Latvijā skujkoku apaļkokiem vidējā iepirkumu cena pagājušā gada otrajā pusgadā salīdzinājumā ar pirmo pusgadu nedaudz pieauga, kamēr lapu koku apaļkokiem cena samazinājās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Tostarp lielākais cenu kāpums bija priedes zāģbaļķiem līdz 14 centimetru diametrā, savukārt lielākais cenu kritums bija A kategorijas bērza finierklučiem.

2024.gada otrajā pusgadā, salīdzinot ar pirmo pusgadu, no skujkoku zāģbaļķiem visvairāk cena pieauga priedes apaļkokiem līdz 14 centimetru diametrā - vidēji par 10% jeb astoņiem eiro par kubikmetru, sasniedzot 81,4 eiro par kubikmetru bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), kā arī egles apaļkokiem līdz 14 centimetru diametrā - vidēji par 10% jeb septiņiem eiro par kubikmetru, sasniedzot 75,8 eiro par kubikmetru bez PVN.

Savukārt egles apaļkokiem 14-18 centimetru diametrā un priedes apaļkokiem 14-18 centimetru diametrā cena pieauga vidēji par 9% jeb septiņiem eiro par kubikmetru, sasniedzot attiecīgi 86,5 un 84,2 eiro par kubikmetru bez PVN.

Pēdējos mēnešos aizsāktā diskusija par cenu samazināšanu pārtikai pēc būtības ir vērtējama pozitīvi, tomēr vienlaicīgi izvēlētie virzieni un instrumenti maz ticams, ka sniegs cerēto rezultātu. Ja mērķis ir padarīt pārtikas produktus pieejamākus iedzīvotājiem, ir jāizvēlas daudz racionālāki un efektīvāki instrumenti.

Pirmkārt, Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kurā nav samazināta PVN likme pamatprodukcijai kā maizei, piena produktiem, gaļai, graudaugiem, olām un zivīm. Jāsamazina PVN likme pārtikas pamatkategorijām līdz 5 – 9% kā daudzviet Eiropā. Tas provizoriski ļautu samazināt pārtikas cenas par 12 – 16%.

Otrkārt, ļoti rūpīgi jāvērtē nodokļu likmju palielināšana un to ietekme, jo tas ir pretrunā valsts amatpersonu apgalvojumam par cenu samazināšanu pārtikai. Katru gadu pieņemtais valsts budžets Saeimā ir izaicinājums gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem, kā tikt galā ar tā radītajām papildu izmaksām. Uzņēmējiem tas nozīmē būt radošiem un atrast jaunus veidus, kā būt vēl īpašāk efektīviem un darboties ar maksimālu rentabilitāti. Bet, protams, šim ir arī limiti.

Farmaceitiskās aprūpes un zāļu apgādes nozares pārstāvji uzsver, ka Veselības ministrijas (VM) un veselības ministra Hosama Abu Meri īstenotās zāļu tirgus reformas pašreizējās sekas ir nevis ieguvums pacientiem, tostarp zāļu cenu samazinājums, bet gan haoss ar pāreju uz jauno sistēmu, ražotāju cenu pieaugums un neskaidrība par nākotni, tostarp visu iedzīvotājiem nepieciešamo medikamentu pieejamību kā tādu jebkurā Latvijas reģionā.

No šā gada 1. janvāra spēkā stājušies grozījumi vairākos normatīvajos aktos, kas nosaka principus zāļu cenu veidošanai un pieejamībai Latvijas pacientiem. Vienlaikus līdz pat decembra pēdējām darba dienām VM un tās padotības iestādes nebija nodrošinājušas visu nepieciešamo, lai aptiekas un citi tirgus dalībnieki varētu savlaicīgi un bez pārrāvumiem to darbībā nodrošināt pāreju uz jauno modeli un sistēmu. Reformas politiskais uzstādījums bija pazemināt recepšu medikamentu cenas, taču janvāra pirmās dienas jau skaidri parāda, ka realitātē Veselības ministrija ministra Hosama Abu Meri vadībā būs panākusi pretēju efektu, jo daudzas zāles šīs reformas dēļ iedzīvotājiem izmaksās dārgāk, piektdien preses konferencē norādīja aptieku un zāļu apgādes uzņēmumu pārstāvji.

Ja valstī bērnu nav pietiekami daudz tāpēc, ka viņus nevar pabarot, šāda valsts beidzas iedzīvotāju trūkuma dēļ.

Tieši ar šādu Arhimēda cienīgu izsaucienu, kāds lasāms virsrakstā, varam nākt Latvijas politiķu un valdības priekšā, jo patlaban ģimene ar diviem bērniem un vienu apgādnieku pārtikai tērē vairāk nekā pusi no mājsaimniecības ienākumiem, un tas ir otrais lielākais rādītājs Eiropas Savienībā.

55,7% pārtikai divu bērnu ģimenē

Eurostat piedāvā datus par izdevumiem pārtikai procentos no visiem izdevumiem ģimenei ar diviem bērniem, kurai ir viens apgādnieks un kuras apgādnieka ienākumi veido 67% no vidējiem ienākumiem valstī. Šajā kategorijā Latvija ierindojas otrajā vietā pēc Bulgārijas. Proti, Latvijā šāda ģimene pārtikai tērē 55,7% no visiem ienākumiem. Precizēsim, cik ir 67% no vidējā ieņēmuma valstī. 2024. gada 3. ceturksnī vidējā alga bruto valstī bija 1703 eiro, bet neto, aptuveni noapaļojot, – 1250 eiro. Proti, divu bērnu ģimenes apgādnieks uz rokas saņem 837,5 eiro un no šīs summas aptuveni 467 eiro iztērē pārtikai, lai pabarotu ģimeni. Par atlikušajiem 370,5 eiro šai divu bērnu ģimenei ir jāspēj samaksāt mājokļa, transporta un higiēnas izdevumus un jāspēj domāt par trešo bērnu, lai valsts kļūtu plaukstoša un nācija stipra.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas sāktā un izmeklētā kriminālprocesā Eiropas Prokuratūra (EPPO) Rīgā un Viļņā veikusi plaša mēroga operāciju pret noziedzīgu sindikātu, kas tiek turēts aizdomās par sarežģītu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) krāpšanas shēmu saistībā ar elektronisko preču tirdzniecību, aģentūru LETA informēja VID pārstāvji.

VID informē, ka īstenotā krāpšana radījusi PVN zaudējumus vairāku Eiropas Savienības (ES) valstu budžetos kopumā aptuveni 297 miljonu eiro apmērā.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka aizdomās turētie ir dibinājuši uzņēmumus 16 ES dalībvalstīs, darbojoties kā likumīgi elektronisko preču piegādātāji. Kopumā ar tiešsaistes tirdzniecības vietu starpniecību tiešajiem klientiem ES teritorijā pārdotas populāras elektroniskās ierīces vairāk nekā 1,48 miljardu eiro vērtībā, radot zaudējumus vairāku ES dalībvalstu budžetos.

Pircēji nomaksāja PVN par iegādātajām precēm, savukārt uzņēmumi, iespējams, izmantojot fiktīvu uzņēmumu ķēdi, kuriem bija pienākums veikt nodokļu nomaksu, nepildīja nodokļu saistības. Līdzekļi, kas iegūti no preču pārdošanas, tika pārskaitīti uz ārzonas kontiem.

Latvijā ekonomikas izaugsmi tuvākajā nākotnē prognozē 25% uzņēmumu vadītāju, liecina konsultāciju kompānijas "PricewaterhouseCoopers" ("PwC") veiktais pētījums ""PwC" Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja 2025".

Kopumā Baltijas valstu uzņēmumu vadītāji ir cerīgi noskaņoti par attīstības iespējām tuvākajā nākotnē, bet cerīgāks ir vadītāju skats uz attīstības iespējām trīs gadu perspektīvā nevis tuvākā gada laikā. Lielākos šķēršļus Baltijas uzņēmējiem rada izmaksu kāpums, pieprasījuma samazināšanās un regulējuma prasības.

Aptaujas, kurā piedalījās 333 uzņēmumu vadītāji Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, dati liecina, ka pieaug uzņēmumu vadītāju optimisms attiecībā uz globālo ekonomikas izaugsmi tuvākā gada laikā. Ja zemākajā punktā - 2023.gadā - 15% vadītāju Latvijā šajā jautājumā bija optimistiski, tad šogad tie ir 38%.

Līdzīgi ir Igaunijā, kur globālās ekonomikas uzlabošanos šobrīd saskata 49% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 14%, savukārt Lietuvā optimisma pieaugums bijis mērenāks - šogad par pieaugumu ir pārliecināti 27% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 24%.

Mājokļu pieejamību uzlabotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana energoefektīvajiem mājokļiem līdz 120 kvadrātmetru platībā un valsts nodevas atcelšana pirmajam mājoklim, aģentūrai LETA pavēstīja mājokļu attīstītāja "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Viņš norāda uz pozitīviem piemēriem Eiropā, piemēram, Čehijā, kur šādi atvieglojumi sekmējuši nekustamā īpašuma tirgus izaugsmi.

Kļaviņš skaidro, ka PVN samazinājums energoefektīviem mājokļiem pazeminātu kopējo mājokļa cenu, padarot to vieglāk pieejamu ģimenēm ar bērniem, kuras citādi, iespējams, nevarētu atļauties plašāku dzīvesvietu.

Kļaviņš uzsver, ka šāda PVN samazināšana no valsts puses radītu īslaicīgus ieņēmumu samazinājumus, tomēr kopējā ekonomiskā ietekme būtu pozitīva. Lielāks nekustamo īpašumu pieejamības līmenis sekmētu stabilāku tirgu, vienlaikus stimulējot darbaspēka nodokļu, ienākumu nodokļu un citu nodokļu plūsmu valstij.

Atšķirībā no otrreizējā tirgus mājokļiem vairāk nekā 28% no jauna mājokļa cenas veido nodokļi - PVN, darbaspēka nodoklis, uzņēmumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļi, skaidro Kļaviņš. Viņš skaidro, ka, piemēram, ja PVN samazinātu no 21% uz 12% mājoklim, kura cena ir 162 000 eiro, ģimene to varētu iegādāties par 150 000 eiro, bet valsts šā vai tā nodokļos saņemtu 34 000 eiro.

Latvijā un Čehijā veiktas kratīšanas saistībā ar Eiropas tiesībsargājošās institūcijas izmeklēšanu par iespējamu pievienotā vērtības nodokļa (PVN) krāpšanas shēmu 14 miljonu eiro vērtībā, izmantojot lietotu mobilo telefonu importu no ASV un vairākām valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES).

Eiropas Prokuratūru (EPPO) paziņoja, ka pēc kratīšanām Čehijā un Latvijā ir aizturētas piecas personas. Trīs no aizdomās turamajiem aizturēti Latvijā, un turpinās trīs Latvijas pilsoņu izdošanas process Čehijai, informēja EPPO, piebilstot, ka viena persona tika aizturēta Čehijā.

Varasiestādes uzskata, ka aizdomās turētie krāpnieciski piemēroja samazinātu PVN likmi mobilajiem telefoniem, kas importēti no ASV un citām valstīm ārpus ES, nepatiesi apgalvojot, ka ierīču izcelsme ir ES, tādējādi nelikumīgi gūstot labumu no ES PVN peļņas daļas shēmas, kas paredz nodokļu atvieglojumus tikai precēm, kuras jau tikušas pārdotas bloka teritorijā.

Saskaņā ar ES tiesību aktiem mazumtirgotāji var piemērot peļņas daļas nodokļa shēmu, pārdodot lietotas preces, kas iegādātas no privātpersonām ES vai no pārdevējiem, kuri jau ir samaksājuši PVN pilnā apmērā. Šādos gadījumos tālākpārdevējs maksā PVN tikai par peļņas normu - starpību starp pirkuma cenu un tālākpārdošanas cenu -, nevis par pilnu preces pārdošanas cenu.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vairākums otrdien noraidīja opozīcijā esošā "Apvienotā saraksta" (AS) frakcijas priekšlikumu grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, kas paredz PVN samazinājumu līdz 12% sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem.

AS deputāte Linda Matisone sēdē pauda, ka galvenais iemesls priekšlikumam ir tas, ka ēdināšanas nozare ir ļoti cietusi pandēmijas laikā, kā arī Ukrainas kara izraisītā tūrisma samazināšanās dēļ, un tas negatīvi ietekmē nozares finanšu rādītājus.

Nacionālās apvienības politiķis Artūrs Butāns atzīmēja, ka jautājuma problemātika ir skatīta vairākās parlamenta komisijās un visās tikusi atbalstīta, tāpēc tas būtu jāatbalsta.

AS deputāts Māris Kučinskis piebilda, ka, priekšlikumu atbalstot, tas būtu simbolisks solis ēdināšanas nozarei.

AS norāda, ka Latvijas sabiedrība arī atbalsta šo samazinājumu, ko apliecina aptaujas un vairāk nekā 12 000 parakstu iniciatīva portālā "Manabalss.lv".

Baltijas valstu kopuzņēmumam AS "RB Rail" šogad izdevumu segšanai no Latvijas puses nepieciešams vēl 4,091 miljons eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), norādīja "RB Rail" valdes priekšsēdētājs Marko Kivila.

Viņš skaidroja, ka šogad kopējais "RB Rail" budžets veido 37,966 miljonus eiro PVN, no kuriem Latvijas daļa veido 8,542 miljonus eiro bez PVN.

Patlaban no Latvijas puses ir nepieciešams vēl 4,091 miljons eiro, bet 3,236 miljonus eiro veido izmaksas PVN segšanai. Abas pārējās Baltijas valstis ir apstiprinājušas kopuzņēmuma budžetu.

""RB Rail" budžetu nosaka starptautiskais Projektu vadības līgums, kurā ir noteiktas funkcijas, ko "RB Rail" nodrošina "Rail Baltica" projektam. Šīs funkcijas veido budžetā iekļautās izmaksas, un tās ir iespējams samazināt tikai pie nosacījuma, ja visas Baltijas valstis par to vienojas," piebilda Kivila.

Vienlaikus viņš minēja, ka "RB Rail", pamatojoties uz Latvijas valdības lēmumu 11.februārī, saņēma 3,345 miljonus eiro, kas ir gandrīz puse no nepieciešamā finansējuma, bet par otru pusi līdzfinansējuma aptuveni četru miljonu eiro apmērā notiek diskusijas.

2025.gada 1.martā mainās akcīzes nodokļa likmes visiem alkoholisko dzērienu veidiem, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Līdz ar likmju maiņu alkoholisko dzērienu apritē iesaistītajiem komersantiem jāveic krājumā esošo preču inventarizācija, jāveic akcīzes nodokļa starpības aprēķins un valsts budžetā jāiemaksā akcīzes nodokļa starpības summa.

2025.gada 1.martā visiem alkoholisko dzērienu apritē iesaistītajiem komersantiem jāveic krājumos esošo alkoholisko dzērienu inventarizācija, līdz 17.martam EDS jāiesniedz akcīzes nodokļa starpības aprēķins un līdz 14.aprīlim valsts budžetā jāsamaksā aprēķinātā akcīzes nodokļa starpības summa.

Akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana alkoholisko dzērienu cenas mazumtirdzniecībā varētu ietekmēt šādi:

• Vīnam (0,75 l) + 0,11 eiro (ieskaitot PVN);

Lai motivētu darbiniekus, uzņēmumu vadītājiem jāņem vērā dažādi aspekti, tostarp dažādu stimulu efektivitāte un to reālās izmaksas. Prakse rāda, ka vislabākie rezultāti tiek sasniegti, kad bonusi tiek pielāgoti darbinieku vēlmēm.

Populārākie bonusi ir konkurētspējīgs atalgojums, piemaksas par sasniegumiem, profesionālās izaugsmes iespējas, veselības apdrošināšana, elastīgs darba laiks, kā arī uz uzņēmuma rēķina nodrošināta ēdināšana un transports.

Naudas prēmijas ir efektīvas, bet ar lieliem nodokļiem

Viens no populārākajiem un darbinieku visaugstāk novērtētajiem stimuliem ir naudas prēmijas. Šīs prēmijas var izmaksāt katru gadu, pusgadā, ceturksnī vai pat reizi mēnesī. Bieži vien tās piešķir, pamatojoties uz sniegumu, darba kvalitāti vai sasniegtajiem rezultātiem. Taču svarīgi atzīmēt, ka gada vai ceturkšņa prēmijas tiek apliktas ar nodokli līdzīgi kā parastā alga: tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) 20% vai 23% (31%) apmērā un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (10,50% darbinieka daļa + 23,59% darba devēja daļa).

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajā ceturksnī iekasēti 3,569 miljardi eiro, kas ir par 53,8 miljoniem eiro jeb 1,5% vairāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajā ceturksnī bija par 244,7 miljoniem eiro jeb 7,4% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos trijos mēnešos veidoja 3,356 miljardus eiro, kas ir par 54,4 miljoniem eiro jeb 1,6% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 2,771 miljardu eiro, kas ir par 36 miljoniem eiro jeb 1,3% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 584,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 18,4 miljoniem eiro jeb 3,2% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajā ceturksnī bija 213,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,5 miljoniem eiro jeb 0,2% mazāk, nekā plānots.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) noslēdz līgumu ar SIA "Būvinženieru konstruktoru birojs" par projektēšanas un autoruzraudzības darbu veikšanu robežkontroles punktos - "Grebņeva", "Terehova" un "Pāternieki" modernizēšanā, attīstot ilgtspējīgu, pret klimatu izturīgu, inteliģentu un drošu infrastruktūru, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Līgums par projektēšanas un autoruzraudzības darbu veikšanu visos trijos robežšķērsošanas punktos noslēgts par kopējo summu 1 185 500,00 eur (bez pvn).

Pēc projektēšanas darbu pabeigšanas, būvniecības darbu veikšana tiek plānota no 2026. - 2028.gadam, atklāta iepirkuma konkursa rezultātā, slēdzot līgumu ar vienu būvuzņēmēju par būvdarbu veikšanu trijās robežšķērsošanas vietās.

"Esošajā ģeopolitiskajā situācijā drošība ir visu nozaru prioritāte. Latvijas ārējā Austrumu robeža ir vistiešākais mūsu drošības garants, tādēļ ES fondu finansējuma ieguldīšana tās stiprināšanā to modernizējot ir ārkārtīgi būtiska. Gandarījums, ka projekta praktiskā ieviešana rit pēc plāna un tiek uzsākti visu trīs robežšķērsošanas vietu projektēšanas darbi," uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

2025. gadā Lietuvā ir vislielākā minimālā darba alga Baltijā, tomēr darba devējiem šajā valstī ir zemākās darbaspēka nodokļu izmaksas, savukārt darba ņēmējiem visvairāk makā iekrīt Igaunijā.

Tā liecina a/s BDO Latvija pētījums, kurā tika vērtētas darba devēja kopējās izmaksas pie bruto algas 2000 eiro mēnesī, kā arī tas, cik liela summa no tās pēc visa veida nodokļu maksājumiem ienāk darba ņēmēja kontā.

Lietuva interesantāka darba devējiem

Ja raugās tikai uz minimālas algas izmaiņu dinamiku, tad 10 gadu laikā Lietuva no Baltijas arjergarda ir kļuvusi par līderi, jo 2025. gadā tieši Lietuvā ir vislielākā minimālā alga pirms nodokļu nomaksas. Lai arī lielās algas var vērtēt kā šķērsli ekonomiskai attīstībai un konkurētspējai, jāpiebilst, ka šajā valstī strādājošajiem darba devējiem darbaspēka izmaksas ir ievērojami zemākas nekā analogu algu maksājošajiem darba devējiem Igaunijā vai Latvijā. Proti, tāda ir nodokļu politika – salīdzinoši liela minimālā alga, bet faktiski zems nodokļu slogs darba devējam. Tieši šis paradokss varētu būt viens no iemesliem dienvidu kaimiņvalsts pēdējo gadu straujajai ekonomiskajai attīstībai.

Nodokļu sistēmu revīzija Baltijā turpinās jau otro gadu pēc kārtas, un tās pagaidu fināla akordi būs redzami vien 2026. gadā, vienlaikus aug vajadzība pēc lielākiem nodokļu ieņēmumiem, un līdz ar to arī būs liels spiediens uz nodokļu likmju paaugstināšanu un to maksāšanas nosacījumu maiņu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ZAB Sorainen partneris nodokļu un muitas jautājumos Jānis Taukačs. Viņš uzsver, ka darbaspēka nodokļi ir būtisks uzņēmējdarbības konkurētspējas faktors, taču šo nodokļu slogs daudzu potenciālo investoru skatījumā nebūt nav nozīmīgākais faktors, lai pieņemtu lēmumu par ieguldīšanu Latvijā.

Kas notiek Baltijā ar pārmaiņām nodokļu sistēmā? Vai tas ir naudas trūkums valstu makos vai recesijas sekas?

Tāpat kā jebkurā sfērā, arī nodokļos nekas nestāv uz vietas, situācija mainās. Arī valstu budžetos ir pieaugusi vajadzība pēc finansējuma, kur pēdējos gados nozīmīgākais pieaugums ir saistīts tieši ar drošību, kur pamatā ir ģeopolitiskās situācijas maiņa, līdz ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Vienlaikus jāņem vērā, ka nodokļu pārmaiņām Baltijā nav tikai lokāls raksturs, jo tādas ir arī, piemēram, Somijā, kur PVN septembrī paaugstināja par 2% uz 25,5%. Jā, šķiet, ka Baltijas mērogā nozīmīgākas nodokļu sistēmas pārmaiņas notikušas Latvijā, taču jārēķinās, ka tādas ir arī Igaunijā, kaut arī par tām bija zināms jau vairāk nekā pirms gada. Tikai Lietuvā šīs pārmaiņas ir vismazākās, un kopumā Latvijas dienvidu kaimiņvalsts tieši nodokļu segmentā pašlaik kopumā, šķiet, ir vispievilcīgākā. Jāatceras, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir būtisks uzņēmējdarbības atbalsta instruments, kas ir nepieciešams eksportējošo uzņēmumu konkurētspējai, taču tas nebūt nav vienīgais, ko izvērtē potenciālie investori. Piemēram, pašlaik Latviju kā potenciālo bāzes vietu Austrumeiropā, izvērtē liels Kanādas investors, jo mūsu zemē, pēc potenciālā investora skatījuma, ir lieliska vide IT jomas straujai izaugsmei, neraugoties uz darbaspēka un patēriņa nodokļu likmju pieaugumu un konkurētspējas jautājumu salīdzinājumā ar Baltijas kaimiņvalstīm.

Latvijas pakalpojumu eksports ir audzis strauji, tomēr kaimiņvalstīm līdzi netiekam, un plaisa ar Igauniju un Lietuvu ir palielinājusies, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.

Ekonomists norāda, ka Baltijas valstis kā mazas un atvērtas ekonomikas ir atkarīgas no tirdzniecības ar citām valstīm un pret tautsaimniecību apmēru tirgojas salīdzinoši daudz - Latvijas eksporta vērtība 2023.gadā bija 67% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs ir pat vēl augstāks - attiecīgi 76,5% un 77,9% no IKP, savukārt Eiropas Savienībā (ES) kopumā - 51,9%.

Par spīti grūtiem laikiem preču eksportā, lielākā atšķirība starp Baltijas valstīm izveidojusies pakalpojumu eksportā - ja preču eksports visā Baltijā ir ap 50% no IKP, tad pakalpojumu eksports Latvijā ir vien 19% no IKP, salīdzinot ar Lietuvas 27% un Igaunijas 31%. Mirošņikovs uzsver, ka šī plaisa būtiski palielinājusies pēdējo gadu laikā.

Nodokļu administrācija pērn īstenojusi vairākus pasākumus administratīvā sloga mazināšanai, vienlaikus īstenojot arī vairākus pasākumus nodokļu nomaksas veicināšanai; pērn tā iekasējusi par 992 milj. eiro vairāk nekā aizpērn.

Tādas atziņas pauda Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe. Viņa gan atzina, ka arī 2025. gadā turpināsies pārmaiņas gan nodokļu administrācijas struktūrā, gan darbībā.

Īsāka reakcija

Pērn Valsts ieņēmumu dienestam izdevies īstenot vairākus pasākumus, kuru rezultātā saīsinājies iestādes reakcijas laiks. Tā PVN pārmaksas atmaksa pērn notikusi piecu dienu laikā, kamēr 2023. gadā – vidēji 12 dienu laikā.

“Jā, Igaunijā ir vēl īsāks termiņš – divas dienas, taču piecas dienas ir Latvijā tāpēc, ka PVN deklarāciju iesniedz mēneša 20. datumā, nodokļu vienotajā kontā maksājumi jāveic 23. datumā, tas, skaitot no maksājumu dienas vienotajā kontā, būtībā arī Latvijā PVN pārmaksas atmaksas termiņš ir divas dienas,” skaidroja B. Šmite-Roķe. Viņa norādīja uz vēl vienu būtisku faktu, proti, automatizāciju, kā rezultātā saimnieciskās darbības reģistrācija no trijām dienām pārgājusi uz automātisku reģistrāciju, vienlaikus atceļot anketēšanu. Bez tam darba devējam vairs nav jāziņo par darbinieka nāvi, kas, lai arī šķietot sīkums, taču, lai to īstenotu, bijusi nepieciešamas izmaiņas MK noteikumos. Piedevām samazināts VID iesniedzamās informācijas apjoms biedrībām, nodibinājumiem un arodbiedrībām gada pārskatos, kā arī atļaujot veikt grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā. VID ģenerāldirektore vērsa uzmanību, ka ir virzība uz ātrāku nodokļu maksātāju apkalpošanu. Tā nodokļu maksātāju A reitinga uzņēmumiem (apmēram 25 000) – eksportētājiem ir personificēta apkalpošana, īpaši paātrināta muitošana. Proti, automātiski izlaisto importa muitas deklarāciju īpatsvars no 39% 2023. gadā pieaudzis līdz 64% pērn, automatizēti noformēto eksporta deklarāciju īpatsvars sasniedzis 87%. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksas 50% gadījumu notikušas trīs dienu laikā, vidēji gan 33 dienās, iepriekš – 35 dienās. VID vienveidīgas un vienkāršas atbildes sniedzis vienas–divu darbadienu laikā, bet pārējās – sarežģītākos gadījumos – normatīvajos aktos noteikto darbdienu laikā.

Latvijā aptuveni 25% būvniecības nozares uzņēmumu pastāv nedeklarētais apgrozījums un attiecīgi - nodokļu plaisas, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji, atsaucoties uz kopīgi ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētniekiem un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) veikto pētījumu "Ēnu ekonomikas apmēra būvniecības nozarē novērtējums".

Pētījumā secināts, ka šo uzņēmumu apgrozījuma plaisa, uz kuru ir attiecināmi atbilstoši pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) apjomi, sasniedz 35%.

Pēc finanšu plūsmas modeļu novērtējuma kopējā PVN plaisa tiek lēsta no 24,1 miljona eiro līdz 35,5 miljoniem eiro gadā, savukārt pēc kapitāla pieejamības modeļa rezultātiem plaisa veido apmēram 64,8 miljonus eiro.

UIN plaisas aplēses ir mazākas, svārstoties no četriem miljoniem eiro līdz 5,8 miljoniem eiro pēc finanšu plūsmas novērtējumiem, vai sasniedzot 11,3 miljonus eiro pēc kapitāla pieejamības novērtējumiem.

FM informē, ka VID ir iesniegti dati par katram būvniecības uzņēmumam aplēsto nedeklarētā apgrozījuma apmēru. Šos datus plānots analizēt citas VID rīcībā esošās informācijas kontekstā, lai vairāk saprastu ēnu ekonomikas parādību būvniecības nozarē un uzlabotu līdzīgu modeļu precizitāti nākotnē.

Rīgas pilsētas tiesa par izvairīšanās no nodokļu nomaksas atbalstīšanu piesprieda kādai personai reālu brīvības atņemšanu uz gadu, informēja Prokuratūras Komunikācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Šomina.

Vīrietim arī atņemtas tiesības veikt visu veidu komercdarbību uz trīs gadiem.

Saskaņā ar apsūdzību kāda uzņēmuma amatpersona, pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā, laika posmā no 2014.gada marta līdz 2016.gada martam, būdams uzņēmuma valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt uzņēmumu, iegādājās preces.

Izmantojot apsūdzētā atbalstu, uzņēmuma valdes loceklis ieguva četru citu uzņēmumu preču pavadzīmes, rēķinus, kuros iekļauta informācija par faktiski nenotikušiem preču iegādes darījumiem.

Apsūdzētais izgatavotos viltotos preču piegādes rēķinus un pavadzīmes nodeva uzņēmuma amatpersonai, kas, īstenojot nodomu par viņa uzņēmuma izvairīšanos no nodokļu nomaksas, viltotos grāmatvedības dokumentus nodeva grāmatvedei, lai tos iekļautu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) iesniedzamajās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijās. Tādejādi uzņēmums VID deklarēja faktiski nenotikušus ar PVN apliekamus darījumus un ieguva nepamatotas tiesības atskaitīt priekšnodokli, samazinot uzņēmuma budžetā maksājamo PVN summu, un izvairījās no nodokļu nomaksas.

Lai gan tabula rāda pieaugumu, realitāte iezīmējas pavisam cita.

Vidējā mājsaimniecība Latvijā pēc iecerēto nodokļu izmaiņu apstiprināšanas tiks pie lieka simtnieka ģimenes budžetā, taču aplēses rāda, ka nodevas un inflācija to aprīs četrkārtīgi. Pirms pusgada sarēķinājām, cik vidējā mājsaimniecība samaksā nodokļos, un to izdarījām arī tagad, ievērojot, kādas nodokļu izmaiņas iecerētas, un iznāk, ka nodokļos būs jāsamaksā 102,38 eiro mazāk. Visos aprēķinos tiek izmantota tikai un vienīgi 2023. gada vidējā alga un vidējā pensija. Vidējā ģimene valstī mūsu izpratnē ir divi strādājošie – vecāki, kuri saņem vidējo algu pēc Centrālās statistikas pārvaldes 2023. gada datiem, divi pensionāri (vecvecāki), kuri saņem vidējo pensiju pēc tā paša gada statistikas, un divi bērni, kuri tiek skaitīti kā apgādājamās personas. Vērā ņemam tikai lielākos nodokļus – pievienotās vērtības nodokli (PVN), iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Nekādi citi nodokļi vai nodevas netiek ņemti vērā.

Finanšu ministrija, ņemot vērā Valsts kases datus par konsolidētā kopbudžeta izpildi 2024. gada janvārī-decembrī, ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances novērtējumu 2024. gadam.

Pēc Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijas vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 849,6 miljoni eiro jeb 2,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Budžeta deficīts bija par 0,3 procentpunktiem zemāks nekā 2023. gadā un 0,7 procentpunktiem zemāks nekā prognozēts pagājušā gada rudenī. Zemāku nekā prognozēts deficītu pamatā noteica lielāki ieņēmumi, kas sagaidāmi šā gada janvārī un atbilstoši EKS ir attiecināmi uz 2024. gadu, un mazāki faktiskie izdevumi gan Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem, gan valsts pamatfunkcijām, kas netika izlietoti plānotajā apmērā.

Savukārt vispārējās valdības parāds atbilstoši Valsts kases operatīvajam novērtējumam 2024. gada beigās bija 19 miljardi eiro jeb 47,7% no IKP, gada laikā palielinoties par 1,5 miljardiem eiro, ko noteica pagājušajā gadā veiktie aizņemšanās pasākumi kopējās finansēšanas nepieciešamības nodrošināšanai, tai skaitā lai finansētu valsts budžeta deficītu un dzēstu valsts parāda saistības. Zemāks vispārējās valdības budžeta deficīta līmenis 2024. gadā samazinās turpmāk sagaidāmo vispārējās valdības parāda pieaugumu, pozitīvi ietekmējot valsts parāda apkalpošanas izdevumus.

Pēdējo trīs gadu periodā Rīgas pašvaldība veikusi kapitālus ieguldījumus sporta skolas “Arkādija” Rīgas sporta manēžā, kurā kopumā ieguldīti aptuveni četri miljoni eiro.

“Rīgas Sporta manēžas atjaunošana ir viens no mūsu lielākajiem projektiem pēdējo gadu laikā. Esam paveikuši milzīgu darbu, lai atjaunotu šo vēsturisko sporta centru atbilstoši mūsdienu vajadzībām, lai arī iepriekš to vēlējās nojaukt. Mūsu talantīgie sportisti jau trenējas šajās telpās un piedalās dažādās sacensībās, stiprinot sporta attīstību gan Rīgā, gan Latvijā. Šai manēžai ir bagāta vēsture: no modernākā sporta centra valstī līdz brīdim, kad ēka zaudēja savu spožumu un tika izmantota dažādiem ar sportu nesaistītiem pasākumiem. Tomēr šobrīd manēža ir atguvusi savu sportisko garu! Manēžas atjaunošana ir bijis nozīmīgs lēmums, ko arī apliecina sportistu rezultāti un arī tas, cik liels potenciāls ir Rīgas jauno vieglatlētu talantu attīstīšanā un cik svarīgi ir nodrošināt atbilstošu sporta infrastruktūru mūsu jauniešiem. Nākamajā gadā plānojam pabeigt vēl atlikušos telpu labiekārtošanas darbus, noslēdzot Rīgas sporta manēžas atjaunošanas darbus pilnībā,” pauž Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

SIA Lursoft IT pētījums liecina, ka biznesa demogrāfija, proti, jaundibinātie uzņēmumi, gadu no gada Latvijā ir teju vienā un tajā pašā līmenī, turpretī Lietuvā un Igaunijā aug.

Igaunijā, lai gan pēdējos gados tur tiek paaugstinātas nodokļu likmes, biznesa demogrāfija ir izcila. Pēc iedzīvotāju skaita Igaunija ir mazākā no Baltijas valstīm, toties jaunus uzņēmumus pēdējo deviņu gadu laikā tajā reģistrē 1,5–3 reizes biežāk nekā ar cilvēkiem bagātākajās Lietuvā un Latvijā. To parāda SIA Lursoft IT pētījums pēc Latvijas, Igaunijas un Lietuvas uzņēmumu reģistru datiem.

Faktiski Igaunijā pēdējos gados dzimst visvairāk jauno potenciālo nodokļu maksātāju, kuri nākotnē varētu kļūt par nozīmīgu ekonomikas dzinējspēku.2024. gads parāda skarbāku ainu. Igaunijā reģistrēti 23 503 jauni uzņēmumi, kamēr Lietuvā – 16 078, bet Latvijā – tikai 9320, kas gan ir nedaudz vairāk nekā gadu iepriekš, bet mazāk nekā 2022. gadā. Kopumā jaundibināto uzņēmumu skaits Latvijā rūk.

Latvijas taksometru nozare iebilst pret Igaunijas "Bolt" monopolstāvokli Latvijā, informēja Latvijas vieglo taksometru darba devēju organizācijas un Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrības "LAKRS" pārstāvji.

Biedrību pārstāvji informē, ka otrdien Satiksmes ministrijā (SM) notika sanāksmē, kurā pārrunāta platformas "Bolt" ietekme uz Latvijas tirgu un pieaugošo apdraudējumu vietējiem pārvadātājiem.

Taksometru nozares pārstāvji sanāksmē uzsvēra, ka Igaunijā reģistrētā kompānija "Bolt" sistemātiski "izspiež" no tirgus Latvijas taksometru uzņēmumus, nosakot spēles noteikumus, tādējādi netiek nodrošināta godīga konkurence.

Biedrībās uzsver, ka pēdējo mēnešu laikā Rīgā reģistrēto taksometru skaits samazinājies par vairāk nekā 200 vienībām, platforma apzināti samazina tarifus licencētajiem taksometru pārvadātājiem, vienlaikus atbalstot ""baltos numurus" bez skaidriem kontroles mehānismiem, "Bolt" nosaka cenas un atlaižu politiku vienpusēji, liedzot pārvadātājiem līdzdalību un padarot neiespējamu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) korektu aprēķinu.