2024. gadā Latvija bija otrajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no sālītu siļķu eksporta uz vienu iedzīvotāju.
Ar to, ka Latvija ilgstoši ir pirmajā vietā pasaulē pēc šprotu (sardīnēm līdzīgu zivju konservu) eksporta uz vienu iedzīvotāju, lasītājus nevar pārsteigt. Vēl joprojām bijušajā PSRS telpā šprotes un Latvija ir sinonīmi. Tomēr pēdējos gados Latvija ir guvusi atzīstamus panākumus cita veida pārstrādātu zivju produktu eksportā. Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvija bija otrajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no sālītu siļķu eksporta uz vienu iedzīvotāju. Līdz ar to var teikt, ka siļķe ir laba piedeva ne tikai kartupeļiem un biezpienam, bet arī Latvijas eksportam.Latvija ir augstās pozīcijās pasaulē kā svaigu un saldētu zivju eksportētāja. Vienlaikus Latvija importē citu reģionu zivis, lai no tām ražotu produkciju gan vietējam patēriņam, gan eksportam.
Siļķu eksports
Zivis ir svarīgs pārtikas produkts Latvijas teritorijā kopš vissenākajiem laikiem. Zvejošanai upēs un ezeros bija tikai sezonāls raksturs, un saldūdens zivis tika izmantotas tikai pašu patēriņam. Lai zivis ilgāk uzglabātu, tās sālīja, kaltēja vai žāvēja (kūpināja). Kā vietējā pārtika bija pieejamas tikai jūras piekrastes zivis. Savukārt Ziemeļjūras siļķes kopš viduslaikiem Baltijas jūras zemēs ieveda no ārvalstīm (Dumpe Linda, Latviešu tautas ēdieni. Rīga: apgāds Zinātne, 2009. g., 185. lpp.). XIX gadsimtā siļķes bija importa prece, tāpēc nebija ikdienā pieejama vistrūcīgākajiem lauku iedzīvotājiem. Neliels fragments no Jāņa Jaunsudrabiņa (1877–1962) Baltās grāmatas stāsta Siļķes par to, kā tika ēstas siļķes pusdienās: «Lielie dabūja pa pusītei, bet es tikai astes spuras un vēl tādu gabaliņu mīkstuma pie tām. Varbūt man tāpēc bija mūžīga kāre pēc siļķēm, ka nekad nedabūju viņu paēst, cik gribējās.» Vietējais produkts bija sālītas reņģes, tāpēc tika daudz vairāk lietotas pārtikā par ievestajām siļķēm.
Laikā no 1954. gada līdz XX gadsimta 70. gadu vidum (kad stājās spēkā nolīgums par ekonomiskajām zonām) Latvijas zvejas kuģi zvejoja siļķes Ziemeļjūrā. Šajā laikā Latvija kļuva par galveno sālītu siļķu piegādātāju visām PSRS republikām. Vēl 2020. gadā Latvijas sālītu siļķu eksports nepārsniedza 200 tūkstošus eiro. 2024. gadā pasaules vislielākais sālītu siļķu (neskaitot siļķes konservu kārbās) eksportētājs bija Dānija (8,8 miljoni eiro, 30,2% no pasaules kopējā eksporta), tad sekoja Nīderlande (7 miljoni eiro, 24% no pasaules kopējā eksporta), bet trešajā vietā pasaulē bija Vācija (2,6 miljoni eiro, 8,8% no pasaules kopējā eksporta). Septītajā vietā bija Latvija (1,3 miljoni eiro, 4,44% no pasaules kopējā eksporta), astotajā vietā – Lietuva (0,6 miljoni eiro, 2,2% no pasaules kopējā eksporta), bet Igaunija (0,18% no pasaules kopējā eksporta) bija 16. vietā pasaulē. Vērtējot ienākumus no sālītu siļķu eksporta uz vienu iedzīvotāju 2024. gadā, Latvija ar 0,7 eiro uz vienu iedzīvotāju bija otrajā vietā pasaulē. Pirmajā vietā pasaulē bija Dānija (1,5 eiro uz vienu iedzīvotāju), bet trešajā vietā – Norvēģija (0,4 eiro uz vienu iedzīvotāju). Lietuva (0,2 eiro uz vienu iedzīvotāju) bija 5. vietā pasaulē. Igaunija (0,04 eiro uz vienu iedzīvotāju) – 8. vietā pasaulē.
Kūpinātu lašu eksports
Latvija ievērojamos apjomos pārstrādā Klusā okeāna lašu sugas gan pašu patēriņam, gan arī eksportam.2024. gadā pasaules vislielākais kūpinātu (vai kā citādi apstrādātu) Klusā okeāna lašu eksportētājs bija Polija (1 miljards eiro, 47% no pasaules kopējā eksporta), tai sekoja Vācija (185 miljoni eiro, 8,6% no pasaules kopējā eksporta), bet trešajā vietā pasaulē bija Nīderlande (173 miljoni eiro, 8,1% no pasaules kopējā eksporta).
Piektajā vietā pasaulē bija Lietuva (153 miljoni eiro, 7% no pasaules kopējā eksporta), bet 12. vietā bija Latvija (26,9 miljoni eiro, 1,25% no pasaules kopējā eksporta). Igaunija ar 8,4 miljonu eiro lielu eksportu (0,4% no pasaules kopējā eksporta) bija 16. vietā pasaulē.
Vērtējot ienākumus no kūpinātu Klusā okeāna lašu eksporta uz vienu iedzīvotāju, 2024. gadā pirmajā vietā pasaulē bija Lietuva (53 eiro uz vienu iedzīvotāju), otrajā vietā bija Polija (27,9 eiro uz vienu iedzīvotāju), trešajā vietā – Dānija (26,2 eiro uz vienu iedzīvotāju). Latvija ar 14,4 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 4. vietā pasaulē, bet Igaunija ar 6,1 eiro uz vienu iedzīvotāju – 7. vietā pasaulē.
Kaltētu zivju eksports
2024. gadā pasaules vislielākais kaltētu sālsūdeņu zivju (neskaitot, mencas siļķes un sardīnēm līdzīgas sugas) eksportētājs bija Norvēģija (223 miljoni, 69,5% no pasaules kopējā eksporta), tai sekoja Krievija (61 miljons eiro, 19% no pasaules kopējā eksporta), bet trešajā vietā pasaulē bija Ķīna (10,4 miljoni eiro, 83,5% no pasaules kopējā eksporta). Septītajā vietā pasaulē bija Latvija (2,3 miljoni eiro, 0,7% no pasaules kopējā eksporta). Pēc ienākumiem no kaltētu sālsūdeņu zivju eksporta uz vienu iedzīvotāju 2024. gadā Latvija (1,25 eiro) bija trešajā vietā pasaulē. Pirmajā vietā pasaulē bija Norvēģija (40 eiro uz vienu iedzīvotāju), bet otrajā vietā bija Islande (2,3 eiro uz vienu iedzīvotāju).
Pārtikas zivju milti
Grupā tiek iekļauti no jūras dzīvniekiem gatavoti milti, arī rupja maluma milti un granulas, kurus iegūst, jēlas zivis vārot, žāvējot un pēc tam samaļot smalkā pulverī (miltos), rupjākā pulverī (rupja maluma miltos) vai presējot granulās. Parasti to saturā 60–70% ir olbaltumvielas. Attīstības zemēs zivju miltus mēdz pievienot kviešu miltiem, lai ražotu maizi, makaronus, cepumus u. c. pārtiku, kurā būtu augsts olbaltumvielu saturs ar neaizvietojamām aminoskābēm. Attīstītajās zemēs zivju miltus izmanto kā piedevu ātri pagatavojamās maltītēs, zupās vai uzkodās, zivju nūjiņu panējumā, mīklas maisījumos zivju filejām u. c.,
Tos izmanto kā olbaltumvielu piedevu, kā arī enerģijas batoniņos, olbaltumvielu pulveros, diētiskai pārtikai sportistiem vai vecāka gadagājuma cilvēkiem.2024. gadā pasaules vislielākais pārtikai domāto zivju miltu eksportētājs bija Nīderlande (19 miljoni, 15,9% no pasaules kopējā eksporta), tad sekoja Dānija (14 miljoni eiro, 11,8% no pasaules kopējā eksporta), bet trešajā vietā pasaulē bija Islande (11,3 miljoni eiro, 9,4% no pasaules kopējā eksporta). 12. vietā pasaulē bija Latvija (1,6 miljoni eiro, 1,3% no pasaules kopējā eksporta). Pēc ienākumiem no pārtikai domāto zivju miltu eksporta uz vienu iedzīvotāju 2024. gadā Latvija (0,7 eiro) bija 7. vietā pasaulē. Pirmajā vietā pasaulē bija Islande (23,2 eiro uz vienu iedzīvotāju), otrajā vietā bija no Dānijas autonomā Grenlande (15,2 eiro uz vienu iedzīvotāju), bet otrajā vietā bija Dānija (1,98 eiro uz vienu iedzīvotāju).
Lopbarības zivju milti
Sanitārās prasības pret lopbarības zivju miltiem ir ievērojamai mazākas nekā pret cilvēku uzturam domātiem zivju miltiem. Šajā produkcijas veidā ir izdevīgi pārstrādāt standartam neatbilstošas zivis vai zivju daļas, to atliekas un atgriezumus, kuri nav komerciāli izmantojami citiem – vērtīgākiem – produktiem. Globālais lopbarības zivju miltu tirgus naudas izteiksmē ir desmitiem reižu lielāks par pārtikas zivju miltu tirgu. Latvijas ienākumi no lopbarības zivju miltu eksporta 2024. gadā (16,3 miljoni eiro) bija vairāk nekā desmit reižu lielāki nekā ienākumi no pārtikas zivju miltu eksperta, bet Latvijas daļa no kopējā lopbarības zivju miltu eksporta bija tikai 0,3% no pasaules kopējā eksporta. 2024. gadā pēc ienākumiem no lopbarības zivju miltu eksporta uz vienu iedzīvotāju pirmajā vietā pasaulē bija no Dānijas autonomās Fēru salas (1214,3 eiro uz vienu iedzīvotāju). Latvija ar 8,7 eiro uz vienu iedzīvotāju bija 12. vietā pasaulē. Zivsaimniecība ir dabiska Latvijas specializācija, un Latvijas zivju produkcijas ražotāji ir atraduši daudzus nišas produktus, kas nodrošina Latvijai eksporta ienākumus no nozarēm, kurās kādreiz dominēja tikai importa preces.
Latvijas eksporta izcilības ir rakstu sērija, kurā tiek identificēti, aprakstīti un popularizēti Latvijas eksporta produkti, kas izceļas ar unikālām īpašībām, augstu kvalitāti vai īpašu tirgus pieprasījumu, piemēram, bioloģiskā pārtika, specifiska lauksaimnieciskā produkcija, inovatīva kokrūpniecības produkcija, dizaina preces vai tehnoloģiskie risinājumi. Tiek arī popularizēta uzņēmumu vēlme un spējas attīstīt un pielāgot nišas produktus eksporta vajadzībām, koncentrējoties uz tirgiem ārpus tradicionālajiem galamērķiem.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par LATVIJAS EKSPORTA IZCILĪBAS rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Mediji.
#1/4
#2/4
#3/4
