Neraugoties uz ekonomiskajiem un ģeopolitiskajiem izaicinājumiem, Latvijas lielākais piensaimnieku kooperatīvs “Piena Loģistika” sasniedzis lielāko apgrozījumu savas pastāvēšanas vēsturē – 2024. gadā apgrozījums bijis 49,3 miljonus eiro, kas ir par 30% vairāk nekā 2023.gadā.

Kooperatīvs šogad atzīmēs savu desmito pastāvēšanas gadu un plāno turpināt attīstību.

“Piena Loģistika” padomes priekšsēdētājs, ģimenes saimniecības z/s “Mazdzērvītes” vadītājs Jānis Ločmelis uzsver, ka šāda izaugsme iespējama gan sekmīgi veidotā sadarbības partneru – piena ražotāju – portfeļa visā Baltijā dēļ, gan pateicoties ražotājiem labvēlīgajai situācijai piena tirgū kopumā.

“No nelielas piensaimnieku apvienības, kuri 2014.gadā pēc dažādām piedzīvotām neveiksmēm, apvienojās, lai kopīgi risinātu piena iepirkuma un loģistikas jautājumus, esam izauguši par vadošo piena kooperatīvu Latvijā. Šie desmit darbības gadi uzskatāmi ir parādījuši, ka tikai kopīgi sadarbojoties, mēs varam sasniegt vairāk. Mēs apzināmies savu atbildību piena kooperācijas izaugsmes veicināšanā, tādēļ arī turpināsim stiprināt mūsu kooperatīvu. Šogad koncentrēsimies gan uz sadarbības stiprināšanu ar esošajiem biedriem, gan jaunu biedri piesaisti. Tāpat plānojam turpināt izglītot savus biedrus par piena satura nozīmi, jo piens ar iespējami augstāku olbaltumviela un tauku saturu ir nozīmīgs elements veiksmīgai piena realizācijai tirgū. Esam paredzējuši arī atsevišķas iniciatīvas, kas saimniecības vairāk stimulētu domāt tieši par piena olbaltumvielu un tauku satura rādītāju uzlabošanu.”

Kooperatīvā sabiedrība "Piena loģistika" četru jaunu "Scania" vilcēju iegādē investēs 925 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), no kuriem 374 900 eiro veidos Lauku atbalsta dienesta (LAD) līdzfinansējums, informē kooperatīva administratīvais vadītājs Vilnis Vorobjovs.

Tostarp uzņēmums jau ir saņēmis divus jaunus "Scania" vilcējus, kas aprīkoti ar saspiestās dabasgāzes (CNG) dzinējiem, investējot 487 000 eiro bez PVN, no kuriem 243 500 eiro bez PVN veidoja LAD līdzfinansējums. Tāpat tuvākā mēneša laikā "Piena loģistika" plāno iegādāties divus dīzeļa dzinēja vilcējus, kuros plānots ieguldīt 438 000 eiro bez PVN, LAD līdzfinansējumam veidojot 131 400 eiro bez PVN.

Kooperatīvā akcentē, ka saspiestās dabasgāzes dzinēju vilcēju iegāde ir būtisks solis virzienā uz efektīvāku, videi draudzīgāku un ilgtspējīgāku loģistiku Latvijā. Tāpat Vorobjovs norāda, ka tehnoloģiju ieviešana "Piena loģistikas" transporta sistēmā ir ieguldījums gan vides aizsardzībā, gan resursu efektīvākā izmantošanā.

Kooperatīva sabiedrības “Piena loģistika” biedru kopsapulcē par jaunu padomes locekli ievēlēts Mārtiņš Vaļko – AS “Pampāļi” valdes priekšsēdētājs, kurš pārstāv piena lopkopības, augkopības, biogāzes un mežsaimniecības nozares.

Viņa ievēlēšana papildina padomes sastāvu līdz septiņiem locekļiem. “Padome nav tikai formāls orgāns – tā ir kooperatīva balss un virzītājspēks. Redzu sevi kā tiltu starp nozares ikdienas izaicinājumiem un ilgtspējīgu, uz eksportspēju vērstu attīstību,” saka Mārtiņš Vaļko.

M.Vaļko ir ilggadējs lauksaimniecības praktiķis, kurš vada vienu no Kurzemes lielākajām saimniecībām – AS “Pampāļi”. Viņš aktīvi darbojies visās saimniecības nozarēs, tai skaitā slaucamo govju fermu izveidē, ražošanā, enerģētikā un mežu apsaimniekošanā. Lauksaimniecība ir viņa aicinājums kopš bērnības, un arī kooperācija kļuvusi par nozīmīgu darba daļu. Apmeklējot Eiropas un ASV kooperatīvus, Vaļko guvis pārliecību par to spēku stabilizēt nozares darbību.

Viens no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Baltijas valstīs Vilvi grupa tuvojas sava lielākā investīciju projekta – vairāk nekā 55 miljonus eiro vērtās siera rūpnīcas Bauskā, Latvijā – pabeigšanai.

Rūpnīca tagad ir aprīkota ar siera ražošanai nepieciešamajām iekārtām, un uzņēmums intensīvi gatavojas pirmajiem piena testiem un turpina paplašināt savu profesionāļu komandu.

Vilvi grupai piederošā piena pārstrādes uzņēmuma Baltic Dairy Board (BDB) rūpnīcā vasarā ir veikti un tiek īstenoti aptuveni 20 dažādi projekti. Jau ir uzstādītas galvenās siera ražošanas iekārtas, tiek uzstādītas vakuuma iepakošanas līnijas, notiek nogatavināšanas paliktņu ražošana, kā arī tiek pabeigta modernas katlu mājas, tehnoloģiskā ūdens apgādes un citu sistēmu uzstādīšana.

"Ražotnes infrastruktūra ir aprīkota ar inovatīviem risinājumiem, sākot ar modernām piena un sūkalu pārstrādes līnijām un beidzot ar enerģijas sistēmām ilgtspējīgai ražošanai. Pašlaik notiek galvenās siera ražošanas līnijas regulēšana un testēšana. Pirmie ražošanas izmēģinājumi ar ūdeni sāksies augustā, bet ar pienu – novembrī. Komerciālā ražošana varētu sākties 2026. gada sākumā," sacīja BDB galvenais inženieris Imants Bozovičs.

Kooperatīvo sabiedrību nākotnes izaugsmes perspektīvas būs atkarīgas ne tikai no pašu saimnieku lēmumiem, bet arī no valsts īstenotās politikas, kuras izstrādnes pamats - vienots skatījums uz kooperācijas iespējām, ko pierāda attīstīto Eiropas valstu pieredze.

Tāds secinājums skanēja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (apvieno 54 biedrus ar kopējo neto apgrozījumu vairāk nekā 0,5 miljardi eiro) ikgadējā forumā, diskutējot par nākotnes izaugsmes iespējām un šķēršļiem. Ārzemēs kooperatīviem pieder gan nozīmīgas pārstrādes jaudas, gan arī tirdzniecības tīkli un ķēdes, kā arī finanšu iestādes, taču Latvijā šajā jomā ir sperti tikai pirmie soļi, turklāt tie ne vienmēr ir bijuši pozitīvi. Pašlaik par nozīmīgāko tiek uzskatīti Latvijā lielākās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Latraps publiskā obligāciju piedāvājumā piesaistītie 8 milj. eiro, kurus plānots izmantot Ziemeļeiropā lielākās zirņu proteīna izolāta ražotnes izveidei.

Baltijas piena pārstrādes uzņēmums Vilvi grupa īsteno savu lielāko investīciju projektu – siera ražotni Bauskā, Latvijā. Šobrīd rūpnīcā tiek uzstādītas 55 miljonu eiro vērtībā.

Kopš 2008. gada strādājošā Vilvi grupas piena pārstrādes uzņēmuma "Baltic Dairy Board" piena un sūkalu pārstrādes iekārtas jau tiek modernizētas. Strauji norit arī darbs pie jaunas siera ražotnes, kas tiek būvēta tajā pašā vietā. "Siera ražošanas procesam nepieciešamais infrastruktūras aprīkojums jau ir pieejams. Latvijā tiek gatavotas pilnībā automatizētas un mūsdienīgas siera ražošanas tehnoloģijas: piena uzglabāšanas tvertnes, siera formēšanas un presēšanas iekārtas, siera konservēšanas un iepakošanas līnijas, vakuuma iekārtas, nogatavināšanas noliktavas. Uzstādāmās iekārtas ir energoefektīvas un nodrošinās ilgtspējīgu siltumenerģijas apmaiņu un samazinās elektroenerģijas patēriņu," teic rūpnīcas galvenais inženieris Imants Bozovičs. Iekārtas piegādā un uzstāda TetraPak, SealedAir, GEA un citi vietējie partneri.

AS "Smiltenes piens" biezpiena ražošanas cikla automatizācijā investējis 1,5 miljonus eiro, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Projekts realizēts, izmantojot "Smiltenes piena" līdzekļus un Eiropas Savienības (ES) fonda līdzfinansējumu. Jaunās tehnoloģijas paaugstinās uzņēmuma ražošanas efektivitāti, pilnveidos produkta kvalitāti, kā arī palīdzēs izveidot modernu iepakojumu, kas atbilst ilgtspējas prasībām.

Projekta realizācija sākta 2023.gadā ar biezpiena ražošanas līnijas izveidošanu, bet šogad pievienoti arī biezpiena gatavošanas katli un fasēšanas līnija, nodrošinot pilnu biezpiena ražošanas cikla automatizāciju, sākot no piena pieņemšanas līdz gala produkta fasēšanai.

Uzņēmumā atzīmē, ka biezpiena ražošanu un fasēšanu "Smiltenes piens" veic slēgtā ciklā, kas dod iespēju minimizēt produkta saskarsmi ar gaisu, nodrošinot produktam garāku derīguma termiņu.

Ilggadējais piena pārstrādes koncerna "Food Union" uzņēmumu pārstāvis Harijs Panke atstājis koncerna uzņēmumu AS "Rīgas piena kombināts" padomes priekšsēdētāja vietnieka un AS "Valmieras piens" padomes locekļa amatus, kā arī Latvijas Piensaimnieku centrālā savienības valdes locekļa amatu, informē uzņēmumā.

"Food Union" norāda, ka Panke 1975.gadā sāka strādāt Alojas pienotavā par ražošanas vadītāju un pēcāk Jaunpiebalgas pienotavas direktora amatā. Tāpat viņš kopš 1980.gada strādāja AS "Valmieras piens" ražošanas vadītāja amatā, bet no 1994.gada uzņēmuma valdes locekļa un vēlāk valdes priekšsēdētāja amatā, kuru pildīja līdz 2008.gadam.

Pēc tam Panke trīs gadus bija "Valmieras piena" padomes priekšsēdētājs, bet no 2011. līdz 2013.gadam viņš atkal strādāja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā.

Kopš 2013.gada Panke bija arī "Rīgas piena kombināta" padomes priekšēdētāja vietnieks un kopš 2015.gada valdes loceklis Latvijas Piensaimnieku centrālā savienībā.

Pārtikas preču cenas un Latvijas preču īpatsvaru negatīvi ietekmē mazo mazumtirgotāju loģistika, pastāstīja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis, komentējot pirmdienas mazumtirgotāju un ražotāju organizāciju tikšanās laikā izrunāto.

Pirmdien LOSP, biedrības "Zemnieku saeima", Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas un Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) pārstāvji sprieda par turpmāko rīcību valdības plānotajai pārtikas preču cenu samazināšanai un Latvijas preču īpatsvara palielināšanai.

Gūtmanis pauda, ka sarunā noteiktas divas galvenās problēmas, tostarp loģistikas problēmas mazajiem mazumtirgotājiem, jo, lauksaimniekam aizvedot saražoto produkciju lielajiem mazumtirdzniecības tīkliem, tie ir spējīgi paši produkciju izdalīt pa dažādiem veikaliem, bet mazajiem mazumtirgotājiem šādas iespējas nav. Tāpēc ražotājam produkcija jāved uz katru veikalu atsevišķi, būtiski palielinot loģistikas izmaksas, kā rezultātā palielinās arī saražotā produkta cenas.

Lai arī līdz šim laboratoriskās pārbaudēs E. coli baktērijas klātbūtne nav apstiprināta nevienā piena ražošanas uzņēmuma "Straupe" produkcijas veidā, kā arī ņemtajos paraugos no ražošanas iekārtām, taras vai darbinieku rokām, uzņēmums ar pilnu atbildību pret patērētāju drošību jau šobrīd no tirdzniecības vietām atsauc visus manuāli fasētos produktus. Jāuzsver, ka pārbaudes joprojām turpinās, šķetinot baktērijas izplatības ceļu, informē PKS Straupe.

"Straupe" valdes priekšsēdētājs Imants Balodis informē, ka vakar un aizvakar uz E. coli klātbūtni tika pārbaudīti 42 darbinieki, kuri iesaistīti produkcijas ražošanā un izplatīšanā (loģistikā). Par nēsātājiem atzīti 7 darbinieki, no kuriem 4 bija tieši iesaistīti ražošanas procesos. Visi šie darbinieki nekavējoties pēc analīžu rezultātu saņemšanas uz laiku tika atstādināti no darba pienākumu veikšanas un nosūtīti ģimenes ārstu uzraudzībā.

PVD uz laiku daļēji aptur PKS Straupe darbību

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uz laiku daļēji apturējis piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības...

I.Balodis: "Uzņēmuma šī brīža galvenais uzdevums ir darīt visu iespējamo, lai produkcija, kas nonāk pie klientiem, ir lietošanā droša. Tāpēc ir uzsākta manuāli fasētās produkcijas atsaukšana no tirdzniecības. Vienlaikus produkcija, kas fasēta automatizēti, ir patēriņam droša. Šobrīd par notikušo ir daudz jautājumu, turklāt nebūtu pareizi spekulēt ar versijām, kuras nav laboratoriski apstiprinātas. Ceram, ka ar kontrolē iesaistīto iestāžu palīdzību tiks noskaidrots arī tas, kā mūsu darbinieki kļuvuši par E. coli baktērijas nēsātājiem, jo mums šādu izmeklēšanas iespēju nav."

Uzņēmumā uzsver, ka visi automatizēti fasētie produkti ir patērētājiem droši.

Piena ražošanas uzņēmums "Straupe" šobrīd jau ir veicis un turpina veikt nepieciešamos drošības pasākumus, lai visa uzņēmuma saražotā produkcija ir patērētājam lietošanā droša.

Šobrīd ir apturēta ražošanas līnija, kurā produkti tiek fasēti manuāli, savukārt automatizētā produktu fasēšana turpinās, jo šajā posmā produkti nenonāk saskarē ar darbiniekiem.

I.Balodis: "Vēlos uzsvērt, ka produkcija, kas fasēta automatizēti, ir patēriņam droša. Jau uzsākta uzņēmuma telpu dezinfekcija, lai mēs būtu dubultā droši, ka neviena baktērija nav "izsprukusi" cauri. Vēlos uzsvērt, ka šobrīd nav pierādīts, ka mūsu uzņēmuma produkcijas lietošana ir saistīta ar inficēšanos bērnudārzos."

Lauksaimnieku reanimētās piena pārstrādes rūpnīcas Kazdangā darbības nodrošināšanai un izaugsmei ir nepieciešams atrisināt infrastruktūras izaicinājumus, citādi tā tiks slēgta.

Tik skarbu prognozi par bijušās maksātnespējīgas SIA Elpa piena pārstrādes ražotnes likteni pauda tās pašreizējas īpašnieces lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Baltu piens (otrā līmeņa kooperatīvā sabiedrība, kas apvieno astoņus kooperatīvus) valdes priekšsēdētāja Mirdza Feldmane.

Viņa savu sacīto pamatoja ar to, ka pārstrādes rūpnīcai ir nepieciešamas attīrīšanas iekārtas, kuras izmaksā apmēram 500 000 eiro (iegādājoties rūpnīcu, tika slēgta pašvaldības kanalizācija – industriālā un pie reizes arī sadzīviskā, līdz ar to lauksaimnieki tagad ir spiesti papildus investēt) .

«Elpai šādu attīrīšanas iekārtu nebija un pašvaldībai piederošais infrastruktūras uzņēmums pat aizmetināja kanalizācijas cauruli. Un kamēr to nav, tikmēr nav iespējams runāt par ražotnes potenciāla izmantošanu, nemaz nerunājot par tālākas attīstības iespējām — daudzu jaunu produktu ražošanu,» skaidroja M. Feldmane.

Ātrgaitas vārti ir specializētas rūpnieciskas sistēmas, kas paredzētas ātrai atvēršanai un aizvēršanai, uzlabojot energoefektivitāti, laika ekonomiju, drošību un vides kontroli ļoti dažādās uzņēmējdarbības jomās. Viens no pieredzes bagātākajiem uzņēmumiem šajā jomā ir SIA “QDOORS”, itāļu ātrgaitas vārtu ražotāja “BMP” oficiālais pārstāvis Latvijā.

Šos risinājumus parasti izmanto noliktavās, ražošanas telpās, telpās ar paaugstinātām higiēnas prasībām un loģistikā, bet arvien vairāk uzņēmēju aizdomājas arī par savu darbinieku pasargāšanu no caurvēja un aukstuma.

Ātrgaitas vārti ļauj taupīt enerģiju, laiku un darbinieku veselību

“Mūsdienās uzņēmēji savas biznesa izmaksu aprēķinos iekļauj ne vien energoefektivitāti, kas beidzamajos gados kļuvusi īpaši būtiska, bet arī laika faktoru. Ja auto iekrāvējs desmitiem reižu dienā iebrauc un izbrauc no manuāli atveramas noliktavas, zūd ne tikai siltums, bet tas aizņem arī pietiekami daudz apmaksāta darba laika. To var vienkārši aprēķināt, un gadā šī summa vairs nebūt nav maza,” stāsta SIA “QDOORS” speciālisti, kas pieredzi uzkrājuši, šajā nozarē darbojoties vairāk nekā 15 gadus.

Piena pārstrādes koncerns "Food Union" zīmola "Pols" jauna vegāniska saldējuma izstrādē ieguldījis aptuveni 20 000 eiro, informē uzņēmumā.

Jaunā "Pols" saldējuma receptes pamatā ir tikai augu un citas vegāniskam uzturam atbilstošas sastāvdaļas, tostarp ir izmantoti kokosriekstu produkti - eļļa saldējuma glazūrā un piens saldējuma masā.

"Food Union" saldējuma zīmolu vadītājs Ģirts Liniņš norāda, ka jaunais produkts izstrādāts, jo pasaulē un Latvijā ar katru sezonu pieaug interese par augu valsts produktiem.

Arī jaunā produkta iepakojums veidots no pilnībā pārstrādājama mono materiāla, tādējādi tas izmetams dzeltenajā atkritumu konteinerā.

"Food Union" koncerna apgrozījums 2023.gadā palielinājies par 12% un bija 150,2 miljoni eiro, bet koncerna zaudējumi samazinājās 4,2 reizes līdz vienam miljonam eiro.

Spēcīga, vietējā un Eiropas tirgū konkurētspējīga pārtikas rūpniecība Latvijas tautsaimniecībai ir ārkārtīgi svarīga. Runa nav tikai par iekšzemes kopproduktu, tas ir arī drošības jautājums. Ja valsts spēj apgādāt pati sevi ar tai nepieciešamo pārtiku, tad mūsdienu sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos tā jau ir pasargātāka no dažādiem apdraudējumiem. Kāda ir situācija Latvijas pārtikas rūpniecībā un kas būtu darāms, lai nozares uzņēmumi spētu uzaudzēt muskuļus un būt konkurētspējīgi ne tikai Latvijā, bet pāri robežām?

Vidējais patēriņa cenu līmenis pagājušā gada laikā palielinājies par 3,3% un lielākā ietekme ar +1,4 procentpunktiem bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem. Vienlaikus neviens ne pircējs, ne pats uzņēmējs par cenu kāpumu nepriecājas, tāpēc svarīgi izprast, kas īsti ir produktu gala cenu ietekmējošie faktori? Kādi ir galvenie instrumenti pārtikas ražotāju attīstībai un produktivitātes kāpināšanai? Vai esam pietiekami konkurētspējīgi iekšējā un ārējos tirgos, vai arī citas valstis mums “izgriezīsies pogas”?

Pārtikas cena un tās “trīs vaļi”

Vienkāršoti varētu teikt, ka produkta gala cenu ietekmē trīs lieli vaļi – tie ir valsts nodokļi, tirgotāju uzcenojums un ražotāju izmaksas, saka Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. “Ja Latvijā būtu zemāki nodokļi, tad loģiski, ka arī produkti būtu lētāki. Labi zinām, ka daudzās Eiropas valstīs pamatnepieciešamību pārtikas produktiem tiek piemērotas samazinātās PVN likmes. Ja Latvijā PVN pārtikai būtu zemāks nekā Vācijā, tad arī mūsu ražotie produkti būtu lētāki.

Latvijā pārtikas ražotāja "Food Union" koncerna, kurā ietilpst AS "Rīgas piena kombināts" un AS "Valmieras piens", apgrozījums pagājušajā gadā bija 151,9 miljoni eiro, kas ir par 1,1% vairāk nekā 2023.gadā, bet koncerna bruto peļņa pieauga par 2,4% - līdz 26,9 miljoniem eiro, informē uzņēmumā.

"Food Union" vadītājs Eiropā un Latvijā Artūrs Čirjevskis atzīmē, ka pagājušo gadu uzņēmuma attīstībā raksturoja pārmaiņas, mērķtiecīga stratēģijas īstenošana un izaugsme ar skatu nākotnē. Gada sākumā veiktas izmaiņas uzņēmuma īpašumstruktūrā un pārvaldībā, kā arī nostiprināta jaunā stratēģija un refinansētas saistības "Deutsche Bank".

Viņš norāda, ka, neskatoties uz pārmaiņu procesiem un izaicinājumiem tirgū ar mainīgajām izejvielu iepirkumu cenām, uzņēmums pērn turpināja radīt jaunus produktus. Tostarp "Food Union" pērn novēroja izaugsmi produktu kategorijās ar augstu pievienoto vērtību, kā arī uzlabojās rādītāji eksportā.

Pagājušajā gadā pārtikas ražošanu Latvijā un visā Eiropā ietekmēja augstās un pieaugošās izejvielu cenas, īpaši svaigpiena un kakao, kas ir plaši izmantotas izejvielas piena produktu un saldējuma ražošanā. Tāpēc "Food Union" pārskatīja iepirkumu stratēģiju un pielāgoja cenu politiku, lai segtu pieaugošās izmaksas, bet vienlaikus saglabātu produktu pieejamību pircējiem, būtiski nepaaugstinot produktu pārdošanas cenu.

Jāņu siera ražošanas apmēri šogad Latvijā kopumā turpinās samazināties, aģentūrai LETA prognozēja biedrības "Siera klubs" valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova.

Viņa minēja, ka ražošanas apmēru samazinājuma iemesli ir dažādi, tostarp Jāņa siera ražošanai nepieciešams roku darbs, un šobrīd ir problēmas ar darbaspēka piesaisti. Tāpat Jāņu siera ražotājiem ir problēmas sadarbībā ar lielveikalu ķēdēm, jo veikali ir ieinteresēti iepirkt un pārdot lētāku produktu, bet Jāņu siera sastāvdaļas un ražošanas process neļauj samazināt produkta cenu. Tāpēc tirgotāji iepērk lētāku ķimeņu sieru, kas neatbilst Jāņu siera ražošanas procesam un sastāvdaļām.

Jāņu siera ražošanas apmēri Latvijā pērn sasniedza 139,84 tonnas, kas ir par 30,1% mazāk nekā pirms trim gadiem, kad tika saražoti aptuveni 200 tonnu Jāņu siera, norādīja Davidanova.

Saulkrastos par 2,9 miljoniem eiro piedāvā iegādāties atpūtas kompleksu "Minhauzena unda", liecina informācija nekustamā īpašuma kompānijas "Latvia Sotheby’s International Realty" mājaslapā.

Sludinājumā teikts, ka tiek pārdota viesnīca ar kopējo platību 1617 kvadrātmetri, zeme - 6,28 hektāru platībā, kā arī ēka pasākumiem 1898 kvadrātmetru platībā un sargu māja.

Par 3,5 miljoniem eiro piedāvā iegādāties Hotel SPA Ezeri viesnīcu Siguldā

Siguldā par 3,5 miljoniem eiro piedāvā iegādāties SIA "J.D.&Co" piederošo "Hotel SPA...

Īpašums tiek pārdots ar visu nepieciešamo uzņēmējdarbībai, sākot ar svinību un galda piederumiem, mēbelēm un telpu aprīkojumu, kā arī tehniku āra darbiem un izklaidei.

Viesnīcā ir iespējams izmitināt līdz 150 viesiem. Tajā ir sauna un baseins, kā arī viesnīcā ir pilnībā aprīkota virtuve ēdinātāju vajadzībām. Viesnīcā ir pieejamas arī vairākas zāles ar ietilpību līdz 500 cilvēkiem un konferenču zāle ar nepieciešamo tehnisko nodrošinājumu līdz 400 cilvēkiem. Pie viesnīcas atrodas sporta laukums, telšu vietas un piknika vieta pagalmā.

"Minhauzena unda" pārstāvji plašākas detaļas par lēmumu pārdot atpūtas kompleksu un turpmākajiem attīstības plāniem nesniedza.

Atpūtas komplekss "Minhauzena unda" pēdējos gadus ir pazīstams kā starptautiskā džeza mūzikas festivāla "Saulkrasti Jazz Festival" norises vieta.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka SIA "Minhauzena unda" 2023.gadā strādāja ar 5950 eiro apgrozījumu un 31 275 eiro zaudējumiem.

Uzņēmums reģistrēts 2001.gadā, un tā pamatkapitāls ir 145 096 eiro. Kompānijas kapitālā pa 49,9% pieder Jānim Strautiņam, kā arī Atim Sausnītim, savukārt pa 0,1% kapitāldaļu pieder Gunai Preimanei un Kārlim Sausnītim.

Atim Sausnītim un Strautiņam pastarpināti pieder arī SIA "Minhauzena pasaule", kas pārvalda Duntes muižu un Minhauzena muzeju, kā arī viņiem pastarpināti vienādās daļās pieder SIA "Baltijas lāses piens" un SIA "Mini pasāža".

Vienlaikus katram no viņiem pieder 25% veikala tīkla "top!" franšīzes partnera AS "LPB" kapitāldaļu, pa 25% SIA "Liepājas Pētertirgus" kapitāldaļu, kā arī pa 25% SIA "4 Estate" kapitāldaļu.

Populārākā produktu grupa Līgo svētku periodā tradicionāli ir grādīgie dzērieni - alus un sidrs, pieprasīts ir arī Jāņu siers un saldējums, liecina “LaTS” tirdzniecības dati.

Pircēju izvēles svētku priekšvakarā skaidri atspoguļo pieprasījuma pieaugumu pēc tradicionālajiem sezonas produktiem – atspirdzinošiem dzērieniem, saldētiem našķiem un klasiskiem vasaras saulgriežu kārumiem. Saskaņā ar “LaTS” tirdzniecības datiem, grādīgie dzērieni veido vairāk nekā trešdaļu jeb 34,5% no kopējā apgrozījuma svētku periodā. Šī tendence gadu no gada saglabājas stabila, atspoguļojot pastāvīgus patēriņa ieradumus un sabiedrībā dziļi iesakņojušos svētku tradīcijas.

Nākamie nozīmīgākie preču segmenti, vērtējot pēc apgrozījuma, ir saldētā pārtika (3,8%), piens un piena produkti (3,2%), kā arī tabakas izstrādājumi (3,1%). Šie dati apliecina, ka, līdzās tradicionālajiem Līgo svētku produktiem, “LaTS” klienti joprojām izvēlas arī ikdienā iecienītas preces, kombinējot tās ar sezonai raksturīgām svētku galda sastāvdaļām.

Nav redzams, ka norma, kas prasa uz cenu zīmēm norādīt preču ražotājvalsts karodziņu vai nosaukumu, būtu veicinājusi Latvijas ražojumu noietu veikalos, taču veikali saskaras ar pastiprinātām Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārbaudēm, intervijā sacīja SIA "Elvi Latvija" valdes locekle Laila Vārtukapteine.

Viņa minēja, ka daļā "Elvi" franšīzes tīkla veikalu ar norādēm viss ir kārtībā, bet daļā veikalu cenu zīmēs valsts nosaukuma izmērā pietrūkst apmēram viens milimetrs.

Vārtukapteine atzina, ka pēc tam, kad tika atklāta šī kļūda ar izmēriem, tika aplēsts, ka pārprogrammēšana izmaksās vairākus desmitus tūkstošus eiro, jo tas ir ārpakalpojums.

"Domājām, lai nu paliek, jo kas ir viens milimetrs... Šobrīd PVD staigā pa veikaliem ar lineālu, mēra un draud mums ar sodiem. Protams, šobrīd mēs strādājam, investīcijas ieguldīsim un palielināsim izcelsmes valsts nosaukumu cenu zīmē par 1,2 milimetriem, bet man ir jautājums - kas tās par muļķībām? Vai tiešām nav ko darīt?" sašutusi bija "Elvi" tīkla pārstāve.

Kooperatīvu samaksātie darbaspēka nodokļu apjomi pieaug, taču ģeopolitisko notikumu dēļ mainīto loģistikas piegāžu ķēžu rezultātā kopējie nodokļu maksājumi ir sarukuši.

To liecina Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas pētījums pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem. „Sākotnēji šķiet paradoksāli, ka dažu gadu laikā kooperatīvu samaksāto nodokļu apjoms ir nevis palielinājies, bet tieši pretēji - samazinājies, taču tam ir iegrāmatošanas rakstura izskaidrojums,” pētījuma datus analizē Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis.

Viņš savu sacīto pamato ar to, ka būtībā visa veida kooperatīvajās sabiedrībās ir palielinājies darbaspēka nodokļu apmērs - gan valsts sociālās obligātās apdrošināšanas maksājuma (VSOA), gan arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmērs valsts budžetā. „Tā valsts sociālās obligātās apdrošināšanas maksājumi graudu audzētāju kooperatīviem pieauga no 2,87 milj. eiro 2022. gadā līdz 3,66 milj. eiro jeb par 27,5%, piena ražotāju kooperatīviem — no 1,08 milj. eiro 2022. gadā līdz 1,35 milj. eiro 2024. gadā jeb par 25%, citiem kooperatīviem pat par 47%,” skaidro R. Feldmanis.

Latvijas ražotāji var kļūt konkurētspējīgāki, ja izpratīs patērētājus un konkurentus un spēs piedāvāt savu preci arī eksportā, lai tādā veidā veicinātu ražošanas modernizēšanu un spētu piedāvāt zemāku cenu pircējiem arī Latvijā.

Šādas galvenās atziņas izskanēja Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) rīkotajā diskusijā “Pēc kā stiepjas patērētāju roka? Modernās tirdzniecības ietekme uz piegādes ķēdi”.

Diskusijas dalībnieki – zemkopības ministrs Armands Krauze, “Rimi Baltic” kategoriju direktors Milans Blūms, SIA “Reitan Convenience Latvia” komercdirektore Ineta Legzdiņa, SIA “Skrīveru saldumi” un SIA “Dimdiņi” pārdošanas vadītājs Jānis Ilziņš, uzņēmumu stratēģiskais un vadības konsultants Jānis Kļaviņš un Centrālās statistikas pārvaldes priekšnieks Raimonds Lapiņš – meklēja atbildes, par ko ir gatavi maksāt patērētāji, kādi izaicinājumi un iespējas paveras Latvijas pārtikas ražotājiem, kā izvēlēties nišu un attīstīt sortimentu, vai konkurēt tikai ar cenu, un ko nozīmē ilgtspēja piegādes ķēdē no lauka līdz plauktam.

Latvijas piena pārstrādes uzņēmums “Food Union”, kas attīsta arī piena produktu zīmolu “Valmiera”, izstrādājis trīs jaunus bezpiedevu jogurtus, kā arī radījis jaunu zīmola vizuālo identitāti.

“Valmieras” bezpiedevu jogurtu izstrādē un zīmola maiņā investēti 100 000 eiro.

“Valmiera” tradicionālo piena produktu sortimentam pievienojušies superprodukti – bagāti ar olbaltumvielām bezpiedevu jogurti, ar samazinātu tauku saturu, bez laktozes, bez pievienota cukura vai citām piedevām - grieķu jogurts ar 35g proteīna, 0% tauku, bez laktozes un piedevām; klasiskais jogurts ar 15g proteīna, 3% tauku, bez laktozes un piedevām; krēmīgais jogurts ar 12g proteīna un 7% tauku, bez laktozes un piedevām.

“Esam izstrādājuši zīmolam jaunu vizuālo identitāti un sortimenta stratēģiju ar vairāk moderniem, augstas pievienotās vērtības produktiem. Pirmie no tiem – jauna bezpiedevu jogurtu līnija. Tos esam radījuši visiem, kuri vēlas palielināt ikdienā uzņemamo olbaltumvielu daudzumu,” stāsta Agnese Kleinmane, “Valmiera” zīmola vadītāja.

Pārtikas ražotājiem šobrīd ir ļoti izaicinošs laiks saistībā ar izejvielu un energoresursu cenu kāpumu, kā arī lielais nezināmais ir Zaļais kurss, kas jau tagad rada būtiskas papildu izmaksas ražotājiem, intervijā atzina gaļas pārstrādes uzņēmuma AS "Maag Latvija", kuram tostarp pieder zīmols "Rīgas miesnieks", valdes loceklis Heino Lapiņš.

Pēc viņa teiktā, pēdējo mēnešu laikā liellopa un cāļa gaļas cenas ir pieaugušas par 1,5 līdz diviem eiro kilogramā, salīdzinot ar pērnā gada aprīli, tostarp liellopa gaļai pieaugums pārsniedz 30%, bet cāļa gaļai - 20%. "Tas ir ļoti straujš un būtisks sadārdzinājums," uzsvēra Lapiņš.

Viņš arī norādīja uz neskaidrību saistībā ar elektroenerģijas turpmāko cenu. "Parasti februārī, martā un aprīlī cenas iet uz leju, bet vasarā biržas cenas ir augšā. Taču šogad februāris mūs pārsteidza ar nepatīkami augstām cenām, un arī aprīļa sākums bija sarežģīts. Tas rada nestabilitāti," teica "Maag Latvija" valdes loceklis.

Lapiņš atzīmēja, ka zaļais kurss jau tagad ir trieciens pārtikas ražotājiem un rada būtiskas papildu izmaksas ražotājiem. "Zaļais kurss, ko Latvija ir uzņēmusies pirms pāris gadiem, tagad sāk spiest arī ražotājus," viņš sacīja.

Saldējuma un piena produktu ražošanas un izplatīšanas uzņēmums “Food Union” pārfinansējis kopumā 125 miljonus eiro, tostarp iegūstot pieeju 20 miljonu eiro kredītlīnijai, ko sadarbībā ar “Deutsche Bank” nodrošina Swedbank. Pārfinansēšanās projekts ļāvis uzlabot aizņēmumu struktūru un palielināt finanšu resursu elastību.

“Viens no mūsu galvenajiem mērķiem, kas tika izvirzīts 2024. gadā, bija veiksmīga refinansēšana ar vienu no vadošajām Eiropas bankām. Pēc rūpīgas vairāku finanšu iestāžu izvērtēšanas, mēs noslēdzām vienošanos uz abpusēji izdevīgiem nosacījumiem ar mūsu uzticamo finanšu partneri “Deutsche Bank” vēl pagājušā gada beigās, bet visus nepieciešamos sagatavošanās pasākumus pabeidzām pavisam nesen. Šī sadarbība mums nodrošina ne vien lielāku finanšu elastību, bet arī vairākas stratēģiskas priekšrocības, kas stiprina mūsu konkurētspēju un atbalsta izaugsmes īstenošanu visā Eiropā – mūsu mājas tirgos Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Dānijā, Norvēģijā un Rumānijā,” norāda Artūrs Čirjevskis, “Food Union” vadītājs Latvijā un Eiropā.

Latvijā patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju samazinājās par 0,2%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2024.gada augustu - palielinājās par 4,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā pieaudzis par 3,2%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,1 procentpunkts), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts) un dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu šajā grupā mēneša laikā bija svaigiem dārzeņiem (-5,6%), kartupeļiem (-10%) un svaigiem augļiem (-2,3%). Akciju ietekmē lētāka bija žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-1,3%), piens (-2,3%) un kafija (-0,7%). Cenas samazinājās svaigām vai atdzesētām zivīm (-5,8%). Savukārt akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga sieram un biezpienam (+1,6%), maizei (+0,9%), šokolādei (+2,8%) un piena produktiem (+1,6%). Dārgāki bija arī konditorejas izstrādājumi (+0,9%).