Jaunākais izdevums

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos piecos mēnešos iekasēti 6,121 miljarda eiro, kas ir par 34,3 miljoniem eiro jeb 0,6% vairāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajos piecos mēnešos bija par 379,7 miljoniem eiro jeb 6,6% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos piecos mēnešos veidoja 5,77 miljardus eiro, kas ir par 48,7 miljoniem eiro jeb 0,9% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 4,809 miljardus eiro, kas ir par 21,9 miljoniem eiro jeb 0,5% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 961,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 26,8 miljoniem eiro jeb 2,9% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada pirmajos piecos mēnešos bija 350,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 14,5 miljoniem eiro jeb 4% mazāk, nekā plānots.

2025.gada pirmajos piecos mēnešos vairāk, nekā plānots, iekasēts uzņēmumu ienākumu nodoklī, iedzīvotāju ienākuma nodoklī, muitas nodoklī, uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklī, nekustamā īpašuma nodoklī, kā arī akcīzes nodoklī par tabakas izstrādājumiem un dabasgāzi.

Gada pirmajos piecos mēnešos visvairāk iekasēts sociālās apdrošināšanas iemaksās - 2,3 miljardi eiro, kas ir par 0,9% mazāk, nekā plānots.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi šogad pirmajos piecos mēnešos bija 1,579 miljardu eiro apmērā, kas ir par 2,3% mazāk, nekā plānots, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi veidoja 1,024 miljardus eiro, kas ir par 3,2% vairāk, nekā plānots.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi 2025.gada pirmajos piecos mēnešos bija 503 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,6% mazāk, nekā plānots. Tostarp akcīzes nodokļa ieņēmumi par naftas produktiem veidoja 243,3 miljonus eiro, kas ir par 3,2% mazāk, nekā plānots, par tabakas izstrādājumiem - 119,4 miljonus eiro, kas ir par 1,4% vairāk, nekā plānots, par alkoholiskajiem dzērieniem - 92 miljonus eiro, kas ir par 4% mazāk, nekā plānots, par alu - 20,2 miljonus eiro, kas ir par 1,9% mazāk, nekā plānots, bet par dabasgāzi - 12,8 miljonus eiro, kas ir par 4,1% vairāk, nekā plānots.

Uzņēmumu ienākuma nodoklī šogad pirmajos piecos mēnešos iekasēti 379,7 miljoni eiro, kas ir par 27% vairāk, nekā plānots, bet nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi bija 155,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,5% vairāk, nekā plānots.

Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa ieņēmumi šogad pirmajos piecos mēnešos veidoja 51,9 miljonus eiro, kas ir par 2,5% mazāk, nekā plānots, solidaritātes iemaksas veiktas 30,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1% mazāk, nekā plānots, muitas nodokļa ieņēmumi veidoja 30,6 miljonus eiro, kas ir par 8,9% vairāk, nekā plānots, bet dabas resursu nodokļa ieņēmumi bija 29,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 28,6% mazāk, nekā plānots.

Savukārt izložu un azartspēļu nodokļa ieņēmumi veidoja 23,2 miljonus eiro, kas ir par 4,4% mazāk, nekā plānots.

Tajā pašā laikā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa ieņēmumi šogad pirmajos piecos mēnešos bija 11,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10,6% vairāk, nekā plānots, bet elektroenerģijas nodokļa ieņēmumi bija 2,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,8% mazāk, nekā plānots.

Finanšu ministrijā skaidro, ka kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, šogad pirmajos piecos mēnešos iekasēti 5,641 miljarda eiro apmērā jeb par 302,5 miljoniem eiro jeb 5,7% vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Kopumā kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns, neieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, šogad pirmajos piecos mēnešos tika pārpildīts par 0,9% jeb 48,7 miljoniem eiro. Plāna pārpildi pamatā sekmēja virsplāna uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi janvārī, kas bija saistāmi ar nodokļu maksātāju uzvedību, sadalot peļņu 2024.gada nogalē un uzņēmumiem izmaksājot dividendes fiziskām personām, jo no 2025.gada ienākumu pārsniegumam virs 200 000 eiro tiek piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildlikme 3% apmērā. Tas veicināja uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu pieaugumu šogad pirmajos piecos mēnešos par 74,8 miljoniem eiro jeb 24,5% salīdzinājumā ar 2024.gada pirmajiem pieciem mēnešiem.

PVN ieņēmumi šogad pirmajos piecos mēnešos bija par 7,4% jeb 108,2 miljoniem eiro lielāki nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. PVN iemaksas šogad pirmajos piecos mēnešos palielinājušās par 4,1% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, tostarp FM galvenokārt izceļ pieaugumu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarē, tāpat arī būvniecībā un atsevišķās pakalpojumu nozarēs. Savukārt PVN atmaksas samazinājās par 2,4%, ko ietekmē atmaksu svārstīgums.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi šogad pirmajos piecos mēnešos iekasēti par 6,8% jeb 32 miljoniem eiro vairāk nekā pērn pirmajos piecos mēnešos. Neskatoties uz naftas produktu un cigarešu patēriņa kritumu, lielākais ieņēmumu kāpums bija ieņēmumos no naftas produktiem - par 6,6% jeb 15 miljoniem eiro un tabakas izstrādājumiem - par 9,4% jeb 10,3 miljoniem eiro, kas ir saistīts ar akcīzes nodokļa likmju naftas produktiem un tabakas izstrādājumiem paaugstināšanu no šā gada 1.janvāra.

FM arī norāda, ka valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas kopbudžetā, neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā, šogad pirmajos piecos mēnešos veidoja 1,9 miljardus eiro, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir pieaugums par 5,2% jeb 96,8 miljoniem eiro.

Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi šogad pirmajos piecos mēnešos nodokļu reformas ietekmē bija par 1,5% jeb 15,5 miljoniem eiro lielāki nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš. 2025.gada pirmajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem palielinājās par 8,3%, salīdzinot ar 2024.gada pirmo ceturksni. Tas saistāms gan ar minimālās algas paaugstināšanu no šā gada 1.janvāra no 700 eiro līdz 740 eiro, gan arī ar joprojām noturīgu pieaugumu privātajā sektorā, kur kāpums bija par 3,6 procentpunktiem straujāks nekā sabiedriskajā sektorā, pieaugumam veidojot attiecīgi 9,4% un 5,8%, kamēr darba ņēmēju skaits tautsaimniecībā šogad ir nedaudz mazāks kā pirms gada.

Kopbudžeta nenodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajos piecos mēnešos iekasēti 301,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 21,7% jeb 83,6 miljoniem eiro mazāk nekā pirms gada. Ieņēmumu samazinājums galvenokārt saistīts ar to, ka 2024.gadā bankas maksāja nodevu, kas vēlāk tika novirzīta hipotekāro kredītu ņēmēju atbalsta kompensācijām. Pērn piecos mēnešos banku veiktie nodevas maksājumi bija 48,8 miljonu eiro apmērā. Šāda veida iemaksa šogad nav noteikta, tāpēc kopējie ieņēmumi ir mazāki, nordāa FM. Tāpat pērn piecos mēnešos ieņēmumi no konfiscēto noziedzīgi iegūto līdzekļu realizācijas bija par 35,8 miljoniem eiro lielāki nekā šogad pirmajos piecos mēnešos. Kritums vērojams arī pamatbudžeta procentu ieņēmumos - par 11 miljoniem eiro - un no valsts nodevas par naftas produktu drošības rezervju uzturēšanu - par 7,1 miljonu eiro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajā ceturksnī iekasēti 3,569 miljardi eiro, kas ir par 53,8 miljoniem eiro jeb 1,5% vairāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajā ceturksnī bija par 244,7 miljoniem eiro jeb 7,4% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos trijos mēnešos veidoja 3,356 miljardus eiro, kas ir par 54,4 miljoniem eiro jeb 1,6% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 2,771 miljardu eiro, kas ir par 36 miljoniem eiro jeb 1,3% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 584,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 18,4 miljoniem eiro jeb 3,2% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajā ceturksnī bija 213,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,5 miljoniem eiro jeb 0,2% mazāk, nekā plānots.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad astoņos mēnešos iekasēts 10,041 miljards eiro, kas ir par 99,3 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada astoņos mēnešos bija par 525 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos veidoja 9,501 miljardu eiro, kas ir par 90,1 miljonu eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 7,944 miljardus eiro, kas ir par 70,4 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,556 miljardu eiro apmērā, kas ir par 19,7 miljoniem eiro jeb 1,2% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada astoņos mēnešos bija 540,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 9,2 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad septiņos mēnešos iekasēti 8,715 miljardi eiro, kas ir par 78,9 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada septiņos mēnešos bija par 447 miljoniem eiro jeb 5,4% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos veidoja 8,24 miljardus eiro, kas ir par 71,3 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 6,91 miljardu eiro, kas ir par 57,3 miljoniem eiro jeb 0,8% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,33 miljardu eiro apmērā, kas ir par 14 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada septiņos mēnešos bija 475,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,7 miljoniem eiro jeb 1,6% mazāk, nekā plānots.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos sešos mēnešos iekasēti 7,409 miljardi eiro, kas ir par 19,3 miljoniem eiro jeb 0,3% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajos sešos mēnešos bija par 385 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajā pusgadā veidoja 6,998 miljardus eiro, kas ir par 6,4 miljoniem eiro jeb 0,1% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 5,866 miljardus eiro, kas ir par 14,8 miljoniem eiro jeb 0,3% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,131 miljarda eiro apmērā, kas ir par 8,4 miljoniem eiro jeb 0,8% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada pirmajos sešos mēnešos bija 411 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12,9 miljoniem eiro jeb 3% mazāk, nekā plānots.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļēji atklātībā nonākuši Eiropas Komisijas centieni tabakas nodokli izmantot kā ieņēmumu avotu nākamajam Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetam, par ko liecina viens Vācijas valdības dokuments un Zviedrijas finanšu ministres izteikumi sociālajā tīklā X. Latvijai šāds ES piedāvājums būtu rakstāms zem saukļa: “Nauda mūsu – problēmas jūsu!”

Interneta medijs Euractiv publicējis rakstu, kurā norāda, ka ES centieni parādās Vācijas valdības dokumentos, ko medijs ieguvis savā rīcībā. Proti, Eiropas Komisija apsver iespēju ieviest tabakas nodokli kā potenciālu jaunu ieņēmumu avotu nākamajam ES daudzgadu budžetam. Viena diskrēta rindkopa Vācijas Starptautisko lietu biroja Briselē ziņojumā parlamentam piemin šo jauno ideju.

Ziņojumā tiek apspriests Komisijas pirmais priekšlikumu kopums nākamajam daudzgadu finanšu ietvaram (DFI). “Var tikt apsvērti arī jauni pašu resursu avoti, piemēram, nodevas par elektroniskajiem atkritumiem vai tabaku,” dokumentā teikto citē medijs.

Bankas

Solidaritātes iemaksu ietekme uz kredītu pieejamību un cenu vēl ir grūti prognozēt

LETA,17.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Solidaritātes iemaksu dēļ kreditēšana Latvijā neapstāsies, taču pagaidām vēl ir grūti pateikt, kā solidaritātes iemaksa ietekmēs kredītu pieejamību, nosacījumus un cenu, intervijā sacīja Latvijas "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis.

Viņš norādīja, ka nozare saprot un atbalsta vajadzību stiprināt valsts drošību, bet lēmums par solidaritātes iemaksu piemērošanu banku sektoram nav solidārs lēmums, jo attiecināts uz vienu nozari, un ir "ietīts apšaubāma veida kreditēšanas veicināšanas un pagātnes rīcību, konkrēti - aktīvākas finansēšanas iepriekšējos gados - sodīšanas formā".

Mencis skaidroja, ka šajā gadījumā paradokss ir tāds, ka tās bankas, un starp tām ir arī "Swedbank", kas līdz šim kreditēšanu audzēja un līdz ar to kurām ir lielāki portfeļi, tagad provizoriski maksās arī lielāku nodokli. "Jā, teorētiski bankām ir iespēja arī šo nodokli nemaksāt vai samazināt solidaritātes maksājumus ar atlaides mehānismu, palielinot kreditēšanu. Taču, piemēram, "Swedbank" kā vienai no lielākajām bankām, tas ir faktiski nesasniedzams, jo mēs runājam par kreditēšanas pieauguma tempiem, kādi nav redzēti kopš globālās finanšu krīzes 2008. un 2009.gadā," viņš uzsvēra.

Eksperti

Kriptoaktīvu mantojums: kā digitālā manta var pazust kopā ar tās īpašnieku?

Jānis Ciguzis, “BDO Law” AML un sankciju prakses grupas vadītājs,24.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Civillikums paredz, ka jebkuru kustamu un nekustamu mantu var mantot, taču digitālajā laikmetā šis princips saskaras ar vēl nebijušiem izaicinājumiem. Kriptoaktīvi vairs nav tikai tehnoloģiju entuziastu aizraušanās – tā ir manta, kurai var būt ievērojama vērtība.

Taču, atšķirībā no mājas vai bankas konta, kriptoaktīvi nepastāv fiziski. Tie eksistē tikai kā digitāls kods, kas ir pilnībā atkarīgs no piekļuves datiem – privātajām atslēgām un "seed phrase" jeb rezerves atslēgām, kas ļauj atjaunot piekļuvi kriptoaktīvu makam. Ja īpašnieks aiziet mūžībā, šie aktīvi var kļūt nepieejami uz visiem laikiem. Kaut arī daudzās valstīs kriptoaktīvi juridiski tiek pielīdzināti īpašumam, praktiskā mantošana bieži vien ir sarežģīta, jo vienuviet sastopas likuma ierobežojumi, tehnoloģiju īpatnības un cilvēku izpratnes trūkums. Tādēļ aplūkosim, kā digitālā manta var pazust līdz ar tās īpašnieku un kā Latvijā tiek risināti šie jautājumi – gan regulējuma, gan sabiedrības paradumu līmenī.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad plānots paaugstināt akcīzes nodokļi alkoholam un tabakai un azartspēļu nodokļus, teikts Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam".

Lai nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, sākot no 2026.gada 1.janvāri piedāvāts paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi par katra azartspēļu automātu no 6204 eiro uz 7440 eiro gadā, bet ruletei un kāršu un kauliņu spēlei par katru galdu no 33 696 eiro uz 40 440 eiro gadā.

Azartspēļu nodokļa likmi veiksmes spēlei pa tālruni, kā arī totalizatoram un derībām paredzēts paaugstināt no 15% uz 18% no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem, azartspēļu nodokļa likmi bingo plānots celt no 10% uz 12%, bet azartspēļu nodokļa likmi interaktīvajām azartspēlēm - no 12% uz 15%.

FM plāno, ka šīs izmaiņas dos papildus 9,2 miljonu eiro ieņēmumus, tostarp valsts budžetam 9,025 miljonus eiro, bet pašvaldību budžetiem - 175 000 eiro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēmumu pieņēmējiem jāsaprot objektīvā realitāte – nodokļi dzimst uzņēmumos, nevis Excel tabulās.

Ik pa brīdim izskan skaļas atziņas, ka pietrūkst naudas šādai un tādai labai lietai, ka šis projekts ir kļuvis dārgāks, tam pakalpojumam pieaugušas izmaksas un arī cenas, tāpēc vajadzīga papildu «piešprice» no valsts budžeta. To, ka visu laiku ir par maz, jau zina teju vai visi, bet kur rodas nauda? Vai tiešām valsts budžetā tā rodas no zila gaisa, varbūt tā aug kokos? Nebūt ne, jo Latvijā ir tieši tāda pati sociāli ekonomiskā sistēma, kāda ir visā Eiropā vai pat teju vai visā pasaulē, kur valsts budžets ir sava veida nodokļu (vai cita veida maksājumu – nodevu u. tml.) krājkase, no kuras tad pie varas esošie arī sadala naudu. Būtiskākais, ka pirmreizējais nodokļu ģenerators ir komercsektors, kurš rada preces un pakalpojumus, ko pārdod tirgū, un kopproduktu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šī gada ieviestais banku solidaritātes nodoklis neveicinās kreditēšanas apjomu pieaugumu, turklāt, ja bankas mēģinātu panākt 10% kreditēšanas kāpumu, lai saņemtu nodokļa atlaidi, ekonomika tiktu dzīta strupceļā, intervijā sacīja "SEB bankas" valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

"Nodoklis ir īstermiņā, taču katra banka nāk ar savu ilgtermiņa stratēģiju, līdz ar to mēs nevaram sagaidīt, ka šādas nodokļu izmaiņas veicinās kreditēšanu. Ir mānīgi domāt, ka tādu kreditēšanas pieauguma tempu, kāds ir paredzēts likumā, lai saņemtu atlaidi, bankas varēs sasniegt, jo tas ir 10-15% pieaugums kredītportfelim," skaidroja Tetere.

Viņa atgādināja, ka šāds kreditēšanas pieaugums ir bijis tikai pirms ekonomiskās krīzes 2006.-2007.gadā. Tetere uzsvēra, ka, mēģinot sasniegt tādu kreditēšanas apjomu kāpumu, mēs praktiski dzenam ekonomiku krīzes situācijā, jo tik straujš kreditēšanas pieaugums būtiski pārsniedz iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas lauksaimnieki ceturtdien pie parlamenta ēkas plāno piketu, lai protestētu pret valdības ieplānoto nodokļu reformu.

Kā informēja Lietuvas Graudkopju asociācija, protesta akcija tiek organizēta saistībā ar to, ka parlaments plāno pieņemt likumus, ignorējot lauksaimnieku norādes.

"Brīdinājuma protests tiek organizēts pret plānotajiem likumu grozījumiem, kuros nav ņemti vērā lauksaimnieku komentāri un konkrētu saimniecību piemēri, kā tas ietekmēs vispārējos nodokļus, iedzīvotāju ienākuma nodokli, [Valsts sociālās apdrošināšanas fonda pārvaldnieka] "SoDra" un citus nodokļus. Mūsu centieni neatrod pienācīgu uzmanību sanāksmēs ar ministrijām un parlamenta frakcijām," sociālajā medijā "Facebook" paziņoja asociācija.

"Ir acīmredzams, ka šīs valdības lēmumi virzās pēc buldozera principa," tā piebilda.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos pagājušajā gadā iekasēti 14,404 miljardi eiro, kas ir par 251,6 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gadā bija par 989,4 miljoniem eiro jeb 7,4% lielāki nekā 2023.gadā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi pērn veidoja 13,558 miljardus eiro, kas ir par 247 miljoniem eiro jeb 1,8% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi pagājušajā gadā veidoja 11,194 miljardus eiro, kas ir par 377,8 miljoniem eiro jeb 3,3% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 2,364 miljardu eiro apmērā, kas ir par 130,8 miljoniem eiro jeb 5,9% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi 2024.gadā bija 846,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,7 miljoniem eiro jeb 0,5% mazāk, nekā plānots.

Bankas

SEB bankas vadītāja: Pēc bankas kļūšanas par Latvijas filiāli tā varēs vairāk laika veltīt klientiem

LETA,07.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc "SEB bankas" kļūšanas par Latvijas filiāli tā varēs vairāk laika veltīt klientiem un mazāk administratīvajiem procesiem, intervijā sacīja "SEB bankas" valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

Viņa pauda cerību, ka klientiem būs tikai pozitīvi ieguvumi, filiāle varēs nodrošināt ātrāku produktu attīstību, lielāku kapitālu, lielāku un labāku finansējumu un koncentrēties uz klientu apkalpošanu.

Tetere skaidroja, ka galvenais iemesls, kādēļ "SEB banka" veic juridiskās struktūras vienkāršošanu un pārmaiņas, ir, lai kļūtu spēcīgāki Baltijā, jo šajā reģionā banka grib augt un attīstīties. Apvienojot visas trīs bankas vienā bankā, tiks iegūta banka ar lielāko kapitālu Baltijas reģionā, kas ļauj būt spēcīgākiem klientu finansēšanā.

"Pēc apvienošanās būsim ar lielāko kapitālu, kas ļaus uzņemties lielāku kredītu risku. Tas dos labu atspēriena punktu, lai mēs varētu finansēt, jo redzam, ka arī mūsu klienti aug un aug arī prasības lielākiem un sarežģītākiem darījumiem. Pārmaiņas dos arī iespēju vairāk laika veltīt klientiem un mazāk administratīvajam darbam, būs mazāk atskaišu un ziņošanu kā trīs atsevišķām bankām," skaidroja Tetere.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānijas premjerministrs Pedro Sančess pirmdien ierosināja vairākus pasākumus mājokļu krīzes apkarošanai, tai skaitā 100% nodokli mājokļu iegādei, ja pircēji ir Spānijā nedzīvojoši ārzemnieki no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES).

Sančess sacīja, ka viņa ierosinājums paredz uzlikt nodokli 100% apmērā no nekustamā īpašuma vērtības ārzemniekiem no valstīm ārpus ES, kuri nedzīvo Spānijā, kad viņi iegādājas mākokli Spānijā. Šī pasākuma mērķis ir "noteikt prioritāti" mājokļiem Spānijas iedzīvotājiem un apkarot "nekustamo īpašumu spekulatīvu izmantošanu tūrismam".

Sančess pavēstīja ekonomikas forumā Madridē, ka tas būtu "bezprecedenta" pasākums Spānijai, tomēr tāds jau pastāv tādās valstīs kā Kanāda un Dānija. Tas arī ir "piemērots un ļoti nepieciešams", ņemot vērā pašreizējo mājokļu krīzi, sacīja Sančess.

"2023.gadā vien ārpus ES esošo valstu iedzīvotāji nopirka apmēram 27 000 māju un dzīvokļu Spānijā. Nevis tāpēc, lai viņi vai viņu radinieki tur dzīvotu; viņi to izdarīja galvenokārt tāpēc, lai spekulētu, lai pelnītu naudu no tiem," sacīja Sančess.

Finanses

Tramps draud ar tarifiem valstīm, kas vēršas pret ASV tehnoloģiju uzņēmumiem

LETA--AFP,26.08.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien draudēja noteikt jaunus muitas tarifus un eksporta ierobežojumus valstīm, kuras vēršas pret ASV tehnoloģiju uzņēmumiem.

"Digitālie nodokļi, digitālo pakalpojumu likumdošana un digitālo tirgu regulējumi - tie visi ir paredzēti, lai kaitētu amerikāņu tehnoloģijai vai to diskriminētu," Tramps rakstīja savā sociālo mediju platformā "Truth Social".

Viņa draudi bija adresēti valstīm Eiropā un citur, kas ir pieņēmušas likumus par tiešsaistes pasaules regulēšanu.

Eiropas Savienība (ES) ir pieņēmusi Digitālo tirgu likumu un Digitālo pakalpojumu likumu, kas regulē konkurenci un digitālā satura pārraudzību. Lielbritānija ir ieviesusi nodokli digitālajiem uzņēmumiem.

Tramps, nenosaucot konkrētas valstis vai reģionus, paziņoja, ka "diskriminējošu darbību" neatcelšanas gadījumā viņš "noteiks būtiskus papildu tarifus" šādu valstu ražojumiem un ierobežojumus ASV tehnoloģiju un mikroshēmu eksportam.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā plānotais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un ienākuma nodokļa pieaugums būs pastāvīgs, nolēma valdība, cenšoties palielināt valsts budžeta ieņēmumus laikā, kad pieaug izdevumi aizsardzībai.

Iepriekš tika plānots, ka drošības nodokļa pasākumi spēkā būs līdz 2028.gadam.

Valdība ceturtdien apstiprināja izmaiņas tā dēvētajā drošības nodoklī, kas paredz, ka no nākamā gada uzņēmumu peļņa un iedzīvotāju ienākumi netiks aplikti ar nodokli no pirmā eiro, un, lai nodrošinātu ilgtermiņa aizsardzības spējas, gan PVN, gan ienākuma nodokļa likmes pastāvīgi tiks noteiktas 24% apmērā.

"Šīs izmaiņas samazina nodokļu slogu privātpersonām un uzņēmumiem un atjauno nodokļu sistēmas loģiku. Diemžēl tas nozīmē arī atteikšanos no nodokļa pagaidu rakstura, jo ģeopolitiskie notikumi padara īstermiņa risinājumu aizsardzības izdevumiem maz ticamu," paskaidroja finanšu ministrs Jirgens Ligi.

Eksperti

Nozares stāsts. Kā iekasēt vairāk nodokļu, valsts parādu būtiski nepalielinot

Māris Liopa, zemeunvalsts.lv,01.09.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža nozare pēdējo 30 gadu laikā ir kļuvusi par Latvijas tautsaimniecības stūrakmeni. Tā ne tikai “atved” naudu no ārzemēm, eksportējot visdažādākos koksnes izstrādājumus, bet ir arī ļoti nozīmīgs darba devējs, jo īpaši lauku reģionos, kur alternatīvu darba vietu faktiski nav. Var tīri spekulatīvi “izņemt” no nodarbināto skaita cilvēkus, kuri strādā gan koksnes pārstrādes un mežsaimniecības uzņēmumos, gan sniedz tiem dažādus pakalpojumus, rezultāts būs ļoti drūms. Būtībā meža nozare gan uztur pati sevi, gan dod darbu citām sfērām, kurās tāpat ir vajadzīgi darbinieki. Sava veida “atbalss” efekts.

Meža nozare ir nozīmīgs nodokļu pelnītājs un maksātājs. Aprēķini rāda, ka nozares uzņēmumi 2024. gadā nodokļos (neskaitot pievienotās vērtības nodokli) ir samaksājuši teju 391 milj. eiro, 2018. gadā tie bija ap 223 milj. eiro, kas nozīmē pieaugumu par 168 milj. eiro. Tas ir daudz.

Jā, ir uzņēmumi, kuru kopējais samaksāto nodokļu apjoms ir atšķirīgs, tas ir saistīts ar darbības specifiku; lielākoties šādu uzņēmumu samaksātie darbaspēka nodokļi mērāmi simtos tūkstošu vai pat miljonos eiro. Var izrēķināt, cik naudas nodokļos “atnes” viens kubikmetrs mežā iegūtas koksnes. Ja pērn ieguvām 16 milj. m³ koksnes, vidēji viens kubikmetrs valsts makā tikai darbaspēka nodokļos vien “atnesa” 24,5 eiro, kam pieskaitot pievienotās vērtības, nekustamā īpašuma un uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumus, summa krietni pieaugs. Piemēram, AS “Latvijas valsts meži” valsts budžetu nodokļu veidā 2024. gadā papildināja ar teju 49 milj. eiro + iespaidīgām dividendēm, kas (varbūt) ļāva nepalielināt kāda nodokļa likmi un deva papildus naudu valsts drošībai, veselības sfērai utt.

Viedokļi

Nodokļu celšana Igaunijā: drošības vārdā, bet uz ekonomikas rēķina

Rauls Eametss, “Bigbank” galvenais ekonomists,21.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomika atkopjas lēni, patēriņš ir vājš, iedzīvotāji – piesardzīgi, bet valdība jau pievelk jostu. Lai arī centieni stiprināt valsts drošību šajā ģeopolitiskajā situācijā ir pamatoti, Igaunijas piemērs liek domāt par pieņemto lēmumu patieso cenu ilgtermiņā.

Saskaņā ar ekonomikas teoriju nodokļu celšana ir pamatota gadījumos, kad tautsaimniecība virzās augšup. Precīzāk – kad tā aug pārlieku strauji jeb “pārkarst”. Šādās situācijās nodokļi tiek izmantoti, lai ekonomiku atdzesētu.

Savukārt recesijas vai stagnācijas periodos nodokļu palielināšana parasti kavē atveseļošanos, bet lejupslīdes laikā – vēl vairāk padziļina krīzi. Ekonomisko plūsmu modelis parāda, kā preces, pakalpojumi, resursi un nauda plūst starp galvenajiem ekonomikas dalībniekiem, piemēram, mājsaimniecībām un uzņēmumiem. No šī modeļa skatupunkta raugoties, nodokļi “izvelk” naudu no tautsaimniecības, īpaši, ja runājam par importētu preču un pakalpojumu iegādi, tostarp par aizsardzības izdevumiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāti ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpmāk nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu neuzsāks, ja piedzenamā parāda kopsumma būs mazāka par VID izmaksām, kas saistītas ar lēmuma par piedziņu pieņemšanu un piedziņas sākšanu.

Minētais ietver arī izmaksas primāro izpildes darbību veikšanai. Nodokļu administrācijas izmaksas ir naudas summa, kas vienādā apmērā tiek piemērota visiem nodokļu maksātājiem parāda atgūšanas procesā, neatkarīgi no konkrētā nodokļu maksātāja parāda summas.

Pēc VID aprēķiniem, 2023.gada 11 mēnešos vidēji viena nodokļu parāda piedziņas procesa izmaksas bija 38,67 eiro. Lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu pieņemšanas un primāro izpildes darbību veikšanas laiks ir 2,5 stundas, vienas cilvēkstundas izmaksas - 15,47 eiro.

Izmaksas ir aprēķinātas pēc 2023.gada atlīdzības 11 mēnešos un saimnieciskajiem izdevumiem proporcionāli darbinieku skaitam VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldē.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nelielas, bet būtiskas nianses, kas mazina nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.

Latvijas valsts, iespējams, nesaņem vismaz 30 miljonus eiro no starptautiskajiem zāļu ražotājiem, kuri Latvijā ir atvēruši savas pārstāvniecības, nevis meitasuzņēmumus vai filiāles. Rīcība ir likumīga, bet šāda biznesa ētika liek uzdot jautājumus, kas vēl tiek darīts, Latviju uztverot vien kā noieta tirgu precei. Mazliet vairāk nekā piektdaļa (136 miljoni eiro) Latvijas zāļu tirgus (apjoms 520 miljoni eiro) tiek apgrozīta ārvalstu uzņēmumos, kas maksā nodokļus, vēl 27 miljoni eiro ir vietējo ražotāju pienesums tirgum, bet pārējo Latvijā piegādā ārvalstu ražotāju pārstāvniecības un filiāles, kas šeit neuzrāda ne peļņu, ne apgrozījumu, liecina Lursoft dati par 2023. gadu un Zāļu valsts aģentūras tirgus apjoma novērtējums. Tomēr filiāles uzrāda nelielu nomaksāto nodokļu apjomu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpmāk nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu neuzsāks, ja piedzenamā parāda kopsumma būs mazāka par VID izmaksām, kas saistītas ar lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu pieņemšanu un piedziņas sākšanu, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām".

Minētais ietver arī izmaksas primāro izpildes darbību veikšanai. Nodokļu administrācijas izmaksas ir naudas summa, kas vienādā apmērā tiek piemērota visiem nodokļu maksātājiem parāda atgūšanas procesā, neatkarīgi no konkrētā nodokļu maksātāja parāda summas.

Pēc VID aprēķiniem, 2023.gada 11 mēnešos vidēji viena nodokļu parāda piedziņas procesa izmaksas bija 38,67 eiro. Lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu pieņemšanas un primāro izpildes darbību veikšanas laiks ir 2,5 stundas, vienas cilvēkstundas izmaksas - 15,47 eiro.

Izmaksas ir aprēķinātas pēc 2023.gada atlīdzības 11 mēnešos un saimnieciskajiem izdevumiem proporcionāli darbinieku skaitam VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldē.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas ekonomikas izaugsme nākamgad varētu būt par trešdaļu mazāka par prognozēto, jo ekonomiku ietekmēs ASV ievedmuitas tarifi un plānotais nodokļu paaugstinājums Lietuvā, piektdien paziņoja ekonomikas un inovāciju ministrs Luks Savicks.

"Ja mēs nākamgad prognozējam 2,5% ekonomikas izaugsmi, tad ekonomikas pieaugums būtu par trešdaļu mazāks, ja tiks noteikti gan ASV tarifi, gan ieviesta nodokļu reforma. Tam būs būtiska ietekme," ministrs sacīja Lietuvas sabiedriskajam radio.

Savicks paskaidroja, ka pesimistiskākais scenārijs paredz, ka ekonomikas apmērs varētu samazināties par apmēram 0,3 procenta punktiem nodokļu dēļ un vairāk nekā 0,4 procenta punktiem tarifu dēļ.

Viņš piebilda, ka vislielākā ietekme uz ekonomiku būs uzņēmumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa paaugstinājumam.

Kā stāstīja ministrs, ASV muitas tarifu pieaugums ietekmēs apmēram 60% Lietuvas eksporta uz Savienotajām Valstīm, kas nozīmē, ka kopējais Lietuvas eksports uz ASV varētu samazināties par apmēram 20%.

Nodokļi

Lietuvā pieņem progresīvā ienākuma nodokļa likumu ar atvieglojumiem lauksaimniekiem

LETA--ELTA,26.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Seims ceturtdien atbalstīja trīs progresīvo ienākuma nodokļa līmeņu ieviešanu no nākamā gada, taču nolēma uz lauksaimniekiem attiecināt atvieglojumus.

Galīgajā balsojumā ienākuma nodokļa likuma grozījumus atbalstīja 78 Seima deputāti, bet 48 bija pret. Seimā ir 141 deputāts.

No 2026.gada Lietuvā 20% nodokļa likme tiks piemērota, ja gada ienākumi nepārsniedz 36 vidējās algas. Aprēķināts, ka nākamgad šī summa būs 82 900 eiro. 25% nodokļa likme būs noteikta ienākumiem no 36 līdz 60 vidējām algām. Savukārt, ja ienākumi pārsniedz 60 vidējās algas, tiks piemērota 32% nodokļa likme. Nākamgad visaugstākā nodokļa likme tiks attiecināta uz ienākumiem virs 138 200 eiro gadā.

Ienākumiem, kas nav saistīti ar darba attiecībām un nepārsniedz 12 vidējās algas (nākamgad - 27 500 eiro) gadā, piemēros 15% nodokli.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažu gadu laikā Latvijā «pazuduši» vairāki tūkstoši darba ņēmēju, kas pirmšķietami ir vērtējams kā trauksmes signāls, tikmēr valstī nekādu satraukumu īsti nemana.

Strādājošs cilvēks ir valsts vērtīgākā daļa. Ja viņa nav, nav arī darbavietas, nav pirktspējīga patērētāja, vajadzības pēc pakalpojumiem un pati darbavieta arī var izzust kā vakance. Proti, ja cilvēkam ir darbs, tad viņam ir arī alga, kuru viņš tērē, lai apmaksātu savus tēriņus, kā arī tiek maksāti nodokļi, kurus politiķi var pārdalīt valsts pakalpojumu vajadzībām. Ja darbinieki izzūd privātajā sektorā, tam ir sekas arī publiskajā pusē, jo kopējā nodokļu masa samazinās. Ja izzūd darbavietas, pēc brīža tukšas paliks teritorijas. Kas šobrīd notiek, un kuram tas rūp?

Darba tirgus signāli

Valsts ieņēmumu dienesta datubāzes dati liecina, ka darba ņēmēju skaits (kuri maksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) 2025. gada maijā bija 808 605 cilvēki, savukārt 2024. gada analogā laikā – 810 195, bet 2023. gadā vēl vairāk – pat 815 556, savukārt 2019. gadā bija 822 925. Tajā pašā laikā, pēc Centrālas statistikas pārvaldes datiem šā gada maijā bija 64,7 tūkstoši reģistrēto bezdarbnieku, 2024. gada maijā – 67,4 tūkstoši bezdarbnieku, 2023. gada maijā – 60,4 tūkstoši, bet 2019. gada maijā – 61 tūkstotis. Raugoties uz šiem datiem, var iegūt nevis vienu, bet gan ievērojami daudz vairāk secinājumu par to, kas un kā īsti notiek darba tirgū.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts pārvaldes algas sasniegušas ES vidējo līmeni, privātajam sektoram līdz tam vēl tālu.

Piecpadsmit Latvijas valsts iestādēs (tostarp KNAB, Ekonomikas, Finanšu un Veselības ministrijā) 2024. gadā vidējais neto atalgojums uz vienu nodarbinātu štata vietu pārsniedza darbaspējīgo iedzīvotāju neto ienākumus vidēji Eiropas Savienībā (25,5 tūkstoši eiro), liecina Eurostat dati, Valsts kancelejas publiskotie dati par darba samaksu un nodarbinātajiem valsts pārvaldē, kā arī Valsts kasē iesniegtie valsts pārvaldes iestāžu gada pārskati. Daudzu Latvijas valsts iestāžu algas visumā atbilst ES vidējam līmenim, tikai Latvijas privātais sektors kaut kā netiek līdzi Latvijas valsts sektora ambīcijām.

Lai iegūtu datus par Latvijas valsts iestāžu darbinieku vidējo atalgojumu, tika izmantoti 2024. gada pārskati par faktiskajiem valsts iestāžu izdevumiem, kādi tie ir iesniegti Valsts kasē. Par visām valsts iestādēm ir izmantotas atskaites par valsts pamatbudžeta izpildi.