ietekmēja zemā bāze 2024.gada janvārī. Tomēr mazumtirdzniecības apjoma kritums ir vērojams mēneša griezumā. Janvārī, salīdzinot ar decembri, mazumtirdzniecības apgrozījums saruka par 0,6% (sezonāli koriģēti dati), ko noteica tā samazinājums visās lielajās preču grupās.

Gada laikā mazumtirdzniecības apgrozījums strauji pieauga nepārtikas precēm, bet pārtikai un degvielai mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās.

Janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 5,8%. Tas pieauga visās galvenajās nepārtikas preču grupās, izņemot apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu tirdzniecībā, kur apgrozījums samazinājās par 3,8%. Mazumtirdzniecības apgrozījums janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, visstraujāk pieauga mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā specializētajos veikalos (par 26,3%). Straujš kāpums bija arī pulksteņu, juvelierizstrādājumu un citur neklasificētu jaunu preču mazumtirdzniecībā (par 14,3%), kosmētikas un tualetes piederumu tirdzniecībā (par 11,6%), tekstilizstrādājumu, paklāju, grīdsegu, tapešu, mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu tirdzniecībā (par 10,0%) un metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecībā (par 8,6%). Mērenāks kāpums bija farmaceitisko medicīnisko piederumu tirdzniecībā (par 3,9%) un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu tirdzniecībā (par 3,8%). Savukārt sporta preču un spēļu mazumtirdzniecībā, grāmatu, avīžu, kancelejas piederumu, audio un video ierakstu tirdzniecībā un ziedu, augu, sēklu, mēslošanas līdzekļu, istabas dzīvnieku un to barības tirdzniecībā apgrozījums praktiski saglabājās nemainīgs - attiecīgi pieauga tikai par 0,7%, 0,2% un 0,1%.

Latvijā tuvākajos mēnešos nav pamata prognozēt pārtikas cenu samazināšanos, sacīja Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš skaidroja, ka laika apstākļi gan Latvijā, gan citās valstīs ir nelabvēlīgi ietekmējuši ražu, tāpēc palielināsies izmaksas.

"Mazumtirgotājiem būs gandrīz neiespējami nodrošināt gan produktu pieejamību, gan zemākas cenas, tāpēc tiks meklētas alternatīvas iepirkumiem arī ārvalstīs. Taču zemo cenu groza pamatproduktiem cenas joprojām tirgotāji uzturēs zemākajā līmenī, cik tas būs iespējams," piebilda Krūzītis.

Viņš sacīja, ka memoranda par pārtikas cenu samazināšanu un zemo cenu groza iniciatīvas lielākais sasniegums ir tas, ka pircējiem vissvarīgākajās pārtikas produktu grupās ir pieejami produkti, kuru cenas nepalielinās, lai arī tam būtu objektīvi iemesli.

Latvijas degvielas tirgotāji pauž vairākus argumentus un neizslēdz tiesvedības par ieceri degvielas mazumtirgotājiem piemērot solidaritātes maksājumu, ja to faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniegs objektīvi aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu par vairāk nekā 3%.

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) vēstulē, kas tostarp adresēta premjerei Evikai Siliņai (JV), teikts, ka papildu nodoklis no patiesi pārmērīgas peļņas (virspeļņas) ārkārtas situācijā būtu saprotams un atbalstāms, taču publiski apspriestais risinājums pēc būtības nav vērsts pret ārkārtas peļņu.

Asociācijā skaidro, ka piedāvājums faktiski nozīmē pārdošanas cenas regulēšanu, balstoties uz sintētisku un administratīvi konstruētu aprēķinu par it kā "normālu" maržu. Vēstulē minēts, ka valsts mākslīgi noteiktā "pareizā" marža nevar objektīvi atspoguļot reālo tirgus situāciju, un tas nav pieņemams.

Vienlaikus asociācijā vērš uzmanību, ka piedāvātais mehānisms nav instruments pret pārmērīgu peļņu, bet ir instruments pret cenu, kuru kāds uzskata par nepareizu. Vēstulē minēts, ka gadījumā, ja valsts sāk tieši noteikt, par kādu cenu uzņēmējs nesodīti var pārdot savu preci, tā nav nodokļu politika tirgus ekonomikā, bet cenu regulēšana, kas nav savienojama ar brīva tirgus un tiesiskas valsts principiem.

Pirmie secinājumi par akcīzes nodokļa samazināšanu dīzeļdegvielai parāda nepieciešamību ieviest virspeļņas nodokli, pauda ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš norādīja, ka pirmie rezultāti ir ļoti slikti un parāda, ka nepieciešams ieviest solidaritātes maksājumu jeb virspeļņas nodokli degvielas mazumtirgotājiem.

Ministrs pauda, ka pasaules biržās degvielas cenas samazinās, bet Latvijā to nenovēro. "Degvielas mazumtirgotājiem ir vērts pārdomāt savu biznesa politiku, jo šobrīd vārdi neiet kopā ar darbiem," sacīja Valainis.

Viņš pauda cerību, ka nākamajā valdības sēdē varēs lemt par attiecīgā likumprojekta virzīšanu uz priekšu.

Komentējot Konkurences padomes (KP) izteiktos iebildumus par solidaritātes maksājuma piemērošanu degvielas tirgotājiem, Valainis norādīja, ka respektē KP viedokli. Viņš pauda, ka KP ir neatkarīga institūcija, kas veic savu darbu.

Uzņēmumiem pielāgojoties arvien augošajām patērētāju prasībām un vajadzībām, mazumtirdzniecības nozare šobrīd piedzīvo būtiskas pārmaiņas.

“StrongPoint" organizētajā "Baltic Retail Forum 2024" pasākumā tehnoloģiju uzņēmums “Zebra Technologies” stāstīja par mazumtirdzniecības veikalu transformāciju, uzsverot, ka ikreiz, kad patērētājs gūst uzlabotu iepirkšanās pieredzi, viņa gaidas no mazumtirdzniecības uzņēmumiem tiek paceltas jaunā, augstākā līmenī.

Mazumtirdzniecības nozare šobrīd piedzīvo būtiskas pārmaiņas, kas galvenokārt saistītas ar darbaspēka izmaksu pieaugumu un nepieciešamību darīt vairāk, izmantojot mazāk resursu. Uzņēmumi izjūt spiedienu paaugstināt efektivitāti un samazināt izmaksas, vienlaikus uzturot augstu pakalpojumu kvalitāti. Tehnoloģiju uzņēmums "Zebra Technologies" uzsver, ka tirdzniecības tehnoloģijām ir būtiska loma darbības procesu racionalizēšanā un klientu pieredzes uzlabošanā. Mazumtirgotāji konkurē gan tradicionālajā, gan tiešsaistes tirgū, un “izdzīvo” tie, kas spēj ātri pielāgoties mainīgajām tirgus tendencēm un ieviest inovatīvus risinājumus. Tāpēc tradicionālie mazumtirgotāji aktīvi investē tirdzniecības tehnoloģijās un uzlabo veikalu darbību, lai saglabātu konkurētspēju un atbilstu patērētāju augošajām prasībām.

Igaunijas valsts Rezervju centrs parakstījis līgumus ar mazumtirgotājiem, kas darbojas ar zīmoliem "Coop", "Lidl", "Grossi Toidukaubad", "Rimi" un "Selver", par 27 krīzes veikalu izveidi 12 apriņķos, paziņojis Rezervju centrs.

Pirmajā publiskajā iepirkumā Rezervju centra nolūks bija izveidot krīzes veikalus 61 vietā visā Igaunijā, taču tika saņemti piedāvājumi par nedaudz vairāk nekā pusi no pieprasītajām vietām.

"Krīzes veikalu koncepcija Igaunijā ir jauna, jo gan privātie uzņēmumi, gan valdība dala atbildību par izturētspējas palielināšanu. Rezervju centrs nodrošina veikaliem jaudīgus elektrības ģeneratorus, savukārt mazumtirgotāji iegulda līdzekļus savu tehnisko sistēmu pārkonfigurēšanā, lai liela elektroapgādes pārtraukuma gadījumā veikals, kā arī aptieka un bankomāts, kas atrodas telpās, varētu turpināt darboties, izmantojot alternatīvo enerģiju. Šim sadarbības modelim ir nepieciešams laiks, lai uzņēmumi pielāgotos un izprastu tā darbību," teica Rezervju centra valdes loceklis Prīts Plompū.

Analizējot mazumtirdzniecības nozares attīstību Latvijā, arvien spilgtāk iezīmējas paaudžu maiņas ietekme. Jaunie patērētāji, kuru ikdiena nav iedomājama bez digitāliem risinājumiem, ir kļuvuši par galveno nozares tehnoloģiju attīstības virzītājspēku.

Viņi sagaida, ka iepirkšanās būs tikpat ātra un intuitīva kā viņu digitālā vide – bez rindām, lieka kontakta un ar elastīgām preču saņemšanas iespējām. Tieši spēja sistemātiski pielāgoties šīm prasībām šogad noteiks nozares spēlētāju konkurētspēju. Latvijas mazumtirdzniecībā šobrīd iezīmējas trīs savstarpēji saistītas tendences, kas noteiks jaunus nozares standartus. Tās atspoguļo gan patērētāju paradumu maiņu, gan nepieciešamību uzņēmumiem straujāk pielāgoties tehnoloģiju attīstībai un darba tirgus realitātei.

Reāllaika dati un mākslīgais intelekts (MI) – no ekstras par nepieciešamību

Mazumtirdzniecībā tehnoloģiju integrācija, kas balstīta reāllaika datos un mākslīgā intelekta risinājumos, no izvēles ir kļuvusi par obligātu profesionālās pārvaldības priekšnoteikumu. Uzņēmumi, kas joprojām paļaujas uz manuālām krājumu uzskaites metodēm un fragmentētu informācijas apriti, riskē zaudēt pozīcijas pret konkurentiem, kuri ikdienas lēmumu pieņemšanu veic uz datiem balstītas pārvaldības pamata. Jau šobrīd Baltijā arvien plašāk tiek ieviesta radiofrekvences identifikācijas (RFID) tehnoloģija, automatizēta krājumu pārvaldība un MI algoritmi pieprasījuma prognozēšanai un resursu optimizēšanai. Mazumtirgotāji izmanto arī MI risinājumus klientu plūsmas optimizēšanai, tostarp vecuma noteikšanai pašapkalpošanās zonās, kas ļauj nodrošināt gan drošības standartus, gan uzturēt iepirkšanās ātrumu. Igaunijā šāds risinājums jau darbojas un būtiski samazina gaidīšanas laiku pie kases, savukārt Lietuvā tie tiek testēti un tuvākajā laikā kļūs pieejami plašākam klientu lokam. Tas apliecina tehnoloģijas pakāpenisku nostiprināšanos Baltijas tirgū.2026. gadā redzēsim, ka MI sistēmas arvien vairāk palīdzēs koordinēt loģistiku, personalizēt piedāvājumus un automatizēt ikdienas procesus. Tas būtiski maina veidu, kā mazumtirdzniecības uzņēmumi plāno darbību, pārvalda resursus un pieņem lēmumus, balstoties uz reāllaika datiem.

Nodokļu parādi, kas sasniedz vismaz 150 eiro, reģistrēti 19% uzņēmumu, liecina "Lursoft" pētījuma dati.

Salīdzinot ar 2023.gada izskaņu, audzis gan parādnieku skaits, gan arī nodokļu parāda apjoms.

"Lursoft" izpētījis, ka pēdējo deviņu mēnešu periodā uzņēmumu, kuru nodokļu parāda apjoms sasniedz vismaz 150 eiro, skaits pieaudzis līdz 34 490. Tas ir par 4,79% vairāk nekā 2023.gada beigās.

Vislielākais nodokļu parādnieku īpatsvars patlaban reģistrēts starp ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem. Pētījuma dati rāda, ka nodokļu parādi šobrīd reģistrēti 38,49% no šajā nozarē strādājošajiem uzņēmumiem. Pēdējo deviņu mēnešu periodā kopējais nodokļu parāds ēdināšanas pakalpojumu nozarē palielinājies par 25,2%, sasniedzot 31,08 miljonus eiro, kas vidēji ir 18 760 eiro uz vienu uzņēmumu.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, samazinājies par 0,3%, salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Arī pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem Latvijas IKP 2025.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu, samazinājies par 0,3%.

Savukārt šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2024.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, nav mainījies.

2025.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija bija 9,122 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka lielākais pieaugums bijis būvniecības nozarē, būtiski palielinoties inženierbūvju apmēriem.

Tāpat statistikas pārvaldē atzīmē, ka pozitīvāko kāpumu pievienotajā vērtībā devusi ne tikai būvniecība, bet arī informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozare, izmitināšanas pakalpojumi, finanšu un apdrošināšanas nozare. Savukārt negatīvu ietekmi uz IKP šogad pirmajā ceturksnī veidoja ražošanas kritums elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati liecina, ka 2024.gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājās par 0,4% salīdzinājumā ar 2023.gadu. IKP faktiskajās cenās pērn bija 40,2 miljardi eiro.

2024.gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada 4. ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētiem datiem IKP samazinājās par 0,4%. Salīdzinot ar 3. ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem palielinājies par 0,1%. Faktiskajās cenās IKP 4. ceturksnī bija 11,0 miljardi eiro.

Ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2024.gadā samazinājās par 2,8%, bet pakalpojumu nozaru pieauga par 0,4%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares apjoms palielinājās par 3,7%, ko veicināja produkcijas apjoma palielinājums augkopībā un lopkopībā par 3,0% un mežsaimniecībā un mežizstrādē par 4,6%, bet zivsaimniecības nozarē vērojams samazinājums par 0,8%.

Mazumtirgotāji 2026. gadā varētu konsolidēties, daļai veikalu pārtraucot darbību, kamēr tie, kas nolems turpināt uzņēmējdarbību, attīstīsies un paplašināsies, prognozē SIA “Latvijas Tirgotāju savienība” (“LaTS”) valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis.

“Gribētos cerēt, ka jaunajā gadā valdība atturēsies no neizsvērtiem lēmumam, kas no tirgotājiem prasa lielus naudas un laika ieguldījumus, bet nesniedz būtisku ieguvumu, kā tas bija aizvadītajā gadā,” izteicās R. Okmanis.

Viņš skaidroja, ka daļa mazo veikalu reģionos tieši strauji mainīgo prasību dēļ varēja pieņemt lēmumu savas tirdzniecības vietas slēgt. “Mazo veikalu īpašnieki daudzos gadījumos ir cilvēki gados, un viņiem grūti izsekot biežajām izmaiņām regulējumā, kas prasa arī papildu līdzekļus. Labākajā gadījumā viņu veikalus pārņems tie, kas vēlas attīstīties, tādējādi var runāt par konsolidāciju mazumtirdzniecības tīklā.”

Princips “veikals seko cilvēkiem” izpaudīsies arī šogad, kas nozīmē, ka varētu tikt slēgti veikali vietās, kas kļuvušas mazapdzīvotas, un durvis vērt jauni veikali tur, kur pieaudzis pieprasījums. “Veikali, kas nolēmuši attīstīties, noteikti izmantos šobrīd pieejamās tehnoloģiskās iespējas, tostarp veicinās “LaTS” e-veikala platformas lietošanu,” piebilda R. Okmanis.

Iedzīvotāji sākuši vairāk tērēt un piebremzēt ar uzkrājumu veidošanu, norāda banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula norāda, ka mazumtirdzniecības apgrozījums trešajā ceturksnī salīdzināmās cenās auga par 1,9% pret otro ceturksni, bet pārtikas mazumtirdzniecības reālais apgrozījums trešajā ceturksnī palielinājās.

Ilgākā periodā pārtikas tirdzniecība attīstās pieticīgāk nekā nepārtikas preču segments. Paula norāda, ka par tā iemesliem var izdarīt dažādus minējumus, piemēram, pārtikas tirdzniecības paplašināšanās ārpus tipiskajiem pārtikas veikaliem un lielveikaliem (piemēram, atsevišķās saimniecības preču un mājokļa preču tirdzniecības vietās) vai gatavo maltīšu pasūtīšana.

Savukārt nepārtikas segmentā augšupejoša reālā apgrozījuma dinamika vērojama gan tajos preču segmentos, kas nav, gan tajos, kas ir saistīti ar mājokļa aprīkojumu un remontu (to varētu minēt, piemēram, pēc mājokļa kreditēšanas pieauguma tendences). "Ļoti iespējams, ka motivāciju sparīgāk tērēt nekā turpināt palielināt uzkrājumus ietekmē negatīvas reālās depozītu likmes. Zināma artava trešā ceturkšņa mazumtirdzniecības uzplaukumā varētu būt "Eurobasket" rīkošanai Latvijā, taču ietekmi ir grūti nodalīt no citiem faktoriem," pauž Paula.

Memorands par pārtikas cenu samazināšanu veikalos varētu sākt atspoguļoties šī mēneša laikā, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš atzina, ka sākotnējās ekspektācijas, sagaidot, ka pēc memoranda parakstīšanas pārtikas cenu samazinājums varētu atspoguļoties divu nedēļu laikā, bija pārsteidzīgas.

Vienlaikus ministrs sacīja, ka šobrīd ministrijas rīcībā ir zināmi konkrēti datumi, kad mazumtirgotāji veikalos plāno ieviest samazinātās cenas preču grozus, taču to nevar izpaust, jo tā ir komercinformācija.

Valainis gan atklāja, ka lielākajai daļai izmaiņas ir plānotas jūnijā.

Pēc ministra teiktā, šajā grozā varētu būt apmēram 50 produktu.

"Šobrīd notiek ļoti aktīvs darbs," sacīja Valainis, piebilstot, ka valsts pusē liela daļa mājasdarba ir izdarīta un tiek gaidīts, kad memorands stāsies spēkā mazumtirdzniecības vietās.

Viņaprāt, Latvijas tabakas tirgū viens no galvenajiem konkurentiem ir kontrabandisti, bet nozares politikas veidotāju lēmumi nereti ir pretēji citu ES valstu atziņām par efektīviem tirgus uzraudzības principiem. Vienlaikus, viņaprāt, Latvijas iedzīvotāji ir salīdzinoši atvērti inovācijām. Par to, kurā virzienā dodas tabakas tirgus šobrīd un kādi ir lielākie nozares izaicinājumi, intervijā stāsta British American Tobacco (BAT) vadītājs Latvijā Matiass Baltess (Matthias Baltes).

Vai un kādas būtiskas pārmaiņas pēdējos gados ir notikušas tabakas tirgū?

Fundamentālas. Tieši tik vienkārši un sarežģīti. Mēs runājam par nozari, kurā vairāk nekā 100 gadus tabakas lapas bija nozares galvenais un pamata produkts, bet pēdējo desmit gadu laika tas ir mainījies. Tādi produkti kā karsējamie produkti, e-cigaretes un šķidrumi principā neeksistēja. Savukārt jau šobrīd šie produkti ieņem ne tikai būtisku un augušo tirgus daļu, bet faktiski ir kļuvuši par mūsdienīgu patērētāju uzvedības sastāvdaļu. Šīs pārmaiņas nenoliedzami prasa strauju pielāgošanos un fleksibilitāti no nozares uzņēmumiem, kas ne vienmēr ir ļoti vienkārši paveicams uzdevums. Kā jau minēju, tabakas lapa 120 gadus bija pamata produktus un inercei arī biznesā mēdz būtu liela nozīme.

Jaunā prasība pārtikas produktiem obligāti norādīt izcelsmes valsti tirgotājiem sagādā lielu slogu un investīcijas, atzina aptaujātie mazumtirgotāji.

Mazumtirgotāja SIA "Rimi Latvija" pārstāvji atzīmēja, ka "Rimi" atbalsta jēgpilnus, kā arī pamatotus risinājumus, kas veicinātu vietējo produktu patēriņu, bet uzņēmums jau iepriekš sarunās ar atbildīgajām valsts institūcijām paudis, ka prasība pārtikas produktu cenu zīmēs norādīt izcelsmes valsti no mazumtirgotāju viedokļa ir sasteigts, nepārdomāts un tehniski sarežģīti ieviešams process.

Tāpat uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka ir pamatotas bažas par ieguvumu patērētājam no jauno prasību ieviešanas, kas var maldināt pircēju, piemēram, Eiropas Savienībā (ES) ražotu preci, kas patērētāju uztverē nozīmē zināmu drošību un kvalitāti, nākas apzīmēt ar "Izcelsme nezināma". Prasību ieviešana arī uzliek papildu finansiālo slogu mazumtirgotājiem.

Investējot trīs miljonus eiro, vietējā kapitāla industriālo metālizstrādājumu vairumtirgotājs “JMJ Tirdzniecības grupa” noslēdzis pirmo posmu uzņēmuma darbības paplašināšanā. Projekta ietvaros izbūvētas jaunas biroja un noliktavas telpas Krustpils ielā, kā arī labiekārtota uzņēmuma teritorija.

Nākamo divu gadu laikā noliktavu telpu paplašināšanā un uzņēmuma eksporta apjoma kāpināšanā plānots investēt vēl divus miljonus eiro.

Pirmās kārtas ietvaros “JMJ Tirdzniecības grupa” izveidoja 2000 m² plašas noliktavas un biroja telpas, kas būtiski uzlabojušas uzņēmuma darbības efektivitāti. Jaunā noliktava ir īpaši pielāgota industriālo metālizstrādājumu uzglabāšanai, tajā ieviestas jaudīgākas tehnoloģijas un aprīkojums, kas optimizē krājumu pārvaldību un uzglabāšanas procesus. Jaunā infrastruktūra ļāvusi uzņēmumam palielināt uz vietas pieejamo materiālu apjomu par 30 %, tādējādi uzlabojot arī uzņēmuma eksportspēju.

“Esam spēruši nozīmīgu soli attīstībā, kas ļaus mums nodrošināt vēl plašāku produktu klāstu un ātrāku piegādi. Nozarē strādājam jau vairāk nekā 23 gadus, zinām savu klientu, redzam tirgus potenciālu. Jaunās noliktavas būvniecības procesā šķita, ka platības būs vairāk, nekā nepieciešams, taču jau šobrīd redzam, ka ar nākamās kārtas būvniecību kavēties nedrīkstam,” komentē Māris Griķis, “JMJ Tirdzniecības grupa” valdes loceklis.

Viena un divu eiro centu monētas, kuru izņemšanu no apgrozības Igaunija sāka šogad, pēc abpusēji izdevīgas vienošanās tiek sūtītas uz Latviju, paziņoja Igaunijas centrālā banka.

No apgrozības izņemtās mazās monētas Latvija Banka maina par nominālvērtību. Šī vienošanās esot izdevīga abām pusēm, jo monētu otrreizēja pārstrāde izmaksātu daudz dārgāk, un arī Latvijai ir lētāk saņemt monētas no Igaunijas un apmainīt tās pret nominālvērtību, nekā pasūtīt jaunas. Gada laikā Igaunija no apgrozības izņēma maza nomināla monētas aptuveni desmit miljonu eiro vērtībā, un pirmās to partijas jau ir nosūtītas uz Latviju.

Igaunija kopš gada sākuma ir atteikusies emitēt jaunas viena un divu centu monētas, jo ir ieviesti jauni skaidras naudas maksājumu noapaļošanas noteikumi. Līdzīgi Igaunijai arī Beļģijā, Itālijā, Īrijā, Nīderlandē, Slovākijā un Somijā neizsniedz atlikumu viena un divu centu monētās. No maija noapaļošanas noteikumu ieviesusi arī Lietuva.