Ar mērķi stiprināt savu konkurētspēju Baltijas un Eiropas tirgos, AS “Smiltenes piens” 2026.gada 30.janvārī parakstīja akciju pirkuma līgumu par AS “Cesvaines piens” vairākuma akciju iegādi, informē AS “Smiltenes piens”.

AS “Cesvaines Piens’’ akcionāru pārstāvji norāda, ka lēmums par uzņēmuma akciju pārdošanu pieņemts pēc rūpīgas stratēģiskas izvērtēšanas un dialoga ar potenciālajiem partneriem:

“Pēdējos gados jūtami pieaugusi konkurence Latvijā un eksporta tirgos, tāpēc piena pārstrādes uzņēmumu konsolidācija Latvijā ir būtisks priekšnosacījums nozares veiksmīgai attīstībai. Šādos apstākļos mums bija svarīgi atrast partneri, kurš spēj nodrošināt AS “Cesvaines Piens’’ ilgtermiņa stabilitāti, turpmāku attīstību un investīcijas ražošanā, vienlaikus saglabājot uzņēmuma identitāti, zīmolu vērtības un uzkrātās piena pārstrādes tradīcijas. Mēs augstu vērtējam AS “Smiltenes piens’’ pieredzi, vērtības un ilgtermiņa redzējumu piena nozares attīstībā Latvijā un eksporta tirgos. Esam pārliecināti, ka šis darījums nāks par labu gan darbiniekiem, gan sadarbības partneriem, gan nozares attīstībai kopumā.’’

Kooperatīvo sabiedrību nākotnes izaugsmes perspektīvas būs atkarīgas ne tikai no pašu saimnieku lēmumiem, bet arī no valsts īstenotās politikas, kuras izstrādnes pamats - vienots skatījums uz kooperācijas iespējām, ko pierāda attīstīto Eiropas valstu pieredze.

Tāds secinājums skanēja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (apvieno 54 biedrus ar kopējo neto apgrozījumu vairāk nekā 0,5 miljardi eiro) ikgadējā forumā, diskutējot par nākotnes izaugsmes iespējām un šķēršļiem. Ārzemēs kooperatīviem pieder gan nozīmīgas pārstrādes jaudas, gan arī tirdzniecības tīkli un ķēdes, kā arī finanšu iestādes, taču Latvijā šajā jomā ir sperti tikai pirmie soļi, turklāt tie ne vienmēr ir bijuši pozitīvi. Pašlaik par nozīmīgāko tiek uzskatīti Latvijā lielākās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Latraps publiskā obligāciju piedāvājumā piesaistītie 8 milj. eiro, kurus plānots izmantot Ziemeļeiropā lielākās zirņu proteīna izolāta ražotnes izveidei.

Noslēdzies nozīmīgs stratēģiskās izaugsmes posms AS “Smiltenes piens” attīstībā. Ar mērķi stiprināt konkurētspēju Baltijas un Eiropas tirgos, AS “Smiltenes piens” iegādājusies 99.949% AS “Cesvaines piens” akciju, informē “Smiltenes piens”.

Darījuma summa ir konfidenciāla informācija, ko puses ir vienojušās neizpaust.

Pirkums ietver preču zīmju CESVAINE, SIERA NAMS un CIBA iegādi. Visi zīmoli un sortiments tiks saglabāts. AS “Cesvaines piens” turpinās ražot sierus, attīstīt sortimentu un modernizēt ražošanas tehnoloģijas.

AS “Smiltenes piens” padomes priekšsēdētājs Armands Kovaldins informē: “Šis vēsturiskais darījums būtiski nostiprinās AS “Smiltenes piens” konkurētspēju Baltijas reģionā un pavērs plašāk durvis uz jauniem eksporta tirgiem Eiropā un visā pasaulē. Apvienojot divu spēcīgu piena pārstrādes uzņēmumu pieredzi, mēs radām jaudīgu sinerģiju. Tā ļaus mums vēl vairāk stiprināt abu uzņēmumu zīmolus, paplašināt produktu klāstu un daudz dinamiskāk reaģēt uz globālā tirgus izaicinājumiem, vienlaikus kāpinot ražošanas efektivitāti un optimizējot piegādes ķēdes. Pateicamies pilna servisa advokātu birojam WIDEN un IJ Birojs - M&A darījumu un finanšu konsultāciju profesionāļiem par sniegto atbalstu un ieguldījumu AS “Cesvaines piens” pirkuma procesa veiksmīgā īstenošanā. Īpašs paldies mūsu stratēģiskajiem finanšu partneriem Luminor Bank, ALTUM un FlyCap. Šo finanšu institūciju reālā iesaiste un vēlme atbalstīt vietējo biznesu ir spēcīgs un pozitīvs signāls visai Latvijas tautsaimniecībai.”

Konkurences padome (KP) atļāvusi piena pārstrādes uzņēmumam AS "Smiltenes piens" iegūt tiešu izšķirošu ietekmi pār AS "Cesvaines piens", informēja KP.

KP secinājusi, ka apvienošanās rezultātā tiks ietekmēts svaigpiena iepirkuma tirgus Latvijā, precīzu ģeogrāfiskā tirgus definīciju atstājot atvērtu.

Tāpat KP secinājusi, ka apvienošanās rezultātā tiks ietekmēts cietā un puscietā siera vairumtirdzniecības tirgus, svaigā siera vairumtirdzniecības tirgus, mocarella siera vairumtirdzniecības tirgus, kausētā siera vairumtirdzniecības tirgus, sviesta vairumtirdzniecības tirgus, līdz 500 gramiem porcijās iepakotu piena desertu vairumtirdzniecības tirgus un saldā krējuma vairumtirdzniecības tirgus, visus iepriekš minētos tirgus tālāk segmentējot modernās tirdzniecības kanālā un izplatīšanai ārpus mājas patēriņam.

Konkurences padome (KP) saņēma Akciju sabiedrības “SMILTENES PIENS” apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār Akciju sabiedrību "Cesvaines Piens" (Apvienošanās), informē KP.

Akciju sabiedrība “SMILTENES PIENS” ir Latvijā reģistrēta sabiedrība, kuras galvenie darbības veidi ir piena pārstrāde, piena produktu ražošana un pārdošana. Uzņēmums ražo un pārdod dažāda veida sierus, tostarp puscietos, bioloģiskos un svaigos sierus, sierus ar piedevām un kūpinātos sierus, krēmsierus un siera uzkodas, kā arī biezpienu, krējumu, proteīna dzērienus, tortes un porcijās fasētus piena desertus. Akciju sabiedrība “SMILTENES PIENS” izplata arī zīmola “Piena Spēks” un “Smiltene – Prieks Baudīt” produkciju.

Akciju sabiedrība “Cesvaines Piens” ir Latvijā reģistrēta sabiedrība, kuras galvenie darbības veidi ir piena pārstrāde, piena produktu ražošana un pārdošana. Sabiedrība ražo puscietos sierus, bioloģiskos sierus, sierus ar piedevām un sviestu, kā arī izplata citu ražotāju produkciju, tostarp zīmola “SIERA NAMS” sieru un kausēto sieru, zīmola “CIBA” kafijas pienu, kafijas krējumu, putukrējumu un iebiezināto pienu.

Ilggadējais piena pārstrādes koncerna "Food Union" uzņēmumu pārstāvis Harijs Panke atstājis koncerna uzņēmumu AS "Rīgas piena kombināts" padomes priekšsēdētāja vietnieka un AS "Valmieras piens" padomes locekļa amatus, kā arī Latvijas Piensaimnieku centrālā savienības valdes locekļa amatu, informē uzņēmumā.

"Food Union" norāda, ka Panke 1975.gadā sāka strādāt Alojas pienotavā par ražošanas vadītāju un pēcāk Jaunpiebalgas pienotavas direktora amatā. Tāpat viņš kopš 1980.gada strādāja AS "Valmieras piens" ražošanas vadītāja amatā, bet no 1994.gada uzņēmuma valdes locekļa un vēlāk valdes priekšsēdētāja amatā, kuru pildīja līdz 2008.gadam.

Pēc tam Panke trīs gadus bija "Valmieras piena" padomes priekšsēdētājs, bet no 2011. līdz 2013.gadam viņš atkal strādāja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā.

Kopš 2013.gada Panke bija arī "Rīgas piena kombināta" padomes priekšēdētāja vietnieks un kopš 2015.gada valdes loceklis Latvijas Piensaimnieku centrālā savienībā.

SIA "Zemturu piens", kurā govij konstatēts Q drudzis, svaigpiena ražošanu un izplatīšanu varēs atsākt, kad Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) būs pilnībā pārliecinājies par svaigpiena nekaitīgumu patērētājiem, aģentūru LETA norādīja PVD Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis.

Komentējot, kad "Zemturu piens" pēc saimniecībā govij konstatētā Q drudža varēs atsākt svaigpiena ražošanu un izplatīšanu, Ulmanis norādīja, ka tas būs iespējams, kad PVD būs pilnībā pārliecināts, ka svaigpiens ir nekaitīgs patērētājam, tas atbilst svaigpienam noteiktajām nekaitīguma prasībām un nesatur patogēnus, tostarp Q drudža ierosinātāju.

Svaigpiena laboratorisko izmeklējumu rezultātus PVD saņēmis šogad 5. martā. Tādējādi no 6. marta PVD ir apturējis "Zemturu piena" svaigpiena fasēšanu un noteicis pagaidu aizliegumu svaigpiena realizācijai saistībā ar saimniecībā konstatētu Q drudzi. Tāpat PVD uzdeva atsaukt no tirdzniecības svaigpiena produktu partijas ar derīguma termiņiem 7. marts, 8. marts, 9. marts, 10. marts un 11. marts.

Lauksaimnieku reanimētās piena pārstrādes rūpnīcas Kazdangā darbības nodrošināšanai un izaugsmei ir nepieciešams atrisināt infrastruktūras izaicinājumus, citādi tā tiks slēgta.

Tik skarbu prognozi par bijušās maksātnespējīgas SIA Elpa piena pārstrādes ražotnes likteni pauda tās pašreizējas īpašnieces lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Baltu piens (otrā līmeņa kooperatīvā sabiedrība, kas apvieno astoņus kooperatīvus) valdes priekšsēdētāja Mirdza Feldmane.

Viņa savu sacīto pamatoja ar to, ka pārstrādes rūpnīcai ir nepieciešamas attīrīšanas iekārtas, kuras izmaksā apmēram 500 000 eiro (iegādājoties rūpnīcu, tika slēgta pašvaldības kanalizācija – industriālā un pie reizes arī sadzīviskā, līdz ar to lauksaimnieki tagad ir spiesti papildus investēt) .

«Elpai šādu attīrīšanas iekārtu nebija un pašvaldībai piederošais infrastruktūras uzņēmums pat aizmetināja kanalizācijas cauruli. Un kamēr to nav, tikmēr nav iespējams runāt par ražotnes potenciāla izmantošanu, nemaz nerunājot par tālākas attīstības iespējām — daudzu jaunu produktu ražošanu,» skaidroja M. Feldmane.

Viens no pasaules lielākajiem saldējuma uzņēmumiem Froneri ir noslēdzis vienošanos par Food Union saldējuma biznesa iegādi Eiropā, tostarp saldējuma biznesu Latvijā.

Konkrētas finanšu detaļas netiek atklātas.

Piedāvātais darījums – kas vēl ir pakļauts Latvijas Konkurences padomes apstiprinājumam – ietvers tikai saldējuma biznesu Latvijā, kas pēc atdalīšanas no piena produktu biznesa, tiks izveidots kā atsevišķs juridisks uzņēmums. Paredzēts, ka darījums tiks pabeigts nākamo mēnešu laikā.

Piena produktu bizness, kas balstīts uz vēsturiskajiem piena produktu ražotājiem – AS Rīgas piena kombināts un AS Valmieras piens – nav daļa no šī darījuma, un to īpašnieks nemainās. Nākamo mēnešu laikā, pēc konsultācijām ar darbinieku pārstāvjiem, mēs izstrādāsim plānu saldējuma un piena produktu biznesa darbību atdalīšanai Latvijā.

Kopš pārtikas cenu memoranda parakstīšanas pērn maijā vietējās izcelsmes piena īpatsvars veikalos nav būtiski mainījies, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Viņš norādīja, ka Latvijas mazumtirgotāji lielā apmērā importē pienu un piena produktus, kas ir būtiska problēma Latvijas piena nozarei.

Tostarp Šolks minēja, ka Igaunijā veikalos vietējās izcelsmes piens veido 90% no realizētā piena apmēra, bet Latvijā - 50%, kas nav normāli. Tāpat viņš piebilda, ka nezina nevienu Eiropas valsti, kur būtu līdzīga situācija kā Latvijā.

Viņš arī atzīmēja, ka atsevišķās produktu kategorijās kāpums kopš memoranda parakstīšanas par labu Latvijas produkcijai ir, bet tas ir ļoti neliels. Tajā pašā laikā vietējās izcelsmes svaigpiena realizācijas apmērs praktiski nav mainījies, kamēr vietējās izcelsmes siera realizācijas apmēri Latvijā ir pat samazinājušies.

Piena pārstrādes koncerns "Food Union" zīmola "Pols" jauna vegāniska saldējuma izstrādē ieguldījis aptuveni 20 000 eiro, informē uzņēmumā.

Jaunā "Pols" saldējuma receptes pamatā ir tikai augu un citas vegāniskam uzturam atbilstošas sastāvdaļas, tostarp ir izmantoti kokosriekstu produkti - eļļa saldējuma glazūrā un piens saldējuma masā.

"Food Union" saldējuma zīmolu vadītājs Ģirts Liniņš norāda, ka jaunais produkts izstrādāts, jo pasaulē un Latvijā ar katru sezonu pieaug interese par augu valsts produktiem.

Arī jaunā produkta iepakojums veidots no pilnībā pārstrādājama mono materiāla, tādējādi tas izmetams dzeltenajā atkritumu konteinerā.

"Food Union" koncerna apgrozījums 2023.gadā palielinājies par 12% un bija 150,2 miljoni eiro, bet koncerna zaudējumi samazinājās 4,2 reizes līdz vienam miljonam eiro.

Latvijā pārtikas ražotāja "Food Union" koncerna, kurā ietilpst AS "Rīgas piena kombināts" un AS "Valmieras piens", apgrozījums pagājušajā gadā bija 151,9 miljoni eiro, kas ir par 1,1% vairāk nekā 2023.gadā, bet koncerna bruto peļņa pieauga par 2,4% - līdz 26,9 miljoniem eiro, informē uzņēmumā.

"Food Union" vadītājs Eiropā un Latvijā Artūrs Čirjevskis atzīmē, ka pagājušo gadu uzņēmuma attīstībā raksturoja pārmaiņas, mērķtiecīga stratēģijas īstenošana un izaugsme ar skatu nākotnē. Gada sākumā veiktas izmaiņas uzņēmuma īpašumstruktūrā un pārvaldībā, kā arī nostiprināta jaunā stratēģija un refinansētas saistības "Deutsche Bank".

Viņš norāda, ka, neskatoties uz pārmaiņu procesiem un izaicinājumiem tirgū ar mainīgajām izejvielu iepirkumu cenām, uzņēmums pērn turpināja radīt jaunus produktus. Tostarp "Food Union" pērn novēroja izaugsmi produktu kategorijās ar augstu pievienoto vērtību, kā arī uzlabojās rādītāji eksportā.

Pagājušajā gadā pārtikas ražošanu Latvijā un visā Eiropā ietekmēja augstās un pieaugošās izejvielu cenas, īpaši svaigpiena un kakao, kas ir plaši izmantotas izejvielas piena produktu un saldējuma ražošanā. Tāpēc "Food Union" pārskatīja iepirkumu stratēģiju un pielāgoja cenu politiku, lai segtu pieaugošās izmaksas, bet vienlaikus saglabātu produktu pieejamību pircējiem, būtiski nepaaugstinot produktu pārdošanas cenu.

Latvijā patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri samazinājās par 0,3%, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2024. gada novembri - pieauga par 3,8%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 4,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, novembrī pieaudzis par 3,7%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025. gada novembrī, salīdzinot ar 2025. gada oktobri, bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,1 procentpunkts), kā arī dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,5%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu attiecīgajā grupā mēneša laikā akciju ietekmē bija kafijai (-2,3%), kā arī cena samazinājās svaigiem augļiem (-3%). Galvenokārt akciju ietekmē lētāks bija arī siers un biezpiens (-2,5%), augļu un dārzeņu sulas (-6,8%), piens (-2,8%), mājputnu gaļa (-1,6%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-1%), saldējums (-4%), piena produkti (-1,5%), šokolāde (-1,5%), brokastu pārslas (-6%) un sviests (-2%). Cenas samazinājās arī kartupeļiem (-5,6%) un cūkgaļai (-1%).

Konkurences padome (KP) atļāvusi starptautiskajam saldējuma ražotājam "Froneri" iegādāties piena pārstrādes koncerna "Food Union" saldējuma biznesu, informē KP.

KP atļāvusi "Froneri International Limited" iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār "Food Union Luxembourg Group".

"Froneri" ražo tādu zīmolu saldējumus kā "Extreme", "Drumstick", "Oreo", "Milka", "Cadbury", "Pirulo", "Nuii" un citus, kā arī darbojas saldētu pārtikas produktu jomā, tas ir, ražo saldētas kūkas.

"Froneri" saldējuma un saldētu kūku vairumtirdzniecību galvenokārt nodrošina ASV, Vācijas, Itālijas, Francijas, Šveices, Austrālijas teritorijās, tomēr atsevišķus produktus uzņēmums eksportē arī uz Baltijas valstīm ar vietējo izplatītāju un mazumtirgotāju starpniecību.

"Food Union Luxembourg Group" ir holdingkompānija, kuras meitasuzņēmumi nodarbojas ar saldējuma, piena produktu, kā arī saldētu pārtikas produktu, tostarp zivju, jūras velšu, gaļas, dārzeņu, pelmeņu un panētu ēdienu, konditorejas izstrādājumu un biezpiena batoniņu ražošanu un pārdošanu galvenokārt Baltijas, Norvēģijas, Dānijas un Rumānijas teritorijās.

Piena pārstrādes uzņēmums AS "Rīgas piena kombināts", kas ietilpst piena pārstrādes koncernā "Food Union", izveidojis meitaskompāniju SIA "Rīgas saldējuma fabrika", liecina "Firmas.lv" informācija.

Jaundibinātās kompānijas pamatkapitāls ir 2800 eiro, un "Rīgas piena kombināts" ir tās vienīgā īpašniece.

Kompānijas valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Kārlis Putriņš.

"Rīgas saldējuma fabrika" dibināta 2026. gada 15. janvārī, bet Uzņēmumu reģistrā iegrāmatota pirmdien, 19. janvārī.

"Food Union" pārstāvji pavēstīja, ka "Rīgas saldējuma fabrikas" izveides mērķis ir saldējuma biznesa virziena atdalīšana no piena produktu biznesa.

"Rīgas saldējuma fabrika" darbosies kā "Rīgas piena kombināta" meitasuzņēmums līdz brīdim, kad tas pāries starptautiskā saldējuma ražotāja "Froneri" īpašumā.

Plānots, ka atdalītais piena produktu bizness turpinās darbību kā "Rīgas piena kombināts" ar esošo īpašnieku struktūru, norāda "Food Union" pārstāvji.

Spēcīga, vietējā un Eiropas tirgū konkurētspējīga pārtikas rūpniecība Latvijas tautsaimniecībai ir ārkārtīgi svarīga. Runa nav tikai par iekšzemes kopproduktu, tas ir arī drošības jautājums. Ja valsts spēj apgādāt pati sevi ar tai nepieciešamo pārtiku, tad mūsdienu sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos tā jau ir pasargātāka no dažādiem apdraudējumiem. Kāda ir situācija Latvijas pārtikas rūpniecībā un kas būtu darāms, lai nozares uzņēmumi spētu uzaudzēt muskuļus un būt konkurētspējīgi ne tikai Latvijā, bet pāri robežām?

Vidējais patēriņa cenu līmenis pagājušā gada laikā palielinājies par 3,3% un lielākā ietekme ar +1,4 procentpunktiem bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem. Vienlaikus neviens ne pircējs, ne pats uzņēmējs par cenu kāpumu nepriecājas, tāpēc svarīgi izprast, kas īsti ir produktu gala cenu ietekmējošie faktori? Kādi ir galvenie instrumenti pārtikas ražotāju attīstībai un produktivitātes kāpināšanai? Vai esam pietiekami konkurētspējīgi iekšējā un ārējos tirgos, vai arī citas valstis mums “izgriezīsies pogas”?

Pārtikas cena un tās “trīs vaļi”

Vienkāršoti varētu teikt, ka produkta gala cenu ietekmē trīs lieli vaļi – tie ir valsts nodokļi, tirgotāju uzcenojums un ražotāju izmaksas, saka Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. “Ja Latvijā būtu zemāki nodokļi, tad loģiski, ka arī produkti būtu lētāki. Labi zinām, ka daudzās Eiropas valstīs pamatnepieciešamību pārtikas produktiem tiek piemērotas samazinātās PVN likmes. Ja Latvijā PVN pārtikai būtu zemāks nekā Vācijā, tad arī mūsu ražotie produkti būtu lētāki.

Latvijā patēriņa cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu palielinājās par 0,2%, bet gada laikā - šogad septembrī salīdzinājumā ar 2024.gada septembri - pieauga par 4,1%, tādējādi gada inflācijai saglabājoties tādā pašā līmenī kā mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, septembrī pieaudzis par 3,4%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu, sākoties rudens sezonai, bija apģērbam un apaviem, savukārt cenas samazinājās ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, galvenokārt pasažieru aviopārvadājumiem un degvielai.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025.gada septembrī, salīdzinot ar 2025.gada augustu, bija apģērbam un apaviem (+0,2 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,1 procentpunkts), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), izglītības grupai (+0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti) un mājokļu iekārtai (-0,1 procentpunkts).

Tikko kā aizvadītajā Skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) pasākumā CITS BAZĀRS Valmierā pasniegtas balvas labākajiem jaunajiem uzņēmējiem. Pasākums norisinājās tirdzniecības Valmieras Kultūras centrā, kur ar pašu radītiem produktiem tirgojās 85 skolēnu mācību uzņēmumi no no dažādām Vidzemes un citu reģionu skolām.

Bazāra ietvaros jauniešus vērtēja ne tikai pircēji, bet arī 25 biznesa profesionāļi no uzņēmumiem, akadēmiskajām struktūrām, finanšu sektora un valsts pārvaldes, pasniedzot balvas 9 kategorijās. Kategorijā “Valmieras Tehnikuma direktores balva” vidusskolu grupā uzvarēja un balvu no Valmieras Tehnikuma ieguva SMU “Akin” (Madonas Valsts ģimnāzija). Savukārt pamatskolu grupā uzvarēja un balvu no Valmieras Tehnikuma ieguva SMU “Lustīgās astītes” (Liezēres pamatskola).

Kategorijā “SMU biznesa potenciāls” vidusskolu grupā uzvarēja un balvu no Altum AS ieguva SMU “CreamOn” (Madonas Valsts ģimnāzija). Savukārt pamatskolu grupā uzvarēja un balvu no Altum AS ieguva SMU “Veksa line” (Privātā vidusskola Ādažu Brīvā Valdorfa skola).

Jāņu siera ražošanas apmēri šogad Latvijā kopumā turpinās samazināties, aģentūrai LETA prognozēja biedrības "Siera klubs" valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova.

Viņa minēja, ka ražošanas apmēru samazinājuma iemesli ir dažādi, tostarp Jāņa siera ražošanai nepieciešams roku darbs, un šobrīd ir problēmas ar darbaspēka piesaisti. Tāpat Jāņu siera ražotājiem ir problēmas sadarbībā ar lielveikalu ķēdēm, jo veikali ir ieinteresēti iepirkt un pārdot lētāku produktu, bet Jāņu siera sastāvdaļas un ražošanas process neļauj samazināt produkta cenu. Tāpēc tirgotāji iepērk lētāku ķimeņu sieru, kas neatbilst Jāņu siera ražošanas procesam un sastāvdaļām.

Jāņu siera ražošanas apmēri Latvijā pērn sasniedza 139,84 tonnas, kas ir par 30,1% mazāk nekā pirms trim gadiem, kad tika saražoti aptuveni 200 tonnu Jāņu siera, norādīja Davidanova.

Viens no lielākajiem svaigpiena ražotājiem Latvijā uzņēmums "Zemturi" no veikalu plauktiem atsaucis savu produkciju, jo saimniecībā vienai govij konstatēts Q drudzis, ziņo Latvijas Televīzija (LTV).

Tā vēsta, ka no tirdzniecības piesardzības nolūkos "Zemturi" atsaukuši vairāk nekā piecas tonnas svaigpiena. Baktērija saimniecībā konstatēta pēc tam, kad vienai govij analīzēs atklāts Q drudža ierosinātājs.

Saimniecības tirdzniecības direktore Lelde Višņevska LTV skaidro, ka iemesls, kāpēc šī baktērija varētu būt nonākusi "Zemturos", ir tas, ka tā mīt visā Latvijā.

"To mēs esam šajās dienās pētījuši un meklējuši informāciju, jo šī baktērija pie mums pirmoreiz ir "atceļojusi", bet kopumā tā cirkulē pa visu Latviju. Apmēram 17% Latvijas saimniecību šī baktērija ir sastopama, un mēs redzeslokā esam nonākuši tāpēc, ka tirgojam svaigpienu," skaidroja Višņevska.

Populārākā produktu grupa Līgo svētku periodā tradicionāli ir grādīgie dzērieni - alus un sidrs, pieprasīts ir arī Jāņu siers un saldējums, liecina “LaTS” tirdzniecības dati.

Pircēju izvēles svētku priekšvakarā skaidri atspoguļo pieprasījuma pieaugumu pēc tradicionālajiem sezonas produktiem – atspirdzinošiem dzērieniem, saldētiem našķiem un klasiskiem vasaras saulgriežu kārumiem. Saskaņā ar “LaTS” tirdzniecības datiem, grādīgie dzērieni veido vairāk nekā trešdaļu jeb 34,5% no kopējā apgrozījuma svētku periodā. Šī tendence gadu no gada saglabājas stabila, atspoguļojot pastāvīgus patēriņa ieradumus un sabiedrībā dziļi iesakņojušos svētku tradīcijas.

Nākamie nozīmīgākie preču segmenti, vērtējot pēc apgrozījuma, ir saldētā pārtika (3,8%), piens un piena produkti (3,2%), kā arī tabakas izstrādājumi (3,1%). Šie dati apliecina, ka, līdzās tradicionālajiem Līgo svētku produktiem, “LaTS” klienti joprojām izvēlas arī ikdienā iecienītas preces, kombinējot tās ar sezonai raksturīgām svētku galda sastāvdaļām.

Sekojot pasaules saldējuma tirgus tendencēm, kur multipaku formāti kļuvuši par vienu no straujāk augošajām saldējuma kategorijām, Latvijā lielākais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” investējis 25 tūkstošus eiro trīs jaunu saldējuma multipaku izstrādē.

Šis solis ir gan atbilde uz globālo patērētāju paradumu maiņu, jo cilvēki arvien biežāk izvēlas mazāku porciju desertus ikdienas baudīšanai, gan arī pielāgošanās rudens–ziemas sezonai, kad saldējums visbiežāk tiek baudīts mājās. Jaunajās multipakās ir zīmolu “Pols” un “Karlsons” saldējumi, katrā iepakojumā ir seši miniatūra izmēra saldējumi.

Zīmols “Pols” jaunajās multipakās piedāvā “Pols Plombīrs” kakao glazūrā, gan “Pols Gotiņas” jauno versiju ar lazdu riekstu gabaliņiem karameļu glazūrā. “Karlsona” multipakā pieejams kārtainais plombīrs un šokolādes saldējums ar upeņu-ābolu ievārījumu kakao glazūrā.

Visi trīs jaunie saldējuma veidi ir izstrādāti “Food Union” saldējuma kompetenču centrā. Jaunie produkti jau ir pakāpeniski pieejami lielveikalos visā Latvijā sākot ar novembra sākumu, un nākotnē plānots tos arī eksportēt.

Saldējuma un piena produktu ražošanas un izplatīšanas uzņēmums “Food Union” pārfinansējis kopumā 125 miljonus eiro, tostarp iegūstot pieeju 20 miljonu eiro kredītlīnijai, ko sadarbībā ar “Deutsche Bank” nodrošina Swedbank. Pārfinansēšanās projekts ļāvis uzlabot aizņēmumu struktūru un palielināt finanšu resursu elastību.

“Viens no mūsu galvenajiem mērķiem, kas tika izvirzīts 2024. gadā, bija veiksmīga refinansēšana ar vienu no vadošajām Eiropas bankām. Pēc rūpīgas vairāku finanšu iestāžu izvērtēšanas, mēs noslēdzām vienošanos uz abpusēji izdevīgiem nosacījumiem ar mūsu uzticamo finanšu partneri “Deutsche Bank” vēl pagājušā gada beigās, bet visus nepieciešamos sagatavošanās pasākumus pabeidzām pavisam nesen. Šī sadarbība mums nodrošina ne vien lielāku finanšu elastību, bet arī vairākas stratēģiskas priekšrocības, kas stiprina mūsu konkurētspēju un atbalsta izaugsmes īstenošanu visā Eiropā – mūsu mājas tirgos Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Dānijā, Norvēģijā un Rumānijā,” norāda Artūrs Čirjevskis, “Food Union” vadītājs Latvijā un Eiropā.

Latvijā patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri palielinājās par 0,4%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2024. gada oktobri - pieauga par 4,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 4,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 3,6%.

2025. gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, būtiskākā ietekme uz cenu pieaugumu bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, galvenokārt siltumenerģijai. Savukārt cenas samazinājās alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, apģērbam un apaviem.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025. gada oktobrī, salīdzinot ar 2025. gada septembri, bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,1 procentpunkts), mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts), kā arī alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,1 procentpunkts), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts) un apģērbam un apaviem (-0,04 procentpunkti).

Šāda ir SIA Forevers, kas ir viens no Latvijas pārtikas uzņēmumu veiksmes stāstiem, dibinātāja un īpašnieka Andreja Ždana reakcija intervijā Dienas Biznesam uz pēdējā laika notikumiem.

SIA Forevers īpašnieka sašutumu ir vērts izskatīt ne tikai tādēļ, ka runa ir par vienu no lielākajiem vietējiem pārtikas ražotājiem un gaļas pārstrādes uzņēmumiem, bet arī tāpēc, ka viņš nav pakļāvies ārvalstu investoru kārdinājumam un izaugsmi nodrošina ar paša kapitālu. Tas ir risks, ja valsts vairāk aizstāv ārvalstu kapitāla uzņēmumus, bet vietējie vairāk ir pakļauti uzbrukumiem un reiderisma riskiem, bet par visu pēc kārtas jautājumos Andrejam Ždanam.

29 gadi nozarē – tāds pamatīgs laika sprīdis atspērienam. Pastāstiet īsumā - kā redzat šo laiku?

SIA Forevers tika izveidots laikā, kad uzņēmējdarbības vide nebija sakārtota un labvēlīga, valdīja džungļu un dažādu grupējumu likumi. Deviņdesmitos gadus nomainīja iestāšanās Eiropas Savienībā ar pilnīgi jauniem nosacījumiem attīstībai – nebijušu birokrātijas slogu, ierobežojumiem, pielāgošanos jaunajām direktīvām, kas, piemēram, mūsu nozarē prasīja lielus ieguldījumus ražotnēs. Daudzi uzņēmēji nespēja attīstīties jaunajos apstākļos - vai nu pārdeva uzņēmumus, vai arī saskārās ar maksātnespēju. Savukārt mūsdienās lielākie izaicinājumi ir globālās norises, kas ietekmē visu, sākot no izejvielām līdz pat domāšanas veidam, kā vadīt konkurētspējīgu uzņēmumu.