Baltijā lielākā vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupa “Eco Baltia” kopā ar vadošo privātā kapitāla fondu Baltijas valstīs “INVL Baltic Sea Growth Fund” ir palielinājis līdzdalību Polijas lielākajā PVC logu un durvju rāmju pārstrādes uzņēmumā “Metal-Plast” no 70% līdz 83%.

Darījums īstenots, uzņēmuma kapitālā investējot 2,2 miljonus eiro.

Šis kapitāla palielinājums stiprina “Metal-Plast” bilanci un nodrošina nepieciešamo elastīgumu, lai pielāgotos pašreizējiem tirgus apstākļiem.

“Eiropas plastmasas pārstrādes nozare šobrīd saskaras ar ievērojamiem izaicinājumiem, un šis papildu kapitāls nodrošina “Metal-Plast” nepieciešamo finanšu stabilitāti, lai pārvarētu šo grūto periodu,” saka Vytautas Plunksnis, “INVL Baltic Sea Growth Fund” partneris un “Metal-Plast” valdes loceklis.

“Kā lielākā vides apsaimniekošanas un pārstrādes grupa Baltijas valstīs mēs varam nodrošināt mūsu uzņēmumiem stabilu platformu un mērķtiecīgas investīcijas pat izaicinošos tirgus apstākļos. Tas palīdz saglabāt konkurētspēju, uzlabot darbības rādītājus un ilgtermiņā konsekventi paplašināt pārstrādes jaudu,” saka Jānis Aizbalts, “Eco Baltia” vides sektora vadītājs un “Metal-Plast” padomes priekšsēdētājs.

Vides resursu apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa AS “Eco Baltia” 2024. gada pirmo pusgadu noslēgusi ar 124,13 miljonu eiro lielu neto apgrozījumu, kas ir par 10,8% vairāk nekā 2023. gada pirmajā pusgadā.

Savukārt konsolidētā EBITDA 2024. gada sešos mēnešos sasniegusi 22,1 miljonu eiro, kas ir par 47,7% vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos. Arī šajā pārskata periodā izaugsmi galvenokārt noteica stabilie rezultāti vides pārvaldības nozarē un mērķtiecīgs darbs pie efektivitātes un procesu automatizācijas, kā arī pērnā gada novembrī īstenotā “Metal Plast” iegāde.

Koncerna peļņa šā gada pirmajā pusgadā pirms nodokļu nomaksas bija 4,66 miljoni eiro, kamēr pērn tajā pašā periodā peļņa pirms nodokļiem bija 2,29 miljoni eiro.AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “Šogad uzņēmuma attīstībā jūtam mērenu kāpumu, taču, neskatoties uz to, turpinām sasniegt jaunus finanšu rādītāju rekordus. Tie pierāda, ka esam uz pareizā ceļa izvēlētajos stratēģiskajos biznesa virzienos. Grupas attīstībā būtiska nozīme bijusi starptautiskajam akcionāru un uzņēmumu vadības sastāvam, kas ar savām kompetencēm virza grupu uz stabilu izaugsmi. Turpināsim iesākto ceļu arī turpmāk, tostarp vērtējot jaunas iespējas paplašināt pilna atkritumu cikla ķēdi un uzņēmumu loku mūsu kopējā grupas portfelī.”

Lai veicinātu videi draudzīgāku materiālu izmantošanu preču ražošanā, “Latvijas Zaļais punkts” sadarbībā ar “Nordic Plast” Eiropas Savienības LIFE projekta ietvaros Latvijā attīstīta specializētu polimēra testēšanas laboratoriju, kas kalpos kā rīks plastmasas pārstrādājamības noteikšanai, virzoties uz ES mērķiem palielināt pārstrādāto atkritumu apjomu Latvijā. '

Laboratorija atrodas “Eco Baltia” grupas polimēru pārstrādes uzņēmumā “Nordic Plast”, Jelgavā, un tā šogad veiksmīgi ieguvusi akreditāciju, tādējādi apliecinot atbilstību starptautiskiem standartiem.

Jau šobrīd jaunajā laboratorijā pētnieciskos nolūkos tiek testēti dažādi plastmasas izstrādājumi ar mērķi definēt kopējo situāciju tirgū attiecībā uz plastmasas materiālu pieejamību un to pārstrādājamību. Vienlaikus tiek vērtētas iespējas pakalpojuma tālākai attīstībai to nodrošināt uzņēmumiem, kuri ražo vai tirgo plastmasas izstrādājumus.

Ar jaunās laboratorijas izveidošanu plānots veicināta straujāka Latvijas virzība uz Eiropas Savienības prasību īstenošanu attiecībā uz pārstrādājamo materiālu mērķiem.

Igaunijas nacionālā lidsabiedrībā "Nordic Aviation Group", kas strādā ar zīmoliem "Nordica" un '" XFly", tiks slēgta un iesniegs bankrota pieteikumu pēc tam, kad potenciālais investors šonedēļ atteicies no darījuma, trešdien paziņoja valstij pilnībā piederošais uzņēmums.

Pēc tam, kad pirmdien neveiksmīgi beidzās sarunas ar potenciālo investoru - Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" mazākuma akcionāru, Dānijas uzņēmēju Larsu Tūsenu - "Nordic Aviation Group" nolēma izbeigt "Nordic Aviation Group", kas strādā ar "Nordica" zīmolu, un "Regional Jet" ("Xfly") darbību.

"Diemžēl potenciālais investors pirmdien paziņoja, ka negrasās turpināt privatizāciju pārmērīgo risku dēļ," skaidroja "Nordic Aviation Group" padomes priekšsēdētāja Kadri Landa.

"Tādēļ direktoru padome informēja uzraudzības padomi par lēmumu izbeigt "Nordic Aviation Group" un "Xfly" darbību un iesniegt bankrota pieteikumu," viņa paziņoja.

""Nordic Aviation Group" un "Xfly" pēdējo 15 mēnešu laikā, tas ir, kopš 2023.gada augustā to pārņēma jauna vadība, ir bijis grūts ceļš. Šis process prasīja milzīgas pūles no visas komandas, lai virzītu aviokompāniju uz jauna un ilgtspējīga ceļa," atzina "Nordic Aviation Group" valdes priekšsēdētājs Remko Altheiss.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Tallinā bāzētā Harju apgabaltiesa otrdien oficiāli pasludināja ar "Nordica" zīmolu strādājušās Igaunijas nacionālās aviokompānijas "Nordic Aviation Group" bankrotu.

Tiesas lēmums spēkā stājas nekavējoties. Apelāciju var iesniegt 15 dienu laikā, taču saistībā ar to netiek apturēta tiesas lēmuma izpilde.

Aviokompānijas kreditoriem 60 dienu laikā pēc oficiālā paziņojuma par bankrotu publicēšanas tiesas ieceltajam bankrota administratoram būs jāpaziņo savas prasības pret "Nordic Aviation Group". Par "Nordic Aviation Group" bankrota administratoriem iecelti juristu biroja "Rask" zvērinātie advokāti Tarmo Petersons un Indreks Lepso.

Prasības, kas netiks iesniegtas noteiktajā termiņā, tiks apmierinātas tikai galējā gadījumā.

Nordica iesniedza pieteikumu par bankrotu 2024.gada 20.novembrī. Aviokompānija un ar to saistītie uzņēmumi arī paziņoja par 272 darbinieku atlaišanu.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

Valdība otrdien pēc Finanšu ministrijas (FM) informatīvā ziņojuma "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam" uzklausīšanas atbalstīja izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā 2026.gada budžetā.

Ziņojumā teikts, ka izdevumu samazināšanas rezultātā 2026.gadam ir atrasti papildu 171,065 miljoni eiro, kas primāri ir novirzāmi fiskālās telpas uzlabošanai. Savukārt trīs gados no 2026. līdz 2028.gadam kopumā publiskā sektora izdevumi samazināti 479 miljonu eiro apmērā.

Tāpat FM ziņojumā teikts, ka 2026.gada fiskālā telpa sākotnēji pie nemainīgas politikas tika lēsta 39,7 miljonu eiro apmērā. Savukārt, kad nozaru ministrijas kopīgi identificēja un vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, fiskālā telpa 2026.gadam pieauga un sasniedz 210 miljonus eiro.

Par fiskālās telpas jeb papildu līdzekļu izlietojumu lems valdība turpmākajā budžeta izskatīšanas gaitā, aģentūrai LETA norādīja FM.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,966 miljardu eiro apmērā, un 2027.gadam 12,758 miljardu eiro apmērā, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais un valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam", kuru plānots izskatīt otrdienas valdības sēdē.

Vienlaikus izdevumu samazināšanas rezultātā 2026.gadam ir atrasti papildu 171,065 miljoni eiro, kas primāri ir novirzāmi fiskālās telpas uzlabošanai, teikts FM ziņojumā. Savukārt trīs gados no 2026. līdz 2028.gadam kopumā publiskā sektora izdevumi samazināti 479 miljonu eiro apmērā, informē FM.

Tāpat ministrijā norāda, ka 2026.gada fiskālā telpa sākotnēji pie nemainīgas politikas tika lēsta 39,7 miljonu eiro apmērā. Savukārt, kad nozaru ministrijas kopīgi identificēja un vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, fiskālā telpa 2026.gadam pieauga un sasniedz 210 miljonus eiro, informē FM.

Šā gada 13.maijā Ministru kabinets (MK) noteica uzdevumu publiskajā sektorā pārskatīt izdevumus un sagatavot priekšlikumus to samazināšanai 2026.gada budžetā vismaz 150 miljonu eiro apmērā.

Saeima 30.oktobra vakarā pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā atbalstījusi 2025.gada valsts budžeta projektu un tā saistošos likumprojektus.Par valsts budžetu un saistošajiem likumprojektiem nobalsoja 52 deputāti, pret bija 39 deputāti.

Iecerēts, ka budžetu otrajā, galīgajā lasījumā, Saeima sāks skatīt 4.decembrī.

Sākotnēji koalīcijai radās problēmas ar kvoruma nodrošināšanu, taču vēlāk balsu trūkums tika atrisināts, jo klātneesošās Saeimas deputātes Ingrīda Circene (JV) un Anna Rancāne (JV) uz sēdi tomēr ieradās.

Jau ziņots, ka Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Igaunijas nacionālā lidsabiedrībā "Nordic Aviation Group", kas strādā ar zīmoliem "Nordica" un "XFly" un iesniegs bankrota pieteikumu, Igaunijas Bezdarba apdrošināšanas fondā reģistrējusi nodomu atlaist 181 cilvēku.

Bankrota dēļ "Nordic Aviation Group" uzņēmums "Regional Jet" atlaidīs 161 darbinieku, "Nordic Aviation Group" - 15 un "Best Crew" - septiņus cilvēkus.

Igaunijas Bezdarba apdrošināšanas fonda preses pārstāvis Lauri Kols norādīja, ka lielākā daļa likvidējo darbavietu ir biroja amati, nevis ar aviāciju saistītie.

Kols atzina, ka aviācijas nozarē strādājošajiem Igaunijā varētu būt grūti atrast līdzīgu darbu, taču kaimiņvalstīs aviācijas nozare ir attīstītāka, tādēļ arī darba iespējas tur ir labākas, turklāt ziņas par "Nordica" bankrotu ir izplatījušās Eiropā un par kvalificētiem darbiniekiem interesējas citu valstu uzņēmumi.

Viņš atgādināja, ka pēc iepriekšējās Igaunijas nacionālās lidsabiedrības "Estonian Air" likvidācijas apmēram puse reģistrējās bezdarbnieku rindās, bet otra puse uzreiz atrada jaunu darbu.

Nodokļu ieņēmumos pagājušajā gadā iekasēti 15,173 miljardi eiro, kas ir par 194 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025. gadā bija par 768,8 miljoniem eiro jeb 5,3% lielāki nekā 2024. gadā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi 2025. gadā veidoja 14,369 miljardus eiro, kas ir par 183,3 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 11,948 miljardus eiro, kas ir par 202,8 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 2,421 miljarda eiro apmērā, kas ir par 19,5 miljoniem eiro jeb 0,8% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi pagājušajā gadā bija 803,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10,7 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad astoņos mēnešos iekasēts 10,041 miljards eiro, kas ir par 99,3 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada astoņos mēnešos bija par 525 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos veidoja 9,501 miljardu eiro, kas ir par 90,1 miljonu eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 7,944 miljardus eiro, kas ir par 70,4 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,556 miljardu eiro apmērā, kas ir par 19,7 miljoniem eiro jeb 1,2% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada astoņos mēnešos bija 540,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 9,2 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots.

Pret pērn par bankrotējušu atzīto Igaunijas nacionālo aviokompāniju "Nordic Aviation Group", kas strādāja ar "Nordica" zīmolu, kreditori iesnieguši prasības 85 miljonu eiro apmērā, paziņoja viens no bankrota administratoriem Tarmo Petersons.

Kad Tallinā bāzētā Harju apgabaltiesa janvāra beigās oficiāli pasludināja "Nordic Aviation Group" bankrotu, kreditoru prasību apmērs sasniedza 34 miljonus eiro, bet noteiktajā termiņā līdz marta beigām iesniegtas papildu prasības, un pašlaik to apmērs ir 85 miljoni eiro.

Kā paskaidroja Petersons, lielākā daļa prasību pieauguma ir saistīta ar kompensācijām par dažādu līgumu laušanu.

"Nordica" bankrota administrators norādīja, ka tiks izvērtēta katra prasība un noteikts, vai tā atzīstama par pamatotu.

Kompānijas bankrota pasludināšanas laikā administratori lēsa, ka tās aktīvi ir ap 400 000 eiro. Ir izsludinātas kustamā īpašuma izsoles, bet pagaidām darījumi nav noslēgti.

Skandināvijas aviokompānija SAS lauzīs sadarbības līgumu ar Igaunijas valstij piederošo nacionālo aviokompāniju "Nordic Aviation Group", kas darbojas ar zīmoliem "Nordica" un "XFly", un tas nozīmē, ka turpmāk starp Tallinu un Stokholmu varētu būt divi reisi dienā līdzšinējo sešu vietā.

"2024.gada 25.septembrī SAS oficiāli informēja "Regional Jet" par nodomu lauzt lidmašīnu nomas ar apkalpi līgumus, saskaņā ar kuriem "Regional Jet" veic reisus minētajos maršrutos,'' ceturtdien paziņoja "Nordica", kas ir "Regional Jet" māteskompānija. SAS nolēmusi pārtraukt lidot Zviedrijas iekšzemes maršrutos no Stokholmas uz Sundsvallas-Timro, Ronnebī and Engelholmas lidostām.

Uzņēmumā informēja, ka līguma laušanas dēļ samazināsies arī SAS veikto reisu skaits starp Tallinas un Stokholmas Ārlandas lidostu. Sākotnējā informācija liecina, ka reisu biežums varētu sarukt par pusi, kā rezultātā reisu skaits darba dienās var samazināties no sešiem līdz diviem.

Parlamentārieši šodien skatīšanai Saeimas komisijās nodeva nākamā gada valsts budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi.

2026. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē iekļauti teju 50 likumprojekti, tostarp izmaiņas atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformas.

Balsojumi par likumprojektiem liecināja, ka valdošā koalīcija šodien spēja nodrošināt 51 balss vairākumu parlamentā, "Jaunās vienotības" (JV), "Progresīvo" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijām piebalsojot valdošo koalīciju atbalstošajiem neatkarīgajiem deputātiem Skaidrītei Ābramai, Oļegam Burovam un Igoram Rajevam. Par likumprojektu nodošanu komisijām balsoja arī tikko Saeimas deputāta mandātu ieguvušais, no ZZS saraksta ievēlētais Jānis Dinevičs.

Savukārt balsojumā tieši par nākamā gada budžeta likumprojektu 51 valdošās koalīcijas deputātam piebalsoja arī neatkarīgais deputāts, savulaik no JV saraksta ievēlētais Andrejs Ceļapīters, nodrošinot 52.balsi.

AS “Eco Baltia” un tās meitas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” 2025. gada 29. decembrī noslēdza sindicēta finansējuma vienošanos ar Luminor banku un SEB banku, nodrošinot ilgtermiņa finansējumu līdz 132 miljoniem eiro, no kuriem 30 miljoni pieejami saskaņā ar atsevišķu vienošanos.

Finansējums tiks izmantots esošo saistību refinansēšanai un papildu finanšu kapacitātes nodrošināšanai.

Noslēgtās sindicētās finansēšanas vienošanās ietvaros Grupas sabiedrībām ir nodrošināta esošo finanšu saistību refinansēšana un ilgtermiņa finansējuma apjoms 102 miljonu eiro apmērā, kā arī papildu finansējuma iespēja līdz 30 miljoniem eiro, kas pieejama atbilstoši noteiktajiem nosacījumiem. Šāda struktūra ļaus Grupai elastīgi plānot finanšu plūsmas un pielāgot pieejamā finansējuma apjomu faktiskajām vajadzībām.

Māris Simanovičs, “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs: “Noslēgtais sindicētais aizdevuma līgums stiprina Grupas finanšu stabilitāti un nodrošina drošu pamatu mūsu turpmākajai izaugsmei. Sadarbība ar Luminor banku un SEB banku ļauj mums vienlaikus refinansēt esošās saistības un nodrošināt resursus nākotnes attīstībai.”

Olainē atklāta AS “ITERUM” (iepriekš – “PET Baltija”) jaunā rūpnīca – viena no lielākajām Ziemeļeiropā ar plānoto pārstrādes jaudu 80 000 tonnu gadā jeb par aptuveni 30% vairāk, nekā bija iespējams nodrošināt uzņēmuma iepriekšējā ražotnē Jelgavā.

Jaunās rūpnīcas izveidē “ITERUM” investējis vairāk nekā 10 miljonus eiro, savukārt kopējās investīcijas sasniedz vairāk nekā 35 miljonus eiro.

Jaunatklātā rūpnīca būs viena no lielākajām un modernākajām PET pārstrādes ražotnēm Ziemeļeiropā un viena no lielākajām industriālajām ēkām Latvijā, kuras kopējā iekštelpu platība sasniegs aptuveni 30 000 kvadrātmetru, bet āra platība – aptuveni 40 000 kvadrātmetru.

“Jaunās “ITERUM” rūpnīcas izveide ir viens no “Eco Baltia” pēdējo gadu vērienīgākajiem attīstības projektiem, kura galvenais mērķis ir kāpināt PET granulu ražošanas jaudas un nodrošināt nepieciešamos apstākļus turpmākai attīstībai, nostiprinot mūsu tirgus daļu Eiropas tirgū. Pēdējos gados esam īstenojuši strauju “Eco Baltia” uzņēmumu attīstības kursu Baltijā un ārpus tās, kā arī līdztekus organiskai izaugsmei esam iegādājušies vairākus uzņēmumus, lai paplašinātu savu pakalpojumu klāstu. “ITERUM” jaunā rūpnīca būs būtisks solis uz priekšu grupas izaugsmē, nodrošinot trīsreiz lielāku ražošanas jaudu nekā pirms desmit gadiem un par 30% vairāk, nekā tas bija iespējams ražotnē Jelgavā. Tas ļaus mums ievērojami kāpināt ES noteikto mērķu izpildi,” teic AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Valdība otrdien atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.

Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem - par 804,3 miljoniem eiro.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 5,1 miljarda eiro apmērā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.

Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.

Vairums Latvijas lielo un vidējo uzņēmumu nākamgad plāno ieguldīt savā attīstībā, galvenokārt paredzot papildu budžetu tādām jomām kā iekšējo procesu optimizācija, IT infrastruktūras uzlabošana un darbinieku apmācības, liecina OP Corporate Bank plc klientu aptaujas dati.

Domājot par 2026. gada plāniem, 85 % Latvijas lielo un vidējo uzņēmumu norāda, ka plāno ieguldīt sava uzņēmuma attīstībā, 11 % to apsver, bet vēl nav pieņēmuši lēmumu, savukārt tikai 4 % neplāno investēt uzņēmuma izaugsmē. Jomas, ko Latvijas uzņēmēji visvairāk vēlas attīstīt, ir saistītas ar tehnoloģijām un darbības efektivitāti – 71 % respondentu norādīja, ka plāno investēt vairāk līdzekļu uzņēmuma iekšējo procesu optimizācijā, bet 69 % plāno uzlabot IT infrastruktūru.

“Aptaujas rezultāti rāda pozitīvu ainu Latvijas lielo un vidējo uzņēmumu segmentā – lai gan 2025. gads bijis negaidītu pavērsienu pilns pasaules ekonomikā, mūsu uzņēmēji ir spējuši saglabāt stabilitāti un turpina ieguldīt izaugsmē. Tehnoloģijas un īpaši mākslīgais intelekts kļūst par ikdienas darba neatņemamu sastāvdaļu. Ieguldījumi IT infrastruktūrā un MI risinājumos kļūst par kritisku priekšnosacījumu uzņēmuma konkurētspējai un ilgtspējīgai izaugsmei. Šī tendence vērojama arī pasaulē – viens no vadošajiem amerikāņu pētījumu un konsultāciju uzņēmumiem Gartner prognozē, ka nākamgad kopējie IT izdevumi pasaulē pieaugs par 9,8 %, un būtisku daļu no šī pieauguma veidos tieši MI infrastruktūra,” norāda Elmārs Prikšāns, OP Corporate Bank plc Latvijas filiāles vadītājs.

2025. gads Attīstības finanšu institūcijai ALTUM būs ne vien nozīmīgs izaugsmes posms un jaunu iniciatīvu īstenošanas laiks, bet arī desmitais darbības gads.

Šajā posmā ALTUM atbalsta instrumentu portfelis ir trīskāršots, tuvojoties jau 1,2 miljardiem eiro, ir iegūts un saglabāts nemainīgi augsts Moody's kredītreitings Baa1, nodrošināti labi darbības atdeves un peļņas rādītāji. ALTUM aktīvi īsteno vairāk nekā 40 atbalsta programmas, tai skaitā fokusējoties uz atbalstu reģioniem.

Lai veicinātu uzņēmējdarbību reģionos, ALTUM pērn sāka piešķirt aizdevumus līdz 100 tūkstošiem eiro ar būtiski samazinātām nodrošinājuma prasībām. Pieprasījums pēc tiem bijis stabili augošs, apliecinot uzņēmēju vajadzību pēc atbalsta. Savukārt paplašinot uzņēmumu energoefektivitātes programmu, arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumiem tika nodrošināta iespēja modernizēt un padarīt konkurētspējīgākus savus uzņēmumus. Pirmo reizi ar valsts atbalstu tiek īstenota zemas īres namu programma un pirmie pabeigtie projekti gaidāmi jau 2025.gadā.

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Saeima ceturtdien pieņēma iepriekš otrreizējai caurlūkošanai atgrieztos grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā, no 1. marta paredzot vinješu likmju izmaiņas kravu transportam virs 3,5 tonnām, savukārt vieglākam komerctransportam izmaiņas paredzētas no nākamā gada.

Vienlaikus noteikti atvieglojumi lauksaimniekiem, kā arī daudzbērnu ģimenēm un reemigrantiem. Tāpat paplašināts to autoceļu loks, par kuru izmantošanu būs jāmaksā nodeva.

"Nodevu izmaiņām jābūt samērīgām un tās nedrīkst nesamērīgi palielināt slogu vietējiem uzņēmumiem, tāpēc komisija virza risinājumus, kas šo ietekmi pēc iespējas mazinās," iepriekš norādīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša (JV).

Grozījumi paredz, ka no 1. marta transportlīdzekļiem ar pilnu masu virs 3,5 tonnām autoceļu lietošanas maksu noteiks atkarībā no motora izmešu klases - bezemisiju transportam vinjete būs bez maksas, savukārt pārējās motora izmešu klasēs nodeva tiks paaugstināta. Lai nodevas paaugstināšana mazāk ietekmētu mazos uzņēmumus, transportlīdzekļiem līdz 3,5 tonnām tā atlikta līdz 2027. gada 1. janvārim.