Investējot teju 13 miljonus eiro, AS Latvenergo zīmols Elektrum Drive šogad izveidos elektroauto ātrās (300 kW) uzlādes tīklu Latvijā un sāks tādu izveidot Igaunijā, turpinot nākamgad arī Lietuvā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo Baltijas elektrotransporta uzlādes tīkla Elektrum Drive direktors Ansis Valdovskis.

Viņš norāda, ka transporta elektrifikācija tuvāko gadu laikā piedzīvos strauju augšupeju, kas arī prasa atbilstošu publiskās uzlādes infrastruktūras izveidi.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija ar elektroauto un to publiskās uzlādes infrastruktūru Baltijā?

Baltijā lielākais reģistrēto vieglo elektroauto (neskaitot hibrīdauto) skaits ir Lietuvā — apmēram 19 000, Latvijā - aptuveni 10 000 un Igaunijā — ap 9000. Salīdzinoši maz ir elektroautobusu, kuri pamatā kalpo kā sabiedriskais transports pilsētu pasažieru pārvadāšanai un arī tiek izmantoti kā skolu autobusi, kuru uzlāde notiek depo, nevis publiskās uzlādes vietās. Proti, pašvaldībām un to kapitālsabiedrībām, veicot transportlīdzekļu iepirkumu, noteiktam procentam ir jābūt bezemisiju auto. Savukārt elektriskie kravas auto pagaidām ir ļoti agrīnā starta pozīcijā. Transportlīdzekļu zaļināšana turpmākajos gados tikai pieņemsies spēkā, un līdz ar to tiek prognozēts, ka Latvijā 2030. gadā būs jau apmēram 36 000 elektroauto (vieglie, mikroautobusi un autobusi), kas pret kopējo automašīnu skaitu apmēram 660 000 būs vien tikai nedaudz vairāk par 5% no kopējā autoparka, bet, šiem elektroauto pieskaitot hibrīdus, to kopējais īpatsvars jau būtu virs 10%. Tālsatiksmes kravas auto arī 2030. gadā joprojām pārvietosies, izmantojot iekšdedzes dzinējus, bet loģistikas centru preču piegāde jau lielākoties notiks ar elektrificētiem kravas pārvadātājiem, visvairāk ar tautā dēvētajiem busiņiem. Šie dati arī izvirza jautājumus par elektroauto publiskās uzlādes infrastruktūru, uzlādes ātrumu. Latvenergo Elektrum Drive tīklā pašlaik ir apmēram 1100 elektroauto uzlādes vienību, Lietuvas Ignitis arī pašlaik ir apmēram 1000 uzlādes pieslēguma vietu, savukārt Igaunijas Enefit ir mazāks šādu uzlādes vietu skaits, bet ir arī citi mazāki uzlādes tīkli, piemēram, 141 e-mobi uzlādes stacija, kuru uztur CSDD, kā arī citi privātie un valsts nodrošinātie operatori Baltijā.

Latvijā pagājušajā gadā reģistrēti 1606 jauni elektroauto, kas ir par 27,7% vairāk nekā 2024. gadā, informēja Auto asociācijā.

Tādējādi 2025. gadā Latvijā jauno elektroauto reģistrācija veidoja 7,1% no kopējā reģistrētā jauno vieglo pasažieru automobiļu skaita, salīdzinot ar 7,3% 2024. gadā.

Līderis jauno elektroauto tirdzniecībā pērn Latvijā bija "Volkswagen" ar 147 automašīnām, kas ir par 14,5% mazāk nekā 2024. gadā, otrajā vietā ierindojās "BYD" ar 132 automašīnām, bet trešajā vietā bija "Škoda" ar 124 elektroauto, kas ir 2,3 reizes vairāk nekā 2024. gadā.

Savukārt ceturtajā vietā pērn ierindojās "Toyota" markas vieglie elektroauto ar kopumā reģistrētām 105 vienībām, kas ir 2,8 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, bet piecinieku noslēdz "Hyundai" ar 104 elektroauto, kas ir par 44,4% vairāk.

Šis gads iezīmē jaunu tendenci – plug-in hibrīdu popularitāte Baltijā jau vairākus mēnešus strauji aug, un pirmo reizi apsteidz arī elektroauto popularitāti, ko apliecina pārdošanas rezultāti jauno auto segmentā.

Salīdzinot ar 2024. gada pirmajiem pieciem mēnešiem, Latvijā plug-in hibrīdu īpatsvars pieaudzis vairāk nekā četras reizes – no 2,2 % uz 9,7 %, kamēr elektroauto īpatsvars ir 6,3 %.

Lietuvā plug-in hibrīdi ir teju divas reizes populārāki par elektroauto, to īpatsvars ir pieaudzis no 4,2 % uz 9,7 %, kamēr elektroauto ir izvēlējušies 6,3 %. Pat Igaunijā, kur kopumā šogad vērojams auto pārdošanas rādītāju kritums, plug-in hibrīdu popularitāte ir strauji augusi no 3 % līdz 8,3 %, bet elektroauto izvēlējušies 6,3 %.

Likumsakarīgi rodas jautājums, kāpēc tik straujš šo automobiļu popularitātes pieaugums? Vai tie samazinās interesi par elektroauto? Kāpēc plug-in hibrīdi var kļūt par risinājumu, kas ļauj lielai daļai cilvēku, tostarp Baltijā, ikdienā pārvietoties ar videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem?Šis straujais izrāviens sakrīt ar pirmajiem signāliem pagājušā gada izskaņā, kas bija par pamatu mūsu, Moller Baltic Import (MBI), prognozēm un mērķim trīskāršot plug-in hibrīdu pārdošanas apjomus Baltijā.

Latvijā trūkst koordinētas un mērķtiecīgas politikas klimata mērķu sasniegšanai transporta nozarē, informē Valsts kontrolē, atsaucoties uz veikto revīziju "Klimata mērķu sasniegšana transporta nozarē".

Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē.

Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē, jo no 35 paredzētajiem pasākumiem 66% pasākumu nav noteikta ietekme uz siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinājumu, 69% ir ar augstu vai vidēji augstu izpildes risku, bet 31% nav sākti.

Vienlaikus ieplānoto pasākumu īstenošanai nepieciešami aptuveni 2,9 miljardi eiro, bet patlaban identificēts 41% no nepieciešamā finansējuma. Turklāt daļa ierobežoto līdzekļu novirzīti pasākumiem bez ietekmes uz klimata mērķiem, uzsver revidenti.

Elektroauto straujā izaugsme nav tikai prognoze, tā ir mūsu nākotne un iespēja veidot zaļāku ikdienu. Taču, lai šī pāreja patiesi būtu veiksmīga un ilgtspējīga, ir nepieciešami ne tikai jauni tehnoloģiski risinājumi un pieejamāki elektriskie spēkrati, bet arī sabiedrības izglītošana un konsekventi pasākumi no valdības puses.

Šobrīd esam nonākuši punktā, kad varam teikt – elektroauto piedzīvo strauju izaugsmi visā Eiropā, tai skaitā arī Latvijā. Lieljaudas elektroauto uzlādes punkti strauji attīstīsies šogad un nākamgad, ko daļēji veicina Eiropas Savienības atbalsts, kas pieprasa lieljaudas staciju darbības uzsākšanu līdz 2026. gadam, bet galvenokārt sekmē elektroauto, kā arī lādējamo hibrīdauto izplatību. Beidzot arī lādējamie hibrīdauto ir sasnieguši to tehnoloģisko attīstības stadiju, kurā tie var sākt izmantot ātrās uzlādes stacijas.Latvijā tuvāko gadu laikā uzlādes tīkla pārklājums ievērojami paplašināsies. Rīgā jau pie lielākajiem satiksmes mezgliem un lielveikaliem uzlādes punkti ir plaši pieejami, un drīzumā galvenais jautājums būs nevis "kur ir pieejamas uzlādes stacijas?", bet gan "kur tās vēl nav?"Jauni risinājumi tuvākajā nākotnēUzlādes tehnoloģijas kļūst arvien jaudīgākas, ļaujot vairākiem elektroauto veikt uzlādi vienlaikus. Sagaidāms arī, ka visi lielākie uzlādes punkti drīzumā tiks aprīkoti ar maksājuma termināļiem, ļaujot lietotājiem uz vietas norēķināties par uzlādi, izmantojot maksājuma karti. Tomēr īpaši aizraujošs risinājums, šķiet, ir "Plug&Charge" tehnoloģija, kas ļauj uzlādes stacijai un elektroauto savstarpēji identificēties, nodrošinot automātisku rēķina piestādīšanu bez nepieciešamības izmantot aplikācijas vai RFID kartes.

Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) vēstulē Klimata un enerģētikas ministrs ir aicinājis Finanšu ministriju pārskatīt Valsts Ieņēmuma dienesta (VID) izvirzītās reģionā augstākas uzskaites prasības elektroauto uzlādes darījumiem ar norēķinu karti, kas var būtiski paaugstināt uzlādes cenas.

VID prasības elektroauto uzlādes operatoriem Latvijā ir apjomīgākas nekā Igaunijā, Lietuvā un daļā citu Eiropas valstu. Ieviešot norēķinu pakalpojumu ar maksājuma kartēm publiskā elektrouzlādes punktā, atbilstoši VID prasībām, var pieaugt elektroauto uzlādes izmaksas publiskajā tīklā.

Latvijas VID izvirzītie noteikumi norēķinu uzskaitei, kā arī prasība nodrošināt lokālu fiskālo ierīču izmantošanu un sertifikāciju, radīs papildu izmaksas elektroauto uzlādes operatoriem, kas rezultātā būs jāsamaksā elektroauto braucējiem. Arī Baltijas mērogā, tikai Latvijā elektroauto uzlādes operatoriem tiek izvirzīta prasība par obligātu fiskālo ierīču (kases aparāta tipa ierīci) izmantošanu, nepaļaujoties uz darījumu uzskaites IT risinājumiem.

Jaunās paaudzes elektroauto lietoto auto tirgū varētu būt konkurētspējīgākas pēc apmēram pieciem gadiem; šobrīd valstij būtu jādomā par atbalsta instrumentu uzlabošanu, atzīmē Oskars Cekuls, SIA “eLizings.lv” transportlīdzekļu finansēšanas eksperts.

Pašlaik sociālekonomisko apstākļu dēļ Latvijas iedzīvotāji viesbiežāk izvēlas iegādāties vismaz desmit gadus vecas automašīnas, taču šajā segmentā pieejamie elektromobiļi bieži vien neattaisno pircēju ekspektācijas, tāpēc pārsvarā lēmums tiek pieņemts par labu iekšdedzes dzinējam, teic O.Cekuls. “Tā rezultātā veidojas pretrunas starp gaidām un realitāti - cilvēki labprāt vēlētos iegādāties elektroauto, taču viņi to nevar atļauties. Vecākie elektroauto modeļi šajā gadījumā neattaisno klientu ekspektācijas ikdienā pārvietoties ar modernu transportlīdzekli, taču jaunākie pagaidām vienkārši ir pārāk dārgi,” atzīmē O.Cekuls.

Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati liecina, ka 2024. gadā Latvijā reģistrēti 1258 jauni elektroauto, kas ir par 22,5% mazāk nekā 2023. gadā. Tādējādi pērn Latvijā jauno elektroauto reģistrācija veidoja 7,3% no kopējā reģistrētā jauno vieglo pasažieru automobiļu skaita, kamēr 2022. un 2023. gadā šis apjoms bija teju 9%.

Elektromobiļu skaita pieaugums pagaidām saglabā augšupejošu tendenci, eksperti norāda, ka interese par elektroauto iegādi pēc valsts atbalsta beigām ir pat nedaudz lielāka, nekā cerēts.

Šobrīd Latvijā reģistrēti vairāk nekā 13 tūkstoši elektromobiļu, kas ir par 41% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati. Lai gan šobrīd valsts atbalsta trūkums datos vēl neatspoguļojas, nozares pārstāvji ir vienisprātis - šis faktors bremzēs ilgtspējīga transporta attīstības tempu. Pašlaik tiek prognozēts, ka visvairāk tas ietekmēs budžeta klases auto segmentu, kur atbalsts veidoja būtisku daļu no kopējās pirkuma summas.

Daudz darāmā

Elektrotransporta attīstība turpinās, taču valsts atbalsta trūkums šo izaugsmes tempu varētu nedaudz samazināt, norāda ilgtspējas eksperts Edgars Kudurs. “Līdzšinējā atbalsta programma strādāja ļoti labi, tāpēc uzskatu, ka līdzīgas vai tāda paša tipa programmas turpināšana būtu loģisks un efektīvs solis. Latvijā ir viens no vecākajiem autoparkiem Eiropā, taču interese par elektroauto iegādi ik gadu pieaug, tāpat kā sabiedrības izpratne par šo auto priekšrocībām. Zemākas lietošanas un apkopes izmaksas, kā arī tādi bonusi kā bezmaksas autostāvvietas un ekspluatācijas nodokļa nepiemērošana turpina veicināt elektroauto popularitāti. Arī uzlādes staciju infrastruktūra attīstās strauji, tādēļ ar pēdējo piecu gadu laikā ražotu elektroauto jau šobrīd var brīvi pārvietoties pa visu Latvijas teritoriju, neuztraucoties par uzlādes pieejamību.

Ar valsts atbalstu EKII programmā kopš 2022. gada aprīļa iegādātas 2331 jaunas elektromašīnas, 2398 lietotas elektromašīnas un 1701 hibrīdauto - kopumā ar valsts atbalstu nopirktas 6456 elektromašīnas no 11365 Latvijā vispār reģistrētajām elektromašīnām.

Pavisam valstī 2025. gada sākumā bija reģistrēti 788 075 vieglie transportlīdzekļi, tas nozīmē, ka elektroauto īpatsvars veido 1,54% no šī daudzuma, bet valsts subsidēto videi draudzīgo auto skaits šobrīd veido aptuveni 0,7% no visu auto skaita.

Lieliski rezultāti, finansējums palielināts

Atbalsta programmas finansējums elektroauto un ārēji lādējamo hibrīdauto iegādei sniedzis iespēju vairāk nekā 6400 iedzīvotājiem iegādāties videi draudzīgus transportlīdzekļus, tai skaitā vairāk nekā 1200 daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kuru aprūpē ir bērni ar invaliditāti. Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), reaģējot uz augsto iedzīvotāju interesi, palielinājusi kopējo finansējumu trīs reizes, kopumā sniedzot atbalstu par 30 miljoniem eiro. Atbalsta programma tiek finansēta no emisiju kvotu izsolē gūtajiem līdzekļiem. “Aptuveni 40% no Latvijā reģistrētajiem elektroauto iegādāti ar valsts atbalstu EKII programmā. Līdz šim atbalsts piešķirts 6 426 videi draudzīgu transportlīdzekļu iegādei, finansējumu izmantojot pilnībā. Vienlaikus Vides investīciju fonds (VIF) turpina izskatīt transportlīdzekļu pārdevēju iesniegtās atskaites par iepriekš apstiprinātajiem pieteikumiem.

Ja agrāk elektroauto bija nišas izvēle, tad 2025. gadā tie kļūst par jauno standartu – un pārmaiņas notiek straujāk, nekā daudzi būtu gaidījuši. Pieprasījums pēc lietotiem elektroauto Latvijā pēdējā gada laikā ir gandrīz dubultojies, mainot gan tirgus dinamiku, gan pircēju paradumus.

Kāpēc tagad ir īstais brīdis apsvērt elektroauto iegādi – un kas slēpjas aiz šīs pēkšņās izmaiņas?

No 80% dīzeļiem līdz 40% – pārmaiņas, kuras vairs nevar ignorēt

Pirms dažiem gadiem lielākā daļa pircēju izvēlējās dīzeļdzinējus – tie veidoja aptuveni 80% no visiem darījumiem. Elektroauto tirgus bija margināls. Šobrīd aina ir pilnīgi cita.

"Pašlaik elektroauto veido ap 60% no mūsu pārdošanas," stāsta Elite Cars pārstāvis Oskars. "Iekšdedzes dzinēji vairs nav dominējošie – tie veido tikai kādus 40%. Lielu lomu spēlē valsts atbalsts lietotu elektroauto iegādei, kas darbojas jau trīs gadus."

EKII programma nav tikai efektīva – tā ir arī vienkārši izmantojama. Klientam atliek tikai parakstīt dokumentus elektroniski, un pārējo uzņēmums nokārto pats. Tā ir viena no galvenajām priekšrocībām, kāpēc šobrīd aizvien biežāk tiek izvēlēti lietoti auto ar garantiju.

Elektroauto kļūst par ikdienas sastāvdaļu arvien lielākam cilvēku un uzņēmumu skaitam. Ar šo tendenci mainās arī uzņēmējdarbības vide — daudzi uzņēmumi sāk izmantot elektroauto uzlādes stacijas ne tikai kā ērtību saviem darbiniekiem vai klientiem, bet arī kā daļu no stratēģiskas biznesa attīstības. Šajā rakstā aplūkosim, kā uzņēmumi gūst priekšrocības, izmantojot uzlādes infrastruktūru.

Papildu ērtības klientiem un darbiniekiem

Uzlādes stacijas pie uzņēmuma ēkām kļūst par pievienoto vērtību, ko novērtē gan klienti, gan darbinieki.

Uzlāde darba laikā

Uzņēmumi, kas nodrošina uzlādes iespējas saviem darbiniekiem darba laikā, sniedz ne tikai ērtību, bet arī motivāciju izvēlēties ilgtspējīgākus transporta veidus. Šāds solis var uzlabot darbinieku apmierinātību un stiprināt uzņēmuma tēlu kā videi draudzīgam darba devējam.

Klientu lojalitātes veicināšana

Veikali, restorāni un pakalpojumu sniedzēji, kas piedāvā elektroauto uzlādes iespējas, bieži piesaista vairāk klientu. Kamēr elektroauto īpašnieks uzlādē savu auto, viņš pavada laiku uzņēmuma telpās, izmantojot pakalpojumus vai iegādājoties preces. Šis ir veids, kā pagarināt klienta uzturēšanās laiku un palielināt ieņēmumus.

Latvijas auto tirgus šobrīd atrodas dinamiskā attīstības posmā – vienlaikus redzams gan stabils pieprasījuma pieaugums pēc jauniem transportlīdzekļiem, gan strukturālas pārmaiņas dzinēju izvēlē.

Swedbank līzinga dati rāda, ka 2025. gadā privātpersonu pieprasījums pēc jauniem auto pieaudzis par 35%, bet elektrodzinēju auto segments sasniedzis līdz šim augstāko īpatsvaru. Taču šo procesu nevar skatīt atrauti no ārējiem faktoriem – valsts atbalsta politikas un arī degvielas cenu dinamikas.

Vēsturiski degvielas cenu svārstības ir bijušas viens no būtiskiem faktoriem, kas ietekmē patērētāju izvēli auto tirgū. Kādreiz varējām vērot, kā tirgus pārorientējās uz dīzeļdzinējiem vai piedzīvoja ar gāzi darbināmu auto popularitātes kāpumu. Arī šobrīd novērojama līdzīga situācija – pieaugot degvielas izmaksām, mainās kopējo uzturēšanas izmaksu aprēķins, kas arvien biežāk nostāda elektroauto vai uzlādējamo hibrīdauto ekonomiski izdevīgākā pozīcijā (pie nosacījuma hibrīdauto ikdienā primāri tiek lietots uz elektrību).Īpaši skaidri šo pāreju ilustrē 2025. gada Swedbank līzinga dati par pieprasījumu pēc jauniem auto pēc dzinēja tipa. Benzīna auto joprojām dominē ar 60%, taču to pieprasījums pērn sarucis par 10%. Tikmēr elektroauto īpatsvars sasniedzis 32% ar 16% pieaugumu, iezīmējot strauju pāreju no nišas uz masu izvēli, kamēr dīzeļdzinēji sarukuši līdz 8% (–6%).

Latvijā reģistrēto jauno vieglo pasažieru automobiļu skaits 2025. gada pirmajā pusgadā ir būtiski palielinājies — par 29,7% salīdzinājumā ar 2024. gada pirmo pusgadu, liecina Latvijas Auto asociācijas apkopotie dati.

Ja 2024. gadā pirmajā pusgadā tika reģistrēti 8702 jauni automobiļi, tad 2025. gada pirmajā pusgadā — jau 11 287.Jauno vieglo pasažieru auto reģistrācijā turpina dominēt juridiskās personas, kas 2025. gada pirmajā pusgadā veidoja 64,1% no kopējā apjoma (2024. gadā — 63%). Privātpersonu daļa šogad ir 35,9%, salīdzinot ar 37% gadu iepriekš.

"Ir pārsteidzoši pozitīvi redzēt šādu būtisku jauno auto tirgus pieaugumu tieši šogad, kad valdība meklē samazināt izmaksas, ekonomikai nav tas lielākais uzrāviens un ģeopolitiskie apstākļi ne tie stabilākie. Liels pienesums lielākai aktivitātei un konkurencei ir līzinga banku sektorā, ko stimulē samazinātās procentu likmes," norāda Auto asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Kulbergs.

Neilgi pirms tarifu ieviešanas Eiropas Savienības lielākā elektroauto un hibrīdauto importa partnere 2024. gadā bija Ķīna, kas ieveda 55% no 15,2 miljardu eiro vērtās elektroauto importa tirgus daļas, liecina Eurostat dati.

Ķīnas transportlīdzekļi segmentā šobrīd veido vairāk nekā 20% no ES akumulatoru elektrotransportlīdzekļu pārdošanas apjoma.

Ķīnas elektroauto invāzija

2020. gadā Ķīnā ražoto transportlīdzekļu daudzums, ko eksportēja uz Eiropas Savienību, bija nedaudz vairāk par 50 tūkstošiem vienību, ieskaitot gan plug-in, gan non plug-in hibrīdmašīnas. 2021. gadā to bija jau virs 200 tūkstošiem, bet 2024. gadā ievesto ķīniešu mašīnu skaits Eiropā pārsniedza 450 tūkstošus vienību. Tirgus daļa pēdējo trīs gadu laikā ir pieaugusi no 3% līdz 20%. Vairāk nekā puse elektroautomobiļu (55%) no kopējā ES importa apjoma tiek importēta no Ķīnas, kas īsā laikā ir apsteigusi visus citus konkurentus nozarē. Tuvākā sekotāja importā ir Dienvidkoreja, kuras ražoto elektroauto apjoms Eiropas Savienības importā pērn veidoja tikai 16%, Japānai un ASV bija tikai 9% vērta tirgus daļa. Eiropas Savienībā ražotos elektroauto visvairāk eksportē uz Lielbritāniju (31%), ASV – 23% un Norvēģiju – 11%. ES elektroauto eksports uz Ķīnu ir niecīgs, un arī tirgus daļa ES šajā valstī ir neliela.

Elektroauto kļūst arvien populārāki, un līdz ar to aktuāls kļūst jautājums par nobraukumu ar vienu uzlādi. Elektroauto nobraukuma rādītāji tiek noteikti pēc vienotiem testēšanas standartiem un kalpo kā uzticams salīdzināšanas pamats starp dažādiem modeļiem. Ikdienas lietošanā nobraukumu nosaka braukšanas paradumi, maršruti un izmantotais aprīkojums, tāpēc pārdomāta braucienu plānošana ļauj pilnvērtīgi izmantot elektroauto sniegtās priekšrocības un nodrošina komfortablu pārvietošanos dažādos apstākļos.

Ko ietekmē elektroauto nobraukums?

Reālā attāluma starp uzlādes reizēm lielākoties nosaka vairāki faktori:

• Temperatūra un siltuma patēriņš – aukstā laikā baterijas kapacitāte samazinās, un salona apsilde patērē papildu enerģiju.

• Braukšanas ātrums un stils – lielāks ātrums nozīmē augstāku patēriņu; pilsētā enerģiju var atgūt ar reģeneratīvo bremzēšanu.

• Riepas un slodze – pareizi piepumpētas, sezonai atbilstošas riepas palīdz saglabāt enerģijas patēriņu optimālā līmenī.

• Papildus funkcijas – sēdekļu apsilde, klimata kontrole un citas elektroiekārtas ietekmē kopējo patēriņu.

Arī maršruta specifika ietekmē nobraukumu. Braukšana pa pilsētu bieži nodrošina mazāku patēriņu nekā ātrs brauciens pa šoseju. Toties aukstākos mēnešos nelielas izmaiņas uzlādes punktos vai enerģijas patēriņā var būtiski ietekmēt, cik tālu var nobraukt ar vienu uzlādi.

Latvijas Elektroauto biedrība (LEAB) asi iebilst pret Rīgas domes iecerēm ierobežot elektroauto stāvvietu atvieglojumus bez skaidra pārejas perioda. Šāda pieeja biedrības ieskatā grauj uzticību zaļās mobilitātes politikai un rada risku ilgtermiņā bremzēt pāreju uz elektrotransportu.

LEAB uzsver — bezmaksas stāvvietas nav bijis mazsvarīgs bonuss. Tās ir bijušas daļa no motivācijas sistēmas, uz kuras pamata cilvēki Latvijā pieņēmuši lēmumu pāriet uz elektroauto. LEAB aptaujā kā būtiskākais praktiskais ieguvums bonusu sadaļā minētas tieši bezmaksas stāvvietas Rīgā.

"Arī Global EV Alliance 2025. gada Latvijas dati rāda, ka 43% elektroauto lietotāju kā galvenajiem izvēles iemesliem min politikas instrumentus, tostarp stāvvietu priekšrocības. Tas nozīmē, ka jautājums nav par atsevišķu teritoriju. Ja Rīgas dome maina elektroauto atvieglojumu sistēmu, tas ir signāls visai pilsētai un visai zaļās mobilitātes politikai Rīgā. Rīga kā valsts galvaspilsēta nosaka toni arī valsts mērogā, tādēļ šādi lēmumi ietekmē ne tikai Rīgas, bet visas Latvijas zaļās mobilitātes politikas uzticamību," teikts biedrības paziņojumā.

Šis raksts tapis sadarbībā ar Forum Auto, autors Kristaps Skutelis no kursors.lv

Kamēr mans lietotais elektroauto ir servisā, saku lielu paldies Forum Auto, kas man uz dažām dienām testam piespēlēja KIA EV3 kompakto elektrisko krosoveru. Testu smuki saplānojām tā, lai ar šo auto varu ģimeni izvadāt uz Latgali nosvinēt Jāņus. Tāpēc šoreiz daudz praktisku atziņu par to, kā auto uzvedas reālas ekspluatācijas apstākļos.

Kas ir KIA EV3?

Tiem, kas kaut cik seko autobūves attīstībai, ir labi zināms, ka dienvidkorejieši jau no sākta gala ražo lieliskus elektroauto. Tā tas bija ar nosacīti otrās paaudzes elektromašīnām kā, piemēram, KIA e-Niro, kas mūsu 1000km elektroauto testā ļoti ilgu laiku bija topa augšgalā un ļoti perspektīvas izskatās arī jaunās KIA mašīnas. KIA EV3 ir zīmola piedāvājums kompakto elektrisko krosoveru kategorijā un Latvijā pieejams jau no pagājušā gada nogales. Ar šo auto mūsu Māris iepazinās Portugālē un tāpat esam paspējuši 1000km testā izmēģināt EV3 lielo brāli KIA EV9. Beidzot pie KIA EV3 tiku arī es. Jēj!

VIADA Baltija un Elektrum Drive atklāj kopīgi izveidoto elektroauto uzlādes tīklu, kas aptver lielākās Latvijas pilsētas drošai braukšanai ar elektroauto. Tādējādi tiek veicināta ilgtspējīga mobilitāte Latvijā, būtiski uzlabojot elektroauto uzlādes pieejamību visā valstī. Tīklā plānotas 134 pieslēgvietas līdz 2030. gadam.

Latvijas jaunais elektroauto uzlādes tīkls, kas pieejams VIADA degvielas uzpildes stacijās, jau no vasaras nodrošina ātru un ērtu uzlādi trīs stacijās ar 12 pieslēgvietām. Tīkla pieejamība ir svarīga ne tikai no praktiskā viedokļa – jo vairāk staciju, jo pārliecinātāk tālā ceļā var justies elektroauto lietotājs jeb tas palīdz mazināt t.s. uzlādes trauksmi. Tāpēc stacijas koncentrējas ne tikai Rīgā, kur ir vislielākā elektroauto koncentrācija, bet arī vienmērīgi visā Latvijā.

Šobrīd ir izbūvētas trīs stacijas ar 12 pieslēgvietām no plānotā Elektrum Drive un VIADA 134 pieslēgvietu 55 uzlādes stacijās tīkla. Līdz 2030. gadam jaunās stacijas būs gan lielākajās pilsētās – Rīgā, Liepājā, Daugavpilī, Jūrmalā, Jelgavā, Valmierā, gan reģionālajos centros, tostarp Aizkrauklē, Ludzā, Jēkabpilī un citviet.11 no jaunajām uzlādes vietām sasniegs 600 kW jaudu, kas ļaus nodrošināt īpaši ātru uzlādi, un šie projekti tiek īstenoti ar ES CEF līdzfinansējumu. Kopumā tiks piedāvātas dažādas jaudas no 100 līdz 300 kW, lai atbilstu dažādām lietotāju vajadzībām.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) ir piešķīrusi 60 miljonu eiro aizdevumu “Ignitis Group”, lai veicinātu elektroauto ātrās uzlādes tīkla “Ignitis ON” attīstību Baltijas valstīs.

Līdz 2027. gada beigām plānots uzstādīt līdz pat 600 elektroauto ātrās uzlādes stacijām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

“Ignitis Group” valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Darjus Maikštens norāda, ka ERAB finansējums uzlabos publiski pieejamās uzlādes tīkla pārklājumu reģionā un palīdzēs Baltijas valstīm sasniegt to enerģētikas un klimata politikas mērķus.“2024. gadā mūsu uzlādes tīkls ir trīskāršojies, un šogad turpināsim aktīvu tā paplašināšanu visā Baltijā. Šie rādītāji liecina par būtisku izrāvienu elektroauto tīkla attīstībā reģionā, kur vēlamies ieņemt vadošo lomu ātrās uzlādes staciju segmentā. Jaunās investīcijas vēl vairāk stiprinās šo procesu un veicinās elektromobilitātes ekosistēmas attīstību,” norāda D. Maikštens.

Eiropas Savienība (ES) piešķīrusi 16 miljonus eiro Ignitis ON, lieljaudas elektroauto uzlādes tīklam Baltijā, informē uzņēmums.

Šis ir nozīmīgs atbalsts 500 jaunu uzlādes punktu uzstādīšanai visās trīs Baltijas valstīs. Tas ir lielākais finansējums, kas jebkad piešķirts uzlādes tīkla operatoram Baltijā.

“Mēs priecājamies, ka mūsu pieteikums izturēja konkurenci un tika apstiprināts kopā ar citiem Eiropas elektroauto uzlādes infrastruktūras līderiem, piemēram, E.ON un Milence. Šie līdzekļi ļaus būtiski paplašināt mūsu tīklu un kopīgiem spēkiem samazināt ES atkarību no fosilajiem degvielas avotiem. Mēs apņemamies uzstādīt 222 uzlādes stacijas trīs gadu laikā, kurās vienlaikus varēs uzlādēt 500 elektroauto. Taču mēs ne tikai paplašināsim savu tīklu, bet arī padarīsim to ērtāku gan vieglo, gan smago elektroauto īpašniekiem,” saka Ignitis Group e-mobilitātes vadītājs Eimantas Balta.

Atklājot pirmo staciju, divi Latvijas zīmoli – Elektrum Drive un VIADA – paziņo par kopīga elektroauto uzlādes tīkla attīstīšanu, veicinot uzlādes pieejamību visā Latvijā.

Līdz 2030. gadam plānotas līdz 134 pieslēguma vietas 55 no 101 VIADA degvielas uzpildes stacijām. Šī sadarbība ir nozīmīgs solis ceļā uz elektromobilitātes popularizēšanu un ilgtspējīgas pārvietošanās veicināšanu Latvijā.

Pirmā elektrouzlādes stacija ir atklāta Jēkabpilī, Varoņu ielā 6, kurā jau šobrīd pieejamas 4 pieslēgvietas ar maksimālo pieejamo jaudu līdz 150 kW.

Sadarbība ar VIADA ļauj Elektrum Drive ne tikai paplašināt uzlādes tīklu reģionālā līmenī, bet arī strādāt ar partneri, kura degvielas uzpildes staciju lokācijas un infrastruktūra jau ir optimāli piemērotas elektroauto uzlādei. Šī partnerība ir daļa no koordinēta Baltijas mēroga attīstības modeļa, kas jau šobrīd aptver sadarbību ar VIADA Lietuvā, stiprinot vienotu pieeju ilgtspējīgai mobilitātei.

Eiropas atkarība no Ķīnā ražotiem akumulatoriem elektriskajiem automobiļiem rada riskus gan piegāžu drošībai, gan tehnoloģiskajai neatkarībai, teikts konsultāciju kompānijas "Deloitte" pārskatā.

Pērn vien 13% no pasaulē saražotajiem elektroauto akumulatoriem tika saražoti Eiropā, lēš "Deloitte". Turklāt gandrīz visi no šiem akumulatoriem tika saražoti Ķīnas un Dienvidkorejas uzņēmumu struktūrvienībās, un tikai viens Eiropas Savienībā bāzēts ražotājs veicis ražošanu ierobežotā apjomā.

Aptuveni 70% no pasaulē saražotajiem elektroauto akumulatoriem pērn saražoti Ķīnā.

"Deloitte" prognozē, ka elektroauto akumulatoru tirgus ienākumi Eiropā pieaugs no 16 miljardiem eiro 2024.gadā līdz 54 miljardiem eiro 2030.gadā. Ja netiks strauji paplašināta vietējā ražošana, elektroauto tirgus izaugsme var kļūt aizvien atkarīgāka no Ķīnas un citiem Āzijas piegādātājiem, norāda eksperti.

Izmantojot atbalsta programmu (EKII) elektroauto un ārēji lādējamo hibrīdauto iegādei, videi draudzīgu transportlīdzekli iegādājušies 6426 iedzīvotāji, informēja Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM).

KEM trīs reizes palielināja kopējo programmas finansējumu, tam kopumā sasniedzot 30 miljonus eiro. Atbalsta programma tiek finansēta no emisiju kvotu izsolē gūtajiem līdzekļiem.

Kopumā aptuveni 40% no Latvijā reģistrētajiem elektroauto iegādāti ar valsts atbalstu EKII programmā. Līdz šim atbalsts piešķirts 6426 videi draudzīgu transportlīdzekļu iegādei, un no tiem 28% jeb 1200 transportlīdzekļus iegādājušās daudzbērnu ģimenes un ģimenes, kuru aprūpē ir bērni ar invaliditāti. Programmas finansējums 30 miljonu apmērā izmantots pilnībā.

No iegādātajām automašīnām 37% bijuši jauni elektroauto, 37% lietoti elektroauto, bet vēl 26% - "plug-in" hibrīdauto.

Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" iecerējusi paaugstināt stāvvietu cenas, kā arī ierobežot priekšrocības elektroauto īpašniekiem, tostarp bezmaksas stāvēšanu pilsētas centrā, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Lēmuma mērķis ir mazināt satiksmes noslodzi un veicināt stāvvietu pieejamību.

Kā atzīmē "Nekā personīga", dārgākā "Rīgas satiksmes" stāvvieta patlaban ir R zonā Vecrīgā. Šeit pirmā stunda maksā pieci eiro, bet katra nākamā stunda - astoņus eiro. No videi draudzīgajiem spēkratiem netiek iekasēta maksa nevienā "Rīgas satiksmes" pārvaldītajā stāvvietā. Tas bieži rada situāciju, ka tos atstāj stāvvietās visu diennakti, nedodot vietu citiem. Pirms gada uzņēmējus, restorānu īpašniekus un nekustamo īpašumu attīstītājus aicināja sniegt priekšlikumus, kā atdzīvināt galvaspilsētas centru. Viens no ierosinājumiem bija ierobežot stāvēšanas laiku līdz divām stundām visiem spēkratiem, tai skaitā elektroauto.

Latvijā šobrīd reģistrēti vairāk nekā 11 tūkstoši elektromobiļu, atsevišķi nozares eksperti prognozē, ka līdz 2030. gadam elektroauto skaits varētu sasniegt pat 100 tūkstošus.

Lai gan jauno vieglo elektromobiļu īpatsvars tirgū šā gada pirmajos sešos mēnešos bija vien 6,6%, kas ir teju par 1% mazāk nekā pērn, tā kritumu kompensē lietoto elektromobiļu tirgus attīstība, kur novērojams būtisks kāpums. Tas liecina, ka elektroauto kļūst pieejamāki un pieprasītāki arī otrreizējā tirgū. Līdz jūlija sākumam Latvijā kopumā bija reģistrēti 11 719 elektromobiļi, tostarp 11 365 vieglie un 354 kravas elektromobiļi, norāda CSDD, uzsverot, ka arī turpmāk elektromobiļu skaita pieaugums saglabāsies vismaz pašreizējā līmenī.

Tirgus attīstās

Šobrīd gandrīz katra auto ražotāja modeļu klāstā ir iespējams atrast transportlīdzekli ar elektrisko piedziņu, atzīmē Aivis Ozoliņš, CSDD Elektromobilitātes un radaru sistēmas attīstības daļas vadītājs. “Tāpat arī, attīstoties bateriju tehnoloģijām, elektromobili iespējams izmantot gan tuvākiem, gan arī tālākiem braucieniem. Arī to iegādes cena atsevišķos gadījumos kļūst teju līdzvērtīga ar tādas pašas klases iekšdedzes dzinēju aprīkotiem automobiļiem, līdz ar to varētu sagaidīt, ka pircēji arvien vairāk būs ieinteresēti apsvērt elektromobiļu iegādi, kas veicinās elektromobiļu skaita palielināšanos arī turpmāk. Ja skatāmies uz uzlādes iespēju pieejamību Latvijā, tad šobrīd situācija vērtējama kā pozitīva. Pieaugot elektromobiļu skaitam, pieaug arī pieprasījums pēc elektromobiļu uzlādes pakalpojuma, un tā apmierināšanā brīvā tirgus apstākļos iesaistās arī citi tirgus dalībnieki. Rezultātā, ja pirms sešiem gadiem uzlādes iespēju neesamība atsevišķās vietās varēja kalpot kā arguments, lai neizvēlētos elektromobili, tad šodien elektromobili bez problēmām var lietot praktiski visā Latvijas teritorijā. Vairākās vietās pat veidojas uzlādes pakalpojuma sniedzēju konkurence, un klientam ir iespēja izvēlēties sev tīkamāko,” stāsta A. Ozoliņš, norādot, ka elektromobiļu skaita pieaugumu ietekmē arī valsts atbalsta instrumenti.