Norvēģijas Karalistes vēstniecībā 1.decembrī parakstīts ūdeņraža ražotāja un termināļa SIA “CIS Liepaja” un vēja enerģijas ražotāja SIA “Vindr Latvia” saprašanās memorands. Tā mērķis ir izpētīt ilgtermiņa atjaunīgās enerģijas piegādes iespējas caur valsts elektrotīklu jaunajai zaļā ūdeņraža ražotnei Liepājā.
Tādējādi sperts būtisks solis pretī vienai no Ziemeļeiropas lielākajām un mūsdienīgākajām zaļā ūdeņraža iniciatīvām – atjaunojamās enerģijas kompleksa un zaļā ūdeņraža ražotnes izveidei Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas teritorijā. Ilgtermiņa vienošanās starp elektroenerģijas ražotāju un pircēju par zaļās enerģijas piegādi noteiktā laika periodā un par iepriekš saskaņotu cenu nodrošinātu stabilu un paredzamu enerģijas piegādi pircējam. Vienlaikus tas ļautu ražotājam garantēt ilgtermiņa investīciju atdevi atjaunīgās enerģijas projektos, kā arī sniegtu būtisku atbalstu atjaunīgās enerģijas attīstībai, Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanai un uzņēmumu dekarbonizācijas mērķu sasniegšanai.
Jau ziņots, ka SIA “CIS Liepaja”, kas apvieno Norvēģijas un Latvijas uzņēmumus, līdz 2030. gadam Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas teritorijā plāno izbūvēt vienu no lielākajām un attīstītākajām zaļā ūdeņraža ražotnēm Ziemeļeiropā, investējot vairāk nekā 550 miljonu eiro un radot vismaz 100 jaunu darba vietu. Plānots, ka rūpnīca gadā ražos aptuveni 150 000 tonnu zaļā ūdeņraža. Ievērojama daļa no tā tiks eksportēta uz Vāciju un citām ES dalībvalstīm, atbalstot Eiropas pāreju uz oglekļa neitrālu ekonomiku.
“CIS Liepaja” plāno piesaistīt ES investīcijas vairāk nekā 1,2 miljardu eiro apmērā, savukārt paredzamie ieņēmumi, pilnībā attīstot projektu, pārsniegs 600 miljonu eiro gadā.
“Zaļais ūdeņradis nav tikai enerģijas nesējs – tas kļūst par vienu no zaļās transformācijas stūrakmeņiem. Pasaulē palielinās interese par atjaunīgajiem resursiem, un tas paver iespējas Latvijai spēlēt nozīmīgu lomu nākotnes tīrās enerģijas ekonomikā. Tik apjomīgos projektos ir ārkārtīgi svarīga visu iesaistīto pušu sadarbība, tāpēc ļoti novērtējam gan vietējo, gan valsts atbalstu šī projekta īstenošanā. Paredzami noteikumi, stabila pārvaldība, piekļuve atjaunojamiem resursiem un kontinentālās Eiropas tirgu tuvums apvienojumā ar rūpniecības stratēģiju zaļā ūdeņraža izmantošanai rada pievilcīgu vidi, lai šeit attīstītu vienu no Eiropas konkurētspējīgākajām un ilgtspējīgākajām ūdeņraža nozarēm,” uzsver SIA “CIS Liepaja” izpilddirektors un valdes loceklis Tors Arne Pedersens (Tor Arne Pedersen).
““Vindr” lepojas, ka var atbalstīt Latvijas pāreju uz tīru, vietēji ražotu elektroenerģiju. Mūsu vēja parki Kurzemē un Latgalē nodrošinās uzticamu, sertificētu atjaunīgo enerģiju, radīs jaunas darbavietas un veicinās reģionu ekonomisko attīstību, vienlaikus stiprinot enerģētisko drošību un samazinot atkarību no importa. Pašlaik mēs Latvijā attīstām atjaunīgās enerģijas projektu portfeli ar 900 MW jaudu, un šī ir pirmā vienošanās Latvijā, kas paredz 150 MW piegādi zaļā ūdeņraža ražošanai. Ar ilgtermiņa sadarbību ar “CIS Liepaja” mēs palīdzam attīstīt jaunas nozares, piemēram, ūdeņraža ražošanu, un veicinām spēcīgāku, zaļāku un konkurētspējīgāku Latviju. Kopā mēs pārvēršam atjaunīgo enerģiju par ilgtspējīgas izaugsmes un labklājības dzinējspēku valstij,” saka SIA “Vindr” izpilddirektors un līdzdibinātājs Jans Olavs Ederuds (Jan-Olav Øderud).
“Zaļā transformācija ir būtisks globāls uzdevums, un zaļajam ūdeņradim tajā ir izšķiroša nozīme. Norvēģija lepojas ar to, ka ir viena no Eiropas līderēm zaļā ūdeņraža ražošanā, un tādi projekti kā “CIS Liepaja” un “Vindr” sadarbība Liepājā spilgti apliecina spēcīgo partnerību starp Latviju un Norvēģiju. Šis ir ievērojams abu valstu sadarbības projekts, kas ir pilns enerģijas un potenciāla veicināt inovācijas, ilgtspēju un ekonomisko izaugsmi visā reģionā,” saka Norvēģijas vēstniece Latvijā Īne Morenga (Ine Måreng).
Jaunās tehnoloģijas ciešā sasaitē ar atjaunīgās enerģijas resursiem paver līdz šim nebijušas iespējas Latvijas ekonomikas izaugsmei, starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai un neatkarībai. Zaļā ūdeņraža ražotne iezīmēs Liepāju kā spēcīgu partneri un svarīgu punktu Eiropas ekonomikas kartē.
“Enerģētiskā neatkarība un enerģētiskā drošība ir svarīgas mūsu valdības stratēģiskās prioritātes. Ir būtiski attīstīt enerģijas ražošanas projektus ar uzticamiem, ilgtermiņā strādājošiem partneriem, kuri plāno savu darbību Latvijā desmitgadēs. Mums ir svarīga enerģētiskā neatkarība, pieejama enerģija valsts iedzīvotājiem un uzņēmējiem, tāpēc atbalstām “CIS Liepaja” un “Vindr” kopīgo projektu,” uzsver klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Liepāja zaļā ūdeņraža ražotnes izveidei izraudzīta, novērtējot gan ostas sniegtās priekšrocības, gan Norvēģijas vēstniecības Latvijā rekomendācijas un kvalitatīvo uzņēmējdarbības vidi. Liepāja piedāvā unikālu priekšrocību kombināciju: stabilu infrastruktūru, piekļuvi atjaunojamai elektroenerģijai, saldūdeni un rūpniecisko zemi, turklāt politiskais klimats atbalsta ilgtspējīgu rūpniecību.
“Mēs esam priecīgi, ka šis projekts tiek īstenots Liepājā – pilsētā, kas strauji attīstās un virzās pretī savam ambiciozajam mērķim kļūt klimatneitrālai līdz 2030. gadam. Pie šī projekta esam strādājuši kopīgi jau vairākus gadus, un ir paveikts ļoti daudz. Saprašanās memoranda parakstīšana ir nozīmīgs solis ceļā uz projekta īstenošanu,” saka Liepājas pilsētas domes deputāts, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis.
SIA “CIS Liepaja”, kas apvieno Norvēģijas un Latvijas uzņēmumus, ir Norvēģijas–Latvijas Tirdzniecības kameras un Vācijas–Latvijas Tirdzniecības kameras biedrs, kura mērķis ir veicināt CO2 neitrālas enerģijas nodrošināšanu ES iekšējam tirgum, t. sk. Latvijas tirgum. “CIS Liepaja” ūdeņraža ražotnes projekts Liepājas Speciālajā ekonomiskajā zonā ir atzīts par valsts mēroga stratēģiski nozīmīgu investīciju projektu.
Uzņēmums “Vindr” dibināts 2019. gadā ar mērķi attīstīt vēja enerģijas projektus Norvēģijā un Zviedrijā un kļūt par vadošo Ziemeļeiropas atjaunīgās enerģijas ražotāju. Kopš tā laika tas paplašinājis darbību, aptverot Ziemeļvalstu un Baltijas reģionu. SIA “Vindr Latvia” attīsta vairāk nekā 900 MW sauszemes vēja enerģijas projektu portfeli, koncentrējoties uz ilgtermiņa sadarbības projektiem un ieguldot tajos starptautisku pieredzi un finansējumu.
#1/2
