Marts Megi (Mart Mägi) ir paziņojis par atkāpšanos no Omniva Grupas valdes priekšsēdētāja amata, iezīmējot viņa četru gadu pilnvaru termiņa beigas.

Viņa vadībā uzņēmums paplašinājis savu darbību ārpus Baltijas robežām un nostiprinājis pozīcijas kā vadošais sūtījumu piegādes loģistikas un pasta uzņēmums reģionā.

“Pēdējo četru gadu laikā Omniva ir piedzīvojusi revolucionāras pārvērtības, sasniedzot labākās pozīcijas uzņēmuma vēsturē. Tā kā iepriekšējās stratēģijas mērķi ir veiksmīgi sasniegti, uzskatu, ka ir īstais laiks nodot vadības grožus citiem. Šī pāreja ļaus jaunajai vadības komandai īstenot jaunu stratēģisko vīziju un pacelt Omniva vēl augstāk,” sacīja Megi. “Vadīt Omniva man ir bijis milzīgs pagodinājums, un esmu ļoti pateicīgs par katra komandas biedra ieguldījumu. Tieši viņu ikdienas centība ir ļāvusi Omniva nonākt tik spēcīgā pozīcijā,” viņš piebilda.

SIA "Omniva" pagājušajā gadā strādāja ar 23,319 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10,9% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga 2,9 reizes - līdz 1,929 miljoniem eiro.

Savukārt "Omniva" grupas kopējais apgrozījums pērn bija 141,4 miljoni eiro, kas ir par 7,4% vairāk nekā 2023.gadā, informēja "Omniva" pārstāvji.

"Omniva" grupa pagājušajā gadā kopumā piegādāja vairāk nekā 45 miljonus sūtījumu, kas ir par 19% vairāk nekā 2023.gadā. Tostarp Latvijā pērn tika piegādāti vairāk nekā desmit miljoni sūtījumu, kas ir par 23% vairāk nekā 2023.gadā, kamēr Igaunijā sūtījumu skaits pieauga par 8%, bet Lietuvā - par 2%.

"Omniva" grupas zaudējumi pērn bija 560 000 eiro apmērā. No universālo pasta pakalpojumu sniegšanas Igaunijā "Omniva" pērn cieta zaudējumus 1,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,3 miljoniem eiro mazāk nekā 2023.gadā, norāda kompānijā.

Igaunijas valstij piederošā pasta pakalpojumu un loģistikas kompānija "Omniva" pirmajā ceturksnī strādājusi ar 3,2 miljonu eiro tīro peļņu, taču šo rezultātu ietekmēja ieņēmumi no nekustamā īpašuma pārdošanas, un, izslēdzot vienreizējo peļņu, grupas zaudējumi pirmajā ceturksnī saglabājušies divu miljonu eiro apmērā, liecina "Omniva" trešdien publiskotais finanšu pārskats.

Neskatoties uz ievērojamo sūtījumu apjoma un ieņēmumu pieaugumu, pasta un periodisko izdevumu piegādes pakalpojumu zaudējumi, kā arī straujāks nekā paredzēts darbības izmaksu pieaugums nozīmē, ka uzņēmumam nepieciešamas straujas izmaiņas, lai novērstu turpmākus zaudējumus, norādīja "Omniva".

Janvārī-martā "Omniva Group" ieņēmumi bija par 11% lielāki nekā pagājušā gada pirmajā ceturksnī un sasniedza 35,5 miljonus eiro.

Sūtījumu pakalpojumu un piegādes apmērs Baltijas valstīs pieauga par 17%, atspoguļot pieaugošo tiešsaistes tirdzniecības apmēru.

Kopumā šā gada pirmajos trīs mēnešos "Omniva" Baltijas valstīs un starptautiskajā tirgū piegādāja vairāk nekā 11,6 miljonus paciņu.

Sūtījumu loģistikas uzņēmums Omniva ir noslēdzis stratēģisku partnerību ar Zalando, vienu no lielākajiem tiešsaistes modes mazumtirgotājiem Eiropā.

Sākot ar šo mēnesi, Omniva kļūs par Zalando ekskluzīvo pēdējās jūdzes piegādes partneri Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, apkalpojot visus pasūtījumus reģionā, izmantojot savu pakomātu un kurjeru tīklu.

“Šis nav tikai biznesa darījums – tas ir skaidrs signāls, ka Baltijas uzņēmums spēj konkurēt un uzvarēt augstākajā līmenī Eiropas e-komercijā,” norādīja Kristo Kõivumägi, Omniva ES pārdošanas vadītājs. “Mēs esam lepni, ka inovācijas, noturība un ilgtermiņa redzējums var iemantot vienas no lielākajām Eiropas e-komercijas kompānijām uzticību.”

Saskaņā ar jauno partnerību visi Zalando pasūtījumi Baltijā tiks piegādāti, izmantojot Omniva modernizēto pakomātu un kurjeru tīklu, nodrošinot klientiem ātras, drošas un ērtas piegādes.

No 1. augusta par Omniva komandas līderi Latvijā iecelta Agnese Grīnberga, līdztekus turpinot pildīt arī Omniva Grupas Baltijas mazumtirdzniecības tīkla vadītājas pienākumus.

Savukārt Signe Kukin, Omniva Grupas valdes locekle un Finanšu direktore, juridiski pildīs Latvijas meitasuzņēmuma valdes locekļa pienākumus.

“Mēs atrodamies pārmaiņu laikā – pilnā ar jauniem izaicinājumiem, bet arī lieliskām iespējām augt, radīt inovācijas un gūt panākumus. Koncentrējoties uz spēcīgu biznesa rezultātu sasniegšanu, es ticu, ka Omniva lielākā vērtība ir mūsu cilvēki un veids, kā sadarbojamies. Tāpēc esmu pārliecināta par to, ka arī turpmāk mēs būsim tirgus līderis ne tikai Latvijā,” norādīja A.Grīnberga.

Līdz ar šīm izmaiņām, šī gada 31. jūlijā darbu uzņēmumā noslēdza Gusts Muzikants, līdzšinējais Omniva Grupas valdes loceklis, komercdirektors un Latvijas uzņēmuma vadītājs. Viņa pienākumus grupas līmenī uz laiku pildīs Svens Kukemelks, Omniva Grupas Starptautiskās uzņēmējdarbības viceprezidents.

Igaunijas valstij piederošā pasta pakalpojumu un loģistikas kompānija "Omniva" pērn strādāja ar 0,56 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir par 56% mazāk nekā 2023.gadā, kad uzņēmuma tīrie zaudējumi bija 1,26 miljoni eiro, piektdien paziņoja kompānija.

Kompānijas ieņēmumi pērn salīdzinājumā ar 2023.gadu pieauga par 7,4% līdz 141,4 miljonam eiro,

"Omniva" norādīja, ka uzņēmuma izaugsme turpinās, neskatoties uz problemātisko ekonomikas vidi Baltijas reģionā. "Omniva" rezultāti skaidri atspoguļo vispārējās tirgus tendences - pieaug sūtījumu pakalpojumu apmērs, kamēr pasta pakalpojumu apmērs samazinās, norādīja uzņēmums.

Kopumā "Omniva" pērn piegādāja vairāk nekā 45 miljonus sūtījumu, kas ir par 19% vairāk nekā 2023.gadā. Pakomātu un kurjersūtījumu apjoms Igaunijā palielinājās par 8%, Latvijā - par 23% un Lietuvā - par 2%.

"Omniva" valdes priekšsēdētājs Marti Kuldma pauda prieku par uzņēmuma sniegumu, piebilstot, ka pērn uzņēmums koncentrējās uz "loģistikas infrastruktūras paplašināšanu, darbības efektivitātes uzlabošanu, jaunu pakalpojumu attīstīšanu un starptautiskās izaugsmes veicināšanu".

1. martā Igaunijas valstij piederošās starptautiskās pasta un loģistikas grupas Omniva valdes priekšsēdētāja amatā stājās Martti Kuldma.

Janvāra beigās Omniva paziņoja, ka no amata atkāpjas tās izpilddirektors Marts Megi (Martt Mägi). Omniva grupas padome par jauno valdes priekšsēdētāju iecēla Martti Kuldmu, kas tobrīd bija valdes loceklis un Inovāciju un tehnoloģiju nodaļas vadītājs.

Kuldma pirmo reizi pievienojās Omniva kā padomes loceklis 2021. gadā, bet 2023. gada jūlijā kļuva par padomes locekli un Inovāciju un tehnoloģiju nodaļas vadītāju.

“Martti Kuldma ir spēcīgs inovators. Pēdējā pusotra gada laikā viņš ir izveidojis stabilu tehnoloģiju komandu, automatizējis un racionalizējis tehnoloģiskos procesus un izveidojis uz izaugsmi vērstu produktu organizāciju, pārveidojot Omniva tehnoloģiju nozari par spēcīgu uzņēmumu,” sacīja Omniva padomes priekšsēdētāja Helo Meigas. “Esmu pārliecināts, ka Martti nodrošinās tādu pašu inovāciju līmeni un izaugsmes domāšanas veidu, vadot visu grupu.”

Omniva Grupa, loģistikas un sūtījumu piegādes pakalpojumu sniedzējs Baltijā, informē par nemainīgu izaugsmi Latvijas tirgū un uzlabotiem darbības rezultātiem 2025.gada otrajā ceturksnī.

Proti, piegādāto sūtījumu apjoms Latvijā 2025.gada 2. ceturksnī pieauga par 6% un sasniedza 2,5 miljonus, savukārt pirmā pusgada laikā - par 16% (5,2 miljoni sūtījumu), salīdzinot ar attiecīgajiem periodiem pērn.

Šo izaugsmi veicināja uzņēmuma spēcīgās pozīcijas reģionā, pieaugošais pieprasījums pēc pēdējās jūdzes piegādēm, kā arī efektīvs vietējais tīkls. Nozīmīgu ieguldījumu deva arī starptautisko tranzīta pakalpojumu paplašināšana un stabilais patērētāju pieprasījums.

"2025.gada otrais ceturksnis apliecina, ka esam uz pareizā ceļa - rentabilitāte ir ievērojami uzlabojusies, operācijas kļūst efektīvākas un mūsu stratēģiskais fokuss nes rezultātus. Omniva Grupas darbības peļņa pieaugusi četras reizes, tīrā peļņa palielinājusies par 56%, bet starptautiskā tranzīta apjomi ir dubultojušies. Esmu patiesi lepna par komandas darbu un virzienu, kurā ejam," norāda Agnese Grīnberga Omniva komandas vadītāja Latvijā.

Piegādes loģistikas uzņēmuma "Omniva" grupa pērn Baltijā provizoriski piegādājusi aptuveni 35 miljonus sūtījumu, informē uzņēmumā.

"Omniva" Baltijas valstīs decembrī piegādāja 3,5 miljonus sūtījumu, kas ir par 15% vairāk nekā gadu iepriekš. Tostarp Latvijā un Igaunijā pagājušā gada decembrī uzņēmums piegādāja vairāk nekā vienu miljonu sūtījumu, bet Lietuvā gandrīz 1,5 miljonus sūtījumu.

Latvijā 2024.gada decembrī piegādāts par 32% vairāk sūtījumu nekā decembrī gadu iepriekš, bet Igaunijā un Lietuvā - par 9%.

"Omniva" grupas valdes loceklis Gusts Muzikants norāda, ka straujais piegādes pieaugums Latvijā atspoguļo e-komercijas tirgus pieaugošo dominanci, kas arvien vairāk kļūst par vadošo mazumtirdzniecības formu.

Viņš uzsver, ka Ziemassvētku sezona un augošais e-komercijas tirgus ir būtiski veicinājis sūtījumu apjoma pieaugumu. Tāpat "Omniva" izveidotā infrastruktūra un stratēģiskā pieeja inovācijām un efektivitātei nodrošinājusi stabilu piegādes servisu arī pīķa periodos.

Loģistikas un paku piegādes pakalpojumu sniedzējs Baltijā Omniva Grupa janvārī noslēgs kārtējo uzņēmumu pakomātu tīkla paplašināšanas kārtu. Kopumā Baltijā investēti 3,6 miljoni eiro un uzstādīti jauni vai nomainīti 135 pakomāti.

Latvijā pakomāti tiek izvietoti 20 jaunās vietās, kā arī uzsākta sadarbība ar LIDL.

Kopumā šīs paplašināšanās kārtas laikā Baltijā pakomāti tiks uzstādīti 75 jaunās vietās, nomainītas 60 iekārtas un 75 paplašināšanas moduļi. Šīs investīcijas vēl vairāk nostiprinās Omniva pozīcijas tirgū, jo uzņēmums pārvaldīs lielāko pakomātu tīklu Baltijā ar 1321 pakomātiem un 172 000 skapīšu.

"Mēs esam apņēmušies uzlabot mūsu pakalpojumu pieejamību plašākai auditorijai. Šis ieguldījums ir būtisks solis šī mērķa sasniegšanā. Paplašinot tīklu un pievienojot mūsu ekosistēmai jaunus partnerus, mēs ne tikai atvieglojam mūsu klientiem piekļuvi pakomātiem, bet arī uzlabojam kopējo sūtījumu piegādes pieredzi Baltijā," uzsver Omniva Grupas valdes loceklis (CCO) Gusts Muzikants.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos sešos mēnešos iekasēti 7,409 miljardi eiro, kas ir par 19,3 miljoniem eiro jeb 0,3% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajos sešos mēnešos bija par 385 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajā pusgadā veidoja 6,998 miljardus eiro, kas ir par 6,4 miljoniem eiro jeb 0,1% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 5,866 miljardus eiro, kas ir par 14,8 miljoniem eiro jeb 0,3% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,131 miljarda eiro apmērā, kas ir par 8,4 miljoniem eiro jeb 0,8% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada pirmajos sešos mēnešos bija 411 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12,9 miljoniem eiro jeb 3% mazāk, nekā plānots.

Omniva Grupa noslēgusi jaunā Kauņas loģistikas centra būvniecības pirmo kārtu – pabeigta biroja telpu iekārtošana.

Kopējās investīcijas projekta īstenošanā sasniedz 42 miljonus eiro un 2400 kvadrātmetru plašajās administratīvajās telpās izvietotas ne tikai mūsdienīgas un iekļaujošas darba vietas, bet arī atpūtas telpas darbiniekiem.

Kauņas SEZ izvietotais loģistikas centrs būs modernākais Baltijas valstīs un tajā tiks ieviesta virkne inovatīvu tehnoloģisko risinājumu, kas nodrošinās augstu efektivitāti sūtījumu šķirošanas un piegādes procesos.

«Mūsu mērķis ir strādāt arvien efektīvāk. Tādēļ, projektējot un būvējot loģistikas centru, tika ņemti vērā ne tikai apsvērumi, kas saistīti ar loģistikas procesu uzlabošanu. Proti, lielu uzmanību pievērsām labas un produktīvas darba atmosfēras radīšanai. Piemēram, telpās ir divas pirtis, trenažieru zāle, pieejami galda futbola un tenisa galdi, basketbola laukums, īpaši masāžas krēsli, grila zona un citi risinājumi darbinieku labbūtības nodrošināšanai,” norāda Omniva Grupas valdes loceklis un komercdirektors Gusts Muzikants.

Omniva Grupa 2025.gada pirmajā ceturksnī Latvijā piegādājusi ievērojami vairāk sūtījumu nekā 2024.gadā. Tādējādi Latvija ir bijusi straujāk augošais tirgus Baltijas valstīs, kur piegādāto sūtījumu apjoms pieauguma par 27%, sasniedzot 2,6 miljonus vienību.

“Latvijas rezultāti pirmajā ceturksnī vēlreiz apliecina, ka mūsu pozīcijas Latvijas tirgū ir pārliecinošas un sadarbība ar mūsu partneriem produktīva. Īpaši iepriecina Rīgā uzsāktā pūļa piegādes pilotprojekta pirmie rezultāti, kas palīdz mums izstrādāt elastīgus un mērogojamus pēdējās jūdzes piegādes risinājumus,” norāda Gusts Muzikants, Omniva Grupas valdes loceklis.

Uzņēmums kopumā pirmajā ceturksnī Baltijā kopumā piegādājis par 9% vairāk sūtījumu - kopā 8,4 miljonus. Savukārt kopējais Omniva Grupas piegādāto un apkalpoto sūtījumu skaits sasniedza 11,6 miljonus, kas ir 23% pieaugums salīdzinājumā ar 2024. gada pirmo ceturksni.

Grupas ieņēmumi no sniegtajiem piegādes pakalpojumiem pieauguši par 17%, kas atspoguļo augošu patērētāju pieprasījumu pēc ērtām sūtījumu nosūtīšanas un saņemšanas iespējām. Būtiskākās uzņēmuma īstenotās iniciatīvas Latvijā pirmajā ceturksnī bija pūļa piegādes pilotprojekts Rīgā, kas ļauj ikvienam kļūt par nepilna laika kurjeriem, uzlabojot piegāžu ātrumu un elastību pilsētās, kā arī efektivitātes uzlabošanas projekti visā tīklā.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajā ceturksnī iekasēti 3,569 miljardi eiro, kas ir par 53,8 miljoniem eiro jeb 1,5% vairāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajā ceturksnī bija par 244,7 miljoniem eiro jeb 7,4% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos trijos mēnešos veidoja 3,356 miljardus eiro, kas ir par 54,4 miljoniem eiro jeb 1,6% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 2,771 miljardu eiro, kas ir par 36 miljoniem eiro jeb 1,3% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 584,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 18,4 miljoniem eiro jeb 3,2% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajā ceturksnī bija 213,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,5 miljoniem eiro jeb 0,2% mazāk, nekā plānots.

Omniva, sūtījumu piegādes loģistikas uzņēmums, ieviesis jaunas paaudzes pasta infrastruktūru - kopienas pakomātus - un pirmie desmit jau uzstādīti Igaunijas Polvas apriņķa ciemos.

Pēc sekmīgas ieviešanas Igaunijā, šoruden plānota šīs pakalpojumu infrastruktūras paplašināšana arī Latvijā un Lietuvā.

Ar baterijām darbināmie pakomāti darbojas bez elektrības un fiksēta interneta pieslēguma. Tie ir pieejami visiem vietējiem iedzīvotājiem un piegādes uzņēmumiem. Mūsdienīgas iekārtas ir īpaši piemērotas lauku reģioniem un mazāk apdzīvotiem apvidiem visā Baltijā.

"Kopienas pakomāti paredzēti mazākām apdzīvotām vietām un dzīvojamiem rajoniem, kur tradicionālo pakomātu uzstādīšana ir sarežģītāka," skaidro Gusts Muzikants, Omniva Grupas valdes loceklis. "Tos var uzstādīt tikai 15 minūtēs, tie nav atkarīgi no elektrības vai fiksēta interneta pieslēguma. Jaunie kopienas pakomāti ir piemēroti gan pilsētām, gan lauku teritorijām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā."

Sūtījumu piegādes loģistikas uzņēmums Omniva Grupa 18.septembrī Lietuvā, Kauņā, atklājis lielāko un modernāko loģistikas centru Baltijas valstīs, kas ievērojami palielinās uzņēmuma kapacitāti nodrošināt vietējo un starptautiskos sūtījumu šķirošanas apjomus.

Centra uzbūve ir līdz šim lielākā uzņēmuma investīcija - kopumā uzņēmums automatizētā loģistikas centrā izbūvē ieguldījis vairāk nekā 42 miljonus eiro, tā kopēja platība ir 22 000 kvadrātmetru un tajā esošās tehnoloģijas ļauj sašķirot līdz pat 12 000 sūtījumiem stundā. Investīciju infrastruktūrā galvenais mērķis ir palielināt uzņēmuma konkurētspēju globālajā tirgū un radīt labākus priekšnosacījums visai e-komercijas nozares izaugsmei Baltijā, kā arī jomas uzņēmumu sadarbībai ne tikai Baltijas reģionā. Jau šobrīd Omniva ir lielākais pakomātu tīkls Baltijas valstīs ar 1243 pakomātiem.

Loģistikas centra atklāšanā moderno sūtījumu šķirošanas līniju kopīgi ieslēdza Lietuvas Ekonomikas un Inovāciju ministra vietniece Ieva Valeškaite (Ieva Valeškaitė), Igaunijas Reģionālās Attīstības un Lauksaimniecības ministre Pireta Hartmane (Piret Hartman), Kauņas reģiona vicemērs Antanas Nesteckis un Omniva vadības komandas pārstāvji.

Omniva Grupas valdes locekles un finanšu direktores amatā iecelta Signe Kukina (Signe Kukin).

Kā norāda Omniva Grupas valdes priekšsēdētājs Marts Megi (Mart Mägi), uzņēmumam pievienojusies vadītāja ar ļoti spēcīgu kompetenci finanšu jomā, kurai ir ilggadēja pieredze starptautiskos uzņēmumos, tādējādi atbalstot Omniva biznesa stratēģijas un vīzijas sasniegšanu.

“Signes zināšanas, kas iegūtas strādājot Bolt un lielajos biržas uzņēmumos, sniegs Omniva ekspertīzi, kas mums nepieciešama šajā attīstības stadijā. Prieks, ka uzņēmumam pievienojas cilvēks ar šādu pieredzi,” papildina M. Megi.

Jaunā finanšu direktore sūtījumu piegādes loģistikas uzņēmumam pievienojusies ar mērķi sniegt visaptverošu un efektīvu finanšu atbalstu, kas balstīts uz labāko praksi.

Saistībā ar nesen noteiktajiem jaunajiem muitas tarifiem un neskaidrajām procedūrām Amerikas Savienotajās Valstīs, Omniva no 20. augusta uz laiku pārtrauc preču paciņu piegādi uz ASV.

Omniva atsāks piegāžu veikšanu uz ASV, tiklīdz tas būs iespējams.

"Praksē tas nozīmē, ka klienti pašlaik nevar sūtīt uz ASV priekšmetus – preces, preču sūtījumus, dāvanas u.c. caur Omniva. Vēstules un dokumentus no Igaunijas joprojām varēs nosūtīt," skaidroja Omniva Grupas pagaidu komercdirektors Svens Kukemelks.

Pakalpojuma apturēšanas iemesls ir nesenie muitas izmaiņu noteikumi ASV. ASV ir mainījusi tā saukto de minimis slieksni jeb robežvērtību, zem kuras esošās preces bija atbrīvotas no muitas nodokļiem un citiem maksājumiem. Šīs izmaiņas ietekmē arī muitas formalitāšu procedūras, taču to īstenošanas akti vēl nav spēkā. Tādēļ Omniva pašlaik nevar garantēt sūtījumu piegādes saviem klientiem

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 88,8 miljonu eiro zaudējumiem pretstatā peļņai attiecīgajā periodā gadu iepriekš, trešdien "airBaltic" investoru zvanā par pirmā pusgada rezultātiem sacīja "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

Savukārt "airBaltic" apgrozījums 2024.gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājies par 16,5% un bija 339,3 miljoni eiro.

Gauss informēja, ka "airBaltic" salīdzināmie ieņēmumi pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas jeb EBITDAR šogad pirmajā pusgadā bija 76,5 miljoni eiro, kas ir par aptuveni 39,2% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā. Savukārt vidējais vietu piepildījums ir pieaudzis no 74,5% līdz 76,9%.

Gauss informēja, ka pirmā pusgada rezultāti ieņēmumu, EBITDAR un vietu piepildījuma ziņā ir augstākie lidsabiedrības vēsturē. Tomēr, neraugoties uz pozitīvajiem rādītājiem, "airBaltic" finanšu rādītājos ir arī zaudējumi, kas galvenokārt saistīti ar gaidāmo "Pratt&Whitney" dzinēju deficītu 2024.gadā, kā arī paātrinātām amortizācijas izmaksām, ko rada dzinēju pilnas apkopes pirms paredzētā termiņa, kas daļēji saistīts ar metāla pulvera piegādes problēmām.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos piecos mēnešos iekasēti 6,121 miljarda eiro, kas ir par 34,3 miljoniem eiro jeb 0,6% vairāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajos piecos mēnešos bija par 379,7 miljoniem eiro jeb 6,6% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos piecos mēnešos veidoja 5,77 miljardus eiro, kas ir par 48,7 miljoniem eiro jeb 0,9% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 4,809 miljardus eiro, kas ir par 21,9 miljoniem eiro jeb 0,5% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 961,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 26,8 miljoniem eiro jeb 2,9% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada pirmajos piecos mēnešos bija 350,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 14,5 miljoniem eiro jeb 4% mazāk, nekā plānots.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 1,7 miljonu eiro zaudējumiem, salīdzinot ar 88,8 miljonu eiro zaudējumiem 2024.gada pirmajā pusgadā, informēja kompānijā.

Savukārt "airBaltic" koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājies par 3% un bija 349,6 miljoni eiro.

Aviokompānija 2025.gada pirmajā pusgadā pārvadāja kopumā 3,9 miljonus pasažieru, kas ir par 8,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš. Tostarp 2,4 miljoni pasažieru tika pārvadāti lidsabiedrības maršrutu tīklā un 1,5 miljoni pasažieri pārvadāti, nodrošinot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus (ACMI).

Savukārt kopējais veikto lidojumu skaits, ieskaitot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus jeb ACMI, šogad pirmajā pusgadā veidoja 36 400, kas ir pieaugums par 6,6%. Tostarp 22 800 lidojumi veikti lidsabiedrības maršrutu tīklā, kas ir par 3,5% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā, bet 13 500 bija ACMI lidojumi, kas ir par 12,4% vairāk.

Latvijā ar maksājumu kartēm šogad pirmajos sešos mēnešos veikti bezskaidras naudas norēķini 4,873 miljardu eiro apmērā, kas ir par 7,5% jeb 341,296 miljoniem eiro vairāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Savukārt skaidra nauda 2024.gada pirmajā pusgadā ar maksājumu kartēm izņemta 2,497 miljardu eiro apmērā, kas ir par 2,5% jeb 64,734 miljoniem eiro mazāk nekā pagājušā gada pirmajā pusgadā.

Šogad pirmajā pusgadā skaidras naudas izmaksas veidoja 33,9% no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm, kamēr pagājušā gada pirmajā pusgadā - 36,1%.

Savukārt norēķini veikalos 2024.gada pirmajā pusgadā veidoja 43,8% (pērn attiecīgajā periodā - 42,7%) no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm, tostarp norēķini apģērbu veikalos veidoja 3,4% (3,4%). Norēķini ar maksājumu kartēm veikalos 2024.gada pirmajā pusgadā veikti kopumā 3,226 miljardu eiro apmērā, kas ir par 6,4% vairāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā, tostarp apģērbu veikalos - 249,337 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 4,8%.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos sešos mēnešos iekasēti 7,024 miljardu eiro, kas ir par 32,7 miljoniem eiro jeb 0,5% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada pirmajā pusgadā bija par 443 miljoniem eiro jeb 6,7% lielāki nekā 2023.gada pirmajos sešos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajā pusgadā veidoja 6,615 miljardus eiro, kas ir par 29,5 miljoniem eiro jeb 0,4% mazāk, nekā plānots. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem sešiem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 406 miljoniem eiro jeb 6,5%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajā pusgadā veidoja 5,517 miljardus eiro, kas ir par 98,8 miljoniem eiro jeb 1,8% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,098 miljardu eiro apmērā, kas ir par 69,3 miljoniem eiro jeb 6,7% vairāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad astoņos mēnešos iekasēti 9,516 miljardi eiro, kas ir par 161,3 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.'

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada astoņos mēnešos bija par 606,6 miljoniem eiro jeb 6,8% lielāki nekā 2023.gada astoņos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos veidoja 8,963 miljardus eiro, kas ir par 166,5 miljoniem eiro jeb 1,8% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos veidoja 7,419 miljardus eiro, kas ir par 259,8 miljoniem eiro jeb 3,4% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,544 miljardu eiro apmērā, kas ir par 93,3 miljoniem eiro jeb 6,4% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos bija 552,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,2 miljoniem eiro jeb 1% vairāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad desmit mēnešos iekasēti 11,967 miljardi eiro, kas ir par 173,9 miljoniem eiro jeb 1,4% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada desmit mēnešos bija par 764,7 miljoniem eiro jeb 6,8% lielāki nekā 2023.gada desmit mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad desmit mēnešos veidoja 11,268 miljardus eiro, kas ir par 182,4 miljoniem eiro jeb 1,6% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi šogad desmit mēnešos veidoja 9,327 miljardus eiro, kas ir par 298,3 miljoniem eiro jeb 3,1% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,941 miljarda eiro apmērā, kas ir par 115,9 miljoniem eiro jeb 6,4% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad desmit mēnešos bija 699,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 8,5 miljoniem eiro jeb 1,2% vairāk, nekā plānots.