Jaunākais izdevums

Jebkura uzņēmuma veiksmes pamatā primāri ir spēja pielāgoties mainīgajiem tirgus apstākļiem un būt elastīgiem, atzīmē Dāvis Skulte, SIA Elenger valdes priekšsēdētājs.

Enerģētikas nozarē un arī uzņēmējdarbībā kopumā katrs gads ir citādāks, tāpēc, lai spētu iekarot tirgu un noturēt savas pozīcijas, uzņēmumam ir jāspēj būt fleksiblam, pārliecināts ir D.Skulte. Tas, kas strādāja pagājušajā vai aizpagājušajā gadā, šogad var vairs nestrādāt, tāpēc uzņēmējiem nemitīgi ir jāmeklē jaunas iespējas, kā augt un attīstīties, strikti neturoties pie pagātnes veiksmēm un šabloniem, atzīmē SIA Elenger valdes priekšsēdētājs.

Izmanto iespējas

Agrā bērnībā vēlējos kļūt par šoferi, bet skolas laikos - par uzņēmuma vadītāju, atminas D.Skulte, smejot, ka abi sapņi nu ir piepildījušies, jo par šoferi nākas piestrādāt brīvajā laikā, uz skolu un pulciņiem vadājot savus bērnus. “Pats mācījos Rīgas Hanzas vidusskolā un man diezgan labi padevās visi mācību priekšmeti. Biju arī aktīvs skolas debašu kluba dalībnieks, tāpēc jau diezgan agri sapratu, cik liela nozīme ir spējai atrast pareizos argumentus un aizstāvēt savu viedokli publiski. Pēc vidusskolas beigšanas, profesionālās karjeras izvēles iespējas manā gadījumā bija gana plašas, taču tā sagadījās, ka dzīves ceļš mani aizveda uz Banku augstskolu, un jāsaka, ka savu izvēli ne reizi neesmu nožēlojis. Ļoti novērtēju arī iespēju studiju laikā doties pieredzes apmaiņas braucienā uz Portugāli, kas pilnībā mainīja manu skatījumu uz dzīvi un lika saprast, ka es ļoti labi jūtos starptautiskās kompānijās, kas vienkopus pulcē dažādus cilvēkus,” atzīst D.Skulte, kurš studiju laikā sāka arī strādāt.

“Mana pirmā darbavieta bija degvielas uzpildes staciju tīkls Statoil. Pirmajā dienā, nākot uz darbu, domāju, ka varēšu tirgot degvielu un konsultēt klientus, bet tā vietā man nācās tīrīt benzīntanka teritoriju. Tā bija ļoti smaga diena, kuras laikā vairākkārt pārdomāju darbavietas izvēli, taču, neraugoties uz to, es nepadevos un drīz vien tiku arī pie atbildīgākiem pienākumiem. Kopumā jāsaka, ka šī bija ļoti interesanta un noderīga pieredze, jo darbs Statoil man ļāva saprast, kā patiesībā darbojas uzņēmumi - kā notiek norēķini, komunikācija ar klientiem un citas lietas,” teic D.Skulte.

Visu rakstu lasiet 21.janvāra žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr daļa sabiedrības vēl ar neuzticību uzlūko ar loģiskas domāšanas aizmetņiem apveltītus digitālus risinājumus, saskatot tajos konkurentus uz darba vietu, uzņēmumi jau steidz apgūt mākslīgā intelekta (MI) rīkus.

Pētījuma «Vadītāja digitālais portrets 2024» rezultāti parādījuši, ka interese par viedajiem risinājumiem ir pamatīga, un uzņēmēji labprāt tiem atvēlētu visdažādākos darba pienākumus. Vislielākais pieprasījums ir pēc instrumentiem, kas spētu plānot personāla noslodzi, sagatavot oficiālos dokumentus un apkopot grāmatvedības datus.

MI risinājumi biznesa vidē jau divus gadus ir «karsta» aktualitāte. Taču, ja pirmsākumos vairākuma uzņēmumu vadītāji aprobežojās ar ziņkāri par jaunajiem rīkiem, tad aizvadītais gads iezīmēja pāreju uz reālu rīcību. Šobrīd jau 43% respondentu izmanto teksta un 23% - vizuālo materiālu ģeneratorus. 18% iepazinuši virtuālos asistentus un tikpat arī rutīnas uzdevumu automatizācijas risinājumus. Tomēr uzņēmēji negrasās aprobežoties ar šāda veida palīdzību. Viņu ambīcijas ir daudz vērienīgākas.

Tehnoloģijas

E-paraksts ir populārākais digitālais rīks, to izmanto jau 82,8% uzņēmumu

Db.lv,03.12.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīve bez elektroniskā paraksta uzņēmējdarbības vidē kļuvusi neiedomājama. Pandēmijas gados piedzīvojis strauju popularitātes pieaugumu, tagad e-paraksts tiek lietots četros no katriem pieciem Latvijas uzņēmumiem, un ir pārliecinoši populārākais digitālais rīks birojos.

Savukārt no datorpogrammām visaktīvāk tiek izmantota dokumentu vadības vai lietvedības programma, liecina ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» dati.

«E-parakstu ikdienā izmanto 82,8% no visiem aptaujātajiem uzņēmumiem, un tam ir vienkāršs izskaidrojums. Šis digitālais rīks ir ērts, darbojas labi, turklāt paātrina dokumentu apriti. Pateicoties e-parakstam, uzņēmumi var krietni ietaupīt laiku, jo vairs nav nepieciešams braukt uz biroju vai pie sadarbības partnera parakstīt dokumentus, kā arī atkrīt izdrukātu, parakstītu dokumentu sūtīšana pa pastu vai ar kurjeru,» ar “Vadītāja digitālais portrets” rezultātiem iepazīstina pētījumu veikušā uzņēmuma Jumis Pro vadītājs Viesturs Slaidiņš.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Angļu matemātiķa Alana Tjuringa portrets ceturtdien kļuva par pirmo humanoīda robota veidoto mākslas darbu, kas pārdots izsolē, un tika nosolīts par 1 320 000 ASV dolāru.

2,2 metrus augstais portrets "A.I. God" ("Mākslīgā intelekta dievs"), kuru veidojis pasaulē pirmais ultrareālistiskais robots mākslinieks "Ai-Da", pārspēja pirmsizsoles novērtējumu 180 000 dolāru, kad tas tika pārdots Londonas izsoļu nama "Sotheby's" Digitālās mākslas izsolē.

"'Šodienas rekordcena par humanoīda robota mākslinieka pirmo mākslas darbu, kas nonācis izsolē, iezīmē momentu modernās un mūsdienīgās mākslas vēsturē un atspoguļo augošo krustošanos starp mākslīgā intelekta tehnoloģiju un globālo mākslas tirgu," paziņoja "Sotheby's".

"Mana darba galvenā vērtība ir tā spēja kalpot par katalizatoru dialogam starp jaunām tehnoloģijām," sacīja "Ai-Da", kas runāšanai izmanto mākslīgo intelektu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interese par mākslīgā intelekta (MI) rīkiem un iespējām Latvijas uzņēmējdarbības vidē turpina augt - 2026. gadā visaktuālākā tēma būs saistīta tieši ar produktivitātes paaugstināšanu, izmantojot vismodernākos tehnoloģiskos risinājumus.

Šāds secinājums izriet no pētījuma "Vadītāja digitālais portrets 2025" rezultātiem. Aptaujā noskaidrots, ka MI spēju apgūšana būs galvenā aktualitāte 49,7 % uzņēmumu, apsteidzot ilgtspēju un citas tēmas.

Interese par MI Latvijas korporatīvajā vidē ir patiešām augsta. "Vadītāja digitālais portrets 2025» rezultāti rāda, ka vismaz trešā daļa no respondentiem regulāri izmanto MI teksta ģeneratorus un attēlu veidošanas rīkus, turklāt to ambīcijas ir krietni vērienīgākas. Gandrīz puse aptaujāto uzņēmumu vēlas uzticēt MI rīkiem strādājošo noslodzes plānošanu un darba grafiku veidošanu, un katrs ceturtais labprāt MI padarītu par lietveža palīgu dokumentu sagatavošanā. Uzņēmējus intriģē viena no šā gada "karstākajām" aktualitātēm – daudzslāņu MI aģenti, kam var piešķirt dažādas prasmes un likt strādāt darba grupās kopā ar cilvēkiem, kur tie patstāvīgi veic savus darba pienākumus. Pastiprinātā interese atspoguļojas pētījuma rezultātos, kas rāda, ka 49,7 % aptaujāto tieši mākslīgā intelekta integrēšana darba vidē būs vissvarīgākā tēma.31,7 % aptaujāto par nozīmīgāko prioritāti jaunajā gadā uzskata ilgtspējas jautājumu risināšanu, un 30 % pieliks pūles pārdošanas procesu automatizācijā. Nedaudz vairāk nekā piektdaļai respondentu jeb 22,1 % svarīgākais uzdevums ir ieviest e-rēķinu aprites sistēmu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mākslīgā intelekta (MI) ekspansija darbavietās turpina pieņemties spēkā. Aizvadīto divu gadu laikā ceturtā daļa no visiem nodarbinātajiem pilnveidojuši prasmes, kā izmantot MI darba pienākumu veikšanā. Vēl vairāk ir tādu, kas šādas iemaņas vēlētos iegūt tuvākajā nākotnē, noskaidrots ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» jaunākajā, 2025. gada kārtā.

MI izmantošana šogad kļuvusi par pārliecinoši pieprasītāko prasmi darbavietās, un to apguvuši 24,8 % no visiem respondentiem. Ja iepriekšējos gados lielākā interese par vismodernākajām tehnoloģiskajām iespējām bija vadītājiem, tad šogad sasparojušies arī darbinieki.

Augstākā un vidējā līmeņa vadītāju vidū šīs iemaņas apguvuši 24,5% aptaujāto, bet darbinieku – 25,2%. 2025. gads arī kļuvis par pirmo, kad MI kļuvusi par pārliecinoši pieprasītāko apgūstamo prasmi, apsteidzot darba un privātās dzīves līdzsvarošanas (19,3%), laika plānošanas (17,4%) un motivēšanas iemaņas (13,9%). No aptaujas datiem var secināt, ka MI sniegto iespēju iepazīšana tuvākajos gados vērsīsies plašumā. 33,9% respondentu jau izteikuši vēlēšanos apgūt vai papildināt tieši šīs digitālās prasmes. Īpaši apņēmīgi šajā jautājumā ir vadītāji – šajā grupā tādu vēlmi izteikuši 38,2% aptaujāto. Darba ņēmēju vidū šādu cilvēku īpatsvars ir 29,6%. Jāpiebilst, ka interese par MI korporatīvajā vidē ir teju divreiz augstāka nekā par otro populārāko digitālo prasmi – darbu ar failu koplietošanas sistēmām. Tās vēlas apgūt 19,2% no visiem respondentiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālo prasmju pilnveidošana ekonomiski aktīvo cilvēku vidū nezaudē aktualitāti, pat neraugoties uz to, ka XXI gadsimtā uzņēmumi un paši strādājoši jau ieguldījuši pamatīgas pūles datorpratības uzlabošanā.

Īpaši vilinošas ir modernāko tehnoloģiju sniegtās iespējas – 61% Latvijas uzņēmumu augstākā un vidējā līmeņa vadītāju aizvadītajā gadā apguvuši mākslīgā intelekta (MI) izmantošanu darba pienākumu veikšanā. Darbinieku vidū MI iepazīšana bijusi pieejama 36% respondentu.

Ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» jaunākajā, 2024. gada kārtā noskaidrots, ka vairums uzņēmumu apņēmīgi nodrošina digitālo prasmju uzlabošanas apmācības kā vadītājiem, tā darbiniekiem. Turklāt apmācību tematika ir daudzveidīga, aptverot kā progresīvākās tehnoloģijas, tā joprojām noderīgas pamata datorprasmes.

Darbinieki aizvadītajā gadā visbiežāk apguvuši darbu ar dokumentu vadības un lietvedības sistēmām. Šādi kursi bijuši pieejami 38% no aptaujātajiem uzņēmumiem. 36% mācījušies par mākslīgā intelekta risinājumiem un 31% - dokumentu koplietošanas sistēmas. Relatīvi augsta interese bijusi par datu drošības un datu aizsardzības jautājumiem. Šādas apmācības organizētas 29% uzņēmumu. Interesanti, ka ceturtajā daļā uzņēmumu joprojām ir nepieciešamība apgūt biroja programmu lietošanu, kas tiek pasniegta jau vispārizglītojošajās skolās.

Reklāmraksti

“Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” – augstākā līmeņa fotogrāfijas, šokējošas mākslīgā intelekta izdarības

Rakstu sagatavojis neatkarīgs žurnālists R. Kažimėkas,03.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsture atkārtojas: iepriekšējā gada 26. septembrī Berlīnē tika prezentēti telefoni “Xiaomi 13T” un “Xiaomi 13T Pro”. Šogad, arī 26. septembrī, arī Berlīnē “Xiaomi” prezentēja savus jaunākos telefonus “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”. Informācija par šiem diviem telefoniem ilgi tika glabāta noslēpumā, tāpēc tīmeklī netrūka minējumu: kā tie izskatīsies, kas tajos būs integrēts, cik maksās, ar ko tie atšķirsies no šā ražotāja februārī prezentētā flagmaņa “Xiaomi 14”. Trīs nedēļas pirms prezentēšanas abi modeļi nonāca manās rokās, tos abus izmēģināju, tāpēc tagad dalos ar informāciju un novērojumiem.

Tuvu flagmanim

2019. g. “Xiaomi” prezentēja pirmo “T” sērijas telefonu “Mi 9T”. Kopš tā laika “T” sērijas modeļi tika prezentēti katru gadu. “T” sērija tika nodēvēta par starpposmu starp vidējās un augstākās klases “Xiaomi” telefoniem. Taču šāds raksturojums, īpaši runājot par jaunākajiem “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” telefoniem, jau vairs nav precīzs, jo tas liek domāt, ka visas flagmaņa īpašības ir labākas. Tā nav – ar atsevišķām īpašībām “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” pārspēj flagmani (dizains, ekrāns, fotografēšanas naktī iespējas) vai neatpaliek no tā (galvenā kamera). “T” sērijas modeļi nav sliktāki par flagmaņa versiju – tajos ir integrēti visdažādākie pilnveidojumi, kuru nav citos “Xiaomi” telefonu modeļos. Salīdzinot ar flagmani, var teikt, ka “T” sērijas mērķis ir nodrošināt lietotājiem augstākās kvalitātes pieredzi par pieejamāku cenu. Tā kā iepriekš biju izmēģinājis “Xiaomi 14”, un tagad abus jaunākos modeļus (“Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”), varu teikt, ka tie ir ļoti līdzīgi flagmanim.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visplašāk izmantotais digitālais risinājums Latvijas uzņēmumos ir e-paraksts, un to regulāri pielieto 9 no katriem 10 vidējā un augstākā līmeņa vadītājiem. Tas ir par trešdaļu vairāk nekā nākamais populārākais risinājums, izriet no pētījuma "Vadītāja digitālais portrets 2024" rezultātiem.

Pandēmijas gados elektroniskais paraksts Latvijas biznesa vidē piedzīvoja īstu uzplaukumu. Valstī noteikto ierobežojumu dēļ bija nepieciešams risinājums, kā ātri, ērti un bez kolēģu satikšanas ļautu apstiprināt dokumentus, un e-paraksts piedāvāja šādu iespēju. Lai arī tagad vairums vadītāju atgriezušies birojos, ieradums parakstīt dokumentus elektroniski palicis. Biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktajā pētījumā noskaidrots, ka e-parakstu pērn regulāri lietoja 92% no visiem vidējā un augstākā līmeņa vadītājiem. Iemesls ir pavisam vienkāršs - šāda dokumentu parakstīšana ir ātrāka un lētāka nekā līgumu, rīkojumu vai pavadzīmju izdrukāšana uz papīra un parakstīšana ar pildspalvu.

Tehnoloģijas

Latvijas uzņēmumi vēlas MI vairāk iesaistīt cilvēkresursu un lietvedības uzdevumu veikšanā

Db.lv,22.12.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs gados, kopš ģeneratīvā mākslīgā intelekta (MI) modeļi tika padarīti pieejami plašākai sabiedrībai, tie paguvuši ieņemt nozīmīgu vietu uzņēmumu ikdienas darbā. Pētījumā "Vadītāja digitālais portrets 2025" noskaidrots, ka līdz šim visplašāk bija izmantoti teksta ģeneratori, taču biznesa lietotāju vēlmes ir krietni ambiciozākas. Uzņēmumi MI vēlētos uzticēt daudz vairāk un atbildīgākus uzdevumus, tostarp personāla noslodzes plānošanu un oficiālo dokumentu sagatavošanu.

Latvijas uzņēmumu aptaujas rezultāti rāda, ka vislielākā interese ir par MI iesaistīšanu cilvēkresursu nodaļas darbā. 46,2% no visiem respondentiem vēlētos uzticēt MI rīkiem strādājošo noslodzes plānošanu un darba grafiku veidošanu. Augstākā un vidējā līmeņa vadītāju vidū šī vēlme ir vēl spēcīgāka, 49% aptaujāto apsver šādu domu. Ņemot vērā, ka plānošanas darbs lielā mērā ir matemātisks, MI rīki ar to tiktu galā pat ļoti labi, vienmērīgi sadalot darba slodzi un ieplānojot pietiekami ilgus atpūtas periodus.

Otra populārākā vēlme ir uzticēt MI jurista palīga vai lietveža pienākumus. Šobrīd ģeneratīvie sarunboti intensīvi tiek izmantoti e-pasta vēstuļu un iesniegumu gatavošanā, taču uzņēmēji vēlas, lai uz tiem varētu paļauties arī dažādu līgumu, rīkojumu un citu lietvedības dokumentu sagatavošanā. Ja vien biznesa vidē valdītu pārliecība, ka MI nepieļaus kļūdas, tad šādu speciālistu pakalpojumus labprāt izmantotu 42,8% no visiem aptaujātajiem. Arī šajā jautājumā vadītāju interese par MI ir spēcīgāka nekā strādājošo. Pirmo grupā virtuālos dokumentu gatavotājus savā komandā labprāt redzētu 48% respondentu, bet strādājošo vidū šādu iniciatīvu atbalsta 37,1%.

Tehnoloģijas

62% vadītāju mākoņpakalpojumos visaugstāk novērtē kopīgas strādāšanas iespēju

Db.lv,18.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopdarbs, attālinātā darba iespējas un ātrāka informācijas aprite uzņēmumā ir trīs galvenās priekšrocības, kādas Latvijas uzņēmumu vadītāju skatījumā sniedz mākoņpakalpojumi.

Šo un citu argumentu dēļ kā privātās kompānijās, tā valsts pārvaldes iestādēs lietoto ārējos serveros bāzētu programmu īpatsvars turpina pieaugt.

Ikgadējā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets» noskaidrots, ka mākoņpakalpojumu piedāvātās kopdarba iespējas novērtē jau 62% no visiem respondentiem. Dažādas kopdarba sistēmas patiešām mainījušas strādāšanas veidu neskaitāmās darbavietās. Iepriekš piekopto dokumentu pārsūtīšanu aizstājušas dokumentu platformas, kurām ikviens strādājošais var pieslēgties no sava datora vai mobilās ierīces, un papildināt ar savu pienesumu. Rezultātā visi kolēģi redz izmaiņas reālā laikā un var aplūkot dokumentu aktuālo versiju. Otrā nozīmīgākā priekšrocība ir attālinātā darba iespēja, ko novērtē 57% aptaujāto. Ja darbavieta izmanto mākoņpakalpojumu, darbiniekiem vairs nav obligāti jādodas uz biroju, jo darbam nepieciešamajām platformām tie spēj piekļūt arī attālināti. Tas nodrošina arī ātrāku informācijas apriti, ko augstu novērtē 53% respondentu.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #13

DB,01.04.2025

Dalies ar šo rakstu

Tehnikas nomas uzņēmums Storent gatavojas iegādāties uzņēmumu ASV, tādējādi īstenojot nozīmīgu attīstības lēcienu, vienlaikus Baltijā un Ziemeļvalstīs, turpinot nomājamās tehnikas atjaunināšanu, digitālo risinājumu plašāku izmantošanu un esošo saistību refinansēšanu, īstenos jaunu obligāciju emisiju.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta tehnikas nomas AS Storent Holding līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Andris Pavlovs, norādot, ka nomas bizness ir kapitālietilpīgs — lai augtu, ir jāspēj piesaistīt finansējums jaunas tehnikas iegādei.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 1.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Ar nekvalitatīvu preci saskāries katrs ceturtais

Tēma

Administratīvi teritoriālā reforma tika veikta, balstoties uz aplamiem pieņēmumiem

Aktuāli

Vecāki Latvijā zaudēt darbu nedrīkst

Enerģētika

Latvijai ir milzīgs vēja enerģijas potenciāls. Ilvija Boreiko, AS Latvenergo attīstības direktore

Bankas

RIB kāpina jaudu uzņēmumu kreditēšanas jomā. Reģionālās investīciju bankas valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Jakovļevs

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #29

DB,29.07.2025

Dalies ar šo rakstu

Investējot teju 50 miljonus eiro, SIA AmberBirch dubulto finiera ražošanas jaudas, tādējādi audzējot eksporta ienākumus, un gatavojas 65 milj. eiro vērtās siltumizolācijas plātņu ražotnes projekta īstenošanai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns un valdes loceklis Kārlis Kavass.

Vēl Dienas Biznesa 29.jūlija numurā lasi:

DB analītika

Kas ilgāk strādā, tam mazāki parādi

Tēma

Finierloksnes ir svarīgas gan eksportā, gan vietējo koksnes produktu ražošanā

Aktuāli

Nodokļu vadzis lūzīs vai lauzīs?

Tirdzniecība

Alkoholu veikali tirgos īsāku laiku

Skaidra nauda

Skaidrai naudai pievelk grožus

Latvijas eksporta izcilības

Latvijas stikla šķiedras nozare – pelnīti starp pasaules līderiem

Transports

Elektroauto skaits pārsniedz 10 tūkstošus

Portrets

Toms Dzenis, optikas uzņēmuma OC VISION līdzīpašnieks

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #39

DB,24.09.2024

Dalies ar šo rakstu

Eleving Group līdz šim ir bijis zināms kā viens no aktīvākajiem obligāciju emitentiem Baltijā, kas 10 gadu laikā ir piesaistījis teju 400 miljonus eiro caur šo instrumentu. Tagad kompānijas vadība ir pieņēmusi lēmumu doties biržā ar pirmreizējo publisko akciju piedāvājumu (IPO), sniedzot iespēju investoriem ieguldīt globāli augošā biznesā un saņemt dividendes divreiz gadā.

To intervijā stāsta Eleving Group izpilddirektors Modests Sudņus.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 24.septembra žurnālā lasi:

Statistika

Taupīt sākuši turīgie

Ideju mežs

Koka grīdas – nišas produkts ar augstu Latvijas specializāciju pasaulē

Inovācijas stiprina konkurētspēju

Nodokļi

Pensiju pārvaldnieki brīdina par nākotnes riskiem

Lielāks akcīzes nodoklis sadārdzinās dzīvi

Meža nozare

Atmežošanas riska novēršana biedē ar jauniem birokrātijas džungļiem

Enerģētika

Plāno vērienīgu ekspansiju zaļās enerģijas tirgū Baltijā

Portrets

Iveta Brūvele, SIA Wandoo Finance vadītāja

Brīvdienu ceļvedis

Evita Štrausa, SIA Tērvete food vadītāja un valdes locekle

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #14

DB,08.04.2025

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu nomaksas disciplīna uzlabojas, ir mazāk tiesvedību, vienlaikus pieaudzis piešķirto nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu skaits, pašlaik uzmanības fokusā domāšanas maiņa nodokļu administrācijā un administratīvā sloga mazināšanā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 8.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Tiesu izpildītāji parādus atgūst vairāk

Tēma

Pašvaldību deputātu ārvalstu polittūrisms - desmitkārt mazākās nekā Saeimas deputātiem

Uzņēmējdarbība

Uzņēmējdarbības barometrs rāda negaidītu optimismu

Digitalizācija

Digitalizācija, kas varētu notikt ātrāk

Portrets

Krišjānis Krūmiņš, ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja Rīgas ūdens valdes priekšsēdētājs

Brīvdienu ceļvedis

Kristīne Barviķe, mārketinga un tiešsaistes biznesa stratēģijas uzņēmuma SIA PODGROW radītāja

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #30

DB,05.08.2025

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātā fintech kompānija Wandoo Finance pirmajos sešos mēnešos ir turpinājusi uzrādīt spēcīgu un stabilu izaugsmi, ko veicinājuši veiksmīgie rezultāti grupas Eiropas tirgos, kā arī biznesa uzsākšana Peru, Dienas Biznesam intervijā atklāj Wandoo Finance izpilddirektore un dibinātāja Iveta Brūvele.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 5.augusta numurā lasi:

DB analītika

“Viss ir slikti”, vai arī esam Leiputrijā?

Tēma

Sieviešu pensijas vecums Latvijā - no 65, 70, vai 75 gadiem?

Nodokļi

ASV nodokļu reformas sekas atbalsoties Eiropā

Enerģētika

Lietuvieši atbalsta Latvenergo vēja parka būvniecību Telšos

Tūrisms

Par tūristu piesaisti jādomā valstiskā līmenī

Portrets

Aivis Mitenieks, būvniecības uzņēmuma MittHus līdzīpašnieks un vadītājs

Brīvdienu ceļvedis

Elvis Lazdiņš, eSIM pakalpojumu uzņēmuma SimAbove vadītājs

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #45

DB,25.11.2025

Dalies ar šo rakstu

Publicitātes foto

Investējot apmēram 100 miljonus eiro jaunas lielformāta bērza saplākšņa produktu rūpnīcas izveidē, radītas 80 jaunas darbavietas, kas SIA Verems dod iespēju ražot inovatīvus produktus un teju dubultot ražošanas jaudas.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 25.novembra numurā lasi:

DB analītika

Latvijas ekonomikā ir slēptās rezerves

Intervija

Nepārstrādātas plastmasas nodoklis maina sistēmu. SIA Latvijas Zaļais punkts valdes loceklis Kaspars Zakulis

Ideju mežs

Katra piektā lapu koku saplākšņa loksne pasaulē ir ievesta no Latvijas

Aktuāli

Budžetu var taisīt arī bez deficīta

Finanses

Ieguldījumu fondi – iespēja kapitāla tirgus attīstībai Latvijā

Baltijas kapitāla tirgus attīstība kā ekonomikas izaugsmes dzinējspēks – Rīgā notiks Baltic Capital Markets Conference 2025

Latvijas eksporta izcilības

Plaša zivju konservu eksporta ģeogrāfija

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #40

DB,01.10.2024

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija Altum un četri dažādi iepirkuma procedūrā atlasīti iespējkapitāla fondu pārvaldnieki jaunuzņēmumu un izaugsmes stadijas uzņēmumu attīstībā ieguldīs vairāk nekā 100 miljonus eiro, kas pielīdzināms visai līdz šim šajās stadijās esošajos uzņēmumos ieguldītajai publiskajai naudai.

Par investīciju plāniem jaunuzņēmumiem līdz 2030. gadam Dienas Bizness izjautāja Altum valdes locekli Ievu Jansoni-Buku.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 30.1.oktobra numurā lasi:

Statistika

Kiberdrošības nozīme nav pietiekami novērtēta

Aktuāli

Attālinātais darbs demogrāfijā nav izdevies

Uzņēmējdarbība

Tirdzniecība nopelna vairāk nekā miljardu eiro

Tehnoloģijas

Kibernoziedznieki kļūst arvien radošāki. Kiberdrošības speciālists Miko Kentele

Finanses

Eleving Group – investīcija izaugsmē? Ko domā eksperti?

Zemes nozares

"Saraušanās" politika draud ar nepatīkamām blaknēm

Sports

Latvija – viduvējs parastais sports un pasaules līmeņa paraolimpiskie atlēti

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #15

DB,15.04.2025

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības sektorā Latvijā ir izveidojusies unikāla situācija, kad celtniecības fāzē esošu projektu ir salīdzinoši maz, vienlaikus ir miljardiem eiro neapgūtu ES struktūrfondu atbalstu projektu, kuros nepieciešami nozares pakalpojumi, bet to īstenošanai paredzētais laiks strauji tuvojas beigām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Būvniecības padomes priekšsēdētājs, biedrības Latvijas koka būvniecības klasteris valdes loceklis un CMB uzņēmumu grupas vadītājs Artis Dzirkalis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 15.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Tarifi, akcijas un dārdzības gaidas

Tēma

Ekonomiskajai darbībai visvairāk tērē Rīgā

Aktuāli

Tēriņu kāpuma lavīnai vajag aizsprostu

Tarifu karš

Ievedmuitu kari izmainīs globālo tirdzniecību

Tehnoloģijas

Latvijai ir milzīgs potenciāls mākslīgā intelekta izmantošanā

Portrets

Ivo Ālmanis, informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma Accenture vadītājs Baltijā

Brīvdienu ceļvedis

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #31

DB,12.08.2025

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz darbaspēka trūkumu, atalgojuma līmenis Latvijā joprojām būtiski atpaliek gan no pārējām Eiropas Savienības (ES) valstīm, gan no Lietuvas un Igaunijas, liecina Eurostat dati.

Šobrīd minimālā alga Latvijā ir 740 eiro pirms nodokļu nomaksas, kas mūs ievieto to desmit ES valstu sarakstā, kur minimālais atalgojums joprojām nav sasniedzis 1000 eiro robežu.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 12.auguta numurā lasi:

DB analītika

Rūpniecības atkopšanās ir sākusies

Aktuāli

Kur pazūd darba darītāji?

Tēma

Bezvīzu ceļojumiem Latvijas pase ir vērtīgāka par ASV pasi

Tirdzniecība

Izraēlas un Latvijas tirdzniecības apjoms augs

Eksporta izcilības

Auzu pārslas - gan veselīgām brokastīm, gan izcilam eksportam

Sports

Kusties – tātad dzīvo. Artjoms Soloduha, uzņēmējs, triatlona entuziasts

Mazais bizness

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #46

DB,02.12.2025

Dalies ar šo rakstu

Latvijā izaudzēto graudu pārdošana pasaules tirgos kļūst arvien lielāks izaicinājums - konkurenti no Dienvidamerikas, Krievijas, Ukrainas spēj piedāvāt daudz zemākas cenas, jo tiem nav jāievēro Eiropas Savienības prasības (augu aizsardzības līdzekļu ierobežojumi vai pat liegumi, Zaļais kurss, CO2 nodoklis), kas vienlaikus palielina izmaksas un samazina iegūtās ražas apmēru.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības LATRAPS valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 2.decembra numurā lasi:

DB analītika

Sociālās aizsardzības izdevumi auguši par 7,9%

Tēma

Ukrainas eksporta galvenais balsts

Aktuāli

Bez profesijas Latvijā ir grūti

Zemes izmantošana

Zemes izmantošanā vajadzīgs konsensuss

Portrets

Līva Jaunozola, Andele Mandele radītāja un īpašniece

Brīvdienu ceļvedis

Diāna Maksimceva, lietotnes Eye Get It idejas autore un izstrādātāja

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #1

DB,07.01.2025

Dalies ar šo rakstu

Baltijā vadošais olu un olu produktu ražošanas uzņēmums Balticovo ir piesaistījis vērienīgas investīcijas tālākai uzņēmuma attīstībai, kas paredz fundamentālas pārmaiņas uzņēmuma ražošanas infrastruktūrā. Par uzņēmuma attīstības vīziju, uzņēmuma eksporta filosofiju un uzticama projektēšanas partnera SEP izvēli intervijā atklāj uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 7.janvāra numurā lasi:

Statistika

Dzirkstošos vīnus Eiropā ražo mazāk, eksportē vairāk

Tēma

Valdības ilgstoši īstenotā pārtikas cenu politika veicina Latvijas depopulāciju

Nodokļi

Valdība dzīvi padara dārgāku

Lauksaimniecība

Latvija pasaules līderos dzīvu cūku un kazu eksportā

Tūrisms

Maina biznesa fokusu

Portrets

Artūrs Andžāns, Circle-K Biznesa centra vadītājs

Brīvdienu ceļvedis

Jānis Polis, Digitas Latvia izpilddirektors

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #16

DB,22.04.2025

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu apsaimniekošanas nozares attīstību pēdējos gados ietekmējuši gan globālie notikumi - Covid-19 pandēmija un ģeopolitiskie satricinājumi -, gan nacionālā vides politika ar augošu dabas resursu nodokli un valsts zaļo mērķu kursu, bet perspektīvā jaunus izaicinājumus nodrošinās ES nosacījumi un iepriekš izvirzīto mērķu sasniegšana.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS CleanR Grupa valdes loceklis Guntars Levics. Viņš atzīst, ka nozīmīgākie pārmaiņu laiki vēl ir priekšā un to pamatā ir jauno ES normatīvu piepildīšana ar reālu saturu un to ieviešana nacionālā līmenī.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 22.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Eiropas Tiesa konsultē un soda

Tēma

Latvijas datorzinātņu devums pret IKP

Nekustamais īpašums

Pirmie soļi birokrātijas samazināšanā nozarei dod cerības

Birokrātija

Birokrātijas mazināšanai 360 grādu skatījums

Kooperatīvi

Darbaspēka nodokļos kooperatīvi samaksā arvien vairāk

Portrets

Jānis Rumkovskis, informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma Uniso valdes loceklis

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #32

DB,19.08.2025

Dalies ar šo rakstu

Ilgtspējīgas lauksaimniecības stūrakmeņi ir kooperācija, darbības sfēru diversifikācija, darba efektivizācija komplektā ar apdrošināšanu un reāliem attīstības investīciju plāniem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zemnieku saimniecības (augkopība, piena lopkopība, piena produktu ražošana) Zilūži īpašnieks Valts Grasbergs. Viņš atzīst, ka lauksaimniecība ir augsta riska sfēra, ko pierāda jau trešais gads, kurā šī joma tiek pakļauta nepārvaramai varai, kas spiež lauksaimniekus ne tikai mainīt domāšanu, bet arī attieksmi un pārvērtēt savu nākotnes attīstības scenāriju.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 19.ugusta numurā lasi:

DB analītika

Inflācijas temps nemainīgs - 3,8 %

Intervija

Lauksaimniecība bez apdrošināšanas ir kazino. Zemnieku saimniecības Zilūži īpašnieks Valts Grasbergs

Lauksaimniecība

Nelabvēlīgie apstākļi spiedīs mainīties

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #41

DB,08.10.2024

Dalies ar šo rakstu

Vajadzības pēc finansējuma pārsniedz Latvijas valsts budžeta iespējas, vienlaikus salīdzinoši vājas ekonomiskās izaugsmes apstākļos nav iespējas ne būtiski palielināt nodokļu ieņēmumus, ne arī ievērojami kāpināt valsts parādu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 8.oktobra numurā lasi:

Statistika

Labāk algotie rīdzinieki dzīvo Skanstē, Ķīpsalā un Vecpilsētā

Tēma

Latvijas dzimstības katastrofa nav prioritāte valdošajai koalīcijai

Bankas

Kas notiks, ja, gaidot kreditēšanu, bankas apliek ar nodokļiem?

Karjera

Prakse kā karjeras sākumpunkts – kādam nākamā darbavieta

Konkurence

Reforma būtiskas pārmaiņas pašvaldību darbībai komercsektorā nav radījusi

Portrets

Evita Lune, Pedersen &Partners globālā partnere

Brīvdienu ceļvedis

Maira Dzelzkalēja-Burmistre, zemnieku saimniecības Vilciņi1 un restorāna Rožmalas vadītāja

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #2

DB,14.01.2025

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu jomā gan Igaunijā, gan Latvijā 2025. gads būs izaugsmes gads, īpaši strauji attīstīsies jauno projektu tirgus, uzskata Kristjans Tūrs Vahi (Kristjan Thor Vähi), Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītāja Invego izpilddirektors.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 14.janvāra numurā lasi:

Statistika

Zālēm zem 5 eiro cenas pieaugums ir būtisks

Tēma

ASV Kongress atmasko Covid laika mahinatorus

Būvniecība

Būvniecībā izcirsti pirmie birokrātijas džungļi

Finanses

Minimālās algas pieaugums — ieguvumi un blaknes

Uzņēmējdarbība

Uzņēmumu demogrāfija atkal mīnusos

Lato Lapsa - īsumā par Miljonāru

Portrets

Aleksandrs Šmatčenko, SIA eLizings.lv vadītājs

Brīvdienu ceļvedis

Līga Alberliņa, SIA BRUTO 7 radītāja

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!