Desmit gadu laikā visvairāk slaucamo govju skaits sarucis mazajās piena lopkopības saimniecībās.

Kā secina Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) zinātniskā pētījuma Lauksaimniecības attīstības prognozēšana un politikas scenāriju izstrāde līdz 2050. gadam pētnieki, slaucamo govju skaits Latvijā 2015. gadā bija 162,4 tūkstoši, kas ir par 12% mazāk nekā 2005. gadā. Īpaši straujš slaucamo govju skaita samazinājums vērojams laika posmos no 2008. līdz 2009. gadam un 2014. gadā. Abos gadījumos galvenais samazinājuma iemesls bija tirgus situācijas izmaiņas un piena cenas samazināšanās.

Visstraujāk – par 75 % - slaucamo govju skaits samazinājies saimniecību lieluma grupā ar 1-2 slaucamajām govīm - no 60,3 tūkst. 2005. gadā uz 15,2 tūkst. 2015. gadā. Līdzīga situācija ir vērojama arī nākamajās saimniecību lieluma grupās (3-5 un 6-19 govis) - arī šajās grupās slaucamo govju skaits samazinās, tikai samazinājums ir mazāk izteikts. Abās pēc dzīvnieku skaita mazākajās saimniecību grupās nav novērojama sasaiste ar piena cenas izmaiņām, tāpēc var secināt, ka govju skaita samazināšanos vairāk ietekmējuši citi ekonomiskie un sociālie faktori. Savukārt visās saimniecībās ar govju skaitu 20 un vairāk dzīvnieki, govju skaits ir palielinājies. Visstraujāk slaucamo govju skaits ir pieaudzis saimniecībās ar 100-199 govīm.

Pēdējos piecos gados govju fermu modernizācija Latvijā sit augstu vilni.

Laikā no 2007. līdz 2013.gadam lauksaimnieki ir bijuši aktīvi un īstenojuši projektus pasākumos «Lauku saimniecību modernizācija» un «Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem», informē Lauku atbalsta dienests (LAD).

Šie arī ir divi vispopulārākie Lauku attīstības programmas pasākumi – lauksaimnieki vēlas strādāt efektīvi mūsdienīgā vidē ar atbilstošu tehniku.

Piena fermu modernizācijai šajā periodā kopumā izmaksāti 76,5 miljoni eiro. Lauksaimnieki ir gan modernizējuši esošās fermas, gan arī cēluši jaunas un jebkurš ieguldītais eiro fermu modernizācijā ir nozīmīgs, uzsver LAD pārstāve Kristīne Ilgaža.

Šā gada 3.novembrī notiks Ventspils govju parādes eksponātu izsole. Sākotnējā vienas gotiņas izsoles cena ir 540 lati.

Atbilstoši Govju parādes starptautiskajai koncepcijai izsolē savāktā naudas summa tiks ziedota labdarībai, informē Ventspils dome. Par 2012. gada Ventspils Govju parādes noslēguma izsolē iegūto naudas summu plānots ierīkot rotaļu laukumu bērnunama Selga audzēkņiem.

Izsolei, kas notiks š.g. 3. novembrī Ventspils Jaunrades nama 2.stāva zālē, tiks nodotas 19 gotiņas: Sencis (autors - Ivars Drulle); Tirkīzs (autors - Aleksejs Naumovs un Ventspils Augstskola); Ķēniņgovs (autors - Andris Vītoliņš); Saimnieka levitācija virs Kurzemes Zilās govs saulgriežu naktī (autors - Aigars Bikše); Āriešu viedgovs (autors - Miķelis Fišers); Kārtībai ir jābūt! (autors - Ginters Krumholcs); Latvijas Zelta govs (autors -Leonards Laganovskis); Barības ķēde (autors – Andris Prigičevs); Ventspils Zāļu govs (autors - mākslinieku kopa SERDE); Zelta Saules un Sudraba Mēness govs (autore - Helēna Heinrihsones); Vienos vārtos ( autori - Aivars Žukovskis un Futbola klubs Ventspils); Piena ceļš (autori - Mārīte Guščika un M.Čehova Rīgas Krievu teātris); Glāze piena (autors - Kaspars Zariņš); Atmosfēriskā strūklakas govs (autore - Merike Estna (Igaunija)); Ventspils stencils (autori - Mārīte Kluša un Ventspils Jaunrades nama tēlotāja mākslas studijas audzēkņi); Mūžzaļā govs (autors - Robertas Antinis (Lietuva)); Sievišķīgā govs (autore - Elita Patmalniece); Akmeņu govs (autore – Vija Zariņa); Pie spoguļa (autors - Jānis Mitrēvics).

Viena no Kurzemes lielākajām piena ražotnēm Tārgalīte atklāj jauno govju kompleksu - modernizācijā un slaukšanas tehnoloģiju robotizācijā investēti 1,8 miljoni eiro, no kuriem 1,3 miljoni eiro ir bankas Citadele finansējums.

Jaunas slaucamo govju novietnes būvniecība tika uzsākta pagājušā gada septembrī. Šoruden govju komplekss ir nodots ekspluatācijā, un tas ir aprīkots ar slaukšanas robotiem, piena dzesēšanas sistēmu, spēkbarības torņiem un citu aprīkojumu.

“Agrā pirmdienas rītā jūnija beigās ar satraukumu, taču lielu prieku un gandarījumu jaunajās mājās ielaidām visas slaucamās govis. Tās ļoti ātri novērtēja augstās kvalitātes mājvietu - Lely Luna rotējošās birstes, Kraiburg mīkstos matračus, kā arī pārējo. Būtiskākais, ko vēlējāmies sasniegt, realizējot šo projektu - lai govis jaunajā fermā jūtas mierīgas, netraucētas un laimīgas. Šobrīd jau pilnīgi droši varu teikt, ka govis šeit dzīvo mierīgu, netraucētu ikdienu, un par to liecina arī izslaukuma rezultāti. Divu ar pusi mēnešu laikā esam ne vien sasnieguši vecās kūts piena izslaukumu rādītājus, bet pat tos apsteiguši. Esam priecīgi, ka mūsu darbiniekiem tagad jādarbojas kā robotu asistentiem, un vairs nav tik fiziski noslogots darbs,” stāsta saimniecības Tārgalīte valdes locekle Ieva Zariņa.

Ventspils Govju parādes izsolē izdevies pārdot 18 no 19 izsolei nodotajām govīm.

Izsolē savāktā naudas summa atbilstoši Govju parādes starptautiskajai koncepcijai tiks ziedota labdarībai - bērnu nama Selga audzēkņiem tiks ierīkots rotaļu laukums, norāda Ventspils dome.

Uz Govju parādes Ventspils 2012 eksponātu izsoli bija ieradies arī CowParade Ltd viceprezidents Rons Fokss, kurš informēja, ka Govju parādes mērķis ir vienot cilvēkus visā pasaulē, kā arī uzteica Ventspili, kas ir starp tādām pilsētām kā Riodežaneiro, kurā Govju parāde ir notikusi jau otro reizi.

Informācija par pircējiem un izsoles gala cenām netiek sniegta.

Db.lv rakstīja, ka šā gada 3.novembrī notika Ventspils govju parādes eksponātu izsole. Sākotnējā vienas gotiņas izsoles cena bija 540 lati.

Dobeles novada zemnieku saimniecība “Bukas”, piesaistot bankas “BlueOrange” finansējumu 674,6 tūkstošu eiro apmērā, realizējusi vērienīgu piensaimniecības attīstības projektu.

Tā ietvaros veikta lopu kūts ēkas rekonstrukcija, kā arī uzstādītas modernas piensaimniecības iekārtas, kas ļāvušas automatizēt govju ganāmpulka vadību, slaukšanu un barošanu.

Kūts ēkas rekonstrukcijas projekta ietvaros divu gadu laikā pilnībā pārbūvēta saimniecības galvenā kūts ēka, to pielāgojot jaunākajām dzīvnieku labturības prasībām. Kūts būvēta pēc tā sauktās “siltās kūts” principiem un ar modernu ēkas ventilēšanas iekārtu palīdzību bez tajā ierīkotas apkures sistēmas ļauj tajā uzturēt govju labturības standartiem komfortablo +10 grādu temperatūru pat ziemas apstākļos.

Būtiska daļa kopējo investīciju izlietota jaunākās paaudzes “DeLaval” robotizētās lopu vadības sistēmas iegādei un uzstādīšanai. Tā ļāvusi pilnībā automatizēt ne vien govju barošanu, bet arī slaukšanu, piena kvalitātes uzraudzību, tīrīšanu un citus kūtī veicamos darbus.

Lai veiktu govju fermas rekonstrukciju un iegādātos nepieciešamās iekārtas, Luminor banka zemnieku saimniecībai Nogales piešķīrusi finansējumu vairāk nekā 2,5 miljonu eiro apmērā.

Kuldīgas novada Kabiles pagasta zemnieku saimniecība nodarbojas ar piena lopkopību un graudkopību.

Par bankas piešķirto finansējumu plānots rekonstruēt veco liellopu novietni, uzbūvēt mēslu krātuves, iegādāties govju slaukšanas robotus, automātisko barošanas sistēmu, u.c. nepieciešamo aprīkojumu fermas uzturēšanai.

“Saimniecības attīstība notikusi vairākos posmos, piemēram, bija laiks, kad vairāk līdzekļu ieguldījām zemes iegādē. Kad zemes platības bija palielinātas, sākām pievērsties piena lopkopības jaudu palielināšanai. Mūsu konsultants Leveria sniedza atbalstu finanšu plānu sagatavošanā, savukārt bankas aizdevums mums palīdzēs iegādāties daudz mūsdienīgāku aprīkojumu govju novietnēm, padarot saimniecības darbību efektīvāku un konkurētspējīgāku, kā arī atvieglos saimniecības darbinieku ikdienu,” stāsta Ainars Guštilo, zemnieku saimniecības Nogales īpašnieks.

Slaucamo govju skaita samazināšanās, jo īpaši situācijā, kad svaigpiena iepirkuma cenas Latvijā sarūk, kamēr ES pieaug, kaut arī govju uzturēšanas izmaksas nebūt nesarūk, savukārt lielveikalu plauktos arvien vairāk kļūst importēto piena produktu, ir skaudrs SOS signāls valdībai izstrādāt efektīvu rīcības plānu šīs stratēģiskās nozares izdzīvošanai.

Tāda atziņa skanēja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas piena grupas sēdē. Lai valstsvīri labāk izprastu situāciju, tika nolemts — savākt visu informāciju par to, kā kurā valsti tiek atbalstīti (aizsargāti) piena ražotāji, jo īpaši mazie, un šo valstu atbalsts nerada tiem būtiskas konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar Latvijā strādājošajiem.

Govju mazāk

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas ģenerāldirektors Rolands Feldmanis norādīja, ka samazinās (par aptuveni 10%) ganāmpulku skaits, savukārt slaucamo govju (kuru pienu nodod pārstrādei) skaits 2022. gada novembrī bija 115 277, kas ir par vairāk nekā 6000 mazāk nekā 2020. gada janvārī. “Diemžēl pazūd mazās saimniecības, kuras ir izkaisītas pa visu Latviju, kuru pamatā ir viensētas, kas nodrošina vienmērīgu Latvijas attīstību,” secina R. Feldmanis.

Viena no Vidzemes lielākajām piena lopkopības saimniecībām “Vec-Kurmji” atklājusi jaunu un modernu govju fermu. Piesaistot Eiropas struktūrfondu līdzekļus un Swedbank finansējumu, ieguldīti teju 3 miljoni eiro jaunā un ilgtspējīgā slaucamo govju kompleksa būvniecībā.

Šobrīd “Vec-Kurmju” saimniecībā ir 340 slaucamas govis, taču līdz ar jaunās fermas atklāšanu, piena liellopu skaitu plānots palielināt līdz 650. Turklāt, jaunā ferma aprīkota arī ar 8 moderniem “Lely” robotiem, kas nodrošina automatizētu barības piestumšanu, fermas tīrīšanu un citas tehniskas funkcijas.

Fermas projektā ir ņemti vērā modernākie ilgtspējas risinājumi, tostarp būvmateriālu izvēlē un arī gaisa cirkulācijas sistēmas izveidē. Īpaša uzmanība veltīta arī govju labturības nodrošināšanai, jo govju barošanas galdi ir izbūvēti ēkas ārmalās, kas ēšanas laikā govīm nodrošina lielāku svaigā gaisa cirkulāciju.

“Lauksaimniekiem nemainīgi jāspēj rast risinājumu dažādiem izaicinājumiem un šajā ziņa nekas nav mainījies – vēl joprojām viena no akūtākajām problēmām ir darba spēks, kā arī investīcijas, kas ļauj samazināt fiziskā darba slodzi. Darbs govju fermā nav viegls, turklāt katra neizdarība vai kļūda uzreiz atsaucas kā finanšu rādītājos, tā arī dzīvnieku veselībā. Tāpēc, lai rastu saimniekošanai laukos jaunas perspektīvas, modernizācija, tostarp robotizācija, ir praktiska nepieciešamība kā saglabāt gan saimniekošanas kvalitāti, gan nodrošināt to, ka lauksaimniecībā strādāt gribētu arī jaunā paaudze,” saka “Vec-Kurmju” saimnieks Jānis Freimanis.

Zemnieku saimniecība “Mazdzērvītes”, kuras pamatdarbība ir liellopu audzēšana piena un gaļas ražošanai, modernizē govju fermu un ievieš automatizēto slaukšanu, tā būtiski paaugstinot ganāmpulka labturību un ražību, izmantojot Industra Bank finansējumu 1.96 miljonu eiro apmērā.

Daļu saņemtā aizdevuma “Mazdzērvītes” novirzīja esošo saistību refinansēšanai, bet lielākā daļa ieguldīta saimniecības attīstībā, proti, govju fermas rekonstrukcijai un saimniecības aprīkojuma iegādei. Projektu īstenot saimniecībai palīdzēja finanšu konsultants SIA “Leveria”.

Saimniecības modernizācijas projekta ietvaros “Mazdzērvītes” pārgāja uz automatizēto slaukšanu, aprīkojot esošo kūti ar pieciem DeLaval slaukšanas robotiem. Tas ļaus palielināt slaucamo govju skaitu līdz 340, vienlaikus būtiski mazinot manuālā darba apjomu un padarot saimniecības darbu daudz efektīvāku.

Automātiskās slaukšanas iekārtas ne tikai sniedz uzņēmumam svarīgus datus ganāmpulka snieguma analīzei, bet arī būtiski paaugstina dzīvnieku labturību – tās paredz brīvu govju kustību, ļaujot tām doties slaukties jebkurā diennakts laikā. Tādejādi slaukšanas process ir nepārtraukts un mierīgs. Katrā ķēdes posmā saņemtie dati tiek analizēti, lai samazinātu barošanas izmaksas, uzlabotu apsēklošanas rādītājus un iegūtu veselas, ražīgas govis, kā arī uzlabotu piena kvalitāti un ganāmpulka produktivitāti. Slaukšanas laikā katrai govij tiek padota individuāli nepieciešamā papildbarība.

Piensaimnieki saņems 7,9 miljoni eiro lielu ciltsdarba avansa maksājumu, lai nodrošinātu piena šķirņu slaucamo govju produktivitātes datu noteikšanas un izvērtēšanas pakalpojumu, informē Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Rudzīte.

Ministrijā skaidro, ka pēc Krievijas noteiktā preču importa aizlieguma Latvijas piensaimniekiem radušies zaudējumi, ko izraisījusi piena iepirkuma cenas krasa pazemināšanās, atsevišķās saimniecībās pat noslīdot zem piena ražošanas pašizmaksas. Lai segtu piensaimniekiem radītos zaudējumus un ļautu saglabāt ražošanas apmēru, vienlaikus novērstu augstvērtīgu piena šķirņu slaucamo govju izkaušanu ganāmpulka ciltskodolā, Ministru kabinets (MK) pirmdien pieņēma zināšanai Zemkopības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu Par zaudējumiem piena nozarē.

Vienlaikus valdība apstiprināja grozījumus noteikumos par valsts atbalsta piešķiršanas kārtību piena šķirņu slaucamo govju produktivitātes datu izvērtēšanai.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) izplatījusi aicinājumu Pērc vietējo un cīnies pret klimata pārmaiņām pasaulē! Aicinājums pretnostata mazās piena saimniecības lielajām.

«Klimata pārmaiņu rezultātā aizvien biežāk tiek uzsvērts klimata jautājums piena lopkopības nozarē, kā vienu no lielākajiem piesārņotājiem minot lopkopjus, piena lopkopību, jo CO2 ir galvenais dzinējs pasaules klimata pārmaiņām globālajā sasilšanā,» teikts paziņojumā presei, bet, kā izrādās, tas vismaz daļēji ir nezinošu pilsētnieku radīts mīts.

«Pēc IFCN Piena nozares ziņojuma 2018 (IFCN Dairy Report 2018) datiem, kur informāciju par Latvijas situāciju sniedz Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC), redzam, ka, salīdzinot ģimenes saimniecības, kurās ir 28 un 209 slaucamo govju ganāmpulks, ir būtiska CO2 radīto emisiju starpība. 209 govju ferma rada gandrīz uz pusi mazāku CO2 piesārņojumu vidē nekā 28 govju ferma,» teikts LOSP paziņojumā.

Iespējams, pavisam drīz tradicionālās Latvijas brūnaļas varēsim skatīt tikai pastkartītēs vai atsevišķās saimniecībās, kas iesaistījušās ģenētiskās daudzveidības saglabāšanas programmā. Šobrīd Latvijā ir vairs tikai 123 govis, kurām pasē ierakstīts – tīršķirnes Latvijas brūnā, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Latvijas brūno govju šķirne ir pārmaiņu procesā, lai kāpinātu izslaukumus un uzlabotu eksterjeru, tā tiek aktīvi krustota ar citām saderīgām šķirnēm. Jaunā tipa Latvijas brūno, tāpat kā Lietuvas un Igaunijas nacionālās govju šķirnes, iecerēts turpmāk dēvēt vienā vārdā – Eiropas sarkanā. Latvija ir gatava pārveidot šķirnes nosaukumu, jo tas visprecīzāk atbilst selekcijas principiem Eiropā, taču pagaidām katra valsts grib paturēt savu nacionālo nosaukumu, kam ir ļoti liela emocionāla nozīme, skaidro laikraksts.

Tas atgādina, ka Latvijas brūnā kā vietējā govju šķirne apstiprināta tieši pirms deviņdesmit gadiem – 1922. gadā. Veicot Latvijas brūnās ģenētisko analīzi, zinātnieki secinājuši, ka tā ir samērā tuva radiniece Latvijas zilajai govij, bet vistuvākā radniecība tai ir ar Lietuvas sarkano govi.

Lai paaugstinātu saimniekošanas efektivitāti un nodrošinātu apjomīgāku, bet vienlaikus ilgtspējīgāku turpmāko saimniekošanu, viena no Vidzemes lielākajām piena lopkopības saimniecībām “Vec-Kurmji”, piesaistot Eiropas struktūrfondu līdzekļus un Swedbank finansējumu, ieguldīs 2,8 miljonus eiro jauna slaucamo govju kompleksa būvniecībā.

Šobrīd “Vec-Kurmju” saimniecībā ir 360 slaucamas govis, taču līdz ar jaunās fermas atklāšanu, tajā paredzēts turēt vairāk nekā 600 piena liellopu. To apkalpošanai tiks izmantoti astoņi “Lely” roboti, kas nodrošinās automatizētu barības piestumšanu, fermas tīrīšanu un citas tehniskas funkcijas.

Fermas projektā ir ņemti vērā modernākie ilgtspējas risinājumi, tostarp būvmateriālu izvēlē un arī gaisa cirkulācijas sistēmas izveidē. Īpaša uzmanība veltīta arī govju labbūtības nodrošināšanai, jo govju barošanas galdi tiks izbūvēti ēkas ārmalās, kas ēšanas laikā govīm nodrošinās lielāku svaigā gaisa cirkulāciju. Paredzams, ka būvniecības darbus varētu pabeigt jau līdz šī gada beigām.

Otrdien, 15. septembrī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos, kas nosaka valsts atbalsta piešķiršanas kārtību piena šķirņu slaucamo govju produktivitātes datu izvērtēšanai. Izmaiņas noteikumos paredz, ka atbalstu varēs piešķirt visiem primārajiem piena ražotājiem, neatkarīgi no tā, vai piens nodots katru mēnesi. Savukārt, lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu piešķirto atbalsta finansējumu 7,6 miljonu apmērā, noteikumos palielināta atbalsta likme par 0,70 eiro.

Ņemot vērā to, ka šogad beidza darbību piena ražošanas kvotu sistēma, daudzi ganāmpulki, lai nepārpildītu tiem piešķirtās piena piegādes kvotas, izlēma pēdējos mēnešos nenodot pienu pārstrādei, bet izmantot, piemēram, pašu patēriņam. Šodien valdībā atbalstītās izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā paredz nodrošināt atbalstu visiem primārajiem piena ražotājiem, kas laika posmā no 2015. gada no 1. janvāra līdz 31. jūlijam nodevuši pienu pārstrādei, neatkarīgi no tā, vai tas nodots katru mēnesi.

Jau ziņots, ka šā gada 18. augustā valdībā atbalstītās izmaiņas valsts atbalsta piešķiršanas kārtībā paredz ciltsdarbam nepieciešamo atbalsta maksājuma summu – 7,6 miljonus eiro, lai nodrošinātu piena šķirņu slaucamo govju produktivitātes datu noteikšanas un izvērtēšanas pakalpojumu. Valsts atbalsts ļaus saglabāt ražošanas apjomu un nodrošinās augstvērtīgu piena šķirņu slaucamo govju saglabāšanu ganāmpulka ciltskodolā.

Otrdien, 18. augustā, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājumu piena ražotājiem piešķirt 7,6 miljonus eiro ciltsdarba atbalstam. To paredz ZM sagatavotie un valdības atbalstītie grozījumi noteikumos, kas nosaka valsts atbalsta piešķiršanas kārtību piena šķirņu slaucamo govju produktivitātes datu izvērtēšanai.

Izmaiņas valsts atbalsta piešķiršanas kārtībā paredz ciltsdarbam nepieciešamo atbalsta maksājuma summu – 7,6 miljonus eiro, lai nodrošinātu piena šķirņu slaucamo govju produktivitātes datu noteikšanas un izvērtēšanas pakalpojumu. Valsts atbalsts ļaus saglabāt ražošanas apjomu un nodrošinās augstvērtīgu piena šķirņu slaucamo govju saglabāšanu ganāmpulka ciltskodolā. Atbalstu plānots izmaksāt 2015. gada septembrī.

Atbalsts paredzēts primārajiem piena ražotājiem, kas regulāri nodod pienu pārstrādei. Tāpat atbalsta piešķiršanas kārtībā noteikta ciltsdarba maksājuma diferenciācija – par govīm ar izslaukumu līdz 6999 kg, pirmpienēm un govīm ar vēl nenoteiktu produktivitāti ir paredzēts vienreizējs maksājums 50 eiro, bet par augstražīgām govīm – 60 vai 72 eiro.

COVID laika darba organizācijas tikumi, kuri pakāpeniski kļuvuši par normu. Attālināta darba iespējas kā pagaidu risinājums, kurš iedzīvojies un turpina dzīvot - dažkārt privātam darbadevējam neiedomājamā veidā un formā. Attālināts darbs valsts pārvaldē ir objektīva nepieciešamība, papildu bonuss vai izredzēto privilēģija?

Pēc stāšanas amatā valsts galvenais ierēdnis, Valsts kancelejas vadītājs Raivis Kronbergs paziņoja, ka gatavojas pārskatīt attālināta darba iespējas, jo strādāšana tikai attālināti nevarot būt produktīva. Taču COVID laika iespēja strādāt attālināti daudzās valsts pārvaldes iestādēs saglabāta joprojām, turklāt šķiet, ka tiek pat izmantota amatos, kuros tā nešķiet adekvāta nodarbinātības forma. Taču vairāk par paziņojumiem attālināta darba organizēšanā valsts pārvalde pagaidām nav nokļuvusi.

Piemērs - Konkurences padomes (KP) Analītiskā departamenta direktore Rūta Šutko, kuras atalgojums atbilstoši VID publiskotajai informācijai ir ap 50 tūkstošiem eiro gadā, šogad tikai dažas dienas novembrī ieradusies darbā klātienē telpās Brīvības ielā 55, Rīgā. Savus amata pienākumus viņa pilda tikai attālināti, dzīvojot Briselē, Beļģijā, kur ir nodarbināts viņas vīrs. Kā noteikts Konkurences likumā, KP ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša iestāde, taču tā savus lēmumus pieņem patstāvīgi un savā darbībā ir neatkarīga. KP ir plašas pilnvaras konkurences pārkāpumu izmeklēšanā. Tai ir pilnvaras veikt darbības, kas ir pielīdzināmas kratīšanai – pamatojoties uz tiesneša lēmumu, policijas klātbūtnē ierasties uz vietas pie tirgus dalībnieka, iekļūt visās telpās un objektos, tos atvērt, veikt to piespiedu pārmeklēšanu, aplūkot visas iekārtas, ierīces, sistēmas, kas ir pie pārmeklējamās personas, nokopēt informācijas sistēmās esošus datus, izņemt mantas, uz laiku arī aizzīmogot neapdzīvojamās telpas, transportlīdzekļus utt. Visi šie pasākumi ir veicami klātienē, līdzīgi kā tikšanās ar apmeklētājiem, kolēģiem, tirgus dalībniekiem.

Valdība otrdien vienojās par nepieciešamību Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu (Kontroles dienesta) reorganizēt Ministru kabineta pārraudzībā ar Iekšlietu ministrijas (IeM) starpniecību, vienlaikus palielinot dienesta kapacitāti, preses pārstāvjiem otrdien sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā paredz, ka dienests savā darbībā ir neatkarīgs. Ministru kabinets institucionālo pārraudzību īstenos ar iekšlietu ministra starpniecību. Pārraudzība neattiecas uz dienestam noteikto uzdevumu un tiesību īstenošanu, kā arī dienesta iekšējās organizācijas jautājumiem, tostarp iekšējo normatīvo aktu izdošanu, uzziņas sagatavošanu un lēmumiem, kuri attiecas uz nodarbinātajiem.

Paredzēts, ka grozījumi stājas spēkā 2019.gada 1.janvārī. Tie vēl būs jāpieņem Saeimai.

Kopumā dienestā divu gadu laikā plānots papildus ieguldīt aptuveni sešus miljonus eiro, klāstīja ministre.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V) uzskata, ka nepieciešama diskusija par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja nodošanu prokuratūras pārraudzībā.

Patlaban birojs ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde.

Latkovskis pauž uzskatu, ka šāds statuss būtu līdzīgs kā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam. Šī ir speciāli izveidota valsts institūcija, kas darbojas prokuratūras pārraudzībā un saņem, apstrādā un analizē ziņojumus par neparastiem un aizdomīgiem finanšu darījumiem.

Šāda statusa noteikšana ļautu izvairīties no politiskas ietekmes un tādām nesaskaņām, kādas pašlaik notiek KNAB, uzskata politiķis.

Latkovskis pauda viedokli, ka pašreizējais biroja statuss netraucēja savulaik premjeram Aigaram Kalvītim vērsties pret toreizējo KNAB priekšnieku Alekseju Loskutovu, bet pašreizējais premjers Valdis Dombrovskis uzskata, ka viņam nav tiešu tiesību iejaukties biroja nesaskaņu risināšanā.

Slimo liellopu gaļa no Polijas nav nonākusi apritē, informē Lido Kvalitātes vadības un produktu attīstības daļas vadītāja Gunita Daine.

«Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) veiktajām pārbaudēm konstatēts, ka neliels daudzums saņemtās Polijas piegādātāja liellopu gaļas ir jāiznīcina un jānovērš riski tās izplatībai, kopumā tie ir 27 kg liellopu gaļas. Augsta izsekojamības sistēma uzņēmumā ļāva nekavējoties konstatēt, ka 9 kg gaļas atrodas Lido noliktavās un nav sākta šīs izejvielas izmantošana, savukārt 18 kg izmantoti desu produkcijas ražošanā, bet nekas no minētā gaļas apjoma nav nonācis apritē. Minētais gaļas daudzums pašlaik atrodas Lido noliktavās un sadarbībā ar PVD gaļa tiks iznīcināta atbilstoši pārtikas drošuma un higiēnas prasībām, lai novērstu jebkādus riskus par tās tālāko izplatību. Ņemot vērā, ka kvalitāte un drošība ir Lido darbības prioritāte, uzņēmuma iekšējā kvalitātes kontroles sistēma ļāva nekavējoties rīkoties un savlaicīgi novērst jebkādu apdraudējumu sabiedrībai,» skaidro G. Daine.

Kooperatīvo sabiedrību nākotnes izaugsmes perspektīvas būs atkarīgas ne tikai no pašu saimnieku lēmumiem, bet arī no valsts īstenotās politikas, kuras izstrādnes pamats - vienots skatījums uz kooperācijas iespējām, ko pierāda attīstīto Eiropas valstu pieredze.

Tāds secinājums skanēja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (apvieno 54 biedrus ar kopējo neto apgrozījumu vairāk nekā 0,5 miljardi eiro) ikgadējā forumā, diskutējot par nākotnes izaugsmes iespējām un šķēršļiem. Ārzemēs kooperatīviem pieder gan nozīmīgas pārstrādes jaudas, gan arī tirdzniecības tīkli un ķēdes, kā arī finanšu iestādes, taču Latvijā šajā jomā ir sperti tikai pirmie soļi, turklāt tie ne vienmēr ir bijuši pozitīvi. Pašlaik par nozīmīgāko tiek uzskatīti Latvijā lielākās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Latraps publiskā obligāciju piedāvājumā piesaistītie 8 milj. eiro, kurus plānots izmantot Ziemeļeiropā lielākās zirņu proteīna izolāta ražotnes izveidei.

Kultūras ministrijas ierosinājums palielināt tās pārraudzībā esošo kapitālsabiedrību valdes locekļu algas šodien netika izskatīts Ministru kabineta komitejas sēdē.

Uz attiecīgā Ministru kabineta noteikumu projekta atsaukšanu uzstāja premjers Valdis Dombrovskis (Jaunais laiks), kurš uzskata, ka vienas jomas, tas ir, kapitālsabiedrību, kas veic valsts deleģētas kultūras funkcijas, vadītāju atalgojuma aprēķināšanas kritēriju mainīšanai nav pamata.

«Neredzu nevienu argumentu par labu šāda lēmuma pieņemšanai, it īpaši situācijā, kad valsts sektorā strādājošajiem algas tiek mazinātas, kā arī tiek samazināti sociālie pabalsti un pensijas,» uzskata premjers.

Kultūras ministrijas pārraudzībā ir 13 valstij piederošas kapitālsabiedrības un, ņemot vērā spēkā esošajos valdības noteikumos noteiktos kapitālsabiedrību lieluma kritērijus – neto apgrozījumu un bilances kopsummu- , tās visas iedalāmas mazo kapitālsabiedrību grupā, lai arī tajās strādājošo darbinieku skaits ievērojami pārsniedz mazas kapitālsabiedrības kritērijos noteikto. Šādu kapitālsabiedrību vadītāju algas, saskaņā ar noteikumiem, nevar pārsniegt 1 247.40 Ls mēnesī.

Šogad Latvijā un arī Baltijā pirmajās divās saimniecībās uzstādīta ganāmpulka menedžmenta sistēmām Afimilk.

Izraēlā izgudrotā un ražotā ganāmpulka datorizētās vadības sistēma Afimilk šā gada februārī uzstādīta Saldus novada zemnieku saimniecībā z/s Brūzilas un šā gada aprīlī - Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācību un pētījumu saimniecībā (LLU MPS) Vecauce. Pavisam abās saimniecībās ar šīs sistēmas palīdzību tiek uzraudzīti 650 govju veselības, piena kvalitātes, reproduktīvie un labturības rādītāji.

Sistēmas būtība ir datorizēti uzraudzīt katras govs datus un salīdzināt tos ar iepriekš iegūtajiem. «Prasmīgi lietojot šo sistēmu, iespējams būtiski palielināt izslaukumus, savlaicīgi pamanīt veselības problēmas un novērst tās, kā arī precīzi noteikt govs meklēšanos,» informē veterinārārste, Izraēlas zīmola oficiālā pārstāve Latvijā Indra Botore.

Priekules novada dome februāra sēdē plāno pieņemt lēmumu atļaut vai neatļaut dāņu uzņēmējam būvēt govju un cūku kūtis Priekules pagasta Mazajos arājos. Sabiedriskajā apspriešanā lielākā daļa iedzīvotāju ir noraidoši, raksta laikraksts Kurzemes Vārds.

Pagājušajā nedēļā Priekules novada dome saņēma Liepājas reģiona Novadu būvvaldes gala ziņojumu par šīs būvniecības ieceres publiskās apspriešanas rezultātiem. Apspriešanas laikā saņemtas un apkopotas 879 aptaujas lapas, vēsta no būvvaldes saņemtā informācija. Par govju kūts ieceri būvvalde saņēmusi 317 noraidošas un 14 atbalstošas aptaujas lapas. Par iespējamo cūku kūts celtniecību – 535 noraidošas un 13 atbalstošas aptaujas lapas. Visbiežāk minētais būvniecības noraidīšanas iemesls ir ietekme uz vidi. «Vāji kontrolēts vides piesārņojums – kūtsmēsli, smakas – varētu negatīvi ietekmēt apkārtējo īpašumu kvalitāti,» teikts ziņojumā.

Db jau rakstīja, ka līdz 22. janvārim notika sabiedriskā apspriešana par ieceri būvēt cūku kūti 500 līdz 1000 cūkām un govju kūti 800 govīm. Uzņēmējs Henriks Larss Bervalds Priekulē notikušajā ieceres prezentācijā pagājušā gada beigās apgalvoja, ka ieviesusies kļūda un viņš plānojot kūti celt tikai 80 govīm. Vietējie zemnieki šādus biznesa plānus vērtēja kā nenopietnus vai apzināti maldinošus, jo ar tādu lopu skaitu pelnoša uzņēmējdarbība neesot iespējama.

Ekonomiskās aktivitātes uzplaiksnījums pērn vērojams arī lauksaimniecībā, rezultējoties saražotās gaļas un iepirkto piena apjomu pieaugumā. Tajā pašā laikā olu ražošana pērn samazinājusies.

2011. gada beigās lauku saimniecībās audzēja 380,6 tūkst. liellopu jeb par 1,1 tūkst. vairāk nekā iepriekšējā gada beigās. Liellopu skaita palielināšanos ietekmēja vaislas telīšu un govju skaita pieaugums, īpaši zīdītājgovju - par 3,3 tūkst. jeb 17,6%, slaucamo govju skaits nav mainījies. Saimniecībās audzēto aitu skaits pieaudzis par 2,9 tūkst. jeb 3,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Gada laikā cūku skaits samazinājies par 14,7 tūkst. jeb 3,8%, ko ietekmēja cūkkopības nozares konkurētspējas samazināšanās.

2011.gadā saražoja 79,4 tūkst. t gaļas jeb par 0,6% mazāk nekā 2010. gadā, ko ietekmēja liellopu un putnu gaļas ražošanas kritums - attiecīgi par 2,2% un 2,3%, kuras īpatsvars ir 51,6% no kopējā saražotās gaļas apjoma. Savukārt pieauga cūkgaļas un aitu gaļas ražošana - attiecīgi par 1,1% un 12,5%. Cūkgaļas īpatsvars kopējā gaļas apjomā veido 47,3%.