Ekonomikas ministrija (EM) uzsver - kopš pārtikas preču tirdzniecības memoranda noslēgšanas ir pagājuši tikai divi mēneši, tādēļ pilnīgu izvērtējumu vēl nav iespējams sniegt, tomēr pirmie pieejamie dati rāda pozitīvu tendenci.

Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur pārtikas cenas divu mēnešu griezumā ir samazinājušās. Salīdzinot jūliju ar maiju, secināms, ka, neskatoties uz kopējo inflāciju un cenu pieaugumu, tieši pārtikas un bezalkoholisko dzērienu segmenta cenas ir samazinājušās - par 0,2%. Pretstatā Igaunijā un Lietuvā tās pieauga vai palika nemainīgas, norāda EM.

Jūnijā lielākajai daļai memorandā iekļauto pārtikas apakšgrupu cenas saruka par 1,1%, kas ir straujākais kritums kopš 2015.gada (izņemot Covid-19 periodu) (skatīt attēlu Nr.2), savukārt jūlijā cenas pieauga par 0,3%, taču to galvenokārt noteica ārēji faktori - pārtikas cenu kāpums pasaulē (+7,6% gada griezumā), īpaši gaļas un augu eļļu segmentos, kā arī sezonālie un laikapstākļu ietekmes faktori. Skatoties šo tendenci divi mēnešu griezumā, var secināt, ka cenas šajās apakšgrupās ir sarukušas. Šo grupu devums kopējā pārtikas cenu kritumā bija lielāks nekā citām pārtikas preču kategorijām, kas norāda uz potenciālo memoranda sākotnējo efektivitāti. Vienlaikus svarīgi ir norādīt, ka cenu samazinājums pārtikas precēm ir noticis pretstatā tam, ka ANO pārtikas un lauksaimniecības organizācijas pārtikas cenu indekss 2025.gadā, tajā skaitā jūnijā un jūlijā ir pieaudzis. (Skatīt attēlu Nr. 3)

Ģeopolitiskā spriedze, ko radīja pilna mēroga iebrukums Ukrainā, ilgst jau vairāk nekā trīs gadus un politikas veidotāju, drošības ekspertu un sabiedrības uzmanības centrā ir nonācis arī jautājums par pārtikas preču izsīkuma risku.

Ne tikai kara, bet arī klimata pārmaiņu izraisītie traucējumi piegādes ķēdēs ir spilgti parādījuši, cik liela ir mūsu atkarība no importētajiem pārtikas produktiem. Ir svarīgi atcerēties, ka pirmais un izšķirošais posms visā pārtikas ražošanas ķēdē ir kvalitatīvs sēklas materiāls. Krīzes situācijās vispirms tiek glabāts tieši sēklas materiāls, jo uz tā balstās nākotnes raža, pārtikas pieejamība un sabiedrības noturība pret pārtikas preču izsīkumu.

Arī ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija savās publikācijās norāda, ka šķirņu selekcija ir viens no galvenajiem stūrakmeņiem, lai mazinātu pārtikas preču izsīkuma risku. Tā palīdz palielināt un stabilizēt ražu, kā arī pagarina uzglabāšanas laiku, tādējādi samazinot pārtikas zudumus, un uzlabo augu izturību pret slimībām, kaitēkļiem un klimata stresu, līdz ar to - samazina kultūraugu zaudējumus.

Līdz šim vairāk nekā 2500 ēdiena un citu preču piegādes platformas "Bolt Food" partnerkurjeri ir apguvuši kursu par minimālajām higiēnas prasībām pārtikas uzņēmumā, informē uzņēmumā.

Kursa apgūšana ir obligāta, tādējādi paredzams, ka līdz mēneša beigām sertifikātu būs saņēmuši visi aktīvie platformas partnekurjeri.

Vienlaikus "Bolt Food" turpina stiprināt kvalitātes un drošības prasības, īstenojot vairākus pasākumus, kas vērsti uz pārtikas drošību un partnerkurjeru profesionālo atbilstību darbam platformā. Tāpat "Bolt Food" sadarbojas ar Pārtikas un veterināro dienestu (PVD) un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP), lai nodrošinātu caurskatāmu un visām prasībām atbilstošu darbības modeli.

Obligātu reģistrāciju PVD ir noslēguši visi jeb vairāk nekā 4000 "Bolt Food" partnerkurjeri. Savukārt topošajiem partnerkurjeriem pirms sadarbības sākšanas pārbaudīs reģistrācijas statusu, tādējādi kontrolējot šo personu atbilstību pārtikas drošības prasībām.

Mēneša izskaņā, 30. jūnijā, Briselē norisinājās augsta līmeņa forums “Eiropas aizsardzības industrijas stiprināšana: ekonomiskā perspektīva”, ko organizēja LTRK sadarbībā ar Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru asociāciju (Eurochambres).

Tas bija pirmais šāda veida uzņēmēju vadīts forums Eiropas līmenī ar fokusu uz aizsardzības industrijas izaugsmi un tās sasaisti ar ekonomisko noturību.

Aizsardzība kā viena no ES top prioritātēm

Forumā skaidri tika pausta doma, ka šobrīd aizsardzības industrijas stiprināšana ir viena no centrālajām Eiropas Savienības (ES) prioritātēm. ES institūcijas aktīvi strādā pie jauniem politikas ietvariem un finanšu instrumentiem, piemēram, EDF (Eiropas Aizsardzības fonds), EDIP (Eiropas Aizsardzības industrijas programma) un REARM iniciatīva, kas paredz grozījumus ES fondu regulās, ļaujot izmantot esošā plānošanas perioda līdzekļus (2021–2027) arī aizsardzībai un citām stratēģiskām vajadzībām.

Latvijā pārtikas cenas tuvākajos mēnešos saglabāsies salīdzinoši stabilas ar nelielām svārstībām atkarībā no produktu segmenta, pauda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Viņa norādīja, ka pārtikas cenu līmenis būs stabils, ja nebūs jaunu satricinājumu enerģijas, izejvielu vai loģistikas tirgos.

Tomēr Šure piebilda, ka liela ietekme varētu būt izejvielu izmaksām rudenī, kad raža būs novākta. "Ja laika apstākļi un starptautiskās tirdzniecības apstākļi pasliktināsies, tas var radīt atsevišķus sadārdzinājumus, taču šobrīd izskatās, ka lielu un strauju cenu kāpumu rudenī nevajadzētu piedzīvot," viņa prognozēja.

Jautāta, kā LPUF vērtē situāciju kopš pārtikas cenu memoranda parakstīšanas, Šure norādīja, ka memoranda mērķis bija veicināt sadarbību starp valdību, ražotājiem un tirgotājiem, lai patērētājiem nodrošinātu pieejamāku pārtiku. Tādējādi LPUF kopumā memorandu vērtē atzinīgi.

Foto: freepik.com/Freepik

Ledusskapja iegāde ir nozīmīgs finansiāls ieguldījums teju katrā mājsaimniecībā. Taču, lai šis pirkums atmaksātos ilgtermiņā un ierīce kalpotu uzticami gadiem ilgi, būtiska ir pareiza tās ekspluatācija un regulāra apkope. Kā pareizi veikt ierīces apkopi un pagarināt ledusskapja kalpošanas laiku – ar padomiem dalās sadzīves tehnikas veikala VDE eksperts.

Tīrs ledusskapis – ilgāks kalpošanas laiks un svaigāki produkti

Uzturēt ledusskapi tīru ir svarīgi ne tikai vizuālu apsvērumu dēļ – tīrība tiešā veidā ietekmē arī ierīces ilgmūžību un darbības efektivitāti. Neiztīrītas pārtikas paliekas un izlijuši šķidrumi laika gaitā veido labvēlīgu vidi mikroorganismu, piemēram, baktēriju un pelējuma, attīstībai, radot nevēlamas smakas un potenciāli pasliktinot uzglabāto produktu kvalitāti.

Pārtikas preču cenas un Latvijas preču īpatsvaru negatīvi ietekmē mazo mazumtirgotāju loģistika, pastāstīja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis, komentējot pirmdienas mazumtirgotāju un ražotāju organizāciju tikšanās laikā izrunāto.

Pirmdien LOSP, biedrības "Zemnieku saeima", Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas un Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) pārstāvji sprieda par turpmāko rīcību valdības plānotajai pārtikas preču cenu samazināšanai un Latvijas preču īpatsvara palielināšanai.

Gūtmanis pauda, ka sarunā noteiktas divas galvenās problēmas, tostarp loģistikas problēmas mazajiem mazumtirgotājiem, jo, lauksaimniekam aizvedot saražoto produkciju lielajiem mazumtirdzniecības tīkliem, tie ir spējīgi paši produkciju izdalīt pa dažādiem veikaliem, bet mazajiem mazumtirgotājiem šādas iespējas nav. Tāpēc ražotājam produkcija jāved uz katru veikalu atsevišķi, būtiski palielinot loģistikas izmaksas, kā rezultātā palielinās arī saražotā produkta cenas.

Latvijā ir izteikti dārgākas cenas nekā pārējās Baltijas valstīs tieši pārtikas preču zemo cenu segmentā, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš skaidroja, ka Latvijas Bankas eksperti ir salīdzinājuši dažādas preču grupas mazumtirdzniecības preču tīklos Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, un secinājuši, ka zemāko cenu preču segmentā Latvijā cenas ir visaugstākās.

Apskatot divus lielākos mazumtirdzniecības tīklus, secināts, ka Latvijā abos ir ļoti līdzīgs cenu līmenis, dažbrīd pat līdz centiem. Savukārt tas pats preču tīkls Igaunijā un Lietuvā tās pašas preces tirgo par zemāku cenu.

"Svarīgi nav, cik pārtikas preču tīkli ir, bet kā tie ceno preces," skaidroja Kazāks, piebilstot, ka Latvijā tie paši tīkli, kas darbojas Lietuvā un Igaunijā, preces ceno dārgāk.

Viņš arī uzsvēra, ka šī problēma visvairāk ir redzama zemo cenu segmentā, jo vidējo cenu segmentā Latvijā cenas mēdz būt lētākas nekā Lietuvā un Igaunijā.

Pārtikas cenu samazināšanas memoranda izvērtējumu plānots veikt 2026.gada 1.janvārī, trešdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis.

EM, ražotāji un tirgotāji ir parakstījuši memorandu, ar mērķi nodrošināt zemākas cenas pamatproduktu grozā, iedarbināt cenu salīdzināšanas rīku, samazināt administratīvo slogu un birokrātiju, kā arī veicināt vietējo produktu sortimenta palielināšanu veikalu plauktos, norādīja Miezainis.

Viņš uzsvēra, ka memorands nodrošinās to, ka "visi būs ieguvēji", tostarp valsts puse, jo nebūs jātērē papildu līdzekļi uzraudzībai, kā arī valsts nejauksies brīvā tirgus pamatprincipos. Tāpat ražotāji būs ieguvēji, jo tirgotāji ir apņēmušies palielināt vietējo produktu klāstu veikalos, savukārt tirgotāji būs ieguvēji, jo valsts nejauksies to komercdarbībā tādā mērā, ka tas varētu limitēt tiesības noteikt cenas.

Latvijā tuvākajos mēnešos nav pamata prognozēt pārtikas cenu samazināšanos, sacīja Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš skaidroja, ka laika apstākļi gan Latvijā, gan citās valstīs ir nelabvēlīgi ietekmējuši ražu, tāpēc palielināsies izmaksas.

"Mazumtirgotājiem būs gandrīz neiespējami nodrošināt gan produktu pieejamību, gan zemākas cenas, tāpēc tiks meklētas alternatīvas iepirkumiem arī ārvalstīs. Taču zemo cenu groza pamatproduktiem cenas joprojām tirgotāji uzturēs zemākajā līmenī, cik tas būs iespējams," piebilda Krūzītis.

Viņš sacīja, ka memoranda par pārtikas cenu samazināšanu un zemo cenu groza iniciatīvas lielākais sasniegums ir tas, ka pircējiem vissvarīgākajās pārtikas produktu grupās ir pieejami produkti, kuru cenas nepalielinās, lai arī tam būtu objektīvi iemesli.

Valdība 19.augustā atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) rosinātos grozījumus Darba likumā, par kuriem gan nav panākta pilnīga vienošanās ar sociālajiem partneriem un kas raisījis asas diskusijas jautājumos par virsstundu darbu piemaksu apmēru un koplīguma izbeigšanu.

Skatot šo likumprojektu, valdībā raisījās ilgstošas diskusijas, un par vairākiem jautājumiem ministri un sociālie partneri vēl joprojām pauda atšķirīgus viedokļus. Tā kā par visu neizdevās vienoties, darbu un diskusijas par likumprojekta iecerēm plānots turpināt Saeimā.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) vaicāja, vai likumprojekts aktualizē jautājumus, kas saistīti ar beztermiņa koplīgumiem, kas slēgti 1990.gados. Premjere uzdeva jautājumu, vai likumprojekts paredz vai risina potenciālas valsts tiesības iziet no koplīgumiem, kas darbiniekiem ir izdevīgi, bet kuri būtu jāvērtē arī no kopējās budžeta situācijas perspektīvas.

Siliņa sacīja, ka nevar sagaidīt, ka darba devēji būs atvērti jauniem koplīgumiem, ja nebūs terminēta koplīguma risinājums, jo neviens darba devējs neizrādot interesi noslēgt beztermiņa koplīgumu no jauna.

Karstums, saule un ūdens rada lielāku slodzi matiem nekā šķiet sākumā. Vasaras laikā mati kļūst sausāki, trauslāki un zaudē savu spīdumu, īpaši, ja tie nav aizsargāti. Tādēļ ir svarīgi jau laicīgi ieviest vienkāršus, bet efektīvus kopšanas paradumus, lai mati arī šajā sezonā izskatītos veselīgi. Viens no populārākajiem veidiem, kā pasargāt matus, ir izmantot dabīgās eļļas – piemēram, labākā lavandas eļļa palīdzēs saglabāt mitrumu un mazināt sausumu pēc sauļošanās vai baseina apmeklējumiem.

Matu Mitrināšana, Īpaši Vasaras Sezonā, Ir Ļoti Svarīga

Sausums ir viens no lielākajiem matu ienaidniekiem vasarā – saules stari, sāļais jūras ūdens un hlorēts baseina ūdens kaitē matiem. Rezultātā – mati kļūst lūstoši, nedzīvi un grūti ieveidojami.

Dabīgie līdzekļi, piemēram, alvejas želeja, kokosriekstu eļļa un lavandas eļļa, palīdz saglabāt mitrumu ne tikai matos, bet arī galvas ādā. Ieteicams reizi nedēļā veikt mitrinošu masku – sajauc kokosriekstu eļļu ar dažiem pilieniem lavandas eļļas, uzklāj uz matiem un atstāj iedarboties vismaz 30 minūtes. Pēc tam rūpīgi izskalo ar siltu ūdeni un maigu šampūnu.

Aizsardzība Pret Saules Stariem

Memorands par pārtikas cenu samazināšanu veikalos varētu sākt atspoguļoties šī mēneša laikā, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš atzina, ka sākotnējās ekspektācijas, sagaidot, ka pēc memoranda parakstīšanas pārtikas cenu samazinājums varētu atspoguļoties divu nedēļu laikā, bija pārsteidzīgas.

Vienlaikus ministrs sacīja, ka šobrīd ministrijas rīcībā ir zināmi konkrēti datumi, kad mazumtirgotāji veikalos plāno ieviest samazinātās cenas preču grozus, taču to nevar izpaust, jo tā ir komercinformācija.

Valainis gan atklāja, ka lielākajai daļai izmaiņas ir plānotas jūnijā.

Pēc ministra teiktā, šajā grozā varētu būt apmēram 50 produktu.

"Šobrīd notiek ļoti aktīvs darbs," sacīja Valainis, piebilstot, ka valsts pusē liela daļa mājasdarba ir izdarīta un tiek gaidīts, kad memorands stāsies spēkā mazumtirdzniecības vietās.

Jo lielāks ir valsts iedzīvotāju sagaidāmais darba mūža ilgums, jo mazāks, ar atsevišķiem izņēmumiem, ir šīs valsts vispārējās valdības bruto parāds procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šādu hipotēzi var izvirzīt pēc Eurostat datu izpētes.

2024. gadā paredzamais vidējais darba mūža ilgums 15 gadus veciem un vecākiem cilvēkiem Eiropas Savienībā bija 37,2 gadi. Latvijā šis lielums ir ļoti tuvu vidējam – 37,4 gadi, no Nīderlandes, Zviedrijas un Dānijas atpaliekam par aptuveni pieciem gadiem. Valstu ar mazu parādu iedzīvotāju vidējais paredzamais darba mūža ilgums visbiežāk pārsniedz ES vidējo lielumu.

Vecā Eiropa kā paraugs

Ievērojot, ka Austrumeiropas ekonomika uzvedas kā jaunattīstības valstīm un arī parāda veidošana pēdējos 20 gados bijusi atkarīga no valstu politikas par paraugu izvirzītajai hipotēzei, ka valstīm ar lielāku vidējo darba mūža ilgumu parādi ir mazāki, Dienas Bizness uzmanību pievērsa Vecās Eiropas zemēm. Pirmkārt aplūkosim piecas lielākās parādnieces, sākot ar Grieķiju, kur valsts parāds ir 153% no IKP. Vidējais sagaidāmais darba mūža ilgums valstī ir tikai 34,8 gadi, kas ir par 2,4 gadiem mazāk nekā ES vidējais lielums. Tomēr sakarību nevar saprast kā tiešu proporciju, jo Itālija, kas gan ir otra lielākā ES parādniece ar parādu 135,53% no IKP, var lepoties ar zemāko sagaidāmo darba mūža ilgumu Vecajā Eiropā – 32,8 gadi.

Ik pa laikam publisko telpu satricina Latvijas Bankas ekspertu apkopotās pārtikas cenu atšķirības Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lielveikalos. Pavasarī zem lupas nonāca kafija, tagad – rīsi.

Skrupulozi analizējot cenas internetveikalu lapās, acīmredzot nav atlicis laika iedziļināties mazumtirdzniecības darbības pamatos: izraujot no konteksta pāris faktus, sanāk labi mediju virsraksti, taču pēc būtības izplatītā informācija ir aplama.

Sāksim ar to, kas tirgotājiem visās Baltijas valstīs un visā pasaulē ir kopīgs: lielveikalu bizness ir sarežģīta un visaptveroša sistēma, kuras centrā ir plašs sortiments, pārdomāts veikala iekārtojums, izcila klientu apkalpošana, gudra piegādes ķēdes pārvaldība, mārketings un sabiedriskās aktivitātes, kā arī adekvāta cenu politika. Efektīvi pārvaldot šīs sastāvdaļas, lielveikali var attīstīties konkurētspējīgā mazumtirdzniecības vidē un nodrošināt klientiem ērtu un patīkamu iepirkšanās pieredzi.

Ikviens darba ņēmējs ik gadu nodokļos samaksā vidēji vismaz 13 tūkstošus eiro.

Ja Latvijai darba ņēmējus nevajag, tos pieņems citas valstis, kas to izmantos savā labā. Jā, pirmajā mirklī šķiet – tas, ka cilvēki, kuriem nav darba Latvijā, to atrod ārzemēs, ir pozitīvi, jo šie cilvēki nebūs jāuztur no valsts budžeta, taču tās ir īstermiņa intereses un to vārdā nedrīkst upurēt ilgtermiņa intereses. Līdzība ar šaha spēli – īstermiņa interesēs ir upurēt bandinieku, lai vēlāk iegūtu pozicionālas priekšrocības.

Kā ieraudzīt 60 miljonus eiro

Grāmatvediski viens darba ņēmējs ar Latvijā vidējo algu nodokļos ik mēnesi ienes aptuveni 1096,16 eiro, kas gadā jau būs 13 153,92 eiro. Kā uz to skatīties? Ja raugās no valsts budžeta nodokļu ieņēmumu miljardiem, tad tāds piliens jūrā vien ir. Ja pazūd 100 darba ņēmēju ar vidējo algu – tie jau būs 1,315 miljoni eiro. Nav ļoti daudz, bet jau pamanāmi! Šo naudu jau var uzskatīt par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības papildinājumu, var arī novirzīt aizsardzībai un drošībai vai kādu vēl sasāpējušu problēmu risināšanai. Savukārt 1000 darba ņēmēju izgaišana ar vidējo algu jau nozīmē, ka valsts makam secen ies 13,15 miljoni eiro. Šo rēķinu varam turpināt ar 10 000 darba ņēmēju un iegūt jau 131,5 miljonus eiro neiegūto nodokļu apjomu. Tas jau ir ļoti liels skaitlis, kuru ignorēt vienkārši nedrīkst.

Igaunijas parlamentā ceturtdien iesniegta gandrīz 100 000 cilvēku parakstīta iniciatīva ar aicinājumu samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) pārtikai.

Iniciatīvas autori to iesniedza parlamenta spīkeram Lauri Husaram.

30.jūnijā tiešsaistē publicēto petīciju līdz 11.augustam parakstīja 98 580 cilvēki. Tajā ierosināts ieviest samazināto PVN likmi 10% apmērā visām pārtikas precēm Igaunijā, kas atbilstu lielākās daļas Eiropas Savienības (ES) valstu praksei.

Iniciatīvu atbalsta Igaunijas Lauksaimniecības un tirdzniecības kamera.

"Igaunijas Lauksaimniecības un tirdzniecības kamera jau gadiem ilgi ir uzsvērusi, ka ir jāsamazina PVN pamatproduktiem. Pašreizējā situācija, kad Igaunijā ir viena no augstākajām PVN likmēm pārtikai Eiropas Savienībā, palielina nevienlīdzību un rada triecienu gan patērētājiem, gan ražotājiem. Igaunijas lauksaimniecības produktu ražotājiem nākas saskarties ar pieaugošajām izejvielu cenām, sīvo konkurenci un lētā importa radīto spiedienu," sacīja kameras valdes priekšsēdētāja Kerli Atsa.

Bīstamās zarnu nūjiņas (E.coli) izraisītās infekcijas uzliesmojuma galvenais avots Latvijā bija piena pārstrādes uzņēmuma "Straupe" produkcijas lietošana, noslēdzot epidemioloģisko izmeklēšanu par infekcijas uzliesmojumu, secinājis Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

SPKC ir pabeidzis epidemioloģisko izmeklēšanu par pavasarī notikušo zarnu nūjiņas izraisītās infekcijas uzliesmojumu, kas vissmagāk skāra vairākus desmitus bērnu. Centrs ir pārliecināts, ka ir identificējis "epidemioloģisko ķēdi", rodot apstiprinājumu, ka infekcijas gadījumi saistīti ar ģenētiski radniecīgiem patogēniem, kuru izplatību veicinājusi "Straupes" produkcijas lietošana.

Savukārt "Straupe" pārstāvji informēja, ka uzņēmums nav saņēmis SPKC oficiālu lēmumu un laboratoriskos atzinumus, lai ar tiem pilnvērtīgi varētu iepazīties. Tomēr uzņēmums uzsver, ka "Straupe" jau pavasarī pēc Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pirmajiem izmeklējumiem stingrā PVD uzraudzībā veica pastiprinātus drošības pasākumus ražotnē un produkcijas ražošanas procesā.

Latvijas jaunuzņēmums IziPizi, kas attīsta pārtikas preču pakomātu tīklu, sācis sadarbību ar Neste Latvija - turpmāk IziPizi pārtikas pakomāti tiks izvietoti arī degvielas uzpildes stacijās visā Latvijā.

Pirmie divi pakomāti jau tuvākajā laikā uzsāks darbību Salaspilī un Rīgā.

“Lai pārtikas pakomātu tīkls varētu augt plašākā mērogā, ir vajadzīgs partneris ar labu pārklājumu un līdzīgu pieeju domāšanā – un Neste ir tieši tāds. Šo sadarbību redzam kā nozīmīgu soli IziPizi attīstībā un iespēju padarīt ilgtspējīgu iepirkšanos pieejamāku arī reģionos,” norāda IziPizi vadītājs un dibinātājs Rolands Dzenis.

Sadarbības modelis paredz, ka iespēja izvietot IziPizi pārtikas pakomātus Neste stacijās būs pieejama gan IziPizi komandai, gan tās franšīzes partneriem visā Latvijā.

“Pašlaik darbojas trīs IziPizi pārtikas pakomāti, bet augustā tiem pievienosies vēl divi Neste stacijās. Zemnieki, ražotāji un mūsu franšīzes partneri jau pieteikušies valsts un Eiropas Savienības atbalstam. Ja lēmums būs pozitīvs, līdz gada beigām varēsim uzstādīt vēl 11 jaunus punktus – tas nozīmē, ka tīkls dažu mēnešu laikā pieckāršosies,” norāda R. Dzenis.

Latvijas reālās algas pieaugums no 1994. gada līdz 2024. gadam bijis 245%, Lietuvas – 290%, bet Igaunijas – 236%, liecina Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Marko Mikhelsona ieraksts sociālajā tīklā X, kuru izcēlis pašmāju rakstnieks un ekspolitiķis Māris Mičerevskis ar piebildi, ka vajadzētu izbeigt “vaidu kori”, kas dzied dziesmu, ka Latvijā viss ir slikti.

Dienas Bizness mēģināja noskaidrot - “Viss ir slikti” vai arī esam pilnīgā “Leiputrijā”?

Skaitļi runā – labi, slikti, patiesi?

Pirmais uzdevums bija konstatēt, vai M. Mikhelsons nav pārskatījies. Proti, reālo algu izmaiņas procentos Eiropas valstīs no 1994. gada līdz 2024. gadam tiek norādītas bez skaidri saskatāma avota, un pirmajā acu uzmetienā skaitļi Baltijā patiesi šokē, jo tuvākie sekotāji, piemēram, Polija, var lepoties vien ar 107,9% lielu reālās algas pieaugumu. Statistiskie dati ir atbilstoši OECD reālo algu aprēķiniem, ko starptautiskā organizācija veic jau ilgstoši visām OECD dalībvalstīm. Proti, tie ir patiesi uz papīra, bet jāteic, ka pirmā desmitgade atjaunotajā brīvvalstī nerit pēc normāliem ekonomikas likumiem, tādēļ atbildēt uz jautājumu skaidri un pārliecināti nav iespējams. Lai arī reālā alga nozīmē inflācijas iekļaušanu aprēķinos, vēl atliek jautājums - vai reālās algas pieaugums Latvijā nozīmē to, ka ikkatram cilvēkam ir iespēja nopirkt krietni vairāk preču un pakalpojumu? Ja tā būtu, mēs noteikti ēstu labāk, tomēr nezināmu iemeslu dēļ ļaudis sūrojas par pārtikas cenām. Situāciju kopš 1994. gada kropļo gan ēnu ekonomika, gan enerģētikas sektora transformācija, gan virkne makroekonomisko procesu, kas izrietēja kā sekas sistēmas pārejai no sociālistiskā uz kapitālistisko modeli.

Ja Latvijas ekonomiku salīdzinām ar cilvēka ķermeni, tad uzņēmējdarbība reģionos ir kā svarīgi asinsrites elementi – tie ne tikai veicina kopējo attīstību, bet arī palīdz reģioniem augt. Vasaras ceļošanas akcija “Mājas kafejnīcu dienas” pērn piesaistīja 86 000 apmeklētāju, uzstādot dalībnieku rekordu. Tā ne vien attīsta vietējo tūrismu, bet kalpo arī kā pirmais solis ceļā uz uzņēmējdarbību viesmīlības nozarē.

Šī iniciatīva sniedz taustāmu ieguvumu gan Latvijas iedzīvotājiem, gan reģionālajiem uzņēmējiem, gan valstij kopumā. Ikviens apmeklētājs iegūst iespēju ceļot, baudīt reģionālo kulināriju un iejusties Latvijas daudzveidībā, savukārt valstij tā ir efektīva un ilgtspējīga reģionālās ekonomikas stiprināšanas forma, kas apvieno tūrismu, uzņēmējdarbību un vietējo identitāti. Kafejnīcas visbiežāk tiek izveidotas vietējo iedzīvotāju mājās vai tūrisma objektos, kas ikdienā nenodarbojas ar ēdināšanu, taču šajās dienās atver durvis viesiem, piedāvājot mājās gatavotus ēdienus un sirsnīgu uzņemšanu. Šī gada vadmotīvs – “Galdi ir klāti visā Latvijā” – simbolizē kopā sanākšanas prieku, siltu atmosfēru un sajūtu, ka jebkurā vietā Latvijā iespējams atrast īpašu galdu ar savu stāstu un garšu.

Latvijas uzņēmums Aerones, kas ir robotizēto inspekciju, apkopju un ar mākslīgo intelektu darbināto risinājumu nodrošinātājs vēja turbīnām, piesaista 62 miljonus dolāru investīcijas, lai attīstītu ar mākslīgo intelektu darbinātus robotizētos risinājumus vēja turbīnu apkopei un inspekcijām.

Finansējuma raunda līderi bija ASV riska investīciju fondi Activate Capital un S2G, piedaloties arī Carbon Equity un Overlap Holdings. Investīciju raundā piedalījušies arī uzņēmuma esošie investori – Lightrock, Blume Equity, Metaplanet, Change Ventures un Extantia.

Piesaistītie līdzekļi tiks izmantoti uzņēmuma tirgus mērogošanai, pētniecībai un attīstībai mākslīgā intelekta un robotikas jomā, ražošanas mērogošanai un prognozējošās apkopes uzlabošanai vēja enerģētikas industrijā.

Investīciju raunds seko rekorda gadam uzņēmuma darbībā, kad Aerones trīskāršoja ieņēmumus, būtiski paplašināja darbību un atvēra jaunu ASV biroju un noliktavu Dalasā, Teksasā. Šis raunds seko saņemtajai 4 miljonu eiro dotācijai no ES Inovāciju fonda 2024. gadā un 30 miljonu dolāru investīciju piesaistei 2023. gadā.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) SIA "Nygaard International" piederošā cūku novietnē ar 4900 cūkām Talsu novada Ģibuļu pagastā konstatējis šogad valstī ceturto Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojumu, informēja dienestā.

PVD slimības skartajā novietnē veic slimības apkarošanas un ierobežošanas pasākumus, kā arī epidemioloģisko izmeklēšanu. Lai likvidētu uzliesmojuma perēkli un nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos, visas novietnē esošās cūkas tiks likvidētas.

Ap ĀCM ietekmēto novietni noteikta karantīnas zona. Šajā teritorijā esošajās novietnēs PVD pastiprināti pārbaudīs cūku veselības stāvokli un biodrošības prasību ievērošanu. Karantīnas zonā ir noteikti arī ierobežojumi cūku un cūku izcelsmes produktu pārvietošanai.

PVD atgādina, ka mājas cūkas un tām paredzētā barība nedrīkst nonākt kontaktā ar savvaļas dzīvniekiem, tostarp cūkas nedrīkst laist ārā un barot ar zaļbarību, piemēram, piemājas dārzos pļautu zāli, pārtikas produktu pārpalikumiem un citiem termiski neapstrādātiem augu izcelsmes produktiem.

Lēmumu pieņēmējiem jāsaprot objektīvā realitāte – nodokļi dzimst uzņēmumos, nevis Excel tabulās.

Ik pa brīdim izskan skaļas atziņas, ka pietrūkst naudas šādai un tādai labai lietai, ka šis projekts ir kļuvis dārgāks, tam pakalpojumam pieaugušas izmaksas un arī cenas, tāpēc vajadzīga papildu «piešprice» no valsts budžeta. To, ka visu laiku ir par maz, jau zina teju vai visi, bet kur rodas nauda? Vai tiešām valsts budžetā tā rodas no zila gaisa, varbūt tā aug kokos? Nebūt ne, jo Latvijā ir tieši tāda pati sociāli ekonomiskā sistēma, kāda ir visā Eiropā vai pat teju vai visā pasaulē, kur valsts budžets ir sava veida nodokļu (vai cita veida maksājumu – nodevu u. tml.) krājkase, no kuras tad pie varas esošie arī sadala naudu. Būtiskākais, ka pirmreizējais nodokļu ģenerators ir komercsektors, kurš rada preces un pakalpojumus, ko pārdod tirgū, un kopproduktu.

Pasaules Bankas (PB) institūcija – Daudzpusējā investīciju garantiju aģentūra (MIGA), izsniegusi 9 miljonu ASV dolāru politisko un finanšu risku apdrošināšanas garantiju Latvijas uzņēmuma SIA “L.J. Linen” investīciju projekta īstenošanai Kenijā.

Šis ir vēsturiski pirmais gadījums, kad Latvijas uzņēmumam tiek piešķirta MIGA garantija investīcijām attīstības valstīs, tostarp nodrošinot aizsardzību pret investīciju ekspropriāciju (īpašuma atsavināšanu), valūtas ierobežojumiem, civilajiem nemieriem un to radītajām sekām.

Šī garantija ir nozīmīgs apliecinājums uzņēmuma kompetencei un ilgtspējīgai attīstības stratēģijai, kā arī būtisks signāls Latvijas ekonomikas starptautiskajai konkurētspējai un eksportspējai.

MIGA atbalsts tiks izmantots, lai īstenotu 9 miljonus ASV dolāru vērtu LIONPRO Group investīciju projektu Kenijā, paplašinot uzņēmuma darbību dzīvnieku barības izejvielu loģistikas un apstrādes jomā vienā no nozīmīgākajām Āfrikas valstīm. Projekts paredz izveidot modernu un ilgtspējīgu infrastruktūru, kas nodrošinās piegādes ķēdes efektivitāti, kvalitāti un atbilstību augstākajiem starptautiskajiem standartiem, vienlaikus padarot lopbarību pieejamāku attālākajos reģionos par iespējami zemāko cenu. Šī ir Latvijas investīcija globālajā pārtikas drošībā – nozīmīgs solis, kas ar Pasaules Bankas atbalstu veido reālu ieguldījumu pārtikas pieejamības uzlabošanā un lauksaimniecības izaugsmes stiprināšanā Āfrikā.