Lielāku atlīdzību par savu padarīto darbu ir pelnījuši ne tikai 47 Latvijas Nacionālās operas (LNO) kora arodbiedrības biedri, kas nolēmuši streikot, bet arī visi pārējie operas darbinieki, šodien žurnālistiem sacīja LNO direktors Andrejs Žagars.

«Visi grib, lai algas atgrieztos 2009.gada algu līmenī. Es arī gribu. Tad, kad valsts mums nodrošinās finansējumu 2009.gada līmenī, tad operas administrācija ar lielāko prieku sadalīs to visiem darbiniekiem. Mēs esam atkarīgi no valsts dotācijas. Esmu visu laiku cīnījies par papildu finansējumu un arī turpmāk no prasībām par budžeta palielinājumu neatkāpšos,» pauda Žagars.

Viņš akcentēja, ka lielāku atlīdzību ir pelnījuši visi 567 operas darbinieki, ne tikai 47 operas kora mākslinieki.

LNO direktors skaidroja, ka operas administrācija izmantos visas tiesiskās iespējas, lai nodrošinātu 15.Rīgas operas festivāla norisi. Žagars cer, ka dialogam, kas notiks ar operas kora arodbiedrību, būs labs rezultāts.

Kristīne Opolais atgriezīsies uz Siguldas svētku skatuves

Kristīne Opolais, kura šajā sezonā veiksmīgi debitējusi pazīstamos pasaules opernamos, iespēju robežās neatsaka dalību arī koncertos un izrādēs Latvijā. Atsaucoties Siguldas opermūzikas svētku rīkotāja Daiņa Kalna aicinājumam, 18. jūlijā pēc vairākiem gadiem K. Opolais atgriezīsies uz Siguldas svētku skatuves.

Latvijā viesosies norvēģu koris

Rīgā, Vamierā un Dubultos ar garīgās mūzikas programmu no 30.jūnija līdz 3.jūlijam ciemosies jauktais koris no Norvēģijas Volda Vokal, informēja kultūras projektu koordinatore Ginta Tropa.

Upe tuviem un tāliem izdod Sibīrijas Latviešu dziesmas

Pirmā gada laikā mūža pensijas apdrošināšanā parakstītas prēmijas – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra apdrošinātājiem nodevusi valsts fondēto pensiju kapitālu vairāk nekā 750 tūkstošu eiro apmērā, kas veido vidēji 7800 eiro uz vienu apdrošināšanas līgumu.

Tā liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotie dati.

Pagājušā gada septembrī Latvijā tika ieviesta mūža pensijas apdrošināšana – alternatīva iespēja pensiju 2. līmenī uzkrātā kapitāla saņemšanā. Mūža pensiju, tāpat kā valsts pensiju, pensionārs saņem līdz mūža beigām, bez tam pensionāram ir lielākas izvēles iespējas noteikt mūža pensijas saņemšanas kārtību, kā arī atstāt to mantojumā labuma guvējam pēc paša izvēles.

Līdz šim mūža pensijas apdrošināšanu izvēlējušies gandrīz 100 cilvēku jeb gandrīz ceturtā daļa iedzīvotāju, kuru pensiju 2. līmenī uzkrātais kapitāls bijis pietiekams mūža pensijas apdrošināšanas līguma noslēgšanai. Ņemot vērā to, ka ar katru gadu aizvien vairāk personu, kas pensionēsies, būs pensiju 2. līmeņa dalībnieki, prognozējams, ka pieaugs arī to pensionāru skaits, kuri izvēlēsies saņemt mūža pensijas polisi.

Trīs gadu laikā, kopš Latvijā pieejama mūža pensijas apdrošināšana, tās popularitāte augusi vairākkārtīgi, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) dati.

Ja 2013.gadā šo pakalpojumu izvēlējās 100 cilvēki, tad kopumā līdz šī gada rudenim jau 1900 klientu noslēguši mūža pensijas apdrošināšanas līgumus.

Mūža pensija ir produkts, kas tirgū acīmredzami ir bijis vairāk nekā vajadzīgs, skaidro Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins.

Mūža pensijas apdrošināšana ir alternatīva iespēja pensiju 2. līmenī uzkrātā kapitāla saņemšanai. Mūža pensiju, tāpat kā valsts pensiju, pensionārs saņem līdz mūža beigām, taču pensionāram ir lielākas izvēles iespējas noteikt elastīgu mūža pensijas saņemšanas kārtību, kā arī atstāt to mantojumā paša izvēlētam mantiniekam.

Kopš pagājušā gada septembra, kad Latvijā tika ieviesta Mūža pensijas apdrošināšana – valsts noteikta alternatīva pensiju 2. līmeņa uzkrātā kapitāla saņemšanai – šo iespēju ir izmantojuši 26% no iedzīvotājiem, kuru pensiju 2. līmenī uzkrātais kapitāls bija pietiekams Mūža pensijas apdrošināšanas līguma noslēgšanai.

Saskaņā ar VSAA datiem astoņu mēnešu laikā 214 pensionāri ir uzkrājuši pietiekamu pensiju 2. līmeņa kapitālu, lai varētu izmantot Mūža pensijas apdrošināšanu. No tiem 56 personas jeb 26% noslēgušas Mūža pensijas apdrošināšanas līgumus un attiecīgi 51 līgums (91% no kopējā skaita) ir noslēgts ar SEB dzīvības apdrošināšanu, pārējās ar otru kompāniju, kas piedāvā, ir Ergo. Kopējais valsts fondēto pensiju kapitāls, ko VSAA pārskaitījusi SEB dzīvības apdrošināšanas klientiem, ir vairāk nekā 428 tūkstoši eiro, kas veido vidēji 8409 eiro uz vienu Mūža pensijas apdrošināšanas līgumu.

Pirms svētkiem Valsts Akadēmiskais koris Latvija par ziedojumiem pārdod dažādus tērpus, kuros Valsts kora dalībnieki gadu gaitā uzstājušies uz dažādām pasaules skatuvēm, liecina kora paziņojums sociālajā medijā Facebook.

«Mums iekrājušies daudzi un dažādi tērpi, kuros Valsts kora dāmas un kungi gadu gaitā uz dažādām pasaules skatuvēm spodrinājuši Latvijas vārdu,» norāda Valsts akadēmiskā kora pārstāvji.

Apģērba gabali – kleitas, smokingi, frakas – un kurpes tiks atdoti par «nelielu ziedojumu». «Piedāvājumā, piemēram, kleitas, kas tika speciāli šūtas Maskavas olimpiādei 1980. gadā, kā arī daudzi citi tērpi,» norādīts kora Facebook lapā.

Kora pārstāvji informēja, ka tērpi tiks piedāvāti 19. un 20 decembrī no plkst. desmitiem rītā līdz plkst. pieciem vakarā Valsts Akadēmiskā kora Latvija zālē Kaļķu ielā 11a.

Lai gan pēdējo divu gadu laikā bija sarukusi mūža pensijas apdrošināšanas popularitāte, šobrīd šis apdrošināšanas veids sāk atgūt iedzīvotāju interesi.

Ja 2022.gadā parakstīto prēmiju apjoms sasniedza 63,6 miljonus eiro, tad 2023.gadā tikai 39,5 miljonus eiro un pagājušajā gadā 43 miljonus eiro, kas ir samazinājums par aptuveni trešdaļu, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotā informācija.

Tomēr jau pērn ir bijis 9% parakstīto prēmiju pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un šī gada pirmajā ceturksnī fiksēts vēl straujāka izaugsme - par 21%.

Neskatoties uz prēmiju kritumu, izmaksāto atlīdzību apjoms arī iepriekšējos gados turpināja kāpt. 2022.gadā iedzīvotājiem atlīdzībās tika izmaksāti 27,7 miljoni, 2023.gadā  29,5 miljoni eiro jeb par 6,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet 2024.gadā  32,4 miljoni eiro, kas ir pieaugums par 9,8%, salīdzinot ar 2023.gadu.

Sociālās uzņēmējdarbības ideju un projektu konkursā "Tam labam būs augt" uzvar T-krekli stājas uzlabošanai "Correcty" un alternatīvās izglītības iestāde Krapes skola "Universum" Ogres novadā.

Balvu 1200 eiro apmērā no "British Council" pārstāvniecības Latvijā saņēma "Correcty", bet skatītāju balsojumā uzvarēja un tādu pašu finansiālo balvu no SEB bankas saņēma alternatīvās izglītības iestāde Krapes skola "Universum" Ogres novadā.

"Šādi sociālās uzņēmējdarbības prezentāciju konkursu organizējam trešo reizi un var redzēt, ka sociālie uzņēmēji ir auguši gan savā biznesa attīstībā, gan spējā skaidri izstāstīt savu ideju un ko vēlas sasniegt. Šādi pasākumi ir ļoti svarīgi sociālās uzņēmēdjarbības videi, jo tie ietver gan apmācību elementu, gan popularizē jomu un daudz cilvēki uzzina par sociālo uzņēmējdarbību. Tāpat šādi notikumi ir svarīgi kopienai - finālisti iegūt jaunus kontaktus un veido sadarbību, kas noderēs nākotnē," norāda Madara Ūlande, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja.

Visi var dziedāt – pierādījusi muzikālās studijas Omnes vadītāja Aija Kukule.

«Esam pārdzīvojuši visādus laikus un krīzes, bet šogad maijā Rīgas Latviešu biedrības namā svinēsim studijas darbības 15. gadadienu. Tātad – izdevies pierādīt studijas dzīvotspēju,» viņa saka.

Muzikas studijā Omnes strādā ar bērniem pēc īpaši izstrādātas metodikas. Šī nav vieta, kur nākt muzikāli izklaidēties, bet nopietni strādāt, uzsver studijas vadītāja. «Apmācību procesā varam garantēt, ka katrs bērns apgūs mūzikas izpratnes minimumu, spēs dziedāt korī. Ar noteikumu – ja sāk apmācību jaunākajā skolas vecumā. Jau pats studijas vārds Omnes tulkojumā no latīņu valodas nozīmē «visi»,» viņa skaidro. Studijā var attīstīt dzirdi un balsi, apgūt dziedāšanu bērni un jaunieši vecumā no 6,5 līdz 16 gadiem. Jaunākajā skolas vecumā bērni tiek uzņemti visi, jo tad katram viņa spēju robežās var attīstīt muzikālo dzirdi. Studija savulaik sāka strādāt ar 20 bērniem, pirmskrīzes laikos bijuši 90 audzēkņi, tagad to ir ap 50.

Mūža pensijas apdrošināšanā pagājušajā gadā dzīvības apdrošinātāji bruto prēmijās kopumā parakstījuši 59,048 miljonus eiro, kas ir par 44,1% vairāk nekā 2019.gadā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati (FKTK).

Vienlaikus bruto atlīdzībās mūža pensijas apdrošināšanā 2020.gadā dzīvības apdrošināšanas kompānijas izmaksājušas 15,365 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 56,7% salīdzinājumā ar 2019.gadu.

Tostarp, pēc FKTK datiem, "Compensa Life Vienna Insurance Group SE" Latvijas filiāle mūža pensijas apdrošināšanā prēmijās pērn parakstījusi 22,879 miljonus eiro, bet atlīdzībās izmaksājusi 4,185 miljonus eiro, savukārt "CBL Life" mūža pensijas apdrošināšanā prēmijās parakstījusi 18,146 miljonus eiro, bet atlīdzībās izmaksājusi 3,261 miljonu eiro.

Tajā pašā laikā "SEB Life and Pension Baltic SE" mūža pensijas apdrošināšanā pagājušajā gadā prēmijās parakstījusi 12,596 miljonus eiro, bet atlīdzībās izmaksājusi 6,899 miljonus eiro, kamēr "Ergo Life Insurance SE" Latvijas filiāle mūža pensijas apdrošināšanā prēmijās parakstījusi 5,427 miljonus eiro, bet atlīdzībās izmaksājusi 1,02 miljonus eiro.

Jaunākais darba devēja tēla pētniecības un konsultāciju uzņēmuma Universum pētījums World’s Most Attractive Employers atklājis, kuri biznesa studentu vidū šogad ir iecienītākie darba devēji.

Līderu vidū šogad ir Google, investīciju banka Goldman Sachs un profesionālo pakalpojumu uzņēmums EY (agrāk Ernst & Young), informē EY.

Universum pētījums parāda, ka arvien vairāk iecienītāko darba devēju bāzējas ASV, nevis Eiropā. Ja 2009. gadā top 50 darba devēju lokā 52% bija no Eiropas un 46% no ASV, tad šogad ASV darba devēji dominē ar 52% klātbūtni, pretēji 42% Eiropas uzņēmumu.

Pētījums atklāj tendenci, ka iecienīto darba devēju lokā atgriežas auto ražotāji, proti, ja 2009. gadā top 30 darba devēju vidū bija tikai divi auto ražotāji (BMW un Mercedes-Benz), tad šogad top 30 jau ir septiņi auto uzņēmumi – topā iekļuvuši arī Volkswagen, Volvo, Ford, Nissan un Toyota.

Nestlé, Credit Suisse un Google ir Šveicē labākās kompānijas, kurās strādāt, atsaucoties uz Zviedrijas Universum Communications veiktu aptauju, ziņo thelocal.ch.

Līdzsvars starp profesionālo un personisko dzīvi saglabājies kā vienīgais vissvarīgākais rādītājs apmierinātībai ar darbu, atklāj aptauja. Tās ietvaros aptaujāti vairāk nekā 3700 darbinieki.

Nestlé, Credit Suisse un Google aptaujas rezultātos seko UBS un Swatch Grupa.

Salīdzinājumā ar 2010. gadu pozīcijas nav mainījušās, informējusi Universum Communications.

Universum globālajā reitingā, kas tika publicēts septembrī, Nestlé ieņēma 19.vietu, Credit Suisse - 33. vietu, un UBS - 35. vietu. Meklēšanas gigants Google bija pirmajā vietā.

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Tkačevs konferencē par pensiju sistēmu nāca klajā ar priekšlikumu, lai nodrošinātu pensiju sistēmas ilgtspēju, pensionēšanās vecumu sasaistīt ar paredzamo mūža ilgumu. Ideja nav jauna, un 13 OECD valstīs no 30 šāda saikne pastāv.

Pašlaik saskaņā ar portāla https://www.europeandatajournalism.eu jaunākajiem datiem par pērno gadu vidējais dzīves ilgums pēc pensijas vecuma sasniegšanas ir visai atšķirīgs dažādās Eiropas Savienības valstīs – no 25,9 gadiem Austrijā ar pensionēšanas vecumu 60 gadi līdz 16, 53 gadiem Bulgārijā ar pensionēšanas vecumu - 65 gadi. Pensionēšanās vecums Latvijā ir 63 gadi un trīs mēneši un sagaidāmais dzīves ilgums pēc aiziešanas pensijā ir 19,95 gadi. VSAA mājaslapā atrodams, ka plānots 2025. gadā pensionēšanās vecumu paaugstināt līdz 65 gadiem. Līdz ar vidējā mūža ilguma pieaugumu un sabiedrības novecošanos daudzās valstīs tiek izvirzīta ideja par pensionēšanās vecuma sasaisti ar paredzamo dzīves ilgumu. Tajā pašā laikā eksperti norāda, ka svarīgāks lielums par paredzamo mūža ilgumu ir paredzamais veselīga mūža ilgums.

Kultūras dzīvei reģionālajos daudzfunkcionālajos kultūras centros valsts sadalījusi 575 tūkst. eiro; lielākā summa tikusi Cēsu koncertzālei.

Lai nodrošinātu profesionālās mākslas pieejamību, daudzfunkcionālajā centrā Vidzemes koncertzāle Cēsīs tiks organizēti Latvijā rezidējošo profesionālās mākslas kolektīvu un viesmākslinieku koncerti un izrādes, no valsts par to saņemot nedaudz vairāk par 219 tūkst. eiro. Tas izriet no Kultūras ministrijas noslēgtā līdzdarbības līguma ar Cēsu pašvaldības SIA Vidzemes koncertzāle. Līdzīgi līgumi noslēgti arī ar pārējo reģionālo kultūras centru apsaimniekotājiem – Rēzeknes pašvaldības SIA Austrumlatvijas koncertzāle, Daugavpils pašvaldības iestādi Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs un Liepājas pašvaldības SIA Lielais dzintars. Tiesa, summas ir atšķirīgas – Latgales vēstniecībai Gors un Marka Rotko centram atvēlēti 142,3 tūkst. eiro katram, bet topošajam Lielajam dzintaram – vairāk nekā 71 tūkst. eiro.

Portāls db.lv publicē informāciju par pasākumiem, uz kuriem nākamās nedēļas laikā doties pašiem, kopā ar saviem kolēģiem vai biznesa partneriem. Informāciju apkopojis Andrejs Šavrejs.

9. aprīlī plkst.18.00 Dailes teātrī tiks demonstrēts mūzikls par slaveno Orleānas jaunavu Žannu d’Arku. Libreta autori ir Jānis Elsbergs un Evita Mamaja, bet teātra režisors – Dž.Dž.Džilindžers. Izrādes mūziku sarakstījis komponists Kārlis Lācis. Mūzikla garums ir 2,5 stundas un tajā iekļauta vēsture, sākot no Žannas d’Arkas dzimšanas brīža.

9.aprīlī plkst.19.00 Splendid Palace džeza konkursa Riga Jazz Stage 2016 laureātu koncerts un uzvarētāju apbalvošana nominācijās Džeza vokāls un Džeza trompete. Otrajā pasākuma daļā uzstāsies slavenā džeza dziedātāja no ASV - Šarenē Veida, kas ir Teloniusa Monka vokālistu konkursa uzvarētāja. Riga Jazz Stage 2016 konkursā viņa bija žūrijas locekle kopā ar Raimondu Paulu, kurš apmeklēs koncertu, un, iespējams uzstāsies kopā ar dīvu.

Šā gada 1. ceturksnī Latvijas iekšējais apdrošināšanas tirgus (neskaitot ārzemēs parakstīto prēmiju apjomu) pieaudzis par 6,5% un kopumā apdrošināšanas sabiedrības parakstījušas prēmijas 97,6 miljonu eiro apmērā, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati.

Izmaksāto atlīdzību apjoms, salīdzinot ar pērnā gada 1. ceturksni, palielinājies par 10,7% un kopumā atlīdzībās izmaksāti 53,7 miljoni eiro

LAA prezidents J. Abāšins: «Par spīti izaicinošajai ģeopolitiskajai situācijai, apdrošināšanas tirgus uzrāda visnotaļ labus izaugsmes ciparus. Turpinās izaugsme personu apdrošināšanas veidos, kas ir pozitīvs signāls. Kā jau prognozēts, strauji pieaug mūža pensijas saņēmēju skaits, kas liecina arī par uzticību apdrošināšanas nozarei. Atlīdzību pusē izaugsme ir vēl straujāka, ko visvairāk ietekmē praktiski nepārtrauktā cenu celšanās medicīnas un autoservisu nozarēs un pieaugošais klientu prasīgums.»

Personu skaits, kas atbilst kritērijiem, lai varētu kļūt par Mūža pensijas polises īpašnieku, pašlaik Latvijā nav liels - 2014. gadā tie bija ap 6% pensionāru, tomēr turpmāko desmit gadu laikā to skaits pat dubultosies, informē ERGO dzīvības apdrošināšanas vadītājs Latvijā Andris Dzikavičs.

Mūža pensijas polises Latvijā 2014. gada laikā ir izvēlējušies ap 90% to pensijas saņēmēju, kas atbilst kritērijiem, lai varētu slēgt Mūža pensijas līgumu. Cilvēki galvenokārt izvēlas šo alternatīvu – pašiem pārvaldīt savu uzkrāto pensiju, jo tā nodrošina iespēju izvēlēties, kā saņemt pensiju sistēmas 2. līmenī uzkrāto, modelēt saņemamās mūža pensijas izmaksu posmus un apmērus, kā arī noteikt pensijas saņemšanas regularitāti.

ERGO klienti kā lielāko ieguvumu no Mūža pensijas polises uzsver iespēju noteikt mantinieku – ģimenes locekli vai jebkuru citu brīvi izvēlētu cilvēku, kas personas nāves gadījumā varēs turpināt saņemt neizmaksāto pensiju, nevis ieskaitīt to valsts budžetā, uzsver A. Dzikavičs.

Līdz ar līguma noslēgšanu ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru SEB dzīvības apdrošināšana turpmāk piedāvās Mūža pensijas apdrošināšanu.

Tādējādi 2. pensiju līmeņa uzkrājumus būs iespējams atstāt mantojumā izvēlētai personai. Pagaidām SEB dzīvības apdrošināšana ir pirmā, kas noslēgusi līgumu par mūža pensijas apdrošināšanu, tomēr paredzams, ka drīzumā kompānijai sekos arī citi un izvēle paplašināsies.

Patlaban pensionāra nāves gadījumā tuviniekiem tiek piešķirts un izmaksāts apbedīšanas pabalsts divu pensiju apmērā un regulārā pensiju izmaksa tiek pārtraukta. Savukārt, slēdzot līgumu par mūža pensijas izmaksu, pretendents līgumā var norādīt labuma guvēju – personu, kura pensijas saņēmēja nāves gadījumā turpinās saņemt pensiju. Līguma darbības laikā šo personu var nomainīt pret citu, skaidro I. Krasts. Slēdzot līgumu, pensijas saņēmējs ar kompāniju vienojas par garantēto mūža pensijas izmaksas periodu, kas var būt 1-20 gadi, skaitot no pirmās pensijas izmaksas. Tā, piemēram, ja garantētais posms ir 20 gadi un apdrošinātais nomirst pēc septiņiem gadiem, labuma guvējs saņem pensiju vēl 13 gadus. Savukārt, ja apdrošinātais dzīvos ilgāk par maksimāli garantētajiem 20 gadiem, viņš turpinās saņemt noteikto summu līdz pat mūža beigām.

Portāls db.lv publicē informāciju par pasākumiem, uz kuriem nākamās nedēļas laikā doties pašiem, kopā ar saviem kolēģiem vai biznesa partneriem. Informāciju apkopojis Andrejs Šavrejs.

2. aprīlī plkst.19 Dzintaru koncertzāles mazajā zālē, festivāla Jūrmala Jazz ietvaros uzstāsies Aaron Goldberg Trio no ASV. Vai nekad vēl siltā pavasara vakarā neesat apmeklējuši Dzintaru mazo zāli? Šī ir lieliska iespēja pēc pastaigas gar jūras malu pavadīt sestdienas vakaru labā atmosfērā džeza ritmos. Trio sastāvs ir – Ārons Goldbergs (klavieres), Džo Sanders (bass) un Leons Pārkers (sitaminstrumenti). Ārons Goldbergs dzimis Bostonā, tādēļ koncerta laikā būs iespēja iejusties Ņujorkas atmosfērā. Mūziķa kontā ir 60 albumi un uzstāšanās ASV Prezidentam Barakam Obamam. Trio dibināts 1998.gadā.

Mūzikas un mākslas festivāla Bildes 2009 turpinājumā trešdien, 30. septembrī, un ceturtdien, 1. oktobrī, pulksten 19 klubā Četri balti krekli skanēs džeza un blūza koncerti.

30. septembra koncertā uzstāsies Dandelion Wine, D11 Blues Band, Jam Orchestra, Inga Bērziņa, Gints Žilinskis & Keksi, Bite’s Blues Band, Elīna Silava un Daumants Kalniņš. Koncertu vadīs Laimis Rācenājs.

1. oktobrī uz skatuves kāps Dogs & Catfish, Hot Acoustic un draugi, Ainars Pūpols & Л Blues, The Blues Gang, Zimbabw, Žanna Blagoveščenska & Jusstone un Harmony 4 Riga. Programmu vadīs Arnis Miltiņš.

30. septembra koncertā klausītāji dzirdēs džeza dziedātāju Ingu Bērziņu, kas uzstāsies kopā ar Jam Orchestra, kurā spēlē pazīstami Latvijas mūziķi Zintis Žvarts, Romāns Vendiņš, Gundars Lintiņš, Pēteris Liepiņš un Andrejs Jevsjukovs.

Zviedrijas studenti uzskata, ka vislabākās vietas, kur strādāt pēc augstskolas absolvēšanas, ir Google, IKEA un Zviedrijas ārlietu ministrija, atsaucoties uz Universum aptauju, ziņo The Local.

Aptaujas dati liecina, ka darbs valsts sektorā, izņemot ārlietu ministriju, strauji zaudē popularitāti.

Zviedrijas mēbeļu gigantu IKEA vairāk izvēlējušies ekonomikas studenti, kuri kā otru populārāko vietu darbam norāda Ernst & Young.

Savukārt tehnoloģijas studenti priekšroku dod kompānijai Google, kurai seko Sony Ericsson, Nokia un IBM.

The Local norāda, ka šā gada aptauja, salīdzinot ar 2009. gada aptauju, skaidri parāda, ka konsultāciju nozare vairs nav starp iecienītākamajiem amatiem, jo studenti dod priekšroku stabilitātei un pastāvīgiem ienākumiem.

Universum aptaujāja 17 000 studentus, kuru vidējais vecums bija 25 gadi un kuru absolvēšanas gads ir 2010.

Lāčplēša dienas piemiņas pasākumu ietvaros aizvadīts Ekumeniskais dievkalpojums un nolikti ziedi Brāļu kapos.

Ziedu nolikšanas ceremonijā piedalījās Valsts prezidents Andris Bērziņš, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Gundars Daudze. Tostarp ziedu nolikšanā piedalījās skolēni un citi Latvijas iedzīvotāji.

Dienas gaitā norisinās arī citi pasākumi, piemēram, Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas vienību militāro parāde pie Brīvības pieminekļa, ziedu nolikšana pie O. Kalpaka pieminekļa, kā arī piemiņas brīdis Sudrabkalniņā.

No plkst. 16.00 līdz vienpadsmitiem vakarā notiks jau par tradīciju kļuvušais pasākums «Brīvības cīnītāju gars cauri visiem laikiem», kurā paredzēts lāpu gājiens no Rīgas Brāļu kapiem līdz 11. novembra krastmalai, kā arī Svētbrīdis pie Brīvības pieminekļa, koru, solistu un folkloras kopu koncerts Latviešu strēlnieku laukumā un uguns plosta palaišana Daugavā. Pēc plosta palaišanas Strēlnieku laukumā muzicēs postfolkloras grupa «Iļģi».

Rīgā, Vamierā un Dubultos ar garīgās mūzikas programmu no 30.jūnija līdz 3.jūlijam ciemosies jauktais koris no Norvēģijas Volda Vokal, informēja kultūras projektu koordinatore Ginta Tropa.

Pie diriģenta pults būs komponists un kora ilggadējais diriģents Magnars Oms, autors vienam no koncertā atskaņojamajiem skaņdarbiem.

Rīgā koncerts notiks Anglikāņu baznīcā (Pils iela 11) otrdien, 30.jūnijā plkst. 19:00. Ieejas maksa Ls 3. Biļetes varēs iegādāties Anglikāņu baznīcā 1 stundu pirms koncerta sākuma.

Valmierā koncerts notiks trešdien, 1.jūlijā plkst. 19:00 Sv. Sīmaņa baznīcā, (Bruņinieku ielā 2). Ieeja par ziedojumiem.

Dubultos koncerts notiks piektdien, 3.jūlijā plkst 19:00 Dubultu baznīcā (Baznīcas iela 13). Ieeja par ziedojumiem.

Latvijas iekšējais apdrošināšanas tirgus (neskaitot ārzemēs parakstīto prēmiju apjomu) pērn pieaudzis par 11%, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcībā esošie sākotnējie dati par pirmajiem apdrošinātāju darbības rezultātiem.

Izmaksāto atlīdzību apjoms palielinājies par 3%.

Kopumā 2014. gadā Latvijas tirgū apdrošinātāji parakstījuši prēmijas 347,6 miljonu eiro apmērā un izmaksājuši atlīdzības 194,7 miljonu eiro apmērā.

LAA vadītājs Jānis Abāšins uzsver, ka ļoti pozitīvi vērtējams, ka no lielajiem veidiem visstraujākais kāpums turpinās dzīvības apdrošināšana (ieskaitot uzkrājošo apdrošināšanu) – par 22%. Prēmijās parakstīti 82,5 miljoni eiro, atlīdzībās izmaksāti 40 miljoni eiro. Dzīvības apdrošināšana ir līdere Latvijas tirgū, sasniedzot jau gandrīz ceturto daļu – 23,7% – no kopējā parakstīto prēmiju apjoma. Izmaksāto atlīdzību apjoms samazinājies par 11%.