Starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” partneris Raitis Logins norāda, ka šī brīža budžeta veidošana neatbilst taupības režīmam, bet gan vairāk liecina par problēmu pārlikšanu uz 2027. un 2028. gada budžetiem, bet jau daudz lielākos apjomos.

“Pretstatā solītajam valdība tā arī nav vienojusies par būtiskiem soļiem, lai pārstrukturizētu budžeta izdevumus un būtiski tos samazinātu, novirzot līdzekļus aizsardzībai. Tā vietā šobrīd tiek virzītas idejas par samazinātu PVN atsevišķām pārtikas grupām, kas ir pozitīvs solis un pat vajadzīgs, bet būtiski samazinās budžeta ieņēmumus, ņemot vērā, ka PVN ir viens no būtiskākajiem budžeta ieņēmumiem valstī. Turklāt neredzam citas nozīmīgas reformas – piemēram, par ministriju apvienošanu, izdevumu mazināšanu, jauniem avotiem finansējuma iegūšanai, u.tml. Šobrīd samazinājums ir atrasts bez būtiskām reformām, tikai simboliski apvienojot trešā līmeņa iestādes, kas jau ir pats par sevi saprotama rīcība,” norāda Raitis Logins, starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” partneris.

Starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” partneris Raitis Logins norāda, ka šobrīd nav saprotams, kāpēc Rīgas pašvaldības uzņēmums “Rīgas namu pārvaldnieks” ir izvēlējies IPO stratēģiju ar 51% akciju kotēšanu biržā, kas nozīmē, ka Rīga zaudētu jebkādu kontroli pār uzņēmuma vadības lēmumiem.

Ja apskata Lietuvas un Igaunijas valsts vai pašvaldību uzņēmumu piemērus biržā, tad tomēr tiek saglabātas kontrolpaketes.

Biržā darbojas tādi kaimiņvalstu smagsvari kā Ignitis Grupe (enerģētika, Lietuvas valstij 74,99%), Klaipedos nafta (enerģētika, Lietuvas valstij 72,47%), Tallinna Vesi (ūdens komunālsabiedrība, Tallinas pašvaldībai – 55%), Tallina Sadam (Tallinas osta, tranzīts, Igaunijas valstij 67%), Litgrid (enerģētika, Lietuvas valstij 97,5%), Amber Grid (enerģētika, Lietuvas valstij 96,58%) un citi. Visos šajos gadījumos valsts vai pašvaldība ir saglabājusi vairākumakcionāra statusu un to mērķis atrasties biržā ir piesaistīt papildu līdzekļus attīstībai.

Starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA “Grant Thornton Baltic” partneris Raitis Logins norāda, ka no alternatīvā nodokļu režīma dividenžu izmaksai ieguvēji būs ne tikai ārvalstu investori, bet arī pašvaldības.

No nākamā gada 1. janvāra uzņēmumu īpašnieki varēs izvēlēties dividenžu izmaksu modeli – līdzšinējo uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) efektīvo likmi 25% (grāmatvediski aprēķina 20/0,8) apmērā vai arī ārvalstu investoriem daudz pievilcīgāku dalīto nodokļu režīmu sadalītajai peļņai – 17,7% UIN efektīvo likmi (15/0,85) un 6% iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likmi, kas kopā veido - 23,7%.

Līdzšinējā kārtība radīja neperspektīvus nosacījumus daudziem ārvalstu investoriem, jo sākotnēji tie nomaksāja UIN par dividendēm Latvijā, bet pēc tam savā mītnes zemē maksāja arī IIN, atbilstoši tās valsts nodokļu regulējumam.

Alternatīvais nodokļu režīms nozīmēs, ka Latvijas rezidentiem uzņēmējiem būs iespēja izvēlēties, kuru nodokļu režīmu maksāt, bet pie lojālām attiecībām ar savu pašvaldību to izvēle visticamāk būs par labu tai un tās attīstībai. Tāpēc pašvaldību ziņā būs domāt, kā veidot teritoriju tā, lai tā būtu pievilcīga dzīves vide uzņēmējiem ar ģimenēm un sekmēt to izvēli par labu alternatīvajam nodokļu režīmam.

“Šobrīd airBaltic ir tādā nogaidīšanas stadijā – lai tas attīstītos un spētu kaut kādā mērā konkurēt tirgū, tam ir steidzami nepieciešams finansējums. Līdz ar atteikšanos no IPO reālākais un praktiski vienīgais pozitīvais scenārijs ir valsts subsīdija, bet lēmums par tās piešķiršanu būtu politiska sevis iznīcināšana pirms vēlēšanām. Tāpēc diezgan droši var teikt, ka šis lēmums netiks kustināts līdz pat vēlēšanām,” norāda starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma “Grant Thornton Baltic” partneris Raitis Logins.

Eksperts norāda, ka, lai gan plānots nolīgt kārtējos biznesa konsultantus, kuriem būs jāizstrādā alternatīvi finansējuma piesaistes scenāriji, tomēr pie šī brīža situācijas avio nozarē jau šobrīd var apgalvot, ka vienīgais dzīvotspējīgākais scenārijs ir valsts atbalsts. Lai arī finanšu rādītājos ir vērojami uzlabojumi, tomēr lielo zaudējumu dēļ, sarežģītās situācijas nozarē un ierobežotā ģeogrāfiskā potenciāla dēļ maz ticams scenārijs ir kāda vērtīga investora piesaiste, kura plānos būtu attīstīt lidsabiedrību, nevis iegūt vērtīgos aktīvus.

“Maz ticams ir scenārijs, ka valsts par sviestmaizi vai “vienu eiro” izvēlēsies savu daļu atdot “Lufthansa” vai kādai citai aviosabiedrībai, kuras interese būtu iegūt lidsabiedrības floti, nevis to attīstīt kā reģionālo lidojumu centru. “airBaltic” ietekme uz valsts ekonomiku ir jāvērtē plašākā mērogā. Pirmkārt, “airBaltic” ir garants tūrisma eksportam, atvedot uz Rīgu lielu skaitu tūristu gadā, un Latvijas priekšrocība salīdzinājumā ar mūsu kaimiņvalstīm - Lietuvu un Igauniju. Vienlaikus ar vairāk nekā 50% reisiem tas ir enkurklients Rīgas lidostai un tās veiksmes stāsts. Šobrīd ambiciozus attīstības plānus ir pieteikusi Viļņas lidosta, līdz ar tās paplašināšanos uzsākot arī cenu karus, par ko liecina arī Ryanair paziņojumi. Tas nozīmē, ka, pazaudējot “airBaltic”, Latvija var zaudēt tās priekšrocības ar Lietuvu. Mūsu valsts savulaik jau pazaudēja savas pozīcijas dzelzceļa kravu pārvadājumos, šis būtu risks arī zaudēt līdera pozīcijas pasažieru avio pārvadājumos, kas viennozīmīgi atstās ekonomisku ietekmi. Tāpēc maz ticams ir scenārijs, ka valsts atteiksies no savas līdzdalības avio kompānijas glābšanā, ja nenotiks brīnums un neatradīsies kāds vērtīgs investors, kas vēlēsies turpināt attīstīt “airBaltic” Latvijas intresēs,” norāda starptautiska finanšu konsultāciju uzņēmuma “Grant Thornton Baltic” partneris Raitis Logins.