Vieglās automašīnas un mikroautobusi Eiropā rada aptuveni 15% no kopējā CO2 emisiju apjoma, tāpēc viens no Eiropas Zaļā kursa mērķiem ir panākt kaitīgo emisiju būtisku samazinājumu transporta sektorā.

Latvijā transports rada teju trešo daļu no kaitīgo emisiju kopapjoma, un galvenais piesārņotājs ir autotransports, kur kaitīgo emisiju apjoms pēdējās desmitgadēs arvien pieaug.

Ņemot vērā, ka absolūtais vairākums no Latvijas autoparka izmanto fosilo degvielu, lai panāktu ambiciozo mērķi būtiski samazināt kaitīgo izmešu daudzumu, jāpanāk kardinālas pārmaiņas cilvēku attieksmē attiecībā uz jaunu automašīnu izvēli. SEB bankas veiktā aptaujā noskaidrots, ka attieksmē pret elektroauto aizvien dominē virkne mītu un nepatiesu priekšstatu, kas kavē sabiedrības pāreju uz videi draudzīgāku un ilgtspējīgāku transportu. Attieksme būtu maināma, ilustrējot ieguvumus, ko autobraucējam personīgi un sabiedrībai kopumā dotu pāreja uz zaļāku transportu, kā arī atspēkojot virkni puspatiesību un mītu par elektroauto.

Elektroauto straujā izaugsme nav tikai prognoze, tā ir mūsu nākotne un iespēja veidot zaļāku ikdienu. Taču, lai šī pāreja patiesi būtu veiksmīga un ilgtspējīga, ir nepieciešami ne tikai jauni tehnoloģiski risinājumi un pieejamāki elektriskie spēkrati, bet arī sabiedrības izglītošana un konsekventi pasākumi no valdības puses.

Šobrīd esam nonākuši punktā, kad varam teikt – elektroauto piedzīvo strauju izaugsmi visā Eiropā, tai skaitā arī Latvijā. Lieljaudas elektroauto uzlādes punkti strauji attīstīsies šogad un nākamgad, ko daļēji veicina Eiropas Savienības atbalsts, kas pieprasa lieljaudas staciju darbības uzsākšanu līdz 2026. gadam, bet galvenokārt sekmē elektroauto, kā arī lādējamo hibrīdauto izplatību. Beidzot arī lādējamie hibrīdauto ir sasnieguši to tehnoloģisko attīstības stadiju, kurā tie var sākt izmantot ātrās uzlādes stacijas.Latvijā tuvāko gadu laikā uzlādes tīkla pārklājums ievērojami paplašināsies. Rīgā jau pie lielākajiem satiksmes mezgliem un lielveikaliem uzlādes punkti ir plaši pieejami, un drīzumā galvenais jautājums būs nevis "kur ir pieejamas uzlādes stacijas?", bet gan "kur tās vēl nav?"Jauni risinājumi tuvākajā nākotnēUzlādes tehnoloģijas kļūst arvien jaudīgākas, ļaujot vairākiem elektroauto veikt uzlādi vienlaikus. Sagaidāms arī, ka visi lielākie uzlādes punkti drīzumā tiks aprīkoti ar maksājuma termināļiem, ļaujot lietotājiem uz vietas norēķināties par uzlādi, izmantojot maksājuma karti. Tomēr īpaši aizraujošs risinājums, šķiet, ir "Plug&Charge" tehnoloģija, kas ļauj uzlādes stacijai un elektroauto savstarpēji identificēties, nodrošinot automātisku rēķina piestādīšanu bez nepieciešamības izmantot aplikācijas vai RFID kartes.

2024.gada jaunu automašīnu tirgus Latvijā piedzīvoja būtisku samazinājumu, reģistrējot 17 128 vienības, kas ir par 7,2% mazāk nekā 2023.gadā, informē Auto asociācija.

Salīdzinot ar 2007.gada rekordu (30 800 vienības), tirgus apjomi ir gandrīz uz pusi mazāki. Gada sākumā reģistrāciju skaits strauji kritās, bet no septembra situācija stabilizējās, decembrī noslēdzoties ar pozitīvu 13,3% pieaugumu.

"Pārdoto auto apjoms ir nestabils, 2024.gada sākumā saglabājās zems pieprasījums un tikai ar septembra mēnesi stabilizējās un iezīmējās neliels pieaugums salīdzinot ar 2023.gadu. Turpinoties augstām Euribor finansēšanas likmēm, vājai Eiropas ekonomikas attīstībai un nestabilitātei enerģētikas sektorā nav paredzams, ka auto tirgus pieredzēs kāpumu. Auto tirgus vēl joprojām ir 56% no 2007.gada vēsturē augstākā rezultāta, kam par pamatu ir gausais banku finansējuma apjoms tirgū, kas sastāda tikai 57% no visām reģistrācijām. Nemainoties finansējuma piedāvājumam un cenai auto tirgus nepiedzīvos būtisku kāpumu," norāda Auto asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Kulbergs.

Elektroauto kļūst par ikdienas sastāvdaļu arvien lielākam cilvēku un uzņēmumu skaitam. Ar šo tendenci mainās arī uzņēmējdarbības vide — daudzi uzņēmumi sāk izmantot elektroauto uzlādes stacijas ne tikai kā ērtību saviem darbiniekiem vai klientiem, bet arī kā daļu no stratēģiskas biznesa attīstības. Šajā rakstā aplūkosim, kā uzņēmumi gūst priekšrocības, izmantojot uzlādes infrastruktūru.

Papildu ērtības klientiem un darbiniekiem

Uzlādes stacijas pie uzņēmuma ēkām kļūst par pievienoto vērtību, ko novērtē gan klienti, gan darbinieki.

Uzlāde darba laikā

Uzņēmumi, kas nodrošina uzlādes iespējas saviem darbiniekiem darba laikā, sniedz ne tikai ērtību, bet arī motivāciju izvēlēties ilgtspējīgākus transporta veidus. Šāds solis var uzlabot darbinieku apmierinātību un stiprināt uzņēmuma tēlu kā videi draudzīgam darba devējam.

Klientu lojalitātes veicināšana

Veikali, restorāni un pakalpojumu sniedzēji, kas piedāvā elektroauto uzlādes iespējas, bieži piesaista vairāk klientu. Kamēr elektroauto īpašnieks uzlādē savu auto, viņš pavada laiku uzņēmuma telpās, izmantojot pakalpojumus vai iegādājoties preces. Šis ir veids, kā pagarināt klienta uzturēšanās laiku un palielināt ieņēmumus.

Pērnais gads jaunu auto pārdošanai bijis ļoti sekmīgs, rāda Swedbank līzinga apkopotie dati.

Pieprasījums pēc jaunu auto iegādes privātpersonām 2024.gadā audzis par 12%, iedzīvotājiem arvien vairāk dodot priekšroku videi draudzīgiem auto. Attiecīgi pērn katrs trešais jeb 33% no visiem pārdotajiem jaunajiem auto bija ar zemu vai vidēju CO2 emisiju daudzumu (līdz 130 g CO2/ km). Zīmīgi, ka pagājušajā gadā pārdots arī rekordliels elektroauto skaits – 458 elektromobiļi, un aizvien populārāki kļūst arī uzlādējamie hibrīdi. Pirktākais elektroauto pērn bija Tesla Model 3, savukārt vidējā līzingā iegādātā auto cena sasniedza 31 500 eiro. Kopumā 2024.gadā izsniegto auto līzinga finansējuma apjoms palielinājies par 8%, pārsniedzot 95 miljonus eiro.

Eiropas Savienība (ES) piešķīrusi 16 miljonus eiro Ignitis ON, lieljaudas elektroauto uzlādes tīklam Baltijā, informē uzņēmums.

Šis ir nozīmīgs atbalsts 500 jaunu uzlādes punktu uzstādīšanai visās trīs Baltijas valstīs. Tas ir lielākais finansējums, kas jebkad piešķirts uzlādes tīkla operatoram Baltijā.

“Mēs priecājamies, ka mūsu pieteikums izturēja konkurenci un tika apstiprināts kopā ar citiem Eiropas elektroauto uzlādes infrastruktūras līderiem, piemēram, E.ON un Milence. Šie līdzekļi ļaus būtiski paplašināt mūsu tīklu un kopīgiem spēkiem samazināt ES atkarību no fosilajiem degvielas avotiem. Mēs apņemamies uzstādīt 222 uzlādes stacijas trīs gadu laikā, kurās vienlaikus varēs uzlādēt 500 elektroauto. Taču mēs ne tikai paplašināsim savu tīklu, bet arī padarīsim to ērtāku gan vieglo, gan smago elektroauto īpašniekiem,” saka Ignitis Group e-mobilitātes vadītājs Eimantas Balta.

Pilna servisa nekustamo īpašumu attīstīšanas, būvniecības un apsaimniekošanas pakalpojumu uzņēmums HAGBERG saņem nepilnu viena miljons eiro aizdevumu no Swedbank elektroauto iegādei.

Projektā paredzēta arī jauna elektroauto uzlādes staciju izbūve, ievērojami paplašinot uzņēmuma energoefektīvo infrastruktūru. Projekta kopējās izmaksas ir 1,18 miljoni eiro, uzņēmumam saņemot Attīstības finanšu institūcijas ALTUM atbalstu 171 tūkstoša eiro apjomā no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda programmas uzņēmumu energoefektivitātei līdzekļiem.

Autotransports ir viens no HAGBERG galvenajiem darba resursiem, lai nodrošinātu pakalpojumus klientu objektos visā Latvijā. Īstenojot plānveidīgu autotransporta nomaiņu uz elektroautomašīnām, uzņēmums ievērojami optimizē saimnieciskās darbības izmaksas un samazina CO2 emisijas. Nepieciešamā elektroenerģija tiks ražota no atjaunojamajiem resursiem – 366 saules paneļiem, ar ko HAGBERG jau ir aprīkojis uzņēmuma administratīvās ēkas, nodrošinot kopējo jaudu 152kW. Ar Eiropas Savienības atbalstu uzstādītie saules paneļi HAGBERG infrastruktūrā nodrošinās pietiekami daudz elektroenerģijas, lai veiktu 31 projektā iegādāto elektroauto uzlādi.

Energouzņēmums Enefit paplašina savu publiskās uzlādes tīklu ar lieljaudas stacijām Rīgā un uz starptautiskajām automaģistrālēm.

Novembra beigās atklātas pirmās sešas no plānotajām 32 lieljaudas uzlādes stacijām Latvijā, kas paredzētas Eiropas TEN-T ceļu tīkla ietvaros Baltijā. Tie ir vieni no ātrākajiem lādētājiem Latvijā, un 100 km veikšanai nepieciešamā uzlāde aizņems tikai 5 minūtes.

Novembrī atklātās lieljaudas uzlādes stacijas izvietotas trīs lokācijās: Rīgā – Mūkusalas ielā un VEF kvartālā, kā arī Piņķos pie “Via Jurmala Outlet Village”. Katrā adresē pieejamas divas uzlādes stacijas. Maksimālā jauda no viena spraudņa ir 240 kW, savukārt lādējot divas automašīnas vienlaikus, – 160 kW.

Līdz šī gada beigām Enefit lieljaudas uzlādes tīklu plānots papildināt ar vēl vismaz divām lokācijām – Lilastē pie viesnīcas “Porto Resort” uz Tallinas šosejas, kā arī Bauskā. Lieljaudas uzlādes iekārtas izvietotas stratēģiski nozīmīgā ceļa posmā, kas savieno Latviju, Lietuvu un Igauniju. Pirms iekārtu uzstādīšanas Enefit veica rūpīgu analīzi par elektroauto kustības intensitāti un apkārtējo uzlādes infrastruktūru konkrētajās lokācijās. Šāda pieeja nodrošina, ka uzlādes stacijas tiek izvietotas tieši tur, kur tās ir visnepieciešamākās un visefektīvāk atbalsta elektroauto lietotājus.

Baltijas lieljaudas elektroauto uzlādes tīkls “Ignitis ON” vienojies par elektroauto uzlādes staciju izbūvi pie iepirkšanās centriem “Akropole Rīga” un “Akropole Alfa”.

Tiks attīstīti divi plaši elektroauto uzlādes centri ar kopumā 80 uzlādes punktiem.

Sadarbības projekts tiks īstenots divās kārtās. Līdz 2026. gada otrajai pusei katrā no “Akropole” iepirkšanās centriem tiks uzstādīti 20 ultra ātrās uzlādes punkti, savukārt nākamajā attīstības posmā – līdz 2029. gadam – vēl papildus 20 uzlādes punkti katrā lokācijā. Visi uzlādes punkti būs ar ultra ātro līdzstrāvas (DC) jaudu, vienam uzlādes punktam nodrošinot līdz pat 240kW jaudu.

“Redzam, ka Latvijā arvien vairāk ģimenes un uzņēmumi izvēlas videi draudzīgāku transportu. Piemēram, šī gada pirmajā ceturksnī jauno plug-in hibrīdu reģistrācijas trīskāršojušās, bet lietoto elektroauto skaits vairāk nekā dubultojies,” norāda Kristaps Muzikants, “Ignitis Latvija” izpilddirektors.

Iedzīvotājiem jaunu vai lietotu elektroauto, kā arī jaunu ārēji lādējamu hibrīdauto iegādei kopējo pieejamo finansējumu palielinās par 11 miljoniem eiro - no 19 miljoniem eiro līdz 30 miljoniem eiro, paredz šodien valdībā atbalstītie grozījumi Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) atbalsta programmā bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu izmantošanas veicināšanai.

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) skaidro, ka, ņemot vērā konkursa īstenošanas dinamiku un sasniegtos rezultātus, tā ir izvērtējusi kritiskākos aspektus un sagatavojusi grozījumus MK noteikumos. Konkursa īstenošanas termiņš ir līdz šī gada 31.decembrim un to nav plānots pagarināt.

Konkurss ir pierādījis, ka finansējuma pieejamība videi draudzīgu transportlīdzekļu iegādei ir ar augstu sabiedrības interesi un tas sniedz ieguldījumu gan esošā autoparka atjaunošanā, gan transporta degvielu diversifikācijā un attiecīgi emisiju mazināšanā, gan veicina uzņēmējdarbības attīstību.

Konkursā pieejamais finansējums tiks palielināts līdz 30 miljoniem eiro, tādējādi palielinot kopējo videi draudzīgu transportlīdzekļu iegādi iedzīvotājiem par aptuveni 1800 līdz 2500 transportlīdzekļiem. Finansējums 11 miljonu eiro apmērā ir noteikts, ņemot vērā līdzšinējo progresu konkursa ietvaros un nodrošinot, ka finansējums ir pieejams līdz 31.decembrim.

Elektrum Drive atklājis pirmās piecas no plānotajām 90 lieljaudas uzlādes stacijām Eiropas TEN-T ceļu tīkla ietvaros Baltijas valstīs.

Katras stacijas izvietojumu nosaka elektroautomobiļu plūsmas intensitāte. Latvijā Elektrum Drive lieljaudas stacijas atklātas sadarbībā ar pārtikas mazumtirdzniecības tīklu ELVI Mārupē – novadā ar otru lielāko reģistrēto elektrisko automobiļu skaitu, kā arī Jūrmalā, Pūrē, Koknesē un Liepājā. Tajās pirmo reizi Elektrum Drive tīklā uzlādi varēs veikt arī elektriskie kravas transportlīdzekļi. Elektrum Drive lieljaudas uzlādes tīkls ir lielākais šāda veida projekts Baltijā.

Šī gada 28. novembrī piecās pilsētās Latvijā – Mārupē, Jūrmalā, Pūrē, Koknesē un Liepājā – tika atklātas pirmās Elektrum Drive lieljaudas elektrouzlādes stacijas TEN-T tīklā Latvijā ar 300 kW jaudu. Tajās elektroauto 250 km garam braucienam varēs uzlādēt 10 minūtēs, kā arī pirmo reizi Elektrum Drive tīklā būs iespējama arī elektrisko kravas transportlīdzekļu uzlāde. Kravas transporta zaļināšana ir ārkārtīgi nozīmīga rīcība, lai samazinātu to radīto CO2 izmešu daudzumu, kas ir aptuveni ceturtā daļa no Eiropas Savienībā ar transportu saistītajām CO₂ emisijām.

Baltijas enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo būtiskas pārmaiņas, ko virza trīs galvenie attīstības virzieni - decentralizācija, digitalizācija un dekarbonizācija, uzsver Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā.

Ja agrāk enerģijas ražošana bija centralizēta un balstījās uz lieliem spēkstaciju projektiem, šodien tirgū strauji attīstās daudzi jauni, neatkarīgi ražotāji, skaidro A.Veliks. Mēs vairs neesam atkarīgi tikai no pāris lieliem piegādātājiem, kā ietekmē tirgus kļūst arvien elastīgāks, tā stiprinot energoapgādes drošību, skaidro ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Vienlaikus viņš norāda, ka nākotnē vēl lielāku nozīmi iegūs arī digitalizācija un dekarbonizācija. Viedās tehnoloģijas ļauj efektīvāk kontrolēt un pārvaldīt elektroenerģijas tīklus, savukārt Eiropas Savienības (ES) regulējums nosaka arvien stingrākas prasības ilgtspējai un emisiju samazināšanai. Ilgtspēja ir arī viens no ABB definētajiem stratēģiskajiem mērķiem, atzīmē A.Veliks.

Energoresursu tirgotājs un veikalu tīkls “Virši” noslēdzis elektroauto uzlādes tīkla attīstības projektu, kura ietvaros, kas ilga teju 3 gadus no 2021. gada beigām līdz 2024. gada oktobrim, 20 "Virši" degvielas uzpildes stacijās visā Latvijā tika uzstādītas jaunas elektroauto uzlādes vietas.

Investīcijas šī vērienīgā projekta īstenošanā veidoja aptuveni 2 miljonus eiro, apmēram puse no kapitālieguldījumiem tika segti, izmantojot piesaistīto atbalstu no Eiropas Savienības (ES) Alternatīvo degvielu infrastruktūras finansēšanas instrumenta (*Alternative Fuels Infrastructure Facility, AFIF), kuru administrē Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA).

Projekta ietvaros 20 "Virši" stacijās tika uzstādītas 28 uzlādes vietas ar vismaz 160 kW lielu uzlādes jaudu, nodrošinot ātru un efektīvu uzlādi elektroauto īpašniekiem. Turklāt vairākās no šīm stacijām tika izbūvēti jaudīgāki pieslēgumi sadales sistēmas operatora tīklam, kas nākotnē ļaus paplašināt uzlādes iespējas, tai skaitā nodrošināt arī kravas automašīnu uzlādi.

Atklāta energoresursu tirgotāja un veikalu tīkla AS VIRŠI-A (“Virši”) jaunā uzpildes stacija Ķekavā, “Jaungaņģi”. Investējot 2,4 miljonus eiro stacijas izveidē, uzņēmums iekārtoja 14 437 m² lielu teritoriju.

Jaunā pilna servisa uzpildes stacija ir atvērta klientiem visu diennakti, piedāvājot 160 m² plašu veikalu, kā arī atpūtas zonas gan iekštelpās, gan ārā. Klientiem ir pieejamas populārākās degvielas uzpildes iespējas un elektroauto uzlādes vietas diviem transportlīdzekļiem vienlaikus ar kopējo jaudu 200 kW. Papildus tam stacijas teritorijā ierīkota stāvvieta, kurā var novietot 13 vieglās un sešas kravas automašīnas.

“2024. gads uzņēmumam ir vērienīgu investīciju gads. Jaunā degvielas uzpildes stacija ir jau devītā mūsu šogad atvērtā tirdzniecības vieta, kura atrodas stratēģiski nozīmīgā vietā – Rīgas un Ķekavas apvedceļu krustpunktā. Esam pārliecināti, ka stacijas ērtā atrašanās vieta kopā ar kvalitatīvo piedāvāto pakalpojumu klāstu iemantos gan mūsu privāto, gan juridisko klientu uzticību un stiprinās uzņēmuma tālāko izaugsmi,” uzsver Jānis Vība, “Virši” valdes priekšsēdētājs.

Vācijas autobūves uzņēmums "Audi" piektdien pātrauks elektrisko automobiļu ražošanu Briseles rūpnīcā.

Koncernā "Volkswagen" ietilpstošais "Audi" par ieceri februāra izskaņā pārtraukt "Q8 e-tron" modeļa ražošanu šajā rūpnīcā paziņoja jau pērn oktobrī.

Rūpnīcas slēgšanas dēļ darbu zaudēs 3000 cilvēku.

"Audi" šādu lēmumu skaidro ar pieprasījuma ievērojamu samazināšanos pēc "Q8 e-tron" modeļa automobiļiem, kā arī augstajām loģistikas un ražošanas izmaksām.

Strādājošie šajā rūpnīcā bija rīkojuši ilgstošu streiku, lai novērstu ražotnes slēgšanu, daļai vainojot "Audi" par pārāk lēnu pāreju uz elektroauto ražošanu un tad koncentrēšanos uz pārāk dārga modeļa ražošanu.

Tikmēr "Allianz Trade" analītiķi vēstī, ka Eiropas ražotāji ļāvuši sevi apsteigt ASV elektroauto ražotājam "Tesla" un Ķīnas konkurentiem BYD un "Geely", turklāt Eiropas autobūves uzņēmumu ražotie automobiļi ir pārāk dārgi.

Elektroenerģijas tirdzniecības un ražošanas uzņēmuma SIA "Enefit" apgrozījums pagājušajā gadā bija 171,395 miljoni eiro, kas ir par 13,2% mazāk nekā gadu iepriekš, taču kompānija guva peļņu 4,333 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā apgrozījuma kritums skaidrots galvenokārt ar vispārējo elektroenerģijas un dabasgāzes cenu kritumu tirgū. Elektroenerģijas vidējā tirgus cena "Nord Pool" biržā pērn bija 87,43 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 7% mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt vidējā dabasgāzes cena TTF biržā samazinājās par 30,2% - līdz 22,85 eiro par MWh.

Tāpat vadības ziņojumā teikts, ka būtiskas izmaiņas pērn iezīmējās saistībā ar saules elektrostaciju saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas daudzumu - tas pieauga 3,1 reizi, salīdzinot ar 2023.gadu, pērnā gada beigās saules ģenerācijas jaudai sasniedzot 660 megavatu (MW). Kopējā elektroenerģijas bilancē saules elektrostaciju devums pieauga no 2,1% 2023.gadā līdz 6,7% pērn. Elektroenerģijas cenu kritums visā Eiropā skaidrojams ar saražotās elektroenerģijas daudzuma pieaugumu no atjaunojamajiem energoresursiem un dabasgāzes cenu samazinājumu.

Iedzīvotājiem aktīvi pārejot uz videi draudzīgiem auto, jau šīs nedēļas laikā valsts atbalsts Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) programmas ietvaros, kas tagad atlicis vien nedaudz virs 300 000 eiro, būs pilnībā izmantots, informē Auto asociācija.

Tas ietekmēs arī personas ar Goda ģimenes apliecību jeb daudzbērnu ģimenes, kas kopš atbalsta stāšanās spēkā pērn jūlijā iegādājušās 13 % no visiem auto ar EKII atbalstu. Tas var radīt nevajadzīgu pārtraukumu valsts atbalsta pieejamībā un iedzīvotāju intereses zudumu par videi draudzīgiem auto, tāpēc Auto asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Kulbergs uzskata, ka jau tagad šim mērķim ir jānovirza pietiekams finansējums, lai programma darbotos vismaz līdz gada beigām.

“Ņemot vērā iedzīvotāju augsto interesi par videi draudzīgiem spēkratiem, uz šo brīdi atbalsta programmā ir pieejami nedaudz virs 300 000 eiro, un šī summa ar katru dienu strauji sarūk. Tas nozīmē, ka tuvāko divu līdz trīs dienu laikā finansējums tiks iztērēts un iedzīvotāji vairs nevarēs iegūt valsts atbalstu videi draudzīgu auto iegādei, kamēr ministrija neizstrādās EKII stratēģiju, kuras izveide var ilgt līdz 2025. gada beigām. Būtiski, ka EKII instrumentā jau tagad ir pieejams finansējums, ko var padarīt pieejamu iedzīvotājiem – proti, izvairoties no valsts atbalsta pieejamības pārtraukuma. Mēs aicinātu darītu visu, lai līdzfinansējums būtu pieejams pēc iespējas ātrāk, izvairoties no situācijas, ka stratēģijas neesamība nevajadzīgi “iesaldē” EKII atbalstu,” saka Andris Kulbergs, Auto asociācijas valdes priekšsēdētājs.

Jaunākais EY Parthenon uzņēmumu vadītāju sentimenta pētījums CEO Outlook Survey, kas tiek veikts katru ceturksni visā pasaulē, atklāj, ka šī gada janvārī 75% uzņēmumu vadītāji bija optimistiski noskaņoti par kopējo globālās ekonomikas izaugsmi tuvāko 12 mēnešu laikā, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar pērnā gada septembri, kad šādu noskaņojumu pauda 70,5% vadītāju.

Jāatzīmē, ka šis sentiments būtiski neatšķiras dažādu reģionu un valstu griezumā, piemēram, Vācijā šis optimisma rādītājs ir 73,5%, bet Eiropas Ziemeļvalstīs – 74%, Francijā – 72%. Tāpat vidēji 72,5% uzņēmumu vadītāji ir optimistiski par savas valsts ekonomikas izaugsmi tuvākā gada laikā pretēji 70% pagājušā gada septembrī.

“Vadītāju sentiments uzlabojas pat neskatoties uz to, ka makroekonomiskās prognozes šim gadam caurmērā paredz tikai zemu vai mērenu izaugsmi. Uzņēmumu vadītāji pozitīvi novērtē inflācijas stabilizāciju, arvien zemākas finansējuma procentu likmes un kopumā piemērojas jaunajai ekonomikas realitātei, kurā joprojām lielu lomu spēlē ģeopolitiskie konflikti. Tieši spēja piemēroties ir tas, kas ļauj uz tuvāko gadu raudzīties optimistiski un domāju, ka tas raksturo arī uzņēmumus Latvijā – mēs pierodam un saprotam, kā strādāt lēnas ekonomikas attīstības laikā.

Izziņoti Eiropas prestižākā pētniecības granta – Eiropas Pētniecības padomes (European Research Council, ERC) granta – saņēmēji un pēc vairāk nekā 10 gadu pārtraukuma to saņēmusi arī zinātniece Latvijā – socioloģe, Latvijas Universitātes (LU) tenūrprofesore Inta Mieriņa.

Viņa turpmākos piecus gadus vadīs starptautisku zinātnieku komandu, kas Krievijas kara Ukrainā kontekstā pētīs sabiedrības attieksmes pret migrantiem atšķirības un iemeslus.

Par augsto sasniegumu LU zinātņu prorektors Guntars Kitenbergs saka: “Latvijas Universitātei kā zinātnes universitātei ir pienākums tiekties pēc zinātnes izcilības. Tomēr nav daudz objektīvu rādītāju, kas patiesi apliecina izcilību. Starp tādiem ir ERC granti, kurus iegūt tīko pētnieki no visprestižākajām zinātnes institūcijām Eiropā. Tāpēc man ir liels prieks, ka Latvijas un Latvijas Universitātes zinātne atkārtoti saņēmusi tik augstu apliecinājumu.”

Prestižā Eiropas Savienības veidotā neatkarīgā zinātniskā padome ERC ir vadošā Eiropas finansēšanas organizācija zinātnes izcilībai. Ar šādu grantu palīdzību zinātniekiem Eiropā ir iespēja realizēt vispārdrošākos zinātniskos centienus, jo ERC misija ir veicināt augstākās kvalitātes pētniecību. Latviešu socioloģe Inta Mieriņa ierindojas starp 103 savas nozares izcilajiem pētniekiem – šī gada grantu ieguvējiem.

Pagājušajā gadā Latvijā tika uzsākti 33 jauni ārvalstu investīciju projekti, kas ir par 50% vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika reģistrēta 22 jaunu projektu uzsākšana, liecina profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY ikgadējais Eiropas investīciju piesaistes pētījums European Attractiveness Survey 2025, kas mēra jaunu ārvalstu investīciju aktivitāti Eiropā un pēta investoru attieksmi.

Tāpat pētījums parāda, ka jauni ārvalstu investīciju projekti pagājušajā gadā Latvijā ir radījuši 1937 jaunas darba vietas, kas ir par 53% vairāk nekā 2023. gadā, kad ārvalstu investīcijas radīja 1265 jaunas darba vietas. Gan jaunu projektu, gan darba vietu ziņā šie ir labākie Latvijas rādītāji pēdējo 3 gadu laikā.

Latvija izceļas Baltijas līmenī

Pagājušajā gadā Latvija ir bijusi veiksmīgākā investīciju piesaistes ziņā Baltijas valstu starpā. Proti, Lietuvā pērn uzsākti 26 jauni ārvalstu investīciju projekti un radītas 1518 jaunas darba vietas, bet Igaunijā uzsākti vien 8 jauni ārvalstu investīciju projekti, kas radījuši 227 jaunas darba vietas. Latvija ir arī vienīgā valsts, kurā sasniegts jaunu ārvalstu investīciju projektu un to radīto darba vietu pieaugums salīdzinājumā ar 2023. gadu. Lietuvā pērn bijis par 7% mazāk jaunu projektu nekā gadu iepriekš, bet Igaunijā to skaits bijis nemainīgs. Jaunu darbu vietu ziņā Lietuvā pērn radīts par 10% mazāk jaunu darbu vietu nekā gadu iepriekš, kamēr Igaunijā kritums bijis pat par 82%.

Vācijas elektrisko automobiļu tirgus pieaugs krietni lēnākā tempā nekā prognozē valdība, liecina konsultāciju kompānijas "Deloitte" aplēses.

Tās norāda, ka līdz 2030.gadam uz Vācijas ceļiem būs vien 11,2 miljoni pilnībā elektrisku automobiļu, kas ir par 3,8 miljoniem spēkratu mazāk salīdzinājumā ar valdības noteikto 15 miljonu automašīnu mērķi.

Šobrīd sabrukusī Vācijas koalīcijas valdība 2021.gadā noteica mērķi Vācijai kļūt par elektriskās mobilitātes vadošo tirgu, paredzot, ka līdz 2030.gadam valstī būs vismaz 15 miljoni pilnībā elektrisku automobiļu, neietverot hibrīdautomašīnas.

Taču Vācijas valdības pēkšņais lēmums budžeta ierobežojumu dēļ 2023.gada decembrī atcelt elektroauto iegādēm paredzētās subsīdijas negatīvi ietekmējis šādu automobiļu tirdzniecību.

Federālās motorizēto transportlīdzekļu aģentūras KBA apkopotie dati liecina, ka Vācijā uz 1.oktobri reģistrēti gandrīz 1,6 miljoni elektrisko automobiļu.

Vācijā pērn pārdoti vien 380 609 jauni pilnībā elektriski automobiļi, kas ir par 27,4% mazāk nekā pirms gada, liecina federālās motorizēto transportlīdzekļu aģentūras KBA apkopotie dati.

Elektrisko automobiļu tirgus daļa valstī pagājušajā gadā samazinājusies līdz 13,5%, salīdzinot ar 18,4% 2023.gadā.

Kritums skaidrojams ar Vācijas lēmumu 2023.gadā pārtraukt atbalsta programmu elektrisko automobiļu iegādēm.

Tāpat konsultāciju uzņēmums EY skaidro, ka patērētāju atturību iegādāties šādus spēkratus veicina augstās elektroauto cenas, nepilnīgā uzlādes infrastruktūra un nobraucamā attāluma ierobežojumi.

Jaunākie dati liecina, ka Vācijā pagājušajā gadā pārdoti 38 000 "Tesla" automobiļu, to tirgus daļai sarūkot no 2,2% līdz 1,3%.

Tikmēr Ķīnas autoražotāji kopumā valstī pārdevuši aptuveni 25 000 elektroauto.

Kopumā Vācijā pērn pārdoti 2,8 miljoni jaunu automobiļu, kas ir par 1% mazāk nekā gadu iepriekš.

Gada nogalē ekspluatācijā nodota pēdējā no nekustamo īpašumu attīstītāja “Bonava Latvija” projekta “Ropažu 16” trim piecstāvu daudzdzīvokļu mājām bijušās Vidzemes maiznīcas teritorijā Teikā.

Ieguldot 10 miljonus eiro, ēkā izbūvēti 100 moderni un energoefektīvi dzīvokļi. Iecerēts, ka savu mājokļu atslēgas jaunie īpašnieki varēs saņemt šī gada martā.

Divu gadu garumā ilgušo būvdarbu laikā piecstāvu ēkā Ropažu ielā 16 izbūvēti 100 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 37,6 līdz 81,6 kvadrātmetriem. Tā papildina trīs māju ansambli, noslēdzot aptuveni 22 miljonu eiro vērtā projekta attīstību vienā no pieprasītākajām Rīgas apkaimēm – Teikā.

“Piecu gadu laikā mums izdevies sakopt un revitalizēt savulaik degradēto Vidzemes maiznīcas teritoriju, radot mūsdienīgu un energoefektīvu projektu, kas drīzumā kļūs par jaunām mājām aptuveni 500 rīdzinieku,” stāsta “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša. Projekta pirmajā mājā visi dzīvokļi jau ir pārdoti, bet otrajā mājā pieejami vien pēdējie trīs dzīvokļi.

ASV elektroauto ražotājs "Tesla" un Vācijas autobūves uzņēmums BMW vērsušies Eiropas Savienības (ES) augstākajā tiesā ar mēģinājumu apstrīdēt bloka lēmumu piemērot papildu muitas nodevas Ķīnā ražotajiem elektriskajiem automobiļiem, pirmdien paziņoja Eiropas Komisija (EK).

"Tesla" un BMW vērsušies ES Tiesā, jo automobiļus ražo arī Ķīnā.

Papildu tarifu piemērošanu bloka augstākajā tiesā centušies apstrīdēt arī Ķīnas autoražotāji BYD, "Geely" un "SAIC".

ES oktobra beigās ieviesa papildu muitas nodevas Ķīnā ražotajiem elektriskajiem automobiļiem.

EK veiktajā izmeklēšanā tika konstatēts, ka Ķīnas valsts subsīdijas rada negodīgu konkurenci Eiropas autoražotājiem.

Jaunie tarifi būs spēkā piecus gadus.

Dažādu ražotāju produkcijai likmes atšķiras.

Jaunie tarifi attiecas arī uz ārvalstu koncernu Ķīnā ražotajiem elektroauto, Piemēram, "Tesla" Ķīnā ražotajiem elektriskajiem transportlīdzekļiem tiks piemērots 7,8% tarifs.

Ķīnas autobūves gigantam "Geely", kas ir viens no valsts lielākajiem elektrisko transportlīdzekļu ražotājiem, tiks piemērots papildu tarifs 18,8% apmērā.

Latvijā autoservisu reģistra izveide ēnu ekonomikas apkarošanai ir atbalstāma, sacīja SIA "Moller auto" uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā Izīda Gerkena, komentējot Saeimas apakškomisijas uzdevumu Ekonomikas ministrijai (EM), kas paredz izvērtēt autoservisu reģistra veidošanas kritērijus.

Viņa norādīja, ka lielākais izaicinājums autoservisu jomā ir tā dēvētie "pelēkās zonas" auto servisi, kas izteikti darbojas reģionos, piedāvājot klientiem rezerves daļas, kas nav oriģinālas, vai darbiniekiem trūkst atbilstošu zināšanu par jaunākajiem auto un tiem atbilstošiem, drošiem remontdarbiem.

"Diemžēl Latvijā nav statistikas, cik aptuveni šādu auto servisu ir, kas ļoti apgrūtina esošās situācijas reālo novērtējumu. Līdz ar to piekrītu, ka ideja veidot autoservisu reģistru, lai apkarotu ēnu ekonomiku un "pelēkās zonas" auto servisus, ir atbalstāma," sacīja Gerkena.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka tieši pēdējos gados "pelēkās zonas" servisiem ir grūtāk pastāvēt, jo tirgū arvien vairāk ienāk elektroauto. Tādējādi remontdarbi šiem spēkratiem prasa specifiskas zināšanas un augsti kvalificētus meistarus. Tāpat šiem servisiem trūkst tehnoloģiju, ar ko veikt remonta vai diagnostikas darbus.