Jaunākais izdevums

Pieņemt ekspluatācijā objektus ar atliktiem darbiem ir normāla prakse, aģentūrai LETA sacīja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) pārstāve Daiga Reihmane, komentējot Liepājas būvvaldes 2023.gada izskaņā ekspluatācijā pieņemtās vairākas Liepājā pārbūvētas ielas ar kopējo garumu vairāk nekā četri kilometri.

Reihmane skaidroja, ka īpaši tas ir raksturīgi objektiem, kuru pabeigšanas termiņš ir ziemā, jo ziemas laikapstākļi var traucēt atsevišķu darbu paveikšanu.

Līdz ar to šie darbi parasti tiek atlikti līdz labvēlīgākiem laikapstākļiem. Pēc Reihmanes minētā, galvenais ekspluatācijā pieņemšanas kritērijs ir iespēja objektu ekspluatēt tam paredzētajiem mērķiem, kā arī tas, ka atlikto darbu paveikšana netraucē objekta ekspluatācija.

Reihmane sacīja, ka par Liepājā veiktajiem ielu un tramvaju ceļu pārbūves darbiem Eiropas Savienības finansējuma pieprasījumi CFLA vēl nav iesniegti. Kad maksājumu pieprasījumi tiks saņemti, arī CFLA vērtēs izpildītos darbus.

Vienlaikus Reihmane atzina, ka arī pieprasot finansējuma izmaksu no CFLA visiem atliktajiem darbiem nav jābūt obligāti pabeigtiem. CFLA veic arī projekta pēcuzraudzību, un ja tās laikā atklājas kādas nepilnības vai pārkāpumi, izmaksāto finansējumu var pieprasīt arī atmaksāt.

Jau ziņots, ka 2023.gada izskaņā ekspluatācijā pieņemtas vairākas pērn Liepājā pārbūvētas ielas ar kopējo garumu vairāk nekā četri kilometri (km), aģentūru LETA informēja pašvaldības sabiedrisko attiecību un mārketinga daļā.

Nepiemērotu laikapstākļu dēļ atsevišķos būvobjektos noteikti atliktie darbi, kurus pieļaujams veikt pavasarī, sasniedzot atbilstošu gaisa temperatūru.

Pagājušā gada nogalē pieņemta vairāku ielu posmu pārbūve dažādos pilsētas mikrorajonos, kas veikta ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda atbalstu - Sakas, Saraiķu, Ganību, Ziemupes, Saulrietu un Lielās ielas posmos, kā arī Kūrmājas prospektā un Kārļa Zāles laukumā.

Pašvaldība norāda, ka Kārļa Zāles laukumā, Kūrmājas prospektā, Dzelzceļnieku, Rīgas un Lielajā ielā fiksēti noteikti atliktie darbi, kas lielākoties saistīti ar labiekārtojuma un apzaļumošanas darbiem, kā arī ielas seguma atjaunošanu, ko dažādu iemeslu dēļ nebija iespējams veikt 2023.gada izskaņā, kad Liepājā uzsniga bieza sniega kārta.

No pērn veiktajiem būvdarbiem Liepājas būvvalde 15.decembrī ekspluatācijā pieņēma tramvaja līnijas un piegulošās teritorijas pārbūvi Lielās ielas posmā no Friča Brīvzemnieka līdz Peldu ielai - kopumā 545 metrus garu ielas posmu un tramvaja sliežu ceļu 941 metru garumā.

Būvobjektā uz pavasari noteikti atsevišķi atliktie darbi, kas saistīti ar apzaļumošanu, seguma atjaunošanu un ceļa horizontālo apzīmējumu uzklāšanu. Būvdarbus veica SIA "Baltijas būve".

Savukārt 19.decembrī ekspluatācijā pieņemti veiktie būvdarbi Sakas, Saraiķu un Ziemupes ielu posmos. Sakas ielā izbūvēts 123,5 metru garš ielas posms un komunikācijas, Saraiķu ielā - 187,5 metru garš posms, bet Ziemupes ielā - 530,8 metru garš posms. Būvdarbus veica SIA "CTB".

Tāpat 21.decembrī pieņemti vairāki veiktie ielu būvdarbi. Maģistrālajā Ganību ielā pārbūvēts 945 metrus garš ielas posms no Kungu līdz Salmu ielai, tostarp veikta inženierkomunikāciju pārbūve. Būvdarbus veica SIA "A-Land".

Kūrmājas prospektā, posmā no Uliha līdz Hika ielai, pārbūvēts 288 metrus garš ielas posms, tostarp izbūvēts arī satiksmes rotācijas aplis. Būvdarbus veica SIA "CTB".

Ekspluatācijā pieņemta arī veiktā Kārļa Zāles laukuma pārbūve posmā no jaunā tilta līdz Graudu ielai. Būvdarbus veica SIA "CTB". Pārbūvēts Jūras ielas posms no Lielās ielas līdz Radio ielai, Vecās ostmalas daļa pie Tirdzniecības kanāla, Kārļa Zāles laukuma centrālā daļa, kā arī blakus esošie Bāriņu, Lielās un Ādu ielas posmi. Objektā noteikti atsevišķi atliktie darbi, kas saistīti ar apstādījumu ierīkošanu, betona bruģa un asfalta virskārtas ieklāšanu, kā arī divu autobusu pieturvietu nojumju uzstādīšanu. Vienlaikus par ieklāto bruģa segumu vēl tiks veikta ekspertīze, lai vērtētu, kāpēc ceļa segumā ar bruģa klājumu radušies defekti. Defektus paredzēts iespējami ātri novērst, lai ielas daļu atkal atvērtu satiksmei.

Tāpat pieņemti tramvaja līnijas un piegulošās teritorijas pārbūves darbi Jaunliepājas un Vecliepājas ielu posmos. Būvdarbus veica SIA "Baltijas būve". Objektā iekļauta sliežu ceļa pārbūve trīs dažādos ielu posmos kopumā 2,56 kilometru garumā abos maršruta virzienos Rīgas un Dzelzceļnieku ielā, kā arī tramvaja līnijas galapunktā Brīvības ielā. Tāpat darbos iekļauta Rīgas ielas seguma pārbūve 698 metru garumā. Būvobjektā noteikti vairāki atliktie darbi, tostarp lieko stabu, brauktuves un ietvju demontāža, ielas seguma atjaunošana (granīta apmaļu uzstādīšana, dabīgā akmens bruģa un betona bruģa seguma uzklāšana, asfalta ieklāšana), pieturvietu platformu uzstādīšanu, ceļa horizontālo apzīmējumu uzklāšana un zāles sēšana.

22.decembrī pieņemta jaunās, 279 metrus garās Saulrietu ielas izbūve, kā arī ietve un veloceļš, kas ved gar jaunuzbūvēto bērnudārzu "Liedags". Būvdarbus veica SIA "CTB".

Savukārt 27.decembrī pieņemta Kūrmājas un Graudu ielas krustojuma pārbūve ar noteiktiem atliktajiem darbiem pavasarī. Būvdarbus veica SIA "CTB".

Šogad, līdz ar labvēlīgu laikapstākļu iestāšanos, tiks atsākti būvdarbi saskaņā ar atlikto darbu plānu, kas visi jāpaveic līdz 2024.gada vasarai, uzsver pašvaldībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Uzņēmējiem aktīvāk jāiesaistās jauniešu izglītošanā

Armanda Vilciņa,16.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prakses iespēju sniegšana studentiem, uzņēmumiem ir lielisks veids, lai atrastu nākotnes talantus, norāda Sandra Daukšiene, Philip Morris Baltic cilvēku un kultūras menedžere.

Raugoties no uzņēmuma perspektīvas, efektīvākas ir ilgāka termiņa prakses – tās ir jēgpilnākas gan studentam, gan uzņēmumam, jo tad praktikants var ne tikai virspusēji iepazīties ar darbu organizācijā, bet arī izmēģināt praktiskākas lietas, teic S.Daukšiene. Mūsuprāt, prakses laikā jauniešiem jāgūst reāla izpratne un priekšstati par to, kā uzņēmums darbojas, kā arī kāda ir katras konkrētās profesijas specifika, atzīmē S.Daukšiene, piebilstot, ka vienlaikus uzņēmumiem ir arī jāapzinās, ka prakses vietu nodrošināšana ir viņu iespēja tuvākajā nākotnē piesaistīt kvalitatīvus un motivētus darbiniekus. Faktiski jau prakses laikā lielā mērā var redzēt, kurš no praktikantiem būs piemērots, bet kurš uzņēmumam īsti nederēs, norāda Philip Morris Baltic cilvēku un kultūras menedžere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Potenciālo pircēju piesaistei mājokļu projektu attīstītāji izmanto dažādus bonusus, piedāvājot speciālās atlaides, iebūvētās virtuves, apmaksātus dizainera pakalpojumus un cenā iekļautas stāvvietas, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio apkopotā informācija.

Lai gan marta otrajā pusē bija vērojama lielāka aktivitāte gan no pircēju, gan pārdevēju puses, dienu skaits, kas nepieciešams mājokļa pārdošanai par tirgus cenu, nav mainījies – vidēji tās ir 76 dienas. Par spīti tirgus stagnācijai, īpašnieki arvien piedāvā pārdošanai mājokļus par summām, kas būtiski pārsniedz tirgus cenas. Ģeopolitiskais fons ir pamatfaktors atliktiem lēmumiem par nekustamā īpašuma iegādi, sevišķi skarot objektus ar lielāku nepieciešamo investīciju apjomu, jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā” secinājuši “Latio” darījumu vadītāji.

Jauno projektu pirmreizējo tirgu piesātina attīstītāju īpašie piedāvājumi, nereti pat sarežģījot lēmuma pieņemšanu pircējam, savukārt otrreizējo mājokļu segmentā potenciālie pircēji vēlas iegādāties īpašumus par cenām, kas ir pat par 30% zemākas kā pārdevēja noteiktās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: Husqvarna.com

Akumulatora zāģi ir kļuvuši par neatņemamu palīgu dārzkopībā un mežsaimniecībā. Tie nodrošina lielisku mobilitāti un efektivitāti, pateicoties to vieglumam, mazajam trokšņu līmenim un videi draudzīgajai darbībai. Šajā rakstā mēs sniedzam svarīgus padomus par to, kā izvēlēties labāko akumulatora zāģi, ņemot vērā tādus faktorus kā zāģa garums, akumulatora veids un jauda. Mūsu mērķis ir palīdzēt jums atrast ideālu risinājumu jūsu vajadzībām.

Akumulatora zāģa priekšrocības

Akumulatora zāģu ieviešana tirgū ir radījusi revolūciju dārzkopības un mežsaimniecības darbu veikšanā. To īpašības - viegls svars, zems trokšņa līmenis un nulles izplūdes gāzu emisijas - padara šos instrumentus par izcilu izvēli dažādiem darbiem. Galvenās akumulatora zāģu priekšrocības:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir labas iestrādes un ilgtspējīgas būvniecības piemēri, tomēr plašākā tvērumā ilgtspējas prakse ēku būvniecībā pagaidām vēl tiek reti izmantota, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde un padomnieks enerģētikas un klimata politikas jomā Dzintars Jaunzems.

Ekonomisti norāda, ka ilgtspējīgas būvniecības prakse drīzumā būs obligāta Latvijā. Šogad martā Eiropas Parlamentā tika apstiprināts ēku dekarbonizācijas plāns, kas nosaka, ka visām jaunajām ēkām no 2030.gada ir jābūt bezemisiju. Emisiju aprēķinos ņems vērā visu ēkas būvniecības dzīves ciklu, sākot ar finansēšanu un projektēšanu, līdz atkritumiem pēc objekta nojaukšanas. Tas nozīmē, ka pārmaiņas būvniecības nozarē ir steidzamākas nekā jebkad agrāk.

Latvijas eksporta tirgos pieprasījums pēc ilgtspējīgiem, sertificētiem materiāliem aizvien pieaugs, un tā ir Latvijas uzņēmumu iespēja ielauzties tirgū un izrauties attīstībā, raksta ekonomisti. Jau šobrīd vairākiem Latvijā ražotiem būvmateriāliem ir izsniegti apliecinājumi par atbilstību starptautiskām produktu vides deklarācijām, un tie veiksmīgi iekaro ārējos tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas dome ir paredzējusi paaugstināto 3% nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmi ēkām, kurām pārsniegts maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums un kuras nav nodotas ekspluatācijā, piemērot no 2026.gada 1.janvāra, nevis 2024.gada 1.janvāra, kā tas bija plānots sākotnēji, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.

Pašvaldībā skaidro, ka šāds lēmums pieņemts, reaģējot uz iedzīvotāju iesniegumiem, vispārējo ekonomisko situāciju valstī, tostarp straujo EURIBOR likmju kāpumu, kā arī problēmām ar kadastrālās uzmērīšanas pasūtījumu savlaicīgu izpildi Valsts zemes dienestā.

Ar 2026.gada 1.janvāri ekspluatācijā laikus nenodotām ēkām tiks piemērota paaugstināta NĪN likme 3% apmērā.

Līdz ar to NĪN par ekspluatācijā nenodotām ēkām, kā arī nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība 2024.gadā Jūrmalā vēl nemainīsies.

Ņemot vērā samērā laikietilpīgo būvniecības dokumentācijas kārtošanas procesu, pašvaldība aicina iedzīvotājus izmantot šo pārejas periodu līdz 2026.gada 1.janvārim un neatlikt uz pēdējo brīdi ēku nodošanu ekspluatācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai organizācijas var strādāt bez vadītājiem? Horizontālā struktūra "uz papīra" un dzīvē

Laura Krastiņa, Balcia valdes locekle,07.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen veiktais konsultāciju kompānijas “McKinsey” pētījums atklāj, ka 79 % darbinieku Eiropā darbā nejūtas motivēti. Līdz ar to cilvēki biežāk klātienē neapmeklē darbu, uzņēmumos ir liela darbinieku mainība, kas rada arī finansiālus zaudējumus.

Ir daudz ieteikumu, kā veicināt darbinieku iesaisti, bet nereti tiek aizmirsta kāda vienkārša patiesība – strādāt vadītāja pakļautībā nav īpaši motivējoši. Ne velti ir teiciens, ka cilvēki neaiziet no sliktiem uzņēmumiem, bet gan no sliktiem vadītājiem.

Tāpēc ir vērts apdomāt horizontālās uzņēmuma struktūras ieviešanu un veidot komandu ar mazāku vadītāju skaitu – ir tikai izpilddirektors, daži funkciju vai nozaru vadītāji un pārējie darbinieki, kas katrs ir atbildīgs par savu jomu. Tā strādā daudzas inovatīvas komandas, piemēram, jaunuzņēmumi, un, manuprāt, tas ir tikai laika jautājums, kad arvien vairāk organizāciju sāks domāt par horizontālo modeli. Daudziem uzņēmumiem, it īpaši valsts organizācijām, tādas pārmaiņas varētu būt izaicinošas, taču, turpinot ierasto hierarhiju, agri vai vēlu nebūs iespējams konkurēt ar horizontālajām organizācijām. Par to esam pārliecinājušies arī mēs Balcia komandā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas būvnieka pilnsabiedrības "BeReRix" nesaņemtie maksājumi jūlija sākumā ir 43,233 miljonu eiro apmērā, pavēstīja "BeReRix" biedru pilnvarotais pārstāvis Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Tostarp 15,541 miljonu eiro veido izdarītie darbi, 12,283 miljonus eiro - avansa maksājumi, 11,72 miljonus eiro - indeksācija, bet 3,688 miljonus eiro - ieturējuma nauda.

Āboltiņš-Āboliņš skaidroja, ka izdarītie darbi šajā aprēķinā nozīmē darbus, kuri ir paveikti, bet maksājumi vēl nav saņemti, tostarp arī maksājumi, kuriem vēl nav pienācis maksāšanas termiņš. No maksājumu summas par izdarīto darbu 5,442 miljoni eiro līdz 3.jūlijam ir kavēti maksājumi. Pārējie maksājumi ir vai nu apstiprināšanas procesā, vai jau ir apstiprināti un nosūtīti uz Satiksmes ministriju maksājuma izpildei.

Tāpat Āboltiņš-Āboliņš skaidroja, ka avansa maksājumi ir paredzēti darbiem dzelzceļa infrastruktūras un signalizācijas izbūvei projekta dienvidu pusē, kā arī pirmajam posmam Daugavas tiltam. Ieturējuma naudas atmaksa ir paredzēta par izdarītajiem un nodotajiem darbiem iepriekšējos gados. Inflācijas korekcija atbilstoši līgumā definētajai inflācijas formulai šajā kalkulācijā ir par laika periodu no 2023.gada oktobra līdz 2024.gada maijam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada 1.janvāra minimālā mēneša darba alga būs ne mazāka par 700 eiro, teikts Labklājības ministrijas (LM) saskaņošanai iesniegtajos Ministru kabineta noteikumu grozījumos.

Pašreiz Ministru kabineta "Noteikumi minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu" nosaka, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 620 eiro. Taču pērn pieņemtie grozījumi Darba likumā paredz, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros no 2024.gada 1.janvāra nav mazāka par 700 eiro.

Igaunijā vienojas par minimālās mēnešalgas paaugstināšanu līdz 820 eiro 

Igaunijas Arodbiedrību konfederācijas un Igaunijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji vienojušies,...

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2018.-2021.gadā darba ņēmēju īpatsvars, kuri saņēma minimālo algu vai mazāk, bija robežās no 18,1% līdz 20,6% jeb aptuveni piektā daļa no visiem darba ņēmējiem, bet 2022.gadā minimālās algas saņēmēju īpatsvars ir bijis zemākais pēdējo piecu gadu laikā, samazinoties līdz 16%.

CSP dati par darba ņēmēju skaitu, kuriem darba ienākumi bija līdz un minimālās algas apmērā, liecina, ka 2022.gadā no 123 143 darba ņēmējiem privātajā sektorā bija 94 190 darba ņēmēji jeb 17,7% no privātajā sektorā nodarbinātajiem, savukārt, sabiedriskajā sektorā bija 26 032 darba ņēmēji jeb 11,4% no sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem. Laika posmā no 2019. līdz 2021.gadam sabiedriskajā sektorā bija nedaudz pieaudzis minimālas algas un zemāk saņēmušo īpatsvars no 11,4% 2019.gadā līdz 13,0% 2021.gadā, savukārt, privātajā sektorā šāds pieaugums nebija izteikts.

2023.gada 2.ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 887 600 jeb 64,4% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada 1.janvāra minimālā mēneša darba alga būs ne mazāka par 700 eiro, paredz Labklājības ministrijas izstrādātie grozījumi, kas otrdien atbalstīti valdībā.

Pašreiz Ministru kabineta "Noteikumi minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu" nosaka, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 620 eiro. Taču pērn pieņemtie grozījumi Darba likumā paredz, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros no 2024.gada 1.janvāra nav mazāka par 700 eiro.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2018.-2021.gadā darba ņēmēju īpatsvars, kuri saņēma minimālo algu vai mazāk, bija robežās no 18,1% līdz 20,6% jeb aptuveni piektā daļa no visiem darba ņēmējiem, bet 2022.gadā minimālās algas saņēmēju īpatsvars ir bijis zemākais pēdējo piecu gadu laikā, samazinoties līdz 16%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodrošinājuma valsts aģentūra (NVA) ir pārtraukusi sadarbību ar vairāku ugunsdzēsēju depo būvniecībā iesaistīto uzņēmumu "Rere būve", jo tas ilgstoši nespēj izpildīt uzņemtās līgumsaistības un pabeigt darbus pilnā apjomā Dagdas un Ilūkstes depo, kā arī piegādāt nepieciešamās iekārtas Priekules un Iecavas depo ēkās, informēja NVA.

Aģentūra par pieņemto lēmumu būvkomersantu informējusi 19.augustā, nosūtot paziņojumu par līguma uzteikumu.

Kā norādījusi aģentūras direktore Ramona Innusa, lēmums pārtraukt līgumu nav bijis vienkāršs, bet "ir nopietni izvērtēts būvkomersanta līdz šim demonstrētais izpildījums, tādēļ šis ir optimāls risinājums, lai pēc iespējas mazinātu valsts budžetam nodarīto zaudējumu apmēru, sekmētu objektu pabeigšanu saprātīgā termiņā un to pilnvērtīgu ekspluatāciju".

Ilūkstes un Dagdas depo darbi tiekot kavēti kopš 2023.gada 1.jūlija, bet kopš šī gada maija vispār neesot pavirzījušies uz priekšu. Vērtējot faktisko darbu izpildes progresu iepriekšminētajā laika periodā, secināms, ka šajos objektos izpildīto darbu vērtība nav sasniegusi pat 2% no šo objektu kopējās būvdarbu vērtības, neskatoties uz būvkomersanta būvsapulcēs un vēstulēs dotajiem solījumiem pabeigt darbus noteiktos termiņos, klāsta NVA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Būvniecību publiskajā sektorā ietekmē gan pieaugusī nenoteiktība un cenas, gan būvnieku spēja pildīt uzņemtās saistības

Renārs Griškevičs, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs,24.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc aptuveni desmit gadu ilgas stabilitātes mēs atkal mācāmies dzīvot un attīstīties daudz lielākas nenoteiktības un augstāku cenu apstākļos.

Lielajos būvniecības (attīstības) projektos tas nozīmē daudz lielāku elastību projekta īstenošanas termiņos, nepieciešamajā finansējumā un, iespējams, arī papildu vērtēšanas kritēriju ieviešanu būvniecības iepirkumos.

VNĪ ikdienas pieredze liecina, ka apjomīga attīstības projekta īstenošanai, sākot no idejas līdz objekta nodošanai ekspluatācijā ir nepieciešami aptuveni 4-5 gadi. Pirms kovida salīdzinoši stabilā ekonomiskā vide, kad cenu izmaiņas (inflācija) bija nelielas, bet nauda - ļoti lēta, lielu projektu īstenošanu bija padarījusi daudz vieglāk prognozējamu gan nepieciešamo finanšu, gan izpildes termiņu ziņā. Taču šāda dzīve ir beigusies uz ilgiem laikiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Simtiem miljonu eiro zaļās elektroenerģijas ražošanā

Māris Ķirsons,09.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunojamo energoresursu projektos Baltijas valstīs AS Latvenergo šogad investē 200 miljonus eiro, vēja parkos perspektīvā ieguldījumu summa pārsniegs vienu miljardu eiro, tādējādi būtiski palielinot atjaunīgās elektroenerģijas apjomus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo valdes locekle, attīstības direktore Ilvija Boreiko. Viņa norāda, ka līdzās uzņēmuma pašu projektu īstenošanai tiek praktizēta augstas attīstības stadijā esošu saules un vēja parku projektu iegāde, lai pēc iespējas īsākā laika posmā tiktu izbūvēts un papildināts Latvenergo koncerna atjaunīgo energoresursu portfelis.

Fragments no intervijas

Kur un cik lielas summas 2024. gadā investē Latvenergo?

Koncerna 2024.gada investīciju plāns paredz kapitālieguldījumus 460 milj. eiro apmērā. Ieguldījumi tiek īstenoti trīs lielos blokos. Pirmais bloks ir kapitālieguldījumi sadales tīklos – kopējais apjoms ap 150 milj. eiro. Sadales tīklu uzturēšanai aktīvi izmantojam arī iespējas, ko sniedz ES dažādu fondu finansējums. Otrais ieguldījumu bloks ir esošo elektroenerģijas ražošanas aktīvu - HES un TEC - uzturēšana, pilnveide un rekonstrukcija, lai nodrošinātu to drošību un ilgtspējīgu darbību. Kopējais kapitālieguldījumu apjoms esošo aktīvu uzturēšanai un rekonstrukcijai ir ap 70 milj. eiro. Lielākais no projektiem ir Daugavas HES hidroagregātu rekonstrukcijas projekta turpināšana, rekonstruējot pēdējos trīs nerekonstruētos (no kopumā 23) hidroagregātus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Darījumus arvien biežāk veic par saviem līdzekļiem

Nekustamais īpašums,26.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējos gados investori uzkrājuši gana lielu kapitālu, kā rezultātā šobrīd arvien biežāk izvēlas iegādāties īpašumus bez banku kredītiem, norāda Ivars Gorbunovs, nekustamo īpašumu aģentūras SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs.

Šādu tendenci galvenokārt veicinājis EURIBOR pieaugums, kā ietekmē būtiski palielinājušās kredītu izmaksas, teic I.Gorbunovs, uzsverot, ka kopējā tirgus aktivitāte gan joprojām ir salīdzinoši augsta. Darījumu skaits un summas ir samazinājušās, taču nekustamais īpašums joprojām ir lielisks veids, kā ne tikai saglabāt un aizsargāt savus līdzekļus pret inflāciju, bet arī pavairot tos, un to novērtē arī investori, norāda I.Gorbunovs. Tajā pašā laikā eksperts gan nenoliedz, ka lielo ārvalstu ieguldītāju interese par Latviju un Baltiju pēdējos gados ir samazinājusies. Tirgus sniegtās iespējas izmanto vietējie Baltijas investori, iegādājoties īpašumus par saviem līdzekļiem vai izmantojot nelielu bankas līdzfinansējuma proporciju, atzīmē SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs, uzsverot, ka pērn arī Kivi Real Estate noslēdza 17 komercīpašumu pārdošanas darījumus un bankas līdzfinansējums iegādei tika izmantots tikai trīs darījumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija, veicot 3,1 milj. eiro ieguldījumu sava elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla izveidē, nav rīkojusies atbilstoši saviem attīstības plāniem un jēgpilni, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā.

Izveidotais elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkls neatbilst ministrijas autoparka esošajām un nākotnes vajadzībām, arī tajā uzstādītās uzlādes iekārtas neatbilst attiecīgajās vietās pieejamajām tehniskajām iespējām, norāda VK.

VK secina, ka ZM izsludināja iepirkumu, nenosakot ne apkalpojamo elektroautomobiļu parku un tā dinamiku, ne nepieciešamo uzlādes punktu skaitu un atrašanās vietas. Uzlādes staciju tīkla plāna izstrāde bija viens no iepirkuma pasūtījumiem, bet uzlādes iekārtu tehniskie parametri bija jau noteikti iepirkuma nolikumā. ZM elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkls ir izveidots, ne tikai izvēloties neatbilstošu tehnisko risinājumu, bet arī izvēlētais risinājums nav īstenots tā, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu. Tāpat VK norāda, ka, aizbildinoties ar nepieciešamību izveidot elektroautomobiļu uzlādes staciju tīklu līdz 2022. gada beigām, ZM iegādājās nevis iepirkumā piedāvātās un vispārīgās vienošanās dokumentācijā apstiprinātās uzlādes iekārtas, bet cita ražotāja un citas jaudas iekārtas. Ministrija jau 2022. gadā samaksāja apmēram 80 % no atvēlētajiem līdzekļiem, bet pirmās uzlādes stacijas ekspluatācijā tika nodotas tikai 2023. gada rudenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ noslēdzas Rīgas pašvaldības veiktie pamata būvdarbi Ģ. Radziņa krastmalā, Rīgas autoostas, Centrāltirgus un Centrālās stacijas piegulošajā teritorijā, kas nepieciešami dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšanai pilsētas centra infrastruktūrā.

Pēc būvdarbu aktīvās fāzes tiks uzsākts pēdējais posms - objektu nodošana ekspluatācijā. Vienlaicīgi turpināsies Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” izbūve.

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis: “Ar šo projektu un nākamajiem, kas sekos, lai sekmīgi integrētu “Rail Baltica” pilsētas infrastruktūrā, mēs būvējam Rīgas vizītkarti – šeit radīsies pirmais iespaids par Rīgu tiem, kuri no citām Eiropas valstīm ieradīsies mūsu pilsētā, izmantojot jauno vilciena līniju. Šī pārbūve plašā teritorijā ap Centrālo staciju agrāk nošķirtu Rīgas daļu padara par pilsētas dinamiskā asinsritē pilnvērtīgi integrētu vidi, kur ieguvēji ir visi – krastmala ir ērti pieejama gājējiem, ir jauni veloceļi, sabiedriskais transports kursēs raitāk, sakārtota ir arī infrastruktūra autovadītājiem. Un vēl šis projekts ir apliecinājums Rīgas veiktspējai – no brīža, kad pilsētai kļuva pieejami ES fondu līdzekļi šīs teritorijas pārbūvei, līdz praktiskai vīziju īstenošanai ir pagājuši nepilni trīs gadi un uzbūvēts viss ir ātri un efektīvi nepilna gada laikā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā A korpusa otrās kārtas ēkas pagrabstāvā nepareizas būvdarbu secības dēļ atklāts pelējums, aģentūru LETA informēja slimnīcas pārstāve Gunda Jauntēva.

Šīs nedēļas laikā slimnīcas būvuzņēmēji turpina darbu pie jaunās ēkas pagrabstāva telpu tīrīšanas darbiem, tajā skaitā attīrot no bojātajiem būvizstrādājumiem. Jauntēva norādīja, ka pelējuma sporu klātbūtne ir ļoti nopietns apdraudējums nākotnes slimnīcai un tās pacientu drošībai, jo projekts paredz, ka pagrabstāva zonā tiek izvietoti jaunizveidotais operāciju bloks un Neatliekamās medicīnas centrs, kas nozīmē, ka pelējuma sporu klātbūtne nav pieļaujama nekādā gadījumā.

Pēc būvuzņēmēja pagrabstāva telpu tīrīšanas darbu pabeigšanas pagrabstāvā, PSKUS piesaistīs starp pusēm saskaņotus neatkarīgos ekspertus gan no Rīgas Stradiņa universitātes (RSU), gan Valsts zinātniskā institūta "BIOR" laboratorijas, kas veiks papildus pārbaudes, lai noteiktu, vai minētajā zonā darbus var droši turpināt un pelējums pilnībā likvidēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdienas Ministru kabineta sēdē konceptuāli kā variantu atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) informatīvajā ziņojumā iekļauto scenāriju, kas paredz Tetera nama jeb "Stūra mājas" virzīšanu uz atsavināšanu un pārdošanu atklātā izsolē.

Kā informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļā, kultūras ministre Agnese Logina (P) uzsver, ka Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbība "Stūra mājā" ir KM prioritāte. Viņa atzīmē, ka politiķu dienaskārtībā jautājums par turpmāko "Stūra mājas" izmantošanu ir bijis arī pirms vairākiem gadiem, tomēr konkrēts lēmums netika pieņemts.

"Muzeja ekspozīcija aizņem 8% no kopējās ēkas platības un ir jādara viss, lai pārējā ēkas daļa nepārvēršas par graustu un muzejs turpina darbu. Arī turpmākajos gados KM nodrošinās dotāciju Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbības nepārtrauktībai," akcentē ministre.

"Stūra māja" ir septiņu stāvu mūra ēka ar veikala telpām pirmajā stāvā, kas celta 1912.gadā pēc arhitekta Aleksandra Vanaga izstrādāta projekta. Laika posmā no 1944.gada līdz 1991.gadam "Stūra mājā" atradās Latvijas PSR Valsts drošības komiteja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2024. gada pirmā pusgada neto apgrozījums sasniedzis 23,98 miljonus eiro, kas ir par 5,99% jeb 1,36 miljoniem eiro vairāk nekā 2023. gada attiecīgajā periodā, ziņo VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičš.

“Pirmā pusgada finanšu rezultāti liecina par kapitālsabiedrības spēju pielāgoties tirgus izmaiņām. Mūsu mērķis ir turpināt augt un attīstīties, vienlaikus nodrošinot ilgtspējīgu un efektīvu valsts īpašumu pārvaldību,” norāda R. Griškevičš. “Esam sasnieguši EBITDA (peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas) 8,80 miljonu eiro apmērā, kas liecina par stabilu operacionālo veiktspēju. Neto peļņa pirmajā pusgadā sasniegusi 2,01 miljonu eiro.”

Pirmajos sešos mēnešos VNĪ nodrošinājusi stabilus ieņēmumus no nomas maksām, kas saglabājušies 2023. gada līmenī. Savukārt ieņēmumu daļa no citiem avotiem ir pieaugusi. Būvniecības starpniecības pakalpojumu ieņēmumi palielinājušies par 0,32 miljoniem eiro, savukārt īpašumu pārvaldīšanas ieņēmumi pieauguši par 0,87 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" (PSKUS) lēmumu par līguma pārtraukšanu ar būvkopmāniju SIA "Velve" par PSKUS A2 korpusa būvniecību kompānijai sākts tiesiskās aizsardzības process (TAP), aģentūru LETA informēja uzņēmumā.

Būvkompānijas pārstāvji norāda, ka uzņēmums patlaban saskaras ar finanšu grūtībām segt savas saistības pret apakšuzņēmējiem. Lai "Velve" varētu turpināt uzņēmējdarbību un aizstāvēt savas un apakšuzņēmēju intereses un likumiskās tiesības, 7.maijā Rīgas pilsētas tiesā pēc"Velve" lūguma ir pieņemts lēmums ierosināt TAP lietu.

Kā skaidro kompānijā, TAP mērķis konkrētajā gadījumā ir pasargāt būvkompāniju no tūlītējas kreditoru vēršanās pret uzņēmumu pilnā apmērā, veicinot dzīvotspējīga uzņēmuma atgriešanos ekonomiskajā apritē. "Velve" tiesiskās aizsardzības procesā būs iespēja pabeigt esošos objektus, kā arī risināt jautājumus par savstarpējiem norēķiniem ar PSKUS, lai pēc iespējas nodrošinātu savu un PSKUS objektā iesaistīto apakšuzņēmēju likumiskās tiesības uz samaksu par paveiktajiem darbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) jaunās mājvietas Mārstaļu ielā 6 pagrabā Latvijas Republikas Kultūras ministrija, RMM, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ), būvniecības uzņēmums AS “UPB” iemūrēja kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Rakstniecības un mūzikas muzeja ekspozīcija “Prokrastinācija un radīšana” vēstīs par latviešu rakstnieku un mūziķu personībām, 100 epizodēs liekot uzsvaru uz pašu radīšanas procesu un izgaismojot radošuma cilvēciskos aspektus. Radīšanas rituāli, iedvesmas avoti, aizraušanās un iemīļotas ikdienas nodarbes, kas aizved pie neatkārtojamiem, ģeniāliem, izciliem, radošiem darbiem rakstniecībā un mūzikā – par to klasiskos pētniecības avotos tiek runāts ļoti skopi.

Ekspozīcija “Prokrastinācija un radīšana” muzeja apmeklētājiem ļaus ne tikai novērtēt kultūras mantojumu, bet arī pašiem gūt iedvesmu radīšanai. Tā būs ļoti mūsdienīga un ietvers dažādas instalācijas, runājošus objektus, kā arī pieeju elektroniskajām datu bāzēm. Patlaban noslēgumam VNĪ izsludinātais iepirkums jaunās ekspozīcijas objektu radīšanai, pretendenti pieteikumus vēl var iesniegt līdz 12.oktobrim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

VNĪ atkārtoti izsludinājusi iepirkumu izstāžu zāles Arsenāls iekštelpu atjaunošanai

Db.lv,28.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) atkārtoti izsludinājusi iepirkumu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles "Arsenāls" iekštelpu atjaunošanai, informē kompānijas valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Viņa norāda, ka, izvērtējot februārī saņemtos piedāvājumus iepirkumā par izstāžu zāles "Arsenāls" atjaunošanas darbiem, konstatēts, ka pretendentu iesniegtie piedāvājumi neatbilst VNĪ izvirzītajām prasībām un finanšu iespējām, tādēļ pieņemts lēmums pārtraukt iepirkuma procedūru un, precizējot tehnisko specifikāciju, atkārtoti izsludināt iepirkumu.

Iepirkuma procesā par izstāžu zāles '"Arsenāls" atjaunošanas darbiem tika saņemti divi piedāvājumi, tomēr pēc to izvērtēšanas secināts, ka tie neatbilst VNĪ izvirzītajām prasībām un finanšu iespējām. Ņemot vērā tirgus situāciju un VNĪ finanšu iespējas, atkārtotā atklāta konkursa nolikumā veiktas izmaiņas tehniskajā specifikācijā. Jaunajā iepirkumā precizētas kvalifikācijas prasības un saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma kritēriji, kā arī samazināts darbu izpildes termiņš, skaidro Gavrilova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

MI risinājumu izmantošana biznesa praksē ir neizbēgama nākotne

Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente,14.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mākslīgais intelekts (MI) līdz šim ir bijusi plaši apspriesta tēma akadēmiskajā vidē, bet tagad par to aizvien vairāk runā biznesa sektorā. Tādēļ Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) gadskārtējā konferencē “LIKTA(I)2023” pievērsāmies MI potenciālam transformēt ekonomiku un diskutējām par inovāciju ietekmi uz ilgtspēju.

Konferencē aplūkojām gan MI kā inovācijas lomu nākotnē, gan ētiskos aspektus, kas jāņem vērā MI risinājumu plašākā izmantošanā. Visi konferences runātāji bija vienisprātis: mākslīgajam intelektam ir jābūt instrumentam, kas paplašina mūsu iespējas.

Nevar noliegt, ka MI plašāka ieviešana līdz ar automatizācijas un robotizācijas risinājumiem būtiski mainīs darba tirgu. Jau patlaban ir bažas par to, ka dažas profesijas vairs nebūs pieprasītas. Tā ir ikvienas industriālas un tehnoloģiskas revolūcijas blakne, taču LMT prezidents prof. Juris Binde konferencē norādīja: neviena industriālā revolūcija ilgtermiņā nav raisījusi bezdarbu. Tieši pretēji – pieaug vajadzība pēc augsti kvalificēta darbaspēka. Tāda, kas spēj meklēt radošus risinājumus, vadīt un regulēt procesus. Savukārt MI vajag izmantot cilvēka spēju papildināšanai un palielināšanai, nevis to aizstāšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz rekordlīmeņa dzīvokļu piedāvājumu un diskusijām par valsts iespējām sniegt atbalstu hipotekāro kredītu ņēmējiem, darījumi mājokļu tirgū arvien norit gausi. Tomēr paradigmas maiņa uzskatāmi notiek īres segmentā, iedzīvotājiem sākot pieņemt jauno realitāti gan par īres maksas attiecību pret potenciālajiem kredītmaksājumiem, gan citām īres priekšrocībām.

Šāds modelis atbilst Rietumeiropas nekustamo īpašumu tirgum, kur iedzīvotāji augstāk vērtē mobilitāti un iespēju dzīvesvietu pielāgot konkrētā dzīves posma vajadzībām, izvēloties mājokli īrēt. Piemēram, pērn Vācijā īrētos īpašumos dzīvojuši vairāk nekā 53% iedzīvotāju, Austrijā 49%, Dānijā 40% - turpretī Latvijā vien 16%. Pašlaik īres opcija kļūst arvien aktuālāka, par ko liecina gan tirgus dalībnieku intereses pieaugums pircēju un pārdevēju pusē, gan pieejamāks īres maksājuma apjoms, salīdzinot ar mēneša maksu par hipotēku, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par oktobri:

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ko darīt, ja apdraudēta uzņēmuma reputācija

Andris Tauriņš, “Sorainen” partneris, zvērināts advokāts,15.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes, kļūdaini lēmumi, neprasmīga komunikācija, nekonsekventas prakses, konkurentu nomelnojoši paziņojumi, dažādi ārēji apstākļi – ir tikai daļa no klupšanas akmeņiem, kas var aptumšot un pat nopietni apdraudēt uzņēmuma vadītāja un sekojoši – visa biznesa reputāciju.

Šādas situācijas prasa nekavējošu rīcību, kompleksu risinājumu un dažādu speciālistu iesaisti, tostarp, arī tiesību ekspertu.

Reputāciju var salīdzināt ar koka vai ēkas ēnu. Atkarībā no saules stāvokļa, ēna izskatīsies atšķirīgi, bet vai pēc tās var apgalvot koka vai ēkas izskatu? Līdzīgi ar cilvēkiem, tas ko par tevi saka nenozīmē, ka tāds esi, taču skatoties – no malas var interpretēt dažādi.

Aizvien biežāk juristiem nākas saskarties ar reputācijas aizsardzības jautājumiem.

“Gribi mieru – gatavojies karam”

Ierasta prakse ir izstrādāt rīcības plānu ugunsgrēka gadījumā vai jebkāda cita uzņēmuma darbību apdraudoša faktora ietekmē, arī reputācijas apdraudējums ir iekļaujams starp tiem. Tāpēc ir jābūt skaidram rīcības plānam, ko darīt reputācijas kaitējuma gadījumā, lai aizvainojuma un vēlmes pēc taisnības emocijas ietekmē situāciju nesarežģītu vēl vairāk. Reputācijas menedžments iet kopsolī ar krīzes komunikāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru