Latvijas ražotāji var kļūt konkurētspējīgāki, ja izpratīs patērētājus un konkurentus un spēs piedāvāt savu preci arī eksportā, lai tādā veidā veicinātu ražošanas modernizēšanu un spētu piedāvāt zemāku cenu pircējiem arī Latvijā.
Šādas galvenās atziņas izskanēja Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) rīkotajā diskusijā “Pēc kā stiepjas patērētāju roka? Modernās tirdzniecības ietekme uz piegādes ķēdi”.
Diskusijas dalībnieki – zemkopības ministrs Armands Krauze, “Rimi Baltic” kategoriju direktors Milans Blūms, SIA “Reitan Convenience Latvia” komercdirektore Ineta Legzdiņa, SIA “Skrīveru saldumi” un SIA “Dimdiņi” pārdošanas vadītājs Jānis Ilziņš, uzņēmumu stratēģiskais un vadības konsultants Jānis Kļaviņš un Centrālās statistikas pārvaldes priekšnieks Raimonds Lapiņš – meklēja atbildes, par ko ir gatavi maksāt patērētāji, kādi izaicinājumi un iespējas paveras Latvijas pārtikas ražotājiem, kā izvēlēties nišu un attīstīt sortimentu, vai konkurēt tikai ar cenu, un ko nozīmē ilgtspēja piegādes ķēdē no lauka līdz plauktam.
Kā rāda LPTA biedru novērojumi, pircējus interesē produktu daudzveidība, dažādām diētas prasībām piemēroti produkti, ilgtspējīga ražošana un iepakojums utt., tomēr arvien aktīvāk tiek meklēti zemākas cenas piedāvājumi, pat ja pircēji tāpēc ir spiesti izvēlēties produktus, kas nav ražoti Latvijā. Vietējiem ražotājiem tas nozīmē daudz skaudrāku konkurenci ar piegādātājiem no citām valstīm, kuri pašmāju sortimentu pārspēj ar produktu apjomu un līdz ar to zemāku cenu.
Zemkopības ministrs Armands Krauze uzsvēra, ka Latvijas ražotāji spēj nodrošināt pamata pārtikas grozu – pienu, graudus un putnu gaļu –, un šos produktus saražo vairāk, nekā paši patērējam. “Mūsu pārtika ir kvalitatīva un konkurētspējīga, un tas ir Latvijas spēks. Protams, būs produkti, ko paši neražosim, tāpēc vajadzīga vienota Eiropas lauksaimniecības politika, kas ļauj samazināt pašizmaksu. Vienlaicīgi – jo vairāk zemnieki kooperēsies, jo drošāka un stiprāka būs Latvijas pārtikas nākotne. Sadarbību nevaram uzspiest no valsts puses, bet varam veidot mehānismus, kas to atbalsta,” skaidro ministrs.
“Mums izsenis pircēji ir pieprasījuši Latvijas produktus, tieši tāpēc “Rimi” ir Latvijas preču tirgotājs numur viens. Esam priecīgi, ka spējam atbalstīt lielu daļu Latvijas ražotāju, kopīgi lemjot un palīdzot attīstīt produktus un pat veselas produktu kategorijas. Te labais piemērs ir “Smiltenes piens” ar inovatīviem produktiem un iepakojumiem, pēc kuriem tad stiepjas tā patērētāju roka,” diskusijā pauda “Rimi Baltic” kategoriju direktors Milans Blūms.
“Pircēju prasības aug, un cena vairs nav vienīgais faktors, kas nosaka, ko pircējs izvēlēsies iegādāties. Pircēji vērtē kopējo “vērtību par naudu” jeb “value for money” – cik svaigs, garšīgs, drošs un uzticams ir produkts. Vienlaikus pieredze rāda, ka patērētājs labprāt izvēlas vietējo produktu, ja tas apvieno minētās īpašības. Vietējiem uzņēmumiem ir priekšrocība – viņi saprot pircēju gaumi, valodu un tradīcijas, taču lielais izaicinājums ir atrast līdzsvaru starp cenu, kvalitāti un ilgtspēju. Tikai sabalansējot visus šos kritērijus, var panākt, ka patērētāja roka arvien biežāk stiepjas pēc Latvijas produkta,” uzsvēra SIA “Reitan Convenience Latvia” komercdirektore Ineta Legzdiņa.
Tikai jūtot patērētāju noskaņojumu, ražotāji var noteikt precīzu virzienu, kādā attīstīt savu piedāvājumu. Taču daudzi ražotāji nemaz īsti nezina, ko vēlas pircēji. Viens no diskusijas mērķiem bija aktualizēt datos balstītas informācijas nozīmi biznesa lēmumu pieņemšanā.
“Pārtikas ekonomiskā segmenta attīstīšana, iekļaujot pēc iespējas vairāk vietējo ražotāju, būs nākamo gadu prioritāte, kur ļoti liela nozīme būs datos balstītiem lēmumiem. Ekonomikas ministrijas piedāvātā iniciatīva “Zemo cenu grozs” ir ļoti vajadzīga, bet tas ir tikai viens no aspektiem, kur mēs redzam iespēju stiprināt vietējo ražotāju piedāvājumu. Šī diskusija ir iespēja ražotājiem apzināt sava produkta vietu tirgū un veidus, kā sasniegt visefektīvākos darbības rādītājus, bet valsts sektoram – labāk izprast virzienus, kuros vietējiem ražotājiem nepieciešams lielāks atbalsts, lai rezultātā galvenais ieguvējs būtu patērētājs,” uzsver LPTA izpilddirektors Noris Krūzītis.