Jaunākais izdevums

Luminor banka piešķīrusi finansējumu 1,68 miljonu eiro apmērā neatkarīgajam elektroenerģijas ražotājam SIA “Vindr Līvāni” 4,3 MW saules elektrostacijas būvniecībai Līvānu novadā.

Finansējums veidos pusi no kopējām projekta izmaksām un ļaus uzņēmumam papildus attīstīt akumulatoru enerģijas uzkrāšanas sistēmu (BESS), kas būtiski palielinās projekta efektivitāti un nodrošinās stabilāku enerģijas piegādi Latvijā.

“Esam gandarīti atbalstīt “Vindr Līvāni” šī projekta īstenošanā. Atjaunīgās enerģijas ražošana un moderni enerģijas uzkrāšanas risinājumi ir būtiski Latvijas enerģētikas transformācijā, un šie ieguldījumi veicina stabilu un ilgtspējīgāku elektroapgādi. Projekts ir solis tuvāk mūsdienīgai un zaļai infrastruktūrai, kas uzlabo enerģijas pieejamību un ilgtermiņa ekonomisko efektivitāti,” uzsver Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

Projekta ietvaros tiks ieviesta BESS sistēma, kas ļaus uzkrāt enerģiju, kā arī piedalīties elektroenerģijas tīkla balansēšanā un frekvences regulēšanā. Tāpat uzņēmums plāno izmantot mākslīgā intelekta darbināmu virtuālo spēkstaciju platformu, kas prognozē enerģijas cenas, laika apstākļus un pieprasījumu, ļaujot pieņemt precīzus tirdzniecības lēmumus un paaugstināt darbības efektivitāti.

“Šis ir nozīmīgs solis mūsu uzņēmuma attīstībā Latvijā un apliecina, ka atjaunīgās enerģijas risinājumi var būt vienlaikus ilgtspējīgi, ekonomiski izdevīgi un moderni. Savienojums starp saules elektrostaciju un BESS sistēmu ļaus maksimāli efektīvi izmantot saražoto enerģiju. Projekts arī palīdz risināt elektroenerģijas balansēšanas izaicinājumus, kas Latvijā un Baltijā kļuvuši īpaši aktuāli pēc tīkla atslēgšanas no BRELL sistēmas 2025. gada februārī. Esam priecīgi par Luminor bankas profesionālo atbalstu un ilgtermiņa skatījumu uz zaļo enerģiju, kas padara šādu investīciju iespējamu,” uzsver Vindr vadītāja Latvijā Baiba Zauere.

Plānots, ka projekts tiks nodots ekspluatācijā līdz 2026. gada 31. maijam, izmantojot 7,7 ha lielu zemes platību Līvānu novadā, kas pieder “Vindr Līvāni”. Uzņēmums SIA “Vindr Latvia” Latvijā attīsta vairāk nekā 900 MW sauszemes vēja enerģijas projektu portfeli, meitas uzņēmums.

Ekonomika

Parakstīts memorands ceļā uz zaļā ūdeņraža ražotnes izveidi Liepājā

Db.lv,02.12.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas Karalistes vēstniecībā 1.decembrī parakstīts ūdeņraža ražotāja un termināļa SIA “CIS Liepaja” un vēja enerģijas ražotāja SIA “Vindr Latvia” saprašanās memorands. Tā mērķis ir izpētīt ilgtermiņa atjaunīgās enerģijas piegādes iespējas caur valsts elektrotīklu jaunajai zaļā ūdeņraža ražotnei Liepājā.

Tādējādi sperts būtisks solis pretī vienai no Ziemeļeiropas lielākajām un mūsdienīgākajām zaļā ūdeņraža iniciatīvām – atjaunojamās enerģijas kompleksa un zaļā ūdeņraža ražotnes izveidei Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas teritorijā. Ilgtermiņa vienošanās starp elektroenerģijas ražotāju un pircēju par zaļās enerģijas piegādi noteiktā laika periodā un par iepriekš saskaņotu cenu nodrošinātu stabilu un paredzamu enerģijas piegādi pircējam. Vienlaikus tas ļautu ražotājam garantēt ilgtermiņa investīciju atdevi atjaunīgās enerģijas projektos, kā arī sniegtu būtisku atbalstu atjaunīgās enerģijas attīstībai, Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanai un uzņēmumu dekarbonizācijas mērķu sasniegšanai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunīgās enerģijas uzņēmums Vindr Latvia SIA plāno attīstīt vēja parku “Vidzeme” Cēsu novadā. Paredzēts, ka projekta ietvaros tiks uzstādītas līdz 43 vēja elektrostacijām ar kopējo jaudu līdz 309,6 megavatiem.

Informācija Enerģētikas un vides aģentūras mājaslapā liecina, ka IVN procesā pieteiktais un ietekmju novērtējumā pieņemtais VES augstums ir līdz 300 m un katras VES jauda – 8 MW, lai gan turbīnas ar šādu augstumu un jaudu pagaidām vēl neražo (Iesnieguma sagatavošanas brīdī – 2025.g.). Precīzs izbūvējamo VES skaits un novietojums, kā arī uzstādāmo VES modelis un tehniskie raksturlielumi šobrīd vēl nav noteikti. IVN procesa ietvaros ir paredzēts vērtēt vairākus VES modeļus, kopējo uzstādāmo VES skaitu, to izvietojumu un Vēja parka kopējo jaudu. Izpētes teritorijā ietilpst 40 zemes vienības. Izpētes teritorijas platība ir 4760,245 ha. Lai nodrošinātu saražotās elektroenerģijas nodošanu kopējā tīklā, tiks izbūvēta jauna apakšstacija. Apakšstaciju ir paredzēts pieslēgt 330 kV elektropārvades līnijai “Aizkraukle-Valmiera”.

Enerģētika

VES karte nesniedz precīzu informāciju par vēja parku attīstības iespējām

LETA,10.11.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātā industriālo attīstības teritoriju karte ļaus iedzīvotājiem noskaidrot vispārējo situāciju, bet pašreiz nesniedz detalizētu un precīzu informāciju par vēja elektrostaciju (VES) attīstības iespējām, norāda VES parku attīstītāji.

AS "Latvenergo" attīstības direktore Ilvija Boreiko norādīja, ka KEM un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) ir izveidojis plašai sabiedrībai un interesentiem lietderīgu informāciju, kas pieejama digitālajā kartē, kur ikviens var apskatīt potenciālās iespējas vēja enerģijas attīstībai.

"Mūsuprāt, karte ļaus iedzīvotājiem noskaidrot vispārējo situāciju par to, vai viņu zemē ir iespējas VES attīstībai. Jāmin gan, ka savā ziņā karte var radīt arī neprecīzu priekšstatu, ka tur, kur nav ierobežojumu, VES attīstība ir iespējama," pauda Boreiko, piebilstot, ka "Latvenergo" pieredze rāda, ka pat tajās teritorijās, kurās teorētiski būtu iespējama VES būvniecība, pēc detalizētas izpētes veikšanas izrādījies, ka 50-70% gadījumu tas tomēr nav iespējams.