Tehnoloģijas

Darbinieki visbiežāk mācās biroja programmas, vadītāji apgūst dokumentu vadību

Db.lv, 26.02.2024

Jaunākais izdevums

Pēdējo gadu intensīvā digitalizācija kopumā ir uzlabojusi Latvijas uzņēmumu produktivitāti, tomēr digitālo prasmju ziņā darbiniekiem un vadītājiem vēl joprojām ir liels izaugsmes potenciāls.

Par to liecina gan Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI), kur Latvija ieņem 17. vietu un cilvēkkapitāla rādītājā ir zem Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa, gan ikgadējais pētījums "Vadītāja digitālais portrets".

Biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktajā pētījumā "Vadītāja digitālais portrets 2023" noskaidrots, ka uzņēmumi diezgan atturīgi izturas pret darbinieku digitālo prasmju paaugstināšanu. Pēdējos divos gados uzņēmuma organizētos kursos zināšanas apguvusi neliela daļa strādājošo. Pieprasītākās bijušas biroja programmu apmācības, kurās piedalījušies 13,5% respondentu. Dokumentus vadības un lietvedības sistēmu lietošanu mācījušies 13,2% aptaujāto darbinieku, bet dokumentu koplietošanas sistēmu - 12,5%.

Krietni mazāka interese bijusi par tādām specifiskām prasmēm, kas ir nepieciešamas uzņēmuma vadības, grāmatvedības vai resursu vadības sistēmu lietošanai. Tās apguvuši 7,4% aptaujāto, kamēr 7,2% mācījušies par datu drošību un personas datu aizsardzību.

Mazliet aktīvāki mācībās bijuši vidējā un augstākā līmeņa vadītāji. Šajā grupā pēdējos divos gados pieprasītākie bijuši dokumentu vadības vai lietvedības sistēmu izmantošanas kursi. Tos apmeklējis 15,1% aptaujāto. 13,2% vadītāju mācījušies lietot biroja programmas un 10,4% apguvuši datu drošības jautājumus. Salīdzinoši augsta interese bijusi arī par uzņēmuma vadības sistēmu un personāla vadības sistēmu lietošanas prasmēm. Tās mācījušies attiecīgi 9,1% un 9% vadītāju.

"Lai arī biznesa vidē dominē uzskats, ka birojos strādājošajiem darbiniekiem piemīt visas nepieciešamās digitālās prasmes, par ko liecina attiecīgu prasību iekļaušana darba sludinājumos, realitātē ne vienmēr zināšanas ir pietiekamas. Bieži vien problēmas cēlonis ir datorsistēmu daudzveidība un nemitīgā attīstība. Ja darbinieks vienā uzņēmumā ir strādājis ar vienu programmu, bet nākamajā saskaras ar kādu citu, ar esošajām zināšanām var nepietikt. Arī atgriežoties profesionālajā vidē pēc ilgāka pārtraukuma, var nākties konstatēt, ka šķietami zināmas sistēmas ir krietni mainījušās. Abos gadījumos darbinieki paši var lūgt darba devējam apmaksāt zināšanu papildināšana atbilstošos kursos vai privātās apmācībās. Arī vadītājiem jāseko līdzi padoto kompetences līmenim, un vajadzības gadījumā operatīvi jāorganizē apmācības," ieteicamo rīcību ieskicē Jumis Pro vadītājs Viesturs Slaidiņš.

Pētījums "Vadītāja digitālais portrets 2023" veikts oktobrī-novembrī, aptaujājot 644 Latvijas uzņēmumu darbiniekus, ieskaitot 359 augstākā un vidējā līmeņa vadītājus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa digitalizācija ir vienādojama ar biznesa efektivitāti, un ir vairāki vienkārši ieviešami digitālie rīki, kas patlaban pieejami tirgū. Lai aktualizētu šos rīkus un uzsvērtu to priekšrocības uzņēmējdarbībā, dokumentu un procesu vadības sistēmu uzņēmums “DocLogix” 20. martā Rīgā rīkoja pasākumu “Document Management Made Easy With DocLogix”.

Tajā piedalījās arī uzņēmuma partneri Latvijā – Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC), kas iepazīstināja ar jaunizstrādāto eZīmoga risinājumu un SIA “Tilde” plašāk izklāstīja par MI valodas tehnoloģijām. Savukārt Latvijas Nacionālās arhīva pārstāvis Gatis Karlsons dalījās pieredzē par digitālo datu glabāšanu un pieejamību, izmantojot “DocLogix” ilgtermiņa datu saglabāšanas sistēmas.

Pasākumu atklāja “DocLogix” vadītājs Žilvins Kazlauskas, uzsverot, ka digitālā transformācija ir kļuvusi par nozīmīgu faktoru biznesa izaugsmē un ilgtspējā, un tādējādi ikviena uzņēmēja dienaskārtībā jābūt jautājumam – kā padarīt savu biznesu efektīvāku un atvieglot ikdienas darbus? Ar “DocLogix” piedāvātajiem pakalpojumiem un risinājumiem iepazīstināja uzņēmuma pārstāvji Adele Budre, Toms Aleksejevas, Ignas Lamanauskas un Ernests Rusevicius.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasaras mēnešos mūsu biroji visbiežāk kļūst tukšāki, nekā ierasts. Cilvēki izbauda brīvdienas un darbu no mājām vai vasarnīcām. Atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” 2023. gada dati liecina, ka tikai 2% darba devēju nepiedāvā attālinātā darba iespējas dažiem vai visiem darbiniekiem.

Latvijā un Baltijā kopumā mājas biroji jeb darbs no mājām bija diezgan izplatīta prakse jau pirms pandēmijas, taču līdzīgi kā daudzviet pasaulē, arī pie mums pandēmija būtiski mainīja darba vides dinamiku, ietekmējot izmaksas un mudinot darba devējus uz pārmaiņām. Šīs tendences ietekmējušas arī jaunu māju būvniecību, proti, nereti jaunajos dzīvokļos vai mājās jau ir iekļautas arī nelielas biroja telpas, lai būtu ērtāk strādāt no mājām.

Arvien biežāk varam dzirdēt, ka darba devēji lūdz cilvēkus atgriezties birojā, bet darbinieki to nevēlas. Tad darba devēji mēģina panākt vienošanos par biroja lietošanas principiem. Visbiežāk rezultāts ir hibrīddarbs: dažas dienas tiek pavadītas birojā, dažas - mājās. Visizplatītākais hibrīddarba modelis ir trīs dienas birojā, divas - mājās. Aptauja liecina, ka birojā pavadītais laiks veido aptuveni 50-80% no darba nedēļas, t.i. aptuveni 2,5 līdz 4 darba dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc digitālā transformācija tiek uzskatīta par labu pārvaldības praksi?

Žilvins Kazlausks, “DocLogix” vadītājs, 02.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālā transformācija paver plašas iespējas labiem pārvaldības principiem gadījumos, kad tiek īstenoti ērti, centralizēti un droši risinājumi, kurus var attīstīt ne tikai valstiskā, bet arī reģionālā un starptautiskā mērogā.

Tādējādi digitālā pārveide kļūst par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu dažādās nozarēs, uzlabojot darba procesu efektivitāti, produktivitāti un caurspīdīgumu.

Centralizētās pārvaldības sistēmas nodrošina vienotu pieeju datiem un resursiem un tādējādi ļauj labāk pārskatīt un rīkoties ar pieejamo informāciju. Tās optimizē darba plūsmas starp dažādām iestādēm un novērš nepieciešamību pēc vairākām savstarpēji nesaistītām sistēmām, sniedzot iespēju pārvaldīt visu procesu vienā platformā.

Piemēram, centralizētās dokumentu vadības sistēmas jeb DVS piedāvā risinājumus problēmām, kas saistītas ar dokumentu apmaiņu un apstrādi daudzās organizācijās un institūcijās. Bez centralizētas pieejas dokumentu saskaņošana ir ilgstoša, neefektīva un nereti – ar sarežģījumiem parakstīšanas procesā, turklāt ir grūti izsekot dažādu dokumentu redakcijām. Saskaņā ar “DocLogix” apkopotajiem datiem uzņēmumi, kas neizmanto digitālos rīkus dokumentu pārvaldībai, kopumā tērē vidēji 504 minūtes jeb veselu darba dienu dokumentu apstrādei un reģistrēšanai (piemēram, apstrādājot un reģistrējot darbinieka atvaļinājuma iesniegumu). Taču pēc dokumentu pārvaldības sistēmu ieviešanas šāda paša dokumenta apstrādei tiek izmantotas vien 18 minūtes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Prasmes, kas vadītājiem var palīdzēt 2024.gadā

Dana Kocāne, personālatlases un augsta līmeņa vadītāju atlases “Tech Recruitement” aģentūras vadītāja un dibinātāja, 11.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā vienā vārdā raksturot 2023. gadu? Šis ir nenoliedzami bijis liels pārmaiņu gads. Uzņēmēji daudz izstrādāja motivējošus labumus, lai veicinātu darbinieku atgriešanos birojos.

Pasauli satricināja mākslīgā intelekta spējas. Savukārt, politiskajā skatuvē turpināja attīstīties ģeopolitiskie konflikti. Ikdienā strādājot ar augsta līmeņa vadītāju atlasi, novērotais, liecina, ka piedzīvotās pārmaiņas un nenoteiktība ir radījusi vajadzību pēc tādiem uzņēmuma vadītājiem, kas ne vien spēj būt labi stratēģi, bet arī izcili cilvēku eksperti. Kā vadītājiem pielāgoties šai jaunajai realitātei, kur pārmaiņas ir nenovēršamas? Atbildot īsi - nepretoties tam, ko nav iespējams kontrolēt un turpināt apgūt jaunas prasmes.

Šeit labi iederās citāts no Microsoft vadītāja Satja Nadellas: "Pirms pieciem gadiem cilvēki man teica: "Tas nav iespējams, tas nestrādās. Ir ļoti vientuļi dzirdēt šādas frāzes. Vadītājam ir jābūt tam, kas uzņemas risku, saskaņā ar savu pasaules redzējumu, ar absolūti nesalaužamu priekšstatu par to, uz kurieni virzās pasaule."

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmējdarbības atbalsta programmas Latvijā: nozīmīgs atbalsts, bet vai pietiekami izmantots?!

Līga Sičeva, LTRK ES projektu daļas vadītāja, 22.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības atbalsta programmas spēlē būtisku lomu uzņēmumu attīstībā, piedāvājot dažāda veida atbalsta instrumentus. Programmu atbalsts sniedz uzņēmumiem iespēju attīstīties un konkurēt globāli.

Jau vairāk nekā 10 gadus strādājot ar Eiropas Savienību (ES) fondu projektiem un cieši sadarbojoties ar Latvijas uzņēmumiem, varu teikt, ka uzņēmumi varētu pilnvērtīgāk izmantot atbalsta programmu piedāvātās iespējas. Ir arī redzams, ka nereti uzņēmumiem nav skaidrs, kā šīs programmas var palīdzēt uzlabot viņu konkurētspēju, attīstīties starptautiski vai veicināt inovāciju ieviešanu.

Mana absolūtā pārliecība ir, ka uzņēmējdarbības atbalsta programmas ir fascinējošs instruments, kas uzņēmumiem piedāvā ļoti plašu atbalsta spektru, tāpēc vēlos dalīties ar savu redzējumu un sniegt dažus ieteikumus, kas, iespējams, varētu pamudināt uzņēmumus aktīvāk izmantot uzņēmējdarbības atbalsta programmu sniegtās priekšrocības. Tas ir tā vērts!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Karjera robotizācijas laikmetā: kur sagaidāms uzplaukums nākotnes darba tirgū

Andrejs Cinis, uzņēmumu vadības konsultants, 16.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasteidzoties garām skaistajam skolu izlaidumu laikam, vakardienas skolnieki stāv savas pirmās nopietnās dzīves izvēles priekšā, kādu profesiju apgūt. Kāds jau nolēmis, par ko vēlas kļūt, taču skolēnu aptauju rezultāti liecina, ka vairums skolēnu nespēj izvēlēties sev piemērotāko profesiju, pabeidzot skolu.

Pāris desmit gadus atpakaļ, šiem neizlēmušajiem visbiežāk sastopamais vecāku ieteikums bija apgūt ekonomista vai jurista profesijas. Toreiz tās bija samērā universālas izglītības daudziem amatiem, kurām vēlāk vēl pievienojās IT speciālista profesija. Taču šodien, izvēloties nākotnes profesijas, šāds algoritms vairs nedarbojas. Jo darba tirgus strauji attīstās, un to veicina tehnoloģiju sasniegumi, mainīgā demogrāfija un mainīgās sabiedrības vajadzības.

Tāpēc arī šodien cilvēki pret profesijas izvēli sāk attiekties daudz vieglāk nekā mūsu vecāku un vecvecāku laikos. Vairs nav aktuāls sabiedrībā pieņemtais uzstādījums: viena profesija visai dzīvei. Tā vietā, lai vienā uzņēmumā nostrādātu 20 un vairāk gadus, cilvēki daudz biežāk maina darbavietas un nodarbošanās jomas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts prezidents apšauba Kariņa lidojumu ar privātajām lidmašīnām samērīgumu

LETA, 27.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kur var atrast informāciju par atalgojumu, un kā to izvērtēt?

Anta Praņēviča, “Figure Baltic Advisory” valdes locekle un vadošā konsultante, 22.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir daudz avotu, kur pieejama informācija par atalgojumu - Latvijā vislielākā atalgojuma datubāze ir publicēta Valsts ieņēmuma dienesta (VID) vietnē, vēl informācija tiek publicēta darba sludinājumos un, protams, allaž aktuāls informācijas avots ir “kaimiņš teica”.

Nereti informācija šajos avotos ir ļoti atšķirīga, tāpēc darba meklētāji var viegli apjukt. Kāpēc pastāv šādas atšķirības un kā izvērtēt katrā avotā pieejamo informāciju?

Domājot par informācijas meklēšanu par atalgojumu, joprojām atceros personāla vadības kursa uzdevumu, ko pildīju 2008. gadā, studējot Rīgas Ekonomikas augstskolā – bija jānoskaidro, kādu atalgojumu varētu saņemt amatā, kuru vēlies ieņemt pēc studiju beigšanas. Toreiz šajā uzdevumā saņēmu nesekmīgu vērtējumu un daudz mulsinošus komentārus no pasniedzējas, kura bija atbraukusi no ASV. Mierinājumam gan jāsaka, ka nebiju vienīgā, kura netika galā ar uzdevumu – informācija par atalgojumu pirms 16 gadiem Latvijā tika uzskatīta par komercnoslēpumu. Darbinieki ne tikai nerunāja par savu algu, bet bieži arī darba līgumos bija iekļauts punkts, ka par savu atalgojumu ir aizliegts runāt - darba algas netika publicētas sludinājumos un interneta rīki, kur dalīties ar savu atalgojumu, vēl neeksistēja. Šobrīd, 2024. gadā, atrast informāciju par atalgojumu ir vieglāk kā jebkad. Vadītājiem aizvien biežāk nākas skaidrot darbiniekiem, kā tiek noteikts atalgojums un atspēkot informāciju par algām, kas nāk no dažādiem avotiem. Šo iemeslu dēļ izveidoju apkopojumu par šobrīd tirgū pieejamajiem informācijas avotiem, kur var atrast informāciju par atalgojumu un kā šo informāciju izvērtēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

5 tendences uzņēmumu darbībā 2024. gadā

Viesturs Slaidiņš, Jumis Pro vadītājs, 08.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauns gads mūsu dzīvē ierasti ienāk ar jaunām cerībām, sapņiem un arī ar tikai tam raksturīgām tendencēm. Šis gads nebūs izņēmums, un jau tagad izkristalizējas svarīgākie attīstības virzieni Latvijas uzņēmējdarbības vidē. Aplūkosim piecus nozīmīgākos.

Rēķini kļūst elektroniski

Ministru kabinets (MK) 2021. gada 12. oktobrī izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par attaisnojuma dokumentu un preču piegādes dokumentu elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu. Ziņojumā paustā koncepcija paredz no 2025. gada 1. janvāra ieviest elektronisku rēķinu (e–rēķinu) izmantošanu kā obligātu apritē starp komersantiem, kā arī starp komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm. Ja vien pēdējā brīdī netiks veiktas korekcijas koncepcijā, tad uzņēmumiem un publiskajam sektoram atlicis viens gads, lai pilnībā pārietu uz mašīnlasāmu rēķinu apriti. Tas nozīmē atbilstošu grāmatvedības sistēmu ieviešanu tiem, kuriem tādas vēl nav, un nepieciešamo prasmju apgūšanu. Šis process sagaida vairāk nekā pusi Latvijas uzņēmumu un iestāžu. Pērnā gada nogalē veiktajā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets» noskaidrojām, ka šobrīd e-rēķinu aprite funkcionē aptuveni 42-46% Latvijas uzņēmumu un iestāžu, galvenokārt lielajos, daudzus cilvēkus nodarbinošajos. Savukārt mazo un vidēju uzņēmumu vidū joprojām ir populāri elektroniski sagatavoti, taču PDF formātā saglabāti un pa e-pastu vai saziņas lietotnēm nosūtīti dokumenti. Līdz ar to šajā jomā uzņēmējiem būs darba pilnas rokas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija un attālinātā darba popularitāte kalpojusi par milzīgu spērienu biroju plānošanas un veidošanas jomā

Biroji šobrīd piedzīvo līdz šim lielākās transformācijas. Līdz ar attālināta darba popularitāti un hibrīda darba modeļa nostabilizēšanos mūsu valstī mainījās darbinieku paradumi praktiski visās organizācijās, kas lieto birojus uzņēmējdarbības veikšanai. Darbinieki dodas uz biroju retāk, biežāk dodot priekšroku strādāt no mājām, un, dodoties uz biroju, sagaida no tā ko citu nekā pirms pandēmijas.

“Apstākļi, kuros biroju darbinieki var izvēlēties braukt uz biroju vai strādāt no mājām, lika aizdomāties par to, kas ir kvalitatīva darba vide, savukārt tas, ka darbinieki masveidā nesteidzas atgriezties birojos, liecina, ka mūsu biroji neatbilst tām jaunajām prasībām. Darbinieki nav gatavi tērēt savus resursus (laiku un naudu), lai brauktu uz biroju veikt darba uzdevumus, kurus tikpat labi var veikt no mājām. Efektu pastiprina tas, ka ļoti liela daļa darbinieku norāda, ka mājās savus darba pienākumus vai izpildīt labāk nekā birojā, tātad mājās darbiniekam ir viņam piemērotāka un kvalitatīvāka vide nekā birojā,” komentē Colliers Baltic darba vides risinājumu eksperte Olga Mihailova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības organizācijas "Junior Achievement Latvia" (JA Latvia) Līderu programma šogad atzīmē savu desmitgadi. Programmas mērķis - attīstīt jauniešos līderības prasmes, nākotnē kļūstot par izciliem līderiem biznesā, politikā, valsts pārvaldē vai radošajās sfērās - ir sasniegts. Programmas absolventu sasniegumi jau tagad pamanīti un novērtēti ne vien Latvijā, bet arī citviet pasaulē.

“JA Latvia” Līderu programma ir unikāla izglītības iniciatīva vidusskolas jauniešiem viņu personības attīstībai un izaugsmei, veicinot jauniešos līderības attīstību un nodrošinot līderības kompetenču attīstošu un pilnveidojošu vidi. Programma ietver nodarbību ciklu – meistarklases, atbalsta tikšanās un vasaras nometni “Junior Achievement Unlocked”, kurās tiek apgūtas dažādas prasmes, piemēram, projektu vadība, laika plānošana, saviesīga sarunu māksla, mediju treniņi, uzņēmējdarbības veidošanas pamati u.c. Programmas mērķis ir veidot jaunu līderu paaudzi Latvijas konkurētspējas palielināšanai.

“Līderu programma ir radīta, lai atklātu un attīstītu jauniešu līderības potenciālu, sniedzot viņiem ne tikai teorētiskas zināšanas, bet arī praktisku pieredzi, kas jauniešos veicina pašpārliecinātību un spēju veikt nozīmīgas pārmaiņas sabiedrībā. Mūsu mērķis ir palīdzēt jauniešiem kļūt par nākotnes līderiem, kas spēj iedvesmot un vadīt citus dažādās dzīves jomās – no biznesa un politikas līdz mākslai un valsts pārvaldei. Ticam, ka ieguldījums jaunajos līderos ir ieguldījums Latvijas nākotnē,” ir pārliecināts Jānis Krievāns, “Junior Achievement Latvia” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) sadarbībā ar Iekšlietu ministriju (IeM) un Ministru kabinetu (MK) vienojusies valsts nodevu par pasi palielināt par 4 eiro, informēja PMLP.

Iepriekš nodevu par pasi tika rosināts palielināt divas reizes, līdzšinējo 30 eiro vietā iedzīvotājiem liekot maksāt 60 eiro.

Galīgais lēmums par to būs jāpieņem Ministru kabinetam.

Apstiprinot jauno risinājumu, valsts nodeva par pases izsniegšanu paātrinātā kārtībā divu darba dienu laikā tiks noteikta 60 eiro apmērā līdzšinējo 55 eiro vietā.

Plānots arī saglabāt atvieglojumus personām, kuras atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā, bērniem līdz 20 gadu vecumam, pensionāriem, personām ar I vai II grupas invaliditāti, bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss.

Daļu no iepriekš plānotās valsts nodevas izmaksām, piemēram, sertifikācijas pakalpojuma izdevumus, kas saistīti ar dokumentu drošību, ieguldījumus tehnoloģijās, lai nodrošinātu dokumentu sagatavošanu, plānots segt, piesaistot finansējumu no citiem avotiem, tostarp Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem un valsts budžeta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paaugstinātu darba efektivitāti, ir digitalizēti procesi no krautuves mežā līdz koksnes pārstrādei, perspektīvā šajā sistēmā tiks ietverts posms no harvestera līdz kokmateriālu noliktavai pie ceļa.

„Kopš 2023. gada nogales darbojas elektroniskās koksnes transporta pavadzīmes, kuras gada laikā kļūs par pilnvērtīgu risinājumu, bet 2024. gadā plānojam uzsākt arī kokmateriālu plūsmas digitalizāciju atbalstošu datu apmaiņas pakalpojumu mežizstrādes procesā,” vērtē koksnes uzmērīšanas SIA VMF LATVIA padomes loceklis Mārtiņš Gaigals. Savukārt SIA Koksnes plūsmas datu centrs valdes loceklis Ivars Kalmuks uzsver, ka pašlaik digitalizācija aptver darba uzdevumu kokvedējam — ko un cik daudz no kurienes uz kurieni transportēt, kokvedēja vadītāja atskaiti, cik daudz no kurienes ir paņemts, un apaļkoksnes saņēmēja fiksāciju par kravas saņemšanu. „Sistēmas elektroniskā pavadzīme kalpo gan kā pārvadājuma dokuments, kurš dod tiesības to transportēt, gan kā kravas pavaddokuments, gan kā preces īpašnieka maiņas dokuments, kuru akceptē gan Valsts ieņēmumu dienests, gan arī Valsts policija,” norāda M. Gaigals. „Savukārt norēķina dokuments par to, cik tad īsti kādas kvalitātes apaļkoksnes ir atvests, tiek sagatavots uzmērīšanas procesā, ko veic neatkarīgs uzmērītājs — SIA VMF LATVIA,” skaidro I. Kalmuks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Noturīga atzinība Mēness aptiekai kā labākajai darba vietai

Db.lv, 13.09.2024

Ieva Virza, farmaceite, “Mēness aptiekas” vadītāja (no kreisās), Latvijas ārstu biedrības aptaujā atzītā gada farmaceite 2022; Viktorija Gulbe, “Mēness aptiekas” mārketinga un ilgtspējas vadītāja; Gunita Petrovica, farmaceite, Jaunās Torņakalna “Mēness aptiekas” vadītāja; Baiba Pedraudze, “Mēness aptiekas” personāla direktore; Vilma Druliene, “Mēness aptiekas” valdes priekšsēdētāja; Jeļena Petrišina, “Mēness aptiekas” valdes locekle, Gada farmaceite 2023; Irmīna Karacejeva, Mēness aptiekas vadītāja Rēzeknē, Jolanta Bernupe, farmaceite, “Mēness aptiekas” vadītāja Ķekavā, Helmuts Kupšis, farmaceita asistents no “Mēness aptiekas” 177.

Foto: Kristaps Mednis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apliecinot drošas un stabilas darba vietas statusu, “Mēness aptieka” trešo reizi saņēmusi starptautiskās programmas Best Places To Work sertifikātu.

Kopumā izskatīti astoņi uzņēmuma darba vides aspekti, novērtējot darbinieku apmierinātību ar uzņēmuma vadību, personāla vadību, vērtībām, atalgojumu un citiem labumiem. Kā nozīmīgi aspekti uzlūkotas attiecības ar kolēģiem, kopējā gaisotne uzņēmumā, piesaiste, iespēja sabalansēt darba un privāto dzīvi. Īpaši vērtēta uzņēmuma ietekme uz norisēm sabiedrībā.

„Esam īpaši lepni un pagodināti ar starptautisku labākās darba vietas atzinumu jau trešo gadu pēc kārtas. Šī noturīgā atzinība ir apliecinājums tam, kā īstenojam apņemšanos radīt pozitīvu, atbalstošu un ērtu vidi gan mūsu darbiniekiem, gan klientiem, vienlaikus saglabājot nemainīgu uzticību savai misijai – padarīt Latvijas iedzīvotājiem ceļu uz labāku veselību vieglāku un ātrāku. Mūsu pamatvērtībās – atbildībā, rūpēs un zināšanās – dziļi sakņojas viss mūsu paveiktais. Mēs turpināsim tiekties pēc jauniem standartiem nozarē un pilnveidosim darba vietu, kur mūsu cilvēki var uzplaukt. Tieši viņu aizrautība, centība, apņemšanās un komandas veikums padara šo darba vietu par patiesi labāko,” saka „Mēness aptiekas” valdes priekšsēdētāja Vilma Druliene.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 16. septembra līdz 11. oktobrim jaunie un vēl tikai topošie ķīmijas un bioloģijas skolotāji ir aicināti pieteikties Latvijas zāļu ražotāja AS “Olpha” un SIA “Centrālā laboratorija” izveidotajai skolotāju stipendijai “Starp mums ir ķīmija!”.

Pavasarī stipendiju pasniedza sešiem jaunajiem skolotājiem un šoruden 3000 eiro saņems vēl četri izcilākie jaunie skolotāji. Kopumā stipendiju saņēmuši jau 11 jaunie skolotāji.

Jauno skolotāju atbalsta programma “Starp mums ir ķīmija!” ir Latvijas zāļu ražotāja “Olpha” ilgtermiņa sociālā iniciatīva, kurai šajā gadā pievienojās arī “Centrālā laboratorija”, tādējādi kopējam programmas finansējuma apjomam piecu gadu periodā sasniedzot jau 135 tūkstošus eiro, kas sniegs iespēju atbalstīt 45 jaunos skolotājus.

Ik gadu ar stipendijām 3000 eiro apmērā tiek atbalstīti 10 jaunie ķīmijas un bioloģijas skolotāji, motivējot viņus turpināt darbu skolās un vienlaikus ceļot arī šīs, sabiedrībai tik nozīmīgās, profesijas prestižu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attēls: www.pexels.com

Vai zinājāt, ka biroja krēsls ir viens no svarīgākajiem elementiem veselīgai darba videi? Ērts un ergonomisks krēsls ne tikai nodrošina komfortu, bet arī palīdz novērst muguras sāpes un citas veselības problēmas. Taču, tāpat kā jebkura cita mēbele, arī biroja krēsls prasa regulāru kopšanu un uzturēšanu, lai tas kalpotu ilgi un nezaudētu savu funkcionalitāti. Šajā rakstā mēs sniegsim padomus, kā pareizi rūpēties par savu biroja krēslu, lai tas būtu ne tikai ērti lietojams, bet arī kalpotu ilgāk.

Regulāra tīrīšana - atslēga uz ilgmūžību“

Pētījumi liecina, ka netīra darba vide var negatīvi ietekmēt darbinieku veselību un produktivitāti. Piemēram, pētījumā, kas publicēts žurnālā "Indoor Air", tika atklāts, ka biroja putekļos ir dažādas baktērijas un alergēni, kas var izraisīt elpošanas problēmas un alerģiskas reakcijas. Savukārt, tīra darba vide var uzlabot darbinieku labsajūtu un samazināt slimības dienu skaitu. Tādēļ regulāra biroja krēslu tīrīšana ir ne tikai higiēnas jautājums, bet arī veids, kā rūpēties par savu un citu darbinieku veselību, gan labsajūtu.” (National Air Duct Cleaners Association (NADCA). 2021. ACR, The NADCA Standard, 2021 Edition.)

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sēdošs darbs vai dzīvesveids nozīmē to, ka vidēji dienā sēdus pozīcijā tiek pavadītas astoņas un vairāk stundas. Lai arī varētu šķist, ka, sēžot pie galda, ķermenis netiek noslogots, patiesībā ilgstoša sēdus pozīcija rada palielinātu slodzi ķermenim un var izraisīt ne tikai diskomfortu, pastiprinātu nogurumu vai sāpes muguras un kakla zonā, bet arī veicināt tādu veselības problēmu rašanos kā sirds slimības, diabēts un dziļo vēnu tromboze. Tādēļ ir būtiski maksimāli atvieglot darbu birojā ar piemērotu un ergonomisku biroja mēbeļu izvēli. Mēbeļu salona “Kate” darba galdi un krēsli birojam palīdzēs nodrošināt pareizu sēdus pozīciju un līdz ar to arī komfortablus darba apstākļus.

Kādam ir jābūt labam biroja krēslam?

Darbinieka augumam piemērots biroja krēsls spēj būtiski uzlabot darba produktivitāti, jo spēju koncentrēties un motivāciju darbā neaizēno nogurums un diskomforts. Laba biroja krēsla raksturlielumi ir:

• Ērtai sēdus pozīcijai pietiekošs krēsla sēdes platums un dziļums;

• Individuāli regulējams augstums;

• Mugurkaula izliekumam atbilstoša krēsla atzveltne ar atbalstu muguras lejasdaļai;

• Roku balsti, kas mazina slodzi uz kakla un plecu zonām.

Visas šīs īpašības ir ņemtas vērā, veidojot salona “Kate” biroja krēslu sortimentu. Turklāt, salons “Kate” vienlīdz lielu uzmanību pievērš ne tikai biroja krēslu ergonomikai, bet arī izmantoto materiālu kvalitātei un dizaina izskatam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

No emigrācijas uz imigrācijas valsti – kādu labumu tas var dot Latvijas ekonomikai?

Rauls Eametss, Bigbank galvenais ekonomists, 05.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja izsenis Latviju varēja uzskatīt par valsti, kas cieš no darbaspēka emigrācijas, tad pašlaik situācija ir sākusi mainīties. Proti, atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada sākumā pirmo reizi kopš 1990. gada vairāk iedzīvotāju atgriezās nekā aizbrauca, pozitīvo migrācijas starpību veidoja gan reemigranti, gan Ukrainas kara bēgļi.

Latvija sāk kļūt par imigrācijas valsti, tāpēc līdztekus jautājumam, kā mazināt sava cilvēkkapitāla zudumu, ir jārisina arī tas, kāda būs valsts imigrācijas politika. Atkarībā no tās tautsaimniecība var iegūt vai zaudēt.

Emigrācija un tās ietekmes var būt ļoti dažādas. Tā var radīt cilvēkkapitāla zudumu, padziļināt demogrāfiskās problēmas, saasināt sociālās problēmas, piemēram, ja daļa ģimenes dodas strādāt uz ārvalstīm, bet daļa paliek, kā arī inflāciju – ja naudas pieplūdums no emigrējušajiem ir vērienīgs, kā tas ir dažās Vidusāzijas valstīs vai Moldovā.

Tomēr var būt arī scenārijs, kurā emigrācijai ir pozitīva ietekme. Ja darbs ārzemēs ir īslaicīgs, tad cilvēkkapitāls pieaug, jo cilvēki iegūst jaunas zināšanas, pielāgojas jaunai darba kultūrai un apgūst valodas. Studijas ārzemēs un atgriešanās dzimtenē samazina vajadzību apmācīt noteiktus speciālistus iekšzemē. Uz mājām nosūtītā nauda palīdz paaugstināt dzīves līmeni un dažos gadījumos var sniegt nozīmīgu atbalstu vietējai ekonomikai ar investīcijām un papildu patēriņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstskolas RISEBA studentiem durvis vērusi jauna, mūsdienīgām multimediju tehnoloģijām aprīkota datorklase, kuras izveidē ieguldīti vairāk nekā 120 000 eiro.

Jaunajā mācību telpā RISEBA Mediju un radošo tehnoloģiju fakultātes un Arhitektūras un dizaina fakultātes studentiem tagad ir pieejamas 25 darba vietas, kas aprīkotas ar Apple Mac Studio M2 datoriem, kas komplektēti ar monitoriem, multimediju aprīkojumu un optisko tīklu.

Izmantojot šo tehnisko aprīkojumu, studentiem paveras iespēja veidot kvalitatīvu multimediju saturu. Jaunie monitori palīdz precīzi un niansēti atspoguļot saturu un formu – jo monitori nodrošina precīzas kalibrācijas krāsu atspoguļojumu. Telpa ir aprīkota ar daudzkanālu skaņas sistēmu kuras skaņas arhitektūrā izmantoti Marantz Soundun un Acoustic Energy tehniskie risinājumi kuru kopums papildināts ar profesionālu akustisko izolāciju, kā arī augstas izšķirtspējas lāzerprojecijas iekārtu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada jūlijā Rīgā, tirdzniecības centra “Galleria Riga” 5. stāvā durvis vērs lielākais kopstrādes biroju centrs “Workland Galleria Riga”. Šis ir jau trešais starptautiskās grupas “Workland Group” kopstrādes telpu projekts Latvijas galvaspilsētā un pirmais kopstrādes biroju centrs, kas izvietots kādā no tirdzniecības centriem Rīgā.

Kopstrādes telpu ierīkošana tirdzniecības centros ir jauna tendence, kas kļūst arvien populārāka. Tas ļauj optimizēt darba grafiku un ietaupīt laiku, jo zem viena jumta atrodas gan darba vieta, gan ikdienā nepieciešamie pakalpojumi - pārtikas veikals, sporta zāle utml.

“Workland Galleria Riga” platība pārsniegs 3000 kvadrātmetrus, piedāvājot aptuveni 350 pilnībā aprīkotas darba vietas multifunkcionālā vidē, kas ļaus apvienot darbu un ērtu piekļuvi restorāniem, veikaliem, sporta zālei un citiem pakalpojumiem. Investīciju apjoms jaunajās kopstrādes telpās sasniedz 3 miljonus eiro.

"Iepriekšējo gadu ekonomiskie satricinājumi un nenoteiktība ir mudinājuši uzņēmumus pārskatīt savu ierasto darbību un izdevumus. Mainīgajā un nepastāvīgajā situācijā par vienu no svarīgākajiem izvēles kritērijiem kļūst elastīga pieeja B2B pakalpojumu jomā. Attālinātā un klātienes darba apvienošana ir palielinājusi pieprasījumu pēc pilna servisa biroju centriem ar elastīgiem nosacījumiem, tas ir koncepts, kādu piedāvā kopstrādes telpu veidotāji. Ne tikai jaunuzņēmumi, bet arī lieli starptautiski uzņēmumi, piemēram, „Nasdaq” vai “VISA”, izvēlas šādus birojus, jo tie spēj ātri pielāgoties mainīgajām vajadzībām, piedāvājot elastīgus biroju nomas noteikumus un papildu pakalpojumus, piemēram, sanāksmju telpas. Šī elastība ne tikai apmierina tūlītējas vajadzības, bet arī palīdz optimizēt biroju nomas izmaksas. „Workland” rūpīgi seko līdzi pieaugošajam pieprasījumam pēc kopstrādes un pilna servisa birojiem. Mūsu Rīgas kopstrādes biroju centru – „Workland Telepgraph” un „Workland Verde” – vidējais aizpildījums ir 90%, tādēļ mēs ar prieku paziņojam par mūsu trešā centra atvēršanu Rīgas centrā šī gada jūlijā, kas tapis ar „East Capital Real Estate” atbalstu. Turklāt mēs paplašinām savu klātbūtni visā Baltijas reģionā, šoruden atverot jaunus kopstrādes centrus arī Tallinā un Viļņā, tādējādi palielinot „Workland” piedāvāto darba vietu skaitu par 30%," komentē Indreks Hāls (Indrek Hääl), „Workland Group” dibinātājs un izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Uzņēmējiem aktīvāk jāiesaistās jauniešu izglītošanā

Armanda Vilciņa, 16.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prakses iespēju sniegšana studentiem, uzņēmumiem ir lielisks veids, lai atrastu nākotnes talantus, norāda Sandra Daukšiene, Philip Morris Baltic cilvēku un kultūras menedžere.

Raugoties no uzņēmuma perspektīvas, efektīvākas ir ilgāka termiņa prakses – tās ir jēgpilnākas gan studentam, gan uzņēmumam, jo tad praktikants var ne tikai virspusēji iepazīties ar darbu organizācijā, bet arī izmēģināt praktiskākas lietas, teic S.Daukšiene. Mūsuprāt, prakses laikā jauniešiem jāgūst reāla izpratne un priekšstati par to, kā uzņēmums darbojas, kā arī kāda ir katras konkrētās profesijas specifika, atzīmē S.Daukšiene, piebilstot, ka vienlaikus uzņēmumiem ir arī jāapzinās, ka prakses vietu nodrošināšana ir viņu iespēja tuvākajā nākotnē piesaistīt kvalitatīvus un motivētus darbiniekus. Faktiski jau prakses laikā lielā mērā var redzēt, kurš no praktikantiem būs piemērots, bet kurš uzņēmumam īsti nederēs, norāda Philip Morris Baltic cilvēku un kultūras menedžere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Darba koplīgums – veiksmīga darba pamats un papildu vērtība darbavietai

Jānis Goldbergs, 13.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grāmatvedības programmās iestrādāti mākslīgā intelekta (MI) risinājumi no nākotnes vīzijas pārtapuši realitātē, un tos ikdienas darbā izmanto jau 8% Latvijas uzņēmumu, kamēr vēl 24% meklē piemērotāko programmu, kas atvieglos grāmatveža darbu.

Tirgus un socioloģisko pētījumu aģentūras Norstat veiktās aptaujas rezultāti rāda, ka visaktīvāk jaunās iespējas izmanto grāmatveži uzņēmumos, kas sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus.

Grāmatvedības programmu izstrādātājiem savos produktos integrējot aizvien vairāk MI rīku, pakāpeniski pieaug to lietotāju skaits. Šobrīd pieejami risinājumi lielākoties atvieglo dažādu rutīnas darbu veikšanu, piemēram, automātiski nolasot un apstrādājot informāciju no e-rēķiniem, modelējot naudas plūsmu dažādos biznesa attīstība scenārijos vai sagatavojot dažādas atskaites. Prasmīgi izmantoti, tie spēj atslogot grāmatvežus, tādēļ progresīvākie uzņēmumi ar MI palīdzību risina kvalificētu grāmatvežu trūkuma problēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar svinīgu kapsulas iemūrēšanu jaunā biroja pamatos “Knauf” uzsāk uzņēmuma 30 gadu jubilejas atzīmēšanu, kuru svinēs nākamā gada laikā, kad arī tiks pabeigts jaunais birojs, kas būs kā dāvana darbiniekiem uzņēmuma nozīmīgajā notikumā.

1200 m2 plašā biroja būvniecībā “Knauf” ieguldīs 3,2 miljonus eiro. Biroja projektēšanu un būvniecību veic “UPB” grupa.

“30 gadu laikā esam apliecinājuši mūsu apņemšanos kvalitātei un inovācijām būvniecības nozarē, kā arī izveidojuši septiņas ražotnes, kurās radām vietējus, augstas kvalitātes un ilgtspējīgus produktus, kurus eksportējam uz vairākām valstīm. Daļa no mūsu panākumiem ir “Knauf” kompleksu sistēmu izveide – dažādi būvniecības risinājumi un konstrukcijas, kas būtiski atvieglo būvniecības procesu un nodrošina augstu kvalitāti, drošību un ekonomiskumu. Mēs īpašu vērību esam veltījuši apjomīga piedāvājuma izveidei un profesionāli izstrādātai pielietojuma metodikai, kas ir noderīgas gan profesionāliem būvniekiem, gan ikvienam, kas vēlas būvēt vai modernizēt savu mājvietu. Sadarbībā ar ģenerāluzņēmēju “UPB” mēs uzbūvēsim jauno biroju lielākoties ar “Knauf” sistēmām, darbiniekiem radot ērtu, modernu un ilgtspējīgu biroju,” saka “Knauf” ģenerāldirektors Baltijas valstīs Arnis Ivanovs.

Komentāri

Pievienot komentāru