Dzīvesstils

Portrets - Jorens Grauds, Latvijas Kredītņēmēju palīdzības programmas izpilddirektors

Armanda Vilciņa,06.03.2024

Jaunākais izdevums

Lai gūtu panākumus biznesā, pirmkārt, ir jāiet un jādara, domā Jorens Grauds, SIA Latvijas Kredītņēmēju palīdzības programma izpilddirektors.

Daudzi tic veiksmei, taču es uzskatu, ka visa pamatā ir smags darbs, norāda J.Grauds, uzsverot, ka veicas tikai tiem, kas kaut ko dara. Ja cilvēks tic savām idejām un mērķtiecīgi strādā, lai tās īstenotu, agri vai vēlu viņš savus mērķus sasniegs un viņam paveiksies, taču veiksme nekad neatnāks pie tiem, kas sēdēs dīvānā un neko nedarīs, spriež uzņēmējs. Tāpat liela loma biznesa veiksmes stāstā ir arī apkārtējiem cilvēkiem. Ne velti saka - ja kompānijā ir trīs miljonāri un tu esi ceturtais, liela iespēja, ka arī tu kļūsi par miljonāru, tāpēc rūpīgi jāizvērtē cilvēki, ar kuriem kopā izvēlies doties nosprausto mērķu virzienā, teic J.Grauds.

Sapnis par superzvaigzni

Kad man bija aptuveni četri gadi, sapņoju kļūt par policistu, atminas J.Grauds. “Arī mans tētis bija policists un kopā mēs bieži skatījāmies dažādas filmas un seriālus par kārtībsargu dzīvi, kas man šķita ļoti aizraujoša. Astoņu gadu vecumā savukārt pievērsos hokejam un ar laiku sapratu - vēlos būt profesionāls hokejists, nevis policists. Arī savu pirmo naudu nopelnīju, tieši pateicoties hokejam. Man bija cerība, ka es būšu hokeja superzvaigzne un līdz 20 gadiem šis mērķis pat likās diezgan reāls. 16-17 gados sāku spēlēt Krievijas Jaunatnes hokeja līgā, bet 18 gados - Rīgas Dinamo junioru komandā, kā rezultātā man parādījās arvien vairāk iespēju attīstīt savu hokejista karjeru. Pēc veiksmīgākās sezonas savā mūžā biju plānojis doties hokeju spēlēt uz Somiju, taču pēdējā spēlē guvu nopietnu traumu, kas manai karjerai pārvilka svītru. Sākumā to nesapratu, likās, ka spēšu atgūties un iesākto turpināt, tāpēc vēl daudzus gadus, paralēli saviem pamatdarbiem, nopietnā līmenī spēlēju hokeju un mēģināju savu sapni piepildīti,” teic J.Grauds.

Pirmais J.Grauda darbs ārpus hokeja laukuma bija kādā pārdošanas uzņēmumā, kur jaunā puiša uzdevums bija tirgot ūdens filtrus. “Uz šo uzņēmumu, neilgi pēc traumas gūšanas, mani uzaicināja mans draugs. Viņš veidoja savu pārdošanas komandu un vēlējās, lai tajā būtu sportisti, jo viņš uzskatīja, ka atlēti ir ļoti mērķtiecīgi un neatlaidīgi. Un tiešām - šīs īpašības konkrētajā darbā noderēja, jo vairākas reizes nedēļā mēs klauvējām pie svešinieku durvīm un centāmies ūdens filtrus pārdot klātienē. Tas nebija vienkārši, jo cilvēku reakcijas, protams, bija dažādas. Taču, tā kā biju satraumējies un iepriekšējā līmenī hokeju spēlēt vairs nevarēju, man bija vajadzīgs plāns B. Veicot šo darbu, es iemācījos būt nekaunīgs un jāatzīst, ka šī īpašība man noder joprojām. Dažkārt, lai gūtu panākumus biznesā un pastāvētu par savām idejām, ir jābūt nedaudz nekaunīgam,” spriež J.Grauds.

Nekaunība nes veiksmi

Tieši pateicoties nekaunībai, J.Grauds ieguva arī savu nākamo darbu. “Tirgoju ūdens filtrus Siguldā, un biiju nonācis pie kādas lielas privātmājas durvīm, kuras man atvēra sieviete. Diezgan ilgi biju centies viņu pierunāt iegādāties mūsu produkciju, kad mājās ieradās viņas vīrs. Skats no malas noteikti bija interesants - sieva mājās ar nepazīstamu, jaunu puisi, kurš mēģina viņai kaut ko pārdot, taču es nebiju noskaņots padoties. Pārsteigts biju, kad vīrietis man piedāvāja iziet ārā - parunāties. Manā galvā bija dažādi scenāriji, kā šī situācija varētu attīstīties, taču nebiju iedomājies, ka viņš man piedāvās darbu. Izrādās, ka viņš bija uzņēmuma Antalis, kas nodarbojās ar rūpnieciskā iepakojuma ražošanu un pārdošanu, direktors un viņiem bija nepieciešami darbinieki. Vēl arvien atceros, ka viņš man teica - Man patīk tava nekaunība un veids, kā tu dari savu darbu! Vai Tu gribētu pie manis strādāt? Man tika piesolīta laba alga, mašīna, dators, sociālās garantijas un citi bonusi, kas tolaik man šķita ļoti vilinoši, tāpēc piekritu. Zemapziņā gan diezgan ātri sapratu, ka šis darbs nav priekš manis, taču, tā kā apstākļi bija labi, izlēmu palikt,” teic J.Grauds, kurš joprojām paralēli nodarbojās arī ar hokeju, cerot pilnībā atgūties no traumas un kādreiz atgriezties uz lielās hokeja skatuves. “Tas bija ļoti izaicinoši. Katru dienu astoņus gāju uz darbu, beidzu sešos, bet jau astoņos vakarā man bija jābūt treniņā, Jelgavā. Mājās biju vien ap pusnakti - un tā tas turpinājās apmēram gadu. Arī nedēļas nogales man nebija brīvas, jo tad bija spēles. Šī saspringtā grafika dēļ hokejā sāku slīdēt uz leju - no pirmās maiņas uz otro, tad trešo, un tas mani vairs neapmierināja, tāpēc sāku apsvērt citas darba iespējas, jo hokeju mest malā arvien vēl nebiju gatavs,” teic J.Grauds, kurš 2016. gadā pievienojās Aktīvās pārdošanas aģentūrai.

Izaicinājumi nebiedē

Arī uz šo uzņēmumu mani uzaicināja mans draugs - mēs abi bijām pirmie darbinieki, atminas J.Grauds, neslēpjot, ka tieši darbs šajā kompānijā savā ziņā lika pamatus viņa pašreizējam biznesam. “Piedāvājām zvanu centra pakalpojumus un pa telefonu tirgojām visu iespējamo, jo sadarbojāmies ar ikvienu uzņēmumu, kas vēlējās ar mums strādāt. Šis laiks noteikti paplašināja manu redzesloku, jo katru dienu iemācījos kaut ko jaunu - iepazinu līdz šim nezināmas preces un pakalpojumus, kā arī labāk izpratu pārdošanas specifiku pa telefonu. Vienā brīdī mūs uzrunāja liels aizdevējs, kurš vēlējās, lai mēs zvanām viņu lielajiem klientiem un pārdodam kredītus. Šis projekts izvērtās ļoti veiksmīgs, kā rezultātā aizdevējs vēlējās ar mums sadarboties lielākā apmērā. Šim projektam bija nepieciešams arī savs vadītājs. Lai gan es uzskatīju, ka esmu šim amatam piemērots kandidāts, mans priekšnieks sākumā tā nedomāja, jo ar vienu kāju arvien vēl biju hokejā. Šī iemesla dēļ sākotnēji par vadītāju tika izvēlēts mans kolēģis, taču laika gaitā pierādījās, ka viņš ar šiem pienākumiem netika galā, tāpēc iespēja tika dota man,” teic J.Grauds, neslēpjot, ka vadības izvirzītie mērķi gan bijuši ļoti ambiciozi.

“Man bija ievērojami jāpaplašina komanda un jāsasniedz mērķis - kļūt par šī aizdevēja vienīgo realizācijas kanālu. Tas likās nereāli, taču es piekritu, jo es gribēju pierādīt, ka es varu! Pāris mēnešu laikā izveidoju 20 cilvēku komandu un divas reizes palielinājām kredītu pārdošanas apjomu. Klients bija starā, kā ietekmē mūsu uzņēmums no zvanu centra pārtapa par sadarbības partneri tikai šim vienam kreditētājam, jo mums vairs nebija resursu, lai uzņemtos citus projektus. Tolaik pātraucu spēlēt arī virslīgā, jo arī tam man vairs neatlika laika,” stāsta J.Grauds, piebilstot, ka prieks par panākumiem gan nebija ilgs, jo pēc kāda laika aizdevējs paziņoja, ka sadarbību ar zvanu centru pātrauc. “Bijām kļuvuši viņiem pārāk dārgi. Sākumā tas bija šoks, jo vienā brīdī bizness vienkārši sagruva. Bijām spiesti atlaist visus darbiniekus un sākt no nulles,” teic J.Grauds.

Rada jaunu biznesu

Tā kā bijām guvuši lielu pieredzi kredītu pārdošanas jomā, radās ideja, ka mēs varētu turpināt darboties šajā nozarē, atminas J.Grauds. “Sākām uzrunāt kreditētājus. Zinājām, kādas problēmas ir aizņēmējiem, un sapratām, kā savest viņus kopā ar citiem aizdevēju. Tā tapa SIA Latvijas Kredītņēmēju palīdzības programma. Mēs pārzinājām tirgu, taču mums nebija savas datu bāzes, tāpēc sākumā bizness neattīstījās tik raiti kā gribētos. Pirmo pusgadu strādājām ar zaudējumiem, taču mums bija sajūta, ka mums izdosies, tāpēc mērķtiecīgi turpinājām doties uz priekšu un ar laiku - mums tiešām izdevās,” teic Latvijas Kredītņēmēju palīdzības programma izpilddirektors.

Par būtiskākajiem izaicinājumiem esošajā amatā viņš uzskata spēju pielāgoties ārējiem apstākļiem un komandas vadību. “Izaicinājumu pēdējos gados nav trūcis, taču mēs esam iemācījušies situācijas pieņemt un izmantot tās savā labā. Tāpat lielu uzmanību pievēršu arī komandas vadībai. Uzskatu, ka man, kā līderim, ir jājūt, kas ir vajadzīgs maniem darbiniekiem - citreiz zināšanas mutē ir jāieliek ar karotīti, taču citreiz - jārīkojas pilnīgi pretēji. Darbā ar cilvēkiem ir jāatrod pareizais balanss - kurā brīdī darbinieks jāmotivē, kurā brīdī - jāļauj viņam darboties pašam un kurā - jāšķiras,” atzīmē J.Grauds.

Nezaudē dzirksteli

Jau kopš agras bērnības Jorens ir bijis ļoti mērķtiecīgs puisis, atzīmē Lelde Grauda, Rīgas Apgabaltiesas tiesnese un J.Grauda mamma. “Atceros, ka savā laikā mēs viņam nopirkām profesionālos hokeja vārtus un viņš līdz vēlam vakaram trenēja metienu precizitāti un stiprumu. Citreiz mēs visi jau gulējām, bet viņš palika pagalmā un trenējās. Tas, manuprāt, par viņu ļoti daudz ko pasaka - viņš tic saviem mērķiem, kā arī ir gatavs ieguldīt laiku un enerģiju, lai tos sasniegtu. Neslēpšu - dzīvē ir bijuši dažādi laiki, un arī Jorens, neilgi pēc pilngadības sasniegšanas, dzīvē neizdarīja tās pareizākās izvēles, taču, manuprāt, tieši šīs mācības ir ļāvušas viņam kļūt par to cilvēku, kas viņš ir šobrīd. Viņš vienmēr ir bijis spītīgs un nekad nav padevies. Es vienmēr ticēju, ka viņš sasniegs daudz, protams, sākumā domāju, ka viņš būs hokejists, taču šobrīd man ir patiess prieks, ka viņš ir sevi piepildījis citā jomā. Patiesībā - man ir pilnīgi vienalga, ar ko viņš nodarbojas, galvenais - lai viņš ir laimīgs, un tagad viņš tāds patiešām ir. Redzu, ka uz darbu viņš iet ar prieku un viņa acīs ir dzirkstele,” teic L.Grauda.

Pats J.Grauds min, ka šo dzirksteli vienmēr ir palīdzējuši noturēt tieši paši tuvākie - viņa ģimene, kas nekad nav ļāvusi padoties vai salūzt. Arī J.Grauda draugs, uzņēmējs Jānis Plotnieks piekrīt - J.Grauds ir ļoti mērķtiecīgs cilvēks. “Mēs esam pazīstami jau kopš skolas laikiem un jāsaka, ka tolaik viņš bija salīdzinoši noslēgts un mierīgs puisis. Principā iepazīt viņa īsto es ir iespējams tikai vēlāk - kad tiek cauri cietajai čaulai. Mums bija kopīgi hobiji - gan sports, gan motorolleri, tāpēc skolas laikos ātri sadraudzējāmies. Kad dzīvoju Amerikā, kontakts uz pāris gadiem pazuda, bet tagad atkal esam to atjaunojuši un viens otru atbalstām. Par Jorena spēcīgākajām īpašībām es uzskatu pašpārliecinātību, spēju fokusēties un atklātību. Viņš noteikti nebūs no tiem, kas citiem apzināti melos, un to es vērtēju ļoti augstu. Viņš nemāna cilvēkus, bet ir atklāts un vienmēr gatavs palīdzēt,” teic J.Plotnieks. Rihards Bukarts, Latvijas Izlases hokejists J.Graudu raksturo kā spēcīgu līderi. “Esam pazīstami jau kopš bērnības - kopā spēlējām hokeju, un esmu novērojis, ka Jorenam noteikti piemīt līdera dotības. Katrā spēlē viņš grib sevi pierādīt un neatlaidīgi cīnās, lai sasniegtu maksimāli labāko rezultātu. Viņš ir ļoti centīgs cilvēks, un ir gatavs darīt daudz, lai uzvarētu. Manuprāt, Jorens ir no tiem līderiem, kas ar savu piemēru lieliski spēj parādīt citiem, kā lietas ir jādara. Tāpat viņam piemīt arī labas komunikācijas prasmes, taču Jorens nav no tiem, kas tikai runā - viņš arī dara,” atzīst R.Bukarts.

Jābūt vienotiem

Pats J.Grauds par noderīgākajām īpašībām vadītāja amatā savukārt uzskata cilvēcību un spēju atrast balansu. “Vadītājam ir nevis jāvada, bet jābūt līderim. Viņam ir jārāda piemērs saviem darbiniekiem, jo, manuprāt, komanda uzticēsies tikai tādam līderim, kurš pats varēs izdarīt to, ko prasa no saviem darbiniekiem. Tāpat vadītājam ir arī jābūt cilvēcīgam un jāspēj atrast balansu starp labo un slikto. Jā, reizēm ir jābūt skarbam, taču tajā pašā laikā vadītājam nepieciešamības gadījumā ir arī jābūt gatavam palīdzēt savai komandai un doties kaujas laukā kopā ar viņiem,” teic J.Grauds, uzsverot, ka ļoti noderīgas īpašības biznesā ir arī mērķtiecība un drosme.

“Mēs esam daudz riskējuši - ja kaut ko darām, ejam uz pilnu banku! Tam viennozīmīgi nepieciešama drosme, taču mēs uzticamies viens otram un rūpējamies viens par otru. Kolēģi mums ir kā otra ģimene, jo darbā mēs pavadām ļoti daudz laika, tāpēc veidot labas savstarpējās attiecības ir ļoti svarīgi. Uzņēmums ir vienots mehānisms, kur katrs cilvēks veic savu darbu. Tikai kopā mēs varam sasniegt labāku rezultātu un īstenot izsapņotās idejas, tāpēc vienmēr jāatceras - komandai jāstrādā viena mērķa vārdā,” atgādina Latvijas Kredītņēmēju palīdzības programma izpilddirektors.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr daļa sabiedrības vēl ar neuzticību uzlūko ar loģiskas domāšanas aizmetņiem apveltītus digitālus risinājumus, saskatot tajos konkurentus uz darba vietu, uzņēmumi jau steidz apgūt mākslīgā intelekta (MI) rīkus.

Pētījuma «Vadītāja digitālais portrets 2024» rezultāti parādījuši, ka interese par viedajiem risinājumiem ir pamatīga, un uzņēmēji labprāt tiem atvēlētu visdažādākos darba pienākumus. Vislielākais pieprasījums ir pēc instrumentiem, kas spētu plānot personāla noslodzi, sagatavot oficiālos dokumentus un apkopot grāmatvedības datus.

MI risinājumi biznesa vidē jau divus gadus ir «karsta» aktualitāte. Taču, ja pirmsākumos vairākuma uzņēmumu vadītāji aprobežojās ar ziņkāri par jaunajiem rīkiem, tad aizvadītais gads iezīmēja pāreju uz reālu rīcību. Šobrīd jau 43% respondentu izmanto teksta un 23% - vizuālo materiālu ģeneratorus. 18% iepazinuši virtuālos asistentus un tikpat arī rutīnas uzdevumu automatizācijas risinājumus. Tomēr uzņēmēji negrasās aprobežoties ar šāda veida palīdzību. Viņu ambīcijas ir daudz vērienīgākas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Angļu matemātiķa Alana Tjuringa portrets ceturtdien kļuva par pirmo humanoīda robota veidoto mākslas darbu, kas pārdots izsolē, un tika nosolīts par 1 320 000 ASV dolāru.

2,2 metrus augstais portrets "A.I. God" ("Mākslīgā intelekta dievs"), kuru veidojis pasaulē pirmais ultrareālistiskais robots mākslinieks "Ai-Da", pārspēja pirmsizsoles novērtējumu 180 000 dolāru, kad tas tika pārdots Londonas izsoļu nama "Sotheby's" Digitālās mākslas izsolē.

"'Šodienas rekordcena par humanoīda robota mākslinieka pirmo mākslas darbu, kas nonācis izsolē, iezīmē momentu modernās un mūsdienīgās mākslas vēsturē un atspoguļo augošo krustošanos starp mākslīgā intelekta tehnoloģiju un globālo mākslas tirgu," paziņoja "Sotheby's".

"Mana darba galvenā vērtība ir tā spēja kalpot par katalizatoru dialogam starp jaunām tehnoloģijām," sacīja "Ai-Da", kas runāšanai izmanto mākslīgo intelektu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākums Latvijas uzņēmumu vadītāju un darbinieku tuvākajā laikā vēlētos apgūt vai uzlabot mākslīgā intelekta rīku izmantošanas prasmes, lai tādējādi paaugstinātu darba efektivitāti un stiprinātu kompānijas konkurētspēju.

Tas noskaidrots biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets».

Pētījumā «Vadītāja digitālais portrets 2023» iegūtie rezultāti nepārprotami apliecina, ka uzņēmējdarbības vidē strauji ienākušie mākslīgā intelekta (MI) risinājumi izpelnās aizvien nozīmīgāku lomu arī Latvijas uzņēmumos. To lietošanu vēlas apgūt 61% no 644 aptaujātajiem. Intereses pieaugumu var skaidrot gan ar ap MI rīkiem sacelto ažiotāžu, gan tīri pragmatisku vēlmi gūt priekšrocības konkurences cīņā. No citām prasmēm jāizceļ failu koplietošanas sistēmu un uzņēmuma vadības sistēmu izmantošana, kuras gribētu papildināt 34% respondentu.

Tehnoloģijas

Darbinieki visbiežāk mācās biroja programmas, vadītāji apgūst dokumentu vadību

Db.lv,26.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu intensīvā digitalizācija kopumā ir uzlabojusi Latvijas uzņēmumu produktivitāti, tomēr digitālo prasmju ziņā darbiniekiem un vadītājiem vēl joprojām ir liels izaugsmes potenciāls.

Par to liecina gan Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI), kur Latvija ieņem 17. vietu un cilvēkkapitāla rādītājā ir zem Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa, gan ikgadējais pētījums "Vadītāja digitālais portrets".

Biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktajā pētījumā "Vadītāja digitālais portrets 2023" noskaidrots, ka uzņēmumi diezgan atturīgi izturas pret darbinieku digitālo prasmju paaugstināšanu. Pēdējos divos gados uzņēmuma organizētos kursos zināšanas apguvusi neliela daļa strādājošo. Pieprasītākās bijušas biroja programmu apmācības, kurās piedalījušies 13,5% respondentu. Dokumentus vadības un lietvedības sistēmu lietošanu mācījušies 13,2% aptaujāto darbinieku, bet dokumentu koplietošanas sistēmu - 12,5%.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālo prasmju pilnveidošana ekonomiski aktīvo cilvēku vidū nezaudē aktualitāti, pat neraugoties uz to, ka XXI gadsimtā uzņēmumi un paši strādājoši jau ieguldījuši pamatīgas pūles datorpratības uzlabošanā.

Īpaši vilinošas ir modernāko tehnoloģiju sniegtās iespējas – 61% Latvijas uzņēmumu augstākā un vidējā līmeņa vadītāju aizvadītajā gadā apguvuši mākslīgā intelekta (MI) izmantošanu darba pienākumu veikšanā. Darbinieku vidū MI iepazīšana bijusi pieejama 36% respondentu.

Ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» jaunākajā, 2024. gada kārtā noskaidrots, ka vairums uzņēmumu apņēmīgi nodrošina digitālo prasmju uzlabošanas apmācības kā vadītājiem, tā darbiniekiem. Turklāt apmācību tematika ir daudzveidīga, aptverot kā progresīvākās tehnoloģijas, tā joprojām noderīgas pamata datorprasmes.

Darbinieki aizvadītajā gadā visbiežāk apguvuši darbu ar dokumentu vadības un lietvedības sistēmām. Šādi kursi bijuši pieejami 38% no aptaujātajiem uzņēmumiem. 36% mācījušies par mākslīgā intelekta risinājumiem un 31% - dokumentu koplietošanas sistēmas. Relatīvi augsta interese bijusi par datu drošības un datu aizsardzības jautājumiem. Šādas apmācības organizētas 29% uzņēmumu. Interesanti, ka ceturtajā daļā uzņēmumu joprojām ir nepieciešamība apgūt biroja programmu lietošanu, kas tiek pasniegta jau vispārizglītojošajās skolās.

Reklāmraksti

“Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” – augstākā līmeņa fotogrāfijas, šokējošas mākslīgā intelekta izdarības

Rakstu sagatavojis neatkarīgs žurnālists R. Kažimėkas,03.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsture atkārtojas: iepriekšējā gada 26. septembrī Berlīnē tika prezentēti telefoni “Xiaomi 13T” un “Xiaomi 13T Pro”. Šogad, arī 26. septembrī, arī Berlīnē “Xiaomi” prezentēja savus jaunākos telefonus “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”. Informācija par šiem diviem telefoniem ilgi tika glabāta noslēpumā, tāpēc tīmeklī netrūka minējumu: kā tie izskatīsies, kas tajos būs integrēts, cik maksās, ar ko tie atšķirsies no šā ražotāja februārī prezentētā flagmaņa “Xiaomi 14”. Trīs nedēļas pirms prezentēšanas abi modeļi nonāca manās rokās, tos abus izmēģināju, tāpēc tagad dalos ar informāciju un novērojumiem.

Tuvu flagmanim

2019. g. “Xiaomi” prezentēja pirmo “T” sērijas telefonu “Mi 9T”. Kopš tā laika “T” sērijas modeļi tika prezentēti katru gadu. “T” sērija tika nodēvēta par starpposmu starp vidējās un augstākās klases “Xiaomi” telefoniem. Taču šāds raksturojums, īpaši runājot par jaunākajiem “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” telefoniem, jau vairs nav precīzs, jo tas liek domāt, ka visas flagmaņa īpašības ir labākas. Tā nav – ar atsevišķām īpašībām “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” pārspēj flagmani (dizains, ekrāns, fotografēšanas naktī iespējas) vai neatpaliek no tā (galvenā kamera). “T” sērijas modeļi nav sliktāki par flagmaņa versiju – tajos ir integrēti visdažādākie pilnveidojumi, kuru nav citos “Xiaomi” telefonu modeļos. Salīdzinot ar flagmani, var teikt, ka “T” sērijas mērķis ir nodrošināt lietotājiem augstākās kvalitātes pieredzi par pieejamāku cenu. Tā kā iepriekš biju izmēģinājis “Xiaomi 14”, un tagad abus jaunākos modeļus (“Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”), varu teikt, ka tie ir ļoti līdzīgi flagmanim.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu un nodaļu vadītāji joprojām ir galvenais digitālo risinājumu ieviešanas dzinējspēks Latvijas privātfirmās un valsts iestādēs.

Tāds secinājums izriet no biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» rezultātiem. Tie uzskatāmi parāda, ka vadītāju vidū digitālo risinājumu lietotāju īpatsvars ir krietni augstāks nekā darbinieku un ka tieši no vadības nostājas atkarīgs, vai digitālā transformācija būs sekmīga.

Vispieprasītākais risinājums abās grupās ir pandēmijas gados popularitātes izrāvienu piedzīvojušais elektroniskais paraksts. To lieto 87% no visiem aptaujātajiem vadītājiem un 69% darbinieku. Līdzīgas proporcijas novērojamas arī citu rīku izmantošanā. Piemēram, e-adresi izveidojuši 65% vadītāju un 55% darbinieku, un arī e-rēķinu sagatavošanu apguvušo vadītāju īpatsvars ir lielāks nekā darbinieku – attiecīgi 46% pret 42%.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecība ar Krieviju ir pēdējā laika karstais kartupelis politiķu mutēs, jo sevišķi pēdējās raganu medības eksportētāju vidū, Ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei uzdodot publicēt tos, kuri eksportē uz Krieviju.

Nemedījot vainīgos, paraudzījāmies uz šo tirdzniecību skaitļos, un iznāk, ka uz Krieviju pārsvarā eksportējam spirtotus dzērienus, bet importējam minerālos produktus ‒ gāzi, degvielu, eļļas.

«Ļaunā» eksporta uz Krieviju portrets

Uzmetot acis lielajiem skaitļiem, patiesi var nolemt, ka nekas šajā dzīvē nemainās, jo 2022. gada martā Latvijas eksports uz Krieviju veidoja aptuveni 90 miljonus eiro, bet 2023. gada jūnijā ‒ 95 miljonus eiro. Toties, ja paņem pērnā gada jūniju, ir samazinājums par 56,6%. Ja neievēro izmaiņas eksporta struktūrā un inflāciju, tad varētu izvēlēties atbilstošu mēnesi un pataisīt Latvijas eksportētājus par gataviem neliešiem. Velns slēpjas detaļās, un tādēļ uz tām arī paskatījāmies. Sīkāk ir redzams, ka no eksporta vadošajām pozīcijām pazudušas mašīnas un mehānismi, noteicošo lomu atstājot pārtikas un dzērienu preču grupai, kur nozīmīgāko lomu spēlē alkoholiskie dzērieni.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visplašāk izmantotais digitālais risinājums Latvijas uzņēmumos ir e-paraksts, un to regulāri pielieto 9 no katriem 10 vidējā un augstākā līmeņa vadītājiem. Tas ir par trešdaļu vairāk nekā nākamais populārākais risinājums, izriet no pētījuma "Vadītāja digitālais portrets 2024" rezultātiem.

Pandēmijas gados elektroniskais paraksts Latvijas biznesa vidē piedzīvoja īstu uzplaukumu. Valstī noteikto ierobežojumu dēļ bija nepieciešams risinājums, kā ātri, ērti un bez kolēģu satikšanas ļautu apstiprināt dokumentus, un e-paraksts piedāvāja šādu iespēju. Lai arī tagad vairums vadītāju atgriezušies birojos, ieradums parakstīt dokumentus elektroniski palicis. Biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktajā pētījumā noskaidrots, ka e-parakstu pērn regulāri lietoja 92% no visiem vidējā un augstākā līmeņa vadītājiem. Iemesls ir pavisam vienkāršs - šāda dokumentu parakstīšana ir ātrāka un lētāka nekā līgumu, rīkojumu vai pavadzīmju izdrukāšana uz papīra un parakstīšana ar pildspalvu.

Eksperti

5 tendences uzņēmumu darbībā 2024. gadā

Viesturs Slaidiņš, Jumis Pro vadītājs,08.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauns gads mūsu dzīvē ierasti ienāk ar jaunām cerībām, sapņiem un arī ar tikai tam raksturīgām tendencēm. Šis gads nebūs izņēmums, un jau tagad izkristalizējas svarīgākie attīstības virzieni Latvijas uzņēmējdarbības vidē. Aplūkosim piecus nozīmīgākos.

Rēķini kļūst elektroniski

Ministru kabinets (MK) 2021. gada 12. oktobrī izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par attaisnojuma dokumentu un preču piegādes dokumentu elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu. Ziņojumā paustā koncepcija paredz no 2025. gada 1. janvāra ieviest elektronisku rēķinu (e–rēķinu) izmantošanu kā obligātu apritē starp komersantiem, kā arī starp komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm. Ja vien pēdējā brīdī netiks veiktas korekcijas koncepcijā, tad uzņēmumiem un publiskajam sektoram atlicis viens gads, lai pilnībā pārietu uz mašīnlasāmu rēķinu apriti. Tas nozīmē atbilstošu grāmatvedības sistēmu ieviešanu tiem, kuriem tādas vēl nav, un nepieciešamo prasmju apgūšanu. Šis process sagaida vairāk nekā pusi Latvijas uzņēmumu un iestāžu. Pērnā gada nogalē veiktajā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets» noskaidrojām, ka šobrīd e-rēķinu aprite funkcionē aptuveni 42-46% Latvijas uzņēmumu un iestāžu, galvenokārt lielajos, daudzus cilvēkus nodarbinošajos. Savukārt mazo un vidēju uzņēmumu vidū joprojām ir populāri elektroniski sagatavoti, taču PDF formātā saglabāti un pa e-pastu vai saziņas lietotnēm nosūtīti dokumenti. Līdz ar to šajā jomā uzņēmējiem būs darba pilnas rokas.

Tehnoloģijas

62% vadītāju mākoņpakalpojumos visaugstāk novērtē kopīgas strādāšanas iespēju

Db.lv,18.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopdarbs, attālinātā darba iespējas un ātrāka informācijas aprite uzņēmumā ir trīs galvenās priekšrocības, kādas Latvijas uzņēmumu vadītāju skatījumā sniedz mākoņpakalpojumi.

Šo un citu argumentu dēļ kā privātās kompānijās, tā valsts pārvaldes iestādēs lietoto ārējos serveros bāzētu programmu īpatsvars turpina pieaugt.

Ikgadējā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets» noskaidrots, ka mākoņpakalpojumu piedāvātās kopdarba iespējas novērtē jau 62% no visiem respondentiem. Dažādas kopdarba sistēmas patiešām mainījušas strādāšanas veidu neskaitāmās darbavietās. Iepriekš piekopto dokumentu pārsūtīšanu aizstājušas dokumentu platformas, kurām ikviens strādājošais var pieslēgties no sava datora vai mobilās ierīces, un papildināt ar savu pienesumu. Rezultātā visi kolēģi redz izmaiņas reālā laikā un var aplūkot dokumentu aktuālo versiju. Otrā nozīmīgākā priekšrocība ir attālinātā darba iespēja, ko novērtē 57% aptaujāto. Ja darbavieta izmanto mākoņpakalpojumu, darbiniekiem vairs nav obligāti jādodas uz biroju, jo darbam nepieciešamajām platformām tie spēj piekļūt arī attālināti. Tas nodrošina arī ātrāku informācijas apriti, ko augstu novērtē 53% respondentu.

Citas ziņas

Pētījums: 42% Latvijas uzņēmumu pērn palielinājušies izdevumi

Db.lv,07.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinoši augstas inflācijas un citu biznesa vides izaicinājumu dēļ aizvadītajā gadā gandrīz puse Latvijas uzņēmumu piedzīvoja izmaksu pieaugumu, ko nācās risināt ar produkcijas vai pakalpojumu cenu palielināšanu, izmaiņām piedāvājumā vai ar peļņas samazināšanu.

Sarežģītajos apstākļos uzņēmumiem nācās arī pastiprināti rūpēties par kolektīva saliedēšanu, liecina biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» rezultāti.

Lai arī 2023. gadā inflācija stabili samazinājās, Latvijā tā joprojām bija krietni augstāka par vidējo pēdējā desmitgadē. Tas neapšaubāmi atsaucās uz uzņēmumu darbību. 42% aptaujāto uzņēmumu vadītāju atzina, ka aizvadītajā gadā turpinājuši palielināties izdevumi, kas saistīti ne vien ar izejvielu iegādi, bet arī algu palielinājumu darbiniekiem un augstākām procentu likmēm, piemēram, līzingā iegādājoties automašīnas. Cenšoties pārvarēt izaicinājumus, 17% respondentu koriģējuši piedāvāto preču vai pakalpojumu klāstu un attiecīgi arī to cenas, bet 13% pielikuši papildu pūles pārdošanā, ieviešot jaunus tirdzniecības kanālus.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #24

DB,11.06.2024

Dalies ar šo rakstu

Veicot pārdomātas investīcijas, kabelizējot elektropārvades līnijas, ir izdevies samazināt elektroenerģijas atslēgumu skaitu vairāk nekā trīs reizes no 40 000 līdz 13 000 – 14 000 gadā, turklāt perspektīvā līnijas kļūs vēl noturīgākas pret tīkla bojājumiem, kurus var nodarīt gan daba, gan arī cilvēciskais faktors.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 11.jūnija numurā lasi:

Statistika

Ar sliedēm un vilcieniem jau esam vājākie Eiropā

Tēma

Līgojam un svinam ar importētu alu!

Emisijas

CO2 emisijas spiedīs mainīt zemes apsaimniekošanu

Importētājiem jārēķinās ar CO2 nodokļa maksājumiem

Augstākā izglītība

Latvijā nepieciešams palielināt studējošo skaitu

Viedoklis

Pusvadītāju nozares ekosistēma Latvijā

Portrets

Jānis Ešenvalds, Widen Legal Latvia vadošais partneris

Brīvdienu ceļvedis

Madara More, Wooly Organic dibinātāja, Mr.Bunny Shop un Mr.Bunny Kitchen līdzīpašniece

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #39

DB,24.09.2024

Dalies ar šo rakstu

Eleving Group līdz šim ir bijis zināms kā viens no aktīvākajiem obligāciju emitentiem Baltijā, kas 10 gadu laikā ir piesaistījis teju 400 miljonus eiro caur šo instrumentu. Tagad kompānijas vadība ir pieņēmusi lēmumu doties biržā ar pirmreizējo publisko akciju piedāvājumu (IPO), sniedzot iespēju investoriem ieguldīt globāli augošā biznesā un saņemt dividendes divreiz gadā.

To intervijā stāsta Eleving Group izpilddirektors Modests Sudņus.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 24.septembra žurnālā lasi:

Statistika

Taupīt sākuši turīgie

Ideju mežs

Koka grīdas – nišas produkts ar augstu Latvijas specializāciju pasaulē

Inovācijas stiprina konkurētspēju

Nodokļi

Pensiju pārvaldnieki brīdina par nākotnes riskiem

Lielāks akcīzes nodoklis sadārdzinās dzīvi

Meža nozare

Atmežošanas riska novēršana biedē ar jauniem birokrātijas džungļiem

Enerģētika

Plāno vērienīgu ekspansiju zaļās enerģijas tirgū Baltijā

Portrets

Iveta Brūvele, SIA Wandoo Finance vadītāja

Brīvdienu ceļvedis

Evita Štrausa, SIA Tērvete food vadītāja un valdes locekle

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #13

DB,01.04.2025

Dalies ar šo rakstu

Tehnikas nomas uzņēmums Storent gatavojas iegādāties uzņēmumu ASV, tādējādi īstenojot nozīmīgu attīstības lēcienu, vienlaikus Baltijā un Ziemeļvalstīs, turpinot nomājamās tehnikas atjaunināšanu, digitālo risinājumu plašāku izmantošanu un esošo saistību refinansēšanu, īstenos jaunu obligāciju emisiju.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta tehnikas nomas AS Storent Holding līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Andris Pavlovs, norādot, ka nomas bizness ir kapitālietilpīgs — lai augtu, ir jāspēj piesaistīt finansējums jaunas tehnikas iegādei.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 1.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Ar nekvalitatīvu preci saskāries katrs ceturtais

Tēma

Administratīvi teritoriālā reforma tika veikta, balstoties uz aplamiem pieņēmumiem

Aktuāli

Vecāki Latvijā zaudēt darbu nedrīkst

Enerģētika

Latvijai ir milzīgs vēja enerģijas potenciāls. Ilvija Boreiko, AS Latvenergo attīstības direktore

Bankas

RIB kāpina jaudu uzņēmumu kreditēšanas jomā. Reģionālās investīciju bankas valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Jakovļevs

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #49

DB,05.12.2023

Dalies ar šo rakstu

Mainoties nosacījumiem un situācijai tirgū, ir nemitīgi jābūt gataviem pielāgoties jaunajiem apstākļiem, vienlaikus savlaicīgi izpildīt mājasdarbus, kas ļauj ne tikai noturēties tirgū, bet vēl jo vairāk saglabāt konkurētspēju un izaugsmi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Rīgas Krēslu fabrika valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Aldis Circenis. Viņaprāt, arī pašreizējā situācijā, kad daudzos sektoros ir jūtama recesijas skarbā elpa, var sekmīgi attīstīties, izmantojot tās situācijas, kuras ir tirgū.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 5.decembra numurā lasi:

Statistika

Vai Latvijas ostām punktu pieliks degvielas akcīze?

Tēma

Latvijas laukos visapdraudētākā suga ir cilvēks

Uzņēmējdarbība

Eiropas direktīvas defektus var pārvērst par efektu

Eksporta balva

Nominācija Eksporta jaunpienācējs – veiksmīgo nozaru indikators

Investīcijas

Ieinteresēti ieguldīt Latvijā. Infortar izpilddirektors Martti Talgre

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #29

DB,29.07.2025

Dalies ar šo rakstu

Investējot teju 50 miljonus eiro, SIA AmberBirch dubulto finiera ražošanas jaudas, tādējādi audzējot eksporta ienākumus, un gatavojas 65 milj. eiro vērtās siltumizolācijas plātņu ražotnes projekta īstenošanai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns un valdes loceklis Kārlis Kavass.

Vēl Dienas Biznesa 29.jūlija numurā lasi:

DB analītika

Kas ilgāk strādā, tam mazāki parādi

Tēma

Finierloksnes ir svarīgas gan eksportā, gan vietējo koksnes produktu ražošanā

Aktuāli

Nodokļu vadzis lūzīs vai lauzīs?

Tirdzniecība

Alkoholu veikali tirgos īsāku laiku

Skaidra nauda

Skaidrai naudai pievelk grožus

Latvijas eksporta izcilības

Latvijas stikla šķiedras nozare – pelnīti starp pasaules līderiem

Transports

Elektroauto skaits pārsniedz 10 tūkstošus

Portrets

Toms Dzenis, optikas uzņēmuma OC VISION līdzīpašnieks

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #9

DB,27.02.2024

Dalies ar šo rakstu

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs, intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 27.februāra numurā lasi:

Statistika

Attītie odometri arī no Beniluksa valstīm

Tēma

Latvija pēc zinātnes potenciāla apsteidz Japānu, bet atpaliek no Igaunijas

Aktuāli

Lielo algu saņēmēji valsts sektorā aug kā sēnes pēc lietus

Nodokļi

Nodokļos ieņēmumi dažu gadu laikā pieauguši par 58%

Tautsaimniecība

Ja Latvija attīstītos kā kaimiņvalstis

Nodokļi

Nodokļu revīzija ar jautājumiem

Meža nozare

Stagnācija ārzemēs samazina ienākumus par piektdaļu

Portrets

Zane Ozola, SIA Patnis dibinātāja

Brīvdienu ceļvedis

Gints Kukainis, SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs

Uzņēmumu jaunumi

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #25

DB,18.06.2024

Dalies ar šo rakstu

Jaunu ārvalstu tirgu apguve, jaunu produktu ražošana, kā arī pavisam jaunu, tirgū vēl neesošu produktu izstrāde ir recepte Food Union ienākumu audzēšanai ar divciparu izaugsmi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta piena produktu ražotāja Food Union grupas valdes priekšsēdētājs Artūrs Čirjevskis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 18.jūnija numurā lasi:

Statistika

Latvijā mazumtirdzniecības kritums vislielākais

Tēma

Es mācēju sieru sieti, saldējumu eksportēt

Enerģētika

Saules enerģijas vilinājums var apdedzināt

Saules ganības

Aitas var izpļaut zāli saules paneļu parkos

Ražošana

Bucher Municipal turpinās augt Ventspilī

Atjaunojamie energoresursi

Jāizmanto vietējais AER potenciāls

Portrets

Dzintars Bērziņš, SIA 1 37 Digital Agency vadītājs

Brīvdienu ceļvedis

Marta Mackeviča, Miltton Latvia vadītāja

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #40

DB,01.10.2024

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija Altum un četri dažādi iepirkuma procedūrā atlasīti iespējkapitāla fondu pārvaldnieki jaunuzņēmumu un izaugsmes stadijas uzņēmumu attīstībā ieguldīs vairāk nekā 100 miljonus eiro, kas pielīdzināms visai līdz šim šajās stadijās esošajos uzņēmumos ieguldītajai publiskajai naudai.

Par investīciju plāniem jaunuzņēmumiem līdz 2030. gadam Dienas Bizness izjautāja Altum valdes locekli Ievu Jansoni-Buku.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 30.1.oktobra numurā lasi:

Statistika

Kiberdrošības nozīme nav pietiekami novērtēta

Aktuāli

Attālinātais darbs demogrāfijā nav izdevies

Uzņēmējdarbība

Tirdzniecība nopelna vairāk nekā miljardu eiro

Tehnoloģijas

Kibernoziedznieki kļūst arvien radošāki. Kiberdrošības speciālists Miko Kentele

Finanses

Eleving Group – investīcija izaugsmē? Ko domā eksperti?

Zemes nozares

"Saraušanās" politika draud ar nepatīkamām blaknēm

Sports

Latvija – viduvējs parastais sports un pasaules līmeņa paraolimpiskie atlēti

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #14

DB,08.04.2025

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu nomaksas disciplīna uzlabojas, ir mazāk tiesvedību, vienlaikus pieaudzis piešķirto nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu skaits, pašlaik uzmanības fokusā domāšanas maiņa nodokļu administrācijā un administratīvā sloga mazināšanā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 8.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Tiesu izpildītāji parādus atgūst vairāk

Tēma

Pašvaldību deputātu ārvalstu polittūrisms - desmitkārt mazākās nekā Saeimas deputātiem

Uzņēmējdarbība

Uzņēmējdarbības barometrs rāda negaidītu optimismu

Digitalizācija

Digitalizācija, kas varētu notikt ātrāk

Portrets

Krišjānis Krūmiņš, ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja Rīgas ūdens valdes priekšsēdētājs

Brīvdienu ceļvedis

Kristīne Barviķe, mārketinga un tiešsaistes biznesa stratēģijas uzņēmuma SIA PODGROW radītāja

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #50

DB,12.12.2023

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība Pampāļi ir pilna cikla lauksaimniecības uzņēmums, kas pēdējo sešu gadu laikā dubultojis apgrozījumu līdz 11,78 miljoniem eiro 2022. gadā, par to saņemot arī Dienas Biznesa TOP500 apbalvojumu nominācijā Nacionālā kapitāla nozīmīgākais lauksaimnieks. No tēva pārņēmis uzņēmuma vadību, Mārtiņš Vaļko stūrē to pretī jaunām virsotnēm.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 12.decembra numurā lasi:

Top500

Nacionālā kapitāla lepnums

Statistika

Ziemassvētku tirdziņos vēl netaupīs

Tēma

Latvija - bezbērnu republika

Aktuāli

Gūt var dodot!

Energoresursi

Transformējas biomasas iegādes principi

Eksporta balva

Paziņos Eksporta un inovācijas balvas uzvarētājus

Transports

Kravas auto dekarbonizācijai vairākas zemūdens klintis

Mazumtirdzniecība

Krīze rada ne tikai izaicinājumus, bet arī iespējas

Klimats

Klimata politikas izmaksas draud pārsniegt ieguvumus

Portrets

Jānis Karāns, SIA NESS izpilddirektors

Brīvdienu ceļvedis

Edgars Kalējs, SIA Park Expert valdes priekšsēdētājs

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #30

DB,05.08.2025

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātā fintech kompānija Wandoo Finance pirmajos sešos mēnešos ir turpinājusi uzrādīt spēcīgu un stabilu izaugsmi, ko veicinājuši veiksmīgie rezultāti grupas Eiropas tirgos, kā arī biznesa uzsākšana Peru, Dienas Biznesam intervijā atklāj Wandoo Finance izpilddirektore un dibinātāja Iveta Brūvele.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 5.augusta numurā lasi:

DB analītika

“Viss ir slikti”, vai arī esam Leiputrijā?

Tēma

Sieviešu pensijas vecums Latvijā - no 65, 70, vai 75 gadiem?

Nodokļi

ASV nodokļu reformas sekas atbalsoties Eiropā

Enerģētika

Lietuvieši atbalsta Latvenergo vēja parka būvniecību Telšos

Tūrisms

Par tūristu piesaisti jādomā valstiskā līmenī

Portrets

Aivis Mitenieks, būvniecības uzņēmuma MittHus līdzīpašnieks un vadītājs

Brīvdienu ceļvedis

Elvis Lazdiņš, eSIM pakalpojumu uzņēmuma SimAbove vadītājs

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #10

DB,05.03.2024

Dalies ar šo rakstu

Juvelierizstrādājumu veikalu tīkla īpašnieks AS Grenardi Group pērn audzējis apgrozījumu par 40%, kas bijis iespējams, pateicoties veiksmīgām obligāciju emisijām un investīcijām visā Baltijā. Nacionālā kapitāla uzņēmums iecerējis turpināt darbības paplašināšanu un veic nepieciešamos sagatavošanās darbus jaunu obligāciju emisijai, kas plānota jau šopavasar, intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Grenardi Group valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Ģirts Rudzītis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 5.marta žurnālā lasi:

Statistika

Krievijas loma tirdzniecībā mazinās

Tēma

Āzija ir pasaules zinātnes tehnoloģiju un inovāciju dzinējspēks

Ēnu ekonomika

Nedeklarētā alga 1,75 miljardi eiro

Mēbeļu nozare

Gaida mēbeļu tirgus atgūšanos

Bioloģiskā lauksaimniecība

Bio platību un ražotāju skaits pasaulē pieaug

Finanses

Eleving Group paplašina darbību par spīti globālajām krīzēm

Būvniecība

Pillar Contractor – ar skatu uz izaugsmi

Portrets

Jorens Grauds, SIA Latvijas Kredītņēmēju palīdzības programma izpilddirektors

Brīvdienu ceļvedis

Artjoms Milovs, AS LNK Industries valdes priekšsēdētājs

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #26

DB,25.06.2024

Dalies ar šo rakstu

Ģeopolitiskā situācija, Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmju politika un ekonomikas bremzēšanās ir tikai daži no šī brīža izaicinājumiem, kuros banka Citadele cenšas saskatīt arī iespējas.

Par aktualitātēm finanšu nozarē un savu redzējumu bankas attīstībā intervijā Dienas Biznesam stāsta bankas Citadele valdes locekle privātpersonu apkalpošanas jautājumos Rūta Ežerskiene, kura nesen izvirzīta valdes priekšsēdētājas amatam.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 25.jūnija numurā lasi:

Statistika

Kādas ir Latvijas iekšējās darbaspēka rezerves?

Nodokļi

Nodokļu pārskatīšana var reanimēt inflāciju

Pavisam vienkārši

Lauku nodarbinātību zaudēt nedrīkst

Finansējums

Kapitāla tirgus aktualitātes, nākotnes tendences un praktiski ieteikumi

Finanses

Nerezidenti pēc finanšu sektora kapitālā remonta

Nodokļi

Nodoklis spiedīs mainīt iepakojumu